ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
64. gadagājums |
Saturs |
|
I Leģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
REGULAS
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/847
(2021. gada 20. maijs),
ar ko izveido programmu Fiscalis sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1286/2013
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Programmu Fiscalis 2020, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (3), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, kā arī tās priekšteces programmas ir devušas ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas minēto programmu pievienoto vērtību, tostarp attiecībā uz dalībvalstu finanšu un ekonomikas interešu un nodokļu maksātāju aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, ir iespējams risināt tikai tad, ja dalībvalstis palūkosies tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un intensīvi sadarbosies ar saviem partneriem. |
(2) |
Programma Fiscalis 2020 nodrošina dalībvalstīm Savienības satvaru, kurā attīstīt sadarbības pasākumus. Minētais satvars izmaksu ziņā ir efektīvāks risinājums nekā, ja katra dalībvalsts atsevišķi veidotu divpusēju vai daudzpusēju sadarbību. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt programmas Fiscalis 2020 turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu – programmu Fiscalis (“Programma”). |
(3) |
Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta iekšējo tirgu, veicina Savienības konkurētspēju un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, Programmai būtu jāsekmē: atbalsts nodokļu politikai un ar nodokļu uzlikšanu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanai; krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu agresīvas plānošanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas novēršana un cīņa pret to; nevajadzīga administratīvā sloga novēršana un mazināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalsts taisnīgākām un efektīvākām nodokļu sistēmām; iekšējā tirgus potenciāla pilnīgas izmantošanas panākšana un godīgas konkurences veicināšana Savienībā; atbalsts kopīgai Savienības pieejai starptautiskos forumos, atbalsts nodokļu iestāžu administratīvo spēju veidošanai, tostarp ziņošanas un revīzijas paņēmienu modernizēšana; kā arī atbalsts nodokļu iestāžu personāla apmācībai šajos jautājumos. |
(4) |
Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veido Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4) 18. punkta nozīmē. |
(5) |
Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā varētu piedalīties arī trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību jebkurā Savienības programmā paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm. |
(6) |
Šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (5) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. |
(7) |
Atzīts, ka saskaņā ar programmu Fiscalis 2020 veiktās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tiktu labāk izpildīti tās mērķi, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar piemēriem, kas ilustrē konkrētas darbības, tādas kā sanāksmes un līdzīgi ad hoc pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā atrašanās administratīvos birojos un līdzdalība administratīvās procedūrās, uz projektiem balstīta strukturēta sadarbība, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgas revīzijas, un IT spēju veidošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodokļu iestāžu piekļuve savstarpēji savienotiem reģistriem. Attiecīgā gadījumā darbībām vajadzētu būt virzītām arī uz prioritāru jautājumu risināšanu, lai sasniegtu Programmas mērķus. Ar sadarbību un spēju veidošanu Programmai būtu arī jāveicina un jāatbalsta inovācijas ieviešana un likšana lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju īstenot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes. |
(8) |
Nemitīgi pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam, finanšu instrumentu internacionalizācijai un no tā izrietošajam pieaugošajam krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam – visas parādības, kas sniedzas krietni pāri Savienības robežām, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana un paplašināšana, lai sadarbotos ar trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un starptautiskās organizācijas. Šāda pielāgošana vai paplašināšana ļautu, jo īpaši izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas rodas izstrādājot un ekspluatējot divas līdzīgas elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai Savienībā un starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja to pienācīgi pamato šīs intereses, šāda pielāgošana vai paplašināšana būtu jāuzskata par tādu, kas var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Programmu. |
(9) |
Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un to, cik svarīgi ir apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, Programmai būtu jānodrošina iespēja iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Šādiem ārējiem ekspertiem vajadzētu galvenokārt būt valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem, tostarp no trešām valstīm, kas nav asociētās valstis, tostarp no vismazāk attīstītām valstīm, kā arī starptautisku organizāciju, uzņēmēju, nodokļu maksātāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Šajā kontekstā, ar vismazāk attīstītām valstīm būtu jāsaprot tādas trešās valstis vai ārpussavienības teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību saskaņā ar attiecīgo sarakstu, kuru darījusi publiski pieejamu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja un kurš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu definīciju. Ekspertu atlasei ekspertu grupās būtu jābalstās uz Komisijas 2016. gada 30. maija lēmumu, ar ko nosaka Komisijas ekspertu grupu izveides un darbības horizontālos noteikumus. Attiecībā uz ekspertiem, kas tiek iecelti privātpersonas statusā, lai viņi neatkarīgi darbotos sabiedrības interesēs, Komisijai būtu jānodrošina, ka šie eksperti ir objektīvi, ka viņu profesionālie pienākumi nerada iespējamu interešu konfliktu un ka informācija par viņu atlasi un piedalīšanos ir publiski pieejama. |
(10) |
Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu pausto apņemšanos nodrošināt finansēšanas programmu saskaņotību un vienkāršošanu līdzekļi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja ar Programmā paredzētajām darbībām īsteno mērķus, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, nepieļaujot dubultu finansēšanu. Programmas darbībām būtu jānodrošina Savienības resursu saskaņota izmantošana nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam. |
(11) |
Izmaksu lietderības nolūkā Programmā būtu jāizmanto iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, tādiem kā Muitas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/444 (6), Savienības krāpšanas apkarošanas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/785 (7), vienotā tirgus programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690 (8), Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (9), un tehniskā atbalsta instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (10). |
(12) |
Lielākā Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģiju (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ īpašos noteikumos būtu jāapraksta un jānošķir Eiropas elektronisko sistēmu kopīgie un valsts komponenti. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jānodrošina Eiropas elektronisko sistēmu kopējo un valsts komponentu sadarbspēja un sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām. |
(13) |
Patlaban nav prasības izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, lai Savienībā nodokļu jomā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko vidi. Lai nodrošinātu to, ka IT spēju veidošanas darbības ir saskaņotas un koordinētas, Programmā būtu jāparedz pienākums izstrādāt šādu plānu – plānošanas instrumentu, kam būtu jāatbilst pienākumiem, kas izriet no attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, taču nepārsniedzot tos. |
(14) |
Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ņemot vērā to, ka ir izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, vajadzētu nodrošināt to, ka darba programmas var aptvert vairākus gadus. Pāreja no gada darba programmām uz daudzgadu darba programmām, kurām būtu jāaptver ne vairāk kā trīs gadus, mazinātu administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm. |
(15) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). |
(16) |
Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (12) 22. un 23. punktu, šī Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas. Starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas būtu jāveic ne vēlāk kā četrus gadus attiecīgi pēc Programmas īstenošanas sākuma un pabeigšanas, būtu jāsniedz ieguldījums nākamo daudzgadu finanšu shēmu lēmumu pieņemšanas procesā. Starpposma un galīgajā izvērtēšanā būtu jāpievēršas arī atlikušajiem šķēršļiem Programmas mērķu sasniegšanai un jāsniedz ierosinājumi attiecībā uz labāko praksi. Lai pārraudzītu panākto progresu, papildus starpposma un galīgajai izvērtēšanai, kas ir daļa no darbības rezultātu ziņošanas sistēmas, būtu jāizdod gada progresa ziņojumi. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj kopsavilkums par gūto pieredzi un attiecīgā gadījumā par šķēršļiem, ar kuriem nācies saskarties saistībā ar attiecīgajā gadā notikušajiem Programmas pasākumiem. |
(17) |
Komisijai būtu jārīko regulāri nodokļu iestāžu semināri, kuros saņēmēju dalībvalstu pārstāvji varētu apspriest problemātiskos jautājumus un ierosināt iespējamus uzlabojumus saistībā ar Programmas mērķiem, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm. |
(18) |
Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz tādu rādītāju saraksta grozīšanu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu, un šīs regulas papildināšanu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(19) |
Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. |
(20) |
Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (18) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. |
(21) |
Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. |
(22) |
Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Šajā izvēlē būtu jāņem vērā fiksēto summu, vienotās likmes finansējuma un vienības izmaksu, kā arī ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. Attiecināmās izmaksas būtu jānosaka atkarībā no attiecināmo darbību veida. Īpaši liela nozīme ir sanāksmju un līdzīgu ad hoc pasākumu dalībnieku ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izmaksu segšanai un tādu izmaksu segšanai, kas saistītas ar pasākumu organizēšanu, ar mērķi nodrošināt valsts ekspertu un nodokļu iestāžu pārstāvju piedalīšanos kopīgās darbībās. |
(23) |
Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā – un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas. |
(24) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(25) |
Tāpēc Regula (ES) Nr. 1286/2013 būtu jāatceļ. |
(26) |
Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību attiecīgajā politikas jomā un lai to varētu īstenot no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku – no 2021. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido programmu Fiscalis sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā (“Programma”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Ar šo regulu nosaka Programmas mērķus, tās budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:
|
2) |
“nodokļu iestādes” ir valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu vai pasākumiem, kas saistīti ar nodokļiem; |
3) |
“Eiropas elektroniskā sistēma” ir elektroniska sistēma, kas ir vajadzīga nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai. |
3. pants
Programmas mērķi
1. Programmas vispārīgie mērķi ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai stiprinātu iekšējā tirgus darbību, veicināt Savienības konkurētspēju un godīgu konkurenci Savienībā, aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, tostarp aizsargāt minētās intereses pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, un uzlabot nodokļu iekasēšanu.
2. Programmas konkrētie mērķi ir atbalstīt nodokļu politiku un ar nodokļu uzlikšanu saistītu Savienības tiesību aktu īstenošanu; veicināt nodokļu iestāžu sadarbību, tostarp nodokļu informācijas apmaiņu; un atbalstīt administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot attiecībā uz cilvēku kompetenci, un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.
4. pants
Budžets
1. Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 269 000 000 EUR pašreizējās cenās.
2. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu, kas saistīti ar Programmas pārvaldību un tās mērķu izpildes izvērtēšanu, izdevumu segšanai. Turklāt no šīs summas turklāt var segt izdevumus saistībā ar pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.
5. pants
Programmas asociētās trešās valstis
Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:
a) |
valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm; |
b) |
Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis, – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm, ar noteikumu, ka minētās valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim; |
c) |
citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:
|
Pirmās daļas c) punkta ii) apakšpunktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.
6. pants
Īstenošana un Savienības finansējuma veidi
1. Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.
2. Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ārējiem ekspertiem radušos ceļa un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanas veidā.
II NODAĻA
Attiecināmība
7. pants
Attiecināmās darbības
1. Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, kuras īsteno, lai sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus.
2. Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:
a) |
sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi; |
b) |
strukturēta sadarbība projektu veidā; |
c) |
IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija; |
d) |
cilvēku kompetences veidošanas un citas spēju veidošanas darbības; |
e) |
atbalsta darbības un citas darbības, tostarp:
I pielikumā ir izklāstīts neizsmeļošs saraksts, kurā ir uzskaitīti pirmās daļas a), b) un d) apakšpunktā minēto attiecīgo darbību iespējamie veidi. III pielikumā ir izklāstīts neizsmeļošs saraksts, kurā ir uzskaitīti darbību prioritārie temati. |
3. Darbības, kas aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kuri paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības vai dalībvalstu interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt attiecīgo trešo personu finansiālu ieguldījumu attiecībā uz minētām darbībām.
4. Ja šā panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti, ievērojot 11. panta 3. punktu.
8. pants
Ārējo ekspertu līdzdalība
1. Ja tas sekmē tādas darbības izpildi, ar kuru īsteno 3. pantā noteiktos mērķus, valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, tostarp no tām trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, tostarp no vismazāk attīstītām valstīm, un attiecīgā gadījumā starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, uzņēmējus pārstāvošu organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var piedalīties šādās darbībās kā ārējie eksperti.
2. Izmaksas, kas radušās šā panta 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkos saskaņā ar Finanšu regulas 238. pantu.
3. Ārējos ekspertus, kas minēti 1. punktā, izraugās Komisija, tostarp no dalībvalstu ierosināto ekspertu vidus, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, un pēc ad hoc principa – atbilstoši vajadzībām.
Komisija cita starpā izvērtē šo ārējo ekspertu objektivitāti un to, vai nepastāv interešu konflikts viņu profesionālo pienākumu dēļ.
III NODAĻA
Dotācijas
9. pants
Piešķiršana, papildināmība un kombinēts finansējums
1. Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
2. Darbība, kura saņēmusi finansējumu no kādas citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka dažādi finansējumi neattiecas uz vienām un tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.
3. Saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta pirmās daļas f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka ir izpildīti šīs regulas 5. pantā izklāstītie nosacījumi.
4. Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas precizēti attiecīgajā finansēšanas lēmumā, un uz noteiktu laiku saskaņā ar šo regulu atbalstītos pasākumus un ar tiem saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja tie īstenoti un tās radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.
10. pants
Līdzfinansējuma likme
1. Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.
2. Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.
IV NODAĻA
Īpaši noteikumi it spēju veidošanas darbībām
11. pants
Pienākumi
1. Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā (“MASP-T”) uzskaitīto Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot minēto sistēmu projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.
2. Komisija jo īpaši nodrošina:
a) |
kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar MASP-T, izstrādi un ekspluatāciju; |
b) |
Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu; |
c) |
Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Savienības līmenī ar mērķi tās popularizēt un īstenot valstu līmenī; |
d) |
Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei; |
e) |
Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām tādām attiecīgām darbībām Savienības līmenī, kas saistītas ar e-pārvaldi. |
3. Katra dalībvalstis jo īpaši nodrošina:
a) |
valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar MASP-T, izstrādi un ekspluatāciju; |
b) |
Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī; |
c) |
Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām tādām attiecīgām darbībām valstu līmenī, kas saistītas ar e-pārvaldi; |
d) |
regulāru informācijas sniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai tās iestādes un uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas; |
e) |
Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī. |
12. pants
Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā
1. Komisija un dalībvalstis izstrādā daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T) un regulāri atjaunina to. MASP-T ir saskaņots ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Tajā tiek uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, un katra Eiropas elektroniskā sistēma vai šādas Eiropas elektroniskās sistēmas daļa tiek klasificēta kā:
a) |
kopīgs komponents, kas ir Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu; |
b) |
valsts komponents, kas ir Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kurš izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura to izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi; vai |
c) |
šā punkta a) un b) apakšpunktos minēto komponentu kombinācija. |
2. MASP-T aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts saskaņā ar MASP-T. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par savu uzdevumu izpildes gaitu.
4. Ne vēlāk kā katra gada 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par MASP-T par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formātā.
5. Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, izstrādā konsolidētu ziņojumu, kurā novērtēts Komisijas un dalībvalstu paveiktais MASP-T īstenošanā, un publisko minēto ziņojumu.
V NODAĻA
Plānošana, uzraudzība, izvērtēšana un kontrole
13. pants
Darba programma
1. Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. panta 2. punktā.
2. Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.
14. pants
Pārraudzība un ziņošana
1. Regulas II pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas panākumiem virzībā uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu.
2. Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par Programmas panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai grozītu II pielikumu, pārskatot vai papildinot rādītājus, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, un lai šo regulu papildinātu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.
3. Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.
15. pants
Izvērtēšana
1. Programmas izvērtēšanu veic tā, lai tās rezultātus varētu savlaicīgi ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija izvērtējumus dara publiski pieejamus.
2. Programmas starpposma izvērtēšanu Komisija veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no Programmas īstenošanas sākuma.
3. Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā minētā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.
4. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo starpposma un galīgās izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
16. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība
Ja trešā valsts Programmā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.
VI NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un komiteju procedūra
17. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
18. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
VII NODAĻA
Informācija, komunikācija un publicitāte
19. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte
1. Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
2. Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
VIII NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
20. pants
Atcelšana
Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.
21. pants
Pārejas noteikumi
1. Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.
2. No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1286/2013.
3. Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.
22. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 20. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
A. P. ZACARIAS
(1) OV C 62, 15.2.2019., 118. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 10. maija nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“ Fiscalis 2020 ”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).
(4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/444 (2021. gada 11. marts), ar ko izveido Muitas programmu sadarbībai muitas jomā un atceļ Regulu (ES) Nr. 1294/2013 (OV L 87, 15.3.2021., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/785 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Savienības Krāpšanas apkarošanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 250/2014 (OV L 172, 17.5.2021., 110. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(14) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(16) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(18) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
(19) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(20) Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).
(21) Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).
(22) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
(23) Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
REGULAS 7. PANTA 2. PUNKTA PIRMĀS DAĻAS A), B) UN D) PUNKTĀ MINĒTO IESPĒJAMO DARBĪBU VEIDU NEIZSMEĻOŠS SARAKSTS
Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības cita starpā var būt šādas:
1) |
sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:
|
2) |
strukturēta sadarbība projektu veidā:
|
3) |
cilvēku kompetences un citu spēju veidošanas darbības:
|
(1) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
14. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE RĀDĪTĀJI
Ziņošanai par Programmas virzību uz 3. panta 2. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu izmanto šādus rādītājus.
A. Spēju veidošana (administratīvās, cilvēkresursu un IT spējas)
1. |
Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (darbību skaits, kas saskaņā ar Programmu organizētas ar nodokļu uzlikšanu saistīto Savienības tiesību aktu un politikas kontekstā, un ieteikumu skaits, kas izdoti pēc minētajām darbībām) |
2. |
Mācīšanās rādītājs (izmantoto mācību moduļu skaits; apmācīto ierēdņu skaits un atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti) |
3. |
Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos) |
4. |
Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos) |
5. |
Vienkāršotas IT procedūras indekss attiecībā uz nodoļu iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās) |
B. Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās
6. |
Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits un sadarbības grupu skaits tiešsaistē) |
7. |
Labākās prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu un nodokļu iestāžu procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas) |
III PIELIKUMS
NEIZSMEĻOŠS SARAKSTS AR 7. PANTĀ MINĒTO DARBĪBU IESPĒJAMIEM PRIORITĀRIEM TEMATIEM
Saskaņā ar Programmas konkrētiem un vispārējiem mērķiem 7. pantā minētās darbības var būt vērstas cita starpā uz šādiem prioritāriem tematiem:
1) |
Savienības tiesību aktu, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu, īstenošanas atbalstīšana, tostarp attiecīga personāla apmācība, un palīdzēšana noteikt iespējamos veidus, kā uzlabot nodokļu iestāžu administratīvo sadarbību, tostarp palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem; |
2) |
efektīvas informācijas apmaiņas atbalstīšana, tostarp grupu pieprasījumi, standarta IT formātu izstrāde, nodokļu iestāžu piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem un saņemtās informācijas izmantošanas uzlabošana; |
3) |
nodokļu iestāžu administratīvās sadarbības un labākās prakses, tostarp par palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, apmaiņas mehānismu efektīvas darbības atbalstīšana; |
4) |
metodiku digitalizācijas un atjaunināšanas atbalstīšana nodokļu iestādēs; |
5) |
labākās prakses apmaiņas atbalstīšana cīņā pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/18 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/848
(2021. gada 27. maijs),
ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (1), un jo īpaši tās 32. pantu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012. |
(2) |
Pamatojoties uz Regulā (ES) Nr. 36/2012 izklāstīto pasākumu pārskatīšanu, būtu jāatjaunina ieraksti par 25 fiziskām personām un trīs vienībām fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā. |
(3) |
No Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā izklāstītā fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru saraksta būtu jāsvītro ieraksti par piecām mirušām personām. |
(4) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. SIZA VIEIRA
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumu groza šādi:
1) |
A daļā (Personas) svītro šādus ierakstus:
|
2) |
A daļā (Personas) ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie saraksta ieraksti:
|
3) |
B daļā (Vienības) ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie saraksta ieraksti:
|
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/27 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/849
(2021. gada 11. marts),
ar ko, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza VI pielikuma 3. daļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1) un jo īpaši tās 37. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulā ir bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma saraksts, kura pamatā ir minētās regulas I pielikuma 2.–5. daļas kritēriji. |
(2) |
Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (“Aģentūra”) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantu ir iesniegti priekšlikumi ieviest dažu vielu harmonizētu klasifikāciju un marķējumu un dažu citu vielu harmonizēto klasifikāciju un marķējumu atjaunināt vai svītrot. Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC), ņēmusi vērā iesaistīto personu sniegtos komentārus, par šiem priekšlikumiem ir pieņēmusi atzinumus (2). Šie RAC atzinumi ir šādi:
|
(3) |
Aplēsto akūto toksicitāti (ATE) galvenokārt izmanto tam, lai maisījumus, kuri satur vielas, kas klasificētas par akūti toksiskām, klasificētu attiecībā uz akūtu toksiskumu cilvēka veselībai. Harmonizētu ATE vērtību iekļaušana Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma ierakstos atvieglo maisījumu klasifikācijas harmonizēšanu un palīdz izpildes panākšanas iestādēm. Pēc dažu vielu sīkākas zinātniskas novērtēšanas papildus RAC atzinumos ierosinātajām vielām Aģentūra ATE vērtības ir aplēsusi šādām vielām: divara oksīds, divara hlorīda trihidroksīds, tetravara heksahidroksīda sulfāts un tetravara heksahidroksīda sulfāta hidrāts, vara plēksnes (ar alifātiskās skābes pārklājumu), vara(II) karbonāts--vara(II) hidroksīds (1:1), vara dihidroksīds; vara(II) hidroksīds, bordo šķidrums; reakcijas produkti: vara sulfāts ar kalcija dihidroksīdu un vara sulfāta pentahidrāts. Minētās ATE vērtības būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulas priekšpēdējā ailē. |
(4) |
Komisija saņēma papildu informāciju, kurā tika apstrīdēts zinātniskais novērtējums, kas izklāstīts RAC2019. gada 15. marta atzinumā par mankocebu, 2019. gada 20. septembra atzinumā par 4-metilpentān-2-onu un 2019. gada 20. septembra atzinumā par dimetomorfu. Komisija šo informāciju novērtēja un konstatēja, ka tā nedod pietiekamu pamatu šaubām par RAC atzinumos ietverto zinātnisko analīzi. |
(5) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi dažu vielu harmonizēto klasifikāciju un marķējumu ieviest, atjaunināt vai svītrot. |
(6) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1272/2008 būtu attiecīgi jāgroza. |
(7) |
Atbilstība jaunajām vai atjauninātajām harmonizētajām klasifikācijām nebūtu jāprasa uzreiz, jo piegādātājiem ir vajadzīgs zināms laiks, lai vielu un maisījumu marķējumu un iepakojumu pielāgotu jaunajām vai pārskatītajām klasifikācijām un izpārdotu esošos krājumus, kam piemērotas līdzšinējās regulatīvās prasības. Šis laiks piegādātājiem vajadzīgs arī citiem pasākumiem, kas nodrošinās, ka pastāvīgi tiek ievērotas arī citas juridiskās prasības, kas izriet no šīs regulas ieviestajām izmaiņām. Šādas prasības var ietvert tās, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) 22. panta 1. punkta f) apakšpunkts, vai tās, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (4) 50. pants. Tomēr, lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un piegādātājiem dotu pietiekamu elastību, piegādātājiem vajadzētu būt iespējai jauno vai atjaunināto harmonizēto klasifikāciju brīvprātīgi izmantot un marķējumu un iepakojumu attiecīgi pielāgot jau pirms šīs regulas piemērošanas dienas un no tās spēkā stāšanās dienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1272/2008
Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 17. decembra.
Atkāpjoties no šā panta otrās daļas, vielas un maisījumus klasificēt, marķēt un iepakot saskaņā ar šo regulu drīkst no tās spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 11. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
(2) Ar atzinumiem var iepazīties šajā vietnē: https://echa.europa.eu/registry-of-clh-intentions-until-outcome/-/dislist/name/-/ecNumber/-/casNumber/-/dte_receiptFrom/-/dte_receiptTo/-/prc_public_status/Opinion+Adopted/dte_withdrawnFrom/-/dte_withdrawnTo/-/sbm_expected_submissionFrom/-/sbm_expected_submissionTo/-/dte_finalise_deadlineFrom/-/dte_finalise_deadlineTo/-/haz_addional_hazard/-/lec_submitter/-/dte_assessmentFrom/-/dte_assessmentTo/-/prc_regulatory_programme/-/.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3. tabulu groza šādi:
1) |
iekļauj šādus ierakstus:
|
2) |
ierakstus ar indeksa numuriem 005-007-00-2; 005-008-00-8; 005-011-00-4; 005-011-01-1; 005-011-02-9; 006-069-00-3; 006-076-00-1; 015-113-00-0; 028-007-00-4; 029-002-00-X; 029-015-00-0; 029-016-00-6; 029-017-00-1; 029-018-00-7; 029-019-01-X; 029-020-00-8; 029-021-00-3; 029-022-00-9; 029-023-00-4; 601-029-00-7; 601-096-00-2; 603-024-00-5; 603-066-00-4; 603-098-00-9; 606-004-00-4; 607-421-00-4; 607-424-00-0; 607-434-00-5; 608-058-00-4; 612-067-00-9; 612-252-00-4; 613-048-00-8; 613-102-00-0; 613-111-00-X; 613-166-00-X; 613-208-00-7; 613-267-00-9; 613-282-00-0; 616-032-00-9; 616-106-00-0 un 616-113-00-9 attiecīgi aizstāj ar šādiem:
|
3) |
ierakstu ar indeksa numuru 015-192-00-1 svītro. |
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/44 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/850
(2021. gada 26. maijs),
ar ko groza un labo II pielikumu un groza III, IV un VI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu un 15. panta 2. punkta ceturto daļu un 31. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2) paredz vielu harmonizētu klasifikāciju, kurā, pamatojoties uz Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komitejas sagatavoto atzinumu, vielas klasificē par kancerogēnām, mutagēnām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām (CMR) vielām. Atkarībā no tā, kādā līmenī vielām pierādītas CMR īpašības, CMR vielas klasificē par 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR vielām. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. pants nosaka, ka vielas, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļu klasificētas par 1.A, 1.B vai 2. kategorijas CMR (KMR) vielām, ir aizliegts izmantot kosmētikas līdzekļos. Taču CMR vielu kosmētikas līdzekļos drīkst izmantot, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. panta 1. punkta otrajā teikumā vai 15. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktie nosacījumi. |
(3) |
Lai CMR vielu aizliegumu iekšējā tirgū īstenotu vienveidīgi, nodrošinātu juridisko noteiktību, jo īpaši uzņēmējiem un valstu kompetentajām iestādēm, un nodrošinātu cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzību, CMR vielas būtu jāiekļauj attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II vai III pielikumā ietvertajā aizliegto vai attiecīgā gadījumā ierobežoto vielu sarakstā un attiecīgā gadījumā jāsvītro no minētās regulas III līdz VI pielikumā ietvertā ierobežoto vai atļauto vielu saraksta. Gadījumos, kad ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. panta 1. punkta otrajā teikumā vai 15. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, minētās regulas III līdz VI pielikumā ietvertie ierobežoto vai atļauto vielu saraksti būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/217 (3), kas jāpiemēro no 2021. gada 1. oktobra, noteiktas vielas ir klasificētas par CMR vielām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. Tāpēc no tā paša datuma ir jāaizliedz minēto CMR vielu izmantošana kosmētikas līdzekļos. |
(5) |
Proti, Deleģētajā regulā (ES) 2020/217 ir paredzēta vielas TiO2 klasifikācija (INCI nosaukums: titanium dioxide) kā “kancerogēns, 2. kategorija (ieelpojot)”, kas attiecas uz titāna dioksīdu tāda pulvera formā, kas satur 1 % vai vairāk daļiņu ar aerodinamisko diametru ≤ 10 μm. |
(6) |
Titāna dioksīds pašlaik ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV pielikuma 143. ierakstā un to ir atļauts izmantot par krāsvielu kosmētikas līdzekļos, ja vien tas atbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 (4) pielikuma ierakstā E 171 (titāna dioksīds). Titāna dioksīds ir iekļauts arī Regulas (EK) Nr. 1223/2009 VI pielikuma 27. un 27.a ierakstā (nanoforma) kā UV filtrs, un kosmētikas līdzekļos tas atļauts tikai koncentrācijā līdz 25 %. Turklāt titāna dioksīdu (nano) ir atļauts lietot gatavā maisījumā, izņemot lietojumus, kuru rezultātā ieelpotā viela varētu saskarties ar galapatērētāja plaušām, un ar nosacījumu, ka uz to attiecas citi minētajā ierakstā norādītie nosacījumi. |
(7) |
Pēc titāna dioksīda klasificēšanas par CMR vielu 2020. gada 28. janvārī tika iesniegts lūgums izņēmuma kārtā to izmantot kosmētikas līdzekļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. panta 1. punkta otro teikumu. |
(8) |
Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) 2020. gada 6. oktobrī, lai pieņemtu vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 15. panta 1. punktu, pieņēma zinātnisku atzinumu par titāna dioksīdu (5) (“SCCS atzinums”). SCCS atzinumā, kas attiecās uz titāna dioksīdu (ieelpojamu) tāda pulvera formā, kas satur 1 % vai vairāk daļiņu ar aerodinamisko diametru ≤ 10 μm, tika secināts, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, TiO2 ir drošs vidusmēra patērētājiem, ja to izmanto sejas kopšanas līdzekļos irdena pulvera formā līdz maksimālajai koncentrācijai 25 % un matu kopšanas līdzekļos aerosola formā līdz maksimālajai koncentrācijai 1,4 %. Attiecībā uz profesionālu lietošanu TiO2 tika uzskatīts par drošu, ja to lieto matu kopšanas līdzekļos aerosola formā līdz maksimālajai koncentrācijai 1,1 %. |
(9) |
Visbeidzot, SCCS secināja, ka minētie rezultāti ir iegūti no kosmētikas līdzekļiem, kuru pamatā ir tikai viena veida titāna dioksīda materiāls (pigmenta formā), un ka plašākas informācijas trūkuma dēļ nav iespējams noteikt, vai šie secinājumi būtu attiecināmi arī uz citiem kosmētikas lietojumiem, kas satur cita veida titāna dioksīdu, uz kuru SCCS atzinums neattiecas. |
(10) |
Ņemot vērā SCCS secinājumus, titāna dioksīdu tāda pulvera formā, kas satur 1 % vai vairāk daļiņu ar aerodinamisko diametru ≤ 10 μm, nevajadzētu atļaut izmantot lietojumos, kuros galalietotājs var tikt šai vielai ieelpas ceļā eksponēts, un tāpēc šī viela būtu jāiekļauj ierobežoto vielu sarakstā Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikumā, un tās izmantošana būtu jāatļauj tikai sejas kopšanas līdzekļos irdena pulvera formā un matu kopšanas līdzekļos aerosola formā, kā norādīts minētajos secinājumos. Papildus titāna dioksīda iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikumā būtu jāparedz, ka titāna dioksīda izmantošana par krāsvielu saskaņā ar minētās regulas IV pielikuma 143. ierakstu, kā arī titāna dioksīda izmantošana par UV filtru saskaņā ar minētās regulas VI pielikuma 27. ierakstu būtu jāatļauj, neskarot tā ierobežotu izmantošanu saskaņā ar minētās regulas III pielikumu. Šajā nolūkā Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV un VI pielikuma attiecīgajos ierakstos būtu jāpievieno atsauce uz titāna dioksīda ierobežotu izmantošanu saskaņā ar minētās regulas III pielikumu. Attiecībā uz titāna dioksīda (nano) izmantošanu par UV filtru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 VI pielikuma 27.a ierakstu papildu pasākumi nav vajadzīgi, jo 27.a ieraksts jau paredz, ka titāna dioksīdu (nano) nedrīkst izmantot lietojumos, kuros ieelpas ceļā var tikt eksponētas galalietotāja plaušas. |
(11) |
Attiecībā uz citām vielām, kas nav titāna dioksīds un kas ar Deleģēto regulu (ES) 2020/217 saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificētas par CMR vielām, nav iesniegts neviens lūgums piemērot izņēmumu izmantošanai kosmētikas līdzekļos. Tas attiecas uz kobaltu, metaldehīdu (ISO), metildzīvsudraba hlorīdu, benz[rst]pentafēnu, dibenz[b,def]hrizēnu, dibenz[a,h]pirēnu, etanolu, 2,2′-iminobis-,N-(sazarotas un lineāras ķēdes C13–15 alkil)atvasinājumiem, diizoheksilftalātu, halosulfuronmetilu (ISO), 2-metilimidazolu, metaflumizonu (ISO), dibutilbis(pentān-2,4-dionato-O,O’)alvu, niķeļa bis(sulfamidātu), 2-benzil-2-dimetilamino-4′-morfolinobutirofenonu un etilēnoksīdu. Uz minētajām vielām pašlaik neattiecas ierobežojumi, kas noteikti III pielikumā, un tās nav atļautas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 IV, V vai VI pielikumu. Trīs no minētajām vielām, proti, niķeļa bis(sulfamidāts), etilēnoksīds un 2-benzil-2-dimetilamino-4′-morfolinobutirofenons, pašlaik ir iekļautas minētās regulas II pielikumā. Vielas, kas vēl nav iekļautas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā, minētajā pielikumā ietvertajā kosmētikas līdzekļos aizliegto vielu sarakstā būtu jāiekļauj. |
(12) |
Ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1966 (6), kas pieņemta, lai vienveidīgi īstenotu to vielu aizliegumu, kuras ar Komisijas Regulu (ES) 2018/1480 (7) ir klasificētas par CMR vielām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, tika ieviestas izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma 98. ierakstā attiecībā uz vielu 2-hidroksibenzoskābe (INCI nosaukums: salicylic acid). Lai šīs izmaiņas pilnībā saskaņotu ar sākotnējā SCCS atzinuma (8) secinājumu, ir lietderīgi atļaut šo vielu izmantot (ne kā konservantu) ķermeņa losjonos, acu ēnās, skropstu tušās, acu kontūrzīmuļos, lūpukrāsās un rullīšdezodorantos koncentrācijā līdz 0,5 %. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma 98. ieraksts būtu attiecīgi jāgroza. |
(13) |
Turklāt niķeļa bis(tetrafluorborāts) (CAS numurs: 14708-14-6) Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā (1401. un 1427. ieraksts) ar Komisijas Regulu (ES) 2019/831 (9), kas pieņemta, lai ar Komisijas Regulu (ES) 2017/776 (10) vienveidīgi īstenotu to vielu aizliegumu, kuras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificētas par CMR vielām, kļūdas dēļ ir iekļauts divas reizes. Tāpēc otrais no minētajiem ierakstiem ir lieks un būtu jāsvītro. |
(14) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 1223/2009 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo. |
(15) |
Šajā regulā paredzētie Regulas (EK) Nr. 1223/2009 grozījumi, kuru pamatā ir attiecīgo vielu klasificēšana par CMR vielām ar Deleģēto regulu (ES) 2020/217, būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, no kuras piemēro minēto deleģēto regulu. |
(16) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II, III, IV un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Regulas (EK) Nr. 1223/2009 II pielikumā ierakstu Nr. 1427, kas atbilst vielai niķeļa bis(tetrafluorborāts) (CAS numurs: 14708-14-6), svītro.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. pantu piemēro no 2021. gada 1. oktobra attiecībā uz pielikuma 1. punktu, 2. punkta b) apakšpunktu, 3. un 4. punktu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 26. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/217 (2019. gada 4. oktobris), ar ko, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, kā arī minēto regulu labo (OV L 44, 18.2.2020., 1. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 231/2012 (2012. gada 9. marts), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).
(5) SCCS (Patērētāju drošības zinātniskā komiteja), Opinion on Titanium dioxide (TiO2), 2020. gada 7. augusta provizoriskā redakcija, 2020. gada 6. oktobra galīgā redakcija, SCCS/1617/20.
(6) Komisijas Regula (ES) 2019/1966 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza II, III un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 307, 28.11.2019., 15. lpp.).
(7) Komisijas Regula (ES) 2018/1480 (2018. gada 4. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un labo Komisijas Regulu (ES) 2017/776 (OV L 251, 5.10.2018., 1. lpp.).
(8) SCCS (Patērētāju drošības zinātniskā komiteja), Opinion on salicylic acid; 2019. gada 20.–21. jūnija labojums, SCCS/1601/18.
(9) Komisijas Regula (ES) 2019/831 (2019. gada 22. maijs), ar ko groza II, III un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 137, 23.5.2019., 29. lpp.).
(10) Komisijas Regula (ES) 2017/776 (2017. gada 4. maijs), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 116, 5.5.2017., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulu (EK) Nr. 1223/2009 groza šādi:
1) |
II pielikumā pievieno šādus ierakstus:
|
2) |
III pielikumu groza šādi:
|
3) |
IV pielikuma 143. ierakstu aizstāj ar šādu:
|
4) |
VI pielikuma 27. ierakstu aizstāj ar šādu:
|
(1) Izmantošanai par konservantu, sk. V pielikuma ierakstu Nr. 3.
(2) Attiecas tikai uz līdzekļiem, kurus varētu izmantot bērniem līdz 3 gadu vecumam.”;
(3) Izmantošanai par UV filtru, sk. VI pielikuma ierakstu Nr. 27.”;
((2)) Izmantošanai par krāsvielu, sk. IV pielikuma ierakstu Nr. 143.”
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/52 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/851
(2021. gada 26. maijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 1484/95 groza attiecībā uz reprezentatīvo cenu noteikšanu mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. panta b) punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (2), un jo īpaši tās 5. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama papildu ievedmuitas nodokļu sistēma, un ir noteiktas reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam. |
(2) |
Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, kļuvis skaidrs, ka reprezentatīvās cenas konkrētu produktu importam ir jāgroza, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. |
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Ņemot vērā vajadzību nodrošināt šā pasākuma piemērošanu iespējami drīz pēc tam, kad ir darīti pieejami atjauninātie dati, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 26. maijā
Komisijas
un tās priekšsēdētājas vārdā –
Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta
ģenerāldirektors
Wolfgang BURTSCHER
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (1995. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un papildu ievedmuitas nodokļu noteikšanai mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī ovalbumīnam, un atceļ Regulu Nr. 163/67/EEK (OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
KN kods |
Preču apraksts |
Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg) |
Nodrošinājums, kas minēts 3. pantā (EUR/100 kg) |
Izcelsme (1) |
0207 14 10 |
Atkauloti, saldēti Gallus domesticus sugas mājputnu gaļas gabali |
170,6 158,3 236,8 |
45 51 19 |
AR BR TH |
(1) Valstu nomenklatūra ir noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).”
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/54 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/852
(2021. gada 27. maijs),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 847/2006 attiecībā uz Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumu importa izslēgšanu no tarifu kvotām
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 (1999. gada 17. decembris), ar ko atver Kopienas tarifu kvotas atbilstīgi VVTT uzliktajām saistībām un dažas citas Kopienas tarifu kvotas un paredz šo kvotu pārvaldīšanu, kā arī nosaka sīki izstrādātus noteikumus šo kvotu pielāgošanai un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1808/95 (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2006/324/EK (2006. gada 27. februāris), lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Taizemes Karalisti atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (2), un jo īpaši tā 2. pantu,
tā kā:
(1) |
Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Nolīgums”) (3), tika parakstīts Savienības vārdā 2020. gada 29. decembrī. Tas ir piemērojams provizoriski no 2021. gada 1. janvāra. |
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 32/2000 atver Kopienas tarifu kvotas atbilstīgi VVTT uzliktajām saistībām un dažas citas Kopienas tarifu kvotas un paredz šo kvotu pārvaldīšanu, kā arī nosaka sīki izstrādātus noteikumus šo kvotu pielāgošanai un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1808/95 (4). |
(3) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 847/2006 (5) atklāj Kopienas tarifu kvotas un paredz administrēšanu atsevišķām sagatavotām vai konservētām zivīm. |
(4) |
Nolīgumā paredzēts, ka Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumus nevar importēt Savienībā saskaņā ar esošajām PTO tarifa kvotām, kas noteiktas Nolīgumā. Tajā ir atsauce uz tarifa kvotām, kas sadalītas starp pusēm saskaņā ar VVTT XXVIII panta sarunām, kuras Savienība uzsākusi PTO dokumentā G/SECRET/42/Add.2 (6) un Apvienotā Karaliste – PTO dokumentā G/SECRET/44 (7), un kas noteiktas katras puses attiecīgajos iekšējos tiesību aktos. Nolīgumā arī paredzēts, ka ražojumu noteiktas izcelsmes statusu nosaka, pamatojoties uz importētājā pusē piemērojamajiem nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem. |
(5) |
Esošās PTO tarifa kvotas, kas definētas Nolīgumā, attiecas uz Savienības PTO koncesijām, kuras iekļautas ES-28 koncesiju un saistību saraksta projektā saskaņā ar GATT 1994, kurš PTO iesniegts dokumentā G/MA/TAR/RS/506 (8) un kurā grozījumi izdarīti ar dokumentiem G/MA/TAR/RS/506/Add.1 un G/MA/TAR/RS/506/Add.2 (9). |
(6) |
Regula (EK) Nr. 32/2000 un Regula (EK) Nr. 847/2006 pašlaik attiecas uz šādu Apvienotās Karalistes izcelsmes importu. Lai panāktu atbilstību Nolīgumam, minētās regulas būtu jāgroza, lai no spēkā esošajām PTO tarifu kvotām izslēgtu Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumu importu. |
(7) |
Nolīgums ir piemērojams provizoriski no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc arī Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumu imports būtu jāizslēdz no tādu tarifa kvotu piemērošanas, kuru kvotu periodi sākās pirms 2021. gada 1. janvāra un minētajā dienā vēl turpinājās attiecībā uz importu, kas notika 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk. |
(8) |
Lai nodrošinātu atbilstību Nolīgumam, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra, kad sāk piemērot nolīgumu. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 32/2000 II sadaļai tiek pievienota šāda 4. iedaļa:
“
VVTT paredzēto Kopienas tarifa kvotu saraksts
7.a pants
Kopienas tarifu kvotas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro importam, kura izcelsme ir visās trešās valstīs, izņemot Apvienoto Karalisti.”
2. pants
Regulas (EK) Nr. 847/2006 2. pantu groza šādi:
1) |
frāzi 1) punktā “visu valstu” aizstāj ar frāzi “trešo valstu, izņemot Apvienoto Karalisti,”; |
2) |
frāzi 2) punktā “visu valstu” aizstāj ar frāzi “trešo valstu, izņemot Apvienoto Karalisti,”. |
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 5, 8.1.2000., 1. lpp.
(2) OV L 120, 5.5.2006., 17. lpp.
(3) OV L 444, 31.12.2020., 14. lpp.
(4) OV L 176, 27.7.1995., 1. lpp.
(5) Komisijas Regula (EK) Nr. 847/2006 (2006. gada 8. jūnijs), ar ko atklāj Kopienas tarifu kvotas un paredz administrēšanu atsevišķām sagatavotām vai konservētām zivīm (OV L 156, 9.6.2006., 8. lpp.).
(6) https://docs.wto.org
(7) https://docs.wto.org
(8) https://docs.wto.org
(9) https://docs.wto.org
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/56 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/853
(2021. gada 27. maijs),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atjauno darbīgās vielas Streptomyces celma K61 apstiprinājumu un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Direktīvu 2008/113/EK (2) Streptomyces celms K61 (agrāk “S. griseoviridis”) kā darbīgā viela tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā. |
(2) |
Attiecīgā darbīgā viela ir baktērija, kas sākotnēji tika saukta par “Streptomyces griseoviridis”. Pēcāk zinātnisku apsvērumu dēļ tās nosaukums tika mainīts uz Streptomyces K61. Nesen tās nosaukums tika mainīts vēlreiz, un tagad tas ir Streptomyces celms K61. |
(3) |
Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, tiek uzskatītas par apstiprinātām uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un ir norādītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļas sarakstā. |
(4) |
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā noteiktais darbīgās vielas Streptomyces celma K61 apstiprinājums zaudē spēku 2022. gada 30. aprīlī. |
(5) |
Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā laikposmā saskaņā ar minētā panta noteikumiem tika iesniegts pieteikums uz darbīgās vielas Streptomyces celma K61 apstiprinājuma atjaunošanu. |
(6) |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts atzina, ka pieteikums ir pilnīgs. |
(7) |
Ziņotāja dalībvalsts, apspriedusies ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu un 2019. gada 15. janvārī to iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai. |
(8) |
Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt Iestāde publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju. |
(9) |
2020. gada 19. jūnijā Iestāde paziņoja Komisijai savu secinājumu (6) par to, vai gaidāms, ka Streptomyces celms K61 atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. 2020. gada 3. decembrī Komisija Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai iesniedza atjaunošanas ziņojumu un 2021. gada 25. janvārī – projektu regulai par Streptomyces celmu K61. |
(10) |
Komisija pieteikuma iesniedzēju aicināja par Iestādes secinājumu un – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu – par atjaunošanas ziņojumu iesniegt komentārus. Pieteikuma iesniedzējs komentārus iesniedza, un tie tika rūpīgi izskatīti. |
(11) |
Par vismaz viena darbīgo vielu Streptomyces celmu K61 saturoša augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem reprezentatīviem lietojumiem ir konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir izpildīti. Tāpēc ir lietderīgi Streptomyces celma K61 apstiprinājumu atjaunot. |
(12) |
Darbīgās vielas Streptomyces celma K61 apstiprinājuma atjaunošanas sakarā veiktais riska novērtējums balstās tikai uz nedaudziem reprezentatīvajiem lietojumiem, tomēr neierobežo lietojumus, kādiem Streptomyces celmu K61 saturoši augu aizsardzības līdzekļi var tikt atļauti. Tāpēc nav lietderīgi saglabāt ierobežojumu, saskaņā ar kuru minēto vielu var izmantot tikai par fungicīdu. |
(13) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 3. punktu saistībā ar tās 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums. |
(14) |
Lai atjaunošanas procesu varētu pabeigt pirms minētā apstiprinājuma perioda beigām, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/566 (7) Streptomyces celma K61 apstiprinājuma periodu pagarināja līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tomēr, ņemot vērā to, ka lēmums par atjaunošanu tiek pieņemts pirms minētā pagarinātā apstiprinājuma perioda beigām, šī regula būtu jāpiemēro no agrāka datuma. |
(15) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošana
I pielikumā specificētās darbīgās vielas Streptomyces celma K61 apstiprinājumu atjauno ar minētajā pielikumā noteiktajiem nosacījumiem.
2. pants
Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas diena
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) Komisijas Direktīva 2008/113/EK (2008. gada 8. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākus mikroorganismus kā darbīgās vielas (OV L 330, 9.12.2008., 6. lpp.).
(3) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).
(6) EFSA Journal 2020; 18(7):6182, 14 lpp. doi:10.2903/j.efsa.2020.6182. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/566 (2021. gada 30. marts), ar ko attiecībā uz darbīgo vielu abamektīna, Bacillus subtilis (Cohn 1872) celma QST 713, Bacillus thuringiensis subsp. Aizawai celmu ABTS-1857 un GC-91, Bacillus thuringiensis subsp. Israeliensis (H-14 serotips) celma AM65-52, Bacillus thuringiensis subsp. Kurstaki celmu ABTS 351, PB 54, SA 11, SA 12 un EG 2348, Beauveria bassiana celmu ATCC 74040 un GHA, klodinafopa, klopiralīda, Cydia pomonella Granulovirus (CpGV), ciprodinila, dihlorpropa-P, fenpiroksimāta, fozetila, mepanipirīma, Metarhizium anisopliae (var. anisopliae) celma BIPESCO 5/F52, metkonazola, metrafenona, pirimikarba, Pseudomonas chlororaphis celma MA342, pirimetanila, Pythium oligandrum M1, rimsulfurona, spinosada, Streptomyces K61 (agrāk “ S. griseoviridis ”), Trichoderma asperellum (agrāk “ T. harzianum ”) celmu ICC012, T25 un TV1, Trichoderma atroviride (agrāk “ T. harzianum ”) celma T11, Trichoderma gamsii (agrāk “ T. viride ”) celma ICC080, Trichoderma harzianum celmu T-22 un ITEM 908, triklopira, trineksapaka, tritikonazola un cirama apstiprinājuma termiņu pagarināšanu groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 118, 7.4.2021., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Apstiprināšanas datums |
Apstiprinājuma termiņa beigas |
Īpaši noteikumi |
Streptomyces celms K61 |
Neattiecas |
Būtisku piemaisījumu nav |
2021. gada 1. jūlijs |
2036. gada 30. jūnijs |
Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā apstiprinājuma atjaunošanas ziņojuma secinājumus par Streptomyces celmu K61 un jo īpaši tā I un II papildinājumu. Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai, ņemot vērā, ka mikroorganismus uzskata par potenciāliem sensibilizatoriem, un nodrošina, ka lietošanas nosacījumos ir ietverta piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana. Ražotāji ražošanas procesā garantē precīzi uzturētus vides apstākļus un kvalitātes kontroles analīzi, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegti darba dokumentā SANCO/12116/2012 noteiktie mikrobioloģiskās kontaminācijas limiti (2). |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta atjaunošanas ziņojumā.
(2) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/pesticides_ppp_app-proc_guide_phys-chem-ana_microbial-contaminant-limits.pdf
II PIELIKUMS
Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza šādi:
1) |
A daļā 203. ierakstu par Streptomyces K61 (agrāk S. griseoviridis) svītro; |
2) |
B daļā pievieno šādu ierakstu:
|
(*1) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/plant/docs/pesticides_ppp_app-proc_guide_phys-chem-ana_microbial-contaminant-limits.pdf”
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/61 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/854
(2021. gada 27. maijs),
ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,
apspriedusies ar dalībvalstīm,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
(1) |
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 30. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu (“SSCR” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
(2) |
Pēc tam, kad Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 17. augustā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no plakano nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu no attiecīgajām valstīm un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. |
1.2. Reģistrācija
(3) |
Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, kas pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/370 (3) noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. |
1.3. Ieinteresētās personas
(4) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, zināmos ražotājus eksportētājus attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus un lietotājus Savienībā un aicināja tos piedalīties. |
(5) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Komisija uzklausīja sūdzības iesniedzēju, vienu ražotāju eksportētāju un vienu Savienības lietotāju. Komisija saņēma piezīmes, kas ir izskatītas 2.3., 5.2. un 7.2. iedaļā. |
1.4. Atlase
(6) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. |
1.4.1. Savienības ražotāju atlase
(7) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir nolēmusi ierobežot izmeklējamo Savienības ražotāju skaitu līdz samērīgam skaitam, piemērojot atlasi, un ka tā provizoriski ir izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja provizorisku izlasi, pamatojoties uz izmeklēšanas ierosināšanas pārbaudes kontekstā Savienības ražotāju pirms procedūras sākšanas ziņotajiem ražošanas un Savienības pārdošanas apjomiem, un ņēma vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šādi izveidotajā provizoriskajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji, kas saražo vairāk nekā 60 % no līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā un pārdod aptuveni 70 % no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā un atrodas četrās dažādās dalībvalstīs. Ieinteresētās personas plašāku informāciju par provizorisko izlasi varēja iegūt lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, kā arī sniegt piezīmes. Piezīmes netika sniegtas. |
(8) |
Rezultātā tika apstiprināta Savienības ražotāju provizoriskā izlase. Tajā bija Aperam Stainless Europe (“Aperam”), Acciai Speciali Terni S.p.A. (“AST”) un Outokumpu Stainless Oy (“OTK”). Galīgā izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva. |
1.4.2. Importētāju atlase
(9) |
Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
(10) |
Pieteicās trīs nesaistīti importētāji ieinteresēto personu statusā un sniedza prasīto informāciju. Saņemto atbilžu skaits bija mazs, tāpēc atlase nebija vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas. Importētāji tika aicināti sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. |
1.4.3. Ražotāju eksportētāju atlase attiecīgajās valstīs
(11) |
Attiecīgajās valstīs ražotāju eksportētāju skaits var būt liels, tāpēc paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta atlase Indijā un Indonēzijā, un tādējādi Komisija aicināja visus zināmos ražotājus eksportētājus Indijā un Indonēzijā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju, lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi. |
(12) |
Turklāt Komisija Indijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā un Indonēzijas Republikas vēstniecībai Briselē lūdza apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties. |
1.4.3.1. Indija
(13) |
Pēc procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar septiņiem potenciāliem ražotājiem eksportētājiem Indijā. Divi ražotāji eksportētāji Indijā sniedza atlasei vajadzīgo informāciju, un tie pārstāvēja visu attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību. Tāpēc Komisija atteicās no ražotāju eksportētāju Indijā atlases. |
1.4.3.2. Indonēzija
(14) |
Pēc procedūras sākšanas Komisija sazinājās ar četrpadsmit potenciāliem ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā. Trīs ražotāji eksportētāji atbildēja uz atlases jautājumiem un ziņoja par pārdošanu Savienībā. No atbildēm uz atlases jautājumiem izriet, ka to pārdošanas apjoms veidoja 72 % no Indonēzijas eksporta uz Savienību. Pamatojoties uz to, atteicās no atlases arī Indonēzijas gadījumā. |
1.5. Atbildes uz anketas jautājumiem.
(15) |
Sūdzībā bija pietiekami prima facie pierādījumi par attiecīgā ražojuma izejvielu tirgus kropļojumiem Indijā un Indonēzijā. Kā paziņots paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana tādējādi aptvēra minētos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai Indijai un Indonēzijai piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tāpēc šajā jautājumā Komisija nosūtīja Indijas valdībai un Indonēzijas valdībai anketas. |
(16) |
Komisija nosūtīja anketas trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam, trijiem nesaistītajiem importētājiem un pieciem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Tās pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (4). |
(17) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja, diviem nesaistītiem importētājiem, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem un trim Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no Indijas valdības un Indonēzijas valdības. |
1.6. Pārbaudes apmeklējumi
(18) |
Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā Komisija saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (5) veica attālinātu visas tās informācijas salīdzinošo pārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai. |
(19) |
Komisija veica šādu uzņēmumu/personu attālinātās salīdzinošās pārbaudes.
|
(20) |
Attiecībā uz pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punktā paredzēto procedūru notika attālinātās salīdzinošās pārbaudes kopā ar Indijas valdību un Indonēzijas valdību. |
1.7. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
(21) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Attiecīgais ražojums
(22) |
Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80. KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai. |
2.2. Līdzīgais ražojums
(23) |
Izmeklēšana ir parādījusi, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
(24) |
Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi tādējādi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
2.3. Apgalvojumi par ražojuma tvērumu
(25) |
Ļoti vēlā izmeklēšanas provizoriskās daļas posmā ieinteresētās personas statusā pieteicās viens Savienības lietotājs un nosūtīja informāciju par ražojuma tvērumu. Uzņēmums pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt tērauda kategorijas “200” ražojumus (“200 SSCRP”), jo, kā tas norāda, minētos ražojumus Savienībā neražo vai ražo ļoti maz un tiem ir specifisks un šaurs galalietojums. No uzņēmuma sniegtās informācijas izriet, ka, tērauda kategorijas un galalietojuma dēļ izslēdzot 200 SSCRP, nedraudēs ar citiem ražojuma veidiem saistīta apiešana. |
(26) |
Pret tādu apgalvojumu iebilda sūdzības iesniedzējs. Eurofer uzstāja, ka 200 SSCRP ražo vismaz divi Savienības ražotāji. Turklāt Eurofer sniegtā informācija liecina, ka galalietošanas posmā tos var viegli aizstāt ar citām tērauda kategorijām un tāpēc tie tieši konkurē ar minētajiem ražojuma veidiem. Turklāt 200 SSCRP ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī izplatīšanas kanāli kā citām tērauda kategorijām, un bez specializētas testēšanas tie nav viegli identificējami, kas, pēc sūdzības iesniedzēja domām, neapšaubāmi rada apiešanas iespējamību. Komisija, ņemot vērā Eurofer apgalvojumus, provizoriski secināja, ka ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami. |
(27) |
Ražojuma tvēruma pieprasījums tika iesniegts ļoti vēlu, Savienībā tiek ražoti 200 SSCRP un tie ir savstarpēji aizstājami ar citiem ražojuma veidiem, tāpēc ražojuma izslēgšanas pieprasījums tiek provizoriski noraidīts. |
3. DEMPINGS
3.1. Ievadpiezīme
(28) |
Ņemot vērā, ka ne Indijā, ne Indonēzijā personu, kas sadarbojās, nebija daudz, sīkāka informācija par atsevišķiem konstatējumiem par dempingu ir konfidenciāla un tāpēc ietverta tikai divpusēji izpaustajā informācijā. |
3.2. Indija
3.2.1. Sadarbošanās un pamatregulas 18. panta daļēja piemērošana
(29) |
Divi ražotāji eksportētāji Indijā, kuri sadarbojās, bija Chromeni Steels Private Limited un Jindal Group. |
(30) |
Chromeni Steels Private Limited attiecīgo ražojumu ražoja Indijā un pārsvarā pārdeva nesaistītiem klientiem un dažiem saistītiem klientiem iekšzemes tirgū. Viss eksports uz Savienību tika veikts tieši nesaistītiem klientiem. |
(31) |
Izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē bija iesaistīti šādi uzņēmumi, kurus Jindal Group konkrēti nosauca kā tādus, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā:
|
(32) |
Attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē tika atklāts, ka ar Jindal Group saistīts uzņēmums trešā valstī ir iesaistīts attiecīgā ražojuma pārdošanā Savienībā. Ka šai personai attiecībā uz izmeklējamo ražojumu būtu bijusi tāda nozīme, Jindal Group nedz sarakstē, nedz atbildēs uz anketas jautājumiem tomēr nebija norādījis. Tāpēc Komisija 2021. gada 23. marta vēstulē informēja Jindal Group, ka plāno piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus un izmantot pieejamos faktus, kas attiecas uz neizpausto informāciju par saistītā uzņēmuma nozīmi. Pēc minētās vēstules saņemšanas saistītais uzņēmums, kas atrodas trešā valstī, 2021. gada 29. martā sniedza piezīmes. Tajās Jindal Group sniedza arī saistītā uzņēmuma atbildi uz anketas pielikumu. |
(33) |
Minētās piezīmes tika atkārtoti izmantotas 2021. gada 16. aprīļa uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas. |
(34) |
Jindal Group piezīmes par 23. marta vēstuli tika pienācīgi izvērtētas, bet tās negrozīja Komisijas veikto faktu izsvērumu. Proti, attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē nebija iespējams pārbaudīt tās atbildes uz anketas pielikumu, kuras tika sniegtas atbildē uz Komisijas 2021. gada 23. marta vēstuli, tāpēc Komisija nevarēja izvērtēt minētās personas vārdā sniegtās informācijas pilnīgumu. |
(35) |
Tāpēc Komisija apstiprināja, ka šajā posmā tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. |
3.2.2. Normālā vērtība
(36) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. |
(37) |
Tādējādi katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
(38) |
Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kuri tiek pārdoti eksportam uz Savienību. |
(39) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai ražojuma veidi, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdod iekšzemes tirgū, salīdzinājumā ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību, ir reprezentatīvi. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. |
(40) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica pārdošanas apjoma neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu vai arī cenas dēļ neņemt vērā apjomus, kas nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē. |
(41) |
Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:
|
(42) |
Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena. |
(43) |
Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena izmeklēšanas periodā, ja:
|
(44) |
Ja izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam vairāk nekā 80 % no iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, tad normālo vērtību aprēķināja kā visas izmeklēšanas periodā veiktās faktiskās iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu 42. apsvērumā aprakstītajā situācijā. Vai arī 43. apsvērumā aprakstītajā situācijā – normālā vērtība tika aprēķināta kā rentablās pārdošanas vidējā svērtā vērtība. |
(45) |
Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz un ja līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekami, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 2. un 4. punktu, noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu. |
(46) |
Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta, ražotāju eksportētāju, uz kuriem attiecas izmeklēšana, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, pieskaitot:
|
(47) |
Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū. |
3.2.3. Eksporta cena
(48) |
Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus. |
(49) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar trešā valstī esošiem saistītajiem uzņēmumiem, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību. |
(50) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā koriģēja cenas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, un samērīgu peļņu. |
3.2.4. Salīdzinājums
(51) |
Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. |
(52) |
Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika koriģēta eksporta cena, lai ņemtu vērā trešā valstī esoša saistītā tirgotāja komisijas maksu (sk. 49. apsvērumu). Tika koriģēta normālā vērtība un eksporta cena, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, iepakošanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kredītu izmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā pārrēķinu izmaksas, kā arī atlaides, ieskaitot atliktās atlaides, ja tās ietekmēja cenu salīdzināmību. |
(53) |
Jindal Group atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam iesniedza prasību par normālās vērtības korekciju, lai ņemtu vērā nodokļu atmaksu, kurā apgalvoja, ka vienotas likmes “nodokļa atmaksas shēma” nozīmē, ka salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu viss tā iekšzemes pārdošanas apjoms ietvertu netiešu nodokli. Tomēr Jindal Group nespēja parādīt prasīto summu saistību ar iestrādāto izejvielu importu vai maksājumiem, kas par tām samaksāti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. |
(54) |
Ņemot vērā iepriekš 32.–35. apsvērumā skaidrotos attālinātās salīdzinošās pārbaudes konstatējumus, kuri attiecas uz Jindal saistīto uzņēmumu, kas atrodas trešā valstī, Komisija konkrētu informāciju par korekcijām, kas piemērojamas Jindal Group pārdošanas cenām Savienībā, atbilstoši pamatregulas 18. pantam aizstāja ar pieejamajiem faktiem. |
3.2.5. Dempinga starpības
(55) |
Runājot par ražotājiem eksportētājiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
(56) |
Šajā gadījumā sadarbības līmenis bija augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja 100 % no kopējā eksporta uz ES IP laikā. Nevarēja apzināt citus ražotājus eksportētājus, izņemot divus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās. Tādējādi Komisija atzina par lietderīgu noteikt atlikušo dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija ražotājam eksportētājam, kura dempinga starpība bija visaugstākā. |
(57) |
Provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tādējādi ir šādas:
|
3.3. Indonēzija
3.3.1. Sadarbošanās un pamatregulas 18. panta piemērošana
(58) |
Kā minēts iepriekš 17. apsvērumā, trīs Indonēzijas ražotāji eksportētāji nospraustajā termiņā sniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem. Tomēr viens no minētajiem ražotājiem eksportētājiem, PT Bina Niaga Multiusaha, nebija atbildējis uz lielāko daļu anketas jautājumu. Proti, anketas galvenajās daļās atbildes nebija sniegtas (ieskaitot pārdošanas darījumu sarakstus pēc darījuma veida, ražošanas izmaksu tabulu un rentabilitātes tabulu), un uzņēmums bija atbildējis tikai uz dažiem jautājumiem. Iesniegtajā informācijā konstatētie trūkumi bija tik būtiski, ka tie bija pielīdzināmi atbildes nesniegšanai. Tādējādi Komisija 2020. gada 20. novembra vēstulē attiecīgajai personai darīja zināmu pamatojumu, kāpēc Komisija plāno neņemt vērā sniegto informāciju un uzskatīt uzņēmumu par tādu, kas nesadarbojās. PT Bina Niaga Multiusaha tika dota iespēja iesniegt papildu piezīmes, bet tas nereaģēja uz šo vēstuli nospraustajā termiņā. |
(59) |
Iepriekš minētā rezultātā tikai atlikušie divi Indonēzijas ražotāji eksportētāji – IRNC Group un Jindal Indonesia Group – galu galā tika uzskatīti par tādiem, kas izmeklēšanā sadarbojās. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā minētās abas personas aptvēra vairāk nekā 90 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no Indonēzijas uz Savienību. |
(60) |
Izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē bija iesaistīti šādi uzņēmumi, kurus IRNC Group atsevišķi nosauca kā tādus, kas iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā:
|
(61) |
Attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā Komisija atklāja, ka IRNC Group nebija informējis Komisiju par saistīta uzņēmuma Tsingshan Holding Group Co., kas atrodas Ķīnā, iesaistīšanos darbībās, kuras saistītas ar izmeklējamo ražojumu. Informāciju, ko uzņēmums nebija sniedzis, uzskatīja par izšķirīgu IRNC Group normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai. |
(62) |
Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un ar 2021. gada 23. marta vēstuli uzņēmumam tika darīts zināms pamatojums, kāpēc Komisija plāno veikt normālās vērtības un eksporta cenas konkrētas korekcijas, izmantojot pieejamos faktus, un IRNC Group tika dota iespēja sniegt piezīmes. |
(63) |
Uzņēmums atbildēja uz Komisijas vēstuli 2021. gada 29. martā. Atbildē tas neapstrīdēja Komisijas vēstulē minētās nepilnības. Tomēr uzņēmums atbildēja, ka tas patur tiesības iesniegt piezīmes vēlāk. |
(64) |
Šādi Jindal Indonesia Group konkrēti nosauktie uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem, un, būdami iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, bija iesaistīti arī izmeklēšanā un attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē:
|
3.3.2. Normālā vērtība
(65) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, katram ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no tā kopējā attiecīgā ražojuma eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. |
(66) |
Pamatojoties uz to, katra ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs. |
(67) |
Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kas tiek pārdoti eksportam uz Savienību. |
(68) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. |
(69) |
Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu katram ražojuma veidam noteica pārdošanas apjoma neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū rentablo daļu izmeklēšanas periodā, lai lemtu, vai normālās vērtības aprēķinam izmantot visu faktisko iekšzemes pārdošanas apjomu vai arī cenas dēļ neņemt vērā apjomus, kas nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē. |
(70) |
Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir rentabla, ja:
|
(71) |
Šajā gadījumā normālā vērtība ir visas izmeklēšanas periodā veiktās minētā ražojuma veida iekšzemes pārdošanas vidējā svērtā cena. |
(72) |
Normālā vērtība ir katra ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena izmeklēšanas periodā, ja:
|
(73) |
Ja izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam vairāk nekā 80 % no iekšzemes pārdošanas apjoma bija rentabli un vidējā svērtā pārdošanas cena bija lielāka par vidējām svērtajām vienības ražošanas izmaksām, tad normālo vērtību aprēķināja kā visas izmeklēšanas periodā veiktās iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu izmeklēšanas periodā 71. apsvērumā aprakstītajā situācijā vai kā vienīgi rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto vērtību 72. apsvērumā aprakstītajā situācijā. |
(74) |
Ja ražojuma veids iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos vai netika pārdots nemaz, ja līdzīgā ražojuma veids parastā tirdzniecības apritē netika pārdots vai tika pārdots nepietiekami un ražojuma veids tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par vienas vienības ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas pamatregulas 2. panta 2. un 4. punktā paredzētās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu. |
(75) |
Normālā vērtība katram ražojuma veidam tika noteikta, ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, pieskaitot:
|
(76) |
Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti reprezentatīvos daudzumos, tika pieskaitīti šo ražojuma veidu vidējie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta darījumos iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz ražojuma veidiem, kuri iekšzemes tirgū netika pārdoti nemaz, vai ja tika konstatēts, ka nenotika pārdošana parastā tirdzniecības apritē, tika pieskaitīti vidējie svērtie PVA izdevumi un peļņa, kas gūta visos darījumos, kuri veikti parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū. |
3.3.3. Eksporta cena
(77) |
Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem pircējiem vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus. |
(78) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar trešā valstī esošiem saistītajiem uzņēmumiem, eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par attiecīgo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību. |
(79) |
Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas darbojās kā importētāji, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šajā gadījumā koriģēja cenas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izdevumus, un samērīgu peļņu. |
3.3.4. Salīdzinājums
(80) |
Komisija salīdzināja normālo vērtību un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī. |
(81) |
Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika koriģēta eksporta cena, lai ņemtu vērā trešā valstī esoša saistītā tirgotāja komisijas maksu (sk. 78. apsvērumu). |
(82) |
Tika koriģēta normālā vērtība un eksporta cena, lai ņemtu vērā transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksas, kredītu izmaksas, maksu par bankas pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā pārrēķinu izmaksas, kā arī atlaides, ieskaitot atliktās atlaides, ja tās ietekmēja cenu salīdzināmību. |
(83) |
Pamatojoties uz attālinātajā salīdzinošajā pārbaudē gūtu informāciju, tika konstatēts, ka 32.–35. apsvērumā sniegtie šādas pārbaudes konstatējumi par Jindal India saistīto uzņēmumu, kas atrodas trešā valstī, ietekmēja arī konkrētus Jindal Indonesia Group pārdošanas apjomus Savienībā. Lai gūtu pilnīgu informāciju par šo uzņēmumu, izmantoja pieejamos faktus, kā paredzēts pamatregulas 18. pantā. Pieejamos faktus izmantoja arī, kā aprakstīts iepriekš 61.–63. apsvērumā, attiecībā uz trūkstošo informāciju par IRNC Group. |
3.3.5. Dempinga starpības
(84) |
Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. |
(85) |
Šajā gadījumā sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, tāpēc ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 90 % no kopējā eksporta apjoma no Indonēzijas izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija noteica atlikušo dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās un kam dempinga starpība bija visaugstākā. |
(86) |
Provizoriskās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tādējādi ir šādas:
|
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
(87) |
Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja 13 zināmie ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
(88) |
Noteikts, ka izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas kopējais apjoms bija aptuveni 3,1 miljons tonnu. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, balstoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, attālinātā salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītām Eurofer un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. |
(89) |
Kā norādīts 8. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, un tie pārstāv vairāk nekā 60 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tie visi ir vertikāli integrēti ražotāji. |
4.2. Patēriņš Savienībā
(90) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītiem Eurofer datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma tiešas vai netiešas pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem un uz šo datu daļēju salīdzinošo pārbaudi ar izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un b) izmeklējamā ražojuma importu Savienībā no visām trešām valstīm atbilstoši Eurostat datiem. |
(91) |
Attiecīgajā periodā Savienības patēriņam bija šāda dinamika: 1. tabula Patēriņš Savienībā (t)
|
(92) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 17 %. |
4.3. Imports no attiecīgajām valstīm
4.3.1. Importa no attiecīgajām valstīm ietekmes novērtējums kopumā
(93) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes SSCR imports būtu jāvērtē kopumā. |
(94) |
Minētais noteikums nosaka, ka importa no vairākām valstīm ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:
|
(95) |
Dempinga starpības, kas noteiktas katras no trijām attiecīgajām valstīm veiktajam importam, ir apkopotas 57. un 86. apsvērumā. Tās visas ir lielākas par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni. |
(96) |
Importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm nebija nenozīmīgs. Izmeklēšanas periodā importa tirgus daļa Indijai bija 3,4 % un Indonēzijai – 2,8 %. |
(97) |
Konkurences apstākļi starp importu par dempinga cenām no katras attiecīgās valsts, kā arī starp tām abām un Savienības līdzīgo ražojumu bija līdzīgi. Indijas un Indonēzijas izcelsmes SSCR, importēti pārdošanai Savienības tirgū, patiešām konkurēja savā starpā un ar Savienības ražošanas nozares ražoto līdzīgo ražojumu, jo tie visi tiek pārdoti līdzīgām pircēju kategorijām. |
(98) |
Tāpēc visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un kaitējuma noteikšanas nolūkos kopumā tika pārbaudīts imports no attiecīgajām valstīm. |
4.3.2. Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa
(99) |
Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, salīdzinot importa apjomu ar Savienības patēriņu. |
(100) |
Attiecīgajā periodā importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika: 2. tabula Importa apjoms (t) un tirgus daļa
|
(101) |
Imports no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 54 %, tām ļaujot palielināt kopīgo tirgus daļu no 3,3 % 2017. gadā līdz 6,2 % IP laikā. Gan importa apjoma, gan tirgus daļas pieaugumu var skaidrot ar importu no Indonēzijas, kas attiecīgajā periodā palielināja importa apjomus gandrīz sešarpus reizes, un tā tirgus daļa palielinājās no 0,4 % līdz 2,8 %. 2017.–2018. gadā imports no Indijas palielinājās, bet pēcāk samazinājās. Rezultātā attiecīgajā periodā imports kopumā samazinājās absolūtā izteiksmē. 2019. gada 1. februārī Komisija publicēja regulu, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (6). Indija saņēma konkrētai valstij noteiktu izmeklējamā ražojuma tarifa kvotu, kas ierobežoja importu, kam kvotas robežās noteikts maksājums, līdz līmenim, kas ir zem 2018. gada līmeņa. Tā kā Indonēzijai tika noteikta nevis konkrētai valstij noteikta tarifa kvota, bet gan kvota visām pārējām valstīm, imports no tās netika ierobežots tā, kā tika ierobežots imports no Indijas. Tomēr importa kritums no Indijas nebija tik spējš kā Savienības patēriņa vispārējais kritums, un tādējādi Indijas tirgus daļa tomēr nedaudz palielinājās no 3 % 2017. gadā līdz 3,4 % IP laikā. |
4.3.3. Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums
(102) |
Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Attiecīgajā periodā vidējai svērtajai attiecīgo valstu importa cenai bija šāda dinamika: 3. tabula Cenas importam no attiecīgajām valstīm (EUR/t)
|
(103) |
Indijas gadījumā vidējās importa cenas 2017.–2018. gadā palielinājās par 4 %, bet visā attiecīgajā periodā saglabājās stabilas, savukārt Indonēzijas gadījumā tās palielinājās par 8 %. Tomēr visā attiecīgajā periodā vidējās importa cenas no abām attiecīgajām valstīm pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas (sk. 7. tabulu). |
(104) |
Cenas samazinājumu izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot šādus faktorus:
|
(105) |
Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, un pēc rabatu un atlaižu atskaitīšanas. Salīdzinājuma rezultāti tika izteikti procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas atklāja cenas samazinājuma starpības 4,8 % un 13,4 % apmērā Indijas ražotājiem eksportētājiem un 12,0 % un 12,4 % apmērā Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem. |
4.4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.4.1. Vispārīgas piezīmes
(106) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomikas rādītāji, kas attiecīgajā periodā raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli. |
(107) |
Kā minēts 8. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase. |
(108) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza Eurofer, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika attālināti salīdzinoši pārbaudītas un atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
(109) |
Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums. |
(110) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem. |
4.4.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.4.2.1. Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
(111) |
Attiecīgajā periodā kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam Savienībā bija šāda dinamika: 4. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
(112) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā strauji samazinājās par 16 %. Paziņotie jaudas skaitliskie rādītāji attiecas uz faktisko jaudu, kas nozīmē, ka ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem normāliem aizkavējumiem. Pēc tam, kad 2015. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes SSCR importam (7), daži Savienības ražotāji sāka modernizēt ražošanas jaudu. Modernizācijas rezultātā attiecīgajā periodā ražošanas jauda nedaudz palielinājās, t. i., par 4 %. |
(113) |
Samazinātā ražošanas apjoma un nedaudz palielinātās jaudas dēļ jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 19 % un izmeklēšanas periodā noslīdēja zem 70 %. |
4.4.2.2. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
(114) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika: 5. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
(115) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 15 %. |
(116) |
Attiecīgajā periodā, kad patēriņš samazinājās pat vēl lielākā mērā nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, Savienības ražošanas nozare tomēr spēja saglabāt tirgus daļu un to pat nedaudz palielināt (par 2,1 procentpunktu), jo Savienības pārdošanas apjoms daļēji aizstāja importu no citām valstīm, kas nav attiecīgās valstis. |
4.4.2.3. Izaugsme
(117) |
Iepriekš minētie ražošanas un pārdošanas apjoma skaitļi, kas norāda uz lejupejošu tendenci attiecīgajā periodā, pierāda Savienības ražošanas nozares nespēju augt absolūtā izteiksmē. Patēriņa aspektā neliels pieaugums bija iespējams tikai tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare izvēlējās ar pārdošanas cenu samazināšanu reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām. |
4.4.2.4. Nodarbinātība un ražīgums
(118) |
Attiecīgajā periodā nodarbinātībai un ražīgumam bija šāda dinamika: 6. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
(119) |
Ar SSCR ražošanu saistītais Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis 2017.–2019. gadā palielinājās par 4 %, periodā no 2019. gada līdz IP samazinājās par 2 procentpunktiem, un rezultātā attiecīgajā periodā tika sasniegts 2 % kāpums. Ņemot vērā ražošanas apjoma straujo kritumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, ko viens nodarbinātais (pilnslodzes ekvivalentos) saražo gada laikā, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 18 %. |
4.4.2.5. Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga
(120) |
Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nebūtiska. |
(121) |
Par SSCR importu jau ir veikta antidempinga izmeklēšana. Komisija konstatēja, ka 2013. gadā Savienības ražošanas nozares stāvokli ievērojami ietekmēja imports par dempinga cenām no ĶTR un Taivānas, kā rezultātā importam no šīm valstīm 2015. gada oktobrī tika noteikti galīgie antidempinga pasākumi (8). Tāpēc maz ticams, ka iepriekš minētā dempinga prakse attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvokli būtu ietekmējusi vairāk nekā nebūtiski. Patlaban notiek ĶTR un Taivānas izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana (9). |
4.4.3. Mikroekonomiskie rādītāji
4.4.3.1. Cenas un tās ietekmējoši faktori
(122) |
Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika: 7. tabula Pārdošanas cenas Savienībā
|
(123) |
2017.–2018. gadā vidējās vienības pārdošanas cenas nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, periodā no 2018. gada līdz IP samazinājās par 6 %, un rezultātā attiecīgajā periodā tika novērots 3 % kritums. Tajā pašā periodā vienlaicīgi palielinājās ražošanas izmaksas – par 5 %, pēc tam tās stabilizējās izmaksu līmenī, kurš bija par 3 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Izmaksu attīstību lielā mērā virzīja nozīmīgi izejvielu, piemēram, niķeļa un ferohroma, cenu pieaugumi. Sakarā ar to, ka imports par dempinga cenām nospieda cenas, Savienības ražošanas nozare nespēja pārnest minēto izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām un pat bija spiesta pārdošanas cenas pazemināt. |
4.4.3.2. Darbaspēka izmaksas
(124) |
Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām bija šāda dinamika: 8. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto
|
(125) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Tas liecina, ka, reaģēdami uz tirgus apstākļu pasliktināšanos un mēģinādami ierobežot kaitējumu, Savienības ražotāji spēja samazināt darbaspēka izmaksas. |
4.4.3.3. Krājumi
(126) |
Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmeņiem bija šāda dinamika: 9. tabula Krājumi
|
(127) |
Attiecīgajā periodā krājumu līmenis perioda beigās bija samazinājies par 21 %. Tas notika pēc ražošanas apjoma samazinājuma. Vairums līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozarē tiek ražoti pēc konkrēta lietotāju pasūtījuma. Tāpēc krājumi netiek uzskatīti par būtisku šai nozarei nodarītā kaitējuma rādītāju. Tas apstiprinājās arī, analizējot krājumu dinamiku perioda beigās, kas izteikta procentos no ražošanas apjoma. No iepriekšējā redzams, ka attiecīgajā periodā šis rādītājs svārstījās no 5 līdz 7 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma. |
4.4.3.4. Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu
10. tabula
Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
2017 |
2018 |
2019 |
IP |
Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma) |
7,6 % |
6,0 % |
1,5 % |
0,4 % |
Indekss |
100 |
79 |
19 |
6 |
Naudas plūsma (EUR) |
387 200 359 |
273 674 277 |
237 840 311 |
184 024 688 |
Indekss |
100 |
71 |
61 |
48 |
Ieguldījumi (EUR) |
111 578 442 |
111 637 871 |
96 541 925 |
96 585 152 |
Indekss |
100 |
100 |
87 |
87 |
Ienākums no ieguldījumiem |
20 % |
15 % |
6 % |
4 % |
Indekss |
100 |
75 |
31 |
20 |
Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji. |
(128) |
Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
(129) |
Kopējā rentabilitāte saruka no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % izmeklēšanas periodā. Kā izklāstīts 4.3.3. iedaļā, šis sarukums sakrita ar tāda importa apjomu no attiecīgajām valstīm, kam raksturīgs cenas samazinājums, un šāda importa tirgus daļas pieaugumu. |
(130) |
Visiem pārējiem finanšu rādītājiem, t. i., naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no aktīviem, nepārprotami bija tāda pati lejupvērsta tendence. |
(131) |
Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsma pastāvīgi samazinājās un izmeklēšanas periodā bija par 52 % zemākā līmenī nekā izmeklēšanas perioda sākumā. |
(132) |
Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. Pēc tam, kad 2017.–2018. gadā saglabājās stabils stāvoklis, 2018.–2019. gadā bija vērojams straujš kritums par 13 procentpunktiem. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Attiecīgajā periodā tas pastāvīgi un būtiski samazinājās, proti, par 80 %. |
(133) |
Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji par laikaposmu no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai ir raksturīgi būtiski ieguldījumi. Tiek uzskatīts, ka attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem nebija pietiekams, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus. |
4.5. Secinājums par kaitējumu
(134) |
Izmeklēšanā norādīts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare varēja reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas, tikai pazeminot pārdošanas cenas, lai saglabātu (un pat nedaudz palielinātu) tirgus daļu. Importa par dempinga cenām ietekmē izmeklēšanas periodā Savienības tirgū tika izraisīta cenu nospiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 3 %, turpretim godīgas konkurences apstākļos būtu bijis sagaidāms, ka tās palielinātos ražošanas izmaksu pieaugumam, kas bija 3 %, pielīdzināmā proporcijā. Šī situācija smagi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 94 % un IP laikā sasniedza ļoti zemu un neilgstpējīgu līmeni. |
(135) |
Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, un tāda pati tendence bija gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, gan ražošanas apjomiem. Pateicoties Savienības ražošanas nozarei pozitīvām prognozēm pēc antidempinga pasākumu noteikšanas ĶTR un Taivānas izcelsmes izmeklējamā ražojuma importam 2015. gadā, nedaudz palielinājās ražošanas jauda. |
(136) |
Tomēr attiecīgajā periodā strauji samazinājās Savienības ražotāju ražīgums un jaudas izmantojums. Minēto rādītāju pasliktināšanos tikai ierobežoti izskaidro zemais nodarbinātības un jaudas pieaugums, tai par cēloni bija galvenokārt Savienības patēriņa samazinājums un vienlaicīgais importa pieaugums no attiecīgajām valstīm. |
(137) |
Tomēr nodarīto kaitējumu pilnībā atspoguļo Savienības ražotāju finanšu rādītāji. Attiecīgajā periodā palielinājās Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, kā rezultātā, pārdošanas cenām samazinoties, samazinājās rentabilitāte no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % IP laikā. Redzams, ka pārējiem finanšu rādītājiem bija līdzīga negatīva dinamika: ieguldījumiem (– 13 %), ienākumam no ieguldījumiem (– 80 %) un naudas plūsmai (– 52%). |
(138) |
Kaitējuma rādītāji tādējādi rāda, ka Savienības ražošanas nozarei IP laikā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā, neraugoties uz ražošanas izmaksu kāpumu, samazināja pārdošanas cenas, rezultātā kļūstot nerentabla un negatīvi ietekmējot ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu. |
(139) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. CĒLOŅSAKARĪBA
(140) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija turklāt pārbaudīja to, vai citi zināmi faktori tajā pašā laikā varētu būt par iemeslu Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Minētie faktori ir imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu izmaksu kāpums un Savienības ražošanas nozares konkurētspējīgu cenu noteikšanas prakse. |
5.1. Importa par dempinga cenām ietekme
(141) |
Attiecīgajā periodā imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par vairāk nekā 50 %, un šāda importa tirgus daļa gandrīz divkāršojās. Šāds tirgus daļas pieaugums nāca par sliktu importam no trešām valstīm. Tomēr imports par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīja cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Indijas un Indonēzijas importa cenas attiecīgajā periodā bija par 5–19 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Minēto importa cenu dēļ Savienības ražotāji ne tikai nespēja iekļaut izejvielu izmaksu pieaugumu savās cenās, bet pat bija spiesti samazināt pārdošanas cenas, lai saglabātu savu tirgus daļu. |
(142) |
Rezultātā Savienības ražotāju rentabilitāte, kas 2017. gadā bija salīdzinoši augsta, IP samazinājās gandrīz līdz nullei, vēl nelabvēlīgāk ietekmējot visus attiecīgo uzņēmumu finanšu rādītājus. |
(143) |
Tāpēc starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu pastāv ļoti cieša cēloņsakarība. |
5.2. Citu faktoru ietekme
5.2.1. Imports no trešām valstīm
(144) |
Attiecīgajā periodā importa cenām un apjomam no citām trešām valstīm bija šāda dinamika: 11. tabula
|
(145) |
Attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm ievērojami samazinājās absolūto apjomu (par 33 %) un tirgus daļas izteiksmē (no 26 % 2017. gadā līdz 21 % IP laikā). |
(146) |
Ja runā par atsevišķām valstīm, tad attiecīgajā periodā palielinājās tikai imports no Korejas, kā rezultātā nedaudz palielinājās tā tirgus daļa. Tomēr šis absolūtais tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā bija neliels (no 4,7 % līdz 5,1 %). Lai gan Korejas importa cenas ir zemākas par attiecīgo valstu cenām, tās, visticamāk, ir tādu transfertcenu ietekmētas, kas pastāv Korejas nerūsējošā tērauda ražotāja Samsung STS un ES auksto velmējumu ražotāja Otelinox Rumānijā saistības rezultātā. Vai minētā importa cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, nav izsecināms arī tādēļ, ka nav zināms minētā importa ražojumu klāsts. |
(147) |
Kā minēts iepriekš 121. apsvērumā, importam no Taivānas patlaban noteikts antidempinga maksājums 6,8 % apmērā (10). Patlaban notiek ĶTR un Taivānas izcelsmes importam noteikto antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšana (11). |
(148) |
Attiecīgajā periodā no ĶTR tika importēts ļoti maz. Imports no Taivānas 2017.–2018. gadā palielinājās par 12 %, bet no 2018. gada līdz IP samazinājās par 26 %, attiecīgajā periodā saglabājot tirgus daļu aptuveni 5 % apmērā. Taivānas vidējā importa cena bija zemāka par attiecīgo valstu vidējām importa cenām. Termiņbeigu pārskatīšanā Taivānas ražotāji ar Komisiju nesadarbojās, tāpēc tās rīcībā nebija sīkākas informācijas par Taivānas importa cenām. Tādējādi nav izslēgts, ka minētais imports nodarīja Savienības ražošanas nozarei papildu kaitējumu. Tomēr arī tad, ja imports no Taivānas veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, attiecīgajā periodā imports no Taivānas samazinājās par 17 % un tādēļ nevarēja būt kaitējuma analīzē konstatēto pieaugošo negatīvo tendenču cēlonis. |
(149) |
Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka imports no citām valstīm nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.2.2. Patēriņa samazinājums
(150) |
Attiecīgajā periodā notikušais ievērojams patēriņa samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja dažus kaitējuma rādītājus, sevišķi pārdošanas un ražošanas apjomus. Tomēr, kā paskaidrots 134. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums drīzāk cenas, nevis apjoma aspektā. Neraugoties uz rūkošo tirgu, Savienības ražotājiem izdevās nedaudz palielināt tirgus daļu, īstenojot nesaudzīgu cenu konkurenci ar importu par netaisnīgām dempinga cenām, kuru dēļ pasliktinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte un tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem. |
(151) |
Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka patēriņa samazinājums nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
5.2.3. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
(152) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjomiem un cenām bija šāda dinamika: 12. tabula
|
(153) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjomi samazinājās par 17 % galvenokārt tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis noteica izmeklējamajam ražojumam pasākumus un trešo valstu tirgos pieauga konkurence ar Ķīnas pārdošanas apjomiem un pārdošanas apjomiem no attiecīgajām valstīm. Tomēr salīdzinājumā ar kopējiem pārdošanas apjomiem Savienībā, kas veidoja aptuveni 13 % no tās kopējā pārdošanas apjoma, eksportētie apjomi bija nelieli, un eksporta pārdošanas apjomu vidējā cena attiecīgajā periodā pastāvīgi pārsniedza cenas Savienības tirgū. |
(154) |
Pamatojoties uz to, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme uz nodarīto kaitējumu bija neliela, ja tāda vispār bija. |
5.2.4. Izejvielu cenu ietekme
(155) |
Nesaistīti importētāji norādīja uz augošajām izejvielu (niķeļa, ferohroma) izmaksām kā iemeslu tam, ka Savienības ražošanas nozare ir tādā situācijā, kur tai tiek nodarīts kaitējums. |
(156) |
Izejvielu cenu kāpums pats par sevi nav kaitējuma avots, tāpēc ka parasti kopā ar to pēc tam novērojams pārdošanas cenu kāpums. Tomēr Savienības ražotāju rentabilitātes un visu to finanšu rādītāju samazināšanās nav tikai augošo ražošanas izmaksu atspoguļojums. Imports par zemām cenām nospieda cenas Savienības tirgū, un tā dēļ Savienības ražotāji nevarēja palielināt cenas, lai segtu izmaksu pieaugumu, un pat bija spiesti cenas samazināt, lai nepieļautu, ka tie nenovēršami zaudē tirgus daļu. Rezultātā to rentabilitātes skaitliskie rādītāji strauji pasliktinājās, izmeklēšanas periodā noslīdot līdz peļņas slieksnim. |
(157) |
Uz šāda pamata tiek provizoriski secināts, ka konkrētu izejvielu cenu pieaugums pats par sevi nenodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
5.2.5. Savienības ražotāju cenu noteikšanas prakse
(158) |
Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka Savienības ražotāju iekšējā konkurence un cenu noteikšanas prakse izraisījusi to finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. |
(159) |
Tomēr izmeklēšana šo apgalvojumu neapstiprināja. Imports no attiecīgajām valstīm pastāvīgi tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādējādi galvenais iemesls, kāpēc Savienības ražotāji nespēj paaugstināt cenas un segt augošās izmaksas, ir cenu spiediens, ko rada imports par dempinga cenām. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts. |
5.3. Secinājums par cēloņsakarību
(160) |
Tika konstatēta cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas, no vienas puses, un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, no otras puses. Laika ziņā sakrita importa apjoma pieaugums par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības darbības rādītāju pasliktināšanās attiecīgajā periodā. Lai novērstu tirgus daļas zaudēšanu, Savienības ražošanas nozarei nebija citas izvēles kā vien uzturēt cenas tādā līmenī, kādu bija noteicis imports par dempinga cenām. Rezultātā Savienības ražošanas nozares peļņas līmenis nebija ilgtspējīgs. |
(161) |
Komisija konstatēja šādus citus faktorus, kas varēja būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli: imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu cenu ietekme un Savienības ražotāju cenu noteikšanas prakse. |
(162) |
Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru nodarījis imports par dempinga cenām. Imports no trešām valstīm, patēriņa samazinājums, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, izejvielu cenu ietekme un Savienības ražotāju cenu noteikšanas prakse tikai ierobežoti ietekmēja Savienības ražošanas nozares negatīvo dinamiku, sevišķi rentabilitātes un finanšu rādītāju ziņā. |
(163) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu noteicoši ietekmēja galvenokārt imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Citi faktori – nedz atsevišķi, nedz kopā ņemti – nemazināja cēloņsakarību. |
6. PASĀKUMU LĪMENIS
(164) |
Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām. |
6.1. Mērķa cenas samazinājuma starpība
(165) |
Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijām, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”). |
(166) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %. |
(167) |
Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka samērīgai mērķa peļņai vajadzētu būtu 8,7 %, kas tika izmantota iepriekšējā izmeklēšanā par tā paša ražojuma importu no Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas (12). |
(168) |
Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu Komisija izvērtēja triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgalvojumu par plānotiem ieguldījumiem, kas netika īstenoti attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentārajiem pierādījumiem, kurus varēja salīdzināt ar uzņēmumu uzskaites sistēmām, Komisija šos apgalvojumus provizoriski pieņēma un pieskaitīja attiecīgo summu minēto Savienības ražotāju peļņai. Līdz ar to galīgais mērķa peļņas procents bija 8,82 %–9,12 % diapazonā. |
(169) |
Visbeidzot Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu izvērtēja nākotnes izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā, kas noteikts atbilstoši 11. panta 2. punktam. Balstoties uz iesniegto informāciju, kas tika pamatota ar uzņēmumu pārskatu sniegšanas rīkiem un prognozēm, Komisija noteica, ka izmaksu diapazons ir 14,53 EUR/t–28,90 EUR/t, kas papildus faktiskajām izmaksām izmeklēšanas periodā rastos par atbilstības nodrošināšanu tādām konvencijām. Šī starpība tika pieskaitīta cenai, kas nerada kaitējumu. |
(170) |
Uz šā pamata Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu un tad saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pieskaitot korekcijas pa ražojuma veidiem. |
(171) |
Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju katra veida vidējo svērto eksporta cenu, kura noteikta cenas samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. |
(172) |
Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni Indijā un Indonēzijā (attiecīgi 100 % un vairāk nekā 90 %), atlikušo mērķa cenas samazinājuma starpību attiecīgajām valstīm noteica Indijas vai Indonēzijas ražotāja eksportētāja augstākās individuālās mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, t. i., attiecīgi 34,6 % un 32,3 %. |
(173) |
Minēto aprēķinu rezultāti redzami tālāk tabulā.
|
6.2. Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma likvidēšanai nepieciešamo starpību
(174) |
Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas Indijā un Indonēzijā skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika izvērtēti apgalvojumi par kropļojumiem, lai vērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu. |
(175) |
Izejvielu tirgus kropļojumu esību gan Indijā, gan Indonēzijā apstiprināja informācija, ko Indijas valdība un Indonēzijas valdība attiecīgi bija sniegusi atbildēs uz anketas jautājumiem un attālinātās salīdzinošās pārbaudes laikā. |
(176) |
Tā kā Indijas ražotājam eksportētājam Chromeni aprēķinātā mērķa cenas samazinājuma starpība bija zemāka nekā dempinga starpība, Komisija, ievērojot pamatregulas 7. panta 2.a punktu pārbaudīja, vai attiecībā uz ražojumu pastāv kropļojumi izejvielu tirgū. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Chromeni neizmantoja izejvielas, uz kurām attiecas kropļojums. Līdz ar to papildu analīze par pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 7. panta 2.b punkta piemērošanu nebija vajadzīga. Tādējādi maksājuma līmenis Chromeni tiks noteikts, pamatojoties uz pamatregulas 7. panta 2. punktu. |
(177) |
Arī par Indijas Jindal Group tika noteikts, ka starpība, kas ir pietiekama, lai novērstu kaitējumu, ir lielāka par dempinga starpību, un tāpēc 7. panta 2.a punktā noteiktais izvērtējums nav sīkāk aplūkots. |
(178) |
Tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas par dempinga starpībām, Indonēzijas gadījumā Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata. |
6.3. Secinājumi
(179) |
Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secina, ka ir atbilstoši noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Tāpēc būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:
|
7. SAVIENĪBAS INTERESES
(180) |
Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas nodara kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
7.1. Savienības ražošanas nozares intereses
(181) |
Savienības ražošanas nozari veido 13 ražotāji, kas atrodas vairākās dalībvalstīs un izmeklējamā ražojuma ražošanā tieši nodarbina 13 660 darbiniekus. Neviens no Savienības ražotājiem neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš 4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītājus, bija redzams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām. |
(182) |
Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos godīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, izbeigs cenu nospiešanu un ļaus Savienības ražošanas nozarei segt augošās ražošanas izmaksas un uzlabot finansiālo stāvokli, neraugoties uz rūkošā tirgus dēļ zaudēto pārdošanas apjomu. Rezultāts būtu augstāka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, kas tuvotos līmeņiem, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu. Tiek atgādināts, ka vairākiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija raksturīga negatīva tendence. Nopietni ietekmēti bija sevišķi Savienības ražotāju finanšu rādītāji. Tāpēc, lai ļautu visiem ražotājiem darboties Savienības tirgū godīgos tirdzniecības apstākļos, ir svarīgi atjaunot cenas tādā līmenī, kas būtu virs dempinga cenām vai vismaz nenodarītu kaitējumu. |
(183) |
Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo tai ļautu atgūties no konstatētā kaitējošā dempinga ietekmes. |
7.2. Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses
(184) |
Trīs personas pieteicās kā nesaistīti importētāji. Tomēr tikai divi no tiem atbildēja uz attiecīgās anketas jautājumiem un sadarbojās izmeklēšanā arī turpmāk. |
(185) |
Pēc tam sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vienu no abām iepriekš minētajām personām nebūtu vajadzējis uzskatīt par nesaistītu importētāju, jo tas darbojas kā dažu izmeklējamā ražojuma ražotāju eksportētāju aģents. |
(186) |
Šajā jautājumā Komisija konstatēja, ka attiecīgais uzņēmums patiešām daļēji darbojās kā Jindal Group aģents. Tomēr tas bija iesaistīts arī izmeklējamā ražojuma regulārā importa pirkšanā un vēlāk to pārdeva tālāk pircējiem Savienībā. Tāpēc Eurofer apgalvojums tika provizoriski noraidīts. |
(187) |
Abi importētāji, kas sadarbojās, norādīja, kas antidempinga pasākumu ieviešanai iespējamas negatīvas sekas, piemēram, piedāvājuma trūkums, sliktāki pakalpojumi, cenu pieaugums un zemākas kvalitātes materiāli, kuras, viņuprāt, radītu ierobežota konkurence Savienības tirgū. |
(188) |
Turklāt viens no importētājiem apgalvoja, ka Jindal ražojumiem ir augstāka kvalitāte, ko Savienības ražotāji nevar aizstāt vai sasniegt. |
(189) |
Neatkarīgi no iespējamiem antidempinga pasākumiem Komisija provizoriski secināja, ka Savienībā saglabāsies labvēlīgs konkurences līmenis, ņemot vērā to, ka izmeklējamo ražojumu izgatavo 13 Savienības ražotāju (daži no tiem sūdzībā nepiedalās). Turklāt imports no trešām valstīm joprojām veido vairāk nekā 20 % no tirgus. Tāpēc importētāju norādīto iespējamo negatīvo seku, visticamāk, nebūs. |
(190) |
Antidempinga pasākumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu attiecīgajām valstīm, bet gan paaugstināt cenas līdz taisnīgam līmenim. Tāpēc paredzams, ka joprojām būs pieejami, kā apgalvots, augstākas kvalitātes ražojumi. |
(191) |
Pie tam pasākumi ļautu importētājiem pārnest cenas uz saviem pircējiem, tāpēc nav paredzams, ka importētāju rentabilitāte tiks negatīvi ietekmēta. Nav paredzams, ka saruks ražojuma klāsts un pakalpojumu kvalitāte, gluži pretēji – aizsardzība pret importu par dempinga cenām ļauj Savienības ražošanas nozarei veikt jaunus ieguldījumus un celt kvalitāti. |
(192) |
Importētāji turklāt apgalvoja, ka antidempinga pasākumi pārmērīgi aizsargātu Savienības ražotājus, jo uz izmeklējamo ražojumu jau attiecas aizsardzības pasākumi. |
(193) |
Tomēr tēraudam (13) noteikti pagaidu aizsardzības pasākumi, kas sniedz citādu aizsardzību nekā antidempinga pasākumi, kuri vērsti pret cenu noteikšanu netaisnīgā līmenī. Komisijas provizoriskie konstatējumi apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais iemesls ir nevis milzīgais importa apjoma pieaugums, bet gan tā cenas, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un tādēļ izraisa cenu nospiešanu Savienības tirgū. |
(194) |
Vienīgais lietotājs, kas pieteicās procedūrā, nesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Uzņēmums nāca klajā tikai ar apgalvojumiem par ražojuma tvērumu, uz ko attiecas pasākumi, kas aprakstīti iepriekš 2. iedaļā. |
(195) |
Tāpēc pagaidu posmā Komisija secināja, ka iespējamās maksājumu noteikšanas ietekme uz importētājiem un lietotājiem neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. |
7.3. Secinājumi par Savienības interesēm
(196) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai secinātu, ka šajā izmeklēšanas posmā pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes izmeklējamā ražojuma importam nebūtu Savienības interesēs. |
8. PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
(197) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, būtu jānosaka pagaidu pasākumi importētiem Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādātiem. |
(198) |
Saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas izklāstīts pamatregulas 7. panta 2. punktā, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Indijas un Indonēzijas izcelsmes nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 173. apsvērumu). Maksājumu apmērs tika noteikts dempinga un kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. |
(199) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:
|
(200) |
Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz provizoriskajiem šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atbilda izmeklēšanas gaitā konstatētajai situācijai, kas saistīta ar minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Attiecībā uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem, būtu jāpiemēro maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Attiecībā uz to nebūtu jāpiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
(201) |
Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas pēc tam maina sava subjekta nosaukumu. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (14). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas parāda, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
(202) |
Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību. |
(203) |
Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(204) |
Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme. |
(205) |
Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, jo īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citastarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu. |
9. REĢISTRĀCIJA
(206) |
Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka jāreģistrē Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports. Reģistrācija notika nolūkā maksājumus saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku. |
(207) |
Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāizbeidz. |
(208) |
Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Šāds lēmums tiks pieņemts galīgajā posmā. |
10. INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ
(209) |
Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi. |
(210) |
Indijas valdība, viens ražotājs eksportētājs Indijā un divi ražotāji eksportētāji Indonēzijā sniedza piezīmes. Komisija ņēma vērā piezīmes, kas attiecās uz pārrakstīšanās kļūdām, un vajadzības gadījumā attiecīgi koriģēja starpības. |
11. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
(211) |
Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
(212) |
Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums tādu Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam, kas pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) nav tālāk apstrādāti un ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80.
2. Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
Valsts |
Uzņēmums |
Pagaidu antidempinga maksājums |
TARIC papildu kods |
Indija |
Jindal Stainless Limited |
13,6 % |
C654 |
Jindal Stainless Hisar Limited |
13,6 % |
C655 |
|
Chromeni Steels Private Limited |
34,6 % |
C656 |
|
Visi pārējie Indijas uzņēmumi |
34,6 % |
C999 |
|
Indonēzija |
IRNC |
19,9 % |
C657 |
Jindal Stainless Indonesia |
20,2 % |
C658 |
|
Visi pārējie Indonēzijas uzņēmumi |
20,2 % |
C999 |
3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (attiecīgā ražojuma) (apjomu), kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.
4. Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.
5. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
1. Ieinteresētās personas savas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības procedūrām, ir aicinātas pieprasīt 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.
3. pants
1. Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt ar Komisijas 2021. gada 1. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/370 1. panta 1. punktu paredzēto importa reģistrāciju.
2. Savāktos datus par ražojumiem, kuri laisti apgrozībā patēriņam Eiropas Savienībā ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.
4. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem (OV C 322, 30.9.2020., 17. lpp.).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/370 (2021. gada 1. marts), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu imports (OV L 71, 2.3.2021., 18. lpp.).
(4) Anketas ir pieejamas https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2484.
(5) Paziņojums par COVID-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86, 16.3.2020., 6. lpp.).
(6) OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.
(7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 224, 27.8.2015., 10. lpp.).
(8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 224, 27.8.2015., 10. lpp.).
(9) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV C 280, 25.8.2020., 6. lpp.).
(10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 224, 27.8.2015., 10. lpp.). Uzņēmumam Cia Far Industrial Factory Co., Ltd noteikts 0 % antidempinga maksājums.
(11) Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV C 280, 25.8.2020., 6. lpp.).
(12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 224, 27.8.2015., 10. lpp.).
(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).
(14) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
LĒMUMI
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/90 |
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2021/855
(2021. gada 27. maijs),
ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP (1). |
(2) |
Padome 2020. gada 28. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2020/719 (2), ar ko pagarina Lēmumā 2013/255/KĀDP izklāstītos ierobežojošos pasākumus līdz 2021. gada 1. jūnijam. |
(3) |
Pamatojoties uz Lēmuma 2013/255/KĀDP pārskatīšanu, tajā izklāstītie ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2022. gada 1. jūnijam. |
(4) |
Būtu jāatjaunina ieraksti par 25 fiziskām personām un trīs vienībām fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā, kas izklāstīts Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā. |
(5) |
No Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā izklāstītā fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru saraksta būtu jāsvītro ieraksti par piecām mirušām personām. |
(6) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2013/255/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2013/255/KĀDP groza šādi:
1) |
lēmuma 34. pantu aizstāj ar šādu: “34. pants Šo lēmumu piemēro līdz 2022. gada 1. jūnijam. To pastāvīgi pārskata. Lēmumu var atjaunināt vai vajadzības gadījumā grozīt, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.”; |
2) |
lēmuma I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. SIZA VIEIRA
(1) Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.).
(2) Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/719 (2020. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 168, 29.5.2020., 66. lpp.).
PIELIKUMS
Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumu groza šādi:
1) |
A daļā (Personas) svītro šādus ierakstus:
|
2) |
A daļā (Personas) ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie saraksta ieraksti:
|
3) |
B daļā (Vienības) ar šādiem ierakstiem tiek aizstāti atbilstošie saraksta ieraksti:
|
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/100 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/856
(2021. gada 25. maijs),
ar ko nosaka dienu, kurā Eiropas Prokuratūra uzņemas veikt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidē (1), un jo īpaši tās 120. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, kad EPPO ir izveidota, EPPO uzņemas tai ar minēto regulu uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus dienā, kas jānosaka ar Komisijas lēmumu, ko pieņem, pamatojoties uz Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu. |
(2) |
Eiropas galvenā prokurore 2021. gada 7. aprīlī ierosināja, ka EPPO vajadzētu uzņemties tās izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus 2021. gada 1. jūnijā. |
(3) |
EPPO ir nedalāma Savienības struktūra, kas darbojas kā viena vienota iestāde ar decentralizētu uzbūvi. Tās centrālo līmeni veido Kolēģija, Pastāvīgās palātas, Eiropas galvenais prokurors, Eiropas galvenā prokurora vietnieki, Eiropas prokurori un administratīvais direktors. Eiropas galveno prokurori, Eiropas prokurorus, Eiropas galvenās prokurores vietniekus un EPPO administratīvo direktoru iecēla amatā, attiecīgi pieņemot lēmumus 2019. gada 23. oktobrī (2), 2020. gada 27. jūlija (3), 2020. gada 11. novembrī (4) un 2021. gada 20. janvārī (5). Kolēģija tika izveidota 2020. gada 28. septembrī. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 21. panta 2. punktu Kolēģija 2020. gada 12. oktobrī pieņēma EPPO reglamentu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 10. panta 1. punkta pirmo daļu Kolēģija 2020. gada 25. novembrī pieņēma noteikumus par Pastāvīgajām palātām. Ir pieņemti darbā darbinieki, kā tie definēti Regulas (ES) 2017/1939 2. panta 4. punktā. |
(4) |
EPPO decentralizēto līmeni veido Eiropas deleģētie prokurori, kuri atrodas dalībvalstīs, kas piedalās ciešākā sadarbībā EPPO izveidei (“dalībvalstis”). Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 114. panta c) punktu Kolēģija 2020. gada 29. septembrī pieņēma noteikumus par Eiropas deleģēto prokuroru nodarbināšanas kārtību. Katrai dalībvalstij līdz 2021. gada 1. jūnijam būtu jāieceļ vismaz divi Eiropas deleģētie prokurori. Šā lēmuma pieņemšanas dienā EPPO jau bija iecēlusi vismaz divus Eiropas deleģētos prokurorus no katras dalībvalsts, izņemot Slovēniju un Somiju (6). Dalībvalstīm atvēlētais saprātīgais termiņš savu kandidātu izvirzīšanai Eiropas deleģētā prokurora amatam jau ir beidzies. Šai situācijai nebūtu jāliedz efektīvi sākt EPPO darbību, ņemot vērā iespēju attiecīgo dalībvalstu Eiropas prokuroram personīgi veikt izmeklēšanu minētajās dalībvalstīs, īstenojot visas Eiropas deleģētā prokurora pilnvaras, atbildību un pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 28. panta 4. punktu. |
(5) |
Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (7) EPPO ir piešķirts autonoms budžets, garantējot tās pilnīgu autonomiju un neatkarību. |
(6) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 44. panta 1. punktu ir izveidota EPPO lietu pārvaldības sistēma un darbības centrālajā un decentralizētajos līmeņos. Minētās regulas pielikumā, ko pieņēma ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/2153 (8), ir uzskaitītas operatīvo personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru operatīvos personas datus EPPO var apstrādāt lietu materiālu indeksā. |
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 78. panta 5. punktu Kolēģija 2020. gada 21. oktobrī pieņēma noteikumus attiecībā uz EPPO datu aizsardzības speciālistu. Kolēģija 2020. gada 28. oktobrī pieņēma noteikumus attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic EPPO. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (9) 25. pantu Kolēģija 2020. gada 21. oktobrī pieņēma iekšējos noteikumus par dažu datu subjektu tiesību ierobežojumiem saistībā ar administratīvo personas datu apstrādi EPPO veikto darbību ietvaros. |
(8) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 95. pantu Kolēģija 2021. gada 13. janvārī pieņēma EPPO piemērojamos finanšu noteikumus. |
(9) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 106. panta 2. punktu EPPO un Luksemburgas Lielhercogiste 2020. gada 27. novembrī noslēdza galvenās mītnes nolīgumu. Centrālā biroja telpas Luksemburgā ir darītas pieejamas EPPO. |
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 107. panta 2. punktu Kolēģija 2020. gada 30. septembrī pieņēma EPPO valodu lietošanas iekšējo kārtību. |
(11) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 109. panta 2. punktu Kolēģija 2020. gada 21. oktobrī pieņēma noteikumus par publisko piekļuvi EPPO dokumentiem. |
(12) |
Visas dalībvalstis paziņoja Komisijai par to pasākumu pieņemšanu, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371 (10), un kopumā ir ieviesušas citus atbilstošus pasākumus, ar ko nodrošina to, ka EPPO var sākt savu operatīvo darbu. |
(13) |
Tādējādi ir izpildīti Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otrajā daļā ietvertie nosacījumi, EPPO ir izveidota un gatava uzņemties izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus. Tādēļ nepieciešams noteikt dienu, kurā EPPO ir jāuzņemas minētie uzdevumi. |
(14) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta trešo daļu minētajai dienai nevajadzētu būt agrāk kā trīs gadus pēc minētās regulas spēkā stāšanās dienas. Tā kā Regula (ES) 2017/1939 stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī, šai dienai nevajadzētu būt pirms 2020. gada 20. novembra. |
(15) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta pirmo un ceturto daļu EPPO ir jāīsteno sava kompetence attiecībā uz jebkuru nodarījumu, kas ir tās kompetencē un kas ir izdarīts pēc 2017. gada 20. novembra, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras iesaistās ciešākā sadarbībā, ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 331. panta 1. punktu, – sākot no attiecīgajā lēmumā noteiktās dienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Eiropas Prokuratūra uzņemas tai ar Regulu (ES) 2017/1939 uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus 2021. gada 1. jūnijā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2021. gada 25. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.
(2) OV L 274, 28.10.2019., 1. lpp.
(3) OV L 244, 29.7.2020., 18. lpp.
(4) Eiropas Prokuratūras Kolēģijas 2020. gada 11. novembra lēmumi 010/2020 un 011/2020.
(5) Eiropas Prokuratūras Kolēģijas 2021. gada 20. janvāra lēmums 003/2021.
(6) Eiropas Prokuratūras Kolēģijas lēmumi: 2020. gada 25. novembra lēmums 19/2020 (desmit Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Vācijas Federatīvajā Republikā); 2020. gada 25. novembra lēmums 020/2020 (četru Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Slovākijas Republikā); 2020. gada 2. decembra lēmums 021/2020 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Igaunijas Republikā); 2020. gada 2. decembra lēmums 22/2020 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Vācijas Federatīvajā Republikā); 2020. gada 9. decembra lēmums 024/2020 (Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Slovākijas Republikā); 2021. gada 3. februāra lēmums 007/2021 (trīs Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Lietuvas Republikā); 2021. gada 5. februāra lēmums 008/2021 (trīs Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Čehijas Republikā); 2021. gada 10. februāra lēmums 009/2021 (sešu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Rumānijā); 2021. gada 10. februāra lēmums 010/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Nīderlandes Karalistē); 2021. gada 17. marta lēmums 016/2021 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Beļģijas Karalistē); 2021. gada 7. aprīļa lēmums 022/2021 (trīs Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Bulgārijas Republikā); 2021. gada 7. aprīļa lēmums 024/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Horvātijas Republikā); 2021. gada 7. aprīļa lēmums 025/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Čehijas Republikā); 2021. gada 21. aprīļa lēmums 026/2021 (četru Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Francijas Republikā); 2021. gada 21. aprīļa lēmums 027/2021 (četru Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Latvijas Republikā); 2021. gada 28. aprīļa lēmums 031/2021 (septiņu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Spānijas Karalistē); 2021. gada 28. aprīļa lēmums 032/2021 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Maltas Republikā); 2021. gada 3. maija lēmums 034/2021 (piecpadsmit Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Itālijas Republikā); 2021. gada 3. maija lēmums 035/2021 (četru Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Portugāles Republikā); 2021. gada 6. maija lēmums 037/2021 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Bulgārijas Republikā); 2021. gada 12. maija lēmums 041/2021 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Maltas Republikā); 2021. gada 17. maija lēmums 045/2021 (viena Eiropas deleģētā prokurora iecelšana Beļģijas Karalistē); 2021. gada 17. maija lēmums 046/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Austrijas Republikā); 2021. gada 17. maija lēmums 047/2021 (piecu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Grieķijas Republikā); 2021. gada 19. maija lēmums 048/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Kipras Republikā); 2021. gada 19. maija lēmums 059/2021 (divu Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana Luksemburgas Lielhercogistē).
(7) OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2153 (2020. gada 14. oktobris), ar ko groza Padomes Regulu (ES) 2017/1939 attiecībā uz operatīvo personas datu kategorijām un datu subjektu kategorijām, kuru operatīvos personas datus Eiropas Prokuratūra var apstrādāt lietu materiālu indeksā (OV L 431, 21.12.2020., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/103 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2021/857
(2021. gada 27. maijs),
ar ko groza Lēmumu (ES, Euratom) 2021/625 attiecībā uz konkrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību iekļaušanu atbilstības kritērijos dalībai Savienības primāro tirgotāju tīklā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (1),
tā kā:
(1) |
Dalība Eiropas valsts un pārvalstiskos primāro tirgotāju tīklos parasti ir atvērta kredītiestādēm, kurām izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2), un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (3). |
(2) |
Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2021/625 (4) 4. panta c) punktā kā viens no atbilstības kritērijiem dalībai Savienības primāro tirgotāju tīklā ir noteikta kredītiestāžu dalība Eiropas valsts vai pārvalstiskā primāro tirgotāju tīklā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piedaloties Eiropas valsts vai pārvalstiskos primāro tirgotāju tīklos, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas atļauju veikt finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu un/vai finanšu instrumentu izvietošanu ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, arī vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Savienības primāro tirgotāju tīklā. Šīs darbības ir būtiskas uzdevumiem, ko veic Savienības primāro tirgotāju tīkla dalībnieki, kuri var piedalīties izsolēs, garantējot neizvietoto instrumentu izpirkšanu, un var darboties kā vadošie pārvaldnieki sindicētos darījumos, apņemoties veikt parāda vērtspapīru sākotnējo izvietošanu. |
(3) |
Turklāt saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, kas piemērojams ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (5), dažas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras veic finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu un/vai finanšu instrumentu izvietošanu ar neizvietoto instrumentu uzpirkšanas garantiju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, no 2021. gada 26. jūnija būtu jāuzskata par kredītiestādēm. Tomēr līdz minētajam datumam un līdz tiek piešķirta atļauja darboties kā kredītiestādei saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, šīs struktūras pārejas posmā joprojām būtu kvalificējamas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības. |
(4) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums (ES, Euratom) 2021/625. |
(5) |
Ņemot vērā nepieciešamību izveidot Savienības primāro tirgotāju tīkla pirmo sarakstu, attiecībā uz kuru jau ir izsludināts uzaicinājums iesniegt pieteikumus un notiek atlase, kā arī ņemot vērā pārejas periodu saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu un lai nodrošinātu juridisko noteiktību kandidātiem, kas iesnieguši pieteikumu dalībai Savienības primāro tirgotāju tīklā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tas būtu ar atpakaļejošu spēku jāpiemēro no Lēmuma (ES, Euratom) 2021/625 spēkā stāšanās dienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu (ES, Euratom) 2021/625 groza šādi:
1) |
lēmuma 2. pantu groza šādi:
|
2) |
lēmuma 3. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu: “Savienības primāro tirgotāju tīkls (“primāro tirgotāju tīkls”) ir tādu kredītiestāžu un 4. panta b) punkta ii) apakšpunktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa, kuras ir tiesīgas piedalīties šādās Komisijas aizņēmumu un parādu pārvaldības darbībās:”; |
3) |
lēmuma 4. pantu groza šādi:
|
4) |
lēmuma 5. panta e) punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
lēmuma 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ieinteresētās kredītiestādes un 4. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniedz Komisijai pieteikumu dalībai primāro tirgotāju tīklā, aizpildot un iesniedzot Komisijas tīmekļa vietnē pieejamo pieteikuma veidlapu un pievienoto kontrolsarakstu attiecībā uz pielaides kritērijiem.” |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 17. aprīļa.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(4) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2021/625 (2021. gada 14. aprīlis) par primāro tirgotāju tīkla izveidi un atbilstības kritēriju noteikšanu sindicētu darījumu vadošo un līdzvadošo pārvaldnieku pilnvarojuma saņemšanai, lai Komisija Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā varētu veikt aizņēmumu darbības (OV L 131, 16.4.2021., 170. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula(ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
28.5.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/106 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2021/858
(2021. gada 27. maijs),
ar ko attiecībā uz brīdinājumiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā un attiecībā uz tādu pasažieru kontaktu izsekošanu, kuri identificēti, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapu, groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/253
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (1), un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Pozitīva Covid-19 gadījuma atklāšana pēc kāda pārrobežu brauciena atbilst Lēmuma 1082/2013/ES 9. panta 1. punkta kritērijiem, jo šāds apdraudējums var izraisīt daudz cilvēka nāves gadījumu, infekcija var izplatīties plašā mērogā, tas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti un attiecībā uz to var būt vajadzīga koordinēta reaģēšana Savienības līmenī. Saskaņā ar 23. punktu Ieteikumā (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (2) informācija par Covid-19 gadījumiem, kas atklāti, personai iedodoties kādas dalībvalsts teritorijā, kontaktu izsekošanas nolūkā būtu nekavējoties jādara zināma to valstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, kurās skartā persona uzturējusies iepriekšējo 14 dienu laikā; šādu paziņošanu veic caur Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), kas iedibināta ar Lēmuma 1082/2013/ES 8. pantu un ko pārvalda Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). |
(2) |
Saskaņā ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 dalībvalstis personām, kas ieceļo to teritorijā, saskaņā ar datu aizsardzības prasībām var pieprasīt iesniegt pasažieru lokalizācijas veidlapas (PLF). |
(3) |
Nosakot pienākumu aizpildīt dažādu formātu nacionālās PLF, dalībvalstis vāc PLF datus par pārrobežu pasažieriem, kas ieceļo to teritorijā. Viens no veidiem, kā šādus datus izmantot, ir gadījumi, kad kāda PLF aizpildījusi persona tiek identificēta kā inficēta ar Covid-19 un PLF savāktos datus var izmantot, lai noteiktu šīs personas brauciena detaļas un attiecīgo informāciju pārsūtītu dalībvalstīm, kurām būtu jāveic kontaktu izsekošanas procedūras attiecībā uz personām, kas varētu būt bijušas eksponētas inficētajam pasažierim. |
(4) |
Dažu dalībvalstu sabiedrības veselības iestādes jau ir savstarpēji apmainījušās ar persondatiem, kas ievākti, izmantojot nacionālās PLF, lai izsekotu kontaktus Covid-19 pandēmijas kontekstā. Šāda apmaiņa tikusi īstenota, jo īpaši izmantojot pašreizējo EWRS nodrošināto tehnisko infrastruktūru. |
(5) |
Pašreizējā EWRS nodrošinātā tehniskā infrastruktūra vēl nav izstrādāta tā, lai apstrādātu tādu PLF datu apjomu, ko rada sistemātiska un plaša PLF izmantošana. Piemēram, esošā infrastruktūra dažādos nacionālos formātus nepārveido vienotā formā, tāpēc ir vajadzīga manuāla ievadīšana, kas negatīvi ietekmē kontaktu izsekošanas savlaicīgumu un rezultativitāti. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad kontaktu izsekošana jāveic attiecībā uz pārrobežu pasažieriem, kas ceļojuši ar kolektīvajiem transportlīdzekļiem ar iepriekš piešķirtām sēdvietām, piemēram, lidmašīnām, noteiktiem vilcieniem, prāmjiem un kruīza kuģiem, kuros eksponēto pasažieru skaits varētu būt diezgan liels un ekspozīcija inficētam pasažierim varētu būt diezgan ilga. |
(6) |
Tādēļ, lai nodrošinātu drošu, savlaicīgu un rezultatīvu datu apmaiņu starp dalībvalstu EWRS kompetentajām iestādēm, sniedzot tām iespēju sadarbspējīgā un automātiskā veidā informāciju no esošajām nacionālajām digitālajām PLF sistēmām pārsūtīt citām EWRS kompetentajām iestādēm, būtu jāizveido tehniskā infrastruktūra ar nosaukumu “PLF apmaiņas platforma”. Tai būtu jābalstās uz apmaiņas platformu, ko jau izstrādājusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA), tomēr attiecībā uz persondatu apstrādi caur PLF apmaiņas platformu, kā paredzēts šajā īstenošanas lēmumā, EASA nekādu lomu nepilda. PLF apmaiņas platformai būtu arī jānodrošina iespēja apmainīties ar ierobežotiem epidemioloģiskiem datiem, kas nepieciešami kontaktu izsekošanai, atbilstoši Lēmuma 1082/2013/ES 9. panta 3. punktam. Lai izvairītos no darbību pārklāšanās vai darbībām, kas būtu pretrunīgas esošajām struktūrām un mehānismiem nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu monitoringam, agrīnai brīdināšanai un apkarošanai, PLF apmaiņas platforma EWRS ietvaros būtu jāattīsta kā papildinājums selektīvajai ziņojumu funkcijai, kas jau pastāv minētajā sistēmā. |
(7) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 851/2004 (3) 8. pantu PLF apmaiņas platforma būtu jāpārvalda ECDC. |
(8) |
PLF apmaiņas platformai nebūtu jāglabā apmaināmie PLF dati un epidemioloģiskie dati. |
(9) |
Ja dalībvalstij nav nacionālā līmenī izstrādātas digitālas PLF sistēmas, tā varētu izmantot vienoto digitālo Eiropas Savienības pasažieru lokalizācijas veidlapu sistēmu (EUdPLF), kuru Komisija bija uzdevusi izstrādāt ES vienotās rīcības Healthy Gateways ietvaros (dotācija Nr. 801493) (4). EUdPLF mērķis ir izveidot vienotu kontaktpunktu un datubāzi PLF vākšanai. Nākotnē EUdPLF būtu jāpieslēdz PLF apmaiņas platformai; tā vienīgais nolūks ir, no vienas puses, nodrošināt datu apmaiņu starp dalībvalstīm, izmantojot to nacionālās digitālās PLF sistēmas, un, no otras puses, ļaut dalībvalstīm izmantot EUdPLF. Šis lēmums neietver EUdPLF izveidi un nereglamentē ar to saistīto persondatu apstrādi. |
(10) |
Šis lēmums nereglamentē nacionālo PLF iedibināšanu, par ko būtu jālemj pašām dalībvalstīm. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai pieprasīt iesniegt PLF visiem pasažieriem, kas ierodas to teritorijā, vai tikai pasažieriem, kam attiecīgā dalībvalsts ir galamērķis. Lai varētu sekmīgi izsekot pārrobežu kontaktus uz PLF datu pamata, ir vajadzīgs, lai dalībvalstis savās nacionālajās PLF vāktu vienotu minimālo PLF datu kopu. Tādēļ būtu jānosaka, kāds ir šis PLF datu minimums. Turklāt, lai nodrošinātu šā risinājuma izmaksefektivitāti, ilgtspēju un lielāku drošību, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vienoties par kopīgu pieeju attiecībā uz to, vai PLF pieprasīt no visiem pasažieriem, tai skaitā tranzīta pasažieriem, vai tikai no tiem, kam attiecīgā dalībvalsts ir galamērķis. |
(11) |
PLF apmaiņas platformas izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai, un dalībvalstīm vajadzētu ļaut brīdinājumus izziņot pašreizējās EWRS tehniskās infrastruktūras ietvaros, ievērojot nosacījumu, ka tas neapdraud kontaktu izsekošanas mērķa sasniegšanu. |
(12) |
Saskaņā ar persondatu apstrādes minimizēšanas principu EWRS kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās tikai ar precīzi definētām no to PLF ievāktu datu kopām un ar citiem ierobežotiem epidemioloģiskajiem datiem, kas nepieciešami kontaktu izsekošanai. Ja dalībvalsts, kura izziņo brīdinājumu par inficētu pasažieri, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem PLF datiem, var identificēt visas skartās dalībvalstis, tai dati būtu jāpārsūta tikai šo skarto dalībvalstu EWRS kompetentajām iestādēm. Šāds gadījums ir, piemēram, kad inficēto pasažieri identificējusī dalībvalsts PLF ievāc no visiem pasažieriem, tai skaitā tranzīta pasažieriem, kuri tās teritorijā ierodas ar tiešo savienojumu no sākotnējās izbraukšanas vietas. |
(13) |
Ja kādā dalībvalstī konstatē, ka pasažieris ir inficēts ar SARS-CoV-2, attiecīgās dalībvalsts EWRS kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ar izbraukšanas dalībvalsts EWRS kompetentajām iestādēm kopīgot ierobežotu datu kopu, kura izgūta no PLF un kura būtu stingri jādefinē attiecībā uz to, kas ir vajadzīgs, lai veiktu eksponēto personu kontaktu izsekošanu izbraukšanas un dzīvesvietas dalībvalstī (ja tā atšķiras no izbraukšanas dalībvalsts), proti, inficētā pasažiera identitāti un kontaktinformāciju. |
(14) |
Turklāt, ja kādā dalībvalstī konstatē, ka pasažieris ir inficēts ar SARS-CoV-2, šīs dalībvalsts EWRS kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai arī kopīgot ierobežotu datu kopu ar EWRS kompetentajām iestādēm visās pārējās dalībvalstīs vai skartajās dalībvalstīs, ja šo iestāžu rīcībā ir informācija, kas tām šādas dalībvalstis ļauj identificēt. Dati būtu jāsniedz tikai par izbraukšanas vietu, ierašanās vietu, izbraukšanas datumu, izmantoto transporta veidu (piem., lidmašīna, vilciens, autobuss, prāmis, kuģis), transporta pakalpojuma identifikācijas numuru (proti, lidmašīnas reisa numuru, vilciena numuru, autobusa reģistrācijas numuru, prāmja vai kuģa vārdu), inficētā pasažiera sēdvietas vai kajītes numuru un, ja iepriekš minētie dati nav pietiekami, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, izbraukšanas laiku. Šādi dati ļautu EWRS kompetentajām iestādēm noteikt, vai to teritorijā ir ieradušies eksponēti pasažieri, un, ja tā, veikt viņu kontaktu izsekošanu. |
(15) |
Kopīgojot datus ar citām EWRS kompetentajām iestādēm caur PLF apmaiņas platformu, attiecīgajai EWRS kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pievienot epidemioloģisko informāciju, kura aprobežojas ar to, kas vajadzīgs kontaktu izsekošanai, t. i., veiktā Covid-19 testa veidu, vīrusa SARS-CoV-2 variantu, parauga ņemšanas datumu, kā arī simptomu parādīšanās datumu. |
(16) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (5) tādu inficētu pasažieru persondatu apstrāde, ar ko apmainās caur PLF apmaiņas platformu, jāveic EWRS kompetentajām iestādēm. Persondatu apstrāde kontaktu izsekošanas nolūkos notiek ECDC kā PLF apmaiņas platformas operatora un Komisijas kā apakšapstrādātāja atbildībā, un tai jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (6). |
(17) |
Juridiskais pamats, uz kā pamata kontaktu izsekošanas nolūkā EWRS kompetentajām iestādēm ļauj apmainīties ar inficēto pasažieru persondatiem, tai skaitā veselības datiem, ir noteikts Lēmuma 1082/2013/ES 9. panta 1. punktā un 3. punkta i) apakšpunktā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 9. panta 2. punkta i) apakšpunktu. Šajā lēmumā būtu jānosaka piemēroti un konkrēti pasākumi, kas nodrošina datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzību. Tiem būtu jāietver pasākumi, kas nosaka, ar kādām datu kopām nepieciešams apmainīties, jānosaka EWRS kompetentās iestādes, ar kurām dažādos gadījumos jāapmainās datiem, jāparedz pienācīgi drošības pasākumi, tai skaitā šifrēšana, un kārtība, kādā Eiropas Savienībā valstu kompetentajām iestādēm jāveic datu apstrāde caur PLF apmaiņas platformu. |
(18) |
EWRS kompetentās iestādes, kas piedalās PLF apmaiņas platformā, kopīgi nosaka persondatu apstrādes mērķi un līdzekļus PLF apmaiņas platformā un tāpēc ir kopīgi pārziņi. Regulas (ES) 2016/679 26. pantā kopīgajiem pārziņiem ir noteikts pienākums pārredzamā veidā noteikt savus attiecīgos pienākumus, lai izpildītu minētajā regulā noteiktos pienākumus. Tajā arī paredzēta iespēja, ka šos pienākumus var noteikt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kas attiecas uz pārziņiem. Tādēļ šajā lēmumā būtu jānosaka kopīgo pārziņu attiecīgie uzdevumi un pienākumi. |
(19) |
ECDC kā PLF apmaiņas platformas tehnisko un organizatorisko risinājumu nodrošinātājs apstrādā PLF un epidemioloģiskos datus to dalībvalstu vārdā, kuras piedalās PLF apmaiņas platformā kā kopīgi pārziņi, tāpēc tas ir apstrādātājs Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 12. punkta nozīmē. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 28. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 29. pantu apstrādi, ko veic apstrādātājs, reglamentē ar līgumu vai citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir saistoši apstrādātājam attiecībā uz pārzini un kurā ir precizēta apstrādes būtība. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par apstrādi, ko ECDC veic kā apstrādātājs. |
(20) |
Regulas (EK) Nr. 851/2004 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka ECDC, Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai veicinātu savu attiecīgo darbību faktisko saskaņotību. Attiecīgi starp Komisiju un ECDC būtu jānoslēdz pakalpojumu līmeņa vienošanās, lai sadarbotos PLF apmaiņas platformas tehniskās izstrādes un darbības laikā. Pakalpojumu līmeņa vienošanās precizē pienākumu (organizatorisko, finansiālo un tehnoloģisko) sadalījumu starp pusēm, lai veicinātu PLF apmaiņas platformas īstenošanu, un tehniskos pasākumus, kas saistīti ar tās darbību, uzturēšanu un turpmāku attīstību. |
(21) |
Tādēļ Īstenošanas lēmums (ES) 2017/253 būtu attiecīgi jāgroza. |
(22) |
2021. gadā PLF apmaiņas platforma tiks finansēta no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas ir izveidots, lai dalībvalstīm palīdzētu reaģēt uz koronavīrusa pandēmiju, apzinātās vajadzības stratēģiski un koordinēti apmierinot Eiropas līmenī, un Eiropas transporta politikas, transporta drošības un pasažieru tiesību atbalsta aktivitātēm, arī aktivitātēm komunikācijas jomā. 2022. gadā tā tiks finansēta no programmas “Digitālā Eiropa”. |
(23) |
Ņemot vērā PLF apmaiņas platformas plānoto darbības datumu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. jūnija. Datu apmaiņa būtu jāizbeidz pēc 12 mēnešiem vai tad, kad Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors saskaņā ar starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem paziņojis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiskā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies, ja minētais paziņojums ir agrāks. |
(24) |
PLF apmaiņas platformas darbībai būtu jāaprobežojas ar Covid-19 pandēmijas kontroli. Tomēr tās darbību nākotnē varētu paplašināt, pieņemot grozošu īstenošanas lēmumu attiecībā uz šāda veida epidēmijām, kuru dēļ dalībvalstīm kontaktu izsekošanas nolūkos nepieciešams apmainīties ar PLF datiem saskaņā ar Lēmuma 1082/2013/ES 9. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un 9. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. |
(25) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2021. gada 6. maijā. |
(26) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komiteja, kas iedibināta ar Lēmuma Nr. 1082/2013/ES 18. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/253 groza šādi:
1) |
iekļauj šādu 1.a pantu: “1.a pants Definīcijas Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
|
2) |
iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c pantu: “2.a pants PLF datu apmaiņas platforma 1. EWRS ietvaros kā papildinājums šīs sistēmas selektīvo ziņojumu funkcijai tiek izveidota platforma drošai inficēto pasažieru PLF datu apmaiņai, kas paredzēta vienīgi SARS-CoV-2 infekcijai eksponētu personu kontaktu izsekošanai, kuru veic EWRS kompetentās iestādes (“PLF apmaiņas platforma”). PLF apmaiņas platforma EWRS kompetentajām iestādēm nodrošina digitālu kontaktpunktu, caur kuru tās var droši pieslēgt savas nacionālās digitālās PLF sistēmas vai kuram pieslēgties caur vienoto Eiropas Savienības digitālo pasažieru lokalizācijas veidlapu sistēmu (EUdPLF) nolūkā apmainīties ar datiem, kas ievākti no PLF. EWRS kompetentās iestādes PLF apmaiņas platformu var izmantot, lai apmainītos ar papildu datiem, taču tikai ar epidemioloģiskiem datiem un tikai nolūkā izsekot SARS-CoV-2 infekcijai eksponētu personu kontaktus saskaņā ar 2.b panta 5. punktu. 2. PLF datu apmaiņas platformu pārvalda ECDC. 3. Lai izpildītu 2. pantā noteiktos pienākumus ziņot par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas konstatēti PLF datu vākšanas kontekstā, to dalībvalstu EWRS kompetentās iestādes, kuras pieprasa aizpildīt PLF, caur PLF apmaiņas platformu apmainās ar 2.b pantā norādīto PLF datu kopu. 4. Pagaidu kārtā EWRS kompetentās iestādes var turpināt pildīt Lēmuma 1082/2013/ES 9. panta 1. un 3. punktā noteiktos pienākumus ziņot par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas konstatēti PLF datu vākšanas kontekstā, izmantojot citus šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētos esošos saziņas kanālus, ievērojot nosacījumu, ka šāda izvēle neapdraud kontaktu izsekošanas mērķi. 5. PLF apmaiņas platforma neglabā PLF un papildu epidemioloģiskos datus. Tā tikai ļauj EWRS kompetentajām iestādēm saņemt datus, ko citas EWRS kompetentās iestādes tām nosūtījušas vienīgi SARS-CoV-2 kontaktu izsekošanas nolūkā. ECDC datiem piekļūst tikai, lai nodrošinātu PLF apmaiņas platformas sekmīgu darbību. 6. EWRS kompetentās iestādes PLF un epidemioloģiskos datus, kas saņemti caur PLF apmaiņas platformu, neglabā ilgāk par uzglabāšanas periodu, kas piemērojams nacionālo SARS-CoV-2 kontaktu izsekošanas darbību kontekstā. 7. Komisija sadarbojas ar ECDC, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo lēmumu, jo īpaši attiecībā uz tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas saistīti ar PLF apmaiņas platformas ieviešanu, īstenošanu, darbību, uzturēšanu un turpmāku attīstību. 8. Persondatu apstrādi PLF apmaiņas platformā vienīgi SARS-CoV-2 kontaktu izsekošanas nolūkā veic līdz 2022. gada 31. maijam vai līdz brīdim, kad Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors saskaņā ar starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem paziņojis, ka SARS-CoV-2 izraisītā starptautiskā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir beigusies (atkarībā no tā, kas notiek agrāk). 2.b pants Apmaināmie dati 1. Izziņojot brīdinājumu PLF apmaiņas platformā, tās dalībvalsts EWRS kompetentās iestādes, kurā inficētais pasažieris ir identificēts, tās dalībvalsts EWRS kompetentajām iestādēm, no kuras inficētais pasažieris izceļojis vai kurā uzturējies (ja dzīvesvieta atšķiras no sākotnējās izbraukšanas vietas), nosūta šādus PLF datus:
2. Tās dalībvalsts EWRS kompetentās iestādes, no kuras sākotnēji izbraucis inficētais pasažieris, saņemtos PLF datus var pārsūtīt izbraukšanas dalībvalstij, kas nav PLF norādītā sākotnējās izbraukšanas dalībvalsts, ja to rīcībā ir papildu informācija, kas norāda uz citu dalībvalsti, kurai būtu jāveic kontaktu izsekošana. 3. Izziņojot brīdinājumu PLF apmaiņas platformā, tās dalībvalsts EWRS kompetentās iestādes, kurā ir identificēts inficētais pasažieris, attiecībā uz katru attiecīgā pasažiera brauciena posmu EWRS kompetentajām iestādēm nosūta šādus PLF datus:
4. Ja brīdinājuma izziņotājas dalībvalsts EWRS kompetentās iestādes, pamatojoties uz to rīcībā esošo informāciju, var identificēt skartās dalībvalstis, tās 3. punktā minētos datus nosūta tikai šo dalībvalstu EWRS kompetentajām iestādēm. 5. Lai rezultatīvi veiktu kontaktu izsekošanu, EWRS kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā jāspēj sniegt šādus epidemioloģiskos datus:
2.c pants EWRS kompetento iestāžu un ECDC pienākumi attiecībā uz PLF datu apstrādi 1. EWRS kompetentās iestādes, kas apmainās ar PLF datiem un 2.b panta 5. punktā minētajiem datiem, attiecībā uz šo datu ievadīšanu un nosūtīšanu caur PLF apmaiņas platformu līdz to saņemšanai, ir šo datu kopīgi pārziņi. Kopīgo pārziņu attiecīgie pienākumi tiek sadalīti saskaņā ar II pielikumu. Katra dalībvalsts, kas vēlas piedalīties PLF datu pārrobežu apmaiņā caur PLF apmaiņas platformu, pirms pievienošanās paziņo ECDC par savu nodomu un savu EWRS kompetento iestādi, kura izraudzīta par atbildīgo pārzini. 2. ECDC ir datu apstrādātājs attiecībā uz datiem, ar kuriem apmainās caur PLF apmaiņas platformu. ECDC nodrošina PLF apmaiņas platformu un drošību attiecībā uz PLF apmaiņas platformā apmainīto datu apstrādi, tai skaitā to pārsūtīšanu, un tai ir jāpilda III pielikumā noteiktie apstrādātāja pienākumi. 3. ECDC un EWRS kompetentās iestādes, kuras ir pilnvarotas piekļūt PLF apmaiņas platformai, regulāri testē, novērtē un izvērtē, vai tehniskie un organizatoriskie pasākumi rezultatīvi nodrošina to PLF datu apstrādes drošību, ar kuriem notiek apmaiņa caur PLF apmaiņas platformu. 4. ECDC iesaista Komisiju kā apakšapstrādātāju un nodrošina, ka uz Komisiju attiecas tie paši datu aizsardzības pienākumi, kas izklāstīti šajā lēmumā.”; |
3) |
3. panta 3. punktā vārdu “pielikumā” aizstāj ar tekstu “IV pielikumā”; |
4) |
pielikumā virsrakstu “PIELIKUMS” aizstāj ar virsrakstu “IV PIELIKUMS”; |
5) |
iekļauj I, II un III pielikumu, kas sniegti šā lēmuma pielikumā. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. jūnija.
Briselē, 2021. gada 27. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.
(2) OV L 337, 14.10.2020., 3. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.).
(4) Vienotā rīcība HEALTHY GATEWAYS “Sagatavotība un rīcība ieceļošanas punktos (ostās, lidostās un uz sauszemes robežām)” saved kopā 28 Eiropas valstis, un to finansē no Trešās veselības programmas (2014.–2020. gads).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
MINIMĀLĀ PLF DATU KOPA, KAS JĀVĀC, IZMANTOJOT NACIONĀLĀS PLF
PLF ietver vismaz šādus PLF datus:
1) |
vārds; |
2) |
uzvārds; |
3) |
dzimšanas datums; |
4) |
tālruņa numurs (fiksētās līnijas un/vai mobilā tālruņa numurs); |
5) |
e-pasta adrese; |
6) |
dzīvesvietas adrese; |
7) |
visa brauciena galamērķis vai pēdējais galamērķis ES; |
8) |
par katru brauciena posmu līdz dalībvalstij, kas pieprasa PLF, šāda informācija:
|
II PIELIKUMS
IESAISTĪTO DALĪBVALSTU KĀ PLF APMAIŅAS PLATFORMAS KOPĪGU PĀRZIŅU PIENĀKUMI
1. IEDAĻA
Pienākumu sadale
1. |
Katra EWRS kompetentā iestāde nodrošina, ka PLF datu un to papildu epidemioloģisko datu apstrādi, ar kuriem apmainās caur PLF apmaiņas platformu, veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*). Konkrētāk, tā nodrošina, ka dati, ko tā ievada un pārsūta caur PLF apmaiņas platformu, ir precīzi un ietver tikai šā lēmuma 2.b pantā noteiktos datus. |
2. |
Katra EWRS kompetentā iestāde joprojām ir vienīgais pārzinis attiecībā uz PLF datu un papildu epidemioloģisko datu vākšanu, izmantošanu, izpaušanu un jebkādu citu apstrādi, ko tā veic ārpus PLF apmaiņas platformas. Katra EWRS kompetentā iestāde nodrošina, ka datu pārsūtīšana notiek saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas noteiktas attiecībā uz PLF apmaiņas platformu. |
3. |
Norādījumus apstrādātājam, vienojoties ar pārējiem kopīgajiem pārziņiem, nosūta jebkurš kopīgo pārziņu kontaktpunkts. |
4. |
PLF datiem un papildu epidemioloģiskajiem datiem, ar kuriem apmainās caur PLF apmaiņas platformu, var piekļūt tikai EWRS kompetento iestāžu pilnvarotas personas. |
5. |
Katra EWRS kompetentā iestāde izveido kontaktpunktu ar funkcionālo pastkasti, kas tiks izmantota saziņai starp kopīgajiem pārziņiem un starp kopīgajiem pārziņiem un apstrādātāju. Kopīgo pārziņu lēmumu pieņemšanas procesu reglamentē EWRS Veselības drošības komitejas darba grupa. |
6. |
No dienas, kad kāda EWRS kompetentā iestāde atsauc savu dalību PLF apmaiņas platformā, tā vairs nav kopīgs pārzinis. Tomēr tā joprojām ir atbildīga par to PLF datu un to papildu epidemioloģisko datu vākšanu un pārsūtīšanu caur PLF apmaiņas platformu, kuri attiecas uz laiku pirms dalības atsaukšanas. |
7. |
Katra EWRS kompetentā iestāde reģistrē apstrādes darbības, par kurām tā ir atbildīga. Kopīgo pārziņu veiktās darbības var norādīt reģistrā. |
2. IEDAĻA
Pienākumi un lomas attiecībā uz datu subjektu pieprasījumu izskatīšanu un viņu informēšanu
1. |
Katra EWRS kompetentā iestāde, kas pieprasa PLF, sniedz pārrobežu pasažieriem (“datu subjektiem”) informāciju par apstākļiem, kuri saistīti ar viņu PLF un epidemioloģisko datu apmaiņu caur PLF apmaiņas platformu kontaktu izsekošanas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantu. |
2. |
Katra EWRS kompetentā iestāde darbojas kā datu subjektu kontaktpunkts un izskata pieprasījumus, kas saistīti ar viņu tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un ko iesnieguši paši datu subjekti vai to pārstāvji. Katra EWRS kompetentā iestāde izraugās īpašu kontaktpunktu, kurš izskata no datu subjektiem saņemtos pieprasījumus. Ja kāda EWRS kompetentā iestāde saņem pieprasījumu no datu subjekta, kas nav tās atbildības jomā, tā šo pieprasījumu nekavējoties pārsūta atbildīgajai EWRS kompetentajai iestādei un informē ECDC. EWRS kompetentās iestādes pēc pieprasījuma viena otrai palīdz izskatīt datu subjektu pieprasījumus, kas ir kopīgo pārziņu atbildības jomā, un viena otrai atbild bez liekas kavēšanās un vēlākais 15 dienu laikā pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas. |
3. |
Katra EWRS kompetentā iestāde datu subjektiem dara pieejamu šā pielikuma saturu, tai skaitā 1. un 2. punktā noteiktos noteikumus. |
3. IEDAĻA
Rīcība drošības incidentu, tai skaitā persondatu aizsardzības pārkāpumu, gadījumā
1. |
EWRS kompetentās iestādes kā kopīgie pārziņi viena otrai palīdz identificēt un risināt jebkādus drošības incidentus, tai skaitā persondatu aizsardzības pārkāpumus, kas saistīti ar to PLF un epidemioloģisko datu apstrādi, ar kuriem apmainās caur PLF apmaiņas platformu. |
2. |
Konkrētāk, tās viena otrai un ECDC paziņo par šādiem incidentiem:
|
3. |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 33. un 34. pantu vai pēc ECDC paziņojuma jebkurus datu aizsardzības pārkāpumus, kas saistīti ar apstrādes darbību PLF apmaiņas platformā, EWRS kompetentās iestādes paziņo ECDC, kompetentajām uzraudzības iestādēm un — vajadzības gadījumā — datu subjektiem. |
4. |
Katra EWRS kompetentā iestāde īsteno pienācīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuru nolūks ir:
|
4. IEDAĻA
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību
Ja pārzinim, lai izpildītu Regulas (ES) 2016/679 35. un 36. pantā norādītos pienākumus, vajadzīga informācija no cita pārziņa, tas sūta īpašu pieprasījumu uz 1. iedaļas 1. apakšiedaļas 5. punktā minēto funkcionālo pastkasti. Attiecīgi šis cits pārzinis dara visu iespējamo, lai šo informāciju sniegtu.
III PIELIKUMS
ECDC KĀ PLF APMAIŅAS PLATFORMAS APSTRĀDĀTĀJA PIENĀKUMI
1.
ECDC izveido un nodrošina drošu un uzticamu komunikācijas infrastruktūru, kas savstarpēji savieno to dalībvalstu EWRS kompetentās iestādes, kuras piedalās PLF apmaiņas platformā.ECDC īstenotā PLF apmaiņas platformas apstrāde ietver šādas darbības:
a) |
definēt minimālo tehnisko prasību kopumu, lai nodrošinātu netraucētu un drošu nacionālo PLF datubāzu pievienošanu un atslēgšanu; |
b) |
drošā un automatizētā veidā nodrošināt nacionālo PLF datubāzu sadarbspēju. |
2.
Lai izpildītu savus kā PLF apmaiņas platformas apstrādātāja pienākumus, ECDC iesaista Komisiju kā apakšapstrādātāju un nodrošina, ka uz Komisiju attiecas tie paši datu aizsardzības pienākumi, kas izklāstīti šajā lēmumā.ECDC var pilnvarot Komisiju iesaistīt trešās personas kā papildu apakšapstrādātājus.
Ja Komisija iesaista apakšapstrādātājus, ECDC:
a) |
nodrošina, ka uz šādiem apakšapstrādātājiem attiecas tie paši datu aizsardzības pienākumi, kas izklāstīti šajā lēmumā; |
b) |
informē pārziņus par visām plānotajām izmaiņām attiecībā uz citu apakšapstrādātāju pievienošanu vai aizstāšanu, tādējādi dodot pārziņiem iespēju ar vienkāršu balsu vairākumu pret šādām izmaiņām iebilst. |
3.
ECDC pienākumi:
a) |
izveidot un nodrošināt drošu un uzticamu komunikācijas infrastruktūru, kas savstarpēji savieno to dalībvalstu EWRS kompetentās iestādes, kuras piedalās PLF apmaiņas platformā; |
b) |
apstrādāt PLF un papildu epidemioloģiskos datus, tikai pamatojoties uz dokumentētiem pārziņu norādījumiem, ja vien Savienības tiesību akti nepieprasa citādi; šādā gadījumā ECDC pirms datu apstrādes par attiecīgo juridisko prasību informē pārziņus, ja vien, ņemot vērā svarīgus, ar sabiedrības interesēm pamatotus iemeslus, šādas informācijas sniegšana nav ar attiecīgo tiesību aktu aizliegta; |
c) |
ieviest drošības plānu, darbības nepārtrauktības plānu un negadījuma seku novēršanas plānu: |
d) |
veikt vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu apstrādāto PLF un papildu epidemioloģisko datu integritāti; |
e) |
īstenot visus modernākos organizatoriskos, fiziskos un elektroniskos drošības pasākumus, kādi vajadzīgi, lai uzturētu PLF apmaiņas platformu; šajā nolūkā ECDC:
|
f) |
veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai nepieļautu, ka tiek apdraudēta PLF apmaiņas platformas netraucēta darbība; šajā nolūkā ECDC ievieš īpašas procedūras, kas saistītas ar PLF apmaiņas platformas darbību un savienojumu no aizmugursistēmas serveriem uz PLF apmaiņas platformu; tas ietver:
|
g) |
īstenot modernākos fiziskos un/vai elektroniskos drošības pasākumus attiecībā uz infrastruktūru, kur izvietots PLF apmaiņas platformas aprīkojums, kā arī uz datu un drošības piekļuves kontroli; šajā nolūkā ECDC:
|
h) |
veikt pasākumus sava domēna aizsardzībai, tai skaitā pārtraukt sakarus, ja ir būtiska novirze no kvalitātes vai drošības principiem vai jēdzieniem; |
i) |
uzturēt riska pārvaldības plānu, kas attiecas uz tās atbildības jomu; |
j) |
reāllaikā īstenot visu savu PLF apmaiņas platformas pakalpojumu komponentu veiktspējas monitoringu, regulāri sagatavot statistiku un veikt uzskaiti; |
k) |
nodrošināt, ka pakalpojums ir pieejams katru dienu un visu diennakti, izņemot īsus pārtraukumus apkopes nolūkā; |
l) |
attiecībā uz visiem PLF apmaiņas platformas pakalpojumiem pa tālruni, pastu vai caur tīmekļa portālu nodrošināt atbalstu angļu valodā un pieņemt zvanus no apstiprinātiem zvanītājiem, proti, PLF apmaiņas platformas koordinatoriem un to attiecīgajiem palīdzības dienestiem, projektu vadītajiem un izraudzītajām personām no ECDC; |
m) |
veicot pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, iespēju robežās palīdzēt pārziņiem pildīt viņu pienākumu atbildēt uz pieprasījumiem, kuros datu subjekti vēlas izmantot Regulas (ES) 2016/679 III nodaļā paredzētās tiesības; |
n) |
atbalstīt pārziņus, sniedzot tiem informāciju par PLF apmaiņas platformu, lai viņi varētu izpildīt pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 32., 35. un 36. pantu; |
o) |
nodrošināt, ka PLF un epidemioloģiskie dati, kas tiek pārsūtīti, izmantojot PLF apmaiņas platformu, nav atšifrējami personām, kurām nav pilnvaru tiem piekļūt, konkrētāk, veicot to spēcīgu šifrēšanu; |
p) |
veikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu, ka PLF apmaiņas platformas operatoriem ir neatļauta piekļuve pārsūtītajām PLF un epidemioloģiskajiem datiem; |
q) |
veikt pasākumus, lai atvieglotu sadarbspēju un saziņu starp izraudzītajiem PLF apmaiņas platformas pārziņiem; |
r) |
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 31. panta 2. punktu uzturēt pārziņu vārdā veikto apstrādes darbību reģistru. |
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).