1.   Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 6. punkta sestās daļas vajadzībām komerciālais gaisakuģa operators izveido, dokumentē, īsteno un uztur rakstveida procedūru visu zemskaņas lidojumiem izmantotās atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu monitoringam un savā gada emisiju ziņojumā ziņo par atbilstīgo aviācijas degvielu daudzumiem, kas norādīti kā izmantoti, kā par atsevišķu ārpusbilances pozīciju.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām gaisakuģa operators nodrošina, ka viss atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums, kas norādīts kā izmantots, ir sertificēts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu. Gaisakuģa operators var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. punktu.

3.   Attiecībā uz jaukta sastāva aviācijas degvielām gaisakuģa operators var vai nu pieņemt, ka atbilstīgas aviācijas degvielas nav, un piemērot standarta fosilo frakciju 100 % apmērā, vai noteikt atbilstīgu frakciju saskaņā ar 4. vai 5. punktu. Gaisakuģa operators var ziņot arī par neatšķaidītu atbilstīgo aviācijas degvielu, kurā atbilstīgā frakcija ir 100 %.

4.   Ja atbilstīgas aviācijas degvielas ir fiziski sajauktas ar fosilajām degvielām un gaisakuģim piegādātas fiziski identificējamās partijās, gaisakuģa operators atbilstīgā satura aplēsi var balstīt uz iegādāto fosilo degvielu un atbilstīgo aviācijas degvielu masas bilanci.

Gaisakuģa operators arī iesniedz kompetentajai iestādei pietiekamus pierādījumus par to, ka atbilstīgā aviācijas degviela tiek attiecināta uz konkrēto lidojumu tūlīt pēc tam, kad degviela ir iepildīta gaisakuģī konkrētā lidojuma vajadzībām.

Ja tiek veikti vairāki lidojumi pēc kārtas, starp tiem neiepildot degvielu gaisakuģī, gaisakuģa operators sadala atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu un attiecina to uz šiem lidojumiem proporcionāli šo lidojumu radītajām emisijām, kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru.

5.   Ja atbilstīgo aviācijas degvielu nevar lidlaukā fiziski attiecināt uz konkrētu lidojumu, gaisakuģa operators attiecina atbilstīgās aviācijas degvielas uz saviem lidojumiem, par kuriem ir jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, proporcionāli emisijām, ko rada no šā lidlauka veiktie attiecīgie lidojumi un kas aprēķinātas, izmantojot provizorisko emisijas faktoru.

Gaisakuģa operators var atbilstīgo frakciju noteikt, izmantojot tādas atbilstīgas aviācijas degvielas iegādes reģistrācijas ierakstus, kurai ir līdzvērtīgs enerģijas saturs, ar noteikumu, ka gaisakuģa operators kompetentajai iestādei sniedz pietiekamus pierādījumus, ka atbilstīgā aviācijas degviela tikusi piegādāta izlidošanas lidlauka degvielas uzpildes sistēmai pārskata periodā vai trīs mēnešus pirms vai pēc pārskata perioda.

6.   Šā panta 4. un 5. punkta vajadzībām gaisakuģa operators sniedz kompetentajai iestādei pietiekamus pierādījumus, ka:

a)

kopējais atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums, kas norādīts kā izmantots, nepārsniedz degvielas kopējo daudzumu, ko šis gaisakuģa operators izmantojis lidojumos, par kuriem ir jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu un kuri veikti no lidlauka, kur atbilstīgā aviācijas degviela piegādāta;

b)

atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums lidojumiem, par kuriem ir jānodod kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu, nepārsniedz kopējo iegādātās atbilstīgās aviācijas degvielas daudzumu, no kura ir atņemts kopējais trešām personām pārdotās atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums;

c)

uz lidojumiem attiecinātās atbilstīgās aviācijas degvielas atbilstīgās frakcijas kopsumma katrā lidlauku pārī nepārsniedz konkrētajai atbilstīgajai aviācijas degvielai noteikto maksimālo piejaukuma limitu, kā tas apliecināts saskaņā ar atzītu starptautisku standartu, ja šāds ierobežojums ir piemērojams;

d)	viens un tas pats atbilstīgās aviācijas degvielas daudzums netiek uzskaitīts divreiz, konkrētāk, iegādātā atbilstīgā aviācijas degviela nevienā iepriekšējā ziņojumā jau nav norādīta kā izmantota, un tās izmantošanu nav norādījis neviens cits vai citā sistēmā.

Pirmās daļas a)–c) apakšpunkta vajadzībām visa degviela, kas paliek tvertnēs pēc lidojuma un pirms degvielas iepildīšanas, tiek uzskatīta par 100 % fosilo degvielu.

Lai pierādītu atbilstību šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta prasībām, gaisakuģa operators attiecīgā gadījumā var izmantot datus, kas reģistrēti Savienības datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 2. punktu.

7.   Ja atbilstīgas aviācijas degvielas emisijas faktors ir nulle, katras jaukta sastāva aviācijas degvielas emisijas faktoru aprēķina un ziņo kā provizoriskā emisijas faktora reizinājumu ar degvielas fosilo frakciju.”;

1.   Piemēro 11. pantu, 12. panta 2. punktu, 13. un 14. pantu, 15. panta 1. un 2. punktu un 16. pantu. Šim nolūkam:

a)	visas atsauces uz operatoru vai gaisakuģa operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;

b)	visas atsauces uz aviācijas darbību saprot kā atsauces uz regulētā subjekta darbību.

2.   Vēlākais četrus mēnešus pirms tam, kad regulētais subjekts sāk darbību, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, tas iesniedz kompetentajai iestādei monitoringa plānu apstiprināšanai, ja vien kompetentā iestāde nav šai iesniegšanai noteikusi citu termiņu.

Monitoringa plānu veido sīki izstrādāta, pilnīga un pārredzama dokumentācija par konkrētā regulētā subjekta monitoringa metodiku, un tas satur vismaz I pielikumā minētos elementus.

Kopā ar monitoringa plānu regulētais subjekts iesniedz riska novērtējuma rezultātus, kas pierāda, ka ierosinātās kontroles darbības un to procedūras ir samērīgas ar apzinātajiem raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem.

3.   Saskaņā ar 15. pantu būtiskas izmaiņas regulētā subjekta monitoringa plānā ir šādas:

a)	mainās regulētā subjekta kategorija, ja šādu izmaiņu dēļ ir jāmaina monitoringa metodika vai tās noved pie piemērojamā būtiskuma līmeņa maiņas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 23. pantu;

b)	neskarot 75.n pantu, mainās tas, vai regulētais subjekts ir uzskatāms par regulēto subjektu ar zemu emisiju līmeni;

c)	mainās piemērotā pakāpe;

d)	tiek ieviestas jaunas kurināmā plūsmas;

e)	mainās kurināmā plūsmu kategorija (iespējamās kategorijas ir nozīmīga vai de minimis kurināmā plūsma), ja šādu izmaiņu dēļ jāmaina monitoringa metodika;

f)	mainās aprēķina koeficienta noklusējuma vērtība, ja šī vērtība ir jānorāda monitoringa plānā;

g)	mainās tvēruma koeficienta noklusējuma vērtība;

h)	tiek ieviestas jaunas metodes vai mainītas esošās metodes, kas attiecas uz paraugošanu, analīzi vai kalibrēšanu, ja tas tieši ietekmē emisiju datu pareizību.

1.   Ja regulētais subjekts apgalvo, ka kādas konkrētas monitoringa metodikas piemērošana radītu pārmērīgas izmaksas, kompetentā iestāde novērtē, vai šīs izmaksas ir pārmērīgas, ņemot vērā regulētā subjekta pamatojumu.

Kompetentā iestāde izmaksas uzskata par pārmērīgām, ja aplēstās izmaksas pārsniedz ieguvumus. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 60 euro par vienu kvotu. Izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs.

2.   Neskarot 1. punktu, regulētais subjekts ņem vērā izmaksas, kas saistībā ar konkrētas monitoringa metodikas piemērošanu rodas patēriņam nodoto kurināmā plūsmu patērētājiem, ieskaitot galapatērētājus. Šīs daļas vajadzībām regulētais subjekts var izmantot konservatīvas izmaksu aplēses.

Attiecībā uz vēsturisko emisiju monitoringu un ziņošanu par 2024. gadu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 4. punktu, dalībvalstis var atbrīvot regulētos subjektus no pienākuma pamatot to, kāpēc konkrēta monitoringa metodika radītu pārmērīgas izmaksas.

3.   Novērtējot izmaksu pārmērīgumu attiecībā uz pakāpes līmeņiem, ko regulētais subjekts izvēlējies sava patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem, kompetentā iestāde par 1. punktā minēto uzlabojuma koeficientu izmanto starpību starp pašlaik sasniegto nenoteiktību un nenoteiktības sliekšņvērtību pakāpei, kas tiktu sasniegta uzlabojuma rezultātā, un to reizina ar vidējām gada emisijām, kuras šī kurināmā plūsma radījusi pēdējo trīs gadu laikā.

Ja nav pieejami šādi dati par vidējām gada emisijām, ko šī kurināmā plūsma radījusi pēdējo trīs gadu laikā, regulētais subjekts iesniedz gada vidējo emisiju konservatīvu aplēsi, neskaitot CO2 no biomasas. Mērinstrumentiem, kas ir valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē, pašlaik sasniegto nenoteiktību var aizstāt ar maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj attiecīgie valsts tiesību akti.

Ja regulētajam subjektam ir pieejama relevantā informācija par sadedzināto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.

4.   Novērtējot izmaksu pārmērīgumu attiecībā uz pakāpes līmeņiem, ko regulētais subjekts izvēlējies tvēruma koeficienta noteikšanai, un attiecībā uz pasākumiem, kas paaugstina paziņoto emisiju datu kvalitāti, bet tieši neietekmē patēriņam nodotā kurināmā daudzumu datu pareizību, kompetentā iestāde izmanto uzlabojumu koeficientu, kas atbilst 1 % vidējo gada emisiju no attiecīgajām kurināmā plūsmām pēdējo trīs pārskata periodu laikā. Pasākumi, kas paaugstina paziņoto emisiju kvalitāti, bet tieši neietekmē patēriņam nodotā kurināmā daudzumu datu pareizību, var ietvert:

a)	pāreju no noklusējuma vērtībām uz analīzēm, ar kurām nosaka aprēķina koeficientus;

b)	lielāku skaitu analīžu katrai kurināmā plūsmai;

c)

ja konkrētais mērīšanas uzdevums nav valsts reglamentētajā metroloģiskajā kontrolē – mērinstrumentu aizstāšanu ar instrumentiem, kas atbilst dalībvalsts reglamentētās metroloģiskās kontroles attiecīgajām prasībām citos līdzīgos lietojumos, vai ar mērinstrumentiem, kas atbilst valsts noteikumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/31/ES (*4) vai Direktīvu 2014/32/ES;

d)	mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas intervālu saīsināšanu;

e)	datu plūsmas darbību un kontroles darbību uzlabošanu, kas būtiski samazina raksturīgo vai kontroles risku;

f)	to, ka regulētie subjekti rod veidu, kā tvēruma koeficientu noteikt pareizāk.

5.   Pasākumi, kas saistīti ar regulētā subjekta monitoringa metodikas uzlabošanu, nav uzskatāmi par tādiem, kas rada pārmērīgas izmaksas, kamēr to kopsumma nepārsniedz 4 000 euro vienā pārskata periodā. Regulētajiem subjektiem ar zemu emisiju līmeni šī sliekšņvērtība ir 1 000 euro pārskata periodā.

1.   Lai veiktu emisiju monitoringu un noteiktu minimālās prasības pakāpēm attiecīgajiem aprēķina koeficientiem, katrs regulētais subjekts nosaka savu kategoriju saskaņā ar 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – katras kurināmā plūsmas kategoriju saskaņā ar 3. punktu.

2.   Regulētais subjekts sevi klasificē vienā no šīm kategorijām:

a)	A kategorijas subjekts, ja 2027.–2030. gadā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda ir 50 000 tonnu CO2(e) vai mazākas, neskaitot CO2 no biomasas;

b)	B kategorijas subjekts, ja 2027.–2030. gadā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda ir lielākas par 50 000 tonnām CO2(e), neskaitot CO2 no biomasas.

Sākot no 2031. gada, subjektu piederību pie pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās A vai B kategorijas nosaka, pamatojoties uz vidējām verificētajām gada emisijām tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda.

Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst regulētajam subjektam atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā regulētā subjekta klasifikācijas sliekšņvērtība, bet regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.

3.   Regulētais subjekts katru kurināmā plūsmu klasificē vienā no šīm kategorijām:

a)	de minimis kurināmā plūsmas, ja regulētā subjekta izraudzītās kurināmā plūsmas kopā emitē mazāk par 1 000 tonnām fosilā CO2 gadā;

b)	nozīmīgas kurināmā plūsmas, ja kurināmā plūsmas neietilpst a) apakšpunktā minētajā kategorijā.

Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta, kompetentā iestāde drīkst regulētajam subjektam atļaut monitoringa plānu nemainīt, ja, pamatojoties uz verificētajām emisijām, tiek pārsniegta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība, pēc kuras kurināmā plūsmu klasificē kā de minimis kurināmā plūsmu, bet regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka šī sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un netiks vēlreiz pārsniegta nākamajos pārskata periodos.

4.   Ja vidējās verificētās gada emisijas, pēc kurām nosaka regulētā subjekta kategoriju, kā minēts 2. punktā, nav pieejamas vai vairs nav reprezentatīvas 2. punkta mērķiem, regulētais subjekts, lai noteiktu savu kategoriju, izmanto gada vidējo emisiju konservatīvu aplēsi, neskaitot CO2 no biomasas.

5.   Šā panta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.

1.   Ja tehnisku iemeslu dēļ īslaicīgi nav iespējams piemērot kompetentās iestādes apstiprināto monitoringa plānu, konkrētais regulētais subjekts, kamēr nav atjaunoti apstākļi monitoringa plānā apstiprinātās pakāpes piemērošanai, piemēro augstāko sasniedzamo pakāpi vai – izņemot attiecībā uz tvēruma koeficientu – konservatīvu bezpakāpju pieeju, ja pakāpes piemērošanu nav iespējams panākt.

Regulētais subjekts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties atsāktu piemērot tādu monitoringa plānu, kādu apstiprinājusi kompetentā iestāde.

2.   Konkrētais regulētais subjekts 1. punktā minētās pagaidu izmaiņas monitoringa metodikā paziņo kompetentajai iestādei bez liekas kavēšanās, norādot:

a)	iemeslus, kāpēc notikusi novirzīšanās no kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna;

b)	detalizētu informāciju par pagaidu monitoringa metodiku, ko regulētais subjekts izmanto, lai noteiktu emisijas, līdz tiks atjaunoti apstākļi kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;

c)	pasākumus, ko regulētais subjekts veic, lai atjaunotu apstākļus kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanai;

d)	paredzamo brīdi, kad tiks atsākta kompetentās iestādes apstiprinātā monitoringa plāna piemērošana.

1.   Definējot relevantās pakāpes nozīmīgām kurināmā plūsmām, lai noteiktu patēriņam nodotā kurināmā daudzumus un katru aprēķina koeficientu, katrs regulētais subjekts piemēro:

a)	vismaz V pielikumā uzskaitītās pakāpes, ja subjekts ir A kategorijas subjekts vai ja ir vajadzīgs aprēķina koeficients kurināmā plūsmai, kas ir komerciāls standarta kurināmais;

b)	gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā, – augstāko pakāpi, kas definēta II.a pielikumā.

Tomēr patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem un aprēķina koeficientiem nozīmīgu kurināmā plūsmu gadījumā regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir līdz diviem līmeņiem zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu (minimums ir 1. pakāpe), ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe vai – attiecīgā gadījumā – nākamā augstākā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas.

2.   De minimis kurināmā plūsmām regulētais subjekts drīkst noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumus un katru aprēķina koeficientu, pakāpju vietā izmantojot konservatīvas aplēses, ja vien bez papildu pūliņiem nav iespējams sasniegt definētu pakāpi.

Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām kurināmā plūsmām regulētais subjekts drīkst noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumus pēc rēķiniem vai iegādes reģistrācijas ierakstiem, ja vien bez papildu pūliņiem nav iespējams sasniegt definētu pakāpi.

3.   Ja kompetentā iestāde ir atļāvusi attiecībā uz kurināmo izmantot emisijas faktorus, kas izteikti kā t CO2/t vai t CO2/Nm3, mērvienību pārrēķina koeficientu drīkst monitorēt, pakāpju vietā izmantojot konservatīvu aplēsi, ja vien bez papildu pūliņiem nav iespējams sasniegt definētu pakāpi.

1.   Definējot relevantās pakāpes kurināmā plūsmām, lai noteiktu tvēruma koeficientu, katrs regulētais subjekts piemēro visaugstāko II.a pielikumā definēto pakāpi.

Tomēr regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir vienu līmeni zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu, ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas vai ka 75.l panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītās metodes nav pieejamas.

Ja otrā daļa nav piemērojama, regulētais subjekts drīkst piemērot pakāpi, kas ir divus līmeņus zemāka, nekā prasīts saskaņā ar pirmo daļu (minimums ir 1. pakāpe), ja tas kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka saskaņā ar pirmo daļu prasītā pakāpe nav tehniski iespējama vai radīs pārmērīgas izmaksas vai ka, pamatojoties uz vienkāršotu nenoteiktības novērtējumu, ir konstatēts, ka to, vai kurināmais ir izmantots sadedzināšanai Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma aptvertajos sektoros, var pareizāk noteikt ar zemākās pakāpēs noteiktajām metodēm.

Ja regulētais subjekts attiecībā uz kādu kurināmā plūsmu izmanto vairāk nekā vienu no 75.l panta 2., 3. un 4. punktā uzskaitītajām metodēm, tas, ka šā punkta nosacījumi ir izpildīti, tam jāpierāda tikai attiecībā uz to patēriņam nodotā kurināmā daudzuma daļu, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta zemākas pakāpes metode.

2.   Attiecībā uz de minimis kurināmā plūsmām regulētajam subjektam nav jāpierāda, ka ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, ja vien bez papildu pūliņiem nav iespējams sasniegt definētu pakāpi.

1.   Regulētais subjekts patēriņam nodotā kurināmā daudzumus kurināmā plūsmā nosaka vienā no šiem veidiem:

a)

ja attiecīgie regulētie subjekti atbilst subjektiem, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262, ir ziņošanas pienākumi, un ja attiecīgās kurināmā plūsmas atbilst energoproduktiem, uz kuriem attiecas minētie valsts tiesību akti, – pamatojoties uz mērīšanas metodēm, ko izmanto minēto aktu vajadzībām, ja šīs metodes ir balstītas uz valsts metroloģisko kontroli;

b)	pamatojoties uz to daudzumu mērījumu agregāciju, kas veikti vietā, kurā kurināmā plūsmas tiek nodotas patēriņam;

c)	pamatojoties uz nepārtrauktu mērīšanu vietā, kurā kurināmā plūsmas tiek nodotas patēriņam.

Tomēr kompetentās iestādes drīkst pieprasīt regulētajiem subjektiem attiecīgā gadījumā izmantot tikai to metodi, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā.

2.   Ja noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumus par visu kalendāro gadu ir tehniski neiespējami vai tas radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma drīkst izvēlēties nākamo piemērotāko dienu monitoringa gada nošķiršanai no nākamā monitoringa gada un attiecīgi veikt korekcijas, lai pieskaņotos vajadzīgajam kalendārajam gadam. Ar vienu vai vairākām kurināmā plūsmām saistītās novirzes dokumentē monitoringa plānā, skaidri reģistrē, pēc tām izstrādā kalendārajam gadam reprezentatīvu vērtību, un tās konsekventi jāņem vērā attiecībā uz nākamo gadu. Komisija var izstrādāt attiecīgas vadlīnijas.

Nosakot patēriņam nodotā kurināmā daudzumus saskaņā ar šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, piemēro 28. un 29. pantu, izņemot 28. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu un trešo daļu. Šim nolūkam visas atsauces uz operatoru vai iekārtu saprot kā atsauces uz regulēto subjektu.

Regulētais subjekts drīkst nenoteiktības novērtēšanu vienkāršot, pieņemot, ka maksimālās pieļaujamās kļūdas, kas norādītas mērinstrumentam ekspluatācijā, var uzskatīt par nenoteiktību visā pārskata periodā, kā prasa pakāpju definīcijas II.a pielikumā.

3.   Ja izmanto šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto metodi, tad, atkāpjoties no 75.h panta, regulētais subjekts drīkst noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumus, neizmantojot pakāpes. Kompetentās iestādes līdz 2026. gada 30. jūnijam ziņo Komisijai par minētajā apakšpunktā norādītās metodes piemērošanu praksē un par tās nenoteiktības līmeņiem.

1.   Piemēro 30. pantu, 31. panta 1., 2. un 3. punktu un 32., 33., 34. un 35. pantu. Šim nolūkam:

a)	visas atsauces uz operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;

b)	visas atsauces uz darbības datiem saprot kā atsauces uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem;

c)	visas atsauces uz kurināmo vai materiāliem saprot kā atsauces uz degvielām, kas definētas Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā;

d)	visas atsauces uz II pielikumu saprot kā atsauces uz II.a pielikumu.

2.   Kompetentā iestāde drīkst pieprasīt, lai regulētais subjekts noteiktu Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu mērvienību pārrēķina koeficientu un emisijas faktoru, izmantojot tās pašas pakāpes, kas jāizmanto komerciālajam standarta kurināmajam, ar nosacījumu, ka valsts vai reģionālajā līmenī jebkuram no turpmāk minētajiem parametriem ticamības intervāls ir 95 %:

a)	zem 2 % – zemākajai siltumspējai;

b)	zem 2 % – emisijas faktoram, ja patēriņam nodotā kurināmā daudzumus izsaka kā enerģijas saturu.

Pirms šīs atkāpes piemērošanas kompetentā iestāde iesniedz Komisijai apstiprināšanai tās metodes un datu avotu kopsavilkumu, kuri izmantoti, lai noteiktu, vai pēdējos trīs gados ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem, un lai pārliecinātos, vai izmantotās vērtības atbilst vidējām operatoru izmantotajām vērtībām attiecīgajā valsts vai reģionālajā līmenī. Kompetentā iestāde var vākt vai pieprasīt šādus pierādījumus. Tā vismaz reizi trīs gados pārskata izmantotās vērtības un paziņo Komisijai, ja ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas, ņemot vērā operatoru izmantoto vērtību vidējo lielumu attiecīgajā valsts vai reģionālajā līmenī.

Komisija var regulāri pārskatīt šā noteikuma un šajā punktā izklāstīto nosacījumu relevanci, ņemot vērā kurināmā tirgus un Eiropas standartizācijas procesu attīstību.

1.   Ja kādā kurināmā plūsmā patēriņam nodotā kurināmā daudzumus izmanto tikai sadedzināšanai sektoros, uz kuriem attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, tvēruma koeficients ir 1.

Ja kādā kurināmā plūsmā patēriņam nodotā kurināmā daudzumus izmanto tikai sadedzināšanai nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK II un III nodaļa, izņemot iekārtas, kas saskaņā ar minētās direktīvas 27.a pantu ir izslēgtas, tvēruma koeficients ir nulle – ar nosacījumu, ka regulētais subjekts pierāda, ka ir novērsta Direktīvas 2003/87/EK 30.f panta 5. punktā minētā divkāršā uzskaite.

Regulētais subjekts nosaka katras kurināmā plūsmas tvēruma koeficientu, atbilstoši piemērojamajai pakāpei izmantojot vai nu 2. punktā minētās metodes, vai arī noklusējuma vērtību saskaņā ar 3. punktu.

2.   Regulētais subjekts nosaka tvēruma koeficientu, pamatojoties uz vienu vai vairākām turpmāk minētajām metodēm un saskaņā ar piemērojamās pakāpes prasībām, kas izklāstītas šīs regulas II.a pielikumā:

a)	metodes, kas balstītas uz kurināmā plūsmu fizisku nošķiršanu, ieskaitot metodes, kas balstītas uz ģeogrāfiskā reģiona nošķiršanu vai uz atsevišķu mērinstrumentu izmantošanu;

b)	metodes, kas balstītas uz kurināmā ķīmiskajām īpašībām un ar ko regulētie subjekti var pierādīt, ka attiecīgo kurināmo juridisku, tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ var izmantot sadedzināšanai tikai konkrētās nozarēs;

c)	fiskālā marķētāja izmantošana saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/60/EK (*5);

d)	68. panta 1. punktā minētā verificētā gada emisiju ziņojuma izmantošana;

e)	izsekojamu līgumisku vienošanos un rēķinu ķēde (“pārraudzības ķēde”), kas atspoguļo visu piegādes ķēdi no regulētā subjekta līdz patērētājiem, ieskaitot galapatērētājus;

f)	valsts marķētāju vai krāsu (krāsvielu) izmantošana kurināmajam saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

g)

netiešas metodes, ar ko brīdī, kad kurināmais tiek nodots patēriņam, var pareizi diferencēt kurināmā galalietojumu, piemēram, nozarēm specifiski patēriņa profili, patērētāju kurināmā patēriņa jaudas tipiskie diapazoni, kā arī spiediena līmeņi, piemēram, gāzveida kurināmā spiediena līmeņi, ar nosacījumu, ka konkrētās metodes izmantošanu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Komisija var izstrādāt vadlīnijas par piemērojamām netiešajām metodēm.

3.   Ja 2. punktā uzskaitīto metožu piemērošana saskaņā ar prasītajām pakāpēm nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts var izmantot noklusējuma vērtību 1.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, regulētais subjekts var piemērot noklusējuma vērtību, kas ir mazāka par 1, ja:

a)	saistībā ar emisiju ziņošanu 2024.–2026. pārskata gadā regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka tādu noklusējuma vērtību izmantošana, kuras ir mazākas par 1, nodrošinās emisiju pareizāku noteikšanu, vai

b)

saistībā ar emisiju ziņošanu par pārskata gadiem, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka tādu noklusējuma vērtību izmantošana, kuras ir mazākas par 1, nodrošinās emisiju pareizāku noteikšanu un ka ir izpildīts vismaz viens no šiem nosacījumiem: i) attiecīgā kurināmā plūsma ir de minimis kurināmā plūsma; ii) attiecīgās kurināmā plūsmas noklusējuma vērtība nav mazāka par 0,95, ja kurināmo izmanto sektoros, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, vai nav lielāka par 0,05, ja kurināmo izmanto nozarēs, uz kurām minētais pielikums neattiecas.

5.   Ja regulētais subjekts kurināmā plūsmai izmanto vairāk nekā vienu no 2., 3. un 4. punktā uzskaitītajām metodēm, tas nosaka tvēruma koeficientu kā to dažādo tvēruma koeficientu vidējo svērto vērtību, kuri iegūti ar katru no izmantotajām metodēm. Attiecībā uz katru izmantoto metodi regulētais subjekts sniedz informāciju par metodes veidu, attiecīgo tvēruma koeficientu, patēriņam nodotā kurināmā daudzumu un kodu, kas iegūts no kopīgā ziņojuma formāta valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaites sistēmām, kuru apstiprinājušas attiecīgās struktūras ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (“kopīgā ziņojuma formāta (KZF) kods”), un kas norādīts pieejamajā detalizācijas pakāpē.

6.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un 75.i panta, dalībvalsts drīkst pieprasīt regulētajiem subjektiem izmantot konkrētu šā panta 2. punktā minētu metodi vai noklusējuma vērtību noteikta veida kurināmajam vai noteiktā šīs dalībvalsts reģionā. Noklusējuma vērtību izmantošanu valsts mērogā apstiprina Komisija.

Apstiprinot noklusējuma vērtību saskaņā ar pirmo daļu, Komisija ņem vērā dalībvalstu metodiku saskaņotības atbilstošo līmeni, līdzsvaru starp pareizību, administratīvo efektivitāti un ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem, kā arī iespējamo risku, ka notiks izvairīšanās no Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktajiem pienākumiem.

Neviena noklusējuma vērtība, ko izmanto valsts kurināmā plūsmai saskaņā ar šo daļu, nav mazāka par 0,95, ja kurināmo izmanto sektoros, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK III pielikums, vai nav lielāka par 0,05, ja kurināmo izmanto nozarēs, uz kurām minētais pielikums neattiecas.

7.   Regulētais subjekts piemērotās metodes vai noklusējuma vērtības norāda monitoringa plānā.

1.   Piemēro 38. un 39. pantu, izņemot 2. un 2.a punktu. Šim nolūkam:

a)	visas atsauces uz operatoru saprot kā atsauces uz regulēto subjektu;

b)	visas atsauces uz darbības datiem saprot kā atsauces uz patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem;

c)	visas atsauces uz avota plūsmām saprot kā atsauces uz kurināmā plūsmām;

d)	visas atsauces uz II pielikumu saprot kā atsauces uz II.a pielikumu;

e)	visas atsauces uz 39. panta 2. punktu saprot kā atsauces uz šā panta 3. punktu.

2.   Ja ir piemērojams 38. panta 5. punkts, ņem vērā Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteiktās atkāpes no sliekšņvērtībām – ar nosacījumu, ka regulētais subjekts var uzrādīt kompetentajai iestādei attiecīgus pārliecinošus pierādījumus. Komisija var izstrādāt sīkākas vadlīnijas par to, kā piemērot šīs atkāpes no sliekšņvērtībām.

3.   Ja atbilstoši prasītajam pakāpes līmenim regulētajam subjektam jāveic analīzes, lai noteiktu biomasas frakciju, tam par pamatu izmanto relevantu standartu un tajā paredzētās analītiskās metodes ar nosacījumu, ka minētā standarta un analītiskās metodes izmantošanu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Ja atbilstoši prasītajam pakāpes līmenim regulētajam subjektam jāveic analīzes, lai noteiktu biomasas frakciju, bet pirmās daļas piemērošana nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai alternatīvu aplēses metodi, kā noteikt biomasas frakciju.

1.   Kompetentā iestāde var regulēto subjektu uzskatīt par regulētu subjektu ar zemu emisiju līmeni, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	ja 2027.–2030. gadā tā vidējās verificētās gada emisijas divos gados pirms pārskata perioda bijušas mazākas par 1 000 tonnām CO2 gadā, neskaitot CO2 no biomasas;

b)	sākot no 2031. gada, šā regulētā subjekta vidējās gada emisijas, kas paziņotas verificētajos emisiju ziņojumos, tirdzniecības periodā tieši pirms pašreizējā tirdzniecības perioda, neskaitot CO2 no biomasas, bijušas mazākas par 1 000 tonnām CO2 gadā;

c)	ja vidējās gada emisijas, kas minētas a) apakšpunktā, nav pieejamas vai vairs nav reprezentatīvas a) apakšpunkta mērķiem, bet šā regulētā subjekta gada emisijas nākamajos piecos gados, neskaitot CO2 no biomasas, pēc konservatīvas aplēses metodes būs mazākas par 1 000 tonnām CO2(e) gadā.

Šā punkta vajadzībām piemēro 38. panta 5. punktu.

2.   Regulētajam subjektam ar zemu emisiju līmeni nav jāiesniedz 12. panta 1. punkta trešajā daļā minētie apliecinošie dokumenti.

3.   Atkāpjoties no 75.j panta, regulētais subjekts ar zemu emisiju līmeni drīkst noteikt patēriņam nodotā kurināmā daudzumu, izmantojot pieejamos un dokumentētos iegādes reģistrācijas datus un aplēses par izmaiņām krājumos.

4.   Atkāpjoties no 75.h panta, regulētais subjekts ar zemu emisiju līmeni patēriņam nodotā kurināmā daudzumu un aprēķina koeficientu noteikšanai visām kurināmā plūsmām drīkst izmantot vismaz 1. pakāpi, ja vien regulētais subjekts bez papildu pūliņiem nevar sasniegt lielāku pareizību.

5.   Lai noteiktu analīzēs balstītus aprēķina koeficientus saskaņā ar 32. pantu, regulētais subjekts ar zemu emisiju līmeni drīkst izmantot jebkuru laboratoriju, kas ir tehniski kompetenta un spēj iegūt tehniski derīgus rezultātus, izmantojot relevantās analītiskās procedūras, un iesniedz pierādījumus par kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, kā paredzēts 34. panta 3. punktā.

6.   Ja regulētais subjekts ar zemu emisiju līmeni, kam piemēro vienkāršotu monitoringu, kādā kalendārajā gadā pārsniedz 2. punktā minēto sliekšņvērtību, šis regulētais subjekts bez liekas kavēšanās paziņo par to kompetentajai iestādei.

Regulētais subjekts bez liekas kavēšanās iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai nozīmīgas izmaiņas monitoringa plānā 15. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr kompetentā iestāde atļauj regulētajam subjektam turpināt vienkāršoto monitoringu – ar nosacījumu, ka regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka 2. punktā minētā sliekšņvērtība nav bijusi pārsniegta iepriekšējos piecos pārskata periodos un ka tā netiks vēlreiz pārsniegta ne nākamajā pārskata periodā, ne arī turpmāk.

1.   Sākot ar 2026. gadu, regulētais subjekts katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz kompetentajai iestādei emisiju ziņojumu, kas aptver gada emisijas pārskata periodā un ir verificēts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.

2025. gadā regulētais subjekts līdz 30. aprīlim iesniedz kompetentajai iestādei emisiju ziņojumu, kas aptver 2024. gada emisijas. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka minētajā ziņojumā sniegtā informācija atbilst šīs regulas prasībām.

Taču kompetentās iestādes var pieprasīt, lai regulētie subjekti šajā punktā minētos gada emisiju ziņojumus iesniegtu pirms 30. aprīļa, ar nosacījumu, ka ziņojums tiek iesniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pēc 68. panta 1. punktā minētā termiņa.

2.   Šā panta 1. punktā minētie gada emisiju ziņojumi ietver vismaz to informāciju, kas uzskaitīta X pielikumā.

1.   Katrs regulētais subjekts regulāri pārbauda, vai piemēroto monitoringa metodiku nevar uzlabot.

Regulētie subjekti iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai ziņojumu ar 2. vai 3. punktā minēto informāciju (pēc vajadzības) līdz šādam termiņam:

a)	A kategorijas subjektam – līdz 31. jūlijam ik pēc pieciem gadiem;

b)	B kategorijas subjektam – līdz 31. jūlijam ik pēc trim gadiem;

c)	ikvienam regulētajam subjektam, kas izmanto 75.l panta 3. un 4. punktā minēto noklusējuma tvēruma koeficientu, – līdz 2026. gada 31. jūlijam.

Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, kas nav vēlāks par tā paša gada 30. septembri, un vienlaikus ar monitoringa plāna vai uzlabojumu ziņojuma apstiprināšanu var piekrist pagarināt termiņu, kas piemērojams saskaņā ar otro daļu, ja regulētais subjekts, iesniedzot monitoringa plānu saskaņā ar 75.b pantu, paziņojot par atjauninājumiem saskaņā ar minēto pantu vai iesniedzot uzlabojumu ziņojumu saskaņā ar šo pantu, kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka iemesli, kāpēc rodas pārmērīgas izmaksas vai kāpēc uzlabošanas pasākumi nav tehniski īstenojami, būs spēkā ilgāku laiku. Termiņa pagarinājumā ņem vērā to gadu skaitu, par kuriem regulētais subjekts sniedz pierādījumus. Kopējais laika periods starp uzlabojumu ziņojumiem nedrīkst pārsniegt četrus gadus B kategorijas regulētajam subjektam vai piecus gadus A kategorijas regulētajam subjektam.

2.   Ja regulētais subjekts nozīmīgām kurināmā plūsmām un de minimis kurināmā plūsmām nepiemēro vismaz tās pakāpes, kas prasītas saskaņā ar 75.h panta 1. punkta pirmo daļu un saskaņā ar 75.i panta 1. punktu, regulētais subjekts iesniedz pamatojumu par to, kāpēc prasīto pakāpju piemērošana nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas.

Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka šo pakāpju sasniegšanai vajadzīgie pasākumi ir kļuvuši tehniski iespējami un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 75.b pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu īstenošanu un īstenošanas laika grafiku.

3.   Ja regulētais subjekts piemēro noklusējuma tvēruma koeficientu, kas minēts 75.l panta 3. un 4. punktā, regulētais subjekts iesniedz pamatojumu par to, kāpēc jebkuras citas 75.l panta 2. punktā minētas metodes piemērošana vienai vai vairākām nozīmīgām vai de minimis kurināmā plūsmām nav tehniski iespējama vai radītu pārmērīgas izmaksas.

Tomēr, ja ir iegūti pierādījumi par to, ka jebkuras citas 75.l panta 2. punktā minētas metodes piemērošana šīm kurināmā plūsmām ir kļuvusi tehniski iespējama un vairs nerada pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts informē kompetento iestādi par atbilstošām izmaiņām monitoringa plānā saskaņā ar 75.b pantu un iesniedz priekšlikumus par saistīto pasākumu īstenošanu un īstenošanas laika grafiku.

4.   Ja verifikācijas ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067, ir norādītas nenovērstas neatbilstības vai sniegti uzlabojumu ieteikumi saskaņā ar minētās īstenošanas regulas 27., 29. un 30. pantu, regulētais subjekts iesniedz ziņojumu kompetentajai iestādei apstiprināšanai līdz 31. jūlijam gadā, kad verificētājs sniedzis minēto verifikācijas ziņojumu. Šajā ziņojumā apraksta, kā un kad regulētais subjekts ir novērsis vai plāno novērst verificētāja atklātās neatbilstības un īstenot ieteiktos uzlabojumus.

Tomēr kompetentā iestāde var noteikt citu ziņojuma iesniegšanas datumu, nekā minēts šajā punktā, taču tas nedrīkst būt vēlāks par tā paša gada 30. septembri. Attiecīgā gadījumā šo ziņojumu var iesniegt kopā ar ziņojumu, kas minēts šā panta 1. punktā.

Ja ieteiktie uzlabojumi neradītu uzlabojumus monitoringa metodikā, regulētais subjekts iesniedz pamatojumu par to, kāpēc tā ir. Ja ieteiktie uzlabojumi radītu pārmērīgas izmaksas, regulētais subjekts iesniedz pierādījumus par šo izmaksu pārmērīgumu.

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro, ja regulētais subjekts pirms datuma, kas noteikts saskaņā ar šā panta 4. punktu, jau ir novērsis visas neatbilstības un ir īstenojis uzlabojumu ieteikumus, un ir paziņojis kompetentajai iestādei apstiprināšanai attiecīgas izmaiņas monitoringa plānā saskaņā ar šīs regulas 75.b pantu.

1.   Kompetentā iestāde veic konservatīvas aplēses par regulētā subjekta emisijām, ņemot vērā ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem, jebkurā no šādām situācijām:

a)	regulētais subjekts nav iesniedzis verificētu gada emisiju ziņojumu līdz saskaņā ar 75.p pantu prasītajam termiņam;

b)	verificētais gada emisiju ziņojums, kas minēts 75.p pantā, neatbilst šīs regulas prasībām;

c)	regulētā subjekta gada emisiju ziņojums nav verificēts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067.

2.   Ja verificētājs verifikācijas ziņojumā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 ir norādījis uz nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem, ko regulētais subjekts nav izlabojis pirms verifikācijas ziņojuma sniegšanas, kompetentā iestāde novērtē šos nepatiesos apgalvojumus un vajadzības gadījumā veic konservatīvas aplēses par regulētā subjekta emisijām, ņemot vērā ietekmi uz izmaksu pārnešanu uz patērētājiem. Kompetentā iestāde informē regulēto subjektu par to, vai un kādi labojumi ir nepieciešami gada emisiju ziņojumā. Regulētais subjekts šo informāciju dara pieejamu verificētājam.

3.   Dalībvalstis iedibina efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par monitoringa plānu apstiprināšanu, un kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par gada emisiju ziņojumu akceptēšanu.

1.   Dalībvalstis atvieglo efektīvu informācijas apmaiņu, kas dod regulētajiem subjektiem iespēju noteikt patēriņam nodotā kurināmā galalietojumu.

2.   Katrs operators kopā ar savu verificēto emisiju ziņojumu, ko tas iesniedz saskaņā ar 68. panta 1. punktu, iesniedz informāciju saskaņā ar X.a pielikumu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai operatori X.a pielikumā uzskaitīto attiecīgo informāciju darītu pieejamu attiecīgajam regulētajam subjektam pirms pārskata gada 31. marta.

3.   Katrs regulētais subjekts kopā ar savu verificēto emisiju ziņojumu, ko tas iesniedz saskaņā ar 75.p panta 1. punktu, iesniedz X.b pielikumā uzskaitīto informāciju par tā kurināmā patērētājiem, kuru tas nodevis patēriņam.

4.   Katrs regulētais subjekts, kas nodod kurināmo sadedzināšanai nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK III nodaļa, nosaka savas emisijas šīs regulas 75.p panta 1. punktā minētajā ziņojumā, izmantojot informāciju, kas iekļauta operatora ziņojumos, kuri iesniegti saskaņā ar šīs regulas X.a pielikumu, un atskaitot minētajos ziņojumos norādītos attiecīgos kurināmā daudzumus. Iegādātos kurināmā daudzumus, kas nav izmantoti tai pašā gadā, drīkst atskaitīt tikai tad, ja pārskata gadam sekojošā gada operatora verificētajā emisiju ziņojumā ir apstiprināts, ka tie ir izmantoti Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētām darbībām. Pretējā gadījumā regulētā subjekta tā gada verificētajos emisiju ziņojumos atspoguļo starpību.

5.   Ja izmantotos kurināmā daudzumus atskaita nākamajā gadā pēc pārskata gada, atskaitāmo daudzumu nosaka kā absolūtos emisiju samazinājumus, kas aprēķināti, operatora izmantoto kurināmā daudzumu reizinot ar regulētā subjekta monitoringa plānā norādīto attiecīgo emisijas faktoru.

6.   Ja regulētais subjekts nevar konstatēt, ka patēriņam nodotais kurināmais ir izmantots sadedzināšanai nozarēs, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK III nodaļa, 4. un 5. punktu nepiemēro.

7.   Dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai šā panta noteikumus, kas attiecas uz operatoriem, piemērotu arī gaisakuģu operatori.

1.   Lai nodrošinātu, ka emisijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa, tiek pareizi monitorētas un par tām tiek pareizi ziņots, dalībvalstis nosaka krāpšanas apkarošanas pasākumus un sankcijas, kas jāpiemēro krāpšanas gadījumā un kas atbilst savam mērķim un ir pietiekami atturošas.

2.   Kompetentās iestādes, kas ieceltas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18. pantu, ne vien ievēro pienākumus, kas noteikti saskaņā ar 10. pantu, bet attiecīgā gadījumā arī sadarbojas ar un apmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, kam ir uzlikts uzraudzības pienākums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2003/96/EK un (ES) 2020/262, šīs regulas nolūkos, tostarp tādēļ, lai atklātu pārkāpumus un piemērotu 1. punktā minētās sankcijas vai citus korektīvus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. pantu.

“II.a PIELIKUMS

Pakāpju definīcijas aprēķinos balstītām metodikām, kas saistītas ar regulētajiem subjektiem

1.   PAKĀPJU DEFINĒJUMS PATĒRIŅAM NODOTĀ KURINĀMĀ DAUDZUMIEM

Nenoteiktības sliekšņvērtības 1. tabulā piemēro pakāpēm, kas ir relevantas patēriņam nodotā kurināmā daudzumu prasībām saskaņā ar 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 29. panta 2. punkta pirmo daļu. Nenoteiktības sliekšņvērtības saprot kā maksimālās pieļaujamās nenoteiktības kurināmā plūsmu noteikšanai pārskata periodā.

1. tabula

Pakāpes patēriņam nodotā kurināmā daudzumiem (maksimālā pieļaujamā nenoteiktība katrai pakāpei)

Kurināmā plūsmas veids

Parametrs, kam piemēro nenoteiktību

1. pakāpe

2. pakāpe

3. pakāpe

4. pakāpe

Kurināmā sadedzināšana

Komerciālais standarta kurināmais	Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3], vai [TJ]	±7,5  %	±5  %	±2,5  %	±1,5  %
Citi gāzveida un šķidrie kurināmie	Kurināmā daudzums [t] vai [Nm3], vai [TJ]	±7,5  %	±5  %	±2,5  %	±1,5  %
Cietais kurināmais	Kurināmā daudzums [t] vai [TJ]	±7,5  %	±5  %	±2,5  %	±1,5  %

2.   PAKĀPJU DEFINĒJUMS APRĒĶINA KOEFICIENTIEM UN TVĒRUMA KOEFICIENTAM

Regulētie subjekti monitorē CO2 emisijas no visu veidu kurināmā, kas nodots patēriņam nozarēs, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā vai iekļautas Savienības sistēmā saskaņā ar minētās direktīvas 30.j pantu, izmantojot pakāpju definīcijas, kas dotas šajā sadaļā.

2.1.   Pakāpes emisijas faktoriem

Ja biomasas frakciju nosaka jaukta sastāva kurināmajam, definētās pakāpes attiecas uz provizorisko emisijas faktoru. Fosilajam kurināmajam pakāpes attiecas uz emisijas faktoru.

1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:

a)	standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;

b)	citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā piemērojamas vērtības nav.

2.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro valstij specifiskos emisijas faktorus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

2.b pakāpe: regulētais subjekts iegūst emisijas faktorus kurināmajam, pamatojoties uz konkrētu akmeņogļu veidu zemāko siltumspēju, ko kombinē ar empīrisku korelāciju, un tos nosaka vismaz vienu reizi gadā saskaņā ar 32.–35. pantu un 75.m pantu.

Regulētais subjekts nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai aizstājrādītāja vērtībām, kas iekļaujas intervālā, kuram tas noteikts.

3. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:

a)	emisijas faktoru noteikšana saskaņā ar relevantajiem 32.–35. panta noteikumiem;

b)

2.b pakāpei norādītā empīriskā korelācija, ja regulētais subjekts kompetentajai iestādei pārliecinoši pierāda, ka empīriskās korelācijas nenoteiktība nepārsniedz 1/3 no nenoteiktības vērtības, kas regulētajam subjektam ir jāievēro attiecībā uz patēriņam nodotā relevantā kurināmā daudzumu noteikšanu.

2.2.   Pakāpes mērvienību pārrēķina koeficientam

1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro vienu no šiem:

a)	standarta koeficienti, kuri uzskaitīti VI pielikuma 1. sadaļā;

b)	citas konstantas vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu, ja VI pielikuma 1. sadaļā piemērojamas vērtības nav.

2.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro valstij specifiskos koeficientus attiecīgajam kurināmajam saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.

2.b pakāpe: komerciāli tirgotam kurināmajam izmanto mērvienību pārrēķina koeficientu, kas iegūts no attiecīgā kurināmā iegādes reģistrācijas ierakstiem, ar nosacījumu, ka tas iegūts, pamatojoties uz atzītiem valsts vai starptautiskiem standartiem.

3. pakāpe: regulētais subjekts nosaka mērvienību pārrēķina koeficientu saskaņā ar 32.–35. pantu.

2.3.   Pakāpes biomasas frakcijai

1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro piemērojamo vērtību, ko publicējusi kompetentā iestāde vai Komisija, vai vērtības saskaņā ar 31. panta 1. punktu.

2. pakāpe: regulētais subjekts piemēro aplēses metodi, kas apstiprināta saskaņā ar 75.m panta 3. punkta otro daļu.

3.a pakāpe: regulētais subjekts piemēro analīzes saskaņā ar 75.m panta 3. punkta pirmo daļu un saskaņā ar 32.–35. pantu.

Ja regulētais subjekts pieņem, ka fosilā frakcija ir 100 % saskaņā ar 39. panta 1. punktu, biomasas frakcijai netiek piešķirta pakāpe.

3.b pakāpe: attiecībā uz kurināmo, kas radies ražošanas procesā ar definētām un izsekojamām ielaides plūsmām, regulētais subjekts šo aplēsi var balstīt uz procesā ievadītā un no tā izvadītā fosilā un biomasas oglekļa masas bilanci, piemēram, masas bilances sistēmu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktu.

2.4.   Pakāpes tvēruma koeficientam

1. pakāpe: regulētais subjekts piemēro noklusējuma vērtību saskaņā ar 75.l panta 3. vai 4. punktu.

2. pakāpe: regulētais subjekts piemēro metodes saskaņā ar 75.l panta 2. punkta e)–g) apakšpunktu.

3. pakāpe: regulētais subjekts piemēro metodes saskaņā ar 75.l panta 2. punkta a)–d) apakšpunktu.

“IX PIELIKUMS

Minimālie dati un informācija, kas jāsaglabā saskaņā ar 67. panta 1. punktu

Operatoriem, gaisakuģu operatoriem un regulētajiem subjektiem jāsaglabā vismaz šādi dati.

1.   KOPĪGIE ELEMENTI IEKĀRTĀM, GAISAKUĢU OPERATORIEM UN REGULĒTAJIEM SUBJEKTIEM

(1)	Monitoringa plāns, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

(2)	Dokumenti, kuri pamato monitoringa metodikas izvēli, un dokumenti, kuri pamato pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas monitoringa metodikā un attiecīgā gadījumā pakāpēs, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde.

(3)	Visi relevantie monitoringa plānu atjauninājumi, kas paziņoti kompetentajai iestādei saskaņā ar 15. pantu, un kompetentās iestādes atbildes.

(4)	Visas rakstiskās procedūras, kas minētas monitoringa plānā, tostarp paraugošanas plāns, ja attiecināms, procedūras attiecībā uz datu plūsmas darbībām un procedūras kontroles darbībām.

(5)	Visu monitoringa plāna versiju un visu saistīto procedūru saraksts.

(6)	Dokumentācija par pienākumu sadali saistībā ar monitoringu un ziņošanu.

(7)	Riska novērtējums, ko veicis operators, gaisakuģa operators vai regulētais subjekts, ja attiecināms.

(8)	Ziņojumi par uzlabojumiem saskaņā ar 69. pantu.

(9)	Verificēts gada emisiju ziņojums.

(10)	Verifikācijas ziņojums.

(11)	Jebkura cita informācija, kas ir noteikta kā nepieciešama gada emisiju ziņojuma verifikācijai.

2.   ĪPAŠI ELEMENTI STACIONĀRA AVOTA IEKĀRTĀM

(1)	Siltumnīcefekta gāzu emisiju atļauja un visi tās atjauninājumi.

(2)	Visi nenoteiktības novērtējumi, ja attiecināms.

(3)

Attiecībā uz iekārtām piemērotām aprēķinos balstītām metodikām: a) darbības dati, kas izmantoti jebkādai emisiju aprēķināšanai no katras avota plūsmas un sadalīti kategorijās pēc procesa un kurināmā vai materiāla veida; b) visu noklusējuma vērtību saraksts, kas izmantotas kā aprēķina koeficienti, ja attiecināms; c) pilns paraugošanas un analīzes rezultātu komplekts aprēķina koeficientu noteikšanai; d) dokumentācija par visām nerezultatīvajām izlabotajām procedūrām un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 64. pantu; e) visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti.

(4)

Kas attiecas uz mērījumos balstītām metodikām iekārtās, jāsaglabā šādi papildu elementi: a) dokumentācija, kas pamato mērījumos balstītās metodikas izvēli; b) dati, kas izmantoti, lai veiktu nenoteiktības analīzi emisijām no katra emisijas avota, un kas sadalīti kategorijās pēc procesa; c) dati, kas izmantoti apstiprinošiem aprēķiniem, un šo aprēķinu rezultāti; d) sīks tehniskais apraksts par nepārtrauktas mērīšanas sistēmu, tostarp dokumentācija par kompetentās iestādes apstiprinājumu; e) jēldati un agregētie dati no nepārtrauktas mērīšanas sistēmas, tostarp dokumentācija par izmaiņām laikā, testēšanas reģistrācijas žurnāls, dati par dīkstāvēm, kalibrēšanu, apkopi un uzturēšanu; f) dokumentācija par jebkādām izmaiņām nepārtrauktas mērīšanas sistēmā; g) visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti; h) ja attiecināms, masas vai enerģijas bilances modelis, kas izmantots surogātdatu noteikšanai saskaņā ar 45. panta 4. punktu, un tam pamatā esošie pieņēmumi.

(5)	Ja izmanto rezerves metodiku, kas minēta 22. pantā, visi dati, kas nepieciešami emisiju noteikšanai emisijas avotiem un avota plūsmām, kam šo metodiku piemēro, kā arī aizstājdati darbības datiem, aprēķina koeficientiem un citiem parametriem, kas būtu jāziņo saskaņā ar pakāpju metodiku.

(6)

Attiecībā uz primārā alumīnija ražošanu jāsaglabā šādi papildu elementi: a) dokumentācija par mērījumu kampaņu rezultātiem, lai noteiktu iekārtai specifiskos CF4 un C2F6 emisijas faktorus; b) dokumentācija par rezultātiem, ko devusi fugitīvo emisiju savākšanas efektivitātes noteikšana; c) visi relevantie dati par primāro alumīnija ražošanu, anoda efekta biežumu un ilgumu vai pārspriegumu dati.

(7)

Attiecībā uz CO2 uztveršanas, transportēšanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas darbībām, ja attiecināms, jāsaglabā šādi papildu elementi: a) dokumentācija par CO2 daudzumu, kas iesūknēts uzglabāšanas kompleksā no iekārtām, kas veic CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu; b) reprezentatīvi agregēti spiediena un temperatūras dati no transporta tīkla; c) uzglabāšanas atļaujas kopija, tostarp apstiprināts monitoringa plāns saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 9. pantu; d) ziņojumi, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 14. pantu; e) ziņojumi par rezultātiem, kas iegūti inspekcijās saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 15. pantu; f) dokumentācija par korektīviem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 16. pantu.

3.   ĪPAŠIE ELEMENTI AVIĀCIJAS DARBĪBĀM

(1)	Īpašumā esošo, nomāto un iznomāto gaisakuģu saraksts, kā arī vajadzīgie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu, par katru gaisakuģi – datums, kad tas ir iekļauts gaisakuģa operatora flotē vai no tās izslēgts.

(2)	Lidojumu saraksts katrā pārskata periodā, katram lidojumam norādot arī abu lidlauku ICAO identifikatoru, un nepieciešamie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu.

(3)	Relevantie dati, kas izmantoti degvielas patēriņa un emisiju noteikšanai.

(4)

Attiecīgā gadījumā dokumentācija par datu iztrūkumu metodiku, to lidojumu skaits, kuros ir radušies datu iztrūkumi, dati, kuri izmantoti datu iztrūkumu novēršanai, ja tādi konstatēti, un, ja lidojumi, kam ir datu iztrūkumi, pārsniedz 5 % no paziņoto lidojumu skaita, datu iztrūkumu iemesli, kā arī dokumentācija par veiktajiem labojošajiem pasākumiem.

4.   ĪPAŠIE ELEMENTI REGULĒTAJIEM SUBJEKTIEM

(1)	Kurināmā plūsmu saraksts katrā pārskata periodā un vajadzīgie pierādījumi par šā saraksta pilnīgumu, norādot arī kurināmā plūsmu kategorijas.

(2)	Līdzekļi, ar kuriem Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētās degvielas tiek nodotas patēriņam, un, ja šāda informācija pieejama, starppatērētāju veidi, ja šādas informācijas sniegšana neradītu nesamērīgu administratīvo slogu.

(3)	Galalietojuma veids, arī attiecīgais KZF kods galīgajām nozarēm, kurās Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētā degviela ir patērēta, pieejamajā agregācijas līmenī.

(4)	Relevantie dati, kas izmantoti patēriņam nodotā kurināmā daudzumu noteikšanai katrā kurināmā plūsmā.

(5)	Saraksts ar izmantotajām noklusējuma vērtībām un aprēķina koeficientiem, ja piemērojams.

(6)	Tvēruma koeficients katrai kurināmā plūsmai, ieskaitot katras galapatēriņa nozares noteikšanu un visus relevantos datus, kas izmantoti šajā noteikšanā.

(7)	Piemērojamās pakāpes un pamatojums novirzei no prasītajām pakāpēm.

(8)	Pilns paraugošanas un analīzes rezultātu komplekts aprēķina koeficientu noteikšanai.

(9)	Dokumentācija par visām nerezultatīvajām izlabotajām procedūrām un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 64. pantu.

(10)	Visi mērinstrumentu kalibrēšanas un uzturēšanas rezultāti.

(11)	Saraksts ar iekārtām, kurām Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definētā degviela ir nodota patēriņam, ieskaitot nosaukumu, adresi un atļaujas numuru, kā arī šīm iekārtām piegādātos patēriņam nodotā kurināmā daudzumus pārskata periodos.

“X.a PIELIKUMS

Ziņojumi par stacionāro iekārtu un attiecīgā gadījumā gaisakuģu operatoru un kuģošanas sabiedrību kurināmā piegādātājiem un kurināmā izmantojumu

Operators kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, iesniedz ziņojumu, kurā par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu ir šāda informācija:

a)

kurināmā piegādātāja, kas reģistrēts kā regulētais subjekts, nosaukums, adrese un unikālais atļaujas numurs. Gadījumos, kad kurināmā piegādātājs nav regulētais subjekts, operatori, ja šāda informācija ir pieejama, iesniedz sarakstu, kurā norādīti visi kurināmā piegādātāji, sākot no tiešajiem kurināmā piegādātājiem līdz pat regulētajam subjektam, ieskaitot to nosaukumu, adresi un unikālo atļaujas numuru;

b)	no katra a) punktā minētā piegādātāja iegādātā kurināmā veidi un daudzumi attiecīgajā pārskata periodā;

c)	no katra kurināmā piegādātāja iegūtā kurināmā daudzums, kas attiecīgajā pārskata periodā izmantots Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētām darbībām.

X.b PIELIKUMS

Ziņojumi par kurināmo, ko regulētie subjekti nodevuši patēriņam

Regulētais subjekts kopā ar informāciju, kas ietverta gada emisiju ziņojumā saskaņā ar šīs regulas X pielikumu, iesniedz ziņojumu, kurā par katru iegādāto Direktīvas 2003/87/EK 3. panta af) punktā definēto degvielu ir šāda informācija:

a)

tā operatora un attiecīgā gadījumā gaisakuģa operatora un kuģošanas sabiedrības nosaukums, adrese un unikālais atļaujas numurs, kam kurināmais nodots patēriņam. Citos gadījumos, kad kurināmais paredzēts galalietojumam nozarēs, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK I pielikums, regulētais subjekts, ja šāda informācija ir pieejama, iesniedz sarakstu, kurā norādīti visi kurināmā patērētāji, sākot no tiešā pircēja līdz pat operatoram, ieskaitot to nosaukumu, adresi un unikālo atļaujas numuru, ja šādas informācijas sniegšana neradītu nesamērīgu administratīvo slogu;

b)	katram a) punktā minētajam pircējam pārdotā kurināmā veidi un daudzumi attiecīgajā pārskata periodā;

c)	attiecībā uz katru a) punktā minēto pircēju attiecīgajā pārskata periodā – kurināmā daudzums, kas izmantots Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētām darbībām.