(1)

Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Minētā universālā un kopīgā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina vajadzīgo vienotību, kas nepieciešama, lai risinātu pašreizējās un turpmākās sabiedrības problēmas, kuru novēršanā Eiropas jaunieši vēlas sniegt savu ieguldījumu, praksē apliecinādami solidaritāti. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā solidaritāte ir izcelta kā viens no Eiropas Savienības galvenajiem principiem. Minētais princips minēts arī LES 21. panta 1. punktā kā viens no Savienības ārējās darbības pamatprincipiem.

(2)

Ņemot vērā, ka pasaulē ievērojami pieaug humanitārās vajadzības, un lai Savienības iedzīvotāju vidū sekmīgāk veicinātu solidaritāti un humānās palīdzības pamanāmību, ir jāattīsta solidaritāte gan starp dalībvalstīm, gan ar trešām valstīm, kuras saskārušās ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām.

(3)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāveicina vajadzībām atbilstoši humānās palīdzības pasākumi, un šo darbību pamatā vajadzētu būt Eiropas konsensam par humāno palīdzību, kas izklāstīts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgajā paziņojumā “Eiropas konsenss par humāno palīdzību” (4). Būtu jāveicina starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības.

(4)

Attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā, ka nolūkā veicināt saskaņotu starptautisko reakciju uz humanitārām krīzēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Humānās palīdzības koordinācijas birojam ir uzticēta centrālā un vispārējā koordinētāja loma.

(5)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāatbalsta adekvāti humānās palīdzības pasākumi, kas nostiprina dzimumperspektīvu Savienības humānās palīdzības politikā un veicina tādus humānās palīdzības pasākumus, kuri atbilst visu vecumu sieviešu un vīriešu konkrētajām vajadzībām. Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jāņem vērā visneaizsargātāko cilvēku – tostarp sieviešu, bērnu un visapdraudētāko personu – vajadzības un spējas.

(6)

Brīvprātīgajām humānās palīdzības darbībām būtu jācenšas uzlabot Savienības humānās palīdzības efektivitāti un lietderīgumu saskaņā ar humānās palīdzības sniegšanas principiem.

(7)

2016. gada 14. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā tika uzsvērta vajadzība ieguldīt jauniešos un paziņots par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” izveidošanu, lai jauniešiem Savienībā radītu iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā, izrādīt solidaritāti un pilnveidot prasmes, tādējādi iegūstot ne tikai darba, bet arī nenovērtējamu cilvēcisko pieredzi.

(8)

Komisija savā 2016. gada 7. decembra paziņojumā “Eiropas Solidaritātes korpuss” uzsvēra, ka ir jāstiprina pamati darbam solidaritātes jomā visā Eiropā, jauniešiem jānodrošina plašākas un labākas iespējas iesaistīties solidaritātes aktivitātēs dažādās jomās, un jāatbalsta valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku centieni pārvarēt dažādas problēmas un krīzes. Ar minēto paziņojumu tika aizsākts programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” pirmais posms, kurā dažādu Savienības programmu līdzekļi tika izmantoti, lai jauniešiem visā Savienībā piedāvātu brīvprātīgā darba, stažēšanās vai darba iespējas.

(9)

Šīs regulas kontekstā “solidaritāte” tiek saprasta kā individuālā un kolektīvā atbildība darboties kopēja labuma vārdā, kas izpaužas konkrētā rīcībā.

(10)

Nozīmīga solidaritātes izpausme ir piedalīšanās palīdzības sniegšanā tiem cilvēkiem un kopienām, kas dzīvo ārpus Savienības un kuriem ir nepieciešama humānā palīdzība, kas balstās uz cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības pamatprincipiem.

(11)

Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, un jāuzlabo gan Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu kā aktivitāti visa mūža garumā, gan arī humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība.

(12)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās gan iekšēji, gan ar ārējām darbībām īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(13)

Padome 2017. gada 19. maija secinājumos “Likt lietā humanitāro un attīstības pasākumu saikni” atzina, ka ir jāstiprina noturība, labāk sasaistot humāno palīdzību un attīstības sadarbību, un vēl vairāk jānostiprina operatīvās saiknes starp humāno palīdzību papildinošām pieejām, attīstības sadarbību un konfliktu novēršanu.

(14)

Jauniešiem vajadzētu būt nodrošinātām viegli pieejamām un iekļaujošām iespējām iesaistīties solidaritātes aktivitātēs, kas tiem varētu dot iespēju apliecināt savu apņemšanos sniegt labumu kopienām, vienlaikus gūstot noderīgu pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetences personīgajai, ar izglītību saistītajai, sociālajai, pilsoniskajai un profesionālajai attīstībai un tādējādi uzlabojot savu nodarbināmību. Minētajām solidaritātes aktivitātēm būtu arī jāsekmē brīvprātīgajā darbā iesaistītu jauniešu mobilitāte, starpkultūru izpratne un starpkultūru dialogs.

(15)

Solidaritātes aktivitātēm, kas tiek piedāvātas jauniešiem, būtu viņiem jārada iespēja sniegt konkrētu un vērtīgu ieguldījumu. Solidaritātes aktivitātēm būtu jāreaģē uz vēl neapmierinātām sabiedrības vajadzībām un jāsekmē kopienu stiprināšana un pilsoniskā līdzdalība. Solidaritātes aktivitātēm būtu jauniešiem jāsniedz iespēja iegūt vērtīgas zināšanas, prasmes un kompetences. Solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt jauniešiem finansiāli pieejamām, un tās būtu jāīsteno drošos un veselībai labvēlīgos apstākļos.

(16)

Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” (“Programma”) visā Savienībā un ārpus tās nodrošina vienotu kontaktpunktu piekļuvei solidaritātes aktivitātēm. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma efektivitāti un Programmas ietekmi, Komisijai būtu jācenšas saskaņoti izveidot sinerģijas visās attiecīgajās programmās, tomēr nepieļaujot, ka šādu sinerģiju rezultātā finansējums tiktu izmantots tādu mērķu īstenošanai, kas nav izklāstīti šajā regulā. Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība ar citām attiecīgām Savienības rīcībpolitikām, piemēram, Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam (5), un programmām, jo īpaši programmu Erasmus+, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (6). Programmas pamatā ir priekšrocības un sinerģijas, ko izveidojušas iepriekšējās un esošās programmas, jo īpaši Eiropas Brīvprātīgo dienests, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (7), un iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 375/2014 (8). Būtu jānodrošina arī papildināmība ar pastāvošajiem Savienības līmeņa tīkliem, kas saistīti ar Programmas ietvaros veiktajām aktivitātēm, piemēram, ar Eurodesk tīklu. Turklāt būtu arī jānodrošina, ka attiecīgās esošās shēmas – jo īpaši valsts solidaritātes shēmas, piemēram, brīvprātīgais darbs, pilsoniskais dienests un jauniešiem paredzētas mobilitātes shēmas – un Programma cits citu papildina, lai savstarpēji uzlabotu un bagātinātu šādu shēmu ietekmi un priekšrocības, un attiecīgā gadījumā, pamatotos uz labu praksi. Ar Programmu nevajadzētu aizstāt līdzīgas valsts shēmas. Būtu jānodrošina visiem jauniešiem vienlīdzīga piekļuve valsts solidaritātes aktivitātēm.

(17)

Lai Programmas ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim –, kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (9) (“2021.–2027. gada DFS”), tā būtu jāizveido uz septiņiem gadiem.

(18)

Attiecībā uz saistīto Savienības tiesību aktu interpretāciju, ir lietderīgi uzskatīt, ka gan pārrobežu brīvprātīgais darbs, gan brīvprātīgais darbs, kas turpina saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ir līdzvērtīgs Eiropas Brīvprātīgo dienesta brīvprātīgajam darbam.

(19)

Programma ir veidota, lai sniegtu jauniešiem jaunas iespējas strādāt brīvprātīgo darbu ar solidaritāti saistītās jomās, kā arī pēc savas iniciatīvas izstrādāt un attīstīt solidaritātes projektus. Minētās iespējas jauniešiem palīdz pilnveidot personīgo, ar izglītību saistīto, sociālo, pilsonisko un profesionālo attīstību. Programmai būtu arī jāatbalsta dalībnieku un organizāciju tīklošanu un pasākumus, ar kuriem nodrošina atbalstīto aktivitāšu kvalitāti un veicina dalībnieku gūto mācīšanās rezultātu apstiprināšanu. Tādējādi Programma arī cenšas veicināt jauniešiem būtisku Eiropas sadarbību un uzlabo informētību par tās pozitīvo ietekmi. Ir lietderīgi panākt, lai piedāvāto solidaritātes aktivitāšu dalībniekiem un dalīborganizācijām tiek nodrošināta skaidra un detalizēta procedūra, kurā ir noteikti visi solidaritātes aktivitāšu posmi.

(20)

Solidaritātes aktivitātēm būtu jārada iespējama Eiropas pievienotā vērtība, tām būtu jāsniedz ieguvums kopienām un jāveicina dalībnieku personīgā, ar izglītību saistītā, sociālā, pilsoniskā un profesionālā attīstība. Solidaritātes aktivitātēm vajadzētu būt saistītām ar dažādām jomām, piemēram, izglītības un mācību pasākumiem, darbu ar jaunatni, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, uzņēmējdarbību, un jo īpaši sociālo uzņēmējdarbību, pilsoniskumu un demokrātisku līdzdalību, starpkultūru izpratni un starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu, personu ar invaliditāti iekļaušanu, vides un dabas aizsardzību, klimatrīcību, katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un to seku novēršanu, lauksaimniecību un lauku attīstību, pārtikas un nepārtikas preču nodrošināšanu, veselību un labjutību, kultūru, tostarp kultūras mantojumu, radošumu, fizisko izglītību un sportu, sociālo palīdzību un labklājību, trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un integrēšanu –ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem saskaras migrantu izcelsmes personas –, teritoriālo sadarbību un kohēziju, kā arī pārrobežu sadarbību. Solidaritātes aktivitātēs būtu jāietver spēcīga mācību un prasmju apguves dimensija, izmantojot attiecīgas aktivitātes, ko dalībniekiem piedāvā pirms solidaritātes aktivitātes, tās laikā un pēc tās.

(21)

Brīvprātīgais darbs, gan Savienībā, gan ārpus tās, sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā, un veicina jauniešu personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo attīstību, kā arī aktīvu pilsoniskumu, pilsonisko līdzdalību un nodarbināmību. Brīvprātīgajam darbam nevajadzētu negatīvi ietekmēt iespējamu vai esošu apmaksātu nodarbinātību, nedz arī tas būtu jāuzskata par apmaksāta darba aizstājēju. Komisijai un dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, būtu jāsadarbojas attiecībā uz brīvprātīgo darbu jaunatnes jomā.

(22)

Jauniešu iniciatīvas gars ir svarīga sabiedrības un darba tirgus vērtība. Programma minēto iniciatīvas garu sekmē, piedāvājot jauniešiem iespēju izstrādāt un īstenot pašiem savus solidaritātes projektus, kuru mērķis ir konkrētu problēmu risināšana un kas dod labumu viņu vietējām kopienām. Solidaritātes projekti ir iespēja, izmantojot augšupēju pieeju, izmēģināt idejas un inovatīvus risinājumus kopējām problēmām, un tie palīdz jauniešiem pašiem kļūt par solidaritātes darbību iniciatoriem. Turklāt solidaritātes projekti ir arī platforma turpmākai līdzdalībai solidaritātes aktivitātēs un pirmais solis, ar kura palīdzību mudināt dalībniekus kļūt par pašnodarbinātajiem un turpināt būt aktīviem pilsoņiem kā brīvprātīgajiem, stažieriem vai darbiniekiem apvienībās, nevalstiskās organizācijās vai citās struktūrās, kas darbojas solidaritātes, bezpeļņas un jaunatnes jomās.

(23)

Brīvprātīgā darba dalībnieki (“brīvprātīgie”) var palīdzēt stiprināt Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstošu un principos balstītu humāno palīdzību un var palīdzēt paaugstināt humānās palīdzības jomas efektivitāti, ja, veicot pienācīgu atlasi, apmācību un sagatavošanu uzdevumu veikšanai, ir nodrošināts, ka viņiem ir vajadzīgās prasmes un kompetences, lai maksimāli efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, un brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņi var paļauties uz pietiekamu atbalstu un uzraudzību. Tālab nozīmīga loma lokāli īstenotu humānās palīdzības pasākumu efektivitātes uzlabošanā, kā arī brīvprātīgā darba veicēju atbalstīšanā ir prasmīgu, labi apmācītu un pieredzējušu darbaudzinātāju, mentoru un ekspertu darbam. Šādus darbaudzinātājus, mentorus un ekspertus var iesaistīt brīvprātīgajā darbā, lai viņi vadītu un atbalstītu brīvprātīgos un brīvprātīgā darba attīstības un spēju veidošanas komponentus, tādējādi stiprinot vietējos tīklus un kopienas. Īpaša uzmanība būtu jāveltī uzņēmējorganizāciju spējām trešās valstīs un nepieciešamībai brīvprātīgo darbu integrēt vietējā kontekstā un veicināt brīvprātīgo mijiedarbību ar vietējiem humānās palīdzības sniegšanā iesaistītajiem dalībniekiem, uzņēmējkopienu un pilsonisko sabiedrību.

(24)

Ir svarīgi, lai Programmas dalībnieki un dalīborganizācijas jūt, ka tie pieder personu un struktūru kopienai, kas apņēmusies stiprināt solidaritāti visā Eiropā. Vienlaikus dalīborganizācijām ir vajadzīgs atbalsts, lai tās uzlabotu savas spējas piedāvāt kvalitatīvas solidaritātes aktivitātes arvien lielākam skaitam dalībnieku. Ar programmu būtu jāatbalsta tīklošanu, kuras mērķis ir stiprināt dalībnieku un dalīborganizāciju iesaistīšanos šādā kopienā, veicināt Programmas garu un sekmēt noderīgas prakses un pieredzes apmaiņu. Tīklošanai būtu jāuzlabo publiskā un privātā sektora dalībnieku informētība par Programmu un jāpalīdz labāk apkopot Programmas īstenošanā iesaistīto dalībnieku un dalīborganizāciju atsauksmes.

(25)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Programmas ietvaros piedāvāto solidaritātes aktivitāšu un sniegto iespēju kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši, dalībniekiem piedāvājot apmācību tiešsaistē vai bezsaistē, atbalstu valodas jautājumos un administratīvo atbalstu pirms attiecīgās solidaritātes aktivitātes, tās laikā un pēc tās, kā arī apdrošināšanu, tostarp nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būtu jānodrošina, ka tiek apstiprinātas dalībnieku Programmas pieredzes laikā gūtās zināšanas, prasmes un kompetences. Ārkārtīgi liela nozīme joprojām ir dalībnieku, dalīborganizāciju un paredzēto atbalsta labuma guvēju drošībai un aizsardzībai. Šādai drošībai un aizsardzībai vajadzētu nozīmēt, ka dalībniekiem, kas strādā ar neaizsargātām grupām, tiek noteiktas pienācīgas pielaides prasības, kas atbilst piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Visām solidaritātes aktivitātēm būtu jāatbilst principam “nekaitēt” un tās būtu jāīsteno, pienācīgi ņemot vērā ietekmi, ko var izraisīt neparedzami apstākļi, piemēram, vides krīzes, konflikti vai pandēmijas. Brīvprātīgajiem nevajadzētu tikt nodarbinātiem nedz operācijās, kas notiek starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu zonās, nedz arī objektos, kuros tiek pārkāpti starptautiskie cilvēktiesību standarti.

(26)

Programmai būtu jāievēro principi, kas noteikti 2017. gada ES pamatnostādnēs par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantā.

(27)

Lai nodrošinātu Programmas aktivitāšu ietekmi uz dalībnieku personīgo, ar izglītību saistīto, sociālo, kultūras, pilsonisko un profesionālo attīstību, būtu pienācīgi jānosaka un jādokumentē aktivitātes mācību rezultāti – zināšanas, prasmes un kompetences. Šādā nolūkā būtu jāmudina attiecīgos gadījumos lietot Savienības un valsts līmenī pastāvošos neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai paredzētos faktiskos instrumentus, piemēram, Youthpass un Europass, saskaņā ar valsts apstākļiem un īpatnībām, kā tas ieteikts Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumā (10).

(28)

Tāpat Komisijai un valstu aģentūrām būtu jāmudina bijušos dalībniekus dalīties pieredzē jaunatnes tīklos, izglītības iestādēs un darbsemināros, piemēram, kā vēstniekiem vai tīkla dalībniekiem. Bijušie dalībnieki varētu sniegt ieguldījumu arī dalībnieku apmācīšanā.

(29)

Kvalitātes zīmei būtu jānodrošina dalīborganizāciju atbilstība Programmā paredzētajiem principiem un prasībām attiecībā uz organizāciju tiesībām un pienākumiem visos solidaritātes darba posmos.

(30)

Ikvienai organizācijai, kas vēlas piedalīties Programmā, būtu jāsaņem kvalitātes zīme, ar noteikumu, ka tā atbilst attiecīgajiem nosacījumiem. Programmu īstenojošām struktūrām būtu regulāri jāveic procedūra, kuras rezultātā tiek piešķirta kvalitātes zīme. Programmu īstenojošām struktūrām būtu periodiski jāveic atkārtota novērtēšana par to, vai organizācijas vēl joprojām atbilst nosacījumiem, kas nodrošināja tām kvalitātes zīmes piešķiršanu. Kvalitātes zīme būtu jāanulē, ja tiek konstatēts, ka Programmu īstenojošu struktūru veikto pārbaužu kontekstā attiecīgā organizācija vairs neatbilst minētajiem nosacījumiem. Lai no piedalīšanās neatturētu mazākas organizācijas, kvalitātes zīmes piešķiršanas administratīvais process būtu jāsamazina līdz minimumam.

(31)

Organizācijai, kas vēlas pieteikties finansējumam, lai piedāvātu Programmas solidaritātes aktivitātes, vispirms būtu jāsaņem kvalitātes zīme. Šādam priekšnosacījumam nebūtu jāattiecas uz fiziskām personām, kas dalībnieku neformālas grupas vārdā vēlas iegūt finansiālu atbalstu saviem solidaritātes projektiem. Kvalitātes zīmes iegūšanai nebūtu automātiski jānodrošina programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” finansējuma piešķiršana.

(32)

Dotāciju pieteikumi parasti būtu jāiesniedz tās valsts aģentūrai, kurā atrodas dalīborganizācija. Vajadzības gadījumā dotāciju pieteikumus par aktivitātēm, kam piemīt Savienības mēroga vai starptautiska dimensija, tostarp par brīvprātīgā darba grupu aktivitātēm Savienības līmenī noteiktajās prioritārajās jomās, un par solidaritātes aktivitātēm, ar kurām sniedz atbalstu humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, var pārvaldīt centralizēti.

(33)

Programmas dalīborganizācijas var īstenot dažādas funkcijas. Uzņēmējorganizācijas lomā dalīborganizācijām būtu jāīsteno ar dalībnieku uzņemšanu saistītas aktivitātes, tostarp jāorganizē aktivitātes un jāsniedz norādes un atbalsts dalībniekiem solidaritātes aktivitātes veikšanas laikā, ja vajadzīgs. Atbalsta organizācijas lomā tām būtu jāīsteno dalībnieku nosūtīšanas aktivitātes, kā arī jāsagatavo dalībnieki pirms solidaritātes aktivitātes veikšanas, jāsniedz norādījumi tās veikšanas laikā un pēc tās, tostarp jāapmāca dalībnieki un, lai veicinātu, ka to solidaritātes pieredze tiek turpināta, jāsniedz ievirze par vietējām organizācijām pēc tam, kad dalībnieki pabeidz solidaritātes aktivitātes. Kvalitātes zīmei būtu jāatspoguļo minētās dažādās specifiskās prasības, kas ir atkarīgas no sniegtās solidaritātes aktivitātes veida, un jāapliecina, ka organizācija spēj visos solidaritātes darba posmos nodrošināt solidaritātes aktivitātes kvalitāti saskaņā ar Programmas principiem un mērķiem. Ikvienai organizācijai, kas būtiski maina savas aktivitātes, par to būtu jāinformē kompetentā Programmu īstenojošā struktūra, kura var veikt atkārtotu novērtēšanu par to, vai organizācija atbilst nosacījumiem, kas nodrošināja tām kvalitātes zīmes piešķiršanu.

(34)

Lai atbalstītu jauniešu dalību solidaritātes aktivitātēs, dalīborganizācijas varētu būt publiskas vai privātas organizācijas vai starptautiskas organizācijas – bezpeļņas vai peļņu gūstošas –, un tās varētu iekļaut jauniešu organizācijas, reliģiskas institūcijas, labdarības asociācijas, sekulāras humānistiskas organizācijas, nevalstiskās organizācijas vai citus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus.

(35)

Būtu jāveicina Programmas projektu paplašināšana. Vajadzētu ieviest konkrētus pasākumus, lai Programmas projektu virzītājiem palīdzētu pieteikties dotācijām vai veidot sinerģijas, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un Savienības programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību un kultūru.

(36)

Eiropas Solidaritātes korpusa resursu centriem vajadzētu palīdzēt Programmu īstenojošām struktūrām, dalīborganizācijām un dalībniekiem uzlabot Programmas aktivitāšu īstenošanas kvalitāti un sekmēt šajās aktivitātēs iegūto kompetenču apzināšanu un apstiprināšanu, tostarp, ar Youthpass.

(37)

Būtu pastāvīgi jāpilnveido Eiropas Solidaritātes korpusa portāls, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi Programmai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (11) noteiktos standartus, un lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru gan ieinteresētajām personām, gan organizācijām, un kurā cita starp varētu reģistrēt, identificēt un meklēt atbilstošus profilus un iespējas, tīklot un virtuāli sazināties, mācīties tiešsaistē, saņemt valodas atbalstu un palīdzību pēc darbības beigām, un piekļūt citām noderīgām funkcijām, kas varētu parādīties nākotnē.

(38)

Eiropas Solidaritātes korpusa portāla turpmākajā izstrādē būtu jāņem vērā Eiropas sadarbspējas satvars, kas noteikts Komisijas 2017. gada 23. marta paziņojumā “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija”, kurš sniedz konkrētas norādes, kā izveidot sadarbspējīgus digitālos publiskos pakalpojumus, un kuru Savienības dalībvalstīs un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs īsteno, izmantojot valstu sadarbspējas satvarus. Eiropas sadarbspējas satvars publiskajām pārvaldes iestādēm piedāvā 47 konkrētus norādījumus par to, kā uzlabot savu sadarbspējas pasākumu pārvaldību, izveidot starporganizāciju attiecības, racionalizēt procesus, kas atbalsta savienotus digitālos pakalpojumus, un nodrošināt to, lai esošie un jaunie tiesību akti nebūtu pretrunā sadarbspējas centieniem.

(39)

Uz Programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā paredzēti noteikumi par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(40)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13), Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp, pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai struktūrai, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve, un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(41)

Programmas mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Lai varētu piedalīties Programmas piedāvātajās darbībās, šādiem jauniešiem vispirms būtu jāreģistrējas Eiropas Solidaritātes korpusa portālā.

(42)

Ņemot vērā, ka humānās palīdzības sniegšana ir saistīta ar specifiskiem izaicinājumiem, dalībniekiem, kuri veic brīvprātīgo darbu, lai atbalstītu humānās palīdzības sniegšanas operācijas, vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem un ne vecākiem par 35 gadiem.

(43)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai solidaritātes aktivitātes būtu pieejamas visiem jauniešiem, un jo īpaši ierobežotām iespējām pakļautiem jauniešiem. Būtu jāievieš īpaši pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu piedalīšanos, kas ietvertu noteikumus par saprātīgiem pielāgojumiem, kuru mērķis būtu saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 27. pantu un Padomes Direktīvu 2000/78/EK (18) ļaut solidaritātes aktivitātēs uz līdzvērtīgiem pamatiem faktiski piedalīties personām ar invaliditāti. Šādiem īpašiem pasākumiem būtu jāņem vērā ierobežojumus, ko rada vairāku Savienības lauku teritoriju un tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju nošķirtība, un dažu piepilsētu teritoriju nabadzība. Tāpat dalībvalstīm, aizjūras zemēm un teritorijām un Programmas asociētajām trešām valstīm būtu jācenšas pieņemt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus Programmas pienācīgai darbībai. Ar minētajiem pasākumiem, ja iespējams un neskarot Šengenas acquis un Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, būtu jārisina administratīvās problēmas, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, kā arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izdošanu pārrobežu aktivitāšu gadījumā Eiropas Savienībā.

(44)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma ir paredzēta, lai palīdzētu integrēt klimatrīcību un sasniegtu vispārēju mērķrādītāju – panākt, lai 30 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu kā ilgtspējīgas izaugsmes plānu šajā regulā paredzētajās darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”, nemainot Programmas pamatbūtību. Programmas īstenošanas laikā būtu jāapzina un jāievieš attiecīgās darbības un tās atkārtoti jānovērtē attiecīgās izvērtēšanas un pārskatīšanas kontekstā. Ir arī lietderīgi novērtēt attiecīgas darbības, kas veicina mērķu sasniegšanu klimata jomā, tostarp darbības, kuras paredzētas, lai mazinātu Programmas ietekmi uz vidi.

(45)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, kas veido Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(46)

Finansēšanas veidus un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un nodrošināt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Veicot minēto izvēli attiecībā uz dotācijām, būtu jāapsver fiksētas summu, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas standarta likmes.

(47)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (20) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš konkrēts noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. Lai trešās valstis varētu piedalīties Programmā tās pilnā apjomā, tām būtu jāizpilda nosacījumi, kas paredzēti konkrētos nolīgumos, kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Dalība pilnā apjomā turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un dažas Programmas darbības pārvaldīt netiešā pārvaldībā. Tiesību subjektiem no Programmas neasociētām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās Programmas darbībās, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot Programmu, varētu ņemt vērā specifisku kārtību attiecībā uz Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Sanmarīno un Svētā Krēsla tiesību subjektu dalību.

(48)

Nolūkā pēc iespējas palielināt Programmas ietekmi būtu jāparedz nosacījumi, lai dalībvalstis un Programmas asociētās trešās valstis, un citas Savienības programmas varētu darīt pieejamu papildu finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem.

(49)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (21) aizjūras zemēs un teritorijās iedibinājušās personas un tiesību subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(50)

Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar Savienības tālākajiem reģioniem”, Programmā būtu jāņem vērā tālāko reģionu, kas uzskaitīti minētajā pantā, situācijas īpatnības. Būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu dalību visās darbībās, tostarp, attiecīgā gadījumā sniedzot finansiālu atbalstu mobilitātes darbībām. Būtu jāveicina apmaiņa un sadarbība mobilitātes jomā starp cilvēkiem un organizācijām no minētajiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(51)

Saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām Eiropas Parlaments un Padome. Darba programmās būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, atlases un piešķiršanas kritēriji attiecībā uz dotācijām, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un jebkādi to grozījumi būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru.

(52)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (22) 22. un 23. punktu, Programma būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izpildot konkrētas pārraudzības prasības, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētās prasībās attiecīgos gadījumos būtu jāietver izmērāmi rādītāji, kuri būtu pamatā novērtējumam, kurā izvērtē Programmas lokālo ietekmi, tostarp tās ietekmi uz sociāliem un humanitāra rakstura izaicinājumiem.

(53)

Vietējā, valsts un Eiropas līmenī būtu jāvēršas pie pietiekami plašas auditorijas un jānodrošina pietiekama publicitāte un informācijas izplatīšana par Programmas atbalstīto darbību radītajām iespējām un rezultātiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sociālajiem uzņēmumiem, mudinot tos atbalstīt Programmas aktivitātes. Visām Programmu īstenojošām struktūrām un attiecīgos gadījumos arī pārējām galvenajām ieinteresētajām personām būtu jāatbalsta vēršanās pie plašas auditorijas, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbības. Turklāt Komisijai visā Programmas darbības ciklā būtu regulāri jāuztur sakari ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp dalīborganizācijām, lai veicinātu labas prakses un projektu rezultātu apmaiņu un apkopotu atsauksmes par Programmu. Minētajā procesā būtu jāaicina piedalīties valstu aģentūras.

(54)

Lai labāk sasniegtu Programmas mērķus, būtu ieteicams, ka Komisija, valstu iestādes un valstu aģentūras cieši sadarbojas un vajadzības gadījumā veido partnerību ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, jauniešu organizācijām, organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un vietējām ieinteresētajām personām, kurām ir pieredze solidaritātes darbībās.

(55)

Lai komunikācija ar plašu sabiedrību būtu efektīvāka un veidotos spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas aktivitātēm, kas īstenotas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas pasākumiem piešķirtie finanšu līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar Programmas vispārīgo mērķi.

(56)

Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, Programmai pēc iespējas būtu jāizmanto jau esošās pārvaldības procedūras. Tādēļ vispārējā Programmas īstenošana būtu jāuztic jau pastāvošām struktūrām, proti, Komisijai un valstu aģentūrām, kas norīkotas pārvaldīt Regulas (ES) 2021/817 nodaļā, kas attiecas uz jaunatni, minētās darbības. Tomēr darbības, kas minētas “jauniešu dalība solidaritātes aktivitātēs, kas saistītas ar humāno palīdzību” darbības virzienā, būtu galvenokārt jāpārvalda tieši. Komisijai ar galvenajām ieinteresētajām personām, ieskaitot dalīborganizācijas, regulāri būtu jāapspriežas par Programmas īstenošanu.

(57)

Lai dalībvalstīs un Programmas asociētajās trešās valstīs nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, katrai valsts iestādei būtu jānorīko neatkarīga revīzijas struktūra. Ja praktiski iespējams un lai panāktu optimālu efektivitāti, neatkarīgajai revīzijas struktūrai būtu jābūt tai pašai, kas norīkota saistībā ar Regulas (ES) 2021/817 nodaļā, kas attiecas uz jaunatni, minētajām darbībām.

(58)

Dalībvalstīm būtu jācenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus, kas traucē pareizai Programmas darbībai. Ja iespējams, šādi pasākumi, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ietver arī tādu problēmu novēršanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu.

(59)

Darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka Programmas īstenošanas pārraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šie dati būtu jāpaziņo Komisijai tādā veidā, kas atbilst attiecīgiem datu aizsardzības noteikumiem.

(60)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23).

(61)

Lai vienkāršotu atbalsta labuma guvējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas – fiksētas summas, vienotas likmes finansējums un vienības izmaksas. Kā noteikusi Komisija, vienkāršotajās dotācijās, ar mērķi atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar Programmu, būtu jāņem vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņemošajā valstī. Dalībvalstis būtu arī jāmudina saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās dotācijas atbrīvot no nodokļiem un sociālajām iemaksām; būtu jāpiemēro tādi paši atbrīvojumi dotācijām, ko personām piešķir publiskie vai privātie tiesību subjekti.

(62)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt pielikumu attiecībā uz Programmas darbības rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(63)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Jo īpaši šī regula tiecas pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, sociālekonomiskās izcelsmes dēļ, un veicināt Hartas 21. un 23. panta piemērošanu.

(64)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(65)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, palielināt jauniešu un organizāciju iesaistīšanos pieejamās un kvalitatīvās solidaritātes aktivitātēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētā mērķa mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(66)

Saskaņā ar Finanšu regulu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību bija nepieciešams uzsākt pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās uz Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta sniegšanas traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja minētie pasākumi īstenoti un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(67)

Darba programmās nevar iekļaut tādas darbības vai iniciatīvas, kurām nav paredzēts atbalsts saskaņā ar šo regulu.

(68)

Lai optimizētu tādu ieguldījumu pievienoto vērtību, kurus pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Programmu un citām Savienības programmām, tostarp fondiem, kas īstenoti dalītā pārvaldībā. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais finansējums darbībai, ko īsteno Programma un kāda cita Savienības programma, ciktāl šāds kumulatīvais finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju proporcionāli deklarēt tādas pašas izmaksas vai izdevumus Programmai un citai Savienības programmai.

(69)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1475 (24) būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(70)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai Programmu varētu sākt īstenot no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,