4.pants. Valsts augu aizsardzības dienests un tā uzdevumi

(1) Valsts uzraudzību augu aizsardzības jomā organizē un veic Valsts augu aizsardzības dienests, kas ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša tiešā pārvaldes iestāde.

(2) Valsts augu aizsardzības dienestu vada direktors. Kontroles funkcijas augu aizsardzības jomā veic dienesta inspektori.

(3) Valsts augu aizsardzības dienesta uzdevums ir laikus konstatēt kaitīgo organismu parādīšanos, prognozēt to attīstību, noteikt augu karantīnas pasākumus konkrētos gadījumos un vietās, kā arī veicināt augu aizsardzības pasākumu veikšanu tādā apjomā, lai likvidētu vai ierobežotu kaitīgo organismu izplatīšanos un samazinātu to negatīvo ietekmi.

(4) Valsts augu aizsardzības dienests savu uzdevumu veikšanai:

1) novērtē un reģistrē augu aizsardzības līdzekļus, kārto augu aizsardzības līdzekļu reģistru, ieviešot Eiropas Kopienā reģistrēto darbīgo vielu sarakstu;

2) izveido un kārto to personu reģistru, kuras nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu audzēšanu, augu un augu produktu pārstrādi, uzglabāšanu, tirdzniecību, ievešanu un izvešanu;

3) izsniedz fitosanitāros dokumentus, kas apliecina augu un augu produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ieskaitot fitosanitāros sertifikātus augu un augu produktu izvešanai un atpakaļizvešanai;

4) veic valsts uzraudzību un kontroli pār augu aizsardzības līdzekļu apriti;

5) veic augu pārbaudes, sniedz informāciju zemes lietotājiem (īpašniekiem) par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību, kā arī veicamajiem augu aizsardzības pasākumiem;

6) veic fitosanitāro kontroli un nosaka fitosanitāros pasākumus;

7) izsniedz atļauju kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai vai pārvietošanai zinātnes, izmēģinājumu vai šķirņu selekcijas vajadzībām;

8) veic references laboratorijas funkcijas augiem kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā un pēc pieprasījuma sniedz laboratoriskos pakalpojumus;

9) veic kaitīgo organismu riska analīzi;

10) izsniedz sertifikātu par tiesībām veikt augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus;

11) ievieš, izpilda, uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības un Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lēmumus augu aizsardzības jomā;

12) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību;

13) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli.

(5) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem, veicot uzraudzību un kontroli, ir šādas tiesības:

1) pārbaudīt, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības augu aizsardzības jomā;

2) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt personas, kuras darbojas augu aizsardzības jomā, pieprasīt un saņemt dokumentus un informāciju, kā arī ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

(6) Valsts augu aizsardzības dienests apkopo un izplata tehnisko informāciju par kaitīgajiem organismiem, izstrādā ieteikumus par to izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp valstīm augu aizsardzības jomā un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām.

(7) Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu eksperti kopā ar Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonām var veikt kontroli augu aizsardzības jomā Latvijā.

(8) Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(9) Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums par fitosanitārā pasākuma piemērošanu un augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanas vai lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu izpildāms nekavējoties. Dienesta direktors ir tiesīgs ar rakstveida lēmumu apturēt adresātam nelabvēlīga administratīvā akta darbību, ja saņemts personas iesniegums par administratīvā akta darbības apturēšanu.

(10) Iesnieguma iesniegšana augstākai iestādei vai pieteikuma iesniegšana tiesai, lai apstrīdētu lēmumu par fitosanitārā pasākuma piemērošanu, neaptur šā lēmuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

5.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets augu aizsardzības jomā izdod:

1) noteikumus par augu karantīnu, nosakot fitosanitārās kontroles un uzraudzības kārtību, augu audzētāju, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārstrādātāju, uzglabātāju, tirgotāju, ievedēju un izvedēju reģistrācijas kārtību, piemērojamos fitosanitāros pasākumus, fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un izplatīšanas kārtību, fitosanitāro dokumentu izsniegšanas kārtību, aizsargājamo zonu noteikšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu aprites kārtību šajās zonās, kārtību, kādā sniedzama informācija Eiropas Komisijai, un robežkontroles punktu minimālo aprīkojumu fitosanitārās kontroles veikšanai;

2) noteikumus par ķīmisku augu aizsardzības līdzekļu un mikroorganismus un vīrusus saturošu augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtību;

3) noteikumus par pavairojamo materiālu, nosakot tā atbilstības kritērijus un aprites kārtību;

4) noteikumus par pesticīdu atlieku kontroli, nosakot maksimālo pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu produktos un to kontroles kārtību;

5) noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu, nosakot tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, personu pienākumus un tiesības, augu aizsardzības līdzekļu ievešanas un izvešanas kārtību, kā arī augu aizsardzības līdzekļu un nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu aprites kārtību un kontroli;

6) noteikumus par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem, nosakot to izplatīšanas un lietošanas kārtību;

7) noteikumus par kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, fitosanitārajai kontrolei pakļauto personu reģistrāciju, fitosanitārajām pārbaudēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem vai dokumentu izsniegšanu, fitosanitāro pasākumu piespiedu veikšanu un fitosanitārās robežkontroles veikšanu;

8) noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu;

9) noteikumus par kārtību, kādā tiek izsniegts sertifikāts augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanai;

10) noteikumus par kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo, izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām paredzēto priekšmetu ievešanu vai pārvietošanu;

11) noteikumus par dzīvo organismu reģistrācijas kārtību;

12) noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai;

13) noteikumus par atsevišķu karantīnas organismu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību;

14) noteikumus par fitosanitārajiem pasākumiem un to piemērošanas kārtību augu vai augu produktu aizsardzībā pret kaitīgajiem organismiem;

15) noteikumus par invazīvo augu sugas latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) (turpmāk — latvānis) ierobežošanas pasākumiem, kā arī iznīcināšanas kārtību un metodēm, par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par sugas izplatību, kā arī par darba aizsardzības prasībām, veicot ierobežošanas pasākumus;

16) noteikumus par invazīvo augu sugu sarakstu;

17) noteikumus par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtību, par kārtību, kādā invazīvo augu suga tiek iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā, par kārtību, kādā tiek veikts invazīvo augu sugu monitorings, valsts uzraudzība un kontrole, par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par invazīvo augu sugu izplatību pārējās zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par invazīvo augu sugu izplatību, kā arī noteikumus par valsts institūciju, kas kontrolē Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu ievešanu uz valsts robežas, un kārtību, kādā veic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus, konkrētu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumus un metodes un, ja nepieciešams, darba aizsardzības prasības;

18) noteikumus par kārtību, kādā piešķir kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi, nosakot augu karantīnas un kaitīgos organismus, par kuru apkarošanu un izplatības ierobežošanu maksājama kompensācija, tās apmēru un izmaksas kārtību;

19) noteikumus par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem un šā materiāla aprites kārtību, nosakot tās personas atzīšanas kārtību, kura veic vīrustestēšanu un izsniedz atzinumu par to, vai pavairošanas materiāls ir vīrusbrīvs vai vīrustestēts;

20) noteikumus par kārtību, kādā dienests veic references laboratorijas funkcijas augiem kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā, nosakot references laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 12.05.2005., 02.11.2006. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.10.2008. 20. punkts stājas spēkā 01.01.2010. Sk. pārejas noteikumus.)

6.pants. Zemkopības ministra kompetence

Zemkopības ministrs augu aizsardzības jomā veic šādus uzdevumus:

1) apstiprina dienesta instrukcijas attiecībā uz augu karantīnu un konkrētiem augu aizsardzības pasākumiem;

2) (izslēgts ar 02.11.2006. likumu);

3) ja valsts teritorijā rodas kaitīgo organismu izplatīšanās risks, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai, audzēšanai vai pārvietošanai var noteikt fitosanitāros pasākumus, publicējot tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4) (izslēgts ar 02.11.2006. likumu);

5) apstiprina ilgtermiņa programmu noteiktu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai.

(11.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

7.pants. Augu aizsardzības līdzekļi

(1) Latvijā atļauts izplatīt vai lietot reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus.

(2) Iesniegumu augu aizsardzības līdzekļa iekļaušanai reģistrā iesniedz persona, kura ir atbildīga par augu aizsardzības līdzekļa pirmreizēju izplatīšanu Latvijā, vai tās pilnvarota persona (turpmāk — reģistrācijas pieteicējs). Reģistrācijas pieteicējam ir juridiskā adrese Eiropas Savienības teritorijā. Par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju un uzturēšanu augu aizsardzības līdzekļu reģistrā maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa iekļaušanu reģistrā Valsts augu aizsardzības dienests pieņem viena gada laikā no dienas, kad reģistrācijas pieteicējs iesniedzis dokumentus, kas nodrošina augu aizsardzības līdzekļa novērtējuma sagatavošanu.

(4) Nereģistrētus augu aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti izplatīšanai vai lietošanai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai izvešanai ārpus Eiropas Savienības teritorijas, drīkst ievest, ražot, uzglabāt vai pārvadāt kārtībā, kādu Ministru kabinets noteicis augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai.

(5) Augu aizsardzības līdzekļus iekļauj reģistrā uz desmit gadiem. Lai nodrošinātu iespēju pakāpeniski novērtēt jauno darbīgo vielu īpašības un paātrinātu jaunas darbīgās vielas saturošu augu aizsardzības līdzekļu pieejamību lietotājiem, Valsts augu aizsardzības dienests var iekļaut augu aizsardzības līdzekli reģistrā uz laiku līdz trim gadiem normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.

(6) Zinātniskus pētījumus un augu aizsardzības līdzekļu pilnveidošanai paredzētus eksperimentus un izmēģinājumus, kas saistīti ar reģistrā neesošu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un lietošanu vidē, atļauts veikt tikai tad, ja saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja pētījumu un eksperimentu veikšanai. Šos augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai kontrolējamos apstākļos, ierobežotā daudzumā un ierobežotās platībās. Ģenētiski modificētus organismus saturošo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai vidē nepieciešama arī atļauja, ko izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu.

(7) Ja konkrēta kaitīgā organisma izplatība nenovēršami apdraud kultūraugus un šo kaitīgo organismu nav iespējams apkarot ar reģistrā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem vai citiem augu aizsardzības pasākumiem, Valsts augu aizsardzības dienests uz laiku līdz 120 dienām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju var izsniegt atļauju tādu augu aizsardzības līdzekļu ierobežotai izplatīšanai un lietošanai (kontrolējamos apstākļos), kas neatbilst reģistrācijas nosacījumiem.

(8) Iekļaujot reģistrā augu aizsardzības līdzekļus, tiem nosaka šādas reģistrācijas klases:

1) pirmā klase — augu aizsardzības līdzekļi, kurus lieto augu aizsardzības speciālista vadībā;

2) otrā klase — augu aizsardzības līdzekļi, kurus drīkst lietot personas, kas saņēmušas apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu;

3) trešā klase — augu aizsardzības līdzekļi, kurus drīkst lietot visas personas.

(9) Sēklas un substrātus, kuru sastāvā ir augu aizsardzības līdzekļi vai uz kuriem tie nokļuvuši, drīkst ievest un izplatīt, ja šie līdzekļi ir iekļauti reģistrā vai reģistrēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Darbīgās vielas nosaukumu un devu norāda uz sēklu un substrātu iepakojuma.

(10) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām saņemt informāciju par augu aizsardzības līdzekļu reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, kā arī reizi gadā izdod reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu.

(11.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

8.pants. Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana un lietošana

(1) Izplatīt augu aizsardzības līdzekļus drīkst komersanti, kas saņēmuši Zemkopības ministrijas izdotu speciālo atļauju (licenci).

(2) Augu aizsardzības līdzekļus drīkst izplatīt vai lietot, ja tie ir klasificēti, iepakoti un marķēti normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu noteiktajā kārtībā un iepakoti oriģinālā iepakojumā ar ražotāja marķējumu, kurā latviešu valodā norādīts augu aizsardzības līdzekļa nosaukums, līdzekļa reģistrācijas numurs un klase, preparatīvā forma un iedarbības veids, darbīgās vielas nosaukums un tās koncentrācija preparātā, ražotāja nosaukums, līdzekļa izgatavošanas datums un derīguma termiņš, bīstamības raksturojums, lietošanas instrukcija, norādījumi par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu un pārējā informācija, kas apstiprināta, reģistrējot šos līdzekļus.

(3) Nav atļauts izplatīt augu aizsardzības līdzekļus, kuru kvalitāte neatbilst to reģistrācijas nosacījumiem. Ja rodas šaubas vai aizdomas, Valsts augu aizsardzīb as dienesta inspektori var ņemt no komersantiem augu aizsardzības līdzekļu paraugus un nosūtīt tos kvalitātes kontrolei.

(4) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori var aizliegt augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu vai lietošanu un lietošanu, ja konstatēts, ka tie ir nekvalitatīvi vai neatbilst šā likuma prasībām, bet, ja rodas šaubas par to kvalitāti, — apturēt šo līdzekļu izplatīšanu vai lietošanu līdz kvalitātes galīgai noskaidrošanai. Šādā gadījumā lēmums pieņemams ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izplatīšanas vai lietošanas apturēšanas dienas.

(5) Augu aizsardzības līdzekļus, kuriem beidzies derīguma termiņš, atļauts izplatīt, ja to paraugi atbilst reģistrācijas nosacījumiem un ir attiecīgs Valsts augu aizsardzības dienesta lēmums. Paraugi tiek ņemti, piedaloties Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram, kas 30 dienu laikā pēc analīžu saņemšanas no akreditētās laboratorijas lemj par turpmāko rīcību ar šādiem līdzekļiem. Ar paraugu analīzēm saistītos izdevumus sedz komersanti, kas izplata minētos augu aizsardzības līdzekļus.

(6) Komersanti, kas izplata augu aizsardzības līdzekļus, nodrošina to apriti un uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu, norādot, kuri augu aizsardzības līdzekļi un kādā daudzumā realizēti to lietotājiem.

(7) Nereģistrētus augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst reklamēt. Reklāmā un konsultācijās sniegtā informācija par augu aizsardzības līdzekļiem nedrīkst būt pretrunā ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļauto informāciju.

(8) Eksperimentiem un pētījumiem vai pasākumu veikšanai, ja konkrēta kaitīgā organisma izplatība nenovēršami apdraud kultūraugus, augu aizsardzības līdzekļus atļauts izplatīt oriģinālā iepakojumā ar ražotāja marķējumu, kurā norādīti attiecīgie bīstamības simboli, brīdinājums par risku un drošības pasākumi un kurā ir norāde par tirdzniecības aizliegumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2005.)

9.pants. Augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšana

(1) Komersanti, kas minēti šā likuma 8.panta pirmajā daļā, nodrošina:

1) augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu oriģinālā iepakojumā un to marķējumā norādītajos apstākļos, turklāt atsevišķi no citiem produktiem un vielām, kas var ietekmēt attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa īpašības;

2) to augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu atsevišķi, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuru kvalitāte neatbilst reģistrācijas nosacījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanas vietām izvirzāmās tehniskās prasības nosaka Ministru kabinets.

(3) Personas, kuras iegādājušās augu aizsardzības līdzekļus, ir atbildīgas par to uzglabāšanu aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem un lopbarības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2005.)

10.pants. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

(1) Persona lieto augu aizsardzības līdzekļus saskaņā ar norādēm marķējumā, Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktajiem labas augu aizsardzības prakses principiem, kā arī visos iespējamos gadījumos saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem.

(2) Pirmās un otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst lietot personas, kuras ir atestētas un saņēmušas apliecību, kas dod tiesības iegādāties un lietot šos augu aizsardzības līdzekļus. Šīs personas nodrošina augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests organizē personu apmācību augu aizsardzības pasākumu veikšanā, nosaka augu aizsardzības jautājumos nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu, atestē un izsniedz apliecības, kas personām dod tiesības iegādāties un lietot kaitīgo organismu apkarošanai nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus.

(4) Personas pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos, izplatību un to apkarošanai veiktajiem pasākumiem un lietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

(5) Lietošanai nederīgos ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Ar šīm darbībām saistītās izmaksas sedz nederīgo ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu īpašnieks.

(6) Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no lidaparāta pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Valsts augu aizsardzības dienestu un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

11.pants. Augu aizsardzības mašīnas

Atļauts ekspluatēt augu aizsardzības mašīnas, kas atbilst valsts standartiem, normatīvi tehniskajām prasībām un ekspluatācijas noteikumiem, neapdraudot cilvēku veselību un dzīvību, kā arī nodrošinot vides aizsardzību.

13.pants. Personu reģistrācija

(1) Personas, kas nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu audzēšanu, augu un augu produktu pārstrādi, uzglabāšanu, ievešanu, tirdzniecību, eksportu un pārvietošanu valsts iekšienē, reģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā. Par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai vai izmaiņu veikšanu fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrēto personu pienākums ir:

1) glabāt ar augiem un augu produktiem saistīto dokumentāciju un pēc pieprasījuma uzrādīt to Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem;

2) vizuāli pārbaudīt augus un augu produktus un par augu karantīnas organismu vai citu nepazīstamu organismu vai simptomu parādīšanos nekavējoties informēt Valsts augu aizsardzības dienestu;

3) ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apriti;

4) nodrošināt iespēju Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem piekļūt īpašumam, kurā tiek audzēti vai glabāti augi, augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie priekšmeti, un kontrolēt fitosanitāro pasākumu izpildi;

5) informēt Valsts augu aizsardzības dienestu par izmaiņām reģistrā iekļautajā informācijā;

6) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienestam nepieciešamo rakstveida informāciju par augu un augu produktu audzēšanas, ražošanas un uzglabāšanas vietām.

(3) Valsts augu aizsardzības dienests ne retāk kā reizi gadā kontrolē, kā reģistrētās personas ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apriti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. un 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

14.pants. Augu un augu produktu ievešana

(1) Eiropas Savienībā un valstī aizliegts ievest augu karantīnas organismus, kā arī augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja tie neatbilst fitosanitārajām normām, kā arī tad, ja nav attiecīgu dokumentu.

(2) Personas, kas nodarbojas ar fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanu, nodrošina apstākļus fitosanitārās kontroles veikšanai.

(3) Pāri muitas robežai ievedamo fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu muitošanu var pabeigt tikai pēc to fitosanitārās kontroles.

(4) Atsevišķos gadījumos Valsts augu aizsardzības dienests var pakļaut fitosanitārajai kontrolei arī citus augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus, ja pastāv augsta augu karantīnas organismu ievešanas riska iespēja.

(5) Ja fitosanitārās kontroles rezultātā konstatēta augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu neatbilstība fitosanitārajām normām, attiecībā uz tiem veic vienu no šādiem pasākumiem:

1) nosūta atpakaļ attiecīgajai valstij vai izņem no kravas inficētu vai invadētu produkciju, pārējo kravas daļu atļauj ievest, ja tiek nodrošināts, ka nepastāv kaitīgā organisma izplatīšanās draudi;

2) iznīcina Valsts augu aizsardzības dienesta noteiktajā kārtībā;

3) novieto muitas kontrolē līdz brīdim, kamēr ievedējs veic Valsts augu aizsardzības dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto pasākumu izpildi kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests. Šo pasākumu izmaksas sedz augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievedējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Zemkopības ministra noteiktā ievestā pavairojamā materiāla fitosanitārā kontrole notiek tā uzglabāšanas vai audzēšanas vietās. Šādu pavairojamo materiālu atļauts izplatīt vai pārvietot tikai pēc tam, kad Valsts augu aizsardzības dienests pieņēmis lēmumu par tā atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16.pants. Augu un augu produktu izvešana (eksports) un atpakaļizvešana (reeksports)

(1) Izvedamiem un atpakaļizvedamiem augiem, augu produktiem un ar tiem saskarē nonākušiem priekšmetiem jāatbilst saņēmējas valsts fitosanitārajiem noteikumiem.

(2) Personas, kas nodarbojas ar augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izvešanu un atpakaļizvešanu, vismaz 48 stundas pirms nosūtīšanai paredzētās kravas sagatavošanas informē Valsts augu aizsardzības dienestu par fitosanitārās kontroles nepieciešamību.

(3) Pēc fitosanitārās kontroles veikšanas Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz fitosanitāro sertifikātu izvešanai vai fitosanitāro sertifikātu atpakaļizvešanai, ja augu, augu produktu vai ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu krava atbilst saņēmējas valsts vai tranzītvalsts fitosanitārajiem noteikumiem.

(4) Aizliegts izvest augus, augu produktus un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus bez fitosanitārajiem dokumentiem, ja to nepieciešamību paredz saņēmējas valsts fitosanitārie noteikumi.

(5) Saņēmējvalsts noteiktos fitosanitāros pasākumus koka iepakojumam veic koka iepakojuma marķētāju reģistrā iekļautā persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fitosanitārajiem pasākumiem un to piemērošanas kārtību augu vai augu produktu aizsardzībā pret kaitīgajiem organismiem. Par iesnieguma izskatīšanu personas iekļaušanai koka iepakojuma marķētāju reģistrā maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

18.pants. Kontrole un uzraudzība pār augu un augu produktu apriti

(1) Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apriti uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests. Ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kontrolei uz valsts robežas Ministru kabinets var noteikt citu institūciju, kura ievēro Valsts augu aizsardzības dienesta norādījumus fitosanitārās kontroles veikšanā.

(2) Veicot augu un augu produktu aprites uzraudzību un kontroli, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori:

1) pārbauda augus un augu produktus noliktavās, transportlīdzekļos un ražošanas telpās, kā arī zemes platības neatkarīgi no to apsaimniekošanas veida, īpašuma formas, gadalaika un citiem apstākļiem;

2) nemaksājot atlīdzību personām, ņem augu un augu produktu, audzēšanas substrātu, sēklu un pavairojamā materiāla paraugus analīzēm saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta direktora apstiprinātiem metodiskajiem norādījumiem;

3) uzdod personām veikt augu un augu produktu iznīcināšanu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apstrādi ar atbilstošiem augu aizsardzības līdzekļiem un dezinfekciju, ja konstatēti augu karantīnas organismi un augi un augu produkti neatbilst fitosanitārajām prasībām, kā arī uzdod lietot noteiktas ierīces, paņēmienus vai pārvietot augus un augu produktus uz zonām, kur tie neradīs papildu apdraudējumu, vai pārvietot augus un augu produktus uz rūpnieciskās pārstrādes vietām, kā arī nosaka augu audzēšanas un novākšanas kārtību, kontrolē šo pasākumu izpildi;

4) aizliedz noteiktu sēklu sēšanu, augu stādīšanu un audzēšanu, ar kaitīgiem organismiem piesārņotu augšņu izmantošanu uz laiku vai pavisam, inficētu sēklu vai pavairojamā materiāla izmantošanu, inficētu augu vai augu produktu transportēšanu un realizāciju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošu ģenētiski modificēto organismu apriti;

5) aizliedz vai nosaka ierobežojumus augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanai, izvešanai un iekšzemes apritei, ja konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

6) ja pārkāpti noteiktie fitosanitārie pasākumi un pastāv augu karantīnas organismu izplatības draudi, nepieciešamos fitosanitāros pasākumus veic piespiedu kārtā. Ar šiem pasākumiem saistītās izmaksas sedz pārkāpējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)