Eiropas sabiedrības noturības veidošana

Tiesiskuma uzturēšana un korupcijas apkarošana

Krievijas karš pret Ukrainu ir atgādinājums tam, ka ir jāaizsargā mūsu ar lielām pūlēm izcīnītā demokrātija un brīvības. Katrai eiropiešu paaudzei ir jāpiedalās Eiropas demokrātijas noturības veidošanā un Eiropas miera projekta solījuma atjaunošanā.

Tiesiskums – brīvība, taisnīgums un vienlīdzība

Tiesiskums ir mūsu Savienības pamats. Ikgadējais ziņojums par tiesiskumu seko pozitīvām un negatīvām norisēm, kas saistītas ar tiesiskumu dalībvalstīs.

2023. gada ziņojums atspoguļo pozitīvu tendenci, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu reformu ieviešanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Efektīva korupcijas apkarošanas politika

Komisija 2023. gada maijā veica izlēmīgus pasākumus, lai apkarotu korupciju Eiropas Savienībā un saskaņotu ES noteikumus par korupcijas nodarījumu definīcijām un sodiem. To mērķis ir:

• nodrošināt augstus standartus cīņā pret visu veidu korupcijas nodarījumiem,
• uzlabot to izpildi,
• izveidot struktūras, kas dalībvalstīs labāk novērstu korupciju.

Komisija arī ierosināja ieviest īpašu sankciju režīmu, lai vērstos pret nopietniem korupcijas gadījumiem visā pasaulē.

Priekšlikums par starpiestāžu ētikas struktūras izveidi

Komisija 2023. gada jūnijā ierosināja izveidot starpiestāžu ētikas struktūru. Līdz ar to tiks noteikti vienoti standarti attiecībā uz ES iestāžu locekļu ētisku rīcību un oficiāls mehānisms starpiestāžu koordinācijai un viedokļu apmaiņai par ētikas prasībām.

Iedzīvotāju iesaiste

Konferencē par Eiropas nākotni, kas bija vēl nepieredzēts līdzdalības demokrātijas pasākums, ES pilsoņi sagatavoja virkni ieteikumu, un Komisija šobrīd rīkojas saskaņā ar tiem.

Nesen ir izveidotas paneļdiskusijas, kurās piedalās aptuveni 150 pēc nejaušības principa izraudzīti cilvēki. Viņi apspriež konkrētus sagatavošanas stadijā esošus Komisijas priekšlikumus. Galvenais uzsvars tiek likts uz jaunāko paaudzi un tās izšķirošo lomu nākotnes veidošanā.

Simtā Eiropas pilsoņu iniciatīva

Komisija 2023. gada 18. aprīlī reģistrēja simto Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Tā aicina savienot visas Eiropas galvaspilsētas, izmantojot ātrgaitas vilcienu tīklu. Kopš tās izveides 2012. gadā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir bijis ietekmīgs līdzdalības demokrātijas instruments, ar kura palīdzību par dažādiem priekšlikumiem jau ir savākti vairāk nekā 17 miljoni parakstu.

Komisija joprojām ir apņēmības pilna panākt, ka dzīvojam sabiedrībā, kurā visiem ir vienlīdzīgas iespējas augt un attīstīties. Ikvienam ir jābūt iespējai dzīvot brīvi, neizliekoties un nebaidoties paust savu viedokli, praktizēt savu ticību un mīlēt, ko vēlas.

Dzimumu līdztiesība

Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir uzsvērta nepieciešamība veidot plaukstošu sabiedrību un ekonomiku, kurā valda dzimumu līdztiesība. Saskaņā ar to mēs iesniedzām vairākus priekšlikumus:

• aizsargāt un stiprināt ģimeņu tiesības pārrobežu situācijās, 
• nostiprināt vienādas darba samaksas principa piemērošanu, lai beidzot pieliktu punktu atšķirībām starp vīriešu un sieviešu atalgojumu,
• izskaust ar dzimumu saistītu vardarbību.

Vardarbības pret sievietēm izskaušana

2023. gada 1. jūnijā – septiņus gadus pēc Komisijas priekšlikuma – ES beidzot pievienojās Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šobrīd norisinās sarunas par minimālajiem standartiem, kas jāiekļauj ES tiesību aktos, lai

• noteiktu kriminālatbildību par konkrētiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem,
• uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un pastiprinātu aizsardzību un atbalstu cietušajām personām,
• nodrošinātu koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem,
• novērstu šāda veida noziegumus.

LGBTIK tiesības

Saskaņā ar LGBTIK līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam Komisija 2022. gada decembrī nāca klajā ar priekšlikumu stiprināt līdztiesības iestāžu lomu diskriminācijas izskaušanā, nosakot minimālos standartus attiecībā uz to mandātu, pilnvarām, uzdevumiem, resursiem un neatkarību.

Cīņa pret rasismu

Atsaucoties uz ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, Komisija

• aicināja dalībvalstis līdz 2022. gada beigām pieņemt valsts rīcības plānus cīņai pret rasismu,
• mudināja dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģijas antisemītisma apkarošanai,
• izvērtēja valstu stratēģiskos satvarus romu jautājumos,
• iecēla jaunu koordinatoru pret musulmaņiem vērsta naida apkarošanas jautājumos.

Personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumu kopums

Personām ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības pilnībā piedalīties visos dzīves aspektos kā jebkuram citam. 2022. gada septembrī publiskotais Personu ar invaliditāti nodarbinātības pasākumu kopums atbalsta dalībvalstu centienus

• veicināt sociālo iekļaušanu,
• cīnīties pret nabadzību,
• uzlabot personu ar invaliditāti prasmes un kompetences.

Komisija 2023. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu ieviest Eiropas invaliditātes karti, kura nodrošinās invaliditātes statusa pārrobežu atzīšanu. Tas atvieglos īstermiņa uzturēšanos citās dalībvalstīs, visā ES piešķirot tādu pašu piekļuvi īpašiem nosacījumiem vai preferenciālai attieksmei, saņemot pakalpojumus, kā attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Eiropas drošības savienības kontekstā ES ir apņēmusies gādāt par to, lai visi Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi būtu aizsargāti gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Kopš 2020. gada jūlija ir panākts būtisks progress un ir izdevies nostiprināt visus četrus stratēģijas pīlārus.

Kiberdrošības solidaritātes akts

Ierosinātā Kiberdrošības solidaritātes akta mērķis ir pastiprināt ES valstu sadarbību kiberdraudu apkarošanā,

• sekmējot draudu atklāšanu un informētību par tiem,
• uzlabojot kritisko vienību gatavību,
• stiprinot saskaņotas krīžu pārvarēšanas un reaģēšanas spējas visās dalībvalstīs.

ES Jūras drošības stratēģija         

Komisija 2023. gada martā nāca klajā ar atjauninātu ES Jūras drošības stratēģiju, kurā ierosināti pasākumi jūras drošības uzlabošanai, tai skaitā

• ES līmeņa jūras spēku mācības,
• uzlabotas krasta apsardzes darbības,
• pastiprinātas drošības pārbaudes ES ostās ar mērķi veicināt ciešāku sadarbību ar tādiem partneriem kā NATO, lai jūrā uzturētu uz noteikumiem balstītu kārtību.

Eiropas kosmosa drošības un aizsardzības stratēģija

ES ir atzinusi kosmosu par stratēģisku jomu un izstrādājusi Eiropas kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju, kuras mērķis ir

• aizsargāt ES kosmosa resursus, piemēram, satelītus,
• atturēt no naidīgām darbībām kosmosā, piemēram, no spiegošanas,
• stiprināt ES stratēģisko autonomiju.

Noturība pret dabas un cilvēka izraisītām katastrofām

Gatavojoties vasaras sezonai, rescEU ugunsdzēsības gaisa kuģu rezerve tika divkāršota – tagad tajā ir 24 lidmašīnas un četri helikopteri no 10 dalībvalstīm. ES 2023. gadā ar ES Civilās aizsardzības mehānisma starpniecību mobilizēja simtiem ugunsdzēsēju, ugunsdzēsības automobiļu un lidmašīnu, kas piedalījās postošo ugunsgrēku dzēšanā Eiropā un sniedza atbalstu mūsu starptautiskajiem partneriem, piemēram, Kanādai. 2022. gadā Komisija izstrādāja arī Rīcības plānu dabas ugunsgrēku novēršanai.

2023. gada februārī Komisija pieņēma ieteikumu un paziņojumu, kuru nolūks ir noteikt vienotus mērķus, lai civilās aizsardzības jomā vairotu noturību pret katastrofām. Tajos ir izklāstīti veidi, kā labāk sagatavot Eiropas valstis dabiskiem apdraudējumiem, tai skaitā zemestrīcēm, plūdiem un mežu ugunsgrēkiem. 

Pandēmijas pārvarēšana un veselības savienības veidošana

Covid-19

2023. gada 5. maijā tika oficiāli pasludināts, ka Covid-19 pandēmija vairs nav uzskatāma par globālu ārkārtas situāciju veselības jomā. Mums ir izdevies pārvarēt šo bezprecedenta krīzi, pateicoties mūsu vienotības garam, noturībai un koordinācijai, kā arī būtiskām investīcijām zinātnē un inovācijā un mūsu dziļajai ticībai šīm nozarēm.

ES vakcīnu stratēģija

ES vakcīnu stratēģija sasniedza iespaidīgus rezultātus, proti, vairāk nekā 70 % ES iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Projekts “EU FAB” (vakcīnu ražotāju tīkls turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā) nodrošina pastāvīgu ražošanas jaudu, kas katru gadu ļauj saražot 500 līdz 700 miljonus vakcīnu devu un garantē, ka iespējamā krīzes situācijā nākotnē vakcīnas būs pieejamas ātri. Nav mainījusies arī mūsu apņēmība nodrošināt, ka vakcīnas ir pieejamas visur pasaulē. Kopš 2020. gada decembra uz 168 valstīm ir eksportēti gandrīz 2,5 miljardi Covid-19 vakcīnu devu.

ES digitālais Covid sertifikāts

Kad ES dalībvalstis pandēmijas laikā ierobežoja ceļošanu, ES digitālais Covid sertifikāts iedzīvotājiem atviegloja drošu pārvietošanos visā ES teritorijā. Kopš šīs sistēmas ieviešanas 2021. gadā Eiropas Savienībā ir izdoti vairāk nekā 2,3 miljardi sertifikātu. 2023. gada jūnijā ES digitālās Covid-19 sertifikācijas sistēmu pārņēma Pasaules Veselības Organizācija, lai izveidotu globālu sistēmu, kas palīdzēs aizsargāt pasaules iedzīvotājus no pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem.

Eiropas veselības savienība

Pagājušajā gadā turpinājās darbs pie spēcīgas Eiropas veselības savienības izveides. Tās uzdevums ir uzlabot ES iedzīvotāju veselības aizsardzību, palīdzot ES un tās dalībvalstīm labāk novērst un pārvarēt turpmākās pandēmijas un paaugstinot Eiropas veselības aprūpes sistēmu noturību. 

Vēža uzveikšanas plāns

2020. gadā Eiropas Savienībā tika reģistrēti vairāk nekā 2,7 miljoni jaunu vēža gadījumu un 1,3 miljoni vēža izraisītu nāves gadījumu. Vēža uzveikšanas plāns ir līdz šim visaptverošākā ES iniciatīva vēža jomā, un tai no ES budžeta atvēlēti 4 miljardi eiro. Šī plāna īstenošanas ietvaros 2022. gada septembrī tika ieviesta jauna uz zinātni balstīta pieeja vēža skrīningam un 2023. gadā tika sākta Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīva, kas atbalsta datu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēža atklāšanā un ārstēšanā.

Farmācijas tiesību aktu pārskatīšana

2023. gada aprīlī tika pieteikts jauns Eiropas veselības savienības pīlārs – vērienīgākā farmācijas tiesību aktu reforma pēdējo divdesmit gadu laikā. Tās mērķis ir izveidot vienotu zāļu tirgu, atvieglojot piekļuvi cenas ziņā pieejamām zālēm un vienlaikus veicinot inovāciju un ES farmācijas nozares konkurētspēju.

ES pirmā visaptverošā pieeja garīgajai veselībai

Reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumu aktīvāk rīkoties garīgās veselības jomā, Komisija 2023. gada jūnijā nāca klajā ar ES pirmo visaptverošo pieeju garīgajai veselībai, kurā atspoguļoti Konferencē par Eiropas nākotni saņemtie pilsoņu ieteikumi. Tajā ierosināti pasākumi labas garīgās veselības veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem. Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus uzmanības centrā izvirzīt cilvēkus un viņu garīgo veselību. Šim nolūkam ir pieņemtas 20 pamatiniciatīvas un no dažādiem ES finanšu instrumentiem atvēlēti līdzekļi 1,2 miljardu eiro apmērā.

Ilgtspējīgas un taisnīgas migrācijas sistēmas izveide

Komisija ir pieņēmusi jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, kura mērķis ir stiprināt un integrēt svarīgas ES rīcībpolitikas migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā. Ir svarīgi panākt vienošanos par patvēruma un migrācijas reformu kopumu, pat kuru pašlaik norit sarunas. 

Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana

2022. gada 19. decembrī Komisija ierosināja pastiprināt noteikumus, kuru mērķis ir novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību.

Atjauninātie noteikumi atvieglos tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbu, kas ietver jaunu ekspluatācijas veidu izmeklēšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības, kā arī palīdzēs apzināt cietušās personas un sniegt tām nepieciešamo atbalstu.

Kvalificēta darbaspēka migrācija

Likumīgu ceļu izveide ieceļošanai Eiropas Savienībā palīdz samazināt neatbilstīgu migrāciju un stiprināt Eiropas ekonomiku. Šajā nolūkā Komisija 2022. gada oktobrī izveidoja pirmo ES mēroga platformu, kuras mērķis ir piesaistīt ārpussavienības valstu pilsoņus, kuri meklē darba iespējas ES. Tā palīdzēs ES darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus un nodrošināt viņiem pienācīgus darba apstākļus.

Lai veicinātu kvalificēta darbaspēka migrāciju no trešām valstīm uz ES un nodrošinātu, ka šis process ir labi koordinēts un orientēts uz jomām, kurās darbaspēks un prasmes ir visvairāk nepieciešami, Komisija 2023. gada janvārī atklāja Darbaspēka migrācijas platformu.

Humānā palīdzība

Eiropas Komisija ir nodrošinājusi bezprecedenta atbalstu Ukrainai, kā arī turpinājusi sniegt humāno palīdzību globālā mērogā valstīm, kurām tā visvairāk nepieciešama. Pagājušajā gadā jau tā rekordaugstais humānās palīdzības vajadzību līmenis visā pasaulē turpināja pieaugt. ES, būdama viena no galvenajām humānās palīdzības sniedzējām, turpina izvērst globālās solidaritātes centienus. Dalībvalstis kopā ar Komisiju paziņoja par nodomu 2023. gadā humānās palīdzības sniegšanai atvēlēt sākotnējo finansējumu 8,4 miljardu eiro apmērā.

^{Atruna: Šajā lapā iekļautie dati pēdējoreiz atjaunināti 2023. gada 8. septembrī.}