Mūsu reakcija uz Krievijas sākto agresijas karu pret Ukrainu ir bijusi skaidra, un tai ir jābūt ilgstošai.
Mūsu centieni panākt taisnīgu mieru:
- sniedzam palīdzību un atbalstu Ukrainas tautai,
- palīdzam uzturēt kritisko infrastruktūru Ukrainā,
- izrādām solidaritāti Ukrainai, pilnībā izmantojot ES ekonomisko un finansiālo ietekmi,
- piegādājot militāro aprīkojumu Ukrainai un apmācot tās karavīrus, palīdzam Ukrainai aizstāvēties,
- uzstājam uz Krievijas saukšanu pie atbildības un piemērojam sankcijas, lai vājinātu Krievijas kara mašinēriju,
- piedalāmies Ukrainas atjaunošanā un atbalstām to ceļā uz Eiropu.
Palīdzības un atbalsta sniegšana Ukrainas tautai
2022. gada 4. martā — tikai dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma sākuma — ES pirmo reizi vēsturē iedarbināja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Ukrainas bēgļiem tika piešķirtas tiesības Eiropas Savienībā, tostarp uzturēšanās atļaujas, piekļuve darba tirgum, mājoklim, medicīniskajai aprūpei un (kas ir īpaši svarīgi bērniem) piekļuve izglītošanās iespējām.
ES dalībvalstis ir atvērušas savas mājas un sirdis miljoniem Ukrainas kara bēgļu, piedāvājot pagaidu aizsardzību apmēram četriem miljoniem cilvēku.
- Vairāk nekā 5 miljoni cilvēku ir pārvietoti Ukrainas iekšienē.
- Gandrīz 20 % Ukrainas bērnu ir patvērušies ES.
Kopš 2023. gada janvāra:
- palīdzība skaidrā naudā ir sasniegusi 2,9 miljonus cilvēku;
- vairāk nekā 4 miljoni cilvēku ir saņēmuši pārtikas palīdzību;
- kritiskās aizsardzības pakalpojumi ir sniegti 1,1 miljonam cilvēku;
- veselības aprūpes pasākumi vai preces ir palīdzējušas 5,6 miljoniem cilvēku;
- gandrīz 3,3 miljoni cilvēku ir atguvuši piekļuvi tīram ūdenim un higiēnas un sanitārijas pamatpakalpojumiem.
Palīdzība kara bēgļiem
CARE iniciatīvas (paketes “Kohēzijas rīcība bēgļiem Eiropā” un “Elastīga palīdzība teritorijām”) ieviesa plašu elastību kohēzijas politikā, ļaujot pārdalīt līdz 17 miljardiem eiro no 2014.–2020. gadā nepiešķirtajiem kohēzijas fonda līdzekļiem, lai atbalstītu cilvēkus, kas bēg no Krievijas iebrukuma.
ES civilās aizsardzības mehānisms
Iedarbinot ES civilās aizsardzības mehānismu, ES ir efektīvi novirzījusi palīdzību Ukrainai no visām 27 ES valstīm, kā arī Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Serbijas un Turcijas.
- Sekmīgi īstenotas vairāk nekā 2500 medicīniskās evakuācijas operācijas.
- Piegādāts vairāk nekā 94 000 tonnas palīdzības natūrā (tās aplēstā vērtība pārsniedz 760 miljonus eiro).
ES ekonomiskās un finansiālās ietekmes pilnīga izmantošana
ES un Ukrainas solidaritātes joslas ir atvieglojušas Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu 49 miljonu tonnu apmērā, kas ir iespaidīgs skaitlis. Šie būtiskie koridori nodrošina ne tikai lauksaimniecības preču eksportu, bet arī nepieciešamo preču importu. Tiek lēsts, ka kopējā pa šo koridoru īstenotās tirdzniecības vērtība ir aptuveni 99 miljardi eiro.
2023. gada februārī starp Komisiju un Ukrainu tika noslēgts nozīmīgs pakts, ar kuru Ukraina tika iesaistīta Vienotā tirgus programmā un kura mērķis bija atvieglot piekļuvi tirgum, veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un stimulēt ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi.
ES un tās dalībvalstis solidaritātē ar Ukrainu un tās tautu mobilizējušas 76 miljardus eiro
38,8 miljardi eiro Ukrainas vispārējās ekonomiskās, sociālās un finansiālās noturības stiprināšanai
20 miljardi eiro militārās palīdzības pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus
- 2023. gads
ES Ukrainai nodrošina atbalsta paketi līdz 18 miljardu eiro apmērā, kas izpaužas kā ļoti izdevīgi aizdevumi. Pateicoties tam, Ukraina var turpināt maksāt algas un pensijas un saglabāt būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, slimnīcas, skolas un mājokļus pārvietotiem cilvēkiem. Tas arī palīdz nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un atjaunot izpostīto kritisko infrastruktūru.
- 2022. gads
ES piešķīra makrofinansiālo palīdzību 7,2 miljardu eiro apmērā, lai nodrošinātu Ukrainas valdības un sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktu darbību.
Kritiskās infrastruktūras uzturēšana
Kodoldrošība
Tā kā Krievija turpina apdraudēt civilās kodoliekārtas, ES ir sniegusi Ukrainai vairāk nekā 54,8 miljonus eiro materiālā ar kodoldrošību saistītā palīdzībā no rescEU stratēģiskās rezerves, piemēram, iekārtu un laboratoriju atjaunošanai.
Enerģētika
Reaģējot uz Krievijas brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, ātri tika veikti ārkārtas pasākumi. Jau kara sākumā ES veica izšķirošus pasākumus, lai stabilizētu Ukrainas un Moldovas elektroenerģijas sistēmas, sinhronizējot to elektrotīklus ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu.
Telesakari
Komisijai izdevās panākt vienošanos ar ES un Ukrainas telesakaru operatoriem par to, ka Ukrainas bēgļi ES teritorijā trīs mēnešus var izmantot mobilos tālruņus par minimālu viesabonēšanas maksu vai bez tās. Papildus tam, ka viesabonēšana ir pieejama par pieņemamu cenu, ES izplatīja 2,5 miljonus SIM karšu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri meklē patvērumu, un izveidoja Wi-Fi tīklājus robežpunktos un patversmēs.
Eiropas Miera mehānisms, kura finansējums ir 5,6 miljardi eiro, ir devis iespēju piegādāt tankus, helikopterus, pretgaisa aizsardzības sistēmas, raķetes un munīciju.
Eiropas Savienības militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam ir apmācījusi vairāk nekā 25 000 Ukrainas karavīru. Mēs stabili virzāmies uz mērķi līdz gada beigām pilnībā apmācīt 30 000 Ukrainas karavīru.
2023. gada jūlijā stājās spēkā Munīcijas ražošanas atbalsta akts (ASAP). Tas ietvers īpašus, mērķtiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir strauji palielināt ražošanu un nodrošināt stabilu munīcijas piegādi Eiropā.
ES ir nostiprinājusi Ukrainas kibernoturību, ieguldot 10 miljonus eiro aprīkojumā, programmatūrā un citos saistītos atbalsta veidos.
Krievijas saukšana pie atbildības
Pašlaik Ukrainas Ģenerālprokuratūra izmeklē vairāk nekā 100 000 iespējamu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci, proti, nodarījumus, kas tiek uzskatīti par vissmagākajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ņemot vērā arvien pieaugošo pierādījumu apjomu, ES ir apņēmusies atbalstīt šo noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem.
ES ir atvēlējusi 7,5 miljonus eiro, lai palīdzētu Starptautiskajai Krimināltiesai izmeklēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus. Komisija arī atbalstīja Starptautiskā centra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu izveidi. Šis centrs, kas sāka darbu 2023. gada jūlijā, atbalsta un atvieglo patlaban notiekošās un nākotnē paredzētās izmeklēšanas par agresijas noziegumu un veicina apmaiņu ar pierādījumiem, kas savākti kopš Krievijas agresijas sākuma, un šādu pierādījumu analīzi.
Brīvprātīgais Konstantīns Gadausks, kura tēvs ir lietuvietis un māte – kazahiete, izmantoja Kazahstānas pasi, lai ceļotu caur Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā, un palīdzēja izglābt vairāk nekā 200 cilvēku Kijivas reģionā, jo īpaši Bučā Ukraiņi viņu sauc par “Bučas eņģeli”.
Sankciju piemērošana un Krievijas kara mašinērijas vājināšana
ES ir ieviesusi 11 spēcīgas pret Krieviju vērstu sankciju paketes
Šīs sankcijas ir trieciens pašiem Krievijas ekonomikas pamatiem, liedzot tai svarīgas tehnoloģijas un tirgus, un nopietni ierobežo Kremļa spēju finansēt un īstenot karu.
- ES ir noteikusi sankcijas aptuveni 1800 fiziskām un juridiskām personām.
- Eiropas Savienībā ir iesaldēti Krievijas privātpersonām piederoši aktīvi vairāk nekā 24 miljardu eiro apmērā.
- Aptuveni 70 % Krievijas banku sistēmas aktīvu ir piemērotas stingras sankcijas.
- Eiropas Savienībā ir bloķēti Krievijas Centrālajai bankai piederoši aktīvi vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā.
ES ir pieņēmusi arī sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz tās iesaistīšanos iebrukumā Ukrainā. Sankcijas ir piemērotas arī Irānai saistībā ar uzbrukumos Ukrainai izmantoto lidrobotu ražošanu un piegādi. ES ir arī ieviesusi stingru pretapiešanas klauzulu, kas aizliedz ES pilsoņiem un uzņēmumiem apzināti un tīši apiet sankcijas.
Atjaunošana un Ukrainas ceļš uz Eiropu
Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā. Šī apņemšanās tika atkārtoti apliecināta līdz šim pirmajā komisāru kolēģijas un valdības sanāksmē un ES un Ukrainas samitā 2023. gada februārī. Kopš 2022. gada jūnija Ukraina ir atzīta par ES kandidātvalsti ar nosacījumu, ka tā veiks būtiskas reformas. Ukraina ir panākusi progresu nepieciešamajos reformu posmos, kas izklāstīti Komisijas atzinumā par tās pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
Lai arī karš vēl turpinās, ES jau ir sākusi likt pamatus Ukrainas atjaunošanai, un ir sākti starptautiski centieni.
- Vairāk nekā 2800 izglītības iestāžu ir bojātas vai sagrautas.
- ES ir apņēmusies piešķirt 100 miljonus eiro izpostīto skolu atjaunošanai.
- 14 miljoni eiro un papildu atbalsts no kampaņas “Skolas autobusi Ukrainai” 11 dalībvalstīs; ziedoti 300 autobusi. Tas ir ļoti svarīgi, lai Ukrainas bērnus būtu iespējams droši nogādāt skolās.
- Krievijas agresija ir ietekmējusi 5,7 miljonus skolas vecuma bērnu.
- 2023. gada jūnijs
Lai apmierinātu gan neatliekamas vajadzības veikt atjaunošanu, gan veiktu vidēji ilgā termiņā īstenojamus pasākumus, kuru mērķis ir svarīgas reformas Ukrainas ceļā uz pievienošanos ES, tika ierosināts ES budžeta ietvaros izveidot finansēšanas mehānismu Ukrainai, kura apjoms 2024.–2027. g. ir līdz 50 miljardiem eiro.
- 2023. gada janvāris
Tika izveidota Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platforma Ukrainai, lai atvieglotu koordināciju starp starptautiskiem ziedotājiem un finanšu organizācijām, tādējādi gādājot, ka atbalsts tiek sniegts saskaņotā, pārredzamā un atbildīgā veidā.
- 2022. gada oktobris
Komisija un Vācija kā toreizējā G7 priekšsēdētāja Berlīnē kopīgi vadīja Starptautisko ekspertu konferenci par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju.
Atmīnēšanas speciālisti no Horvātijas jau tagad dalās savās prasmēs ar ekspertiem no Ukrainas. Horvātija, kura joprojām glabā deviņdesmito gadu kara rētas, ir vienīgā ES dalībvalsts, kas aizvien veic savas zemes atmīnēšanu, un līdz 2027. gadam tai ir šim mērķim piešķirts ES atbalsts 120 miljonu eiro apmērā. Horvātijas sāpīgā kara pieredze ir devusi tai nenovērtējamas prasmes, lai palīdzētu Ukrainai atgūties un atjaunoties.
Jauns posms mūsu kontinenta apvienošanā
Putina agresijas kara radītie šoka viļņi nekavējoties sasniedza mūsu sešus Rietumbalkānu partnerus. Mēs arī Rietumbalkānos veicam tos pašus solidaritātes pasākumus, ko esam veikuši mūsu Savienībā. 2022. gada decembrī piedzīvojām vēsturisku ES un Rietumbalkānu samitu Tirānā; tā bija pirmā šāda veida sanāksme šajā reģionā. 2023. gada jūnijā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem.
Eiropas aizsardzības stiprināšana
Ņemot vērā pastāvīgos un acīm redzamos Krievijas radītos draudus, ES un NATO stratēģiskā partnerība ir sasniegusi jaunu sadarbības līmeni, un 2023. gada janvārī tika parakstīta kopīgā deklarācija par ES un NATO sadarbību.
Somija un Zviedrija 2022. gada 5. jūlijā pēc pievienošanās diskusiju pabeigšanas parakstīja protokolus par pievienošanos NATO. Somija kā NATO 31. dalībvalsts oficiāli pievienojās šai organizācijai 2023. gada 4. aprīlī.
Pastiprinājusies ir arī ES sadarbība aizsardzības jomā. Referendumā, kas notika 2022. gada 1. jūnijā, Dānijas vēlētāji atbalstīja Dānijas pievienošanos ES kopējai drošības un aizsardzības politikai, izbeidzot Dānijas 30 gadus ilgo nepiedalīšanos ES aizsardzības sadarbībā.
Kopš 2021. gada Komisija ir sekmīgi ierosinājusi un izveidojusi Eiropas Aizsardzības fondu (EAF). Līdz šim aizsardzības projekti ir saņēmuši vairāk nekā trīs miljardus eiro. Tās ir investīcijas nākotnes tehnoloģijās un sistēmās. 2023. gadā EAF atvēlēs vēl 1,2 miljardus eiro projektiem tādās svarīgās aizsardzības jomās kā kosmosa situācijas apzināšana, aizsardzība pret hiperskaņas raķetēm un Eiropas Patrulēšanas korvetes prototipa izstrāde.
Progress citās jomās
Zaļas, digitālas un pret visiem taisnīgas ekonomikas veidošana
Mūsu demokrātisko vērtību un tiesību aizsardzība un nostiprināšana, lai izveidotu iekļaujošu sabiedrību