Galvenie sasniegumi
Mūsu kopīgais darbs ir nesis augļus – pēdējā gada laikā paveikts ir tiešām daudz. Esam parādījuši noturību, spēju pielāgoties apstākļiem un apņēmību garantēt Eiropas labklājību,
- palielinot mūsu enerģētisko neatkarību (plāns REPowerEU) un vēršoties pret Krievijas enerģētisko karu pret ES ekonomiku,
- paātrinot zaļo pārkārtošanos,
- nostiprinot ES vadošo pozīciju virzībā uz neto nulles emisiju līmeni (Zaļā kursa industriālais plāns),
- liekot pamatus uz cilvēku vērstai digitālajai pārveidei Eiropā,
- aizstāvot Eiropas vērtības un intereses (stratēģijas Global Gateway investīcijas),
- stiprinot mūsu vienoto tirgu un sociālo tirgus ekonomiku,
- uzlabojot mūsu konkurētspēju (instruments NextGenerationEU).
Enerģētiskās neatkarības atgūšana
Izmantojot energoapgādi kā ieroci, Krievija īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas ekonomiku. Ar plānu REPowerEU mēs liekam punktu Eiropas atkarībai no Krievijas fosilās degvielas, lai atgūtu un ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētisko neatkarību.
Šie sasniegumi ir visas Eiropas kopīgs nopelns. Pateicoties sadarbībai starp dalībvalstīm, visās valstīs ir nodrošināta pietiekama gāzes apgāde, un ES ir dažādojusi energoapgādes avotus, lai eiropiešiem nodrošinātu enerģiju par pieņemamām cenām.
- Pirmajos astoņos kara mēnešos aizstāti 70 miljardi kubikmetru gāzes, kura pa cauruļvadiem plūda no Krievijas.
- Pārtraukts Krievijas ogļu imports un krasi samazināts Krievijas naftas imports.
- Eiropas gāzes krātuves piepildītas līdz rekordlīmenim, pārsniedzot 95 %.
- No 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam ietaupījām enerģiju un samazinājām gāzes patēriņu par 18 %.
ES Enerģijas platforma
Komisija ir izveidojusi arī ES Enerģijas platformu nolūkā organizēt pirmo kopīgo gāzes iepirkumu dalībvalstīm kopā ar Gruziju, Moldovu, Ukrainu un Rietumbalkānu valstīm. Šī kopīgā iegāde mums pirmo reizi ļāva izmantot mūsu kolektīvo politisko un tirgus ietekmi, lai palielinātu mūsu ietekmi sarunās un nodrošinātu drošu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes piegādi, apvienojot pieprasījumu un piesaistot piegādātājus.
Zaļās pārkārtošanās paātrināšana un dabas aizsardzība
Viens no plāna REPowerEU galvenajiem pīlāriem ir atjaunīgā enerģija. Enerģētiskās krīzes laikā šajā jomā bija vērojams būtisks progress, proti, 2022. gadā atjaunīgo energoresursu apguve visā Eiropas Savienībā divkāršojās.
Mūsu Saules enerģijas stratēģijas mērķis ir vēl vairāk paātrināt fotoelementu enerģijas izvēršanu. Turpinās arī darbs pie Ūdeņraža un gāzes dekarbonizācijas paketes, kas nostiprinās ES vadošo lomu globālas ūdeņraža ekonomikas izveidē.
- 2022. gadā no vēja un saules enerģijas tika saražots vairāk elektroenerģijas nekā no gāzes.
- Līdz 2030. gadam ar saules fotoelementu iekārtām saražotās enerģijas apjoms teju četrkāršosies.
Lai turpinātu virzību uz neto nulles emisiju līmeni un stiprinātu ES rūpniecības konkurētspēju, Komisija 2023. gada 1. februārī nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu.
Martā plāna atbalstam tika iesniegtas trīs pamatiniciatīvas:
2023. gada jūnijā Igaunijas pilsētā Narvā tika sākts pirmais Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekts: retzemju magnētu apstrādes komplekss, kurā tiks ražoti magnēti elektrotransportlīdzekļiem. Tas ir pirmais šāda veida objekts ārpus Āzijas. Jaunā ražotne darbosies tandēmā ar raktuvi Grenlandē. Tas nozīmē, ka Eiropā ir izveidota pirmā piegādes ķēde, kas nodrošina tiešu savienojumu starp raktuvi un apstrādes kompleksu.
Turpinājām cīnīties arī par to, lai panāktu dabas atjaunošanu visā Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā nesen tika ierosināts Dabas atjaunošanas akts un Nulles piesārņojuma rīcības plāns. Tajā pašā laikā esam pieņēmuši ES atmežošanas aktu, kas atbrīvos mūsu lielveikalu plauktus no ilgtnespējīgām precēm, un panākuši būtisku progresu attiecībā uz pasākumu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Pāreja uz zaļo ekonomiku bez šaubām ietekmēs lauksaimniekus un lauku kopienas. Kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam, kas stājās spēkā gada sākumā, atbalstīs lauksaimniekus, kuri ražo drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, vienlaikus saglabājot lauku kopienu vitalitāti un daudzveidību.
Eiropas digitālās desmitgades īstenošana
Digitālā inovācija strauji maina mūsu ekonomiku, un ES šajā jomā neatpaliek. Gatavojoties mākslīgā intelekta (MI) revolūcijai, Komisija jau 2021. gada aprīlī nāca klajā ar Mākslīgā intelekta aktu. Tas garantēs, ka Eiropas Savienībā izmantotās MI sistēmas ir drošas, pārredzamas, ētiskas, objektīvas un pakļautas cilvēka kontrolei.
Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis martā panāca vienošanos par Eiropas Mikroshēmu aktu – regulu, ar kuru tiks stiprināta Eiropas pusvadītāju ekosistēma. Padome to oficiāli apstiprināja jūlija beigās. Eiropas digitālās ekonomikas virzītājspēks ir dati, un Eiropas Datu stratēģijas mērķis ir padarīt ES par līderi datu virzītā sabiedrībā. Ekonomikas jomā Komisija pagājušā gada laikā nāca klajā arī ar diviem jauniem priekšlikumiem par maksājumu un plašākas finanšu nozares pāreju uz digitālo laikmetu.
Saksijas reģions Austrumvācijā ir sekmīgi īstenojis pāreju un kļuvis par vienu no vadošajiem tehnoloģiju centriem Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot mikroelektronikai. Svarīga loma šajā procesā bija ES finansējumam, kas palīdzēja piesaistīt papildu investīcijas. Vērienīgākais projekts ir jauna “Infineon” mikroshēmu rūpnīca, kurā investēti 5 miljardi eiro un kura nodrošinās darbu vairāk nekā 1000 augsti kvalificētiem darbiniekiem. Paredzams, ka 1 miljards eiro šim projektam tiks piešķirts saskaņā ar ES Mikroshēmu aktu.
- Aplēstās investīcijas Eiropas Mikroshēmu akta atbalstam pārsniedz 43 miljardus eiro.
- Francijas un Itālijas investīcijas pirmajās šāda veida pusvadītāju ražošanas iekārtās sasniedz 8 miljardus eiro.
- Publiskais finansējums 8,1 miljarda eiro apmērā atvēlēts svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs.
Vēl viens svarīgs atskaites punkts tika sasniegts 2022. gada novembrī, kad stājās spēkā Digitālo pakalpojumu akts, kas tiešsaistes platformām nosaka lielāku atbildību par kaitējuma mazināšanu un lietotāju tiesību aizsardzību. Lai īstenotu šo aktu, Komisija 2023. gada aprīlī izveidoja Eiropas Algoritmiskās pārredzamības centru, ko uztur Komisijas Kopīgais pētniecības centrs.
Šajā pašā mēnesī stājās spēkā Digitālo tirgu akts, kas tika izstrādāts, lai uzlabotu taisnīgumu un sāncensību digitālajos tirgos.
Mūsu vienotā tirgus un sociālās tirgus ekonomikas stiprināšana
Pirms 30 gadiem tika izveidots vienotais tirgus, kurš visu šo laiku ir bijis ES pastāvīgās konkurētspējas pamats. Martā Komisija izklāstīja jaunu ilgtermiņa pieeju tam, kā ES var izmantot savas stiprās puses, lai palīdzētu uzplaukt uzņēmumiem, kas spēj konkurēt pasaules tirgū, piedāvājot pievilcīgas darbvietas un nosakot globālus standartus.
Šī gada laikā esam ierosinājuši arī citus veidus, kā atbalstīt un vēl vairāk stiprināt vienoto tirgu. Maijā iesniedzām priekšlikumu par visaptverošāko un vērienīgāko muitas savienības reformu kopš tās izveides 1968. gadā. Mēnesi agrāk ierosinājām jaunus noteikumus par patentiem, kas palīdzēs veidot pārredzamāku, efektīvāku un nākotnes prasībām atbilstošāku intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu.
Pateicoties ES Kohēzijas fonda atbalstam, šogad tika atklāts Breilas tilts, kura izbūvē tika ieguldīti vairāk nekā 363 miljoni eiro. Garumā sasniedzot 2 kilometrus, tas ir lielākais tilts pār Donavu, lielākais tilts Rumānijā un trešais garākais vanšu tilts ES.
Neraugoties uz secīgajiem ekonomikas satricinājumiem pēdējo gadu laikā, ES ekonomika joprojām ir spējusi saglabāt noturību. 2022. gadā bija vērojama iespaidīga izaugsmes atjaunošanās 3,4 % apmērā. Izaugsmi veicināja stabilitāte darba tirgū – bezdarbs sasniedza rekordzemu līmeni, un palielinājās nodarbinātība. Šis rezultāts lielā mērā tika panākts, pateicoties ES un tās dalībvalstu izlēmīgajai rīcībai.
Mūsu unikālais Eiropas modelis par prioritāti nosaka ne tikai komerciālas iespējas, bet arī sabiedrības labklājību, ekonomikas centrā izvirzot cilvēkus. Šī iemesla dēļ un arī tāpēc, ka ticam sociālā dialoga spēkam, esam ierosinājuši pasākumus, kas stiprina sociālo dialogu gan valstu, gan ES līmenī. Tajā pašā laikā mums jāgarantē, ka mūsu sociālās drošības tīkli pilda savu funkciju. Tāpēc sagatavojām ieteikumu nodrošināt adekvātu minimālo ienākumu visās ES dalībvalstīs.
Lai sekmīgi īstenotu zaļo, digitālo un demogrāfisko pārkārtošanos, ES ir jāveic lieli ieguldījumi mūžizglītībā. Tāpēc 2023. gadu esam pasludinājuši par Eiropas Prasmju gadu, kuram dalībvalstis no ES līdzekļiem ir atvēlējušas aptuveni 65 miljardus eiro.
- 1500 organizācijas no visas ES pievienojās 14 industriālajām ekosistēmām.
- Prasmju iniciatīvās ieguldīti 160 miljoni eiro.
- Iespēju pilnveidot prasmes un pārkvalificēties ir izmantojuši 2 miljoni cilvēku.
- Tika atjauninātas vai izstrādātas 15 500 apmācības programmu.
Instruments “NextGenerationEU” un Eiropas investīciju veicināšana
2022. un 2023. gadā sākās mūsu kopīgās Eiropas investīcijas 800 miljardu eiro apmērā instrumentā NextGenerationEU, lai, uz vietas īstenojot reālus projektus, veidotu ilgtspējīgu, noturīgu un konkurētspējīgu Eiropu un garantētu labklājību visiem eiropiešiem.
Instrumenta NextGenerationEU pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas visām dalībvalstīm dara pieejamus līdz šim apjomīgākos finanšu resursus. Tās šos līdzekļus izmanto, lai veiktu būtiskas reformas un investīcijas, kas mainīs Eiropas ekonomiku un sabiedrību nākamajām paaudzēm. Mehānisma īstenošana rit pilnā gaitā.
Viens no lielākajiem Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļu saņēmējiem Somijā ir “Solar Foods” – jaunuzņēmums, kas, izmantojot zaļo ūdeņradi, bioprocesā ražo proteīnu. Uzņēmuma patentēto “soleīnu” var izmantot, lai ražotu jebkāda veida pārtiku burtiski no nekā. Nē, šī nav zinātniskā fantastika. Minētajam jaunuzņēmumam ir piešķirti 33,6 miljoni eiro demonstrējuma rūpnīcas izveidei Vantā, Somijā.
Stratēģija “Global Gateway” un globālo investīciju veicināšana
ES ir būtiska loma noturīgas, ilgtspējīgas un uz izaugsmi orientētas globālās ekonomikas veidošanā. Global Gateway ir 300 miljardu eiro vērts plāns ilgtspējīgām investīcijām visā pasaulē. Komisija ar tā palīdzību atbalsta augstas kvalitātes infrastruktūras projektus, kas sekmē jaunu darbvietu izveidi, veicina ilgstošu izaugsmi un rada vērtību vietējā līmenī.
Stratēģijas Global Gateway pirmais uzskatāmais atskaites punkts ir Āfrikas un Eiropas investīciju pakete. Puse no sākotnējām Global Gateway investīcijām (aptuveni 150 miljardi eiro) ir paredzētas sadarbības ar Āfrikas partneriem veicināšanai. Esam sākuši īstenot stratēģiju Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Latīņamerikā uz Karību jūras reģionā, kur ES un tās dalībvalstis plāno investēt vairāk nekā 45 miljardus eiro. Šo apņemšanos savas vizītes laikā apliecināja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
ES tirdzniecības programmas atjaunošana
Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes
Nolūkā stiprināt starptautisko sadarbību ES ir izveidojusi Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi ar ASV un Indiju, lai veicinātu produktīvas partnerības un risinātu kopīgas problēmas.
Globālā tirdzniecība
Neraugoties uz piegādes ķēžu satricinājumu, ko izraisīja pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, esam panākuši progresu tirdzniecības atvērtības veicināšanā, gūstot taustāmus rezultātus sadarbībā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Konkrētāk, sekmīgi tika pabeigtas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Čīli un Jaunzēlandi, kā arī turpinājās aizsāktās sarunas ar Austrāliju, Mercosur, Meksiku, Indiju un Indonēziju.
Ekonomiskā drošība
Komisija un Augstais pārstāvis 20. jūnijā paziņoja par jaunu Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju. Tā koncentrējas uz noteiktu ekonomisko plūsmu radīto risku mazināšanu augošas ģeopolitiskās spriedzes un arvien straujāku tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā, vienlaikus saglabājot ekonomisko atvērtību un dinamismu.
