Koksnes klasificēšana

Koksni un koka izstrādājumus klasificē Eiropas preču klasifikācijā (KN) saskaņā ar

• cik daudz viņi ir strādājuši
• to veids un mērķis
• koka veids, no kura tie ir izgatavoti

Dažiem izstrādājumiem, lai gan ne visiem, jāatbilst konkrētām lieluma prasībām, lai tos klasificētu ar noteiktiem pozīciju kodiem.

Bieži izmanto specializētus terminus, lai aprakstītu gan kokapstrādes procesus, gan koka izstrādājumus. Kokmateriālus un koka izstrādājumus var klasificēt atkarībā no tā, vai tie ir skujkoku, lapu vai tropu koki vai izgatavoti no tiem.

Kurināmā koksne, šķelda, koksnes atkritumi un kokogles

Malku klasificē apakšpozīcijā 4401 11 (lapkoku) vai 4401 12 (lapkoku). Malkas lielums nav ierobežots, bet parasti tas ir īss apaļkoku gabalu, šķēlēs sagrieztu apaļkoku vai sagatavju veidā. Kurināmā koksne var būt arī šādā formā:

• zariņi
• žagatas
• raupji nūjiņi
• vīnogulāju stublāji
• koku celmi un saknes

Apaļkoki, ko izmanto celulozes ražošanā vai sērkociņu ražošanā, nav klasificēti kā kurināmā koksne. Tas ir tāpēc, ka – atšķirībā no degvielas apaļkokiem – tie ir rūpīgi šķiroti, tie var būt mizoti un parasti nav salauzti, sadalīti, izliekti, mezgloti vai ielikti. Šos apaļkokus klasificē pozīcijā 4403.

Šķeldas vai skaidas klasificē apakšpozīcijās 4401 21 un 4401 22. Tomēr turpmāk minētie koksnes veidi nav klasificēti šajās apakšpozīcijās

• koka skaidas, ko izmanto sietu, skaidu kastīšu, tablešu u. tml. pīšanai vai izgatavošanai, klasificē ar pozīcijas kodu 4404.
• koku ēveļskaidas, ko izmanto etiķa ražošanā vai šķidrumu attīrīšanai, arī klasificē pozīcijā 4404.
• koka vilna un koksnes milti – tos klasificē pozīcijā 4405.

Zāģskaidas, koksnes atlikumus un koksnes atgriezumus klasificē apakšpozīcijās 4401 31 (koksnes granulas) un 4401 39 (citādi). Tie sastāv no koksnes, kas nav izmantojama kā koksne, un ietver:

• zāģu dzirnavas vai ēvelēšanas skaidas
• ražošanas atkritumi
• salauzti plankumi
• vecās redeļu kastes
• miza un ēveļskaidas
• galdniecības un galdniecības atgriezumi un lūžņi
• izlietota krāsvielu koksne un miecēta koksnes miza

Koksnes atkritumus un atgriezumus jo īpaši izmanto papīra ražošanā, kokskaidu plātņu un kokšķiedru plātņu ražošanā, kā arī kurināmā ražošanā. Visus koksnes atkritumus un atgriezumus, ko paredzēts izmantot kā kurināmo, neatkarīgi no tā, vai tie ir veidoti parastos kurināmā veidos, piemēram, apaļkokos, briketēs vai granulās, vienmēr klasificē kā koksnes atkritumus apakšpozīcijā 4401 31 un nekad – kā kurināmā koksni.

Apaļkoku vai ceturtdaļšķeltu papīrmalku neklasificē kā koksnes atkritumus vai atgriezumus. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4403.

Kokogles, ko iegūst, karbonizējot koksni, kas nonāk saskarē ar gaisu, klasificē 4402. pozīcijā. Šajā pozīcijā ietilpst arī kokogle, kas iegūta, karbonizējot kokosriekstu čaumalas, citas čaumalas un riekstus. Kokogles var būt šādā formā:

• bloki
• nūjas
• granulas
• pulveris
• briketes
• tabletes
• lodītes

Kokogles, kas aglomerētas ar darvu, arī klasificē pozīcijā 4402.

Neapstrādāts koks un četrskaldņu brusas

Neapstrādāta koksne ir dabiska, nocirsta koksne, parasti ar nocirstiem zariem. Tā var būt nomizota no ārējās un iekšējās mizas, un tai var noņemt raupjus izvirzījumus, lai atvieglotu transportēšanu un arī novērstu sabrukšanu. Neapstrādātos kokmateriālus klasificē pozīcijā 4403 un var ietvert:

• žogu amati – tikai pirmformā
• kokmateriāli zāģēšanai
• telefona, telegrāfa un tamlīdzīgi stabi
• nenoapaļotas un nešķeltas kaudzes
• mieti, stabi, stabi un balsti
• apaļi kauliņi-propelleri
• apaļkoki par pulpu, kas var būt vai nebūt ceturtdaļšķēlumi
• apaļkoki finiera lokšņu ražošanai utt.
• apaļkoki sērkociņu, koka izstrādājumu u. tml. ražošanai
• koku celmi un saknes no speciālajiem mežiem, kā arī daži augumi, piemēram, tādi, ko izmanto finieru vai pīpju izgatavošanai

Rupji apstrādātu koksni, ko izmanto spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un līdzīgu izstrādājumu izgatavošanai, neklasificē pozīcijā 4403. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4404.

Neapstrādātu koksni, kas apstrādāta ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, klasificē apakšpozīcijā 4403 10. Koksni var injicēt vai piesūcināt, lai to saglabātu, padarītu izturīgāku, padarītu to ugunsizturīgu un aizsargātu no sarūkšanas. Procesā koksne var būt iemērcēta atklātās karstā šķidruma tvertnēs uz ilgu laiku un pēc tam atstāta šķidrumā, līdz tā atdzesējas. Alternatīvi koksni var apstrādāt autoklāvā, vakuumā vai zem spiediena. Apstrādes produkti ir kreozots, dinitrofenoli un dinitrokrezoli.

Skujkoku balstus bieži apstrādā šādi, un, lai tos klasificētu apakšpozīcijā 4403 10, tiem jābūt vismaz 6 metru gariem, bet ne garākiem par 18 metriem. To apkārtmēram augšējā galā jābūt vismaz 45 centimetriem, bet tas nedrīkst būt lielāks par 90 centimetriem.

Četrskaldņu brusas ir koku stumbrs vai koka stumbra daļa, kura apaļās virsmas ar asi, līmi vai rupji zāģējot, ir nogrieztas līdz plakanām virsmām, veidojot koku ar aptuveni taisnstūrveida – tostarp kvadrātveida – šķērsgriezumu. Četrskaldņus klasificē pozīcijā 4403.

Pozīcijas kods 4403 ietver arī:

• puskvadrātveida koksne – tā ir koksne, kas sagatavota tikai uz divām pretējām virsmām un gatava izcirst kokzāģētavā turpmākai izmantošanai par jumtu koksni
• daži kokmateriāli, piemēram, tējkoks, kas ir sašķelti ķīļos vai papuvēs gar graudaugiem

Tomēr dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņu veidā sacirsta koksne nav klasificēta pozīcijā 4403. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4406. Koksne, kas sagriezta planku, siju u. tml. veidā, arī nav klasificēta pozīcijā 4403. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4407 un 4418.

Viegli apstrādātas koksnes, koksnes vilnas un koksnes miltu klasificēšana

Nedaudz apstrādāta koksne ir koksne, kas ir apstrādāta nedaudz vairāk nekā rupji apstrādāta koksne. Tas ir klasificēts pozīcijā 4404 un ietver:

• stīvkoka garums ir vīteņa, lazdas, bērza utt. šķeltas stienīši, kam miza vēl var būt klāta vai ko var apslaukt. Stīpu koksni izmanto, lai ražotu tādus priekšmetus kā mucu stīpas un aizsprostus, un tā parasti ir sašūta vai satīta
• šķelti stabi ir stublāji vai koku zari, kas sašķelti visā to garumā. Tos parasti izmanto dārzkopībā un lauksaimniecībā, nožogošanai vai – dažos gadījumos – griestiem vai jumta sietiem.
• Smaili pāļi, mieti un stabi ir apaļi vai šķelti stabi, kas ir smaili galos, un tos var mizot vai nepiesūcināt ar konservantu. Tie nav sazāģēti gareniski. Šajā kategorijā ietilpst žogi.
• Koka nūjas ir garuma un biezuma ziņā piemērotas tādu produktu ražošanai kā spieķi, pātagas, golfa klubu vārpstas, rokturi darbarīkiem, lietussargiem, zomām u. c.
• Koka skaidas parasti ražo no viena no mīkstākiem mežiem, un tās izmanto lokšņu un plātņu ražošanā.
• Koka ēveļskaidas parasti ir dižskābarža vai lazda, un tās izskatās kā satītas koka skaidas. Tos galvenokārt izmanto etiķa ražošanā vai šķidrumu dzidrināšanai. Atšķirība starp koksnes ēveļskaidas, kas klasificētas pozīcijā 4404, un ēveļskaidas, kas klasificētas pozīcijā 4401, ir tāda, ka koksnes ēveļskaidas ir vienāda biezuma, platuma un garuma, un tās ir vienmērīgi satītas.

Sagataves suku virsbūvēm un zābaku vai kurpju liestes nav klasificētas pozīcijā 4404. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4417.

Koka vilna ir izgatavota no smalkām koka sloksnēm, kuras ir vulkanizētas vai savītas, veidojot nošūtu masu. Slīdņi ir vienmērīgi lieli un biezi, un tie ir ļoti gari. Koka vilna ir izgatavota no skujkoku koksnes, un tā ir presēta ķīpās. Tas ir klasificēts pozīcijā 4405.

Koksnes milti ir pulveris, ko iegūst, samaļot zāģskaidas, ēveļskaidas vai citus koksnes atkritumus. To var iegūt arī, sijājot zāģskaidas, no kurām 8 % vai mazāk no to svara patur siets, kura acu izmērs ir 0,63 milimetri. Koksnes miltus klasificē pozīcijā 4405, un tos galvenokārt izmanto skaidu plātņu un linoleja ražošanā.

Gulšņi un zāģēti vai šķeldoti kokmateriāli

Dzelzceļa un tramvaja gulšņi jeb šķērsceļi ir neplānotas koksnes garumi, ko parasti izmanto dzelzceļa un tramvaju ceļu atbalstam. Tie ir klasificēti pozīcijā 4406. Šajā pozīcijā ietilpst arī pārmiju saites, kas ir garākas, platākas un biezākas nekā gulšņi.

Gulšņu un pārmiju malas var būt apgrieztas, un tām var būt atveres vai sēdvietas sliežu vai krēslu piestiprināšanai. Gulšņus un slēdžus galos var stiprināt arī skavas, naglas, bultskrūves vai tērauda sloksnes, lai novērstu to sašķelšanos.

Gulšņus un pārmijas saites, kas piesūcinātas ar kreozotu vai citiem konservantiem, klasificē apakšpozīcijā 4406 91 (lapkoku) vai 4406 92 (lapkoku). Klasificēšanai “impregnēts” nozīmē tikai to, ka tie ir apstrādāti ar kreozotu vai citiem konservantiem to ilgstošai saglabāšanai. Tas neietver gulšņus un pārslēgšanas saites, kas ir apstrādātas ar fungicīdu vai insekticīdu, lai aizsargātu tos no sēnītēm vai parazītiem nosūtīšanas vai uzglabāšanas laikā. Tās uzskata par “neimpregnētām” un klasificē apakšpozīcijā 4406 11 (lapu koku) vai 4406 12 (lapu koku).

Sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli ir vienkārši sagatavoti kokmateriāli, kas ir sazāģēti vai šķeldoti kopā ar graudiem vai sagriezti šķēlēs. Tas var būt jebkurā garumā, bet tam jābūt biezākam par 6 milimetriem. Tas var būt vai nevar būt ēvelēts, slīpēts vai savienots ar pirkstu. Sazāģētus vai šķeldotus kokmateriālus klasificē pozīcijā 4407. Daži šāda veida kokmateriālu piemēri ir:

• dažāda izmēra zāģgarumi
• sijas
• plankas
• ekiji
• dēļi
• lati

Iekļautas arī šķeltas vai mizotas – rotējošas grieztas – koksnes loksnes.

Jāņem vērā, ka klasifikācijas nolūkos termins “plānots” neattiecas uz apdarinātiem kokmateriāliem, kas ir plānoti, lai noņemtu berzes, un dažām neapstrādāto zāģu zīmēm, ko dažkārt dēvē par “trāpītu vai noklusētu”. Šādā veidā apstrādāti kokmateriāli jāklasificē pareizajā apakšpozīcijas kodā aiz “Plānoti” kā “Citi”.

Veseli dēļu komplekti, kas paredzēti iepakojuma kastu vai redeļu kastu izgatavošanai – ar tādiem piederumiem kā stūri vai kāju stiprinājumiem vai bez tiem — nav klasificēti apakšpozīcijā 4407. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4415.

Koka loksnes finierim un saplāksnim, dēļiem un planšetdatoriem

Koksnes loksnes, ko izmanto finierim un saplākšņa vai līdzīgas laminētas koksnes ražošanai, klasificē ar pozīcijas kodu 4408. Klasificēšanai šajā pozīcijā šīs loksnes nedrīkst būt biezākas par 6 milimetriem. Bet tos var pieslīpēt, piešūt vai pielīmēt kopā malu līdz malai, lai izgatavotu lielākas loksnes izmantošanai saplākšnī un tamlīdzīgā laminētā kokā. Loksnes var būt arī

• ēvelēti
• slīpēti
• saudzēti garumā
• saaudzēts ar pirkstu, iespējams, zigzaga rakstā

Loksnes finierim var izgatavot arī, sagriežot laminētas koksnes blokus, lai aizstātu finiera loksnes, kas izgatavotas pēc tradicionālās metodes.

Saplāksnim paredzēto plākšņu klasifikāciju neietekmē tas, ka defekts ir ieplēsts ar papīru, plastmasu vai koksni.

Dēļi, plankumi un citi kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, lai atvieglotu salikšanu vai izveidotu kontūras, tiek klasificēti pozīcijā 4409. “Nepārtrauktas formas” kokmateriāli var būt slīpēti un gropēti, izciļņoti, sadalīti, saaudzēti, veidoti, noapaļoti un līdzīgi. Tas var būt arī ēvelēts, slīpēts vai savienots ar pirkstu, un tas ietver

• koksne un apaļkoki – kājām
• līstes un fasonprofili, ieskaitot veidņus grīdlīstes un citādas formētas plātnes
• parketa grīdas sloksnes un joslas ar nepārtrauktu profilu

Veidnēts koks, kas izgatavots, uzklājot veidni uz cita veidnēta vai nepeldēta koka gabala, netiek klasificēts pozīcijā 4409. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4418 vai 4421.

Sloksnes un joslas, kas nav apstrādātas pēc ēvelēšanas, slīpēšanas vai sastiprināšanas galos, arī nav klasificētas pozīcijā 4409 Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4407 un 4408.

Arī turpmāk minētie izstrādājumi nav klasificēti pozīcijā 4409

• saplāksnis vai finierētas lentes un joslas. Tos klasificē pozīcijā 4412.
• saplākšņa vai finierētas koksnes sloksnes parketam. Tos klasificē pozīcijā 4412.
• ēvelētas vai citādas apstrādātas plātnes komplektos kā kastu plātnes. Tos klasificē pozīcijā 4415.
• koksne, kas galos ir mortizēta, tenonēta, savilkta vai līdzīgi apstrādāta. Arī koksne, kas samontēta paneļos, piemēram, galdniecībā, galdniecībā un parketa grīdas dēļos. Tās visas klasificē pozīcijā 4418.
• paneļi, kas sastāv no sietiem no rupji zāģotiem kokmateriāliem, samontēti ar līmi transportēšanai vai tālākai apstrādei. Tos klasificē pozīcijā 4421.
• koksne, kas ir bronza vai kurai ir pievienotas metāla lapas. To parasti klasificē pozīcijā 4421.

Kokskaidu plātnes, orientētas kokskaidu plātnes un tamlīdzīgas plātnes, kokšķiedru plātnes

Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes, piemēram, vafeļplātnes, klasificē ar pozīcijas kodu 4410.

Skaidu plātnes, kas pazīstamas kā skaidu plātnes, ir plakans izstrādājums, ko ražo dažādos izmēros, presējot vai ekstrūzējot. Tas ir klasificēts apakšpozīcijā 4410 11 un parasti ir izgatavots no

• koksnes šķeldas vai skaidas, kas radušās apaļkoku reducēšanas rezultātā
• koksnes atlikumi
• koksnes vai citu koksnveida materiālu, piemēram, cukurniedru, bambusa, graudaugu salmu un linu, fragmenti

Šos materiālus aglomerē ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām, kas veido kokskaidu plātni.

Kokskaidu plātnes parasti slīpē, un tās var piesūcināt ar vienu vai vairākām vielām, lai nodrošinātu ūdensnecaurlaidību, izturību pret puvi, kukaiņu uzbrukumu, uguni vai liesmu izplatīšanos, ķīmiskas vielas utt. Ekstrudētu skaidu plātņu iekšpusē var būt caurumi no gala līdz galam.

Finierētas kokskaidu plātnes – ar iekšējiem caurumiem no gala līdz galam vai bez tiem — netiek klasificētas pozīcijā 4410. Tā vietā to klasificē pozīcijā 4412.

OSB attīstījās no vafeļplātnēm. OSB atšķiras no vafeļplātnēm, jo koksnes šķipsni ir orientēti, nevis nejauši novietoti. Abas ir izgatavotas no šķipsniem, pārslām vai plāksnītēm, kas sagrieztas šķēlēs no maza diametra apaļkokiem un savienotas ar ārēju saistvielu karstumā un spiedienā. OSB klasificē apakšpozīcijā 4410 12.

Vafeļplātne ir konstruktīva plātne, kas izgatavota no lielām, plānām koka vai cita koksnveida materiāla plāksnēm. Plāksnītes izskatās kā finiera gabaliņi, un tās ir pārklātas ar ūdensnecaurlaidīgu līmi un savienotas siltumā un spiedienā. Vafeļu plātnes klasificē apakšpozīcijā 4410 90.

Pozīcijas kods 4410 ietver arī:

• skaidu plātnes un tamlīdzīgas koksnes plātnes, kas pārklātas ar plastmasu, krāsu, papīru, tekstilmateriāliem vai metālu
• kokskaidu plātnes un laminētas plātnes no vairākām skaidu plātnēm, kas pārklātas ar kokšķiedru plātnēm vienā vai abās pusēs
• laminētas plātnes, kas sastāv no vairākām kokskaidu plātnēm un vairākām kokšķiedru plātnēm, kas samontētas jebkurā secībā

Šūnveida koka plātnes ar skaidu plātnēm abās pusēs nav klasificētas pozīcijā 4410. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4418.

Kokšķiedru plātnes ir izgatavotas no koksnes un citiem koksnveida materiāliem, un tās var būt vai nebūt saistītas ar sveķiem vai citām organiskām vielām. Kokšķiedru plātnes var būt veidotas – piemēram, izliektas, gofrētas vai perforētas – un sagrieztas vai veidotas formās, kas nav kvadrāts vai taisnstūris. Tas var būt arī:

• ar virsu
• nostrādātās malas
• pārklāti vai pārklāti ar tekstilmateriālu, plastmasu, krāsu, papīru vai metālu

Klasificēšanas nolūkā smiltnīcas neuzskata par mehānisku apstrādi.

Kokšķiedru plātnes klasificē pozīcijā 4411, un tās var būt augsta, vidēja vai zema blīvuma.

Kokšķiedru plātnes, kas iegūtas “sausajā ražošanas procesā”, inkubē jo īpaši vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes (MDF), ko ražo procesā, kurā žāvētām koksnes šķiedrām pievieno papildu termoreaktīvos sveķus, lai veicinātu saistīšanu presē. Blīvums parasti ir no 0,45 g/cm³ līdz 1 g/cm³. Neapstrādātajā stāvoklī tam ir divas gludas virsmas. Vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes, kuru blīvums pārsniedz 0,8 g/cm³, tirdzniecībā dažkārt^dēvē arī par “augsta blīvuma kokšķiedru plātnēm (HDF)”.

MDF klasificē apakšpozīcijās no 441112 līdz 4411 14 atkarībā no biezuma.

Šajā pozīcijā ietilpst arī “mitrās ražošanas procesā iegūtas kokšķiedru plātnes” (cietās plātnes, vidējās plātnes vai mīkstās plātnes) (atkarībā no blīvuma apakšpozīcija 4411 92-4411 94).

Neapstrādātajā veidā cietajām plātnēm ir viena gluda un viena raupja virsma. Bet tam var būt divas gludas virsmas, ko rada īpaša virsmas apstrāde.

8. Pozīcijā 4411 ietilpst arī no kokšķiedru plātnēm izgatavoti durvju apšuvumi, kuru blīvums pārsniedz 0,8 g/cm³ un kuri ir izgriezti pēc tradicionālā paneļa durvju formas un veida.

Saplāksnis, finierētas plātnes un blīvināta koksne

Saplāksni, finierētas plātnes un tamlīdzīgus laminētus koksnes izstrādājumus klasificē pozīcijā 4412. Šos izstrādājumus var apstrādāt, lai veidotu formas, piemēram, liektas, gofrētas vai perforētas, un sagrieztas vai veidotas formās, kas nav kvadrātveida vai taisnstūrveida. Tās var būt arī:

• ar virsu
• nostrādātās malas
• pārklāti vai pārklāti ar tekstilmateriālu, plastmasu, krāsu, papīru vai metālu

Saplāksnim, kas izgatavots no skujkoku sugām, uz ārējās kārtas bieži ir defekti vai dobi, kas ražošanas procesā ir remontēti ar koka ieklājumu vai plastmasas pildvielu savienojumiem. Šie materiāli nav uzskatāmi par papildu vielām un neietekmē saplākšņa klasifikāciju pozīcijā 4412.

Saplāksnis var būt neslīpēts vai tālāk apstrādāts slīpējot. Termins “neslīpēts” ietver “slīpēts”, kas ir nelīdzenumu izlīdzināšanas process uz ārējās kārtas, ko izraisa ielāpīšana, piesprādzēšana vai pildīšana.

Produktu veidi, ko klasificē pozīcijā 4412 ir šādi:

• galdniekplātnes
• saklātņi
• galdniekplātnes

Tie ietver arī:

• saplāksnis vai finierētas plātnes, ko izmanto par grīdas paneļiem un ko dažkārt dēvē par “parketa grīdas segumu” – šiem paneļiem ir plāns koka finieris, kas piestiprināts pie virsmas, lai tie izskatītos kā grīdas paneļi, kas sastāv no parketa sloksnēm
• laminēti koka paneļi durvīm (t. s. “durvju sagataves”), kam ir blokplātņu tipa serde. Eksponētās serdes malas var būt izgatavotas no koka gabaliem, kas pazīstami kā “slīpumi”, un malas var būt arī finierētas. Šie paneļi var būt tālāk apstrādāti, piemēram, pievienojot viras vai citas durvju mēbeles.

Blīvinātu koksni klasificē pozīcijā 4413. Tas var būt blokos, plātnēs, sloksnēs un profilos, un visbiežāk tas ir dižskābaržs, ragu kūlis, robīnijs un papeles.

Blīvēšanu var veikt vienlaikus ar impregnēšanu, pielīmējot ļoti plānas koka loksnes – parasti dižskābarža – ar termoreaktīvu plastmasu augstā temperatūrā, lai koksne būtu dziļi piesūcināta un saspiesta, kā arī savienota.

Rāmji, darbarīki un virtuves piederumi

Koka ietvarus gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem klasificē pozīcijā 4414. Tās var būt jebkuras formas vai izmēra un vai nu sagrieztas vienā gabalā no cieta koka bloka, vai veidotas no kronšteiniem vai fasonētiem materiāliem. Rāmji var būt izgatavoti arī no koka inkrustācijas vai inkrustācijas, un tie var būt aprīkoti ar mugurām, balstiem un gludu stiklu.

Koka darbarīkus, instrumentu korpusus, instrumentu rokturus, slotu vai suku korpusus un rokturus, zābaku vai kurpju liestes un kurpju kokus klasificē pozīcijā 4417. Šajā pozīcijā ietilpst arī krāsu otas rokturi, skūšanās otas rokturi utt.

Šādi koka izstrādājumi nav klasificēti pozīcijā 4417

• koksne, kas ir tikai rupji apstrādāta vai noapaļota, lai izgatavotu instrumentu rokturus – tos klasificē pozīcijā 4404
• koksne, kas sazāģēta tikai blokos vai citās formās, kuras gatavas gatavošanai izstrādājumos, kas klasificēti pozīcijā 4417, bet vēl nav veidota līdz sagatavju stadijai – klasificējama pozīcijā 4407
• koka rokturi galda nažiem, karotēm un dakšām – klasificējami pozīcijā 4421

Virtuves piederumus un galda piederumus, kas izgatavoti no koka, klasificē pozīcijā 4419, un tie ietver tikai funkcionālus priekšmetus, piemēram,

• karotes
• dakšas
• salātu serveri
• plāksnes, bļodas un pildījuma trauki
• velmēšanas tapas
• sviesta patri
• kaitīgie organismi
• paplātes
• maizes plāksnes
• trauku žāvēšanas režģi

Dekoratīvie priekšmeti un mēbeles nav aptverti. Arī galda un virtuves piederumu koka daļas, kas nav izgatavotas tikai no koka un nav klasificētas pozīcijā 4412. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4421.

Futrāļi, mucas, kastes un koka rotājumi

Koka kastes, kastes, redeļu kastes, mucas un tamlīdzīgas tilpnes klasificē pozīcijā 4415. Šos priekšmetus var vienkārši sašūt kopā, savienot vai savienot kādā citā veidā. Tās var būt aprīkotas ar virām, rokturiem, stiprinājumiem, kājām vai stūru gabaliem un oderētas ar tādu materiālu kā metāls vai papīrs. Iepriekš lietotus konteinerus, kurus var atkal izmantot, klasificē arī pozīcijā 4415.

Šādas pozīcijas klasificē arī pozīcijā 4415

• Kabeļu spoles — tās ir lielas, tukšas mucas, ko izmanto elektrisko, telefona un tamlīdzīgu kabeļu turēšanai un pārvadāšanai, un to diametrs bieži vien pārsniedz 1 metrus.
• Kravasplātnes — tās ir pārnēsājamas platformas, uz kurām var iekraut vairākas preces, piemēram, platformas, pasta platformas, apkakles tipa platformas, sānu-dzelzceļa platformas un gala-dzelzceļa platformas
• Paliktņi — tie ir vai nu kravas paliktņi ar diviem klājiem, kas ir atdalīti ar turētājiem, vai vienstāva paliktņi, kas paredzēti darbam ar dakšas pacēlāju vai paliktņu kravas automobili
• Kastu paliktņiem — tiem ir vismaz trīs vertikālas malas, kas ir nostiprinātas, noņemamas vai saliekamas, un tie ir konstruēti tā, lai tos sakrautu ar divstāvu paliktni vai citu kastu paliktni

Veselus koka dēļu komplektus, kas ir nesamontēti un paredzēti iesaiņošanai kastēs, redeļu kastēs un citos konteineros, klasificē apakšpozīcijā 4415 10. Šie dēļi var būt sazāģēti, šķelti vai mizoti, un tos var uzrādīt vienā sūtījumā. Apakšējās daļas, sāni, vāki un stiprinājumi var būt vai nebūt izvietoti virknē.

Nepilni koka dēļu komplekti, ko paredzēts izgatavot iepakošanas kastēs, redeļu kastēs un citos konteineros, kas nav klasificēti pozīcijā 4415. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4421.

Koka mucas,mucas, kubli, toveri un citi mucinieku izstrādājumi un to daļas, ieskaitot mucu dēlīšus, klasificē 4416. pozīcijā. Tas attiecas arī uz mucām un mucām, kurām ir ķermenis, kas izliekas vidējā un divos slēgtos galos. Vannām un vannām parasti ir viens slēgts gals, un tām var būt noņemams vāks.

Trauki ir ēvelēti, saliekti plankumi, kas vienā vai abos galos ir nobīdīti vai nobīdīti. Viņiem ir grope, ko sauc par kraukšķi, kas radīta, lai palīdzētu salikšanā. Trauki var būt

• sazāģēti tikai uz vienas no galvenajām virsmām un tālāk neapstrādāti
• vismaz uz vienas no tā galvenajām virsmām sazāģēts cilindriski un tālāk nesagatavots

Jaunas mucas vai mucas, ko ieved izmantošanai viskija tirdzniecībā, dažkārt sagatavo lietošanai, katrā mucā pievienojot dažus galonus saldo ķiršu maisījuma. Pēc tam mucas atstāj uz vairākiem mēnešiem un periodiski pagarina. Šerija maisījuma atlikumu pirms nosūtīšanas atdala.

Dekoratīvo koksni un koka rotājumus klasificē pozīcijā 4420. Tajās ietilpst

• koka inkrustācijas un intarsijas
• lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem, galda piederumiem un tamlīdzīgiem izstrādājumiem
• šņaucamās kastes, mazas kastes, ko var nēsāt kabatā, rokassomā vai pie personas, kancelejas piederumi, adatas kastes, tabakas burkas un saldās gaļas kastes
• statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi
• koka mēbeles, kas nav iekļautas 94. nodaļā, piemēram, mēteļi vai cepuru plaukti, drēbju pakaramie, pelnu trauki, vēstuļu paplātes biroja vajadzībām, pildspalvu un tintes statīvi

Koka intarsijas un inkrustācijas plākšņus klasificē apakšpozīcijā 4420 90. Marmorējums parasti sastāv no plāna koka gabaliem – un, iespējams, citiem materiāliem, piemēram, parastā metāla, čaulas un ziloņkaula –, kas rotājumā ir pielīmēti koka aizmugurējā plāksnē.

Namdaru un galdnieku darinājumi un dažādi koka izstrādājumi

Namdaru un galdniecības izstrādājumus klasificē pozīcijā 4418. Tie ietver šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas.

Galdniecības izstrādājumi ir celtniecības piederumi, piemēram, durvis, logi, kāpnes, durvju un logu rāmji. Galdniecības izstrādājumi ir koka izstrādājumi, piemēram, baļķi, ragi un jumta stīgas, ko izmanto būvkonstrukcijām vai sastatnēm, arkas balstiem utt. Tas ietver arī samontētus veidņus betonēšanas darbiem un līmētus laminētus kokmateriālus jeb “glulam”.

Šķemba ir gareniski sazāģēta koksne, kas vienā galā ir biezāka, bet otrā galā – plānāka. Kratījums ir koksne, kas ir šķelta, lai atklātu koksnes dabisko struktūru.

Cietus laminētus koka paneļus ar bieziem serdeņiem klasificē apakšpozīcijā 4418 20, ja tie ir tālāk apstrādāti tā, ka tos var nepārprotami izmantot tikai kā durvis, to rāmji un sliekšņi. Piemēram, tajos varētu būt iegriezti rokturu, slēdzeņu un viru padziļinājumi. Neapstrādāti paneļi – dažkārt pazīstami kā vienlaidu durvju serdes sagataves — nav klasificēti šajā apakšpozīcijā, pat ja to malas ir finierētas. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4412.

Saliktus grīdas dēļus klasificē apakšpozīcijā 4418 73 vai 4418 79. Šie paneļi sastāv no “diluma slāņa”, kas izgatavots no blokiem, sloksnēm, frīzēm u. tml. un samontēts uz piemērota materiāla, piemēram, koksnes, skaidu plātņu, papīra, plastmasas un korķa pamatnes. Mozaīkas grīdu paneļi ir saliekami paneļi, kas sastāv no vairākiem atsevišķiem kvadrātveida vai taisnstūrveida elementiem. To vidū var būt kabojoni, kas ir neizkrāsoti, ļoti pulēti dārgakmeņi. Sloksnes ir izvietotas atbilstoši noteiktam rakstam, piemēram, čekiem, groziem un siļķes kauliem.

Veidņus klasificē apakšpozīcijā 4418 40. To izmanto visu veidu betona būvdarbiem, piemēram, pamatnēm, sienām, grīdām, kolonnām, balstiem, balstiem un tuneļa daļām. Parasti veidņus izgatavo no sveķu dēļiem un baļķiem. Saplākšņa paneļi, ko izmanto veidņiem un kas nav klasificēti šajā apakšpozīcijā, pat ja tie ir pārklāti no vienas vai abām pusēm un ir skaidri paredzēti izmantošanai betona veidņos. Tā vietā tos klasificē pozīcijā 4412.

Šūnveida koka paneļus klasificē arī apakšpozīcijā 4418 90.

Dažādus koka priekšmetus klasificē pozīcijā 4421 un ietver:

• koka izstrādājumi, kas izgatavoti, virpojot vai izmantojot jebkuru citu metodi
• dzīvnieku novietnes, piemēram, trušu kūtīs, vistu kūtīs, bišu stropos un audzētavās
• siles, teātra dekorācijas, galdiņi, kāpnes, pakāpieni, statņi, etiķetes dārzkopībai, zobu paneļi, žogi, žalūzijas, žalūzijas, ogas, zārki utt.
• nepilnīgi planku komplekti, kas ir tikai koka iepakojuma kastes daļas, piemēram, vāki
• koka plaukti un plaukti, kurus var vai nedrīkst montēt, ar noteikumu, ka tos nevar identificēt kā mēbeles
• dārza žogs, kas izgatavots no trelli darba šķērsvirzienā un pēc tam izstiepts – pazīstams kā “accordion system” žogu nožogojums
• smaili un smaili nūjiņi, ko izmanto noteiktu pārtikas produktu noformēšanai
• koka rokturi galda nažiem, karotēm un dakšām
• koka sloksnes, kas ir zobotas vai rievotas uz vienas malas, lai veidotu grāmatu atbilstību
• rullīša žalūzijas, ko ieved komplektos, parasti sastāv no koka rullīša, kas vienā galā aprīkots ar metāla vāciņu un atsperi, metāla vāciņu otram galam, divām skavām, koka siksnām un sliedēm un sliežu ceļiem
• tualetes sēdekļi, kam nav redzama grauda un kas parasti pārklāti ar akrila krāsu

Koka grīdas segums

Nav viena preču koda, kas attiektos uz visiem koka grīdas seguma veidiem. Tā vietā klasifikācija ir atkarīga no tā, no kā tā ir izgatavota, dažos gadījumos – no tā, kā tā ir izgatavota, un no izmantotās koksnes veida – masīvkoksnes, kokšķiedras koksnes, tropu, plastmasas vai koka lamināta utt.

Šķeltas vai mizotas – rotējošas grieztas – koksnes loksnes, dēlīšus un joslas parketa grīdas segumam klasificē pozīcijā 4407. Šāda veida koksne nav pilnībā sagatavota un nenodrošina parketa grīdas izskatu. Tas nav ticis apstrādāts pēc ēvelēšanas, slīpēšanas vai sastiprināšanas galos.

Koksni, kas ir nepārtraukti veidota – piemēram, ar gropēm vai gropēm – pie kādas no malām vai virsmām, klasificē pozīcijā 4409.

Grīdas segumu ar vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes (MDF) serdi, kas ir izliekta un rievota (“bloķēšanas sistēma”), un koka fotoattēla virsmu uz papīra, kurā simulēts parketa panelis, kura aizsargkārtā ir melamīna sveķi (lakta) un kura pamatne izgatavota no impregnēta papīra, klasificē 4411. pozīcijā.

Saplāksnes vai finierētas koksnes parketa grīdas sloksnes, kas var būt vai var nebūt nepārtraukti veidotas pie jebkuras no malām vai virsmām, klasificē ar pozīcijas kodu 4412. Šajā pozīcijā ietilpst arī saplākšņa paneļi vai finierētas plātnes, ko izmanto par grīdas paneļiem un kam ir plāns koka finieris, kas piestiprināts pie virsmas, lai tie izskatītos kā grīdas paneļi, kas sastāv no parketa sloksnēm. Tās var būt vai nebūt nepārtraukti veidotas kādā no to malām vai virsmām.

Parketa sloksnes, kas samontētas paneļos vai plāksnēs, klasificē pozīcijā 4418.

Nesamontētas parketa grīdas sloksnes un joslas, kas sastāv no šauriem dēļu gabaliem, kuri ir nepārtraukti veidoti pie jebkuras no malām vai virsmām, klasificē pozīcijā 4409.

Šūnveida koka paneļus un saliktus parketa paneļus vai flīzes, ieskaitot tos, kas sastāv no parketa sloksnēm, kuras samontētas uz viena vai vairāku koka slāņu pamata, klasificē pozīcijā 4418.

Koka grīdas seguma raksturlielumi

Masīvkoku un finierētu koksni var smiltināt un nogatavināt līdz ar vecumu. Šķiru nosaka pēc koka redzamo mezglu skaita, krāsu variācijām un citiem marķējumiem. “Prime” kategorijas, kurām ir maz vai mazāki mezgli un variācijas, ir dārgākas un rūsīgākas nekā tās, kurām nav viendabīga izskata.

Daudzas masīvkoksnes grīdas tiek piegādātas rūpnīcā, un tas nozīmē, ka pirms piegādes tās ir slīpētas un aizzīmogotas.

Finierētas grīdas ir gatavas rūpnīcā, un, tā kā tās ir lapkoku koksnes un skujkoku koksnes slāņu kombinācija, tās kopumā ir stabilākas nekā masīvkoksne, un maz ticams, ka izveidosies plaisas starp plātnēm.

Koka grīdas paneļiem un sloksnēm ir mēles un gropes konstrukcija, lai likvidētu iegrimi. Tas padara tos stiprākus un vieglāk montējamus, atšķirībā no vecākā stila, kvadrātveida plankumiem vai blokiem.

Oriģinālā cietkoksne, piemēram, ozols un elms, dod ceļu lētākām skujkoku koksnes alternatīvām, piemēram, priedei.

Koka grīdas seguma terminu glosārijs

Daži koka grīdas segumi, kas izmantoti šajā rokasgrāmatā un tarifā, ir uzskaitīti un izskaidroti turpmāk.

• Groza raksts — pirkstu, bloku vai sloksņu kopums, kas novietots līdz malai, lai izveidotu kvadrātu, kura mala ir tikpat gara kā pirksts, bloks vai sloksne
• Ķieģeļu raksts — parkets, kas sastāv no vienāda garuma un platuma gabaliem, kuru gala locītava atrodas pretstatītā elementa centrā
• Inženierijas ceļā iegūta koksne — lapkoku koksnes slāņi, kas saspiesti kopā, piemēram, masīvkoksne. Pēc dēšanas to var slīpēt un atjaunot
• Franču grīdas segums – grīdas segums, kas sastāv no nejauši izvēlētiem gabaliem un platuma virknes, izvietots paralēli
• Siļķes kauls – parkets, kas izgatavots no vienāda izmēra gabaliem, kuru gali izgriezti taisnā leņķī, novietoti perpendikulāri viens otram 45 grādu leņķī attiecībā pret sienu vai batenu virzienu
• Ungārijas raksts — parkets, kas izgatavots no vienāda izmēra gabaliem, kura gali izgriezti 45 un 60 grādu leņķī un kura gals novietots taisnā leņķī vai 120 grādu leņķī, veidojot paralēlu rakstu
• Laminēti — laminētu koksni nedrīkst sajaukt ar laminētu plastmasu vai papīru. Dažos modernos laminētos grīdas segumos tiek izmantots koksnes fotoattēls uz plastmasas vai papīra, ko izmanto uz augsta blīvuma kokšķiedru plātnēm vai līdzīgam izstrādājumam. Šāda veida lamināts nav novecojis, un to parasti nevar slīpēt un renovēt kā masīvkoku.
• Daudzslāņu grīdas segums — koka grīdas segums ar virskārtas biezumu vismaz 2,5 milimetri pirms uzstādīšanas
• Parkets — koka grīdas segums ar virskārtas biezumu vismaz 2,5 milimetri pirms uzstādīšanas
• Parketa panelis — iepriekš samontēts ielikšanas mezgls, kas izgatavots no parketa gabaliem
• Ēvelēšana — tā ir pieejama dažādos platumos vai nu ar mēli un gropi garumā, vai kā gludi kvadrātveida plankumi, kas vienkārši satuvinās viens pret otru
• Masīvkoka bloku parkets — vienveidīgi ķieģeļiem līdzīgi kluči, parasti ozols, kas ielikti siļķu kauliņu, ķieģeļu, kāpņu vai groza veidošanā
• Masīvkoka parkets — izgatavots no dažādām krāsainām cietkoksnes daļām, lai radītu dekoratīvu zīmējumu. Šāda veida grīda parasti ļauj aklimatizēt ēku, kurā tā tiks uzklāta, jo koksnes mitruma saturs var mainīties. Tas izraisa ekspansiju un saraušanos, tāpēc koksnei ir vajadzīgs laiks, lai stabilizētos.
• Sloksnes raksts — parkets, kas izgatavots no vienāda platuma, bet nejaušām sloksnēm
• Finieris — viens plāns vai smalks koka slānis, kas pielīmēts ražotajai bāzei. Finiera grīda parasti ir aprīkota ar “peldošām” grīdām, kas nozīmē, ka tās nav piestiprinātas zem grīdas. Tās atrodas uz putu vai korķa pamatnes, un tām ir jābūt plakanai, pat līdzenai virsmai zem tās.
• Koka bloks — grīdas no nelielām koka sloksnēm vai blokiem, aptuveni trīs collas platas un deviņas collas garas, sakārtotas siļķes kauliem, groziem un citiem ģeometriskiem rakstiem
• Koka lamināts — tam ir plānas koksnes kārtas, kas pielīmētas pie rūpnieciski ražotas bāzes
• Koka plankumi, kas ir garāki un platāki par 10 centimetriem vai vairāk
• Koka sloksnes — plātnes ir šaurākas un īsākas par plaknēm, un uz katra kartona ir līdz trim koka sloksnēm