ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noslēgšanu

par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību noslēgšanu

(2011/2152(ACI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību projektu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310., 311., 312. un 323. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 23. oktobra rezolūciju labvēlīga iznākuma panākšanai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas apstiprināšanas procedūrā[1],

–   ņemot vērā 2013. gada 8. februārī pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā tā 2013. gada 13. marta rezolūciju par Eiropadomes 7. un 8. februāra secinājumiem attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu[2],

–   ņemot vērā 2013. gada 28. jūnijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par politisko vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[3],

–   ņemot vērā Reglamenta 127. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0337/2013),

A. tā kā Eiropas Parlaments, Padomes Īrijas prezidentūra un Komisija 2013. gada 27. jūnijā augstākajā politiskajā līmenī panāca vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam un jaunu Iestāžu nolīgumu;

B.  tā kā pirmo reizi tika izmantoti Lisabonas līgumā ir paredzētie jaunie noteikumi, kas attiecas uz DFS, īpaši attiecībā uz lielāku Eiropas Parlamentam piešķirto lomu un prerogatīvām;

C. tā kā saistībā ar DFS ir jāpieņem iestāžu nolīgums budžeta disciplīnas piemērošanai un ikgadējās budžeta disciplīnas darbības uzlabošanai, kā arī starpiestāžu sadarbības budžeta jautājumos uzlabošanai,

1.  pieņem politisko vienošanos, kas panākta par DSF 2014.–2020. gadam un par jauno Iestāžu nolīgumu; pauž apņēmību turpmākajās budžeta procedūrās pilnībā izmantot jaunizveidotos instrumentus, it īpaši attiecībā uz elastību;

2.  uzsver, ka garais un smagais sarunu process kā Padomē, tā starp iestādēm un tā iznākums nav ļāvis apmierinoši piemērot jaunos DSF noteikumus, kas paredzēti Lisabonas līgumā, īpaši tos noteikumus, kas paredz piešķirt Eiropas Parlamentam lielāku lomu un prerogatīvas;

3.  nosoda Padomes sarunu stratēģiju, proti, to, ka sarunās iesaistītās puses ierobežoja Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumi jautājumos, uz kuriem attiecās parastā likumdošanas procedūra, piemēram, detalizētiem līdzekļu piešķiršanas kritērijiem, līdzekļu sadalījumu pa programmām vai saņēmējiem, kā arī diskrecionāriem finanšu piešķīrumiem, ar ko pielāgo summas, kuras dalībvalstis saņem no Savienības budžeta, tādējādi abas likumdevējas iestādes nevarēja pienācīgi veikt sarunas;

4.  turklāt pauž nožēlu, ka pāris pēdējos gados notikusī biežā saziņa starp tā delegāciju un secīgajām Padomes prezidentūrām un daudzās šajā sakarībā rīkotās sanāksmes nav ietekmējušas ne sarunu garu, grafiku vai saturu, ne Padomes nostāju, tostarp nepieciešamību nošķirt ar vienošanos par DFS saistītos likumdošanas aspektus no budžeta aspektiem;

5.  secina — lai atvieglotu DFS pieņemšanu, nākotnē saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu būtu jānosaka alternatīva darba procedūra, nodrošinot to, ka pilnībā tiek ievērotas LESD noteiktās Parlamenta likumdošanas un budžeta pilnvaras, ka Padome faktiski ved sarunas arī par jebkādām ar DFS saistītām programmu juridiskā pamata daļām un ka Eiropadome atturas no darbošanās likumdevēja statusā, tādējādi pārkāpjot LESD noteikumus;

6.  prasa Budžeta komitejai sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju labu laiku pirms 2016. gada pēcvēlēšanu pārskatīšanas izdarīt nepieciešamos secinājumus un nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem par šādu sarunu kārtību, lai nodrošinātu demokrātisku un pārredzamu visu budžeta sagatavošanas procesu.

7.  apstiprina pievienotā nolīguma slēgšanu;

8    uzdod priekšsēdētājam parakstīt nolīgumu kopā ar Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem un organizēt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.   uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā šo lēmumu kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0360.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0304.

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

turpmāk "iestādes",

ir vienojušās PAR TURPMĀKO.

1.  Šā nolīguma, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

2.          Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs visām iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā.

3.          Ar šo nolīgumu netiek grozītas iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. …[1]^[2]* ("DFS regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012[3] ("Finanšu regula").

4.          Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu kopīgu vienošanos.

5.  Šim nolīgumam ir trīs daļas:

– I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) saistītus papildu noteikumus un noteikumus par īpašiem instrumentiem, kas nav iekļauti DFS;

– II daļa attiecas uz iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā;

– III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

6.          Šis nolīgums stājas spēkā …^[4]*, un ar to aizstāj 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [5].

I DAĻA

DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI

A.     Ar DFS saistīti noteikumi

7.          Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā un par paredzamu attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Minēto informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.

8.          Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategorijai "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija", paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2020. gada

9.          Komisija 2017. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2020. gada. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.

B.  Noteikumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem, kas nav iekļauti DFS

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

10.        Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

Līdzekļu pārvietojumu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

11.        Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu, izmantojot atbilstošu budžeta instrumentu. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsāk trialoga procedūru.

Elastības instruments

12         Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katram konkrētajam finanšu gadam šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā.

Lēmumu par elastības instrumenta izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienošanos panāk ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

13.        Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ja netiek panākta vienošanās, uzsākt trialoga procedūru.

Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Neparedzēto izdevumu rezerve

14.        Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt tikai saistībā ar projektu budžeta grozījumam vai gada budžetam, kura pieņemšanai šāds priekšlikums būtu vajadzīgs. Priekšlikumam par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu Komisija pievieno priekšlikumu par ievērojamas summas pārdali esošā budžeta ietvaros un ciktāl to pamato Komisijas analīze.

Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome vienlaikus ar tā budžeta grozījuma vai Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanu, kura pieņemšanu atvieglo neparedzēto izdevumu rezerve. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti LESD 314. pantā Savienības vispārējā budžeta apstiprināšanai.

II DAĻA

IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA

BUDŽETA JAUTĀJUMOS

A.     Iestāžu sadarbības procedūra

15.        Sīkāk izstrādāti noteikumi par iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti pielikumā.

Budžeta pārredzamība

16.        Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo un nekonfidenciālo informāciju par:

– Savienības aktīviem un saistībām, tostarp tādiem, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko Savienība īsteno saskaņā ar tās pilnvarām, kuras noteiktas Līgumos,

– Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, tostarp ieguldījuma fondiem,

– dalībvalstu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pastiprinātu sadarbību, ciktāl tie nav iekļauti Savienības vispārējā budžetā.

B.  Finanšu noteikumu ietveršana leģislatīvajos aktos

17.        Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 10 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Šis punkts neattiecas ne uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 16. punktā minētajiem liela mēroga projektiem.

18.  Leģislatīvajos aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, neietver "summa, ko uzskata par nepieciešamu".

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu šim nolūkam iekļauj visos leģislatīvajos aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

Ja par attiecīgo finanšu atsauces summu vienošanās ir panākta samierināšanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā [6], to uzskata par atsauces summu šā nolīguma 17. punkta nozīmē.

C.  Izdevumi saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē

19.        Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu.

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājušies spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trialogā, iespējams, vienkāršotā formā, par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

21.        Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

D.  Izdevumi saistībā ar rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē

22.        Apropriācijas rezervei krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, kas paredzēta [25.a pantā] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. … [7]^[8]* iekļauj tieši Savienības vispārējā budžetā. Jebkuras summas no rezerves, kuras neizmanto krīzes pasākumiem, atmaksā tiešajos maksājumos.

Izdevumus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz krīzēm, kas notiek starp 16. oktobri un finanšu gada beigām, var finansēt no nākamā finanšu gada rezerves, saskaņā ar trešajā daļā noteiktajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar attiecīgo leģislatīvo aktu ir jāizmanto rezerve, tā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz budžeta pozīcijām, no kurām finansē tos pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem. Pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu no rezerves, izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Līdzekļu pārvietošanu no rezerves veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Domstarpību gadījumā ierosina trialoga procedūru.

E.  kopējās ārpolitikas un drošības politikas (kādp) finansēšana

23.        KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos („Augstais pārstāvis") , un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

24.        Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības vispārējā budžeta, iestādes – Samierināšanas komitejas ietvaros un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Savienības vispārējā budžeta, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts ceturtajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visiem citiem turpmākajiem, bet neparedzētiem instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta nodaļas apjoms finanšu gadā nav pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu, ņemot vērā DFS regulas 3. pantu un šā nolīguma 10. punktu.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

– atsevišķas nozīmīgākās misijas, kā minēts Finanšu regulas 49. panta 1. punkta g) apakšpunktā,

– krīzes pārvarēšanas operācijas, konfliktu novēršana, atrisināšana un stabilizācija, un miera un drošības procesu uzraudzība un īstenošana;

– ieroču neizplatīšana un atbruņošanās;

– ārkārtas pasākumi;

– sagatavošanās un papildu pasākumi;

– Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

25.        Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības vispārējo budžetu, n – 1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, Samierināšanas komitejā. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi ("finanšu pārskatu"), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

F.  Iestāžu līdzdalība jautājumos saistībā ar attīstības politiku un eiropas attīstības fondu

26.        Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem neatkarīgi no to finansējuma avota. Pārbaudi, ko Eiropas Parlaments veic attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EDP) izmantošanu, pēc brīvprātības principa pielīdzinās pārbaudes tiesībām, kuras pastāv saistībā ar Savienības vispārējo budžetu, sevišķi attiecībā uz attīstības sadarbības instrumentu, ievērojot sīki izklāstītus noteikumus, kas jānosaka neformālā dialogā.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā, ka Komisija, lai inter alia pastiprinātu attīstības politikas demokrātisku kontroli, paredz ierosināt EAF iekļaušanu budžetā no 2021. gada.

G.  iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā jautājumos saistībā ar administratīvajiem izdevumiem

27.        Uzkrājumus, balstoties uz 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, kā tas noteikts DFS regulas pielikumā, sadala proporcionāli starp visām iestādēm, kā arī citām Savienības struktūrām, balstoties uz to attiecīgo administratīvā budžeta daļu.

Tiek sagaidīts, ka katra iestāde, struktūra vai aģentūra gada budžeta procedūrā sniedz tādas izdevumu aplēses, kas atbilst pirmajā daļā minētajām norādēm.

Lai neitralizētu papildu spējas, ko rada darba laika palielināšana līdz 40 stundām nedēļā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas pakāpeniski samazināt štatu sarakstā 2013. gada 1. janvārī paredzēto darbinieku skaitu par 5 % [9]. Šis samazinājums būtu jāpiemēro visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām, un tas būtu jāīsteno laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta tiesības.

III DAĻA

SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA

FINANŠU PĀRVALDĪBA

A.     Kopīga pārvaldība

28.        Komisija nodrošina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pēc to lūguma saņem visu informāciju un dokumentus, kas attiecas uz Savienības līdzekļiem, iztērētiem ar starptautisku organizāciju starpniecību, kas iegūti saskaņā ar pārbaudes nolīgumiem, kuri noslēgti ar minētajām organizācijām, un kas nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas kompetences atbilstoši LESD.

Novērtējuma ziņojums

29.        Komisija LESD 318. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā nošķir iekšējās politikas jomas, kas vērstas uz stratēģiju "Eiropa 2020", un ārējās politikas jomas, un vairāk izmanto informāciju par darbības rezultātiem, tostarp darbības novērtējuma revīzijas rezultātus, lai izvērtētu Savienības finanses, balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem.

Finanšu plānojums

30.        Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi aprīlī vai maijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam) un otro reizi decembrī vai janvārī (pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas) – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1. (izņemot izdevumu apakškategorijai "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija"), 2. (vienīgi "videi" un "zivsaimniecībai"), 3. un 4. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

a)     spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

– attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai būtu jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parasto likumdošanas procedūru vai īpašu likumdošanas procedūru), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

– attiecībā uz ikgadējām darbībām (saistībā ar izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām un aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai būtu jāsniedz daudzgadu tāmes un jānorāda rezerves, kas pieejamas līdz maksimālajiem apjomiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012[10];

b)  vēl neizlemti leģislatīvo aktu priekšlikumi: procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts aprīļa programmā vai decembra programmā. Eiropas Parlaments un Padome jo īpaši būtu jāinformē par:

a)     visiem jaunajiem pieņemtajiem leģislatīvajiem aktiem un vēl neizlemtajiem priekšlikumiem, kas iesniegti, bet nav iekļauti aprīļa vai decembra programmā (ar attiecīgajām summām);

b)     Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot vai darbībām ir iespējama finansiāla ietekme.

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

B.  Aģentūras un eiropas skolas

31.        Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

– pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz priekšlikumus par jaunas aģentūras izveidi pirmajam trialogam, kurš notiek pēc tās priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību akta projektu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī izklāsta aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu;

– otrkārt, likumdošanas procesa laikā Komisija palīdz likumdevējam izvērtēt ierosināto grozījumu finansiālās sekas. Minētās finansiālās sekas būtu jāapsver attiecīgajos leģislatīvajos trialogos;

– treškārt, pirms leģislatīvā procesa noslēguma Komisija iesniedz atjauninātu finanšu pārskatu, ņemot vērā iespējamus likumdevēja veiktus grozījumus; minēto galīgo finanšu pārskatu iekļauj noslēguma leģislatīvā trialoga darba kārtībā, un likumdevējs to oficiāli apstiprina. To iekļauj darba kārtībā arī turpmākā budžeta trialogā (kas steidzamos gadījumos var notikt vienkāršotā formā), lai panāktu vienošanos par finansējumu;

– ceturtkārt, trialoga laikā panākto vienošanos, ņemot vērā Komisijas veikto budžeta izvērtējumu attiecībā uz leģislatīvā procesa saturu, apstiprina kopīgā paziņojumā. Minētā vienošanās Eiropas Parlamentam un Padomei jāapstiprina saskaņā ar savu reglamentu.

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāgroza, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

32.  Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

33.        Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis, jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības vispārējo budžetu.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                 Padomes vārdā –                         Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs                                        priekšsēdētājs                              Komisijas loceklis

PIELIKUMS

IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A. daļa. Budžeta procedūras grafiks

1.          Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi.

B. daļa. Budžeta procedūras prioritātes

2.          Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.

C. daļa. Budžeta projekta izstrāde un tāmju atjaunināšana

3.          Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām.

4.          Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņem vērā:

a)     dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b)     spēju izmantot apropriācijas, vienlaikus cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

c)     iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus, jaunas sagatavošanās darbības vai abus, vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai ir iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d)     vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

5.          Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

6.          Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi.

7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā.

8.          Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

9.          Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var veikt budžeta projekta grozījumus saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp sagatavot vēstuli par grozījumiem, kurā tiek atjaunināta izdevumu tāme attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami.

D. daļa.  Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras

10.        Savlaicīgi, pirms lasījuma Padomē sasauc trialogu, lai iestādes varētu apmainīties ar viedokļiem par budžeta projektu.

11.        Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā.

12.        Trialogu varētu sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

E. daļa. Samierināšanas procedūra

13.        Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā , Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājās un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71[11].

14.  Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamentā nobalsotajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.

15.        Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

16.        Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

17.  Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

18.        Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pa kārtai Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

19.        Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

20.        Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu (iesniedzamie dokumenti), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi [12]. Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski "atvērtām". Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām [13]. Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem.

21.        Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:

– definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

– pieņem to budžeta pozīciju sarakstu, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu;

– apspriež pirmajā ievilkumā minētos jautājumus, lai panāktu iespējamu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā,

– izskata tematiskus jautājumus, tostarp DFS izdevumu kategorijas.

Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

22.        Samierināšanas komitejai tās sanāksmē ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās.

23.  LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:

– visu budžeta pozīciju summas un DFS izdevumu kategoriju kopsummas,

– konsolidēts dokuments, kurā norādītas visu samierināšanas procedūras gaitā grozīto budžeta pozīciju summas un galīgais teksts,

– to budžeta pozīciju saraksts, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai ar Padomes nostāju, nav grozītas.

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

24.        Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu saskaņā ar 23. punktu.

Budžeta galīgo variantu pabeidz no juridiskā un valodas viedokļa pēc kopīgā dokumenta pieņemšanas, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūru laikā netika veikti grozījumi.

25.  Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs un ad hoc valodas režīmu trialogos.

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

Visu trīs iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

F. daļa. Budžeta grozījumi

Vispārīgie principi

26.        Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu iestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumu, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

27.        Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

Grafiks

28.        Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

29.        Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu iekšējo reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījumu projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

30.        Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījumu galīgo tekstu.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā.

Sadarbība lasījumu laikā

31.        Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu.

32.        Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmu par savām nostājām pirms trialoga.

33.        Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem.

Sadarbība pēc lasījumiem

34.        Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD.

35.        Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:

– ja trialoga laikā tiek panākta vienošanās un Eiropas Parlaments un Padome piekrīt trialoga iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi,

– ja trialoga laikā nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai pabeigtu lēmuma pieņemšanas procesu cik vien iespējams, pirms beidzies LESD 314. panta 5. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

G daļa.  "Reste à liquider" (RAL)

36.        Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu.

Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2014.–2020. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

• [1]        Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. ... (…gada ...), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014. – 2020. gadam (OV L, …, lpp.).
• [2] ^*       OV: lūgums ievietot regulas, kas atrodama dok. st1179/13, numuru un datumu un pabeigt zemsvītras atsauci.
• [3]        Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
• [4] ^*       OV: lūgums ievietot regulas, kas atrodama dok. st1179/13, spēkā stāšanās dienu.
• [5]        OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
• [6]        OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.
• [7]        Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. … ( …gada…) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (OV L …).
• [8] ^*       OV: lūgums ievietot dok. .. datumu un numuru un pabeigt zemsvītras atsauci.
• [9]       Padome un Komisija jau ir īstenojusi pirmo samazināšanu par 1 % no to darbinieku skaita, kas noteikti to štatu sarakstos 2013. gada 1. janvārī.
• [10]       Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
• [11]       Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
• [12]       Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja visas iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).
• [13]       Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par projektu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību
(2011/2152(ACI))

Atzinumu sagatavoja: Jean-Luc Dehaene un Ivailo Kalfin

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Eiropas Parlaments

1.  atzinīgi vērtē 2013. gada 27. jūnijā augstākajā politiskajā līmenī panākto Parlamenta, Īrijas prezidentūras un Komisijas vienošanos par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) tiesību aktu kopumu (DFS regulu un Iestāžu nolīgumu); ir apņēmies turpmākajās budžeta procedūrās pilnībā izmantot jaunizveidotos instrumentus, it īpaši attiecībā uz elastību;

2.  uzsver, ka ilgās un saspringtās sarunas gan Padomē, gan starp iestādēm un šo sarunu iznākums ir neapmierinoša jauno LESD noteikumu par DFS īstenošana — kas notika pirmoreiz —, it īpaši attiecībā uz Parlamenta lomu un prerogatīvām;

3.  pauž nosodījumu par to, ka Padome uzskata Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumus par saistošiem saviem sarunu vedējiem; uzsver, ka Eiropadomes secinājumi ietvēra arī elementus, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra, piemēram, detalizētus piešķiršanas kritērijus, finansējuma kopsummas pēc programmas vai saņēmēja, kā arī diskrecionārus finanšu piešķīrumus, ar ko pielāgo summas, kuras dalībvalstis saņem no Savienības budžeta;

4.  turklāt pauž nožēlu, ka pāris pēdējos gados notikusī biežā saziņa starp tā delegāciju un secīgajām Padomes prezidentūrām un daudzās šajā sakarībā rīkotās sanāksmes nav ietekmējušas ne sarunu garu, grafiku vai saturu, ne Padomes nostāju, tostarp nepieciešamību nošķirt ar vienošanos par DFS saistītos likumdošanas aspektus no budžeta aspektiem;

5.  secina — lai atvieglotu DFS pieņemšanu, nākotnē saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu būtu jānosaka alternatīva darba procedūra, nodrošinot to, ka pilnībā tiek ievērotas LESD noteiktās Parlamenta likumdošanas un budžeta pilnvaras, ka Padome faktiski ved sarunas arī par jebkādām ar DFS saistītām juridiskā pamata daļām un ka Eiropadome atturas no darbošanās likumdevēja statusā, tādējādi pārkāpjot LESD noteikumus;

6.  prasa Budžeta komitejai sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju labu laiku pirms 2016. gada pēcvēlēšanu pārskatīšanas izdarīt nepieciešamos secinājumus un nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem par šādu sarunu kārtību, lai nodrošinātu demokrātisku un pārredzamu visu budžeta sagatavošanas procesu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS