ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK

2.3.2015 - (COM(2014)0020 – C8‑0016/2014 – 2014/0011(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Ivo Belet

Procedūra : 2014/0011(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A8-0029/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0029/2015

Debates :

PV 07/07/2015 - 12
CRE 07/07/2015 - 12

Balsojumi :

PV 08/07/2015 - 4.7
CRE 08/07/2015 - 4.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0258

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK

(COM(2014)0020 – C8‑0016/2014 – 2014/0011(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0020),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0016/2014),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 4. jūnija atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0029/2015),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Lēmuma priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir teikts, ka labi funkcionējoša, reformēta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ar instrumentu tirgus stabilizēšanai būs galvenais Eiropas instruments, ko Savienība izmantos, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķi.

Grozījums Nr. 2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Ņemot vērā nepieciešamību sarunu laikā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/27/ES^1a saglabāt stimulus Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, Komisija nāca klajā ar paziņojumu par vajadzību novērtēt rīcības iespējas, tostarp iespēju pastāvīgi ieturēt nepieciešamo kvotu apjomu, nolūkā pēc iespējas drīzāk pieņemt atbilstīgus papildu strukturālos pasākumus, lai stiprinātu ETS 3. posmā un padarītu to efektīvāku.

__________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 3

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas oglekļa tirgus stāvokli 2012. gadā¹ tika norādīts, kādi pasākumi jāīsteno, lai atrisinātu pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo neatbilstību. Ietekmes novērtējumā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam² norādīts, ka saskaņā ar prognozēm šī neatbilstība turpināsies un ka to nevarētu pietiekamā mērā mazināt, pielāgojot lineāro trajektoriju stingrākam mērķrādītājam šajā satvarā. Lineārā koeficienta izmaiņas emisiju maksimālo apjomu maina tikai pakāpeniski. Līdz ar to arī pārpalikums samazinātos tikai pakāpeniski — tirgū vairāk nekā desmit gadus ilgi būtu aptuveni 2 miljardu vai vairāk kvotu pārpalikums. Lai atrisinātu šo problēmu un padarītu Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu noturīgāku pret tirgus nelīdzsvarotību, būtu jāizveido tirgus stabilitātes rezerve. Lai nodrošinātu regulatīvo noteiktību attiecībā uz izsolāmo kvotu piedāvājumu 3. posmā un paredzētu sagatavošanās laiku, kurā pielāgoties struktūras izmaiņām, tirgus stabilitātes rezerve būtu jāizveido, sākot ar 4. posmu, kas sāksies 2021. gadā. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku paredzamību, būtu jānosaka skaidri noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un atbrīvošanu no tās. No 2021. gada, ja īstenosies nosacījumi, rezervē būtu jāieskaita kvotu daudzums, kas atbilst 12 % no kvotām, kuras bijušas apritē x-2. gadā. Kad apritē esošo kvotu kopskaits būs mazāks nekā 400 miljoni, atbilstošs kvotu skaits būtu no rezerves jāatbrīvo.	(2) Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas oglekļa tirgus stāvokli 2012. gadā¹ tika norādīts, kādi pasākumi jāīsteno, lai atrisinātu pieprasījuma un piedāvājuma strukturālo neatbilstību. Ietekmes novērtējumā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam² norādīts, ka saskaņā ar prognozēm šī neatbilstība turpināsies un ka to nevarētu pietiekamā mērā mazināt, pielāgojot lineāro trajektoriju stingrākam mērķrādītājam šajā satvarā. Lineārā koeficienta izmaiņas emisiju maksimālo apjomu maina tikai pakāpeniski. Līdz ar to arī pārpalikums samazinātos tikai pakāpeniski — tirgū vairāk nekā desmit gadus būtu aptuveni 2 miljardu vai vairāk kvotu pārpalikums, un tas neļautu ETS raidīt signālu nepieciešamo investīciju piesaistei, lai mazinātu CO₂ emisijas rentablā veidā. Lai atrisinātu šo problēmu un padarītu ETS noturīgāku pret piedāvājuma un pieprasījuma svārstībām un līdz ar to novērstu trūkumus sistēmas plānojumā tā, ka tā var darboties kā sakārtots tirgus ar stabilām un konkurētspējīgām cenām, atspoguļojot kvotu patieso vērtību, 3. posma laikā būtu jāizveido tirgus stabilitātes rezerve, tādējādi no tās gūstot labumu vēl pirms 4. posma, kas sāksies 2021. gadā. Tirgus stabilitātes rezervei būtu arī jānodrošina sinerģija ar citām klimata politikām, piemēram, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes politiku. Lai saglabātu pēc iespējas lielāku paredzamību, būtu jānosaka skaidri noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē un atbrīvošanu no tās. No 2018. gada, ja īstenosies nosacījumi, rezervē būtu jāieskaita kvotu daudzums, kas atbilst 12 % no kvotām, kuras bijušas apritē x-1. gadā. Kad apritē esošo kvotu kopskaits būs mazāks nekā 400 miljoni, atbilstošs kvotu skaits būtu no rezerves jāatbrīvo.
____________________	____________________
¹COM (2012) 652 final	¹COM (2012) 652 final
² Ievietot atsauci.	²Ievietot atsauci.

Grozījums Nr. 4

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Turklāt papildus tirgus stabilitātes rezerves izveidei būtu jāizdara daži atbilstoši grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, lai nodrošinātu konsekvenci un ETS netraucētu darbību. Konkrētāk, Direktīvas 2003/87/EK piemērošana var novest pie liela kvotu apjoma izsolīšanas katra tirdzniecības perioda beigās, un tas var apdraudēt tirgus stabilitāti. Līdz ar to, lai izvairītos no kvotu piedāvājuma ziņā nelīdzsvarotas tirgus situācijas viena tirdzniecības perioda beigās un nākamā perioda sākumā, kam var būt negatīva ietekme uz tirgu, būtu jāparedz kvotu piedāvājuma ievērojamu palielinājumu, kas rodas viena tirdzniecības perioda beigās, daļēji izsolīt nākamā perioda pirmajos divos gados.	(3) Turklāt papildus tirgus stabilitātes rezerves izveidei būtu jāizdara daži atbilstoši grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, lai nodrošinātu konsekvenci un ETS netraucētu darbību. Konkrētāk, Direktīvas 2003/87/EK piemērošana var novest pie liela kvotu apjoma izsolīšanas katra tirdzniecības perioda beigās, un tas var apdraudēt tirgus stabilitāti. Līdz ar to, lai izvairītos no kvotu piedāvājuma ziņā nelīdzsvarotas tirgus situācijas viena tirdzniecības perioda beigās, kam var būt negatīva ietekme uz tirgu, būtu jāparedz šāda kvotu ieskaitīšana tirgus stabilitātes rezervē attiecīgā tirdzniecības perioda beigās.

Grozījums Nr. 5

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Komisijas Regulā (ES) Nr. 176/2014^1a ir paredzēta 900 miljonu kvotu atlikšana no 2014.–2016. gada uz 2019. un 2020. gadu (uz ETS 3. posma beigām). Ja šīs atliktās kvotas tiks izsolītas 2019. un 2020. gadā, šo izsoļu ietekme kaitēs mērķim, ko plānots sasniegt ar pašreizējo priekšlikumu par tirgus stabilitātes rezervi, t. i., samazināt kvotu pārpalikumu. Tāpēc atliktās kvotas nebūtu jāizsola, bet uzreiz jāieskaita tirgus stabilitātes rezervē.
	__________________
	^1a Komisijas 2014. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 176/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010, jo īpaši, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu apjomus, kuri izsolāmi 2013.−2020. gadā (OV L 56, 26.2.2014., 11. lpp.).

Grozījums Nr. 6

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Ir svarīgi, ka ETS stimulē tādu efektīvu izaugsmi, ko raksturo mazas oglekļa emisijas, un ka tiek aizsargāta to Savienības nozaru konkurētspēja, kurām patiešām draud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Eiropas Parlaments 2014. gada 4. februāra rezolūcijā par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai uzsvēra, ka „Komisijai konkrētāk un detalizētāk būtu jārisina oglekļa emisiju pārvirzes jautājums”. Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir sniegtas skaidras norādes par turpmāku bezmaksas kvotu piešķiršanu un oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem pēc 2020. gada un ir norādīts, ka „visefektīvākajām iekārtām šajās nozarēs nevajadzētu saskarties ar nepamatotām oglekļa dioksīda izmaksām, kas radītu oglekļa emisiju pārvirzi”. Būtu jāīsteno samērīgi pasākumi, kuri atspoguļotu tā brīža oglekļa cenu, lai aizsargātu oglekļa emisiju pārvirzes apdraudētās nozares no jebkādas negatīvas ietekmes uz to konkurētspēju un tādējādi visefektīvākajās iekārtās izvairītos no papildu izmaksām, kas saistītas ar ETS. Komisijai šajā saistībā būtu jāpārskata Direktīva 2003/87/EK un jo īpaši tās 10.a pants. Lai īstenotu mērķi izveidot vienotu enerģijas tirgu un nodrošinātu pilnībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pārskatā būtu arī jāiekļauj Savienības mēroga saskaņoti noteikumi, kas paredzētu kompensēt oglekļa izmaksas, kuras tiek nodotas tālāk rēķinos par elektroenerģiju, un kas atšķirtos no pašreizējā mehānisma, kuru regulē valsts atbalsta noteikumi.

Grozījums Nr. 7

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Komisijai būtu jāpārskata tirgus stabilitātes rezerves darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā. Pārskatot tirgus stabilitātes rezerves darbību, it sevišķi būtu jāpārdomā, vai noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē atbilst izvirzītajam mērķim — risināt piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo nelīdzsvarotību.	(4) Komisijai triju gadu laikā pēc tirgus stabilitātes rezerves darbības sākuma būtu jāpārskata tās darbība, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā. Pārskatot tirgus stabilitātes rezerves darbību, it sevišķi būtu jāpārdomā, vai noteikumi par kvotu ieskaitīšanu rezervē vai atbrīvošanu no tās atbilst izvirzītajam mērķim — risināt piedāvājuma un pieprasījuma strukturālo nelīdzsvarotību. Pārskatā būtu arī jānovērtē tirgus stabilitātes rezerves ietekme uz Savienības rūpniecības konkurētspēju un oglekļa emisiju pārvirzes risku.

Grozījums Nr. 8

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Direktīvas 2003/87/EK 10. pants un 13. panta 2. punkts,

(5) Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

Pamatojums

Nav nepieciešams atsaukties uz konkrētiem pantiem, kuri tiks grozīti.

Grozījums Nr. 9

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Izveido tirgus stabilitātes rezervi, kas darbojas no 2021. gada 1. janvāra.

1. Tirgus stabilitātes rezervi izveido 2018. gadā, un tā darbojas no 2018. gada 31. decembra.

Grozījums Nr. 10

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 176/2014^1a atliktās kvotas tiek tieši ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.
	__________________
	^1a Komisijas 2014. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 176/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1031/2010, jo īpaši, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu apjomus, kuri izsolāmi 2013.−2020. gadā (OV L 56, 26.2.2014., 11. lpp.).

Grozījums Nr. 11

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Kvotas, kuras palikušas jaunu iekārtu rezervē tirdzniecības perioda beigās, un kvotas, kuras nav piešķirtas sakarā ar slēgšanu vai saskaņā ar atkāpi elektroenerģijas sektora modernizācijai, uzskata par nesadalītām kvotām. Visas šādas nesadalītās kvotas neizsola trešā tirdzniecības perioda beigās, bet uzreiz ieskaita tirgus stabilitātes rezervē.

Grozījums Nr. 12

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija līdz nākamā gada 15. maijam publicē katru gadu apritē esošo kvotu kopskaitu. X. gadā apritē esošo kvotu kopskaits ir to kvotu kopskaits, kas piešķirtas periodā kopš 2008. gada 1. janvāra, ieskaitot kvotas, kas minētajā periodā piešķirtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un uz iekārtām attiecināmās tiesības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kas radušās līdz x. gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz x. gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, un rezervē esošo kvotu skaits. Neņem vērā emisijas, kas radušās trīs gadu laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, un kvotas, kas izsniegtas par šīm emisijām. Kopskaitu pirmo reizi publicē līdz 2017. gada 15. maijam.

Grozījums Nr. 13

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sākot ar 2021. gadu, rezervē katru gadu ieskaita tādu skaitu kvotu, kas atbilst 12 % no x-2. gadā apritē bijušo kvotu kopskaita, kurš publicēts x-1. gada maijā, izņemot gadījumus, kad rezervē ieskaitāmais kvotu skaits būtu mazāks nekā 100 miljoni.	3. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, kas nodrošina laicīgu īstenošanu, tiklīdz ir izveidota rezerve, tajā katru gadu bez liekas kavēšanās ieskaita tādu skaitu kvotu, kas atbilst 12 % no x-1. gadā apritē bijušo kvotu kopskaita, kurš publicēts x. gada maijā, izņemot gadījumus, kad rezervē ieskaitāmais kvotu skaits būtu mazāks nekā 100 miljoni.

Grozījums Nr. 14

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu un nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms] (*).	1. Sākot ar 2018. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu un nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms] (*).

Grozījums Nr. 15

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 1.a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1.a Ja kvotu apjoms, ko dalībvalstīs paredzēts izsolīt katra 13. panta 1. punktā minētā perioda pēdējā gadā, par vairāk nekā 30 % pārsniedz to kvotu paredzamo vidējo apjomu, kas izsolāmas nākamā periodā pirmajos divos gados pirms Lēmuma [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms] 1. panta 3. punkta piemērošanas, tad no perioda pēdējā gadā izsolāmo kvotu apjoma atskaita divas trešdaļas no starpības starp abiem daudzumiem un to vienādās daļās pieskaita daudzumiem, kas dalībvalstīs izsolāmi nākamā perioda pirmajos divos gados.	1.a Kvotas, kuras palikušas jaunu iekārtu rezervē tirdzniecības perioda beigās, un kvotas, kuras nav piešķirtas sakarā ar slēgšanu vai saskaņā ar atkāpi, kas ir spēkā elektroenerģijas sektorā, uzskata par nesadalītām kvotām. Visas šādas nesadalītās kvotas uzreiz ieskaita tirgus stabilitātes rezervē.

Grozījums Nr. 16

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Spēkā esošais teksts	Grozījums
	3.a direktīvas 10. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:
"3. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kuras minētas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, vai no šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:”	"3. Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kuras minētas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, vai no šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta tiek izmantotas vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:”

Pamatojums

Precizējot to, kā jāizmanto ieņēmumi no izsolēm, netiks pieļauts, ka šie finanšu resursi tiek izmantoti, lai segtu valsts budžeta deficītu. Tad ieņēmumi no izsolēm patiešām tiks izmantoti, lai cīnītos pret klimata pārmaiņu sekām un atbalstītu ES pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku atbilstīgi 2008. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumam.

Grozījums Nr. 17

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

10. pants – 4. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b direktīvas 10. panta 4. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
	„Ja Komisija veic pirmajā daļā minēto korekciju, kvotu daudzumu, kas atbilst kvotu daudzuma pieaugumam 2019. un 2020. gadā, kā noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1031/2010* IV pielikumā, ieskaita tirgus stabilitātes rezervē, kas izveidota ar Lēmumu [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms].
	_______________
	* Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).”

Grozījums Nr. 18

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)

Direktīva 2003/87/EK

10.a pants – 8. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c direktīvas 10.a panta 8. punktā aiz otrās daļas pievieno šādu daļu:
	„No tirgus stabilitātes rezerves, kas izveidota ar Lēmumu [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms], pirmās darbības dienas līdz 2025. gada 31. decembrim atbilstoši šajā punktā noteiktajam un attiecībā uz revolucionāriem rūpnieciski inovatīviem projektiem šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītajās nozarēs saskaņā ar šajā punktā minētajiem objektivitātes un pārredzamības kritērijiem pakāpeniski dara pieejamus 300 miljonus kvotu. Šos 300 miljonus kvotu ņem no nesadalītajām kvotām, kā noteikts Lēmuma [OP: lūdzu, ievietojiet šā lēmuma numuru, kad tas ir zināms] 1. panta 1.b punktā.”

Grozījums Nr. 19

Lēmuma priekšlikums

2.a pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a pants
	Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšana
	Komisija līdz ...⁺ pārskata Direktīvu 2003/87/EK, lai efektīvi aizsargātu to Savienības nozaru konkurētspēju, kurām patiešām draud oglekļa emisiju pārvirzes risks, ieviešot precīzāku kvotu piešķiršanu un stimulējot tādu izaugsmi, ko raksturo mazas oglekļa emisijas, vienlaikus neveicinot kvotu pārmērīgu piedāvājumu. Komisija tādējādi ņem vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumus, jo īpaši attiecībā uz oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem un turpmāku bezmaksas kvotu piešķiršanu, labāk atspoguļojot mainīgos ražošanas līmeņus un stimulējot visefektīvākā iespējamā veikuma sasniegšanu. Komisija apsver arī Savienības līmenī saskaņotu mehānismu, ar ko netiešās oglekļa izmaksas, kuras rodas šīs direktīvas darbības rezultātā, tiek kompensētas, lai globālā un Savienības līmenī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Attiecīgā gadījumā Komisija saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.
	________________
	⁺ OV: lūdzu, ievietot datumu – seši mēneši no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Grozījums Nr. 20

Lēmuma priekšlikums

3. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija, pamatojoties uz Eiropas oglekļa tirgus pareizas darbības analīzi, līdz 2026. gada 31. decembrim pārskata tirgus stabilitātes rezervi un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pārskatīšanā īpašu uzmanību pievērš procentuālajai daļai, pēc kuras nosaka, cik kvotu jāieskaita rezervē saskaņā ar 1. panta 3. punktu, un 1. panta 4. punktā noteiktajai apritē esošo kvotu kopskaita skaitliskajai robežvērtībai.	Triju gadu laikā pēc tirgus stabilitātes rezerves darbības sākuma Komisija, pamatojoties uz Eiropas oglekļa tirgus pareizas darbības analīzi, pārskata tirgus stabilitātes rezervi un attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pārskatīšanā īpašu uzmanību pievērš procentuālajai daļai, pēc kuras nosaka, cik kvotu jāieskaita rezervē saskaņā ar 1. panta 3. punktu, un 1. panta 4. punktā noteiktajai apritē esošo kvotu kopskaita skaitliskajai robežvērtībai. Komisija pārskatā novērtē arī tirgus stabilitātes rezerves ietekmi uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju un oglekļa emisiju pārvirzes risku. Divus gadus pirms katra jauna perioda sākuma nepieciešams veikt tirgus stabilitātes rezerves nosacījumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tie joprojām ir atbilstīgi, vienlaikus saglabājot tirgus noteiktību.

[1] OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp.
[2] OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp

PASKAIDROJUMS

Ievads

„Galvenais Eiropas instruments minētā [siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas] mērķa sasniegšanai būs labi funkcionējoša, reformēta emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ar instrumentu tirgus stabilizēšanai saskaņā ar Komisijas priekšlikumu.” Eiropadomes 2014. gada 23. septembra secinājumi.

Komisija 2014. gada 22. janvārī iesniedza priekšlikumu, kas paredz izveidot tirgus stabilitātes rezervi, un paziņojumu par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. līdz 2030. gadam.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir veikt strukturālas izmaiņas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), lai risinātu jautājumu par emisijas kvotu pārpalikumu, kas pašlaik novērtēts vairāk nekā EUR 2 mljrd. apmērā (kuri ir uzkrājušies sistēmā kopš 2009. gada (2. posms), un novērstu trūkumus nolūkā sasniegt tās mērķi — veicināt „siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā” (ETS direktīvas 1. pants).

Lai arī 2020. gada mērķa sasniegšanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu nodrošina kopējo emisiju maksimālā robežvērtība, kvotu pārpalikums apdraud sistēmas ilgtermiņa rentabilitāti. Tāpēc pārpalikums mazina oglekļa tirgus pareizu darbību un būtiski ietekmē oglekļa cenu, līdz ar to samazinot arī stimulus investēt zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās. Ja šie jautājumi netiks risināti, SEG emisijas samazināšanas izmaksas nākotnē ievērojami pieaugs.

Tādējādi Komisijas priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem „pieņemt pasākumus, lai labotu ETS nepilnības un nodrošinātu tās darbību atbilstīgi sākotnējai iecerei”.[1]

Priekšlikums par tirgus stabilitātes rezervi (TSR) varētu labot strukturālās nepilnības sākotnējā ETS uzbūvē, kas nepieļauj kvotu piedāvājuma elastīgumu, lai pielāgotos izmaiņām tirgū vai aizsargātu ETS pret negaidītiem un pēkšņiem pieprasījuma radītiem satricinājumiem. Kā norādīts Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots priekšlikumam, pašreizējā nelīdzsvarotība ir radusies no neatbilstības starp emisijas kvotu piedāvājumu, kas ir ierobežots, jo ES ETS pēc būtības ir emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma (un kas tika noteikts labvēlīgākos ekonomiskos apstākļos), un pieprasījumu pēc šīm kvotām, kas ir mainīgs un ko ietekmē ekonomikas cikli, fosilā kurināmā cenas, klimata politika attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, kā arī citi virzītājspēki.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest TSR, pamatojoties uz to, ka runa ir par strukturālu reformu, kas ieviesīs ETS direktīvas normas, ar kurām tiks reglamentētas tirgus svārstības un jo īpaši kvotu piedāvājums. Šāda rezerve ļaus izvairīties no patvaļīgas īstermiņa iejaukšanās tirgū un sniegs nozarei vidēja termiņa un ilgtermiņa paredzamību un stabilitāti.

Referents uzskata, ka šāda reforma ir vajadzīga, lai saglabātu ETS kā galveno elementu ES CO₂ emisiju samazināšanas politikā. To nedarot, ETS (bez investīciju veicināšanas, koriģējot oglekļa cenu) nonāktu līdz sabrukumam. Tā novestu pie valstu iniciatīvām kā galvenajiem politikas instrumentiem attiecībā uz CO₂ emisiju samazināšanu un tādējādi pie klimata politikas „renacionalizācijas”. Rezultātā rastos iekšējā tirgus sadrumstalotība, nesaskaņots ES regulējums un pat oglekļa emisiju pārvirzes risks Eiropas Savienībā.

Atliktās kvotas

Pagājušajā gadā Parlaments un Padome grozīja ETS direktīvu, lai Komisija varētu atlikt 900 miljonu emisijas kvotu izsoli uz 2019. un 2020. gadu. Komisija 2014. gada februārī pieņēma regulu, lai ETS trešā tirdzniecības perioda izsoļu grafiku pielāgotu tā, ka 300 un 600 miljoni kvotu tiktu atliktas attiecīgi uz 2019. un 2020. gadu.

Kā norādīts iepriekš, šīs ierosinātās reformas mērķis ir nodrošināt, ka ETS garantē tirgus paredzamību un stabilitāti. Tādēļ nebūtu loģiski, ja atliktās kvotas laistu atpakaļ tirgū 2019. un 2020. gadā tikai tāpēc, lai pēc tam tās atkal ieskaitītu rezervē ceturtajā tirdzniecības periodā. Tas radītu nevajadzīgus tirgus traucējumus un būtu pretrunā vispārējam mērķim samazināt pārpalikumu.

Šķiet nesaprātīgi šīs kvotas atkal laist tirgū arī tāpēc, ka vairākas ieinteresētās personas ir norādījušas uz atlikto kvotu vērtību, ņemot vērā laikposmam pēc 2020. gada uzlabotos oglekļa emisiju pārvirzes noteikumus, piemēram, idejas par dinamiskāku sadalījumu (sk. turpmāk).

Tādēļ referents ierosina atliktās kvotas uzreiz ieskaitīt rezervē.

Oglekļa emisiju pārvirze

Lai gan šis priekšlikums attiecas uz problēmām, kas saistītas ar kvotu pārmērīgu piedāvājumu izsolēs, tas nerisina jautājumus par bezmaksas kvotu sadali vai oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem.

Nesen pašreizējais oglekļa emisiju pārvirzes režīms tika pagarināts līdz 2020. gadam. Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja 2014. gada 24. septembrī atbalstīja Komisijas ierosināto lēmumu, ar ko nosaka sarakstu ar nozarēm, kuras uzskata par pakļautām būtiskam oglekļa emisiju pārvirzes riskam laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam. Novērtējumā, kas ir lēmuma pamatā, joprojām bija izmantota kvotu cena EUR 30, lai gan faktiskā oglekļa cena ir ievērojami zemāka. Tomēr šī cena tika nostiprināta ar ierosinātās tirgus stabilitātes rezerves izveidi un ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %.

Komisijas ietekmes novērtējums liecina, ka tirgus stabilitātes rezerves ietekme, pat ja šī rezerve sāktu darboties pirms 2020. gada, būtu ierobežota. Kvotas, visticamāk, līdz 2020. gadam nepārsniegtu oglekļa cenu līmeni, saskaņā ar kuru ir izstrādāti oglekļa emisiju pārvirzes noteikumi energoietilpīgajām nozarēm. Pie gaidāmā vidējā IKP pieauguma (1,8 %) tirgus analītiķi paredz, ka cena sasniegs EUR 30 tikai 2027. gadā.

Referents atzīst — ir nepieciešams nodrošināt skaidrību ražotājiem, ka tie joprojām būs aizsargāti pret oglekļa emisiju pārvirzi pēc 2020. gada. Tāpēc ir būtiski uzsvērt Eiropadomes 2014. gada 23. oktobra secinājumus, kuros nozarei tiek apliecināts, ka „emisijas kvotu bezmaksas piešķiršana netiks izbeigta” un ka „pēc 2020. gada spēkā esošie pasākumi turpināsies, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzes risku klimata pārmaiņu politikas dēļ, tikmēr, kamēr citās lielākajās ekonomiski attīstītajās valstīs netiks īstenoti līdzvērtīgi centieni, ar mērķi sasniegt piemērotus atbalsta līmeņus nozarēm, kas var zaudēt starptautisko konkurētspēju”.

Komisija jau ir sākusi apspriešanos, lai saņemtu priekšlikumus par oglekļa emisiju pārvirzes noteikumiem laikposmam pēc 2020. gada, tostarp par uzlabojumiem pastāvošajā režīmā. Šie priekšlikumi ir saistīti ar TSR, bet attiecas uz daudz plašāku jomu, ne tikai uz tirgus nelīdzsvarotības sistēmisko kļūdu, kas ir jānovērš ar TSR.

Referents uzskata, ka turpmākas debates par bezmaksas kvotu piešķiršanu noteikti ir nepieciešamas, it īpaši attiecībā uz mainīgo ražošanas līmeni un garantijām, ka saistībā ar visefektīvākajām iekārtām nebūs pārmērīgu ar oglekli saistītu izmaksu, kas rada oglekļa emisiju pārvirzi.

Saskaņā ar Eiropadomes prasību nodrošināt labāku saskaņotību starp piešķīrumiem un ražošanas līmeņa izmaiņām un lai pāragri neietekmētu vai nenovērstu turpmākas dinamiskākas piešķiršanas iespējas, referents ierosina atliktās kvotas ieskaitīt TSR. Pamatojoties uz Eiropadomes norādēm, Komisijai pēc iespējas drīz jāiesniedz priekšlikumi par ETS direktīvas pārskatīšanu, iekļaujot uzlabotus oglekļa emisiju pārvirzes noteikumus.

Investīciju veicināšana

Referents arī atbalsta ideju rezervē ieskaitīto kvotu daļu paredzēt tam, lai investētu zemas oglekļa emisijas ražošanas tehnoloģijās un procesos.

Tirgus stabilitātes rezerves darbība

Attiecībā uz rezerves darbību, Komisija ierosina:- kvotas ieskaitīt rezervē, ja kopējais pārpalikums pārsniedz 833 milj. kvotu (kas atbilst 12 % no kopējā skaita, kas bijis apritē x-2. gadā);

- 100 milj. kvotu atbrīvot no rezerves, ja pārpalikums nesasniedz 400 milj. kvotu.

Šie parametri varētu nepietiekami vai pārmērīgi ietekmēt tirgus situāciju, ja aplēses par riska ierobežošanu būs neprecīzas. Turklāt laika gaitā varētu paredzēt elastīgākus parametrus. Vieni prasa palielināt robežvērtības, savukārt citi atbalsta lēnāku rezervē ieskaitīto kvotu atbrīvošanu. Šie jautājumi ir jārisina. Tā kā šajos jautājumos joprojām ir liela nenoteiktība, būs nepieciešama savlaicīga pārskatīšana.

Attiecībā uz divu gadu novirzi referents uzskata, ka atsauce uz x-2. gadu radīs diezgan lēnu atbildes reakciju un ka tādēļ priekšlikums būtu jāgroza, lai šo problēmu risinātu.

Attiecīgo ieinteresēto pušu sanāksmes / apmeklētie pasākumi līdzprovizoriskajam slēgšanas datumam: 2015. gada 24. februārim

Valdības un pastāvīgās pārstāvniecības

– Beļģijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Dānijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Nīderlandes pastāvīgā pārstāvniecība

– Francijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Vācijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Itālijas vides ministrs

– Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība

– Apvienotās Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība

– Polijas valsts sekretārs Eiropas lietās

Nozares un nevalstiskās organizācijas

– AGC Glass Europe

– Alstom

– Arcelor-Mittal

– Aurubis A.G./ Eurometaux (Eiropas metālrūpniecības asociācija)

– BASF

– Belgisch Staalindustrieverbond

– Business Europe

– CAN-Europe

– Carbon Market Watch

– CEFIC

– CEPI (Eiropas papīra ražotāju konfederācija)

– CEPS (Eiropas politikas pētījumu centrs / Oglekļa tirgus forums)

– Cembureau (Eiropas cementa ražotāju asociācija)

– Change Partnership

– Ecofys

– ENECO

– ENEL

– ENI

– E.ON

– ESTA (Eiropas tērauda cauruļvadu ražotāju asociācija)

– Eurelectric (Elektrības ražošanas nozares savienība)

– Eurofer (Eiropas tērauda ražotāju asociācija)

– Eurometaux (Eiropas metālrūpniecības asociācija)

– Eiropas enerģētikas forums

– EWEA (Eiropas vēja enerģijas nozares asociācija)

– Essencia (Beļģijas ķīmijas nozare)

– Exxon

– Federacciai (Itālijas tērauda ražošanas uzņēmumu federācija)

– ICIS Tschach Solution GmbH (oglekļa tirgus analīze)

– IIGCC (Institucionālo investoru grupa klimata pārmaiņu jomā)

– Glass for Europe

– Greenpeace

– Hydro/Eurometaux (Eiropas metālrūpniecības asociācija)

– LSE, Grantham pētniecības institūts klimata pārmaiņu un vides jautājumos

– Mercuria Energy Group

– IETA (Starptautiskā Emisiju tirdzniecības asociācija)

– Point Carbon, Thomson Reuters

– Polijas Enerģētikas asociācija

– Potsdamas Klimata pārmaiņu pētniecības institūts / Eiropas lietišķo zinātņu, tehnoloģiju un inženierijas akadēmiju padome

– Sandbag

– Shell

– L'Union Française de l'Electricité (UFE)

– VGI (Stikla ražotāju federācija)

WWF (Pasaules Dabas fonds).

[1] Eiropas Parlamenta 2012. gada 15. marta rezolūcija par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, P7_TA(2012)0086.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveide un darbība un grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/87/EK
Atsauces	COM(2014)0020 – C7-0016/2014 – 2014/0011(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	22.1.2014
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 6.2.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 6.2.2014	ITRE 6.2.2014	JURI 6.2.2014
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ECON 22.7.2014	JURI 3.9.2014
Referenti Iecelšanas datums	Ivo Belet 10.7.2014
Izskatīšana komitejā	5.11.2014	3.12.2014	21.1.2015
Pieņemšanas datums	24.2.2015
Galīgais balsojums	+: –: 0:	58 10 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Biljana Borzan, Lynn Boylan, Cristian-Silviu Bușoi, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Seb Dance, Angélique Delahaye, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Enrico Gasbarra, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Jean-François Jalkh, Karin Kadenbach, Kateřina Konečná, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Valentinas Mazuronis, Susanne Melior, Miroslav Mikolášik, Massimo Paolucci, Piernicola Pedicini, Bolesław G. Piecha, Pavel Poc, Marcus Pretzell, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Daciana Octavia Sârbu, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Glenis Willmott, Jadwiga Wiśniewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Paul Brannen, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Esther Herranz García, Merja Kyllönen, Jo Leinen, József Nagy, Younous Omarjee, Alojz Peterle, Sirpa Pietikäinen, Julia Reid, Bart Staes
Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Lewer
Iesniegšanas datums	2.3.2015

Juridisks paziņojums - Privātuma politika