ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]¹ ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]¹ ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

__________________

__________________

¹ [Pilna atsauce – jaunā KNR].

¹ [Pilna atsauce – jaunā KNR].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)  Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālās attīstības fondu+ (ESF+), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības attīstības fondu (ELFLA), lai tie varētu viens otru papildināt, ja tas ir nepieciešams no projektu sekmīgas izstrādes viedokļa.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Sociālo tiesību pīlāru, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst sociālo un ienākumu nevienlīdzību, turpināt cīņu pret nabadzību, veicināt un saglabāt tādu kvalitatīvu darbvietu izveidi, kurās ievēro visas saistītās tiesības, un nodrošināt, ka ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību sekmē visu personu vienādas iespējas, apkarojot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Ar fondu līdzekļiem papildus tam būtu jāveicina arī pāreja no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā, jo īpaši personām, kuras saskaras ar multiplo diskrimināciju. Ar fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), panākot sinerģiju ar ESF+, būtu jāveicina sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības apkarošana, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes palielināšana saskaņā ar pienākumiem, kas ir paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC), lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā iekšējo un ārējo demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas būtu balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijā un savstarpējā papildināmībā. ERAF darbībā lielāka vērība ir jāpievērš demogrāfiskajām pārmaiņām kā vienai no galvenajām problēmām un prioritārajām jomām programmu izstrādē un īstenošanā. Lai nodrošinātu saskaņotu, spēcīgu un konsekventu atbalstu solidaritātei un atbildībai, kā arī dalībvalstu kopīgajiem centieniem migrācijas pārvaldībā, kohēzijas politika varētu sekmēt to bēgļu un migrantu integrācijas procesus, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, pieņemot pieeju, kuras mērķis būtu aizsargāt viņu cieņu un tiesības, cita starpā ņemot vērā integrācijas un vietējās ekonomikas izaugsmes savstarpēji pastiprinošās attiecības, jo īpaši nodrošinot infrastruktūras atbalstu pilsētām un vietējām pašvaldībām, kas ir iesaistītas integrācijas politikas īstenošanā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, un lai novērstu radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūru), taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

(9)  Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus samazināt attīstības līmeņa atšķirības un saskaņot ES reģionu dažādās situācijas, stāties pretī sociālajām atšķirībām, jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt iekļaujošas sabiedrības un augstu drošības līmeni, un lai novērstu marginalizāciju un radikalizāciju, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz apgabalos, kur ir vajadzība nodrošināt drošu, mūsdienīgu, pieejamu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, komunikāciju, sabiedriskā transporta un enerģētikas infrastruktūru un vispārējus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir būtiski, lai novērstu reģionālās un sociālās atšķirības, sekmētu sociālo kohēziju un reģionālo attīstību un mudinātu uzņēmumus un cilvēkus palikt savos novados, taču vienlaikus jāizmanto sinerģija un papildināmība ar citām Savienības rīcībpolitikām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tā būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību, un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzsveru liekot uz pārvietošanos kājām, riteņbraukšanu, sabiedrisko transportu un koplietošanas mobilitāti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)  Daudzas no lielākajām problēmām Eiropā aizvien vairāk skar sociāli atstumtas romu kopienas, kas bieži vien dzīvo visnelabvēlīgākajā situācijā esošajos mikroreģionos, kuriem nav nekaitīga un pieejama dzeramā ūdens, kanalizācijas un elektrības un kuriem nav transporta iespēju, digitālās savienotības, atjaunojamo energoresursu sistēmu un noturības pret katastrofām. Tādēļ ERAF-KF veicina romu dzīves apstākļu uzlabošanu un viņu kā ES pilsoņu patiesā potenciāla īstenošanu, un dalībvalstis nodrošina, ka visu piecu ERAF-KF politikas virzienu mērķu priekšrocības var izmantot arī romi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)  Lai kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, attiecībā uz visiem konkrētajiem mērķiem ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus.

(12)  Lai veicinātu pienācīgu pārvaldību, izpildi, pārrobežu sadarbību un paraugprakses un inovāciju izplatīšanu pārdomātas specializācijas un aprites ekonomikas jomā, kopumā uzlabotu iestāžu administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, attiecībā uz daudzlīmeņu pārvaldības principiem, īstenojot mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams veicināt strukturālus administratīvas spēcināšanaspasākumus, lai atbalstītu visus konkrētos mērķus. Pamatojoties uz izmērāmiem mērķiem un minētos pasākumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem darot zināmus kā līdzekli, ar ko vienkāršo un samazina atbalstu saņēmējiem un vadošajām iestādēm uzlikto administratīvo slogu, ar tiem ir iespējams panākt pareizo līdzsvaru starp politikas orientāciju uz rezultātiem un pārbaužu un kontroles līmeni.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”¹ minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, ko pilnībā aptver makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

(13)  Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar ETC/Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”¹ minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri var būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

_________________

_________________

¹Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).

¹Komisijas 2017. gada 8. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (COM(2017) 376 final).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā var pienācīgi ņemt vērā un ar šo politiku var atbalstīt Savienības reģionus, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tos, kuri izstāšanās rezultātā turpmāk atradīsies pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

(14)  ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības apsvērumiem, jo īpaši ņemot vērā ļoti svarīgo cīņu pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī atbilstoši Savienības centieniem sekmēt mērķa saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti īstenošanu, kā ir noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, kā arī galvenokārt cenšoties novērst nabadzību un nevienlīdzību un nodrošinot taisnīgu pāreju uz sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku, īstenojot līdzdalības pieeju sadarbībā ar attiecīgajām publiskajām iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, lai sekmētu to nepieciešamo darbību finansēšanu, kas ir jāveic ES, dalībvalstu un vietējā līmenī, lai saskaņā ar Savienības saistībām izpildītu Parīzes nolīgumu un pienākumu sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī garantēt integrētu katastrofu novēršanas atbalstu, kurā būtu apvienoti gan noturība, gan riska novēršana, gan gatavība un reakcija, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, cenšoties panākt, ka ES budžeta kopumā 30 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Fondiem visās Savienības teritorijās ir būtiski jāveicina aprites un mazoglekļa ekonomikas ieviešana, pilnībā iestrādājot reģionālo aspektu. Īstenojot ERAF darbības, klimatisko mērķu sasniegšanai būtu jānovirza vismaz 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt, īstenojot Kohēzijas fonda darbības, sagaidāms, ka klimatisko mērķu īstenošanai tiks novirzīti 40 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Šie procenti būtu jāievēro visā plānošanas periodā. Tādēļ attiecīgās darbības tiks apzinātas šo fondu sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos. Šīs darbības un finanšu piešķīrums, kas ir paredzēts to īstenošanai, ir jāiekļauj valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [jaunā KNR] IV pielikumu, kā arī ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, kas ir izveidota saskaņā ar pārskatīto Direktīva par ēku energoefektivitāti (ES) 2018/844, lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, un kas ir pievienota programmām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nozarēm, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tām īstenot stratēģijas, kas atbilstu Savienības klimata saistībām un ir noteiktas valstu integrētajos enerģētikas un klimata plānos un ir paredzētas ETS Direktīvā 2018/410, un ir jāaizsargā darba ņēmēji — cita starpā ar apmācības un pārkvalifikācijas iespēju palīdzību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]¹) konkrētajiem mērķiem.

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, administratīvo prasmju un kompetences uzlabošanas un attīstīšanas nolūkā ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]¹ konkrētajiem mērķiem.

__________________

__________________

¹ [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

¹ [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK¹ nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

(16)  MVU un mikrouzņēmumi ir galvenie ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības virzītājspēki, un tiem ir svarīga nozīme ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz ilgtspējīgu Savienības ekonomiku. Ir jāveicina MVU jaunās jomās, kas ir saistītas ar Eiropas un reģionālajām problēmām, piemēram, radošajām un kultūras nozarēm, kā arī inovatīviem pakalpojumiem, ar kuriem apmierina jaunās sabiedrības vajadzības, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu integrāciju un sociālo iekļaušanu, iedzīvotāju novecošanu, veselības un aprūpes pakalpojumiem, ekoinovācijām un resursu efektīvu izmantošanu. Lai, neskarot programmas mērķu sasniegšanu, pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu, cik vien iespējams, jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK¹ nozīmē, neskarot publiskā sektora uzņēmumus, ja vien investīcijas neietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas ir noteikti LESD 107. un 108. pantā.

_________________

_________________

¹Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

¹Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā, pārejas periodā sniedzot finanšu atbalstu. Tam turklāt būtu jāsekmē noturība un jānovērš mazāk aizsargātu teritoriju lejupslīde. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu konkrēti jākoncentrē uz diviem politikas mērķiem: “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), savienotību un efektīvu publisko pārvaldi” un “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”, vienlaikus ņemot vērā kopējos tādas Eiropas politikas mērķus, kas ir saliedētāka un ir balstīta uz solidaritāti, tādējādi palīdzot samazināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo asimetriju. Šāda tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, ņemot vērā arī attīstības līmeņa atšķirības. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)  Lai nodrošinātu ERAF un KF līdzfinansēto ieguldījumu stratēģisko nozīmi, dalībvalstis varētu iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējā regulējuma īstenošanā attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(18)  Lai atbalstu koncentrētu galvenajām Savienības prioritātēm un saskaņā ar sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas ir izklāstīti LESD 174. pantā, un politikas mērķiem, kas ir noteikti Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR], būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a)  Ar ERAF būtu jārisina problēmas, kas ir saistītas ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts 1994. gada pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem attiecībā uz 6. mērķi saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. Ar ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, ar kurām saskaras atsevišķās salās, pierobežas apgabalos, kalnu apgabalos un reti apdzīvotos apgabalos, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp izmantojot kolektīvo finansēšanu. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāņem vērā īpašas valstu un reģionālās attīstības vajadzības un vietējais potenciāls un būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju infrastruktūrā un objektos, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, cita starpā veidojot tūrisma rajonus, uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus, kā arī investējot mājokļos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, marginalizētām un segregētām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, stimulus reģioniem, kuri atrodas pārejas uz dekarbonizāciju procesā, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”).

(20)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpina finansēt Eiropas transporta tīklu projektus, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, tostarp trūkstošo posmu līdzsvarotu aizpildīšanu un caurlaides spēju pastiprināšanu, kā arī esošo tiltu un tuneļu drošības uzlabošanu, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”). Attiecībā uz šiem tīkliem priekšroka ir dodama ieguldījumiem autotransporta tīklos un ir jāveicina sabiedriskie pakalpojumi lauku apvidos, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos un apgabalos, kuros pārsvarā dzīvo vecāka gadagājuma iedzīvotāji, lai veicinātu savienotību starp pilsētām un laukiem, sekmētu lauku attīstību un pārvarētu digitālo plaisu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)  Vienlaikus būtu jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK¹ I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau pieejams ar minēto direktīvu. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.

(21)  Vienlaikus būtu, no vienas puses, jāidentificē sinerģijas un, no otras puses, jāprecizē ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības; tas ir jādara nolūkā panākt daudzkāršošanas ietekmi vai nepieļaut, ka tiek dublēts pieejamais finansējums. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF un Kohēzijas fonda.

_________________

¹Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā, darbības šajā jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā noteiktajos veidos, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu iesaisti.

(24)  Lai maksimizētu ieguldījumu teritoriālajā attīstībā un efektīvāk risinātu ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, kā tas ir paredzēts LESD 174. pantā, teritorijās ar dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem, tostarp ne tikai vecāka gadagājuma cilvēku aukstu īpatsvaru, lauku apvidu pieaugošo neapdzīvotību un demogrāfisko lejupslīdi, bet arī ar demogrāfisko spiedienu, vai teritorijās, kurās ir grūti piekļūt pamatpakalpojumiem, darbības šajā jomā būtu jābalsta programmās, rīcības jomās vai integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētu teritorijās un lauku pašvaldībās. Šīm darbībām vajadzētu būt vienas monētas divām pusēm, pamatojoties gan uz centrāliem pilsētu mezgliem un to apkārtni, gan arī uz attālākiem lauku apvidiem. Šīs stratēģijas var izmantot arī daudzfondu un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Integrētajai teritoriālajai attīstībai valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 5% ERAF līdzekļu. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz, nodrošinot pienācīgu vietējo, reģionālo un pilsētu varas iestāžu, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaisti.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš apgabaliem, kas rada lielas oglekļa emisijas un saskaras ar problēmām, kuras rada dekarbonizācijas saistības, nolūkā palīdzēt tiem īstenot stratēģijas, kas atbilst Parīzes nolīgumā nostiprinātajām Savienības klimata saistībām un ar kurām vienādā mērā aizsargā darba ņēmējus un skartās pašvaldības. Šādiem apgabaliem būtu jāsniedz īpašs atbalsts, ar kura palīdzību izstrādā un īsteno šo apgabalu ekonomiku dekarbonizācijas plānus, ņemot vērā vajadzību pēc darbaspēka mērķtiecīgas profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas iespējām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(25)  Ilgtspējīgas pilsētattīstības ietvarā būtu jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās, tehnoloģiskās un sociālās un kultūras problēmas, kas skar pilsētu teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijas un lauku pašvaldības, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saikņu veidošanu starp pilsētu un lauku teritorijām, tostarp attiecīgos gadījumos — ar piepilsētu starpniecību. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētu teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās. Attiecībā uz minētajām darbībām var piemērot arī daudznozaru un integrētu pieeju, kas ietver ERAF, ESF +, EJZF un ELFLA. Ilgtspējīgas pilsētattīstības prioritātēm valstu līmenī būtu jāparedz vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)  Lai apzinātu un rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešas vai netiešas pārvaldības ceļā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētu teritorijas un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma¹.

(26)  Lai apzinātu vai rastu ilgtspējīgas pilsētattīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, būtu jāturpina Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā un tā jāpārveido par Eiropas pilsētiniciatīvu. Ar šo iniciatīvu būtu jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētprogramma, lai sekmētu izaugsmi, apdzīvojamību un novatorismu un apzinātu un sekmīgi risinātu sociālās problēmas.

_________________

_________________

¹ Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.

¹ Padomes 2016. gada 24. jūnija secinājumi par ES pilsētprogrammu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(27)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (tālums, atrašanās uz salas, maza teritorija, sarežģīta topogrāfija un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kuru pastāvība un kombinācija būtiski kavē minēto reģionu attīstību. Ar šiem piešķīrumiem var finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada minētie apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu var segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem, zaļo loģistiku, mobilitātes pārvaldību un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Šajā regulā noteikto tematisko koncentrāciju par šā piešķīruma priekšnoteikumu neizvirza. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā, īstenojot uz iedzīvotājiem vērstu pieeju, kuras mērķis ir atbalstīt vietējās kopienas virzītu attīstību un veicināt aktīvu pilsoniskumu, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a pants

ERAF un Kohēzijas fonda uzdevumi

ERAF un Kohēzijas fonds (KF) palīdz sasniegt vispārējo mērķi stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

ERAF sekmē dažādu Savienības reģionu attīstības līmeņu atšķirību samazināšanu un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības, tostarp vides problēmu, samazināšanu, nodrošinot reģionu ekonomiku ilgtspējīgu attīstību un strukturālos pielāgojumus.

Kohēzijas fonds palīdz īstenot projektus Eiropas komunikāciju tīklu un vides jomā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” (PM Nr. 1):

(a)  “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvu, viedu un iekļaujošu ekonomisko attīstību un pārmaiņas, reģionālo savienotību tehnoloģiju jomā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstīšanu, savienotību un efektīvu valsts pārvaldi” (“PM Nr.1”):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot pētniecības un inovācijas spējas un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu,

(i)  atbalstīt pētniecības un inovācijas spējas, ieguldījumu un infrastruktūras attīstīšanu un vairošanu, progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un atbalstīt un veicināt uzņēmumu, pētniecības struktūru, akadēmisko aprindu un valsts iestāžu inovāciju kopas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām,

(ii)  vairot digitālo savienotību un izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, zinātniskām iestādēm, uzņēmumiem, valdībām un valsts pārvaldei reģionālā un vietējā līmenī, tostarp viedām pilsētām un viediem ciematiem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  kāpināt MVU izaugsmi un konkurētspēju,

(iii)  kāpināt MVU ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un sniegt atbalstu darbvietu radīšanai un saglabāšanai, kā arī atbalstīt tehnoloģisko atjaunināšanu un modernizāciju;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  attīstīt prasmes pārdomātai specializācijai, rūpniecības restrukturizācijai un uzņēmējdarbībai;

(iv)  attīstīt prasmes un stratēģijas un vairot spējas pārdomātai specializācijai, taisnīgai pārkārtošanai, aprites ekonomikai, sociālam novatorismam, uzņēmējdarbībai, tūrisma nozarei un pārejai uz rūpniecību 4.0;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

(b)  “zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (“PM Nr. 2”):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt energoefektivitātes pasākumus,

(i)  veicināt energoefektivitātes, taupīšanas un enerģētiskās nabadzības pasākumus,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt atjaunojamo energoresursu enerģiju,

(ii)  veicināt ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu enerģiju,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  vietējā līmenī attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

(iii)  attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu, ekstremālu laika apstākļu un dabas katastrofu, tostarp zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu un sausuma, pārvaldību un to pārvarēšanas spēju, ņemot vērā uz ekosistēmām balstītas pieejas,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

(v)  veicināt vispārēju ūdens resursu pieejamību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku un uzlabot resursu efektivitāti,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(via)  atbalstīt reģionālās pārveides procesus, ar kuriem ievieš dekarbonizāciju, kā arī pāreju uz mazoglekļa enerģijas ražošanu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

(vii)  aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un dabas mantojumu, saglabāt un izcelt aizsargājamās dabas teritorijas, dabas resursus un samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viia)  veicināt zaļo infrastruktūru funkcionālās pilsētu teritorijās un attīstīt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti kā daļu no neto nulles emisiju līmeņa ekonomikas,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

(c)  “ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti” (PM Nr. 3):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

svītrots

(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T,

(ii)  veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu, viedu, drošu un ilgtspējīgu ceļu un dzelzceļu, kā arī intermodālu TEN-T un pārrobežu savienojumus, galveno uzmanību pievēršot trokšņa samazināšanas pasākumiem, videi draudzīgam sabiedriskajam transportam un dzelzceļa tīkliem,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti,

(iii)  attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valstu, reģionu un vietējā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T, pārrobežu mobilitāti un videi draudzīgus sabiedriskā transporta tīklus,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

svītrots

(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas I un II pielikumā)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)  “sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

(d)  “sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (PM Nr. 4):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru,

(i)  uzlabot darba tirgu iekļaujošo raksturu un piekļuvi ļoti kvalitatīvām darbvietām, attīstot sociālo inovāciju un infrastruktūru un popularizējot sociālo ekonomiku un inovācijas,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot infrastruktūru,

(ii)  uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības, un sporta jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru un pakalpojumus,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iia)  ieguldīt mājokļos, kuri pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuri ir paredzēti tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii)  palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

(iii)  sekmēt marginalizētu un trūkumā dzīvojošu kopienu, piemēram, romu un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu ekonomisko iekļautību, īstenojot integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iiia)  veicināt to bēgļu un migrantu ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju, kuriem piemēro starptautisko aizsardzību, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus, sniedzot infrastruktūras atbalstu iesaistītajām pilsētām un vietējām pašvaldībām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, attīstot infrastruktūru un citus aktīvus, tostarp primāro aprūpi un profilakses pasākumus, un sekmēt pāreju no iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  sniegt atbalstu trūcīgu kopienu fiziskai, ekonomiskai un sociālai rehabililtācijai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību” (PM Nr. 5):

(e)  “iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas” (PM Nr. 5):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

(i)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību pilsētu teritorijās, tostarp funkcionālās pilsētu teritorijās;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

(ii)  veicināt integrētu un iekļaujošu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūru, dabas mantojumu, ilgtspējīgu tūrismu, arī ar tūrisma apgabalu palīdzību, sportu un drošību, darot to visu vietējā līmenī, lauku, kalnu, salu un piekrastes reģionos, izolētos un mazapdzīvotos reģionos un visās citās teritorijās, kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem, tostarp arī NUTS 3 līmenī, izmantojot teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijas un veidus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta a) punkta b) un c) apakšpunktā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Veicināt maza mēroga multimodālu pilsētu mobilitāti, kā minēts šā panta b) punkta vii a) apakšpunktā, ko uzskata par tiesīgu saņemt atbalstu, ja ERAF ieguldījums darbībā nepārsniedz EUR 10 000 000.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. punktā, attiecīgi no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ja ar tām:

Attiecībā uz 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu no ERAF vai Kohēzijas fonda drīkst arī:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

(a)  uzlabot programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas un sniegt atbalstu publiskām iestādēm un vietējām un reģionālām pārvaldes iestādēm, kas atbildīgas par ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanu, darot to ar īpašiem administratīvo spēju palielināšanas plāniem, kuru mērķis ir lokalizēt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), vienkāršot procedūras un samazināt īstenošanas laiku darbībām, ja tās ir strukturālas pēc būtības un ja pašai programmai ir izmērāmi mērķi;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbalstu spēju palielināšanai, kā minēts šā panta a) punktā, var papildināt ar papildu atbalstu no Reformu atbalsta programmas, ko izveido ar Regulu (ES) 2018/xxx (Reformu atbalsta programma).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

Sadarbība, kas minēta b) apakšpunktā, ietver sadarbību ar partneriem no pārrobežu reģioniem, no blakus neesošiem reģioniem vai no reģioniem teritorijā, uz ko attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai to kombinācija.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reģionālo un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp saņēmēju, jēgpilnu līdzdalību visos ERAF atbalstītu programmu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos nodrošina saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

Reģionus NUTS 2 līmenī pēc to iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju klasificē šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

(a)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas lielāks par 100 % no ES-27 vidējā IKP (“1. grupa”),

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

(b)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir no 75 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP (“2. grupa”),

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

(c)  reģioni ar IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP (“3. grupa”),

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa (PSL) un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  vairāk attīstīto reģionu kategorijai (1. grupa) tās piešķir:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  vismaz 50 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  pārejas reģionu kategorijai (2. grupa) tās piešķir:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  vismaz 40 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1; un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  mazāk attīstīto reģionu kategorijai (3. grupa) tās piešķir:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 1 un

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)  vismaz 30 % no kopējiem ERAF līdzekļiem valsts līmenī — PM Nr. 2.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a  Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai reģionālā līmeņa resursu koncentrācijas līmenis tiktu samazināts par ne vairāk kā 5 procentpunktiem vai 10 procentpunktiem tālāko reģionu gadījumā attiecībā uz to tematisko mērķi, kas noteikts saskaņā ar 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta i) punktu, 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punktu [jaunais ERAF-Kohēzijas fonds].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2 vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

6.  Ja ERAF līdzekļus, kas kādai programmai piešķirti attiecībā uz PM Nr. 1 vai PM Nr. 2, galvenajiem politikas mērķiem vai abiem, samazina sakarā ar saistību atcelšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [99.] pantu vai sakarā ar finanšu korekcijām, ko Komisija piemēro saskaņā ar minētās regulas [98.] pantu, nav atkārtoti jānovērtē atbilstība 4. punktā noteiktajai tematiskās koncentrācijas prasībai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a  Resursus, kas piešķirti PM Nr. 5, bet kas palīdz sasniegt PM Nr. 1 un PM Nr. 2, aprēķina kā ieguldījumu tematiskās koncentrācijas prasībās. Ieguldījumu PM Nr. 1 un PM Nr. 2 sasniegšanā pienācīgi pamato, balstoties uz pamatotu novērtējumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)  investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijā (R&D&I);

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  produktīvas investīcijas MVU,

(c)  produktīvas investīcijas un investīcijas, kas palīdz saglabāt esošās darbvietas un radīt jaunas darbvietas MVU un jebkādu atbalstu MVU dotāciju un finanšu instrumentu veidā;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

Drīkst atbalstīt produktīvas investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, ja tās ietver sadarbību ar MVU vai uzņēmējdarbības infrastruktūru, no kuras MVU gūst labumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Turklāt produktīvas investīcijas MVU var atbalstīt arī pētniecības un inovācijas darbībās, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mūžizglītības un izglītības darbības.

Lai palīdzētu sasniegt 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā noteikto PM Nr. 1 konkrēto mērķi, no ERAF atbalsta arī apmācības, mentorēšanas, mūžizglītības, pārkvalifikācijas un izglītības darbības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod vidisku labumu,

(a)  vidiskas investīcijas, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar aprites ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un atjaunojamo energoresursu enerģiju un dod vidisku labumu,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  investīcijas TEN-T,

(b)  investīcijas TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tehnisko palīdzību.

(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)  informāciju, komunikāciju, pētījumus, tīklošanu, sadarbību, pieredzes apmaiņu un darbības, kas saistītas ar kopām,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru, pamatojoties uz katras valsts investīcijām un specifiskajām vajadzībām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Kohēzijas fonda līdzekļus, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu²³, izmanto TEN-T projektiem.

2.  Kohēzijas fonda līdzekļu, kas pārvietoti uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu²³, apjoms ir proporcionāls un tos izmanto TEN-T projektiem.

_________________

_________________

²³ Atsauce

²³ Atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

(e)  investīcijas jaunās reģionālajās lidostās un lidostu infrastruktūrā, izņemot:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)  investīcijas, kas saistītas ar tālākajiem reģioniem;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(eb)  atbalstu saistībā ar TEN-T pamattīklu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ec)  investīcijas, kas saistītas ar vides aizsardzību, un kuru mērķis ir mazināt vai ierobežot to negatīvo ietekmi uz vidi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos,

(f)  investīcijas atkritumu apglabāšanai poligonos, izņemot tālākajos reģionos un izņemot pasākumus, kas attiecas uz esošu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, pārveidošanu vai to drošuma panākšanu, turklāt neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/ES¹ 4. panta 2. punkta noteikumus,

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās,

(g)  investīcijas atkritumu atliku apstrādes iekārtās, izņemot tālākajos reģionos, un izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti modernākie pārstrādes risinājumi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, pilnībā ievērojot Direktīvas 2008/98/ES 11. panta 2. punktā noteiktos mērķus, un ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir izveidojušas savus atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/851 29. pantu. Atkritumu atlikas galvenokārt būtu jāsaprot kā nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK²⁶ 4. pantā,

(h)  investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo ražošanu, transportēšanu, apstrādi, izplatīšanu, glabāšanu vai sadedzināšanu, izņemot investīcijas, kas:

(ha)  saistītas ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK²⁶ 4. pantā,

(hb)  saistītas ar mazoglekļa augstas efektivitātes koģenerāciju un efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām;

(hc)  sniedz ievērojamu ieguldījumu neto bezemisiju ekonomikā;

(hd)  saistītas ar to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;

__________________

__________________

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Šā panta b) apakšpunktā minētie izņēmumi attiecas uz summu, kas nepārsniedz 1 % no kopējā ERAF-KF līdzekļu apjoma valsts līmenī.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli,

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

svītrots

i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ja)  investīcijas tādu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībā, kas sekmē nošķiršanu vai pārkāpj personas izvēli un neatkarību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar resursu efektivitātes un energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un pieejamu dzīves apstākļu nodrošināšanu gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kā arī seismisko pielāgošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a pants

Partnerība

1.  Ikviena dalībvalsts nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pakalpojumu lietotāju jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību no ERAF un Kohēzijas fonda saskaņā ar dalīto pārvaldību atbalstīto darbību un politikas pārvaldībā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, rīkojoties saskaņā ar 6. pantu ierosinātajā KNR regulā “Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014”.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti I pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.

1.  Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus, kas ERAF un Kohēzijas fondam noteikti un definēti I pielikumā, un attiecīgā gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [12. panta 1. punkta] otrās daļas a) apakšpunktu, [17. panta 3. punkta] d) apakšpunkta ii) punktu un [37. panta 2. punkta] b) apakšpunktu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a  Dalībvalstis var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastības saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo regulējumu attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta, līdzfinansējot investīcijas, ko aktivizē kā daļu no ERDF un KF. Nosakot fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu, Komisija rūpīgi izvērtē šo pieprasījumu tā, lai atspoguļotu ERAF un KF līdzfinansēto investīciju stratēģisko nozīmi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  No ERAF drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

1.  No ERAF atbalsta integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a  Valsts līmenī vismaz 5 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, paredz integrētai teritoriālajai attīstībai nepilsētu teritorijās, kuras saskaras ar nelabvēlīgiem dabas vai ģeogrāfiskiem apstākļiem vai demogrāfiskām problēmām, vai kurās ir grūtības piekļūt pamatpakalpojumiem. Vismaz 17,5 % no šīs summas piešķir lauku teritorijām un kopienām, ņemot vērā viedo ciematu pakta noteikumus, lai attīstītu tādus projektus kā viedos ciematus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta no ERAF, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. pantā minētos veidus.

2.  Integrētu teritoriālo attīstību dalībvalstis īsteno, izmantojot specifisku asi vai programmu, vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus, un tās var gūt labumu no vairāku fondu izmantošanas un integrētas pieejas, kas aptver ERAF, ESF+, EJZF un ELFLA.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

1.  Lai risinātu ekonomikas, vides, klimata, demogrāfiskos un sociālos problēmjautājumus, par pamatu izmantojot teritoriālās stratēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [23]. pantu, kuru īstenošanā ir iespējama arī integrēta vairāku fondu izmantošanas pieeja, aptverot ERAF un ESF+, no ERAF abu minētās regulas 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmās atbalsta integrētu teritoriālo attīstību, kura ir vērsta uz funkcionālajām pilsētu teritorijām (“ilgtspējīga pilsētattīstība”).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 10 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot specifisku programmu, specifisku prioritāro asi, sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai citus Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 22. panta c) punktā noteiktos teritoriālos rīkus. Regulas (ES) Nr. 2018/XXXX [jaunā KNR] 6. pantā minētās pilsētu iestādes ir pilnvarotas izraudzīties pasākumus un iesaistītos projektus. Darbības, ko neveic saskaņā ar PM Nr. 5, bet ar citiem PM, un ja tās ir saskanīgas, var izmantot ilgtspējīgai pilsētattīstībai noteiktās minimālās 10 % robežvērtības sasniegšanai. Investīcijas, kas veiktas saskaņā ar PM Nr. 5 (i), būtu jāuzskata par tādām, kas palīdz sasniegt šos paredzētos 10 %, un par tādām jāuzskata arī darbības saskaņā ar citiem PM, ja tās ir saskanīgas ar ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu.

Šī iniciatīva aptver visas pilsētu funkcionālās teritorijas, un tā atbalsta Savienības pilsētprogrammu partnerības un organizatoriskās izmaksas. Vietējās iestādes būtu aktīvi jāiesaista Eiropas pilsētiniciatīvas izstrādē un īstenošanā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalsts spēju veidošanai,

(a)  atbalsts spēju veidošanai, tostarp reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņas pasākumi reģionālā un vietējā līmenī;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  atbalsts inovatīvām darbībām,

(b)  atbalsts inovatīvām darbībām, kas var saņemt papildu līdzfinansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxx (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) un ko sniedz kopā ar Eiropas Lauku attīstības tīklu, jo īpaši attiecībā uz lauku un pilsētu saiknēm un projektiem, kas atbalsta pilsētu teritoriju un pilsētu funkcionālo teritoriju attīstību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos.

Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma ar Eiropas pilsētiniciatīvu drīkst atbalstīt arī starpvaldību sadarbību pilsētu jautājumos, piemēram, ilgtspējīgu pilsētu ietvarstruktūru, Eiropas Savienības Teritoriālās attīstības programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pielāgošanu vietējā līmeņa apstākļiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par norisēm saistībā ar Eiropas pilsētu iniciatīvu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija un problēmas

1.  No ERAF līdzfinansētajās programmās, kas attiecas uz teritorijām ar pastāvīgiem ļoti nelabvēlīgiem dabas apstākļiem vai nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju un problēmām, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto teritoriju specifisko grūtību novēršanai.

NUTS 3. līmeņa teritorijām vai vietējo administratīvo vienību (LAU) kopām, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km² mazapdzīvotos apgabalos vai mazāks par 8 iedzīvotājiem uz km² ļoti mazapdzīvotos apgabalos, vai kurās iedzīvotāju skaits laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam vidēji ir samazinājies par vairāk nekā 1 %, jo īpaši piemēro konkrētus reģionālos un valsts plānus, kuru nolūks ir veicināt pievilcību, palielināt uzņēmējdarbības investīcijas un uzlabot digitālo un publisko pakalpojumu pieejamību, arī paredzot īpašu fondu sadarbības līgumā. Partnerības nolīgumā tam var paredzēt īpašu finansējumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

1.  Īpašajam papildu piešķīrumam, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, nepiemēro 3. pantu. Šos konkrēti tālākajiem reģioniem papildus piešķirtos līdzekļus izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā uzskaitītajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem to attīstībai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a  Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, no ERAF var atbalstīt produktīvas investīcijas tālāko reģionu uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 31. decembrim.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.a pants

Atcelšana

Neskarot šīs regulas 12. pantu, Regulu (EK) Nr. 1301/2013 un Regulu (EK) Nr. 1300/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.b pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2027. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.   Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi (“PM Nr.1”)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 01 – Reģionālie vidējie ienākumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 10.a – Uzņēmumi, kam sniegts atbalsts, lai pielāgotu to preces un pakalpojumus aprites ekonomikai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 42 – Papildu sociāli ekonomiskie centri ar ļoti augstas veiktspējas platjoslas pieslēgumu

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 54 – Sociālekonomiskie centri, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 01 – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums, kā definēts 3. panta 3. punktā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 14 – Uzņēmumi, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*

RKR 14 – Lietotāji, kas izmanto publiskos digitālos pakalpojumus*

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.

2.  Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 18.a – Ikgadējo enerģijas ietaupījumu procentuālais apjoms visam ēku fondam (salīdzinājumā ar bāzes līniju) atbilstoši mērķim par ļoti efektīva un dekarbonizēta ēku fonda izveidi, kā paredzēts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā, lai atbalstītu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovāciju

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 18.b – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60% enerģijas

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 18.c – Mājsaimniecības ar uzlabotu mājokļu energoefektivitāti, kuras pēc renovācijas sasniedz gandrīz nulles enerģijas ēku (nZEB) standarta līmeni

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 19 – Publiskās ēkas, kam sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai

RKI 19 – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai (no kurām: dzīvojamās, privātās nedzīvojamās un publiskās nedzīvojamās ēkas)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 19.b – Enerģētiski trūcīgu/neaizsargātu patērētāju skaits, kuriem sniegts atbalsts viņu mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 20.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 22.a – Kopējais gala atjaunojamās enerģijas patēriņš un patēriņš pa nozarēm (apkure un dzesēšana, transports, elektrība)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 22.b – Kopējās saražotās atjaunojamās enerģijas daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 22.c – Neatjaunojamās enerģijas ikgadējā importa samazinājums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 97.a – Atjaunojamās enerģijas pašpatērētāju daļa kopējā ierīkotās elektrības jaudā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 98.a – Atbalsts pārejas perioda reģioniem, kurus skārusi dekarbonizācija

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas*

RKI 24 – Jaunas vai modernizētas monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmas dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču, meža ugunsgrēku, plūdu vai sausuma gadījumā*

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem

RKI 28 – Teritorijas, ko aptver aizsardzības pasākumi pret meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm, plūdiem vai sausumu

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 32.a –Kopējais fosilā kurināmā apjoms, kas aizstāts ar mazemisiju enerģijas avotiem

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu novēršanai un reciklēšanai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 34.a – Pārveidoto darbvietu skaits

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte

RKR 27 – Mājsaimniecības, kuru mājoklī uzlabota energoefektivitāte, ļaujot ietaupīt vismaz 60 % enerģijas

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 28.a – Ēkas, kuru energoefektivitāti ļāvusi uzlabot līgumiska vienošanās, kas garantē pārbaudāmus energoietaupījumus un uzlabotu efektivitāti, piemēram, Direktīvas 2012/27/ES^1a 2. panta 27. punktā definētais energoefektivitātes līgums

___________________

^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 30.a – Ēkas, attiecībā uz kurām sniegts atbalsts, lai uzlabotu piemērotību viedajām tehnoloģijām

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 43 – Ūdens zudumi

RKR 43 – Ūdens zudumu samazinājums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 46.a – Radīto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 46.b – Likvidēšanai un enerģijas atgūšanai nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 47.a – Reciklētie bioatkritumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 48.a – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas iekārtas atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 48.b – Aprites materiālu izmantošanas līmenis

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

RKR 49 – Atkārtoti izmantotie atkritumi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 49.a – Atkārtotai izmantošanai sagatavoto atkritumu apjoms

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

3.   Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T¹

RKI 43 – Atbalstīto jauno autoceļu garums – TEN-T¹ (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

______________

________________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T

RKI 45 – Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums – TEN-T (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T³

RKI 47 – Atbalstīto jauno sliežu ceļu garums – TEN-T³ (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T⁴

RKI 49 – Rekonstruēto vai modernizēto sliežu ceļu garums – TEN-T⁴ (pamattīkls un visaptverošais tīkls)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 55.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 57.a – TEN-T koridora pabeigšanas koeficients valsts teritorijā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 68.a – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (izņemot romus)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

RKR 68.b – Marginalizētu kopienu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu locekļi, kas izmanto integrētas darbības, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā (romi)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību un vietējās iniciatīvas

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas

1.  Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, reģionālo savienojamību tehnoloģiju jomā, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), savienojamību un efektīvu valsts pārvaldi

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 01.a – uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un izaugsmes sakarā

PKI 04 – MVU, kas atbalstīti darbvietu radīšanas un ilgtspējīgas izaugsmes sakarā

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKR 01.a – reģionālās ienākumu attiecības pieaugums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību.

2.   Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām un noturību ikvienam, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 08.a – Jaunu uzņēmumu veidošanās

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 09.a – Uzlabota pielāgošanās klimata pārmaiņām, pastiprināta dabas katastrofu riska novēršana un labāka noturība pret katastrofām un ekstremāliem laika apstākļiem

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKR 07.a – Izveidoto darbvietu skaits

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību

3. Ciešāk savienota Eiropa ikvienam, uzlabojot mobilitāti

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi

PKI 14 – Autoceļu TEN-T: jauni un modernizēti ceļi un tilti

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras

PKR 13 – Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu un tiltu infrastruktūras

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

4.  Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

5.  Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot pilsētu un visu citu teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)  Ar ERAF un Kohēzijas fonda palīdzību tiek finansēts atbalsts, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanai, šajā nolūkā ar ilgtspējīgas attīstības un reģionālās ekonomikas strukturālās pielāgošanas palīdzību likvidējot galvenās atšķirības un reģionālo nelīdzsvarotību Savienībā un mazinot mazāk attīstīto reģionu atpalicību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]¹⁶ ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XXX [jaunā KNR]¹⁶ ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami dažādiem fondiem, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fondam (“ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (“EJZF”), Patvēruma un migrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (“fondi”).

__________________

__________________

¹⁶ [Pilna atsauce – jaunā KNR].

¹⁶ [Pilna atsauce – jaunā KNR].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut politikas plānošanas ietekmes uz sievietēm un vīriešiem izvērtēšanu un dzimumu līdztiesību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem varētu atbalstīt ETS/Interreg gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām, apmācības un integrācijas pasākumiem, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]¹⁸) konkrētajiem mērķiem.

(15)  Lai no ERAF līdzekļiem ETS/Interreg ietvaros gan ar investīcijām infrastruktūrā, gan ar saistītajām investīcijām varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus nolūkā uzlabot un pilnveidot administratīvās prasmes un kompetences, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem drīkst atbalstīt arī darbības saskaņā ar ESF+ (izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [2018/XXX] [jaunais ESF+]¹⁸) konkrētajiem mērķiem.

__________________

__________________

¹⁸ [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

¹⁸ [Pilna atsauce – jaunais ESF+].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Šāda tematiska koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, paredzot elastīguma rezerves individuālu programmu līmenī un starp dažādām reģionu kategorijām, tostarp ņemot vērā atšķirīgo attīstības līmeni. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika reģionu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(19)  Šajā regulā būtu jānosaka dažādās darbības, kuru izmaksas drīkst atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD. No Kohēzijas fonda līdzekļiem būtu jāatļauj veikt investīcijas vidē un TEN-T. ERAF gadījumā būtu jāvienkāršo darbību saraksts un būtu jāatļauj no tā līdzekļiem atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumu, programmatūru un nemateriālos aktīvus, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu, un darbības, kas saistītas ar kopām. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības, tostarp administratīvo prasmju un kompetenču uzlabošanai un pilnveidošanai. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu kopīgu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  uzlabot digitālo savienotību,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ivb)  stiprināt kiberdrošību;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību” (PM Nr. 3):

(c)  “ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo savienotību” (PM Nr. 3):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  uzlabot digitālo savienotību,

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās;

svītrots

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  veicināt transporta, tostarp jūras transporta, savienojumus Savienības reģionos perifērijā un uz salām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iva)  attīstīt sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis pēc to nacionālā kopienākuma rādītāja klasificē šādi:

Atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja reģionus klasificē šādi:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“1. grupa”),

(a)  vairāk attīstīti reģioni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas vienāds ar vai lielāks par 75 %, bet mazāks par 100 % no ES vidējā rādītāja (“2. grupa”),

(b)  pārejas reģioni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  dalībvalstis ar nacionālā kopienākuma rādītāju, kas ir mazāks par 75 % no ES vidējā rādītāja (“3. grupa”).

(c)  mazāk attīstīti reģioni;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā pantā nacionālā kopienākuma rādītājs ir attiecība starp dalībvalsts nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas līmeņa un aprēķina pēc Savienības rādītājiem par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un vidējo nacionālo kopienākumu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā.

Šajā pantā reģionu piederību kādai no trim kategorijām nosaka, pamatojoties uz attiecību starp katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, ko mēra pēc pirktspējas paritātes (PPP) un aprēķina, izmantojot Savienības datus par laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam, un ES-27 vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā.

Mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas tālākajos reģionos klasificē 3. grupā kā mazāk attīstītus reģionus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  1. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 85 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 60 %;

(a)  Vairāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 75 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un PM Nr. 2, turklāt PM Nr. 1 – vismaz 30 %;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  2. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  Pārejas reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35% no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  3. grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  Mazāk attīstītos reģionos prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 25 % no kopējiem ERAF līdzekļiem dalībvalsts līmenī piešķir PM Nr. 1 un vismaz 30 % — PM Nr. 2.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)  tehnisko palīdzību.

(f)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)  ilgtspējīgu, klimatnoturīgas, viedas un intermodālas valsts, reģionālā un vietējā līmeņa mobilitātes attīstību, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitātei;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(bb)  ilgtspējīgas multimodālas pilsētu mobilitātes veicināšanu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  tehnisko palīdzību.

(c)  tehnisko palīdzību, tostarp vietējo iestāžu administratīvo spēju un kompetenču šo līdzekļu pārvaldībā uzlabošanu un pilnveidošanu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a), b), ba) un bb) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos,

(e)  investīcijas lidostu infrastruktūrā, izņemot tālākajos reģionos un reģionos, kas cieš no būtiskiem un pastāvīgiem dabiskiem vai demogrāfiskiem traucēkļiem atbilstoši LESD 174. pantam;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j)  finansējumu tāda ritošā sastāva iegādei, ko izmantos dzelzceļa pārvadājumos, izņemot, ja šī iegāde ir saistīta ar:

svītrots

i)  sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi saskaņā ar grozīto Regulu Nr. 1370/2007, par ko izsludināts publiskā iepirkuma konkurss,

ii)  dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu līnijās, kas pilnībā atvērtas konkurencei, un atbalsta saņēmējs ir jauns tirgus dalībnieks, kas tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxxx [Invest EU regula].

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu.

2.  Papildus no Kohēzijas fonda neatbalsta investīcijas mājokļos, ja vien tās nav saistītas ar energoefektivitātes veicināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu vai ūdens patēriņu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 10% no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  atbalsts spēju veidošanai,

(a)  atbalsts spēju veidošanai pašvaldību līmenī;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  atbalsts zināšanām, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

(c)  atbalsts zināšanām, teritoriālajiem ietekmes novērtējumiem, rīcībpolitiku izstrādei un komunikācijai.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.a pants

Apgabali, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija

No ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, kā norādīts LESD 174. pantā, īpašu uzmanību pievērš minēto apgabalu specifisko grūtību novēršanai.

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

RKI 34 – Papildu jauda atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu reciklēšanai

RKR 46 – Atkritumu radīšana uz vienu iedzīvotāju

RKR 46a – Uz likvidēšanu nosūtīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju un enerģijas atgūšana

RKR 46 – Iedzīvotāji, kuriem pieejamas atkritumu reciklēšanas iekārtas un nelielas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas

RKR 47 – Reciklētie atkritumi

RKR 47a – Reciklētie bioatkritumi

RKR 48 – Reciklētie atkritumi, ko izmanto par izejvielām

RKR 49 – Reģenerētie atkritumi

RKR 49a – Iedzīvotāji, kas apkalpoti ar iekārtām, kuras izmanto, lai atkritumus sagatavotu atkārtotai izmantošanai

RKR 49b – Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES)2018/851) 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie atkārtotai izmantošanai sagatavotie atkritumi

RKR 49c – Rādītāji, kas Komisijai jāievieš līdz 2019. gada 31. martam, pieņemot īstenošanas aktus, lai izmērītu vispārējo progresu atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā (Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas (ES) 2018/851) 9. panta 7. punkts)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)  Lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku laikposmā pēc 2020. gada, ir būtiski samazināt administratīvo slogu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, rast pareizo līdzsvaru starp politikas lielāku orientēšanu uz rezultātiem un pārbaudes un kontroles pasākumu līmeni nolūkā palielināt samērīgumu, ieviest atšķirības programmu īstenošanā un vienkāršot noteikumus un procedūras, jo tās pašlaik bieži vien tiek uztvertas kā pārāk nesaprotamas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana.

(8)  Savienotības līmenis pasaulē arvien pieaug, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta migrantu un bēgļu ilgtermiņa integrācijas sekmēšana. Prioritāte būtu jāpiešķir nodarbinātības veicināšanai un sociālajai iekļaušanai, nabadzības un diskriminācijas apkarošanai un investīcijām izglītībā, tālākizglītībā un māceklībā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

(10)  Turklāt ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu un ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu visā Savienībā, tajā skaitā lauku apvidos, kur tas būtiski sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbu, un veicināt tīru un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)  Nākotnes kohēzijas politikā ir pienācīgi jāņem vērā un ar to jāsniedz atbalsts tiem Savienības reģioniem, kurus visvairāk ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, jo īpaši tiem, kuri līdz ar to turpmāk būs pie Savienības ārējās jūras vai sauszemes robežas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a)  MVU un mikrouzņēmumi ir būtisks ekonomikas izaugsmes, inovācijas un nodarbinātības veicināšanas faktors, kas nodrošina 85 % no visām jaunajām darbvietām. Pašlaik Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Šiem uzņēmumiem ir svarīga loma ekonomikas atveseļošanā un pārejā uz Savienības ilgtspējīgu ekonomiku.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK¹⁹, nozīmē, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

(16)  Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežotu līdzekļu izmantošanu, ja attiecīga konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK¹⁹ nozīmē, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju un dzīvotspēju, izņemot, ja investīcijas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas darbībās.

_________________

_________________

¹⁹ Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

¹⁹ Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)  Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, visām uzraudzības, veikuma un kontroles procedūrām attiecībā uz vadošajām iestādēm un saņēmējiem jābūt samērīgām un vienkāršotām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(23)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Cik vien iespējams, minētajās prasībās būtu iekļaujami izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv a)  veikt modernizāciju un inovāciju publiskajā pārvaldē, īstenot intelektuālā īpašuma aizsardzību un sniegt atbalstu MVU konkurētspējai;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu saskaņā ar II pielikumu.

3.  Saskaņā ar ziņošanas prasību, kas noteikta Finanšu regulas [38. panta 3. punkta e) apakšpunkta i) punktā], Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par veikumu un rezultātiem saskaņā ar II pielikumu, un tā gan ziņo par progresu un trūkumiem, gan nodrošina skaidru saikni starp izdevumiem un veikumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai grozītu II pielikumu nolūkā veikt vajadzīgas korekcijas informācijā par veikumu, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā veikt atbilstīgas un pamatotas korekcijas rādītāju sarakstā, kas jāizmanto dalībvalstīm, un lai vajadzības gadījumā grozītu II pielikumu nolūkā sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei uzlabotu kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par veikumu un rezultātiem salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei uzticamu informāciju par to, cik kvalitatīvi ir izmantotie veikuma dati.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku.

Valsts līmenī vismaz 6 % no ERAF līdzekļiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, neieskaitot tehnisko palīdzību, piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai, izmantojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, integrētas teritoriālās investīcijas vai kādu citu PM Nr. 5 teritoriālo rīku, iekļaujot arī attiecīgus PM Nr. 1 līdz PM Nr. 4.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu, ko tiešā un netiešā pārvaldībā īsteno Komisija.

No ERAF atbalsta arī Eiropas pilsētiniciatīvu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk labvēlīgajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai problemātiska demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, kalnu un pierobežu reģioniem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 2. un 3. pantā un LESD 7. līdz 11. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz ilgtspējīgas attīstības ietvarā un atbilstoši Savienības centieniem saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)  Tematiskās koncentrācijas saskaņā ar šo regulu būtu jāpanāk valsts līmenī, vienlaikus nodrošinot elastību attiecībā uz darbības programmām un starp dažādu reģionu kategorijām. Tematiskās koncentrācijas vajadzības gadījumā varētu pielāgot atbilstīgi resursiem, kas paredzēti ieguldījumu prioritātēm, kuras rodas, pārejot uz mazoglekļa ekonomiku. Tematiskās koncentrācijas pakāpē būtu jāņem vērā atsevišķu reģionu attīstības līmenis, finansējuma līmenis un to reģionu īpašās vajadzības, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tika izmantots kā atbilstības kritērijs laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a)  Ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, būtu jāņem vērā reģionālās attīstības atšķirības, mazāk attīstīto reģionu atpalicības līmenis un dažu dalībvalstu vai reģionu pieejamie ierobežotie resursi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)  Saskaņā ar Savienības saistībām atbilstīgi Parīzes nolīgumam un atbilstīgi Septītajai vides rīcības programmai Savienības tiesību aktos ir iekļauti jauni un vērienīgi mērķi vides, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas un klimata jomā. Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šos mērķus un turpināt veikt nepieciešamo infrastruktūras modernizāciju un attīstību savos reģionos, būtu jānodrošina atbilstīgs finansējums. Šai strukturālajai pārejai būs būtiska ietekme uz darbvietām un izaugsmi dalībvalstīs un reģionos. Tādēļ ir jānodrošina visi iespējamie atbalsta pasākumi atbilstīgi visiem šiem konkrētajiem mērķiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu palīdz sasniegt klimatiskos mērķus. Sagaidāms, ka ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma.

(14)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un lai palīdzētu finansēt vajadzīgos pasākumus, kas jāīsteno ES, valsts un vietējā līmenī nolūkā pildīt Savienības saistības, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai. ERAF darbībās klimatisko mērķu veicināšanai būtu jānovirza 35 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimatisko mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma 2016/31 ieteikumiem klimata politikas integrēšanā un klimatnoturības mehānismos būtu jānošķir ietekmes mazināšana no pielāgošanās un tas būtu jāveic ex ante ar visiem programmu veidošanas un plānošanas procesiem, nevis vienkārši ziņojot par to ex post.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)  Savienības transporta nozarē patlaban notiek būtiskas pārmaiņas, jo digitalizācija un automatizācija maina tradicionālos ražošanas procesus un patērētāju vajadzības. Ir jāsamazina transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Nekavējoties ir krasi jāsamazina gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem. Ir arī jāpalielina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošana, lai sasniegtu zaļākas Eiropas ar zemām oglekļa emisijām mērķus. Taču joprojām trūkst šādiem transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras, un patlaban Savienībā ir tikai 100 000 elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu, un 76 % no visiem uzlādes punktiem atrodas tikai četrās dalībvalstīs, kuras aizņem tikai 27 % no Savienības kopējās virszemes teritorijas. Sekmīgai pārejai uz mazemisiju mobilitāti vajadzīga kopēja politikas sistēma attiecībā uz transportlīdzekļiem, infrastruktūru un elektrotīkliem, kurā nodarbinātības un ekonomikas stimuli tiek saskaņoti Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī un kurā tos atbalsta spēcīgāki Savienības finansēšanas instrumenti. Jādod iespēja dalībvalstīm un reģioniem finansēt to mazemisijas transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību, izmantojot visus iespējamos avotus, tostarp ERAF un Kohēzijas fondu. Būtu ātri jāizveido uzlādes un uzpildes infrastruktūra, lai varētu īstenot Savienības saistības klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu un saistītajiem Savienības tiesību aktiem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b)  Darbībām gan ERAF, gan Kohēzijas fonda ietvaros būtu jāveicina integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteikto pasākumu un mērķu izstrāde saskaņā ar Regulu par Enerģētikas savienības pārvaldību, kā arī Komisijas ieteikumiem par šiem plāniem gan attiecībā uz saturu, gan finanšu piešķīrumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15a)  Būtu jānodrošina, lai ERAF un Kohēzijas fonds varētu atbalstīt citu finansēšanas instrumentu darbības un mērķus nolūkā uzlabot piekļuvi veselības aizsardzībai un aprūpei. Ir iespējams veidot sinerģiju starp Eiropas Sociālo fondu+ un tā veselības virzienu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī Eiropas pusgadu un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kuros arvien lielāks uzsvars likts uz jautājumiem, kas saistīti ar veselību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas” un “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību”. Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

(17)  ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī mazināt atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību sakarā. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2018/xxx [jaunā KNR] noteiktos politikas mērķus. Tas nozīmē, ka ERAF finansējums būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem "viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas" un "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību un risku novēršanu un pārvaldību". Minētā tematiskā koncentrācija būtu jāpanāk valstu līmenī, taču būtu jāparedz elastīguma iespēja individuālu programmu līmenī un starp trīs dalībvalstu grupām, kas izveidotas pēc attiecīgā valsts nacionālā kopienākuma. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)  Jāņem vērā problēmas, ar kurām saskaras dažas nepietiekami finansētas vietējās un reģionālās iestādes saskaņā ar centralizētu administratīvo sistēmu. Galvenās grūtības saistībā ar projektu līdzfinansēšanu mazina kohēzijas fonda līdzekļu apguvi reģionos, kuriem visvairāk nepieciešami ieguldījumi, lai mazinātu sociāli ekonomiskās un teritoriālās atšķirības.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)  Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, būtu arī lietderīgi, ka tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(18)  Lai sasniegtu dalībvalstu mērķus, tematiskajai koncentrācijai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos katra reģiona vajadzībām, ļaujot Savienībai atbalstīt pārvietošanu starp programmas prioritātēm vai programmām. Tādējādi tiktu novērsta papildu nelīdzsvarotība vai lielākas attīstības atšķirības starp reģioniem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a)  Publisko iestāžu un ieinteresēto personu efektivitāte un administratīvā efektivitāte būtu vēl vairāk jāuzlabo, izmantojot papildu tehnisko un finansiālo palīdzību, lai racionalizētu publiskā sektora pakalpojumu nozares, uz kurām attiecas ERAF un KF pasākumi.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a)  Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģionālo vai vietējo mobilitāti, vai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26b)  Jāveic pasākumi, lai veicinātu tīrus, ilgtspējīgus un drošus transporta veidus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1.  Ar šo regulu tiks sniegts ieguldījums, lai finansētu atbalstu, kas paredzēts ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzija nostiprināšanai, kompensējot galvenās atšķirības starp Savienības reģioniem un mazinot vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem mazāk attīstītajiem reģioniem, kuros pastāvīgi ir ļoti nelabvēlīgi dabas apstākļi vai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, piemēram, vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] noteiktajiem politikas mērķiem, ņemot vērā katras konkrētās dalībvalsts vajadzības ieguldījumu un infrastruktūras jomā, ERAF atbalsta šādus konkrētus mērķus:

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  “zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” un “zilas” investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu” (PM Nr. 2):

(b)  "zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas un transporta nozares pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu" (PM Nr. 2):

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām,

(iv)  veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku, ugunsgrēku un plūdu novēršanu, noturību pret katastrofām un hidroģeoloģiskās nestabilitātes novēršanas pasākumus;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

(v)  veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp pasākumus sausuma un plūdu apkarošanai un novēršanai, un atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

(vi)  veicināt pāreju uz aprites ekonomiku, īpaši tiecoties sasniegt atkritumu pārstrādāšanas un atkārtotas izmantošanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/851 un Direktīvā (ES) 2018/852, kā arī apglabāšanas poligonā samazināšanas mērķus, kā noteikts Direktīvā (ES) 2018/850,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt piesārņojumu;

(vii)  uzlabot bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru pilsētvidē un samazināt gaisa, ūdens, trokšņa un gaismas piesārņojumu;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

viia)  veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās, tostarp mazemisiju mobilitātes infrastruktūras izveidi;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viia)  veicināt ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(viib)  veicināt ieguldījumus ūdens apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības noteiktās vides prasības, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šīs prasības tiek pārsniegtas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru;

(iv)  nodrošināt vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru un informēšanas kampaņas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību pilsētu teritorijās,

(i)  veicināt integrētu sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību pilsētu teritorijās,

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu un drošību, tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

(ii)  veicināt integrētu vietējo sociālo, ekonomisko un vidisko attīstību, kultūras mantojumu, drošību un veselību tostarp lauku un piekrastes teritorijās, izmantojot arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)  uzlabo programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru spējas, vai

(a)  uzlabo, izmantojot tehnisko un finansiālo atbalstu, programmas iestāžu, kā arī ar fondu īstenošanu saistīto struktūru, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, spējas;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 45 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %;

(b)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 40 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 30 %.

(c)  grupas dalībvalstis prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, vismaz 35 % no saviem kopējiem ERAF līdzekļiem piešķir PM Nr. 1, bet PM Nr. 2 – vismaz 35 %.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)  produktīvas investīcijas MVU,

(c)  produktīvas investīcijas MVU Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)  investīcijas to rūpniecisko reģionu un reģionu pārstrukturizācijā, kuru attīstība ir atpalikusi;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja uzņēmumi, kas nav MVU, sadarbojas ar MVU energoefektivitātes pasākumu, mazoglekļa ekonomikas darbību vai aprites ekonomikas darbību īstenošanā, ko atbalsta saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), iii), vi) un vii) punktu, var tikt atbalstīti ienesīgi ieguldījumi, ja tie veikti, izmantojot finanšu instrumentus.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)  investīcijas veselības un aprūpes iestādēs, tostarp integrētās aprūpes un primārās aprūpes iestādēs;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)  ieguldījumi pasākumos, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, galveno uzmanību pievēršot mājokļu un dzīvojamo ēku konkrētām vajadzībām;

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis starp a) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Dalībvalstis starp a), aa), ab) un b) apakšpunktā minētajām investīcijām nodrošina pienācīgu līdzsvaru.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī regula neskar tās palīdzības turpināšanu vai grozīšanu (tostarp pilnīgu vai daļēju atcelšanu) kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1300/2013 un (ES) Nr. 1300/2013 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kas pieņemti vēlāk saskaņā ar tām.

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Palīdzības pieprasījumi, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1300/2013 un Regulu (ES) Nr. 1301/2013, paliek spēkā.