ZIŅOJUMS ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024)

EIROPAS PARLAMENTA NENORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar nenormatīvas rezolūcijas priekšlikumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024)

(08662/2019 – C9-0004/2019 – 2019/0078M(NLE))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08662/2019),

– ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (08668/2019),

– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0004/2019),

– ņemot vērā 2020. gada ... normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)[2],

– ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem[3],

– ņemot vērā 2018. gada februāra galīgo ziņojumu “Ex post un ex ante novērtējuma pētījums par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku”;

– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0023/2020),

A. tā kā Komisija un Kaboverdes valdība ir vienojušās par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ES un Kaboverdes IZPN) un īstenošanas protokolu uz piecu gadu laikposmu;

B. tā kā ES un Kaboverdes IZPN vispārējais mērķis ir palielināt ES un Kaboverdes sadarbību zivsaimniecības nozarē, kas ir abu pušu interesēs, veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kaboverdes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ);

C. tā kā iepriekšējā ES un Kaboverdes IZPN zvejas iespējas tika izmantotas 58–68 % apjomā, labi tika izmantotas seineriem paredzētās zvejas iespējas un vidēji — kuģiem zvejai ar āķu jedām un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem paredzētās zvejas iespējas;

D. tā kā 20 % nozvejas veido haizivis, tomēr zinātnisko datu trūkuma dēļ šis skaitlis var būt neprecīzs un, iespējams, ir daudz augstāks;

E. tā kā ar ES un Kaboverdes IZPN būtu jāveicina Kaboverdes zvejnieku kopienu un ar to saistītās rūpniecības un darbību, tostarp zivsaimniecības zinātnes, efektīvāka ilgtspējīga attīstība; tā kā saskaņā ar šo protokolu sniegtajam atbalstam ir jābūt saskanīgam ar valsts attīstības plāniem un Zilās izaugsmes rīcības plānu attīstībai ekoloģisko iespēju robežās, kuru ANO izstrādāja ar mērķi palielināt ražošanu un profesionalizāciju šajā nozarē, lai nodrošinātu vietējo iedzīvotāju uztura un nodarbinātības vajadzības;

F. tā kā ar IZPN būtu jāatbalsta arī ES starptautiskajos nolīgumos uzņemtās saistības, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), jo īpaši IAM Nr. 14, un tā kā visiem ES pasākumiem, tostarp IZPN, ir jāsniedz ieguldījums šo mērķu īstenošanā;

G. tā kā ES, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, Kaboverdei nodrošina daudzgadu budžetu 55 miljonu EUR apmērā, kas koncentrējas uz vienu galveno jomu, proti, labas pārvaldības un attīstības līgumu (GGDC);

H. tā kā IZPN būtu jāsniedz ieguldījums Kaboverdes zivsaimniecības nozares veicināšanā un attīstībā un tā kā ir jāuzbūvē vai jāatjauno tādi pamata infrastruktūras objekti kā izkraušanas vietas, glabātavas un apstrādes rūpnīcas;

I. tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

1. uzskata, ka ar ES un Kaboverdes IZPN ir jāīsteno divi vienlīdz svarīgi mērķi: (1) jāsniedz ES kuģiem zvejas iespējas Kaboverdes EEZ, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un ieteikumiem un neiejaucoties to reģionālo organizāciju, pie kurām pieder Kaboverde, proti, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT), īstenotajos saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, kā arī nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu, un (2) jāveicina turpmāka ES un Kaboverdes ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība ilgtspējīgu zivsaimniecību jomā un zvejas resursu atbildīgā izmantošanā Kaboverdes EEZ, vienlaikus neierobežojot Kaboverdes suverēnās iespējas un stratēģijas tās attīstības jomā; vienlaikus uzskata, ka, ņemot vērā Kaboverdes ūdeņos esošo jūras bioloģisko resursu augsto vērtību, ar šo nolīgumu būtu jāgarantē, ka tiek pieņemti pasākumi ES kuģu nejaušas piezvejas mazināšanai Kaboverdes EEZ;

2. uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai garantētu, ka netiek pārsniegts nolīgumā paredzētais atskaites daudzums;

3. vērš uzmanību uz 2018. gada maijā izstrādāto ES un Kaboverdes IZPN (2014–2018) protokola retrospektīvo un provizorisko novērtējumu konstatējumiem, kuros ir norādīts, ka protokols kopumā ir bijis efektīvs un lietderīgs, pienācīgi ņēmis vērā iesaistītās intereses un atbildis Kaboverdes sektorpolitikai, kā arī to ir labi pieņēmušas ieinteresētās personas, un sniegts ieteikums noslēgt jaunu protokolu; uzsver, ka ir iespēja vairāk attīstīt ES un Kaboverdes sadarbību zivsaimniecības nozarē, un uzskata, ka tādēļ ar šo protokolu būtu jāpanāk vairāk par iepriekšējos šā nolīguma īstenošanas protokolos paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstības atbalstu;

4. atbalsta nepieciešamību panākt ievērojamu progresu Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstībā, tostarp attiecībā uz zvejas nozari un ar to saistītajām darbībām, un aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iespējamu nolīguma nozares atbalsta komponenta pārskatīšanu un nostiprināšanu, kā arī nosacījumu izstrādi ar mērķi palielināt finansiālā ieguldījuma apguves rādītājus;

5. uzskata, ka ES un Kaboverdes IZPN nesasniegs savus mērķus, ja tas nepalīdzēs palielināt Kaboverdes zvejas resursu izmantošanas pievienoto vērtību;

6. uzskata, ka ES un Kaboverdes IZPN un tā protokols ir jāpieskaņo valsts attīstības plāniem un Zilās izaugsmes plānam Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstībai ekoloģisko iespēju robežās, kuri ir ES atbalsta prioritārās jomas, kuriem ir jāsniedz vajadzīgais tehniskais un finansiālais atbalsts un ar kuriem konkrēti būtu jāveic sekojošais:

– jāstiprina institucionālās spējas un jāuzlabo pārvaldība, izstrādājot tiesību aktus, balstoties uz pārvaldības plāniem un atbalstot minēto tiesību aktu un pārvaldības plānu īstenošanu;

 – jāpastiprina uzraudzība, kontrole un pārraudzība Kaboverdes EEZ un apkārtējās teritorijās;

– jāpastiprina nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanas pasākumi, tostarp iekšējos ūdeņos;

– jāpastiprina partnerattiecības ar citām valstīm, kas ir ieinteresētas zvejot Kaboverdes EEZ, galvenokārt izmantojot zivsaimniecības nolīgumus, un nodrošināt pārredzamību, publiskojot šo nolīgumu saturu un izveidojot reģionālo programmu novērotāju apmācībai un izmantošanai;

– jāatbalsta tādas datu vākšanas programmas izveide un uzlabošana, kura ļautu Kaboverdes iestādēm pārzināt pieejamos resursus un atbalstīt resursu zinātnisku novērtēšanu, un tādējādi pieņemt lēmumus, kas pamatotos uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām;

– jāpalīdz uzbūvēt un/vai atjaunot tādas zivsaimniecības un ar to saistīto darbību pamata infrastruktūras kā izkraušanas vietas un ostas (kas paredzētas rūpnieciskajai un nerūpnieciskajai zvejai, piemēram, Mindelu osta uz Sanvisenti salas), zivju uzglabāšanas un apstrādes vietas, tirgi, izplatīšanas un tirdzniecības infrastruktūra, kā arī kvalitātes analīzes laboratorijas;

– jāatbalsta un jāuzlabo darba apstākļi visiem darba ņēmējiem, jo īpaši sievietēm, visās ar zveju saistītajās darbībās, tostarp ne tikai tirdzniecības, bet arī apstrādes, zvejniecības pārvaldības un zinātnes jomā;

– jāatbalsta zinātniskās atziņas, kas nepieciešamas aizsargājamo jūras teritoriju izveidei, tostarp to īstenošanai, uzraudzībai un kontrolei;

– jāierobežo jutīgu sugu, piemēram, jūras bruņurupuču, piezveja;

– jāveicina abus dzimumus pārstāvošu zvejnieku (jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskajā zvejā iesaistīto zvejnieku) organizāciju izveide, tādējādi palīdzot stiprināt viņu tehniskās, pārvaldības un sarunu vešanas spējas;

– jāizveido un/vai jāatjauno pamatizglītības un profesionālās apmācības centri, tādējādi paaugstinot zvejnieku, jūrnieku un zivsaimniecības nozarē un citās ar zilo ekonomiku saistītās darbībās iesaistīto sieviešu prasmju līmeni;

– jāstiprina pasākumi, ar kuriem mudina jauniešus iesaistīties zvejniecībā;

– jāpalielina zinātniskās izpētes spējas un spēja uzraudzīt zvejas resursus un jūras vidi;

– kopumā jāuzlabo jūras resursu ilgtspēja;

7. atzinīgi vērtē to, ka nolīgums neattiecas uz mazajām pelaģiskajām sugām, kuras ir ļoti nozīmīgas vietējiem iedzīvotājiem un attiecībā uz kurām nav pieejama pārpalikuma;

8. pauž bažas par zvejas darbību potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz haizivīm Kaboverdes EEZ;

9. uzskata, ka ir rūpīgāk jāizvērtē labums, ko minētā protokola īstenošana sniedz vietējai ekonomikai (nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

10. uzskata, ka būtu vēlams uzlabot datu daudzumu un precizitāti par visu nozveju (mērķsugām un piezveju), zvejas resursu saglabāšanās stāvokli un zvejas darbību ietekmi uz jūras vidi, kā arī uzlabot nozares atbalsta finansējuma īstenošanu, lai varētu precīzāk novērtēt šā nolīguma ietekmi uz jūras ekosistēmu, zvejas resursiem un vietējo sabiedrību, tostarp sociālajā un ekonomiskajā jomā;

11. uzskata, ka gadījumā, ja saskaņā ar protokolu tiek slēgtas zvejniecības vai tām noteikti ierobežojumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspēju, būtu pirmām kārtām jānodrošina vietējās zvejas vajadzības, ņemot vērā pamatotus zinātniskos ieteikumus;

12. aicina Komisiju un Kaboverdes iestādes saistībā ar pārzveju uzlabot krājumu datu vākšanu un krājumu uzraudzību, jo īpaši koncentrējoties uz haizivīm;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz Kaboverdi īstenotajās sadarbības un oficiālās attīstības palīdzības rīcībpolitikās ņemt vērā to, ka Eiropas Attīstības fonda finansējumam un IZPN paredzētajam nozares atbalstam būtu viens otru jāpapildina, lai ātrāk un efektīvāk palīdzētu nodrošināt pilnvērtīgas iespējas vietējai zivsaimniecības nozarei un nodrošinātu, ka šai valstij ir pilnīga suverenitāte pār saviem resursiem; aicina Komisiju ar Eiropas Attīstības fondu un citiem attiecīgiem instrumentiem sekmēt vajadzīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu infrastruktūru, kura apjoma un izmaksu dēļ nav izveidojama vienīgi ar IZPN paredzēto nozares atbalstu, kādas ir, piemēram, zvejas ostas (kas paredzētas rūpnieciskajai un nerūpnieciskajai zvejai);

14. atbalsta nepieciešamību palielināt IZPN ieguldījumu vietēja mēroga tiešu un netiešu darbvietu izveidē vai nu uz kuģiem, kas darbojas saskaņā ar IZPN, vai augšposma un lejasposma zvejas darbībās; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā svarīga loma var būt dalībvalstīm, kas var aktīvi piedalīties attiecīgu spēju veidošanas un apmācības pasākumu nodrošināšanā;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sadarbību ar Kaboverdi, apsvērt iespējas palielināt turpmāko attīstības palīdzību, galvenokārt izmantojot jauno kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), kas ES budžetā ierosināts 2021.–2027. gada laikposmam, un jo īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā ES finansējuma pienācīgu izlietojumu Kaboverdē un valsts politisko stabilitāti sarežģītā ģeopolitiskajā kontekstā, kuri būtu jāatbalsta un jāatalgo;

16. aicina Komisiju mudināt Kaboverdes Republiku izmantot protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu, lai ilgtermiņā stiprinātu valsts zivsaimniecības nozari, veicinātu pieprasījumu pēc vietējiem ieguldījumiem un rūpniecības projektiem un mudinātu ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, tādējādi radot vietējas darbvietas un palielinot jaunās paaudzes interesi par zvejas darbībām;

17. aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam un darīt publiski pieejamus nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus un attiecīgo gada novērtējumu konstatējumus; aicina Komisiju ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs un sekmēt Kaboverdes zvejnieku kopienu un ieinteresēto personu līdzdalību;

18. uzskata, ka būtu jāapkopo informācija par minētā protokola īstenošanas sniegto labumu vietējai ekonomikai (nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

19. aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un LESD 218. panta 10. punktu atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un attiecīgā gadījumā tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

20. vērš Komisijas un jo īpaši Padomes uzmanību uz to, ka centieni arī turpmāk veikt starptautisku nolīgumu pagaidu piemērošanu, pirms Parlaments ir sniedzis savu piekrišanu, nav savienojami ar Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem pamatprincipiem un ka šī prakse būtiski pazemina Parlamenta statusu kā vienīgajai tieši demokrātiski ievēlētajai ES iestādei un arī kaitē visas ES demokrātiskajām tradīcijām;

21. aicina Komisiju pašreizējos ieteikumus labāk iestrādāt ES un Kaboverdes IZPN un ņemt vērā, piemēram, protokola atjaunošanas procedūrās;

22. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kaboverdes Republikas valdībai un parlamentam.