ZIŅOJUMS par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm 2020. gadā

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm 2020. gadā

(2020/2078(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu, ar ko veicina finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuras nonākušas grūtībās vai kurām nopietni draud lielas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, kā arī tā 136. pantu un 1. un 2. protokolu,

– ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā un tā “izņēmuma klauzulu”, kas ietverta Padomes  Regulas (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] 5. panta 1. punktā, 6. panta 3. punktā, 9. panta 1. punktā un 10. panta 3. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga parāda novēršanas procedūras īstenošanu[2] 3. panta 5. punktā un 5. panta 2. punktā, lai atvieglotu budžeta politikas koordināciju ekonomikas nopietnas lejupslīdes apstākļos,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2020. gadu” (COM(2019)0651) un ieteikumu par Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2019)0652),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 10. februāra ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku[3],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 26. februāra paziņojumu „2020. gada Eiropas pusgads — novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 veikto padziļināto pārskatu rezultāti” (COM(2017)0150),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība[4],

– ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu[5],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu „Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (EK) Nr. 1173/2011 Nr. 1174/2011, Nr. 1175/2011, Nr. 1176/2011, Nr. 1177/2011, Nr. 472/2013 un Nr. 473/2013 un par Padomes Direktīvas 2011/85/ES piemērotību” (COM(2020)0055),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 6. decembra paziņojumu “Turpmāki pasākumi ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai: ceļvedis” (COM(2017)0821),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana”[6],

– ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai Eiropas Monetārā fonda izveidi[7],

– ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[8],

– ņemot vērā 2020. gada 7. jūlija Komisijas vasaras ekonomikas prognozi[9],

– ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 21. jūlija secinājumus[10],

– ņemot vērā 2019. gada 18. decembra rezolūciju par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0[11],

– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[12],

– ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu[13],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP))[14],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumu “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu” (COM(2020)0112),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/460, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu)[15],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (COM(2020)0123),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/461, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija[16],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. marta norādījumus dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm, un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību pirms Regulas (ES) 2019/452 (ĀTI izvērtēšanas regulas) piemērošanas (C(2020)1981),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu par pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā (2020/C 91 I/01), un tā 2020. gada 4. aprīļa grozījumus (2020/C 112 I/01),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. marta paziņojumu dalībvalstīm, ar ko groza tā pielikumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (2020/C 101 I/01 – C(2020)2044),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. aprīļa Lēmumu par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā (C(2020)2146),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. aprīļa priekšlikumu regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju (banku paketes pieņemšana) (COM(2020)0310 - 2020/0066(COD)),

– ņemot vērā fiskālās sistēmas novērtējumu ar uzsvaru uz 2019. gada 19. septembra sešu un divu tiesību aktu kopumu, Eiropas Fiskālās padomes 2019. gada 29. oktobrī sniegto gada pārskatu, Eiropas Fiskālās padomes 2020. gada 24. marta paziņojumu par Covid-19 un Eiropas Fiskālās padomes 2020. gada 1. jūlija novērtējumu attiecībā uz eurozonai 2021. gadā piemērotu fiskālo nostāju,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra paziņojumu “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2019)0650),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. maija ekonomikas prognozi par 2020. gada pavasari (Iestāžu dokuments Nr. 125),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 19. maija Regulu (ES) 2020/672, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma[17],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu „2020. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresētie ieteikumi” (COM(2017)0500),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “ES budžets ― Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (COM(2020)0442),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam” (COM(2020)0440),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 pandēmijas (COM(2020)0441),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0445),

– ņemot vērā četru priekšsēdētāju 2012. gada 5. decembra ziņojumu “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”, piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

– ņemot vērā Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumu līderiem par EMS padziļināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0193/2020),

A. tā kā Covid-19 pandēmija rada vēl nepieredzētu un simetrisku satricinājumu gan ES, gan pasaulē un tās ilgums un ietekme uz veselību, sociālo jomu un ekonomiku vēl nav paredzama;

B. tā kā satricinājums ir simetrisks, bet ietekme dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras — tā atspoguļo ne vien pandēmijas smagumu un ierobežojošo pasākumu stingrību, bet arī specifiskos ekonomiskos riskus un stāvokli pirms krīzes, tostarp konkrētu nozaru nestabilitāti un tām pieejamās iespējas veikt diskrecionāras fiskālās politikas atbildes pasākumus;

C. tā kā apņēmīga, koordinēta un solidāra Eiropas reakcija ir būtiska, lai mazinātu krīzes negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas, iekšējā tirgus sadrumstalotību, makroekonomisko atšķirību turpmāku padziļināšanos un reģionu un dalībvalstu strukturālo polarizāciju; tā kā dalībvalstu ciešās savstarpējās saiknes dēļ nepilnīga atlabšana vienā no tām izraisītu plašāku ietekmi citās un visās mazinātu ekonomikas izaugsmi;

D. tā kā lielākā daļa seku varētu būt īslaicīgas un, ja valstu un Eiropas ieviestā politika ienākumu, darbvietu, likviditātes un ieguldījumu atbalstam būs efektīva, saimnieciskā darbība atsāksies, tiklīdz ierobežojumi būs pakāpeniski atcelti; tā kā tomēr var rasties tādas ilgstošas negatīvas sekas kā pastāvīgi zems pieprasījums, tirgus un ienākumu nenoteiktība, investīciju nepietiekamība un nodarbinātības līmeņa pazemināšanās, kas samazina ekonomikas produktivitātes potenciālu un neļauj atgriezties uz iepriekšējās ražošanas un izaugsmes trajektorijas;

E. tā kā Savienībai pašreizējās krīzes apstākļos ir jāreaģē tā, lai palielinātu noturību pret krīzēm nākotnē;

F. tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās ievērot līgumos noteiktās pamatvērtības un īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Parīzes klimata nolīgumu;

G. tā kā krīze salīdzinoši daudz vairāk ir skārusi sievietes un tā kā ierosinātajos atveseļošanas pasākumos netiek risinātas ne problēmas, ko Covid-19 krīze ir radījusi aprūpes nozarē, ne arī ar to saistītās konkrētās problēmas, ar ko saskaras sievietes;

H. tā kā Covid-19 krīze jo īpaši skar neaizsargātas grupas, tādējādi palielinot nevienlīdzību, nabadzību, bezdarbu un sociālās atšķirības, kā arī vājinot Eiropas sociālos un nodarbinātības standartus;

I. tā kā Covid-19 pandēmija atklāja, cik liela vērtība ir aprūpes darba nodrošināšanai ne tikai veselības aprūpes nozarē, bet arī bērnu aprūpes, personu ar invaliditāti un vecāku cilvēku aprūpes jomā; uzsver, ka eurozonas ekonomikas politikā ir jāpalielina ieguldījumi kvalitatīvos, cenas ziņā pieņemamos un piekļūstamos publiskā un privātā sektora aprūpes pakalpojumos;

J. tā kā 2019. gadā dalībvalstis ir pilnībā īstenojušas tikai 5,7 % no konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI) un attiecībā uz 45,9 % ieteikumu ir panākts vismaz kaut kāds progress, bet 48,4 % nav īstenoti vai ir uzrādījuši tikai niecīgu progresu;

K. tā kā Padomes, Komisijas un Eurogrupas pārskatatbildība pret Eiropas Parlamentu visos Eiropas pusgada procesa posmos ir vajadzīga demokrātiskās leģitimitātes un pārredzamības nolūkā,

I. Sākotnējā situācija

1. ar lielām bažām norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ES piedzīvos dziļāko recesiju tās vēsturē, 2020. gadā IKP samazinoties par 8,3 % (tas ievērojami pārsniedz pavasara prognozē sākotnēji prognozētos 7,4 %), proti, tiek prognozēta daudz smagāka recesija nekā 2009. gada krīzes laikā; norāda arī uz kopējā budžeta deficīta pieaugumu — no 0,6 % no IKP 2019. gadā līdz aptuveni 8,5 % no IKP 2020. gadā — gan eurozonā, gan ES, kas ir jauns augstākais rādītājs eurozonas kopējā parāda attiecībai pret IKP gandrīz 102,7 % apmērā (95,1 % ES) un maina kopš 2014. gada vērojamo samazināšanās tendenci; uzsver, ka bezdarba līmenis eurozonā palielināsies no 7,5 % (6,7 % ES) 2019. gadā līdz 9,5 % (9 % ES) 2020. gadā un ka tas var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz MVU, kamēr vienoto tirgu un tā konkurētspēju ierobežo ārkārtīgi liela nenoteiktība un būtiski negatīvi riski;

2. pauž bažas par Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku, tirdzniecību, nevienlīdzību (cita starpā ienākumu un dzimumu nevienlīdzību) un nabadzību; norāda uz prognozēm, ka šajā gadā pasaules IKP (izņemot ES) samazināsies par apmēram 3 %, proti, lejupslīde būs straujāka nekā globālās finanšu krīzes laikā 2008.–2009. gadā, un importa apjoms 2020. gadā pasaulē samazināsies par vairāk nekā 10 % un eurozonas eksporta apjoms — par apmēram 13 %; pauž satraukumu par nabadzības pieaugumu, jo daudzām jaunietekmes valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem nav pietiekamu spēju šāda apmēra krīzes pārvarēšanai un to politikas iespējas makroekonomiskās ietekmes absorbēšanai ir ierobežotas;

3. norāda, ka Komisijas aplēses par ES–27 dalībvalstu ieguldījumu vajadzībām 2020. un 2021. gadā sasniegs 1,5 triljonus EUR papildus pavasara prognozēs pieņemtajam bāzes scenārijam, lai nodrošinātu zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi vismaz 595 miljardu EUR apmērā gadā[18], tostarp papildu ieguldījumu vajadzības 20 miljardu EUR apmērā stratēģiskajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami ES autonomijai, lai stiprinātu rūpniecības noturību un ES stratēģisko neatkarību attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem (medicīniskie izstrādājumi un zāles, stratēģiskā digitālā infrastruktūra, svarīgas pamattehnoloģijas, kritiskie izejmateriāli, aizsardzība un kosmoss);

4. norāda, ka kopējie likviditātes atbalsa pasākumi, kas veikti, reaģējot uz pandēmiju, veido 22 % no ES IKP un spēkā esošie ES budžeta instrumenti papildu nodrošina atbalstu līdz aptuveni 4,5 % apmērā no ES IKP[19]; uzskata, ka šie pasākumi būs jāturpina 2021. gadā; turklāt norāda, ka Eiropas Atveseļošanas instrumenta (NGEU) iniciatīva nākamajos četros gados Eiropas dalībvalstu ekonomikai varētu nodrošināt papildu fiskālos stimulus apmēram 4–5 % apmērā no IKP;

5. uzsver, ka gan publiskā, gan privātā sektora ieguldījumi acīmredzami nebija pietiekami jau pirms krīzes un prognozes liecina par gaidāmu vēl krasāku ieguldījumu apmēra samazinājumu, kas 2020. un 2021. gadā kopā veidos 846 miljardu EUR[20];

II. Īstermiņa prasības

Ekonomikas atveseļošanās

6. atzīst, ka ES saskaras ar vēl nebijušu uzdevumu — mazināt nepieredzēti smagas recesijas sociālās un ekonomiskās sekas un pavērt ceļu ātrai ekonomikas atlabšanai, kas saistīta ar ilgtspējīgu un taisnīgu pārkārtošanos un digitālo pārveidi, kā arī konkurētspējas stiprināšanu; pauž pārliecību, ka šajā nolūkā ir nepieciešams būtiski un noturīgi palielināt publiskos un privātos ieguldījumus un ieviest sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgas reformas ar ilgtermiņa ietekmi un ka palielināts ieguldījumu līmenis būs jānodrošina stabils vēl daudzus nākamos gadus, turklāt pastāv arī vajadzībā pēc uzlabotas augšupējas konverģence ES un ilgtspējīgas izaugsmes;

7. atzinīgi vērtē ātro un stingro reakciju uz krīzi monetārās un fiskālās politikas jomā gan ES, gan dalībvalstu līmenī, izmantojot tādus pasākumus kā ECB pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PEPP), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) aktivizācija un EIB Viseiropas garantiju fonda izmantošana, kas nodrošināja finanšu tirgu likviditāti un stabilitāti, un norāda uz vispārēja izņēmuma klauzulu, ko aktivizēja Komisija, nodrošinot maksimālu fiskālās sistēmas elastīgumu, un uz pieņemtajiem valsts atbalsta pagaidu noteikumiem, kas dalībvalstu valdībām nodrošināja iespēju finansiāli atbalstīt veselības aprūpes sistēmas un uzņēmumus un ko nekavējoties īstenoja papildus Eiropas pagaidu atbalsta instrumentam bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), lai krīzes laikā saglabātu cilvēkiem nodarbinātību;

8. atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumus, kuros ierosināts Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns un NGEU instruments[21], kas paredz 750 miljardus EUR, Komisijas emitētas obligācijas un jaunus pašu resursus; tomēr atgādina Parlamenta prasību pēc daudz lielāka ieguldījumu stimula, lai pārvarētu Covid-19 krīzi, un atzīst, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai novērstu milzīgās ekonomiskās un sociālās atšķirības un sasniegtu ES ilgtermiņa sociālos un vides mērķus;

9, uzskata, ka ir būtiski, lai ierosinātais atveseļošanas pasākumu kopums būtu pilnībā saskaņots ar ES jauno ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un balstītos uz pienācīga finansējuma stratēģiju, t. i., būtu saskaņā ar Eiropas zaļā kursa (EZK), kura darbības un mērķu centrā ir ilgtspēja, Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) principiem, kā arī ar mērķi aizsargāt sieviešu tiesības un panākt dzimumu līdztiesību; prasa līdzekļus un resursus novirzīt projektiem un saņēmējiem, kas attiecīgos resursus atbildīgi un efektīvi tērē ilgtspējīgiem projektiem, kuri rada lielāko iespējamo ietekmi, vienlaikus palielinot atbildību par Eiropas pusgadu un ievērojot mūsu Līgumā noteiktās pamatvērtības;

10. uzsver, ka atveseļošanās pamatā ir jābūt augšupējai sociālajai un ekonomiskajai konverģencei, sociālam dialogam un labākām sociālajām tiesībām un darba apstākļiem darba ņēmējiem, darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, un tai ir jāsniedz papildu atbalsts ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānam (SEIP), īpašu uzmanību pievēršot iespēju nodrošināšanai;

11. prasa, lai uzņēmumi, kas saistībā ar Covid-19 krīzi saņem valsts atbalstu, ES līdzekļus vai citus publiskos līdzekļus, saglabātu darbvietas darba ņēmējiem un piedāvātu viņiem aizsardzību, maksātu taisnīgu nodokļu daļu, apņemtos ievērot ilgtspējas mērķus, pamatojoties uz starptautisko atbildīgas uzņēmējdarbības standartu ievērošanu, un atturētos no dividenžu izmaksāšanas vai akciju atpirkšanas shēmu piedāvāšanas ar mērķi atalgot akcionārus un paaugstināt akciju cenas;

12. norāda, ka nopietnas ekonomikas lejupslīdes dēļ ir aktivizēta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, un sagaida, ka tā tiks izmantota tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai atbalstītu dalībvalstu centienus atgūties no pandēmijas krīzes, īstermiņā nodrošināt stabilizāciju un stiprināt dalībvalstu ekonomisko un sociālo noturību un lai virzītu ekonomiku uz ilgtspējīgu un iekļaujošu pāreju, kas veicina konkurētspēju un reģionālo un sociālo augšupējo konverģenci;

13. piekrīt Eiropas Fiskālās padomes (EFP) bažām par to, ka vēlākais līdz 2021. gada pavasarim būtu jāsniedz norādījumi par to, kādos termiņos un ar kādiem nosacījumiem pārtraukt piemērot vispārējo izņēmuma klauzulu, un aicina Komisiju iesniegt ceļvedi, kura pamatā būtu ekonomikas pētījumi un dati, kuros būtu ņemts vērā EFP viedoklis;

14. piekrīt EFP viedoklim, ka atveseļošanās panākšanai strauja fiskālās nostājas maiņa nav ieteicama un ka, lai atjaunotu pieprasījumu, būs vajadzīgs lielāks un ilgāks fiskālais atbalsts un atsevišķu diskrecionāro fiskālo pasākumu, tostarp dažu valdības izdevumu elementu, paplašināšana;

15. atgādina par īpašo vajadzību veicināt augšupēju konverģenci un ilgtspējīgu izaugsmi ES un jo īpaši eurozonā;

Fiskālās un ekonomikas politikas sistēmas pārskatīšana un pielāgošana atbilstīgi rezultātiem

16. ņem vērā EFP secinājumu[22], ka fiskālā sistēma ir jāpārskata un atbilstīgi rezultātiem jāpielāgo, ņemot vērā tās nevajadzīgo sarežģītību un procikliskumu, kā arī to, ka pēdējo septiņu gadu izaugsmes periodā pirms krīzes tā nav nedz aizsargājusi publisko finanšu kvalitāti, nedz veicinājusi ilgtspējīgus publiskos ieguldījumus, un ir pārliecināts, ka pandēmijas izraisītā dziļā ekonomikas krīze šo vajadzību vēl vairāk pastiprina;

17. uzskata, ka, pārskatot un atbilstīgi rezultātiem pielāgojot fiskālo sistēmu pēc Covid-19 krīzes, ir jāmeklē jauns līdzsvars, lai veicinātu iepriekš minēto prasību izpildi, palielinot izaugsmi veicinošus valsts izdevumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un digitalizāciju, un sociālo, ekonomisko un vides noturību un stabilizējot jauno ieguldījumu līmeni, tostarp ieguldījumus, kas saistīti ar uzņēmumu, jo īpaši MVU, atveseļošanos, kā arī ar vienoto tirgu un tā konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu budžeta pārvaldību;

18. norāda, ka ekonomikas pārvaldības sistēmā būtu jāņem vērā arī pašreizējā ekonomiskā situācija un tai vajadzētu būt saskaņotai ar ES politikas prioritātēm, vienlaikus uzlabojot atbilstību fiskālajiem noteikumiem, kas ir vienkāršoti, skaidri un praktiski un ir pārskatīti, kā arī pielāgoti atbilstīgi rezultātiem;

19. aicina īstenot pretciklisku fiskālo politiku ES un tās dalībvalstīs un samazināt parāda attiecību pret IKP, kā arī panākt, lai valstu budžeti ES ekonomikas augšupejas periodos būtu sabalansēti vai ar nelielu pārpalikumu, lai varētu efektīvi reaģēt uz nākotnes problēmām un nodrošināt eurozonas stabilitāti; tomēr mudina Komisiju un Padomi, reaģējot uz ekonomikas krīzi, neatkārtot pagātnes kļūdas;

20. pauž bažas par Covid-19 krīzes ievērojamo, bet nevienmērīgo negatīvo ietekmi uz valdības budžeta deficītu un privātā sektora parādu visā eurozonā un ES, jo īpaši dalībvalstīs, kurām bija augsti publiskā parāda līmeņi jau pirms pandēmijas sākuma, kas vēl vairāk pasliktina to dalībvalstu situāciju, kuras pandēmija skārusi īpaši smagi un/vai kurās valdības parāda līmenis jau iepriekš bija augsts; prasa rast risinājumu, kas garantē valsts parāda atmaksājamību; šajā kontekstā uzskata, ka Komisijas obligāciju emisija ir svarīgs solis pašreizējās krīzes apstākļos;

21. uzskata, ka ir būtiski, lai ES fiskālās un ekonomiskās politikas sistēmas pārskatīšana KVAI nolūkā sniegu piemērotus risinājumus, lai reaģētu uz katras dalībvalsts atšķirīgajām vajadzībām; prasa ieviest noteikumus, kas ļautu fiskālajai politikai diskrecionāri reaģēt uz satricinājumiem īstermiņā, un samazināt augsto valsts parāda attiecību saskaņā ar fiskālajiem noteikumiem un reāli izpildāmā un saprātīgā laika periodā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu publisko ieguldījumu līmeni, ilgtspējīgu nodokļu politiku un stabilus valdības ieņēmumus, turklāt ilgtermiņā modernizējot un stiprinot publisko infrastruktūru;

22. uzsver, ka Eiropas, dalībvalstu un vietējā līmeņa publiskie ieguldījumi, ievērojot fiskālās stabilitātes un pareiza budžeta noteikumus, būtiski palīdz stiprināt ES centienus: 1) atgūties no Covid-19 krīzes; 2) veicināt pāreju uz tīrāku, sociāli iekļaujošu, ilgtspējīgu un digitālu sabiedrību, kā arī sekmēt izaugsmi un stiprināt vienoto tirgu un kohēziju ES un 3) palielināt ES konkurētspēju un stratēģisko autonomiju; aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot tiesisko regulējumu, tostarp investīciju noteikumus, kas ir paredzami un atbalsta publiskās un privātās investīcijas saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķiem, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu spēju reaģēt uz turpmākām krīzēm;

Ilgtspējīga un demokrātiska Eiropas pusgada nodrošināšana

23. atzinīgi vērtē Eiropas zaļo kursu, kas ir mūsu jaunās ilgtspējīgās izaugsmes stratēģijas svarīgs elements, kurā iekļautas četras dimensijas: vide, ražīgums, stabilitāte un taisnīgums un kurā konkurētspējīga ilgtspēja ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas galvenais elements, ko palīdz īstenot digitālās un zaļās tehnoloģijas, inovatīva rūpnieciskā bāze un stratēģiskā autonomija, lai Eiropa kļūtu par pārkārtošanās līderi;

24. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas pusgada pavasara paketes uzmanības centrā ir tūlītējas ekonomikas politikas reakcijas nodrošināšana, lai novērstu un mazinātu Covid-19 ietekmi uz veselību un sociālekonomisko jomu un atjaunotu saimniecisko darbību; norāda, ka konkrētai valstij adresēto ieteikumu (KVAI) pavasara paketē uzmanība ir veltīta aktuālākajām problēmām, ko radījusi pandēmija, un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai un ka ieteikumi attiecas uz trim mērķiem: īstermiņā mazināt koronavīrusa pandēmijas smagās negatīvās sociālekonomiskās sekas, un īstermiņā un vidējā termiņā panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kas veicina zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi;

25. atbalsta Komisijas paziņojumu par Eiropas pusgada pārskatīšanu un pieņemšanu atbilstīgi rezultātiem, lai to pārveidotu par instrumentu atveseļošanas pasākumu koordinēšanai; norāda, ka Eiropas pusgada procesam būtu jānodrošina ES ekonomikas pārvaldības procesa darbība, pamatojoties uz budžeta un ekonomikas politikas koordināciju, un attiecīgā gadījumā tajā būtu jāņem vērā sociālās un vides politikas mērķi; pauž pārliecību — lai izvairītos no negodīgas konkurences starp dalībvalstīm, ir vairāk jākoordinē pasākumi attiecībā uz valsts atbalstu un nodokļu politiku, kā arī fiskālo un sociālo politiku un politiku, kas reglamentē darba attiecības;

26. aicina Komisiju līdzās pusgadu procedūrai izstrādāt jaunu klimata rādītāju, nemazinot minētā pusgada procesa saturu, lai izvērtētu atšķirības starp katras dalībvalsts budžeta struktūru un attiecīgajam valsts budžetam paredzēto scenāriju, kurš saskaņots ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka šim rādītājam ir jāsniedz dalībvalstīm norādes par to temperatūras trajektoriju saistībā ar Parīzes nolīgumu;

27. atzīst lomu, ko Komisija ekonomikas atveseļošanas plānā ir piešķīrusi Eiropas pusgadam, un tā nozīmi politikas koordinēšanā ES līmenī, ņemot vērā dalībvalstu līmenī pieņemto politikas pasākumu apmēru un unikālo specifiku; tomēr norāda, ka dalībvalstu ieguldījumu un reformu programmu saskaņošanas efektivitāte un panākumi būs atkarīgi no pusgada pārskatīšanas un pielāgošanas atbilstīgi rezultātiem, turklāt arī dalībvalstu pastiprinātā atbildība par KVAI īstenošanu būs atkarīga no Stabilitātes un izaugsmes pakta iepriekš minētās pārskatīšanas un pielāgošanas atbilstīgi rezultātiem; tādēļ aicina Komisiju aktīvāk un labāk sazināties ar dalībvalstīm, piedāvāt īpaši pielāgotus risinājumus pirms ierastās KVAI pieņemšanas un pastiprināt iestāžu debates;

28. norāda, ka atveseļošanas un noturības mehānisma sasaiste ar Eiropas pusgada procesu un ieguldījumu un reformu īstenošanas progresa uzraudzība varētu uzlabot dalībvalstu centienus; tomēr uzskata, ka abu faktoru savstarpējā saikne būtu jāveido tā, lai veicinātu atveseļošanos, uzlabotu dalībvalstu sociālo, ekonomisko un vides noturību un palielinātu ES pievienoto vērtību;

29. pauž pārliecību, ka noturīgas ekonomikas veidošanai ir jāstiprina Eiropas pārvaldības sociālā dimensija, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību visiem cilvēkiem, neizslēdzot iespēju vajadzības gadījumā noteikt ES minimālos standartus nolūkā veicināt dzīves un darba apstākļu augšupēju konverģenci;

30. uzsver, ka ir svarīgi rīkot plašas debates ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem un tos pienācīgi iesaistīt; atkārtoti aicina stiprināt Eiropas Parlamenta demokrātisko lomu ekonomikas pārvaldības sistēmā un aicina Padomi un Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta pieņemtās rezolūcijas; aicina Komisiju pastāvīgi vienlīdz labi informēt abus līdztiesīgos likumdevējus Parlamentu un Padomi par visiem aspektiem, kas saistīti ar ES ekonomikas pārvaldības satvara piemērošanu, tostarp par sagatavošanas posmiem un ņemot vērā jebkādus reformēšanas vai uzlabošanas priekšlikumus;

31. uzsver Ekonomikas un monetārās komitejas svarīgo lomu, uzlabojot Eiropas Parlamenta pārskatatbildību, jo līdz šim Eiropas pusgada īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka pašreizējo pārskatatbildību varētu pastiprināt, lai uzlabotu tās leģitimitāti un efektivitāti;

32. prasa nodrošināt ciešu koordināciju ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību, pārredzamību un pilsoniskās sabiedrības kontroles lomu;

33. uzsver, ka publiskie ieņēmumi ir būtiski, lai finansētu ekonomikas atlabšanu pēc pandēmijas, ES ilgtspējīgas konkurētspējas atjaunošanu un atbalstītu taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku; atgādina, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana ES līmenī katru gadu sasniedz 160–190 miljardus EUR un veido valsts kašu nesaņemtos ieņēmumus; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju gan valstu, gan ES līmenī; šajā sakarībā atgādina par Komisijas ieguldījumu, kas pausts tās paziņojumā “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”[23] un atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu visaptverošai Savienības politikai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai; prasa iesniegt vērienīgu tiesību akta priekšlikumu ar pastiprinātu Eiropas līmeņa uzraudzību, kompetencēm un resursiem, kā izklāstīts Parlamenta 2020. gada 1. jūlija rezolūcijā par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība[24];

34. aicina Komisiju izpētīt starptautisko institūciju ierosināto jauno politiku, kas atbalsta un veicina tādas taisnīgas pārkārtošanās finansēšanu, kas mazina sociālekonomisko ietekmi, kuru rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, un veicina ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī tiecas mazināt milzīgās izmaksas, kuras saistītas ar atveseļošanos pēc pandēmijas un dalībvalstu publisko finanšu atjaunošanu; aicina ES vadītājus un Komisiju pieņemt drosmīgu lēmumu, lai steidzami  ieviestu jaunu pašu resursu grozu, tajā iekļautu ieņēmumus no ES politikas, kas veicina gan vides aizsardzības īstenošanu, gan taisnīga, ilgtspējīga un konkurētspējīga vienotā tirgus attīstību un dod iespēju jau nākamā DFS periodā atmaksāt aizņēmumus “Next Generation EU” ietvaros; atgādina, ka šie pašu resursi ir jāpiesaista pēc iespējas drīz un vismaz no 2021. gada un tiem ir jābūt pastāvīgiem; šajā sakarībā uzsver Parlamenta nostāju, kas pausta tā 2020. gada 16. septembra normatīvajā rezolūcijā par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu[25], ar kuru ievieš jaunas pašu resursu kategorijas;

III. Vidēja termiņa prasības

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana

35. uzsver, ka euro lomas stiprināšanai ir vajadzīgi pareizi strukturālie nosacījumi, tostarp Eiropas monetārās savienības padziļināšana, banku savienības izveides pabeigšana un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana;

36. norāda uz iesniegto priekšlikumu par budžeta instrumentu, kas paredzēts eurozonai saistībā ar budžeta instrumentu konverģencei un konkurētspējai (BICC), ar kuru tiktu finansētas strukturālo reformu un publisko ieguldījumu paketes, lai stiprinātu eurozonas ekonomiku potenciālo izaugsmi un vienotās valūtas noturību pret ekonomikas satricinājumiem; pieņem zināšanai, ka paralēli BICC bija iespējams arī instruments eurozonā neiesaistītajām dalībvalstīm, kas nav BICC dalībnieces, proti, Konverģences un reformu instruments (KRI), kura mērķis bija atbalstīt eurozonā neiesaistīto dalībvalstu konverģenci virzībā uz eurozonu, sniedzot finansiālu atbalstu strukturālām reformām; norāda, ka Komisija nāca klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu par Atveseļošanas un noturības mehānismu (RRF), bet atsauca minētos tiesību akta priekšlikumus; tomēr aicina Komisiju apsvērt iespēju nākotnē izstrādāt priekšlikumus, lai eurozonai un eurozonā neiesaistītajām dalībvalstīm būtu instrumenti ekonomikas cikla efektīvai pārvaldībai;

37. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

Komisijas visaptverošais “Eiropas atveseļošanas plāns” būtiski palielina ES politisko un ekonomisko nozīmi. Šajā kontekstā Eiropas pusgadam būs būtiska un koordinējoša loma, nodrošinot tūlītēju ekonomikas politikas reakciju uz krīzi, paverot ceļu ilgtspējīgai un taisnīgai zaļajai pārejai un digitālajai pārveidei, vienlaikus veicinot konverģenci Eiropas Savienībā. Tomēr veikto pasākumu panākumi būs atkarīgi no visaptverošas ES ekonomikas un finanšu pārvaldības reformas, kas ir pamatota turpmāk izklāstītajā veidā.

 

Lēmumam par ES fiskālo noteikumu pašreizējo pārskatīšanu ir vairāki iemesli. Publisko investīciju līmenis ir acīmredzami nepietiekams, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar digitalizāciju un cīņu pret klimata pārmaiņām. Daudzas dalībvalstis uzskata, ka koordinēšanas prasības attiecībā uz stabilitātes politiku kļūst par pieaugošu slogu. Eiropas pusgada ekonomikas politikas ieteikumus dalībvalstis tikai daļēji uzskatīja par saistošiem, un attiecīgi tie tika īstenoti selektīvā veidā. Turklāt sistēmā trūkst obligāti nepieciešamas vēlētu valstu un Eiropas Parlamenta deputātu demokrātiskas līdzdalības. Tā rezultātā politikas koordinācija, izmantojot Eiropas pusgadu, neatbilst cerībām attiecībā uz sasniegumiem fiskālās politikas mērķu jomā, kā arī plašākā nozīmē attiecībā uz ekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un samazināšanu.

 

Covid-19 ir izraisījusi vēsturē vēl nepieredzētu ekonomikas krīzi, kas vēl vairāk saasina pārskatīšanas nepieciešamību. Lai gan satricinājums ir simetrisks, ietekme dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, atspoguļojot pandēmijas smagumu un ierobežošanas pasākumu stingrību, kā arī specifiskos ekonomiskos riskus, sākotnējos apstākļus un tām pieejamās iespējas veikt diskrecionārus fiskālās politikas atbildes pasākumus. Tas vēl vairāk saasinās makroekonomisko nelīdzsvarotību. Parāda līmenis procentos no IKP ievērojami palielināsies visās dalībvalstīs, dažās no tām sasniedzot satraucošu līmeni. Pat pēc krīzes daudzām valstīm būs ļoti grūti panākt nepieciešamo parāda attiecību pret IKP 60 % apmērā. Ņemot vērā klimata pārmaiņu un digitalizācijas izvirzītos uzdevumus, ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams īstenot publisko investīciju nepieciešamo būtisko palielināšanu. Tāpēc pašreizējā ekonomikas un finanšu politikas situācijā Stabilitātes un izaugsmes pakta spēkā esošo noteikumu atjaunošana pēc vispārīgā izņēmuma klauzulas atsaukšanas atstātu novārtā pielāgošanos mainītajiem apstākļiem un nākotnes vajadzībām.

 

Tādējādi šajā ziņojumā par Eiropas pusgadu ir ierosināts, ka Eiropas ekonomikas un finanšu politikas galvenie uzdevumi — jo īpaši ilgtspējīgas un taisnīgas klimata politikas īstenošana un digitalizācija — būtu stingri jābalsta uz pašreizējo pretkrīzes politiku. Vienlaikus ir jānosaka pamats finanšu un ekonomikas politikas satvara pielāgošanai pēckrīzes periodam. Viens no galvenajiem jautājumiem būs Eiropas ekonomikas un finanšu politikas virzību uz stabilitāti saskaņot ar pietiekamu publisko investīciju palielinājumu visās ES dalībvalstīs. Turklāt ir jāveic turpmāki pasākumi, lai panāktu demokratizāciju un samazinātu ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ