ZIŅOJUMS par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) (pirms 2019. gada 27. jūnija — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

2. EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) (pirms 2019. gada 27. jūnija — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)) 2019. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu

(2020/2164(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2019. finanšu gada galīgos pārskatus,

– ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par ES aģentūrām attiecībā uz 2019. finanšu gadu ar aģentūru atbildēm[8],

– ņemot vērā deklarāciju[9] par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2019. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 1. marta ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2019. finanšu gada budžeta izpildi (05793/2021 – C9-0061/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[10], un jo īpaši tās 70. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 526/2013 par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004[11], un jo īpaši tās 21. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)[12], un jo īpaši tās 31. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/715 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā[13], un jo īpaši tās 105. pantu,

– ņemot vērā 32. un 47. pantu Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā[14],

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0085/2021),

1. apstiprina ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2019. finanšu gada pārskatus;

2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

 

3. EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) (pirms 2019. gada 27. jūnija — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

(2020/2164(DEC))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

– ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0085/2021),

A. tā kā saskaņā ar ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu[15] tās 2019. finanšu gada galīgais budžets bija 16 932 952 EUR, t. i., par 47,58 % lielāks nekā 2018. gadā; tā kā šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar personāla, IKT un pamatdarbības izdevumu pieaugumu, ko izraisa Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts)[16]; tā kā Aģentūras budžetu finansē galvenokārt no Savienības budžeta;

B. tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2019. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1. norāda, ka 2019. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 96,80 %, t. i., par 3,18 % zemāks nekā 2018. gadā; turklāt norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 70,12 %, t. i., par 18,44 % zemāks nekā 2018. gadā;

Sniegums

2. norāda, ka Aģentūra izmanto konkrētus galvenos snieguma rādītājus, lai izmērītu savu darbību radīto pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību, norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi kvantitatīvus un kvalitatīvus galvenos snieguma rādītājus, lai efektīvāk izmērītu darbību ietekmi, un ka tā ir arī ieviesusi konkrētu galveno snieguma rādītāju kopumu, lai sekotu līdzi tam, ko sagaida ieinteresētās personas; atzinīgi vērtē to, ka ir pievienoti konkrēti galvenie snieguma rādītāji, kas saistīti ar Kiberdrošības aktā paredzētajām jaunajām pilnvarām;

3. atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir parakstījusi pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, lai panāktu lielāku efektivitāti, kopīgi izmantojot pakalpojumus, kopīgojot zināšanas un apmainoties ar paraugpraksi, jo īpaši šādās jomās: IT rīki, cilvēkresursu pārvaldība, iepirkums un darbības nepārtrauktība;

Personāla politika

4. ar bažām norāda, ka 2019. gada 31. decembrī bija aizpildīti 79,66 % no štatu sarakstā paredzētajām vietām un darbā bija pieņemti 47 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 59 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 48 apstiprinātajām vietām 2018. gadā); norāda, ka 2019. gadā Aģentūrā strādāja arī 26 līgumdarbinieki un divi norīkotie valstu eksperti; norāda, ka štatu saraksta palielināšana ir saistīta ar jaunajām Aģentūras pilnvarām, kas pēc Kiberdrošības akta pieņemšanas paredz plašāku kompetenci un resursus;

5. ar lielām bažām norāda uz 2019. gadā konstatēto dzimumu līdzsvara trūkumu augstākā līmeņa vadītāju un valdes locekļu vidū; aicina Aģentūru pielikt lielākas pūles, lai panāktu labāku dzimumu līdzsvaru visos līmeņos; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam;

6. norāda, ka Aģentūrai ir zināmas grūtības pieņemt darbā, piesaistīt un noturēt atbilstoši kvalificētus darbiniekus, galvenokārt tāpēc, ka darbinieku algām Grieķijā tiek piemēroti zemi korekcijas koeficienti un Savienības tirgū trūkst IT drošības jomas speciālistu; atzinīgi vērtē sociālos pasākumus, ko Aģentūra īstenojusi savas pievilcības palielināšanas nolūkā, un norāda, ka Aģentūras jaunais štatu saraksts ļauj piedāvāt augstāka līmeņa līgumdarbinieku vietas;

7. norāda, ka pašlaik tiek izvērtētas procedūras, kuras izmanto darba nodošanai jaunajiem darbiniekiem; norāda arī to, ka tiek uzskatīts, ka darba nodošanas procedūras ir iekļautas sensitīvo amatu politikā; aicina Aģentūru ziņot par turpmāko attīstību un sensitīvo amatu politikas pieņemšanu;

8. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra ir izmantojusi pagaidu darba aģentūru darbiniekus uzdevumu veikšanai Aģentūrā, ka šie darbinieki veido 29 % no kopējā darbaspēka (šis rādītājs ir palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju šis skaitlis liecina par aizvien lielāku atkarību no pagaidu darba aģentūru darbiniekiem; norāda, ka 2019. gadā Aģentūra par šādiem pakalpojumiem samaksāja aptuveni 923 000 EUR jeb 5,60 % no sava budžeta; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta atturējās izteikt apsvērumus par Direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām[17] piemērošanu Savienības aģentūrām, jo notiek lietas izskatīšana Tiesā;

Iepirkums

9. ar bažām norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumā ir konstatētas nepilnības iepirkuma procedūrās, proti, trijos no četriem revidētajiem gadījumiem ir novērota atlases kritēriju un piešķiršanas kritēriju pārklāšanās, un šāda nenodalīšana ir procesuāla nepilnība, kas pakļauj Aģentūru riskam, ka konkursa procedūras var tikt atceltas; norāda arī to, ka Aģentūra nav ievērojusi Finanšu regulā noteiktos termiņus piešķiršanas paziņojuma publicēšanai Oficiālajā Vēstnesī;

10. pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka divos no četriem revidētajiem pakalpojumu pamatlīgumiem konkursa specifikācijās nebija sniegta precīza informācija par finanšu piedāvājumu salīdzināšanas metodi, pamatojoties uz gadījumu scenārijiem, un tādējādi netika nodrošināta ekonomiski izdevīgākā īstenošana; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka, ņemot vērā līgumu darbības jomu un vērtību, Aģentūra ir noteikusi nepareizu robežvērtību trim līgumiem un nav veikusi nekādu novērtējumu par riskiem, kas saistīti ar faktisko īstenošanu un finansiālo atkarību no Aģentūras, kuru var izraisīt par līgumu piedāvātā fiksētā summa; ņem vērā Aģentūras atbildi uz Revīzijas palātas konstatējumiem un pasākumus, ko Aģentūra veikusi, lai novērstu šo nepilnību atkārtošanos;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

11. pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un norāda, ka valdes locekļu CV un interešu konfliktu deklarācijas tiek publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē nepublicē augstākās vadības, izņemot izpilddirektora, interešu konflikta deklarācijas un CV; aicina Aģentūru publicēt tās augstākās vadības interešu konflikta deklarācijas un CV un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem;

Iekšējā kontrole

12. norāda, ka Aģentūra ir plānojusi 2020. gadā pieņemt jaunu sensitīvu amatu politiku;

13. norāda, ka saistībā ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) veikto revīziju “Ieinteresēto personu iesaiste ENISA nodevumu izstrādē” vēl nav īstenots viens svarīgs ieteikums, jo bija iekšēji jāpārskata un jāapstiprina attiecīgas procedūras;

14. Iekšējās revīzijas dienests 2019. gadā nāca klajā ar ziņojumu par cilvēkresursu pārvaldību un ētiku, sniedzot četrus svarīgus un trīs ļoti svarīgus ieteikumus; norāda, ka ar IAS ir panākta vienošanās par rīcības plānu ieteikumu īstenošanai, un aicina Aģentūru ziņot par to īstenošanas pakāpi;

Citi komentāri

15. ar bažām norāda, ka Aģentūra vēl nav izstrādājusi oficiālu un visaptverošu vides vadības politiku, lai nodrošinātu videi nekaitīgu darba vietu; aicina Aģentūru rīkoties šajā jomā;

16. norāda, ka Aģentūra ir sagatavojusi 55 ziņojumus un ir aktīvi veicinājusi izpratni par kiberdrošības jautājumiem;

17. aicina Aģentūru koncentrēties uz tās veiktās pētniecības izplatīšanu plašai sabiedrībai;

o

o  o

18. attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2021. gada ... rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli[18].

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas