ZIŅOJUMS par Komisijas 2022. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Komisijas 2022. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu

(2022/2200(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. septembra Regulu (ES) 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)[2],

– ņemot vērā rezultātus pēc ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas pirmās un otrās sanāksmes, kas notika attiecīgi 2015. gada 5. un 6. novembrī un 2021. gada 17. jūnijā,

– ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februārī iesniegto pieteikumu dalībai ES,

– ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmēs 2018. gada 17. maijā Sofijā, 2020. gada 6. maijā Zagrebā, 2021. gada 6. oktobrī Brdo pri Kranju un 2022. gada 6. decembrī Tirānā,

– ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un Deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

– ņemot vērā 2022. gada 3. novembra Berlīnes procesa devītā samita rezultātus,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 4. novembra Lēmumu (ES) 2021/1923 par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spēju veidošanu[3],

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 1. decembra Lēmumu (ES) 2022/2353 par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu nolūkā stiprināt Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spējas[4],

– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumus,

– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus par Ukrainu un Rietumbalkāniem, par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas pieteikumiem dalībai ES un par ārējām attiecībām,

– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 15. decembra secinājumus, ar kuriem Bosnijai un Hercegovinai piešķir ES kandidātvalsts statusu,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu "Komisijas atzinums par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā" (COM(2019)0261) un tam pievienoto analītisko ziņojumu (SWD(2019)0222),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu "Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem" (COM(2020)0057),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu "Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas — Komisijas devums pirms ES un Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmes 2020. gada 6. maijā" (COM(2020)0315),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu "Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem" (COM(2020)0641),

– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 12. oktobra paziņojumu "2022. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2022)0528),

– ņemot vērā Komisijas dienestu 2022. gada 12. oktobra darba dokumentu "2022. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu" (SWD(2022)0336),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. aprīļa paziņojumu par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam (COM(2021)0170),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. oktobra paziņojumu "Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars" (COM(2020)0620),

– ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

– ņemot vērā Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kas pieņemta 1991. gada 25. februārī,

– ņemot vērā UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

– ņemot vērā UNESCO 2003. gada 17. oktobra Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu,

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. martā apstiprināto Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2022. gada 10. janvāra īpašo ziņojumu 01/2022 "ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas" un ERP 2021. gada 3. jūnija īpašo ziņojumu 09/2021 "Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota",

– ņemot vērā 2019. gada 5. decembra ekspertu ziņojumu par tiesiskuma jautājumiem Bosnijā un Hercegovinā,

– ņemot vērā Venēcijas komisijas 2005. gada 11. marta atzinumu par konstitucionālo situāciju Bosnijā un Hercegovinā un Augstā pārstāvja pilnvarām, kā arī turpmākos ieteikumus konstitucionālajos jautājumos Bosnijā un Hercegovinā,

– ņemot vērā Venēcijas komisijas 2020. gada 14. decembra atzinumu un ziņojumu apkopojumu par vēlēšanu likuma stabilitāti,

– ņemot vērā attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, kuri pieņemti par labu prasītājiem, tostarp Azra Zornić[5], Dervo Sejdić un Jakob Finci[6], kā arī citiem,

– ņemot vērā 2020. gada 17. jūnijā parakstīto Mostaras nolīgumu par vēlēšanu rīkošanu Mostarā,

– ņemot vērā 2022. gada 12. jūnijā pieņemto politisko vienošanos par principiem, kas nodrošinātu funkcionālu Bosniju un Hercegovinu, kura virzās uz Eiropu,

– ņemot vērā organizācijas "Transparency International" 2022. gada korupcijas uztveres indeksu, saskaņā ar kuru Bosnija un Hercegovina no 180 valstīm ieņem 110. vietu,

– ņemot vērā Augstā pārstāvja miera līguma īstenošanas procesā Bosnijā un Hercegovinā 2022. gada 2. novembra 62. ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un iepriekšējos ziņojumus,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 2. novembra Rezolūciju 2658 (2022), ar ko ES vadīto spēku Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR) pilnvaras pagarina līdz 2023. gada 2. novembrim,

– ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmi, kas notika 2022. gada 29. jūnijā Madridē, un NATO Madrides samita deklarāciju,

– ņemot vērā NATO aizsardzības ministru sanāksmi 2023. gada 14.–15. februārī,

– ņemot vērā Vispārējo pamatlīgumu par mieru, ar ko nosaka pilnvaras Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijai Bosnijā un Hercegovinā,

– ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas konstitūciju, kurā noteikts, ka valstī ir trīs oficiālās valodas, kā arī Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas konstitūciju,

– ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Srebreņicas atceres dienu[7],

– ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Deitonas miera līguma 20. gadadienu[8],

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita[9],

– ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos[10],

– ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu[11],

– ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju[12],

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bosniju un Hercegovinu,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0229/2023),

A. tā kā paplašināšanās ir visefektīvākais ES ārpolitikas instruments un viena no sekmīgākajām Savienības rīcībpolitikām un ir ģeostratēģisks ieguldījums visa kontinenta ilgstošā mierā, demokrātijā, labklājībā, stabilitātē un drošībā; tā kā paplašināšanās politika stimulē un mudina popularizēt ES pamatvērtības;

B. tā kā ES ir jāpilda savi solījumi, un kandidātvalstu politiskajiem līderiem ir jāizrāda patiesa politiskā griba attiecībā uz reformu procesiem; tā kā atkārtota pievienošanās procesa atlikšana un kandidātvalstu politisko līderu patiesas politiskās gribas trūkums ir ievērojami samazinājis tā efektivitāti un iedzīvotāju atbalstu dalībai ES;

C. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir iedragājis drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā, parādījis ES integrācijas stratēģisko nepieciešamību un vēl vairāk uzsvēris kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) saskaņošanas nozīmi kandidātvalstīs; tā kā tas ir devis jaunu impulsu paplašināšanai, mudinot ES paātrināt krietni ieilgušos procesus attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm;

D. tā kā katra kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts jāvērtē pēc tās nopelniem, liekot uzsvaru uz galvenajām reformām, kuru pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji attiecībā uz tiesiskumu, pamattiesībām, demokrātijas standartiem, neatkarīgu tiesu varu, minoritāšu tiesībām un mediju brīvību;

E. tā kā Rietumbalkānu valstu nākotne ir Eiropas Savienībā; tā kā lielākā daļa Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju tiecas uz integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, lai panāktu ilgtspējīgu mieru, stabilitāti, demokrātiju un labklājību;

F. tā kā Bosnijai un Hercegovinai ir piešķirts ES kandidātvalsts statuss; tā kā tās turpmākā virzība uz pievienošanos ES ir atkarīga no 14 galveno prioritāšu īstenošanas, kas noteiktas Komisijas atzinumā par tās pieteikumu dalībai ES; tā kā Padome ir aicinājusi Bosnijas un Hercegovinas vadību steidzami pabeigt konstitucionālās un vēlēšanu reformas;

G. tā kā, lai Bosnija un Hercegovina varētu virzīties uz dalību ES, ir vajadzīgs patiess izlīgums, pamatojoties uz valsts un tās administratīvo vienību daudzkultūru specifiku, kā arī tās vienotības, suverenitātes un teritoriālās integritātes, visu valsts iedzīvotāju vienlīdzīgu tiesību un nediskriminācijas principa ievērošana atbilstīgi ES standartiem un vērtībām;

H. tā kā vairāk nekā 25 gadus pēc kara beigām valstī joprojām valda izteikta sašķeltība, ko veicina politiskā elite, Serbu Republikas (SR) valstiskā veidojuma vadības separātistu mēģinājumi un tiesiskuma, pārvaldības, atbildības, vārda un mediju brīvības problēmas, kā arī korupcija, kas katru gadu veicina tūkstošiem iedzīvotāju aizbraukšanu; tā kā Bosnijā un Hercegovinā joprojām problēmas rada diskriminācija etniskās piederības, dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzība;

I. tā kā 2023. gada 23. martā Serbu Republikas Nacionālā asambleja ir pieņēmusi grozījumus Serbijas Republikas Kriminālkodeksā, atjaunojot kriminālsodus par neslavas celšanu, un SR administratīvās vienības prezidents Milorad Dodik ir paziņojis par plāniem ieviest "ārvalstu aģentu" likumu;

J. tā kā ES ir Bosnijas un Hercegovinas galvenā politiskā, tirdzniecības un investīciju partnere un tās lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja, jo īpaši izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), kā arī Ekonomisko investīciju plānu Rietumbalkāniem un makrofinansiālo palīdzību;

K. tā kā dalībnieku, kuri īsteno ārvalstu ļaunprātīgu tiešu un pastarpinātu iejaukšanos un dezinformāciju, mērķis ir sēt nesaskaņas, vardarbību un spriedzi starp etniskajām grupām, kā arī destabilizēt Bosniju un Hercegovinu un visu Rietumbalkānu reģionu, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; tā kā šo darbību mērķis ir parādīt Rietumbalkāniem ES kā neuzticamu un neieinteresētu partneri,

Apņemšanās pievienoties ES

1. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā piešķirt Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiek veikti vairāki pasākumi, lai stiprinātu valsts gatavību pievienošanās sarunām; atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu Bosnijas un Hercegovinas integrācijai ES, kuras pamatā ir vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte;

2. atzīst Rietumbalkānu nozīmi ES paplašināšanās politikā un mudina ES paātrināt Bosnijas un Hercegovinas pievienošanās procesu, ņemot vērā tās nopelnus;

3. uzteic 2022. gada oktobrī notikušo vispārējo vēlēšanu rezultātu ātru atzīšanu, jaunās federālās valdības iecelšanu, koalīcijas programmas parakstīšanu un politisko lēmumu pieņemšanas atsākšanu; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Federācijas prezidentes un divu priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu un valdību veidošanu Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un tās kantonu līmenī; pauž nožēlu par politiskajiem šķēršļiem, kas kavēja tās pabeigšanu un kas bija jāpārvar vietējiem dalībniekiem; atzīmē Augstās pārstāves iejaukšanos, lai atbloķētu politisko strupceļu; uzsver, cik svarīgi ir izveidot iestādes visos līmeņos, lai sekmīgi turpinātu reformu procesus, kas nepieciešami virzībai uz ES;

4. mudina visas politiskās iestādes izmantot impulsu, lai atbilstīgi visu iedzīvotāju vēlmēm, ievērojot iestāžu pārskatatbildību un procesa kvalitāti un pārredzamību, jēgpilni virzītos uz 14 galveno prioritāšu īstenošanu; pauž nožēlu par lēno īstenošanas tempu kopš 2019. gada; mudina visus politiskos dalībniekus izbeigt institucionālos šķēršļus, kas aizkavē svarīgu lēmumu pieņemšanu, atturēties no tiem un pārvarēt tos, izvairīties no atgriešanās pretdarbīgā politikā un nacionālistiskā retorikā un izrādīt apņēmību, noteikt prioritātes un panākt ievērojamu progresu nepieciešamo ar ES saistīto reformu īstenošanā, veicot pasākumus, kas izklāstīti Komisijas ieteikumā un 2022. gada 12. jūnija Briseles politiskajā nolīgumā par principiem Bosnijas un Hercegovinas funkcionēšanas nodrošināšanai;

5. uzsver, ka Bosnijas un Hercegovinas virzība uz pievienošanos ES ir jābalsta uz funkcionējošām demokrātiskām iestādēm, tiesiskumu, labu pārvaldību, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, pamattiesību ievērošanu un visu iedzīvotāju nediskrimināciju;

6. aicina visā valstī nodrošināt politikas jomu koordinēšanu, saskaņošanu un pielīdzināšanu atbilstīgi ES standartiem un šo standartu integrēšanu, kā arī uzlabot reformu plānošanu un uzraudzību, veicot politisku un tehnisku koordinēšanu, cita starpā bez turpmākas kavēšanās pieņemot valsts programmu ES tiesību aktu kopuma pieņemšanai kompetentajās Bosnijas un Hercegovinas iestādēs;

7. aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) turpināt sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību Bosnijas un Hercegovinas integrācijai ES, pamatojoties uz nopelniem un stingriem nosacījumiem, veicināt un prasīt nodrošināt reformu procesu pārskatatbildību, pārredzamību un integrēšanu, publicēt sīki izstrādātu 14 galveno prioritāšu skaidrojumu un vērtēšanas kritērijus, lai vairotu iedzīvotāju izpratni par ES integrācijas nodrošinātajiem ieguvumiem, kā arī stiprināt uzraudzības spējas Bosnijā un Hercegovinā; aicina tos saskaņoti sadarboties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, sekmējot tādu apstākļu radīšanu, kas veicina virzību uz ES integrāciju, kā arī ar attiecīgajiem partneriem; šajā ziņā atzinīgi vērtē augsta līmeņa politiskā foruma pirmo sanāksmi Bosnijā un Hercegovinā, kas 2023. gada 17. maijā notika Sarajevā;

8. atgādina bažas par apgalvojumiem attiecībā uz kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra lomu; atgādina par komisāra pienākumiem attiecībā uz integritāti, apdomību un neatkarību atbilstīgi Komisijas locekļu rīcības kodeksam; atkārtoti mudina Komisiju sākt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par to, vai kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra rīcība un veicinātā politika ir uzskatāma par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksa un Līgumos noteikto komisāra pienākumu pārkāpumu;

9. atkārtoti pauž atbalstu Augstā pārstāvja biroja (OHR) pilnvarām attiecībā uz civilajiem aspektiem, jo īpaši, lai Bosnijā un Hercegovinā stiprinātu stabilitāti un demokrātiskos procesus, un attiecībā uz militārajiem aspektiem EUFOR operācijā Althea, lai pārraudzītu Vispārējā pamatlīguma par mieru īstenošanu, līdz valsts būs izpildījusi "5+2" sarunu darba kārtību un beigsies tās starptautiskā uzraudzība;

10. aicina Komisiju un EĀDD pozitīvi sastrādāties ar Augstā pārstāvja biroju un EUFOR operāciju Althea un izmantot to atbalstu, lai saglabātu stabilitāti Bosnijā un Hercegovinā, tādējādi stiprinot centienus pievienoties ES; aicina dalībvalstis atbalstīt šo sadarbību un steidzami reaģēt uz Eiropas drošības problēmām, ko radījusi Krievija, pieaugošā spriedze Bosnijā un Hercegovinā, kā arī separātistu darbības, kas apdraud Vispārējā pamatlīguma par mieru īstenošanu;

11. atzinīgi vērtē EUFOR operācijas Althea pilnvaru pagarināšanu līdz 2023. gada novembrim; atgādina, ka šai misijai joprojām ir svarīga nozīme Bosnijas un Hercegovinas drošībā un stabilitātē, cita starpā atbalstot to teritoriju attīrīšanu, kurās ir kājnieku mīnas; šajā ziņā atzinīgi vērtē munīcijas un ieroču pārpalikumu iznīcināšanas uzraudzību un kontroli; aicina ES un starptautiskos partnerus nodrošināt EUFOR Althea pastāvīgu klātbūtni un pilnvaru atjaunošanu nākotnē, kā arī stiprināt spējas, uzlabojot tās piemērotību operatīvajām vajadzībām, arī pēkšņu draudu gadījumā un gadījumos, kad ātri jāreaģē; aicina apsvērt personāla izvietošanu un EUFOR Althea papildu spējas Brčko apgabalā;

12. atzinīgi vērtē EDSO darbības Bosnijā un Hercegovinā, tostarp tās iesaisti ieroču kontrolē, drošības nozares reformā, kara noziegumu izmeklēšanā un cīņā pret cilvēku tirdzniecību; uzsver tās darbības dzimumu līdztiesības jomā un atbalstu labai pārvaldībai un mediju reformai, pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību iniciatīvām un konfliktu novēršanai; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas dialogu ar EDSO, lai veicinātu stabilitāti un samierināšanos;

13. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pieaugošo saskaņotību ar ES KĀDP; mudina šajā ziņā tiekties uz pastāvīgiem uzlabojumiem un pilnīgu saskaņotību, kā arī izvairīties no nekonsekventas nostājas ārpolitikas jautājumos; stingri aicina visus dalībniekus skaidri nosodīt Krievijas īstenoto plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un nodrošināt visu no KĀDP saskaņošanas izrietošo mērķtiecīgo sankciju efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā pret Krieviju un Baltkrieviju;

14. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas balsojumu par attiecīgajām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām un Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē; tomēr nosoda SR administratīvās vienības vadības Krieviju atbalstošo nostāju un apbalvojuma piešķiršanu Vladimiram Putinam; stingri nosoda prezidenta Milorad Dodik un Serbu Republikas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja Nenad Stevandić vizīti Maskavā 2023. gada 23. un 24. maijā un viņu tikšanās ar Vladimiru Putinu un citiem augsta līmeņa Krievijas politiskajiem dalībniekiem; stingri noraida saistībā ar šo vizīti paustos paziņojumus un retoriku un joprojām pauž nopietnas bažas par ietekmi uz drošību, ko rada saikne ar Krievijas augstākajām amatpersonām; nosoda tikšanās ar augsta līmeņa Irānas politiskajiem dalībniekiem un atturēšanos ANO balsojumos par Irānu, ņemot vērā nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus valstī un dronu piegādi Krievijai tās karā pret Ukrainu; aicina Bosniju un Hercegovinu ticami distancēties no antidemokrātiskiem režīmiem;

15. stingri atbalsta Bosnijas un Hercegovinas pastāvīgos centienus panākt eiroatlantisko integrāciju un dalību NATO un aicina visus politiskos dalībniekus tos īstenot ar konkrētu politikas rīcību; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas aizsardzības ministra dalību 2022. gada NATO Madrides samitā, NATO apņemšanos veicināt Bosnijas un Hercegovinas vajadzībām pielāgotu atbalstu, lai spēcinātu integritāti un noturību, veidotu spējas un stiprinātu politisko neatkarību, kā arī atbalsta pasākumu kopumu Bosnijai un Hercegovinai; tāpat atzinīgi vērtē Padomes lēmumu par palīdzības pasākumu saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu 10 miljonu EUR apmērā, kas paredzēts Bosnijas un Hercegovinas bruņotajiem spēkiem (AFBiH), kā arī sadarbības un Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku un EUFOR mācību nolīgumu 2023. gadam; aicina Bosniju un Hercegovinu strādāt, lai izveidotu etniski daudzveidīgas AFBiH vienības;

16. ļoti stingri nosoda atkārtoto musinošo retoriku un separātiskos tiesību aktus un politiku, ko īsteno Serbu Republikas valstiskā veidojuma vadība, tostarp tā dēvētās SR administratīvās vienības dienas svinēšanu un citus notikumus, kas rada spriedzi, kā arī atteikšanos īstenot Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumus; nosoda augsta ranga Serbijas valdības amatpersonu klātbūtni antikonstitucionālās Serbu Republikas dienas pasākumos; uzsver, ka šādas darbības destabilizē Bosniju un Hercegovinu, apdraud Vispārējo pamatlīgumu par mieru, ir pretrunā Bosnijas un Hercegovinas ES izredzēm un apdraud piekļuvi ES finansējumam; šai ziņā nosoda SR administratīvās vienības valdības lēmumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu oficiālajiem pārstāvjiem;

17. mudina attiecīgās starptautiskās un ES iestādes cieši uzraudzīt policijas spēku veidošanu SR administratīvajā vienībā, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai paramilitāro vai militāro funkciju izvēršanai, kas varētu radīt papildu spriedzi, apdraudēt drošību un stabilitāti Bosnijā un Hercegovinā un nav saderīga ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru;

18. asi nosoda SR administratīvajā vienībā valdošā vairākuma kopīgo deklarāciju par valsts īpašuma aizsardzību un SR administratīvās vienības konstitucionālo statusu, kurā aicināts izveidot speciālu struktūrvienību robežlīnijas uzraudzībai;

19. atkārtoti prasa noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret destabilizējošiem elementiem Bosnijā un Hercegovinā, tostarp tiem, kas apdraud tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, jo īpaši pret Milorad Dodik, kā arī pret citām Serbu Republikas augsta ranga amatpersonām un trešo valstu amatpersonām, kas sniedz politisku un materiālu atbalstu separātisma politikai; aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka līdzīgas sankcijas var pieņemt Padome; atgādina, ka ES ierobežojošo pasākumu satvars saistībā ar situāciju Bosnijā un Hercegovinā ir spēkā līdz 2024. gada 31. martam;

20. nosoda jebkādu ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos, starptautisko un reģionālo dalībnieku īstenotas dezinformācijas kampaņas un destabilizācijas centienus Bosnijā un Hercegovinā, jo īpaši Krievijas pastāvīgi īstenoto Rietumbalkānu destabilizāciju; joprojām pauž nopietnas bažas par SR administratīvās vienības vadītāju un augsta līmeņa politiķu ciešajām saitēm ar Krieviju un savstarpējās vizītes, iespējamo Vāgnera grupas kaujinieku klātbūtni un darbībām valstī, kā arī par to, ka Krievijas propagandas vēstījumus izmanto vietējie dalībnieki, tostarp tie, kas attēlo ES kā neuzticamu, neieinteresētu partneri;

21. aicina visas reģiona valstis atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas stabilitāti un teritoriālo integritāti, nosodīt musinošas retorikas izmantošanu un konstruktīvi veicināt Bosnijas un Hercegovinas progresu ceļā uz pievienošanos ES;

22. aicina Komisiju, EĀDD, ES delegāciju Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas un Hercegovinas iestādes aktīvāk rīkoties, lai popularizētu ciešākas integrācijas priekšrocības, un veikt ieguldījumus komunikācijas kampaņās, lai apkarotu ārvalstu ietekmi un ļaunprātīgus vēstījumus, cita starpā izmantojot ar pierādījumiem pamatotas atbildes uz šādiem draudiem, un paplašinot StratCom uzraudzību, lai īpaši pievērstos pārrobežu dezinformācijas draudiem; iesaka sākt dialogus ar Rietumbalkānu pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, kā arī piesaistīt vietējos speciālistus, lai reģionā koordinētu dezinformācijas apkarošanas centienus; atzinīgi vērtē ES biroja Bosnijā un Hercegovinā sākto kampaņu "Progress ir tuvu", kuras mērķis ir veicināt progresu virzībā uz integrāciju ES;

23. aicina ES pastiprināt sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem, lai stiprinātu demokrātijas noturību un reaģētu uz hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības, kritiskās infrastruktūras aizsardzības, pārtikas nodrošinājuma un energoapgādes drošības jomā; atgādina, ka Padome Stratēģiskajā kompasā ir atzinusi, ka drošība un stabilitāte Rietumbalkānos joprojām nav sasniegta un pastāv risks, ka pašreizējā Eiropas drošības situācijas pasliktināšanās varētu radīt plašāku ietekmi;

24. uzsver, ka tiesiskums, laba pārvaldība, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, plurālisms, atbalsts brīviem un neatkarīgiem medijiem, pamattiesības un pielīdzināšana KĀDP ir jāiekļauj ES IPA III finansējumā, kas jābalsta uz stingriem nosacījumiem un jāmodulē vai pat jāaptur, ja šajās jomās notiek ievērojama regresija vai ilgstoši trūkst progresa, kā noteikts IPA III regulā, un jānodrošina, Komisijai veicot visaptverošu un rūpīgu uzraudzību; atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par nosacījumu piemērošanu un īstenot ieteikumus, kas izklāstīti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā 01/2022;

25. atgādina, ka ES finansējums projektiem Serbu Republikas administratīvajā vienībā jāsaglabā iesaldēts līdz brīdim, kad Serbu Republikas administratīvā vienība apvērsīs demokrātisko regresu, un līdz pilnīgai saskaņošanai ar KĀDP, jo īpaši attiecībā uz ierobežojošo pasākumu īstenošanu; aicina Komisiju, pirms atsākt piešķirt līdzekļus SR administratīvajai vienībai, lūgt dalībvalstu un Eiropas Parlamenta viedokli;

26. aicina uzlabot līdzekļu apguvi visā valstī, tostarp vietējās un reģionālās pārvaldes iestādēs; aicina Bosniju un Hercegovinu izveidot efektīvu valsts mēroga sistēmu ES finansējuma pārvaldības, kontroles un revīzijas jomā; šajā ziņā aicina sniegt Bosnijai un Hercegovinai nepieciešamo tehnisko un finansiālo palīdzību; uzsver, ka ES drošības interesēs tās pienākums ir nodrošināt, lai ES finansējums nestiprinātu klientelisma tīklus vai korupciju;

27. prasa ES un Rietumbalkānu valstīm izveidot sistēmu efektīvai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un pievienošanās sarunvalstīm, lai nodrošinātu, ka EPPO var efektīvi izmantot savas pilnvaras attiecībā uz ES līdzekļu izlietojumu Bosnijā un Hercegovinā; mudina Rietumbalkānu valstis ātri noslēgt divpusējus darba nolīgumus ar EPPO;

28. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārās asamblejas Tautas palātas darba grupu izveidi; aicina Bosniju un Hercegovinu atjaunot apņemšanos īstenot ES politikas dialogu, ar Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) starpniecību ātri iesaistoties regulārā parlamentu sadarbībā, kas veicinātu 14 galveno prioritāšu īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka ir panākta vienošanās par ES un Bosnijas un Hercegovinas SAPK reglamentu;

29. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas dalību Eiropas politiskās kopienas pirmajā un otrajā samitā, taču uzsver, ka šādu pozitīvi vērtējamu iniciatīvu nevajadzētu uztvert kā alternatīvu integrācijai ES;

Demokrātija un tiesiskums

30. atkārtoti uzsver tiesiskuma un institucionālās integritātes centrālo lomu; atgādina, ka visos Bosnijas un Hercegovinas administratīvajos līmeņos ir vajadzīgi saskaņoti un uz nopelniem balstīti civildienesta standarti, nodrošinot profesionālu, integrētu, politiski neitrālu un pārskatatbildīgu valsts pārvaldi, kas spēj sniegt pakalpojumus Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem; aicina Bosnijas un Hercegovinas politiskos dalībniekus atbalstīt un izveidot funkcionējošu koordinēšanas struktūru, kas virzītu valsts pārvaldes reformu; atzinīgi vērtē panākto progresu nozīmīgu valsts aģentūru vadītāju iecelšanā;

31. atzinīgi vērtē to, ka 2022. gada oktobrī notikušās vēlēšanas kopumā bija labi organizētas un konkurētspējīgas un ka kampaņā tika ievērotas biedrošanās, pulcēšanās un vārda pamatbrīvības; tomēr pauž nožēlu, ka tās pavadīja stagnējošas reformas, šķeltnieciska retorika, ziņoti politiski un finansiāli šķēršļi, apsūdzības par politisko partiju "tirgošanos" ar vēlēšanu komisijas nostāju vēlēšanu iecirkņos un citi novērotājiem ziņoti pārkāpumi, tostarp saistībā ar sociālās labklājības, attīstības un publiskās infrastruktūras projektiem, kurus vēlēšanu periodā ierosināja esošie prezidenti vai valdības; mudina iestādes veikt atbilstīgus pasākumus, lai nākotnē novērstu problēmas ar valsts līdzekļiem un to ļaunprātīgu izmantošanu un novērstu kampaņu finansējuma nepietiekamo pārredzamību un pārskatatbildību; pauž bažas par publisko izdevumu apmēru, kas iztērēti, lai mēģinātu ietekmēt vēlētājus;

32. ņem vērā Augstā pārstāvja ieviestās izmaiņas Bosnijas un Hercegovinas Federācijas vēlēšanu likumā un konstitūcijā, kuru mērķis ir risināt vairākus funkcionalitātes jautājumus; tomēr pauž bažas par šo procesu termiņiem, pārredzamību un apspriešanās trūkumu; aicina OHR rīkoties saskaņā ar savām pilnvarām, novēršot politiskās vai etniskās sašķeltības un spriedzes pastiprināšanos valstī un plašākā reģionā, un atgādina, ka Bonnas pilnvaras būtu jāizmanto kā galējais līdzeklis;

33. pauž nožēlu par politisko dalībnieku nespēju saskaņot konstitūciju un vēlēšanu sistēmu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, nepildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus (Sejdić-Finci, Zornić, Pilav un Šlaku lietas); pauž nožēlu arī par to, ka Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumi joprojām nav īstenoti, ierobežojot visu iedzīvotāju iespējas izmantot vienlīdzīgas politiskās tiesības; aicina visus lēmumu pieņēmējus panākt vienošanos saskaņā ar starptautisko un vietējo tiesu spriedumiem, kā arī ar 2022. gada 12. jūnijā Briselē panākto politisko vienošanos; atbalsta pārredzamas un iekļaujošas reformas, kuru pamatā ir visaptverošas apspriešanās un sabiedriskais dialogs, iesaistot pilsonisko sabiedrību, lai ilgtspējīgi pārveidotu Vispārējo pamatlīgumu par mieru saskaņā ar Eiropas standartiem un principiem, pārvarētu sašķeltību un nodrošinātu visu iedzīvotāju vienlīdzību un nediskrimināciju, kā arī pienācīgi daudzveidīgu politisko pārstāvību visos pārvaldības līmeņos saskaņā ar ES vērtībām un principiem un progresu ceļā uz ES;

34. atkārtoti uzsver cieņu pret Vispārējo pamatlīguma par mieru mantojumu, atgādinot tā mērķi izbeigt karu un aizsargāt mieru; ņem vērā vēsturisko tautu jēdzienu, taču uzsver, ka šai koncepcijai nekādā veidā nevajadzētu radīt diskrimināciju pret citiem iedzīvotājiem vai ietvert jebkādas papildu tiesības cilvēkiem, kas pieder kādai no šīm grupām, salīdzinājumā ar citiem Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem; nosoda paziņojumus un priekšlikumus, kuru mērķis ir graut Bosnijas un Hercegovinas valstiskumu un konstitucionālās vērtības, un atgādina, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jānovērš trūkumi konstitucionālajā sistēmā, saskaņojot to ar ES standartiem un principiem;

35. aicina Bosniju un Hercegovinu saskaņot partiju reģistrācijas noteikumus un nodrošināt politisko partiju finansēšanas pārredzamību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem un attiecīgo starptautisko struktūru ieteikumiem; atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktos pasākumus un prasa stiprināt tās spējas, ievērojot tās juridiskās procedūras; stingri nosoda visu veidu iebiedēšanu un draudus, ko daži Bosnijas un Hercegovinas politiskie dalībnieki vērš pret CVK locekļiem, un mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes un ES delegāciju draudu gadījumā piedāvāt atbalstu CVK locekļiem; atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja biroja 2022. gada 7. jūnija intervenci ar mērķi uzlabot vēlēšanu procesa integritāti un stiprināt CVK nozīmi pēc tam, kad tas neizdevās Aģentūru darba grupai vēlēšanu reformas jautājumos un Bosnijas un Hercegovinas parlamentam;

36. stingri atbalsta iniciatīvas, kas valstī uzlabo demokrātiskos procesus, demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, piemēram, ES izmēģinājuma projektu ar mērķi ieviest elektronisku vēlētāju identifikācijas sistēmu un ātrāk iegūt vēlēšanu rezultātus;

37. prasa steidzami veikt pasākumus, lai stiprinātu tiesu iestāžu integritāti, neatkarību un profesionalitāti, pamatojoties uz 14 galvenajām prioritātēm un Prībes ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, tostarp ieviešot papildu aizsardzības pasākumus un konsekventi piemērojot objektīvus noteikumus un kritērijus attiecībā uz lietu sadali, tiesnešu un prokuroru iecelšanu, disciplināro atbildību, karjeras virzību, interešu konfliktiem un tiesnešu un prokuroru aktīvu pārbaudi, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos; aicina likvidēt selektīvo tiesiskumu un novērst neizskatīto lietu uzkrāšanos, korupciju, pārredzamības trūkumu un vāju pārraudzību, kas apdraud iedzīvotāju tiesību īstenošanu; pauž bažas par ziņojumiem par politisko spiedienu un pārkāpumiem augsta ranga tiesnešu un prokuroru atlasē;

38. atkārtoti aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pieņemt integritātes grozījumus, jauno Likumu par Augsto tiesu un prokuroru padomi (HJPC) un jauno Likumu par tiesām atbilstīgi Eiropas standartiem; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Ministru padome ir apstiprinājusi Likumprojektu par grozījumiem HJPC likumā, un aicina Bosnijas un Hercegovinas Parlamentāro asambleju to apstiprināt; aicina iestādes nodrošināt žurnālistiem piekļuvi tiesas procesiem un aicina tiesas publicēt lēmumus tiešsaistē un savlaicīgi atbildēt uz informācijas brīvības pieprasījumiem;

39. stingri iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem izveidot paralēlas iestādes administratīvās vienības līmenī, jo tas ir pretrunā konstitucionālajai un tiesiskajai kārtībai; šajā ziņā nosoda atkārtoti pieņemto SR administratīvās vienības Likumu par valsts iestāžu vajadzībām izmantotu nekustamo īpašumu, ko iepriekš atcēla Konstitucionālā tiesa un divreiz apturēja Augstais pārstāvis; pieņem zināšanai Augstā pārstāvja biroja lēmumu un atkārto aicinājumu saskaņot administratīvās vienības tiesību aktus ar Konstitucionālās tiesas nolēmumiem; aicina SR administratīvo vienību nekavējoties atsaukt un atcelt tiesību aktus, ar ko tiek pieprasīts īpašums valsts vajadzībām, un nekavējoties pārtraukt valsts aktīvu pārreģistrāciju par SR īpašumu; asi nosoda SR administratīvās vienības Nacionālās asamblejas balsojumu, kura mērķis bija izveidot atsevišķu HJPC, kā arī tās secinājumus, kas apstrīd Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas darbu, aicinot neievērot tās galīgos un juridiski saistošos lēmumus un bloķēt tās darbu, kā arī aicinot Konstitucionālās tiesnesi atkāpties no amata;

40. pauž bažas par nepietiekamo progresu attiecībā uz plaši izplatītās korupcijas novēršanu un pieaugošajām valsts nozagšanas, politiskās iejaukšanās, pretdarbības un spiediena, kā arī iebiedēšanas pazīmēm; prasa nodrošināt ES finansiālās palīdzības izmantošanas pārredzamību; atkārtoti norāda, ka ir jāizmeklē politiskās un administratīvās saiknes ar organizēto noziedzību; pauž nožēlu, ka nav pieņemti galīgie nolēmumi par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, kas rada nesodāmības kultūras izplatības risku; aicina iestādes savlaicīgi sākt kriminālprocesus un pastiprināt centienus, lai efektīvi iztiesātu augsta līmeņa korupcijas lietas un pieņemtu galīgos nolēmumus;

41. mudina Bosniju un Hercegovinu pieņemt tiesību aktus par interešu konfliktiem un korupcijas apkarošanas stratēģiju un visos administratīvajos līmeņos nodrošināt interešu konfliktu un lobēšanas noteikumu izpildi, kā arī stingrāku trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar ES standartiem, un nodrošināt, ka spēkā esošos tiesību aktus īsteno neatkarīgas iestādes;

42. aicina palielināt resursus un pilnvaras korupcijas apkarošanas struktūrām, cita starpā tās aktīvi iesaistot Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumu īstenošanā, kā arī pieņemt šo struktūru integritātes plānus; norāda uz pievienoto vērtību, ko cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību sniedz efektīva valsts un Eiropas līmeņa sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm;

43. atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) valsts koordinators un sagaida Bosnijas un Hercegovinas pilnībā funkcionālu sadarbību ar Eiropolu un Eurojust; šai ziņā atzinīgi vērtē noteikumu kopuma par valsts kontaktpunkta/vienotā kontaktpunkta darbību sadarbībai ar Eiropolu parakstīšanu; aicina paredzēt pasākumus aizsardzībai pret politisku iejaukšanos policijas darbā;

44. mudina Bosniju un Hercegovinu pielāgot savus tiesību aktus un rīkoties, vēršoties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

45. pozitīvi vērtē pasākumus, kas veikti, lai palielinātu publiskā iepirkuma tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis, kā arī to, ka Publiskā iepirkuma aģentūra ir pieņēmusi plānu integritātes nodrošināšanai un cīņai pret korupciju; atkārtoti norāda, ka ir jānodrošina pārredzamība, konkurence un vienlīdzīga attieksme publiskā iepirkuma procesos, kā arī jānovērš publisko resursu neatbilstīga izmantošana; joprojām ir nobažījies par nozares neaizsargātību pret korupciju un pārkāpumiem un aicina izstrādāt iepirkuma likumu, kas pietiekami un atbilstīgi tos novērstu; tādēļ aicina veikt uzlabojumus, cita starpā stiprinot uzraudzības, pārvaldības un atbalsta spējas; prasa stingrākus un efektīvākus tiesību aktus par dabas resursu izmantošanu un lielāku pārredzamību un integritāti, jo īpaši koncesiju jomā un jo īpaši attiecībā uz vairākiem lieliem projektiem ar Ķīnas un Ungārijas uzņēmumiem;

Izlīgums, reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

46. atkārtoti apstiprina patiesa izlīguma, sadarbības un miermīlīgas līdzāspastāvēšanas nozīmi Bosnijā un Hercegovinā un aicina visas iestādes aktīvi veicināt un nodrošināt patiesumu, taisnīgumu un neselektīvas reparācijas; atzinīgi vērtē vietējā līmeņa iniciatīvas karā bojā gājušo civiliedzīvotāju piemiņai, pieminekļa pabeigšanu Brčko apgabalā un Augstā pārstāvja biroja lēmumu grozīt Likumu par Srebreņicas-Potočari piemiņas centru un 1995. gada genocīda upuru kapsētu, lai veicinātu Piemiņas centra darbu;

47. aicina Bosnijas un Hercegovinas politiskos un reliģiskos līderus rīkoties, lai veicinātu vienotību, iekļaušanu, izlīgumu un mieru; nosoda jebkādu musinošu retoriku un kara kurināšanu, kas veicina spriedzi un šķelšanos Bosnijas un Hercegovinas sabiedrībā;

48. pauž solidaritāti ar visiem kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, genocīdā, etniskajā tīrīšanā, iedzīvotāju piespiedu pārvietošanā, pazušanā, nogalināšanā, spīdzināšanā un seksuālos uzbrukumos izdzīvojušajiem un cietušajiem un viņu ģimenēm; stingri nosoda jebkādu vēsturisko revizionismu, tostarp genocīda noliegšanu, kara noziegumu un kara noziedznieku glorificēšanu un konstatēto faktu un tribunālu apstrīdēšanu, jo īpaši no politisko līderu puses, kā arī vandālismu piemiņas vietās; uzsver, ka šāda rīcība un retorika ir pilnībā nepieņemama un ir pretrunā ES vērtībām; prasa šādos gadījumos veikt efektīvu kriminālvajāšanu; pauž nožēlu, ka nav sākts kriminālprocess un vainīgie nav saukti pie atbildības pēc tam, kad 2021. gadā bijušais Augstais pārstāvis Valentin Inzko Kriminālkodeksā ieviesa grozījumus, ar kuriem šīs darbības atzina par kriminālnoziegumiem;

49. jo īpaši nosoda SR administratīvās vienības drošības spēku aizliegumu rīkot gājienu Prižedoras masveida slepkavošanas upuru piemiņai; stingri nosoda 2023. gada 25. martā notikušos vardarbīgos uzbrukumus diviem repatriantiem Višegradā, un mudina Serbu Republikas iestādes izmeklēt šos gadījumus un saukt pie atbildības vainīgos;

50. pozitīvi vērtē to, ka joprojām samazinās neizskatīto kara noziegumu lietu skaits, taču pauž nožēlu, ka temps joprojām ir lēns, kas kavē sasniegt stratēģisko mērķi atrisināt visas lietas; tādēļ aicina paātrināt kriminālprocesu kara noziegumu lietās; norāda, ka šajā ziņā joprojām pastāv reģionālās tiesu iestāžu sadarbības ierobežojumi; pauž bažas arī par to, ka daži Bosnijas un Hercegovinas tiesās notiesātie kara noziedznieki izvairās no tiesas, uzturoties citās valstīs, jo viņiem ir dubultā valstspiederība;

51. aicina iestādes nodrošināt pārskatītās Valsts kara noziegumu izskatīšanas stratēģijas īstenošanu, jo īpaši nodrošinot lietu atbilstīgu sadalīšanu prokuratūrām, prioritāti piešķirot sarežģītākām lietām valsts līmenī; aicina iestādes pieņemt jaunu stratēģiju laikposmam pēc 2023. gada;

52. prasa saskaņot tiesību aktus, lai karā cietušajiem civiliedzīvotājiem garantētu dažādas tiesības; pozitīvi vērtē to, ka Brčko apgabalā un Bosnijas un Hercegovinas Federācijā ir pieņemti tiesību akti par karā cietušo civiliedzīvotāju aizsardzību, atzīstot un nodrošinot bērnu tiesības; mudina SR administratīvo vienību pieņemt tiesību aktus šajā jomā;

53. aicina valsts iestādes pieņemt likumu par kara laikā spīdzināšanā cietušajiem; aicina atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas pieredzes un prakses apmaiņu saistībā ar palīdzību personām, kas kara laikā cietušas no seksuālās vardarbības, ar dalībniekiem, kuri patlaban strādā ar personām, kas cietušas no seksuālās vardarbības nelikumīgajā, neizprovocētajā un nepamatotajā Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;

54. prasa turpināt centienus bezvēsts pazudušo personu jautājumā, tostarp īstenot attiecīgos tiesību aktus un izveidot fondu, kas atbalstītu viņu ģimenes; mudina iestādes visā reģionā pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu;

55. uzsver, ka nav panākts pietiekams progress Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikuma īstenošanā attiecībā uz bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un repatriantiem; atkārtoti aicina veikt papildu pasākumus un konkrētas programmas attiecībā uz ilgtspējīgu atgriešanos, piekļuvi veselības aprūpei un nodarbinātībai, sociālo aizsardzību un izglītību, kā arī viņu tiesību pilnīgu ievērošanu;

56. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pastāvīgi aktīvo līdzdalību reģionālajā sadarbībā; uzsver reģionālās sadarbības nozīmi stabilitātes, labklājības un integrācijas veicināšanā; uzsver, cik svarīgas ir iekļaujošas reģionālās iniciatīvas, piemēram, kopējs reģionālais tirgus, kā arī jau esošās iniciatīvas, piemēram, Adrijas un Jonijas jūras reģiona iniciatīva, Centrāleiropas iniciatīva (CEI), EUSAIR un Berlīnes process, un prasa veidot to sinerģiju;

57. atzinīgi vērtē nesenās vienošanās Berlīnes procesa kontekstā par pārvietošanās brīvību ar personas apliecībām, par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu un par ārstu, zobārstu un arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un prasa tās steidzami ratificēt; mudina Bosniju un Hercegovinu pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm un ātri nodrošināt bezvīzu režīmu starp Bosniju un Hercegovinu un Kosovu;

58. atzinīgi vērtē ES un Rietumbalkānu kopīgo deklarāciju par viesabonēšanas izmaksām; šajā kontekstā aicina iestādes, privātā sektora dalībniekus un visas ieinteresētās personas veicināt noteikto mērķu sasniegšanu, proti, līdz 2023. gada 1. oktobrim panākt datu pārraides viesabonēšanas maksas ievērojamu samazinājumu un panākt citu maksu samazinājumu, lai līdz 2027. gadam cenas pietuvinātos vietējām cenām;

59. atzinīgi vērtē Ministru padomes gatavošanos Rietumbalkānu digitālajai augstākā līmeņa sanāksmei, kas 2023. gada 2. oktobrī notiks Sarajevā;

Pamatbrīvības un cilvēktiesības

60. uzsver neatkarīgu mediju būtisko nozīmi, lai sniegtu precīzu, savlaicīgu un pārredzamu informāciju; stingri nosoda uzbrukumus, draudus, nomelnošanas kampaņas un stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kas vērsti pret žurnālistiem, un mediju darbiniekiem, tostarp nesenos uzbrukumus žurnālistiem Aleksandar Trifunović un Nikola Morača, ko citu starpā veic politiķi un publiskas personas, arī privāti uzņēmumi; uzstāj uz pienācīgu, sistemātisku un efektīvu tiesisko uzraudzību un žurnālistu aizsardzību, tostarp īpašu aizsardzības līmeni kriminālkodeksā un prokuroru un tiesnešu spēju uzlabošanu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt mediju īpašumtiesību pārredzamību un sabiedriskās apraides sistēmas finansiālu ilgtspēju; aicina ES palielināt finansiālo un tehnisko atbalstu kvalitatīvai apmācībai mediju un žurnālistikas jomā, īpaši pievēršoties pētnieciskajai žurnālistikai un neatkarīgajiem medijiem;

61. pauž nopietnas bažas par to, ka SR administratīvās vienības kriminālkodeksā tiek ieviesti un apspriesti parlamentā grozījumi, ar kuriem tiek atjaunots kriminālsods par neslavas celšanu; mudina SR administratīvo vienību atcelt grozījumus un nodrošināt vārda un mediju brīvības pilnīgu aizsardzību;

62. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt minoritāšu un neaizsargāto grupu pienācīgu pārstāvību sabiedriskajos medijos, kā arī mediju plurālismu, visu kopienu un kultūru pārstāvību un satura pieejamību visās oficiālajās valodās;

63. atzinīgi vērtē filmu "Quo Vadis, Aida?", kas 2022. gadā saņēma LUX balvu — Eiropas Parlamenta un European Film Academy Eiropas skatītāju kino balvu; tomēr pauž bažas par to, ka SR administratīvās vienības sabiedriskā raidorganizācija ir atteikusies pārraidīt šo filmu par Srebreņicas genocīdu; nosoda to, ka dažas Serbu Republikas pašvaldības ir piešķīrušas publisko finansējumu revizionistiskai propagandas filmai "Serbu Republika" — cīņa par brīvību";

64. nosoda visu veidu diskrimināciju, segregāciju, vardarbību un naida runu pret sievietēm, minoritātēm, tostarp etniskajām minoritātēm, LGBTIQ+ personām, cilvēkiem ar invaliditāti, bēgļiem, pārvietotajām personām un pārceļojošiem cilvēkiem, un aicina Bosniju un Hercegovinu nodrošināt viņu aizsardzību un pamatbrīvības; mudina īstenot efektīvu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un nekavējoties sākt kriminālvajāšanu par šādiem gadījumiem; aicina Bosniju un Hercegovinu aizsargāt un veicināt visu minoritāšu tiesības visā valsts teritorijā, tostarp tiesības piedalīties demokrātiskās vēlēšanās; atgādina, ka ir jāstiprina cilvēktiesību ombuda neatkarība un efektivitāte; aicina efektīvi piemērot diskriminācijas novēršanas un cilvēktiesību politiku; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes vākt statistikas datus par naida noziegumiem, klasificējot tos pēc motivācijas;

65. atzīmē sieviešu nepietiekamo pārstāvību politikā, sabiedriskajā dzīvē un augstākajos drošības dienestu amatos un to, ka netiek veikti tiesību aktos noteiktie ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi; aicina Bosniju un Hercegovinu nodrošināt dzimumu līdztiesību visās sabiedriskās un privātās dzīves jomās; aicina tiesību aktus par dzimumu līdztiesību saskaņot ar Stambulas konvenciju un ieviest attiecīgas stratēģijas; nosoda incidentus Banja Lukā Starptautiskajā sieviešu dienā; stingri nosoda arvien pieaugošo feminicīdu un mudina Bosniju un Hercegovinu pastiprināt centienus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm, kā arī uzlabot iestāžu reakciju uz seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, vākt datus par feminicīdu, palielināt un uzlabot piekļuvi cietušo atbalstam, juridiskajai palīdzībai un drošai izmitināšanai, kā arī izveidot krīzes centrus personām, kuras cietušas no seksuālās vardarbības; atkārtoti norāda, ka Bosnijai un Hercegovinai būtu jāpaātrina kriminālvajāšana par seksuālās vardarbības noziegumiem, jāsniedz kompensācijas kara noziegumos cietušajām sievietēm un jānodrošina liecinieku aizsardzība;

66. atzinīgi vērtē trešā Bosnijas un Hercegovinas praida panākumus 2022. gadā, bet pauž nožēlu, ka šis notikums joprojām saskaras ar administratīviem šķēršļiem un diskrimināciju; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Rīcības plāna attiecībā uz LGBTI personām pieņemšanu 2021.–2024. gadam un koordinācijas punktu, kas atbild par naida noziegumu pret LGBTIQ+ personām pārraudzību, izveidi kantonu prokuratūrās; aicina Bosniju un Hercegovinu veikt praktiskus pasākumus, lai veicinātu LGBTIQ+ kopienas iekļautību un novērstu vardarbību pret to, cita starpā kriminālkodeksos naida noziegumu noteikumos iekļaujot seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes aspektus;

67. pauž bažas par politiskiem šķēršļiem LGBTIQ+ aktīvistu pulcēšanās brīvībai un par kūdīšanu uz vardarbību, ko veic vairāki politiķi; nosoda aizliegumu pulcēties Banja Lukā, lai paustu solidaritāti aktīvistiem, žurnālistiem un LGBTIQ+ personām; stingri nosoda tam sekojošos vardarbīgos uzbrukumus un spiedienu uz žurnālistiem un aktīvistiem Banja Lukā, kā arī nepietiekamo policijas rīcību, lai to novērstu; nosoda arī SR administratīvās vienības vadītāju ieceri ieviest jaunu likumu, kas aizliegtu LGBTIQ+ personām apmeklēt izglītības iestādes;

68. aicina pastiprināt romu minoritātes tiesību aizsardzību, tostarp attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, izglītībai un veselības aprūpei; nosoda pastāvīgo segregāciju un diskrimināciju pret viņiem, jo īpaši pret romu bērniem izglītībā; uzsver romu nesamērīgo nabadzību; šajā ziņā atzinīgi vērtē Rīcības plāna romu iekļautībai pieņemšanu;

69. norāda, ka personas ar invaliditāti, jo īpaši bērni, ir viena no visvairāk atstumtajām grupām Bosnijā un Hercegovinā; atkārtoti aicina Bosniju un Hercegovinu nodrošināt šo personu aizsardzību, izstrādāt un pieņemt deinstitucionalizācijas stratēģiju, nodrošinot cilvēkiem ar invaliditāti cilvēka cienīgu dzīvi saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Bosnija un Hercegovina ir parakstījusi; uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam; pauž nožēlu par to, ka daudzi bērni ar invaliditāti joprojām tiek ievietoti iestādēs;

70. aicina Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, SR administratīvo vienību un Brčko apgabalu izstrādāt tiesību aktu par dzimtes likumīgu atzīšanu, pamatojoties uz pašnoteikšanos, atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei un Pasaules Veselības organizācijas pārskatītajam Starptautiskajam slimību klasifikatoram (SSK-11), kas stājās spēkā 2022. gada janvārī un ar ko dzimumidentitātes traucējumus izņem no patoloģiju kategorijas visās dzīves jomās;

71. atzinīgi vērtē progresu saistībā ar tāda likuma izstrādi federālā līmenī, kas nodrošinās viena dzimuma pāriem piekļuvi partnerības tiesībām; aicina valdību nekavējoties izstrādāt minēto likumu; aicina SR administratīvo vienību un Brčko apgabalu sākt procesu, lai izstrādātu leģislatīvus risinājumus viena dzimuma partnerattiecību atzīšanai un tādējādi visā valstī nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret viena dzimuma pāriem;

72. uzsver, cik svarīga ir nediskriminējoša, iekļaujoša un kvalitatīva izglītība, cita starpā padarot mācību programmas iekļaujošākas, ņemot vērā kultūru un valodu daudzveidību, novēršot faktiem neatbilstošu saturu, kas veicina sašķeltību, un veicinot kritisko domāšanu; atkārtoti prasa steidzami izbeigt pastāvošo diskriminējošo praksi "divas skolas zem viena jumta", kā to paredz tiesas spriedumi; stingri iesaka izlīgumu integrēt izglītības procesā; aicina Bosniju un Hercegovinu mazināt administratīvos šķēršļus studentiem, kuri vēlas turpināt izglītoties citā kantonā vai administratīvajā vienībā;

73. atzīst pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi demokrātiskas sabiedrības noturības stiprināšanā un reformu procesos; atbalsta pilsoņu intensīvāku līdzdalību politikas veidošanas forumos, piemēram, valsts mēroga pilsoņu asamblejā Bosnijā un Hercegovinā, un pienācīgi ņem vērā tās politikas ieteikumus; aicina iestādes veicināt labvēlīgu vidi cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu darbam, sistemātiski nosodīt un saukt pie atbildības par visiem draudiem, vajāšanu, uzbrukumiem, iebiedēšanu un SLAPP, tostarp no politiķu un publisku personu puses; aicina uz aktīvu un atklātu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un tās iesaisti ES integrācijas procesā;

74. aicina pastiprināt pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvības aizsardzību un veicināšanu, cita starpā saskaņojot tiesību aktus ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem; nosoda SR administratīvās vienības valdības lēmumu pieņemt likumprojektu par NVO, kura mērķis ir mazināt pilsoniskās sabiedrības telpu un aktivitāti un kurš rada risku kriminalizēt daudzu tās organizāciju darbu, nosakot, ka organizācijas, kuras saņem starptautisko finansējumu, ir ārvalstu aģenti; mudina SR Nacionālo asambleju nepieņemt šo tiesību aktu;

75. atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga uz solidaritāti balstīta migrācijas un patvēruma pārvaldība, kas atbalsta cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, tostarp aizturēšanas centros, un pienācīga, cieņpilna un taisnīga uzņemšanas spēju sadale visā valstī, uzņemšanas procesā efektīvi iekļaujot pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, lai nodrošinātu uzraudzību; norāda, ka ir jāsadarbojas un jākoordinē darbības ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; uzsver neizraidīšanas principu un necilvēcīgas izturēšanās aizliegumu atgriešanas gadījumā; atzīst pastāvīgos centienus uzlabot koordinēšanu vietējā un starptautiskā līmenī; atzinīgi vērtē sarunu sākšanu par Bosnijas un Hercegovinas uzlabotā statusa nolīgumu ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) un aicina savlaicīgi to noslēgt, lai veicinātu tās robežu labāku aizsardzību un pārvaldību, ievērojot cilvēktiesības un starptautiskos standartus; pauž nožēlu par joprojām pastāvošajiem trūkumiem migrācijas un robežu pārvaldības jomā, neraugoties uz ievērojamo ES finansiālo atbalstu Bosnijai un Hercegovinai, un aicina palielināt reaģēšanas spējas krīzes situācijās; pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par vardarbīgas atpakaļraidīšanas gadījumiem uz Bosniju un Hercegovinu; uzsver, ka ir jāpalielina pārredzamība un demokrātiska kontrole attiecībā uz ES līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu šajā jomā, jo īpaši par līdzekļiem, ko izlieto Starptautiskā Migrācijas organizācija; pauž bažas par ziņojumiem, ka ES finansētajā centrā Lipā nav pienācīgi uzņemšanas apstākļi;

76. atzinīgi vērtē Stratēģijas migrācijas un patvēruma jomā pieņemšanu 2021.–2025. gadam un aicina Bosniju un Hercegovinu ātri pieņemt attiecīgo rīcības plānu; aicina Bosniju un Hercegovinu paātrināt patvēruma procedūras, saīsināt tās un uzlabot to kvalitāti, kā arī dzīves apstākļus un drošību pagaidu uzņemšanas centros;

77. mudina Bosniju un Hercegovinu pastiprināt centienus cīņā pret pārrobežu noziedzību, jo īpaši pret cilvēku un nelikumīgu ieroču tirdzniecību; uzsver, ka ir jāuzlabo robežpolicijas apmācība un spējas, un ņem vērā, ka 2022. gadā Komisija šim nolūkam piešķīra IPA III finansējumu 5 miljonu EUR apmērā;

78. aicina Bosniju un Hercegovinu pilnībā pielīdzināties ES vīzu politikai, lai nodrošinātu labi pārvaldītu migrācijas un drošības vidi;

Sociālekonomiskās reformas

79. atzinīgi vērtē valsts finanšu pārvaldības reformas stratēģijas pieņemšanu visos valdības līmeņos, Ekonomisko reformu programmu 2023.–2025. gadam, Likuma par budžetu projektu un budžeta ietvardokumentu 2023.–2025. gadam un aicina tos pilnībā īstenot; mudina iestādes izveidot efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un nodrošināt budžeta pārredzamību un ilgtspējīgas budžeta plānošanas pasākumus valsts iestādēm; atzīst, ka pozitīvi ir vērtējama valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas atsākšana, un atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas kredītsaistību prognozes uzlabojumus, kas panākti pēc jaunās valsts līmeņa valdības savlaicīgas izveides un kandidātvalsts statusa piešķiršanas;

80. mudina Bosniju un Hercegovinu par prioritāti noteikt nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas un sociālās aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi, kā arī ekonomisko un sociālo kohēziju, veicināt ekonomikas diversifikāciju un tiesību aktus PVN un akcīzes nodokļu jomā pielīdzināt ES tiesību aktiem; turklāt mudina Bosniju un Hercegovinu veicināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, risināt neoficiālās ekonomikas problēmu un izskaust bezdarbu un nabadzību, jo īpaši jauniešu, sieviešu un neaizsargātu iedzīvotāju, piemēram, lauku apvidu iedzīvotāju, romu, bērnu un vecāku cilvēku vidū; aicina izveidot atbilstīgu iestāžu, tostarp uzraudzības iestāžu, sistēmu un regulatīvo satvaru, lai efektīvāk un bez politiskās ietekmes pārvaldītu publisko sektoru;

81. steidzami prasa veikt pasākumus, kas samazinātu joprojām augsto intelektuālā darbaspēka emigrācijas līmeni; aicina Bosniju un Hercegovinu risināt jauniešu bezdarba jautājumu, cita starpā īstenojot politiku un programmas, lai veicinātu nodarbinātību un uzņēmējdarbību; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt Garantiju jauniešiem Rietumbalkānos, kā arī uzsver izglītības nozīmi sociālās iekļaušanas un ekonomiskās attīstības veicināšanā un mudina Bosniju un Hercegovinu ieguldīt izglītībā un apmācībā;

82. atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pievienošanos programmai "Apvārsnis Eiropa" un programmas "Radošā Eiropa" pieņemšanu 2021.–2027. gadam; atzinīgi vērtē ES atbalstu veselības nozares reformai Bosnijā un Hercegovinā 10 miljonu EUR apmērā un ES atbalstu Bosnijas un Hercegovinas veselības nozares stiprināšanai, īstenojot programmu "ES — veselībai"; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas pilntiesīgo dalību ES Civilās aizsardzības mehānismā un uzteic Bosnijas un Hercegovinas iestādes un iedzīvotājus par savlaicīga atbalsta sniegšanu Turcijas un Sīrijas iedzīvotājiem pēc zemestrīces 2023. gada 6. februārī;

Enerģētika, vide, ilgtspējīga attīstība un savienojamība

83. atzinīgi vērtē Komisijas enerģētikas atbalsta paketi 1 miljarda EUR apmērā kā ES dotācijas Rietumbalkāniem, lai palīdzētu tiem pārvarēt enerģētikas krīzi, ieskaitot tūlītēju budžeta atbalstu 70 miljonu EUR apmērā Bosnijai un Hercegovinai, sniedzot palīdzību visneaizsargātākajām mājsaimniecībām cenu pieauguma seku mazināšanā un atbalstot energoefektivitāti mājokļu un uzņēmējdarbības nozarē; uzsver, ka ir jāpiešķir ārkārtas gadījumiem paredzēti līdzekļi, lai atbalstītu Bosniju un Hercegovinu virzībā uz energoefektīvu un uz atjaunīgiem energoresursiem balstītu sistēmu saskaņā ar REpowerEU; iesaka stiprināt Bosnijas un Hercegovinas integrāciju Eiropas enerģijas tirgū, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas pēc tam, kad tā uzsāka plaša mēroga iebrukumu un agresijas karu pret Ukrainu; atzinīgi vērtē iniciatīvu Global Gateway Balkānu elektroenerģijas koridoram un aicina to ātri īstenot;

84. mudina Bosniju un Hercegovinu pabeigt un pieņemt vērienīgu, ticamu un saskaņotu enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam; atkārtoti norāda, ka ir jāpieņem nepieciešamie tiesību akti gāzes, elektroenerģijas, atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā atbilstīgi Enerģētikas kopienas līgumam, zaļajai programmai Rietumbalkāniem, tīras enerģijas paketei un citiem ES standartiem un politikas mērķiem klimata aizsardzības un enerģētikas jomā, kā arī ir jānodrošina tiesību aktu pilnīga saskaņošana valsts līmenī attiecībā uz funkcionālu enerģijas tirgu;

85. uzsver, ka ir svarīgi ātri veicināt energoresursu dažādošanu atbilstīgi valsts uzņemtajām saistībām attiecībā uz dekarbonizāciju; mudina Bosniju un Hercegovinu nesākt un neturpināt projektus stratēģiskās nozarēs, tostarp enerģētikas infrastruktūrā, kas palielina valsts atkarību no Krievijas un Ķīnas; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas valdības paziņojumu noraidīt priekšlikumu izraudzīties alternatīvu Ķīnas apakšuzņēmēju ierosinātajai ogļu elektrostacijai Tuzla 7;

86. atzinīgi vērtē Sarajevas atlasi dalībai ES misijā līdz 2030. gadam 100 pilsētas padarīt par klimatneitrālām viedpilsētām, kurai piešķirti 360 miljoni EUR no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" finansējuma 2022.–2023. gadam;

87. aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes paātrināt projektu īstenošanu saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, kas ļaus valstij mazināt atkarību no fosilā kurināmā, tādējādi veicinot virzību uz dekarbonizāciju un palīdzot sasniegt zaļās programmas Rietumbalkāniem mērķus; uzsver, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās un ilgtspējīga savienojamība ir reģionālās ekonomiskās integrācijas, kā arī integrācijas ES virzītājspēks;

88. mudina Bosnijas un Hercegovinas administratīvo vienību valdības uzlabot projektu plānošanas pārredzamību, nodrošinot sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar vietējām kopienām, zinātnes ekspertiem un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka ir jāuzlabo ex ante visaptveroši stratēģiskie vides novērtējumi un tie jāsaskaņo ar noteikumiem par ietekmes uz vidi novērtējumiem; uzsver pārredzamas un efektīvas ieguldījumu izmantošanas nozīmi;

89. ņem vērā pozitīvās tendences saistībā ar vides aizsardzību un uzteic vietējo vides aizsardzības organizāciju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu darbu; aicina Bosniju un Hercegovinu palielināt vides aspektu integrāciju dažādu nozaru politikā un panākt kriminālvajāšanu par noziegumiem pret vidi; mudina Bosniju un Hercegovinu panākt vides aizsardzības tiesību aktu un pasākumu stingru piemērošanu, lai novērstu un mazinātu kalnrūpniecības pētniecības un raktuvju darbības ietekmi uz vidi; aicina Bosniju un Hercegovinu palielināt aizsargājamo dabas teritoriju skaitu un lielumu un saglabāt esošo nacionālo parku un citu aizsargājamo teritoriju integritāti;

90. pauž nopietnas bažas par piesārņojumu upēs; mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes risināt augsnes un ūdens piesārņojuma problēmu, aizsargāt savas upes, tostarp no mazo hidroelektrostaciju kaitīgās ietekmes, turpināt pielīdzināšanu ES acquis ūdens kvalitātes un dabas aizsardzības jomā un ievērojami uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, cita starpā pieņemot valsts mēroga stratēģiju, kurā īpaša uzmanība pievērsta resursu efektīvai izmantošanai un aprites ekonomikas pasākumiem;

91. mudina Bosniju un Hercegovinu sākt efektīvas gaisa kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas programmas ļoti piesārņotajās Bosnijas un Hercegovinas pilsētās, jo īpaši Sarajevā; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka Ministru padome ir pieņēmusi iniciatīvu ar mērķi mazināt dzīvojamo ēku apkures un satiksmes gaisa piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas; aicina Bosniju un Hercegovinu samazināt arī gaisa pārrobežu piesārņojumu;

92 norāda, ka Bosnijai un Hercegovinai jāpastiprina centieni, lai turpinātu saskaņošanu ar ES tiesību aktu kopumu un efektīvi to īstenotu visās transporta jomās; uzsver, ka ir jāuzlabo iekšējā un reģionālā saskaņošana un savienojamība; atgādina, ka ir jāveic savienojamības reformas pasākumi un pielāgošana Eiropas transporta tīklam un Eiropas enerģētikas tīklam; atzinīgi vērtē Eiropas ieguldījumus Bosnijas un Hercegovinas autoceļu un dzelzceļa infrastruktūrā, jo īpaši Vc koridora attīstību, kas uzlabos ekonomisko apmaiņu un savienojamību Rietumbalkānu reģionā;

°

° °

93. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Padomes prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei un Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apgabala valdībām un parlamentiem, Bosnijas un Hercegovinas Federācijas desmit kantonu valdībām un Augstā pārstāvja birojam.

PASKAIDROJUMS

Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji ir atkārtoti apliecinājuši savu izvēli attiecībā uz savas valsts nākotni Eiropā. Kandidātvalsts statusa piešķiršana ir nepārprotams apliecinājums viņu nepārtrauktajam darbam valsts pārveidošanā. Tas ir arī modinošs signāls valsts politiskajai vadībai, kurai jāatsakās no savām šaurajām interesēm un jāsāk strādāt visu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju labā, beidzot īstenojot tik ļoti nepieciešamās reformas.

Tektoniskās ģeopolitiskās, sociālās, tehnoloģiskās un vides pārmaiņas neļauj atstāt neskaidrību un vilcināties. Solidaritāte un sadarbība ir vienīgie pieejamie instrumenti kopīgo problēmu risināšanai un draudu novēršanai. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir pastiprinājis šo prasību un pavēris ES plašākas iespējas partneriem, kas īsteno reformas un nodrošina transversālu saskaņošanu ar kopējo politiku.

Ar politisko gribu un apņēmību var pārvarēt izdomātus attaisnojumus un patiesu šķelšanos, ejot izlīguma un sadarbības ceļu. Institucionālajām un konstitucionālajām reformām ir jānodrošina nediskriminācija un netraucēta pāreja no Deitonas uz Briseli, radot stabilu pamatu miermīlīgai un funkcionālai valstij, kurā visiem iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas veidot savas valsts politisko un sabiedrisko dzīvi.

Ir svarīgi atgādināt neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības, mediju, civildienesta ierēdņu un amatpersonu centienus, kas ļauj Bosnijai un Hercegovinai kļūt par dinamisku un pārtikušu daudzkultūru valsti.

Eiropas Parlaments joprojām nelokāmi atbalsta Bosnijas un Hercegovinas virzību uz Eiropu, pamatojoties uz demokrātisku pārveidi un tiesiskumu. ES turpinās sniegt ievērojamu finansiālu un tehnisku atbalstu, lai veicinātu valsts pārveidi un progresu. Valsts politisko līderu un sabiedrības ziņā ir izmantot iespējas atteikties no šķelšanās un virzīties uz dzīvotspējīgu demokrātisko plurālismu visas valsts un tās iedzīvotāju labā.

Ir pienācis laiks izmantot Bosnijas un Hercegovinas politisko un sociālekonomisko reformu iespēju un virzīties uz priekšu.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas