REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Marokas nolīgumu par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem (2012/2522(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1995. gada 28. novembra Barselonas deklarāciju, ar ko izveidoja partnerattiecības starp Eiropas Savienību un Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 14. oktobra lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Maroku par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 14. decembra lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Ēģipti, Jordāniju, Maroku un Tunisiju, lai spēkā esošo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu ietvaros ar minētajām valstīm izveidotu paplašinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2011. gada 8. marta kopīgo paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” (COM(2011) 200 galīgā redakcija),

–  ņemot vērā 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011) 303 galīga redakcija),

–  ņemot vērā piekrišanas procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0201/2011),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (2009/2201(INI)),

– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 2. punktu un110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES preču tirdzniecībā ar Maroku saglabā ievērojamu aktīvo saldo, kas 2010. gadā bija 5,9 miljardi euro;

B.  tā kā Eiropas Savienībai lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecībā ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm ir ievērojams aktīvais saldo, kas pārsniedz 4 miljardus euro, savukārt lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu divpusējā tirdzniecībā ar Maroku pastāv deficīts, kas 2010. gadā bija 633 miljoni euro;

C. tā kā 2009. gadā lauksaimniecība veidoja 16,4 % no Marokas IKP un lauksaimniecībā bija nodarbināti vairāk nekā 40 % no Marokas darbaspēka; tā kā 2006. gadā lauksaimniecība veidoja 2,1 % no ES IKP un lauksaimniecībā bija nodarbināti 5,2 % no Eiropas darbaspēka, tomēr šī nozare ir ārkārtīgi svarīga atsevišķos ES reģionos;

D. tā kā ar nolīgumu nekavējoties liberalizē 55 % no ES lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tarifiem (iepriekš — 33 %) un 70 % no Marokas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tarifiem 10 gadu laikā (iepriekš — 1 %);

E.  tā kā paaugstināta riska produktu uzraudzība un stingra kvotu piemērošana ir obligāta prasība, lai nolīgums darbotos līdzsvaroti;

F.  tā kā Maroka ir viena no četrām Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, attiecībā uz kurām Padome ir sniegusi pilnvarojumu sākt sarunas par paplašināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma pamatnostādnēm; tā kā lauksaimniecības produktu tirdzniecība būs daļa no šīm sarunām;

G. tā kā vairāk nekā 85 % Marokas lauksaimnieku pieder mazāk par pieciem hektāriem zemes un tā kā Maroka ir sākusi vērienīgas reformas, lai modernizētu lauksaimniecības nozari,

1.  atgādina, ka pēc arābu pavasara ES ir apņēmusies Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm palīdzēt pārejas procesā uz demokrātiju, izmantojot tirdzniecības un ekonomikas instrumentus, ar kuriem nodrošināt lielāku brīvību un ekonomiskās iespējas; līdz ar to atzinīgi vērtē nolīgumu kā konstruktīvu pasākumu, ar ko atbalsta politisko stabilizāciju un savstarpējas ilgtspējīgas ekonomikas attīstību;

2.  uzskata, ka ES un Marokas tirdzniecības liberalizācija var sniegt savstarpējus ieguvumus, paātrinot ekonomikas izaugsmi, palielinot labklājību, radot darbvietas un mazinot nabadzību;

3.  uzsver, ka atsevišķas ES nozares ir paudušas bažas par palielinātajām beznodokļa kvotām, ko piemēro paaugstināta riska augļu un dārzeņu importam; norāda uz pastāvīgajām sūdzībām par iekļuves cenas sistēmas īstenošanu un prasa garantēt, lai ES pienācīgi regulētu nolīgumā paredzētās turpmākās tarifu kvotas un lai nepieļautu, ka piekļuves cenas mehānisma īstenošana tiek ļaunprātīgi izmantota; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt šā nolīguma ietekmi uz Eiropas ražotājiem un ziņot par to Parlamentam, jo īpaši par lauksaimnieku nomas maksām, un izmaksāt kompensācijas gadījumā, ja ES ražotājiem nodarīts kaitējums;

4.  atzinīgi vērtē nolīgumā iekļautos papildu ārpustarifa pasākumus, tādus kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu papildu aizsardzību, uzlaboti aizsardzības mehānismi un sanitārie un fitosanitārie pasākumi; turklāt atgādina, ka ES un Maroka ir vienojušās par strīdu izšķiršanas mehānismu, ar ko pusēm paredz kompensāciju gadījumā, ja viena no pusēm neievēro nolīguma noteikumus;

5.  uzsver — lai piekļūtu ES iekšējam tirgum, ir jāizpilda atsevišķi sanitārie un nekaitīguma standarti, un atzinīgi vērtē Pārtikas un veterinārā biroja 2011. gada ziņojumu, kurā sniegts pozitīvs vērtējums; uzsver, cik nozīmīgas ir rūpīgas un regulāras sanitārās pārbaudes; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir uzsvērti sanitārie un fitosanitārie pasākumi, un prasa sarunās par paplašinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu kā galveno tematu noteikt tehnisko palīdzību;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunajā nolīgumā pilnībā tiek ievērotas starptautisko tiesību normas un ka tas nāk par labu visām vietējām iedzīvotāju grupām, kuras skar šis nolīgums;

7.  atzīst, ka Maroka ir ratificējusi gandrīz visas būtiskākās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un nesen pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem aizliedz bērnu darbu; tomēr uzsver, ka vēl aizvien būtu vēlami uzlabojumi saistībā ar biedrošanās brīvību un bērnu darbu; sagaida, ka tiks ieguldīts vairāk darba SDO konvenciju īstenošanā, ar šā nolīguma starpniecību sadarbojoties ar ES, un ka Maroka regulāri iesniegs atjauninātu informāciju par saviem īstenošanas sasniegumiem;

8.  atzinīgi vērtē Marokas lauksaimniecības nozares reformu, jo īpaši Plan Vert, kas konkrēti paredzēts mazo lauksaimnieku atbalstam, sniedzot piekļuvi modernām tehnoloģijām un investīcijām; prasa, lai ES arī turpmāk atbalstītu ražošanas metodes nolūkā apmainīties ar labāko praksi un atbalstīt Marokas centienus ūdens resursu saglabāšanas jomā;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, EP delegācijai attiecībām ar Magribas valstīm, Savienības Vidusjūrai parlamentārajai asamblejai un Marokas valdībai un parlamentam.