Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir ziņojums (A6-0046/2009), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma vārdā sagatavoja Krahmer kungs, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) [COM(2007)0844 - C6-0002/2008 - 2007/0286(COD)].

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, mēs pēc brīža balsosim par direktīvu par rūpniecisko emisiju novēršanu. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ar lielu balsu pārsvaru pieņēma virkni kompromisu. Es ceru, ka mēs varam ieturēt šo kursu, jo šie noteikumi saskaņos vides prasības rūpnieciskām iekārtām visā ES. Tas uzlabo vides aizsardzību, vienlaicīgi nodrošinot godīgu konkurenci.

Kompromisu pamatā ir Eiropas drošības tīkls. Šis jēdziens ievieš Kopienas mēroga robežvērtības rūpniecības radītajām piesārņojošu vielu emisijām. Tās nosaka skaidras prasības rūpniecisku iekārtu licencēšanai. Lai iegūtu atļauju, šīm robežvērtībām ir jābūt labākām par drošības tīkla specifikācijām. Šāda pieeja dod pietiekamu rīcības brīvību, lai noteiktu individuālas prasības. Tomēr tas noteikti nozīmē, ka vairs nevarēs ļaunprātīgi izmantot šo rīcības brīvību un ar atkāpju palīdzību darbināt iekārtas, kurām ir slikti emisiju rādītāji. Ar drošības tīkla palīdzību mēs nodrošināsim skaidrību kopā ar vajadzīgo elastīgumu. Nebūs nekādas vajadzības pēc elastīgām atkāpēm, ko var dažādi interpretēt.

Kad es sagatavoju šo priekšlikumu, mani nosauca par „zaļo aktīvistu”. Teikšu mazliet piesardzīgi — tas ir pārspīlējums. Runa ir par tādu ES noteikumu īstenošanas uzlabošanu, kas ir bijuši spēkā vairākus gadus. Labākajai pieejamajai metodei, kas ir Eiropas drošības tīkla mērķis, bija jākļūst par standartu visās ES rūpnieciskajās ražotnēs kopš pagājušā rudens, tomēr tas vēl ir tālu no realitātes. Labākā pieejamā metode šobrīd saprātīgi tiek izmantota trijās dalībvalstīs.

Slāpekļa un sēra oksīdu radītais rūpnieciskais piesārņojums ir viena no galvenajām problēmām attiecībā uz vidi. Šo piesārņojumu varētu samazināt par 60–80 %, ja tiktu konsekventi piemērotas labākās pieejamās metodes. Tie ir Eiropas Vides aģentūras dati. Šī metode nav zinātniskā fantastika. Tā nav teorija, šī metode neatrodas izpētes stadijā, tā ir pieejama, tā ir īstenojama, un tā darbojas. Par spīti tam daudzas dalībvalstis necenšas to piemērot, jo var labi nopelnīt pat ar iekārtām, kas rada piesārņojumu. Dažas dalībvalstis gadiem ilgi ir vienkārši ignorējušas vajadzību veikt ieguldījumus savu iekārtu modernizēšanā. Tas izkropļo konkurenci un kaitē videi, tādēļ es aizstāvu jaunu pieeju labāko pieejamo metožu uzlabotai īstenošanai.

Kompromisa pakete arī samazinās izdevumus birokrātijai, kas tikai tērē naudu un neko nedara, lai palīdzētu videi.

Jo vairāk ziņojumu iekārtu operatoriem nākas sūtīt iestādēm, jo lielākus draudus rada viņu iekārtas un mazāka pārliecība, ka operatori izpilda viņiem izvirzītās prasības. Tas pats attiecas uz iestāžu veiktajām pārbaudēm. Ja iekārtas rada draudus, tad tām ir jāpievērš lielāka uzmanība. Ja draudu nav, tad pastāvīga uzraudzība nav vajadzīga.

Daudziem šeit sēžu zālē esošajiem augsnes aizsardzība ir sāpīgs jautājums. Diemžēl konstruktīvas debates par šo jautājumu acīmredzot vairs nav iespējamas, lai gan bija iespējams panākt kompromisus. Viņi augsnes statusa ziņojumā atstāj tikai būtisko, jo statusa ziņojumam nav jābūt visaptverošam, un tas ne vienmēr ir jāsagatavo. Tā vietā mēs koncentrējamies uz reālajiem draudiem, ko rada noteikts augs. Analīze ir jāveic, kad tiek reāli izmantoti attiecīgie bīstamo vielu apjomi.

Turklāt atrašanās vietu attīrīšana līdz to sākotnējam stāvoklim nav reālistiska, tādēļ kompromisā tiek runāts par attīrīšanu līdz apmierinošam stāvoklim. Tas nemaina manu personīgo viedokli, ka augsnes aizsardzība nav joma, kas jāregulē ES līmenī. To būtu labāk atstāt dalībvalstu ziņā.

IPNK ietekmē gandrīz visas rūpniecības nozares. Ņemot to vērā, pēdējos gados ir bijusi ļoti intensīva lobēšana. Dažās jomās bija faktiski jāuzlabo sākotnējie kompromisi, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecību. Robežvērtību aprēķini mājputnu fermām ir pārāk birokrātiski. Tā vietā, lai mājputnus sadalītu pa sugām — tītariem, pīlēm un broileriem —, mums ir jāsaglabā robežvērtība 40 000 mājputnu vietām.

Turklāt dabīgā mēslojuma, šķidrā mēslojuma un vircas ražošana neattiecas uz šīs direktīvas darbības jomu. Temats ir svarīgs, regula atbilst mērķim, bet, lūdzu, ne šajā tiesību aktā. Lauksaimnieka tīrums nav rūpnieciska ražotne. Lauksaimnieku vēlmju sarakstā vēl ir daudz jautājumu, un lēmums par šiem diviem punktiem ir adekvāts. Tādēļ es pieliku lielas pūles, lai vienotos ar „ēnu” referentiem par šo punktu.

Tas pats attiecas uz elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, kas rodas tērauda ražošanā. Šis process ir ļoti efektīvs un rada enerģiju no pretējā gadījumā nelietderīga blakusprodukta. Piesārņotājvielu emisiju galējo samazināšanu, kas bija vēlama, varētu panākt tikai ar lieliem finanšu izdevumiem. Tas attiecās uz proporciju ievērošanu.

Es uzskatu, ka Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas rīcība ir apbēdinoša un nožēlojama, kad tā izstājas no kompromisa un izskata visu ziņojumu no jauna, mētājoties ar grozījumiem. Šāda pieeja nav konstruktīva. Politisku lēmumu pieņemšanā ir vajadzīgs vismaz minimāls savstarpējās paļāvības un sadarbības līmenis. Es saprotu, ka EPP-ED grupas locekļi varētu nebūt pilnībā apmierināti ar dažādajiem kompromisiem. Es šajā sakarā tikai saku, ka es būtu ļoti priecājies, ja varētu pārrunāt viņu priekšlikumus, bet kompromisa sarunu laikā ar „ēnu” referentiem šādi priekšlikumi netika izvirzīti. Viņu nekoordinētā pēdējā brīža rīcība nozīmē, ka šobrīd pastāv draudi, ka tiks sasniegts tieši pretējais — tiks apdraudēti stabili un pareizi priekšlikumi.

Tagad es vēlētos sirsnīgi pateikties pārējiem „ēnu” referentiem, jo īpaši Turmes, Hegyi un Blokland kungiem, kas bija uzticami partneri sarunās par spīti atšķirībām pēc būtības.

Šodien mums šeit ir iespēja atbalstīt labāku vides aizsardzību un godīgu konkurenci. Es ceru, ka mēs izmantosim šo iespēju un sagatavosim plānu, ko atbalsta lielākās ekonomiskās un vides grupas. Lūdzu, atbalstiet kompromisus! Paldies!

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, es esmu gandarīts, ka mēs šodien diskutējam par priekšlikumu pārveidot direktīvu par rūpnieciskajām emisijām, un es vēlētos īpaši pateikties referentam Krahmer kungam un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par viņu izcilo darbu pie šī dokumenta. Tāpat es vēlētos pateikties Juridiskajai komitejai par tās pozitīvo ieguldījumu.

Pēdējo nedēļu laikā Komisija ir pārbaudījusi svarīgus pierādījumus, kas apstiprina, ka pašreizējā direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli netiek atbilstīgi piemērota un ka rūpniecisko emisiju līmenis joprojām ir pārāk augsts. Šai situācijai ir bijusi nopietna ietekme uz vidi un Eiropas iedzīvotāju veselību. Turklāt tā izkropļo konkurenci starp Eiropas rūpniecības nozarēm.

Šī nepieņemamā situācija ir jāizbeidz. Direktīvas darbības pamatā ir integrētā pieeja, kuras galvenais komponents ir labākās pieejamās metodes. Šīs metodes nodrošina ievērojamas vides un ekonomiskās priekšrocības.

Tās galvenokārt samazina emisijas un ierobežo resursu izmantošanu, tādējādi veicinot ilgtermiņa energoapgādes drošības uzlabojumus Eiropas Savienībā. Tās arī nodrošina stimulus ekoloģiskiem jauninājumiem, kas ir vajadzīgi, lai Eiropas rūpniecības nozare varētu reaģēt uz turpmāko globālo pieprasījumu pēc vides tehnoloģijām.

Lai mēs atbilstīgi izmantotu labāko pieejamo metožu priekšrocības, ir jānostiprina un jāuzlabo to piemērošanas sistēma. Tas ir Komisijas priekšlikuma mērķis. Tas precizē un atjaunina LPM (labākās pieejamās metodes) atsauces dokumentu (BREF) nozīmi tiesību aktu piemērošanā. Tas vienkāršo uzņēmumu licencēšanas nosacījumus visā Eiropas Savienībā un attiecīgi sasniedz lielāku konkurences apstākļu konverģenci.

BREF tiek sagatavoti ar pārredzamas procedūras palīdzību, un tajā plaši piedalās dalībvalstis, rūpniecības nozare un citas attiecīgās aģentūras. Tādējādi tiek pieliktas ievērojamas pūles, lai tos sagatavotu un apstiprinātu. Mums ir jāatbalsta apstiprināšanas procedūra un BREF sistēma kopumā. Tādējādi BREF būs lielāka nozīme tādu nosacījumu definēšanā, ar kuriem rūpniecības uzņēmumiem tiek piešķirtas darbības licences, kā rezultātā mūsu rūpnieciskās ražotnes atbildīs augstākajām iespējamajām vides prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos.

Komisijas priekšlikums nodrošina vajadzīgo elastīgumu atkāpēm no BREF, protams, ar nosacījumu, ka to atļauj tā laika vietējie nosacījumi. Tomēr katrai atkāpei ir vajadzīgs detalizēts pārskats par iemesliem un pamatojumu, lai varētu novērst iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaicīgi Eiropas Savienības līmenī ir jānosaka minimālās obligātās prasības atsevišķām rūpniecības nozares jomām, kas īpaši nopietni ietekmē vidi. Turklāt attiecīgie obligātie standarti jau ir pieņemti tādām jomām kā lielās sadedzināšanas iekārtas un atkritumu sadedzināšanas iekārtas.

Kā jau jūs zināt, Eiropas Parlamenta referentam šis jautājums ir radījis īpašas raizes. Lai gan minimālās obligātās prasības var uzskatīt par lietderīgām attiecībā uz atsevišķām rūpniecības nozares jomām, nav skaidrs, vai ir jādefinē obligātie standarti visām jomām un vai tas ir lietderīgi. Obligātie standarti ir jāpieņem tikai tad, ja tie ir vajadzīgi un ja tie ir attaisnojami no vides viedokļa.

Viens no tipiskiem piemēriem ir lielās sadedzināšanas iekārtas, kas ir lielā mērā atbildīgas par atmosfēras piesārņojumu. Šajā īpašajā jomā labākās pieejamās metodes netiek pareizi piemērotas. Tādēļ Komisija ir ierosinājusi jaunas obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām, pamatojoties uz attiecīgajos BREF paustajiem secinājumiem. Tās ir paredzēts piemērot 2016. gadā.

Tie ir pasākumi, kas ievērojami palīdzēs sasniegt attiecīgos mērķus, kas saistīti ar tematisko stratēģiju par vides piesārņojumu, ekonomiski izdevīgā veidā. Turklāt attiecīgo prasību tīrie ieguvumi gan Eiropas Savienības līmenī, gan starptautiskajā līmenī atsver attiecīgās izmaksas.

Visbeidzot, papildus direktīvas piemērošanas uzlabošanai reformas pamatmērķis ir vienkāršot tiesību aktu un samazināt gan rūpniecības nozares, gan kompetento iestāžu administratīvās izmaksas saskaņā ar Eiropas Savienības labākas likumdošanas programmas principiem, kā tas vienmēr ir bijis.

Tādēļ priekšlikums vienā direktīvā apvieno septiņus pašreizējos tiesību aktus. Tas dalībvalstīm un uzņēmumiem viesīs lielāku izpratni par tiesību aktu skaidrību un to vienotību. Šai vienkāršošanai ir daudz labumu.

Rūpniecisko ražotņu radītā piesārņojuma samazināšana ir galvenā prioritāte gan vides, gan ekonomisku iemeslu dēļ. Iesniegtais priekšlikums vienkāršos pašreizējos tiesību aktus un vienlaicīgi stiprinās labāko pieejamo metožu piemērošanas sistēmu. Tas papildus veicinās vides aizsardzības uzlabošanu un Eiropas rūpniecības nozares dzīvotspēju. Tādēļ es gaidu jūsu viedokļus par šo svarīgo priekšlikumu un konstruktīvu dialogu, kuram es ar interesi sekošu līdzi.

  Marcello Vernola, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man šķiet, kā jau tika teikts, ka šī direktīva ir vissvarīgākais piesārņojuma kontroles instruments, par kādu Parlaments ir diskutējis kopš klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma.

Iespējams, šobrīd nav vispiemērotākais brīdis, ņemot vērā finanšu krīzi, kas pakļauj spiedienam rūpniecības sistēmu un kuras rezultātā šie uzņēmumi, kuri ir noraizējušies par šīs direktīvas finansiālo ietekmi, kā tas notika klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma gadījumā, nesamērīgi lobē parlamentārās grupas. Mūs iedrošina tas, ka mēs joprojām skatām šo jautājumu pirmajā lasījumā, tādēļ, iespējams, otrajā lasījumā mēs spēsim atgūt zaudētās pozīcijas ar izmaiņu un uzlabojumu palīdzību.

Man jāsaka referentam Krahmer kungam, ka ceļš nebija viegls. Krahmer kungs kritizēja Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas nostāju, jo tā apšaubīja dažus kompromisus. Tomēr es vēlētos norādīt, ka tika iesniegti ne mazāk kā 60 grozījumi, no kuriem vismaz vienu trešdaļu bija sagatavojuši EPP-DE grupas locekļi. Tādējādi Parlamentā valda vispārēja vēlme no jauna pārbaudīt atsevišķus šīs direktīvas punktus, un diemžēl pēdējo dienu laikā referents un „ēnu” referents nav tikušies, lai pārrunātu šos 60 grozījumus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šī direktīva radās tādēļ, ka iepriekšējo direktīvu dalībvalstīs līdz šim ir bijis grūti īstenot. Kontroles un pārbaudes sistēma ir kļuvusi pārāk atšķirīga. Kā jau Krahmer kungs teica, tajā ir jāizdara labojumi. Tomēr ir vajadzīgi arī lielāki centieni no Eiropas Komisijas puses.

Atsauces dokumentu par labākajām pieejamajām metodēm (BREF) sagatavošana aizņem pārāk daudz laika, tādēļ nevar garantēt, ka direktīva tiks piemērota pārredzamā veidā. Tā ir taisnība, ka šobrīd notiek ļoti aktīvs sadarbības process ar uzņēmēju līdzdalību, bet gadījumā, ja BREF tiktu pieņemti ātrāk un regulāri, tad tiktu uzlabota arī sabiedrības veselības aizsardzība. Es vēlētos piebilst, ka rūpnieki līdz šim noteikti ir ieguldījuši maz līdzekļu: ir vajadzīga aktīvāka iesaistīšanās, un es uzskatu, ka mums ir jāievieš piemēroti attīrīšanas pasākumi un stingra uzraudzības un pārbaudes sistēma, jo pārāk daudzi cilvēki Eiropā saslimst un mirst no atmosfēras piesārņojuma, ko rada rūpnieciskās emisijas.

SĒDI VADA: L. Cocilovo
Priekšsēdētāja vietnieks

  Guido Sacconi, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos precizēt, ka es runāju „ēnu” referenta vietā, kurš diemžēl šodien nevarēja šeit ierasties, bet es varu izklāstīt mūsu grupas vienoto nostāju. Mēs pilnībā atbalstām kompromisus, kas ir vairāk nekā gadu ilga darba rezultāts. Mēs par to pateicamies Krahmer kungam, kurš, uzmanīgi klausoties un pat pārskatot savas sākotnējās nostājas, veica ļoti svarīga darbu. Šis kompromiss uzlabos aizsardzību un sniegs atbalstu Eiropas rūpniecības nozarei daļēji ar to, ka ieviesīs elastīgumu.

Kā jau tika teikts, šīs vienprātības, šīs vienošanās galvenais aspekts nostiprina un paplašina LPM jeb labāko pieejamo metožu piemērošanu, nostiprinot noteikumus un padarot tos pārredzamākus. Lai šai jomai piemērotu LPM un gaisa kvalitātes kritēriju, ir jāizpilda obligātās prasības, kas ierosinātas lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tādēļ mēs sakām, ka plenārsēdē iesniegtos grozījumus nedrīkst piemērot. Tie pavājina kompromisu, jo īpaši tie grozījumi, kuru mērķis ir sašaurināt IPNK darbības jomu, LPM piemērošanu un prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām.

Man jāuzsver, ka mūsu grupa ir nolēmusi neiesniegt nevienu grozījumu, lai gan šis lēmums tika pieņemts pēc aktīvas iekšējas diskusijas. Tādēļ mēs aicinām pārējos darīt to pašu un neatbalstīt iesniegtos grozījumus, lai paustu spēcīgu, skaidru nostāju pirmajā lasījumā.

  Chris Davies, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK) galvenā ideja bija ļaut mums ar minimālām izmaksām sasniegt maksimālu labumu videi, nodrošinot lielu elastīgumu rūpniecības nozarei un dalībvalstīm. Tomēr, kā jau komisārs norādīja, šis princips tiek ļaunprātīgi izmantots: daudzas dalībvalstis ir interpretējušas labākās pieejamās metodes veidos, ko Komisija nebija paredzējusi.

Tādēļ es ļoti atbalstu referenta ideju par obligāto standartu noteikšanu. Varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka referents ir vācietis; Vācijai ir ļoti labi rādītāji šajā sakarā. Es neredzu iemeslu, kāpēc dalībvalstis, kas ir veikušas ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka to ražošanas nozare ievēro augstus vides standartus, ir jāpakļauj to valstu draudiem, kuras nav gatavas veikt līdzīgus ieguldījumus.

Tāpat es vēlos pievērsties iespējai, ko šī pārstrādātā direktīva mums dod, lai grozītu direktīvu par lielajām sadedzināšanas iekārtām. Es ar nepacietību gaidu, kad emisiju standarti tiks ieviesti lielajām akmeņogļu un gāzes iekārtām, jo tās rada milzīgus CO2 apjomus. Tomēr notiek plašas diskusijas, jo tagad valda bažas par globālo sasilšanu, bažas, kas, iespējams, nebija tik asi jūtamas, kad mēs šo direktīvu iestrādājām tiesību aktā. Zināmā mērā bažas par vecajām, tradicionālajām piesārņotājvielām tagad ir tikpat lielas kā bažas par gāzēm, kas veicina globālo sasilšanu.

Manā valstī pastāv liela iespēja, ka 2015. gada beigās mēs saskarsimies ar smagu elektroenerģijas trūkumu, jo tiks slēgtas daudzas vecas ar akmeņoglēm kurināmas iekārtas, kas nav modernizētas saskaņā ar lielo sadedzināšanas iekārtu prasībām.

Personīgi es esmu gatavs uz kompromisu. Es esmu gatavs otrajā lasījumā vienoties par atkāpi — par lielo sadedzināšanas iekārtu prasību paplašināšanu — lai vecās iekārtas varētu darboties, ja vien mēs nesāksim būvēt jaunas ar akmeņoglēm kurināmas elektrostacijas, kā rezultātā turpmākajās desmitgadēs tiktu radīts liels apjoms CO2 emisiju. Tomēr tam ir jābūt īstam kompromisam: dalībvalstīm ir patiesi jāiesaistās un jāveic izmaiņas, kas vajadzīgas viņu CO2 emisiju samazināšanai, ja tās grib, lai tām vēl dažus gadus atļauj izmantot pašreizējās iekārtas, kas turpina piesārņot vidi.

  Claude Turmes, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Krahmer kungam, kas ir bijis ļoti konstruktīvs un labi organizēts referents ziņojumam par šo direktīvu.

Ko mēs šeit darām? Mēs Eiropā veicinām labākās pieejamās metodes veselības labā, vides labā un arī Eiropas rūpniecības nozares konkurētspējas labā. Mums jāapzinās, ka šobrīd Eiropā lielā daļā rūpnieciskās ražošanas darbaspēka izmaksas ir mazākas par materiālu izmaksām, kā arī elektroenerģijas, ūdens un citu resursu izmaksām. Tādēļ mēs gūsim milzīgu labumu no šīs direktīvas, kas liek novērsties no tās tehnoloģijas, kura paredz attīrīšanu ražošanas cikla noslēgumā, un pievērsties tiem labākajiem pieejamajiem dokumentiem un labākajai tehnoloģijai, ko rūpniecības nozare jau izmanto. Tieši tas mums ir jādara. Tas arī stiprina mūsu videi draudzīgās tehnoloģijas piegādātājus Eiropā. Pastāv milzīgs videi draudzīgas apstrādes pasaules tirgus, un mums ir jāpalīdz Eiropai tajā piedalīties.

Kā Zaļo grupa mēs esam apmierināti ar Eiropas drošības tīklu, kas dažām valdībām samazinās dempinga iespējas, un mēs esam uzlabojuši uzraudzību un iedzīvotāju piekļuvi dokumentiem.

Tas bija ļoti labs process, bet diemžēl es nesaprotu Vernola kungu. Jūs labā veidā ar mums risinājāt sarunas par šiem kompromisiem. Dzīve tāpat kā politika ir uzticības jautājums, tādēļ es nesaprotu, kāpēc pašās beigās jūs, kas tik labi izprot šo dokumentu, tagad padodaties tādiem politiķiem kā Jackson kundze un citiem politiķiem, kuriem nerūp veselība vai konkurētspēja. Manuprāt, tā ir kauna lieta. Tas ir kauns, ka Parlamenta lielākā politiskā grupa vairs nav uzticams sarunu partneris. Mēs nevaram risināt sarunas nedēļām ilgi un pēc tam pieļaut, ka kompromisi tiek apdraudēti pašā pēdējā brīdī. Tas nav nopietns politiķu darbs, strādājot pie tik svarīga dokumenta.

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lai gan tā ir vairāku direktīvu apvienošana un tādēļ pastāv ierobežotas iespējas grozīt tiesību akta tekstu, šī jaunā IPNK direktīva ir vajadzīgs un lietderīgs instruments, lai ne tikai ievērojami samazinātu emisijas, izmantojot labākās pieejamās metodes, bet arī, lai paātrinātu jaunu tendenci attiecībā uz ieguldījumiem rūpniecībā.

Pievēršot uzmanību detaļām un visu „ēnu” referentu ieguldījumam, kā arī pirmām kārtām un galvenokārt darbiniekiem un referentam Krahmer kungam, kuram es vēlētos pateikties par viņa godīgumu un pacietību, mēs esam saglabājuši pilnīgu pārredzamību, pieņemot LPM, apmainoties ar informāciju un internetā publicējot šo dokumentu operatīvos secinājumus. Mēs esam nodrošinājuši, ka tiks turpināta līdzdalības apspriežu procedūra, kas uzsākta ar Seviļas Forumu. Ir svarīgi nenovirzīties no šī kursa; es aicinu visus referentus saglabāt konsekvenci, ko mēs parādījām mēnešiem ilgo atvērto diskusiju laikā.

Es pats strādāju pie augsnes aizsardzības direktīvas. Diemžēl mēs joprojām gaidām Padomes atzinumu par šo direktīvu, kas ir izšķirīga, lai saglabātu dabisko līdzsvaru attiecībā uz oglekļa dioksīda izplūdi atmosfērā, kā komisārs Dimas kungs nesen pareizi teica. Atsevišķu grozījumu mērķis, arī IPNK direktīvas projekta grozījumu mērķis, ir apšaubīt obligātās izmantošanas prasības attiecībā uz pamestu rūpniecisko zemi: tie nav paredzēti tam, lai saistītu noteikumus ar citām prasībām, ko ieviesīs ar augsnes direktīvu. Attīstot uzņēmumus un uzlabojot ES iedzīvotāju dzīvi, tas viss, manuprāt, nav pieņemams, nevis vides iemeslu dēļ, bet tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības veselību un novērstu valsts resursu ļaunprātīgu izmantošanu. Līdz šim arī Itālijā ir bijuši pārāk daudz šādu iepriekšējā IPNK direktīvā noteikto atļauju pārkāpumu gadījumu, radot nesaskaņas gan vides perspektīvas, gan tirgus un rūpniecības nozares noteikumu izteiksmē. Mana valsts jau ir dārgi samaksājusi par nekontrolēto rūpniecības nozares attīstību, arī par Seveso, Eternit un citu uzņēmumu attīstību, kas atstāja sekas uz ainavu un vietējiem cilvēkiem.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju noteikumu par sadedzināšanas iekārtām ierobežošanu un noteikumu par sadedzināšanas iekārtām iekļaušanu. Regulējumu šajā jomā nedrīkst atslābināt, lai mēs varētu sagatavoties atteikumam no šīs prakses un virzībai pretim sabiedrībai, kura nerada atkritumus. Tāpat ir pamatoti grozījumi, ko pārrunāja visas grupas, lai atļautu stingrāku dioksīna un furāna emisiju kontroli. Manuprāt, ņemot to vērā, mums ir jāapvieno šīs debates ar Parlamenta balsojumu. Šī ir svarīga direktīva, un es ceru, ka tā tiks pieņemta.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu rūpniecības nozare ir svarīga mūsu ekonomikai, bet arī bieži rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu. Eiropas Savienība desmitgadēm ilgi ir cīnījusies pret šāda veida vides piesārņojumu, un nesen visa uzmanība vides jomā tika pievērsta CO2 un klimata pārmaiņām. Dažkārt šķiet, ka tā ir vienīgā vides problēma. Gore kungs par to ir parūpējies.

Tomēr pastāv draudi, ka visas vides problēmas tiks noreducētas līdz klimata pārmaiņām; neskatoties uz to, mēs saskaramies arī ar citiem vides politikas izaicinājumiem. Atmosfēras piesārņotāju emisijas apdraud arī jaunradi; 40–80 % šo piesārņotāju rada lielās rūpnieciskās iekārtas. Tādēļ mēs pamatoti cenšamies sasniegt stabilu vides aizsardzību, izmantojot šo Direktīvu par integrēto piesārņojuma novēršanu un kontroli (IPNK direktīva).

Mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā esam detalizēti izskatījuši priekšlikumus un esam sasnieguši pieņemamu kompromisu daudzos punktos. Manuprāt, šis ziņojums joprojām ir nepilnīgs tikai attiecībā uz jautājumu par emisiju standartiem lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tieši saistībā ar tām ir jāpaveic visvairāk, lai panāktu vislielākos ieguvumus vides jomā.

Tādēļ es iesniedzu pāris papildu grozījumus. Piemēram, elektrostaciju emisiju standartu stingrība ir jāsalīdzina ar atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju standartu stingrību, jo īpaši, ja mēs ņemam vērā, ka elektrostacijas līdzsadedzina atkritumus. Turklāt es ierosinu novērst nepilnību tiesību aktā: gazifikācijai, kas ir pielīdzināma parastajai sadedzināšanai, ir jāatbilst tiem pašiem emisiju standartiem. Jaunākā tiesu prakse ir parādījusi, ka tā nav. Tādēļ tiesību akts ir jāizlabo.

  Christa Klaß (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Dimas kungs, dāmas un kungi, šīs direktīvas skaidrs mērķis ir vienkāršot pašreizējos tiesību aktu noteikumus rūpniecisko emisiju jomā un iekļaut tos vienotā direktīvā, tādējādi samazinot birokrātiju. Tomēr man ir radies priekšstats, ka nekas daudz no tā nebūs iekļauts Komisijas konkrētajā priekšlikumā.

Man birokrātijas samazināšana nenozīmē jaunu atskaitīšanās pienākumu un sarežģītu procedūru ieviešanu, bet galvenokārt izvairīšanos no dubultas regulēšanas un nevajadzīga sloga. Komisijas priekšlikums ievērojami palielinās birokrātiju īpaši lauksaimniecībā. Piemērojamības paplašināšana nozīmētu, ka tiktu iekļauta arī lopkopības un lopu audzēšanas uzņēmumi, kas nekādā veidā nav pielīdzināmi rūpnieciskajām iekārtām, kuras patiesībā ir šīs direktīvas mērķis.

Turklāt Komisija ierosina noteikumus, kas jau ir iekļauti Nitrātu direktīvā vai Ūdens pamatdirektīvā, vai Gruntsūdeņu direktīvā. Es lūdzu jūsu atbalstu mūsu grozījumiem, lai nepieļautu šādu dubultu regulējumu. Augstāko robežvērtību aprēķiniem jābūt saprātīgiem un saprotamiem gan attiecībā uz lopkopību, gan putnkopību. Lūdzu, pievienojieties manam balsojumam pret to, ka tiek ieviesti atsevišķi aprēķini gaļas cāļiem, dējējvistām un gaļas tītariem. Vācijā mēs šādu sīkumainību saucam par „zirņu skaitīšanu”. Tāpat nedrīkst būt mēģinājumi izmantot šo direktīvu, lai atkārtoti izskatītu jautājumu par augsnes aizsardzību, izmantojot aplinkus ceļus. Augsnes aizsardzība ir svarīga. Lai to risinātu, ir jābūt efektīviem valstu tiesību aktiem.

Es vēlētos teikt referentam, ka es personīgi kopā ar citiem savas grupas locekļiem ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas drošības tīkla koncepciju. Tas ir labs kompromiss. Nosakot emisiju robežvērtības, kas dalībvalstīm ir jāievēro kā absolūtas augšējās robežvērtības, izsniedzot atļaujas lielajām rūpniecības iekārtām, mēs apturēsim atkāpju aizvien plašāku piemērošanu, kas līdz šim ir notikusi atsevišķās dalībvalstīs. Šādā veidā mēs nodrošināsim vienādi augstu drošības līmeni. Tad dalībvalstis vairs nevarēs iegūt konkurences priekšrocības uz vides rēķina.

  Åsa Westlund (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti svarīgs tiesību akts. Cita starpā tas ir palīdzējis atrisināt ļoti lielu problēmu, kas mums Zviedrijā bija attiecībā uz ezeriem ar paaugstinātu skābes saturu. Tomēr šajā direktīvā ir svarīgi arī nepieļaut papildu atkāpes vai ilgākus laika ierobežojumus, lai mēs varētu turpināt šo pozitīvo attīstību, samazinot kaitīgu emisiju nogulsnes visā Eiropā. Tādēļ mēs vēlamies atcelt šīs iespējas, kas ļauj plašāk piemērot atkāpes.

Tāpat mēs vēlētos, lai tiktu noteikti ierobežotas oglekļa dioksīda emisijas. Emisiju tirdzniecība nav piemērots instruments, lai risinātu klimata krīzes radīto izaicinājumu. Mēs to sapratīsim tagad, ekonomikas lejupslīdes periodā, kad automātiski kļūs pieejamas vairākas emisiju kvotas. Tās tiks pārdotas par ļoti zemu cenu, un tas nozīmē, ka mēs zaudēsim vairākus pārejas gadus, kas vajadzīgi, lai problēmu risinātu ilgtermiņā, un tas arī nozīmē, ka pēc šīs lejupslīdes mēs būsim ievērojami sliktāk aprīkoti un mums būs vājākas iespējas tikt galā ar šo problēmu, ja mēs neieviesīsim tādus papildu pasākumus kā emisiju prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām. Tādēļ es to uzskatu par lielu kauna lietu, ka netika atļauts balsojums par šiem grozījumiem.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu šo pasākumu un tā mērķi veicināt labākās pieejamās metodes vides aizsardzībai, bet man ir bažas par Parlamenta metodoloģiju šajā sakarā. Direktīva būtībā ir paredzēta smagās rūpniecības regulēšanai, bet tās tekstā un pielikumā ir iekļauti vairāki punkti, kas tieši skar lauksaimniekus.

Lauksaimniecības komitejai nebija iespējas sniegt savu atzinumu, un diemžēl daži no priekšlikumiem, kas skar lauksaimniekus, ir ļoti nepiemēroti. Īpaši prasības par mēslojumu un vircu dublē Nitrātu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā noteiktās prasības. Zemākās robežvērtības attiecībā uz putnkopību pakļauj ģimenes saimniecības sarežģītai regulatīvai sistēmai, kas ir veidota, lai kontrolētu globālus rūpniecības gigantus. Šajā direktīvā nav jāiekļauj noteikumi mazo saimniecību regulēšanai.

  Urszula Krupa (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, normatīvās rezolūcijas projektā par rūpnieciskajām emisijām parādās spēcīga tendence ierobežot svarīgus pašreizējās direktīvas vides aspektus, vienlaicīgi mēģinot izvirzīt paplašinātākas atsauces uz siltumnīcefekta gāzēm.

Daudzie grozījumu priekšlikumi ir krasi uzlabojuši standartus termoelektrostaciju radītajām emisijām, kas nav tieši toksiskas, lai gan vienlaicīgi citi liberālāki grozījumu projekti tikai nedaudz uzlabo noteikumus par atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

Oglekļa dioksīda emisijas nav toksiskas, turpretim dioksīns, furāns, ūdeņraža hlorīds, fluorūdeņradis, smagie metāli un citi ārkārtīgi bīstami savienojumi ir reāls un tiešs drauds cilvēku veselībai un videi.

Cieša uzraudzība gan attiecībā uz sadedzināto atkritumu veidiem, gan kaitīgajām vielām, kas rodas procesa rezultātā, ir svarīgs nosacījums atkritumu drošai termiskai pārstrādei. Saudzīgu robežvērtību ieviešana, kam vajadzīgi preventīvi pasākumi, kad tiek pārsniegtas emisijas, var kaitēt videi un cilvēku veselībai.

Ierosinātā pieeja parāda nevienlīdzīgu attieksmi pret īpaša veida iekārtām, īstenojot īpaši ierobežojošu pieeju termoelektrostacijām, kas izmanto parastās degvielas.

  Caroline Jackson (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, šīs direktīvas pamatā ir izmaksu novērtēšanas un kontroles problēma. Kā mēs varam nodrošināt, ka ES pieņemtie tiesību akti tiek piemēroti kā kopums, un kā mēs varam izstrādāt tiesību aktus, nezinot, cik maksā tas, ko mēs vēlamies? Referents vēlas ieviest universālu vienotu emisiju robežvērtību sistēmu, kas būtu jāizstrādā milzīgā birokrātiskā pasākumā, kurš aizņemtu vismaz astoņus gadus. Neviens nezina, cik izmaksās šis Eiropas drošības tīkls.

Es iesniedzu 134. grozījumu par to, lai rūpniecības nozarēs, kas rada augstas emisijas, neiejauktos ar standartiem, kuru pamatā ir labākās pieejamās metodes, atstājot šādu pasākumu īstenošanu dalībvalstu ziņā. Tas ir reāli un īstenojami, un tas atbilst subsidiaritātes principam.

Ja Eiropas drošības tīkls tiks pieņemts, es ceru, ka Padome un Komisija izdarīs spiedienu uz Parlamentu, lai tiktu sagatavots šīs idejas ietekmes novērtējums. Jautājums ir par to, vai mums ir griba izveidot vienotu Eiropas Savienības mēroga sistēmu — Eiropas drošības tīklu. Atbilde ir tāda, ka visi līdzšinējie pierādījumi liecina, ka dalībvalstīm trūkst šādas gribas. Tās neatbalstīs Eiropas vides inspekciju: tās vēlas pieturēties pie valsts izpildiestādēm. Pareizā atbilde uz mūsu apmulsumu nav milzīgas jaunas birokrātijas izgudrošana, kas nekad nerealizēsies dzīvē, bet gan mūsu naudas izmantošana tā, lai uzlabotu valstu izpildiestāžu morāles standartus, lai tās darītu savu darbu, palīdzot īstenot ES tiesību aktus.

Es jums iesaku 129. grozījumu, kas nosaka, ka veselības aprūpes iestāžu rezerves ģeneratoriem netiek veikta piesārņojuma kontrole, kuru piemērojot, tos uzskatītu par nepārtrauktas darbības ģeneratoriem. Šis grozījums ietaupīs naudu šajā veselības budžetiem kritiskajā laikā. Es jums iesaku grozījumus par lielajām sadedzināšanas iekārtām: ja mēs tos neiekļausim direktīvā, mana valsts saskarsies ar elektrības padeves problēmām. Cilvēkiem ir pietiekams pamats vainot ES arī bez tā!

Mans pēdējais komentārs attiecas uz kompromisiem un pret mani vērsto Turmes kunga uzbrukumu: pirmais lasījums nav paredzēts kompromisiem, tas ir lasījums, kura laikā mēs „izšaujam” visus savus grozījumus un idejas un tad to visu pārrunājam. Mēs nevaram pieņemt kompromisus, jo tie neļauj izvērst diskusijas.

Visbeidzot, nākamajam Parlamentam es iesaku izmantot pašreizējo Reglamenta 55. pantu, kas mums ļautu atjaunot šīs ļoti svarīgās direktīvas pirmo lasījumu. Šķiet, ir nepareizi rīkot pirmo lasījumu vecajā Parlamentā un otro lasījumu bez pirmā lasījuma jaunajā Parlamentā.

  Dorette Corbey (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, jaunā Direktīva par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK direktīva) nodrošinās, ka uzņēmumiem būs jāaprīko visas lielās iekārtas ar labāko pieejamo tehnoloģiju. Dažās valstīs tas jau ir jādara obligāti, un ir pienācis laiks saskaņot mūsu darbības virzienu un radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Tik tālu viss ir labi.

Tomēr, dāmas un kungi, es jūs īpaši lūdzu atbalstīt grozījumus, kuru mērķis ir nākotnē noteikt prasības elektrostacijām, kas tiek kurinātas ar akmeņoglēm. Šīm elektrostacijām ir jāievieš emisiju griesti, un to var izdarīt, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) vai arī līdzsadedzinot 40–50 % ilgtspējīgas biomasas. CO2 emisiju griesti ir vienīgais veids, kā mēs varam arī turpmāk izmantot akmeņogles, vienlaicīgi sasniedzot mērķus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

Daži EP deputāti apgalvo, ka elektroenerģijas nozare attiecas uz jauno ES emisiju tirdzniecības shēmu un ka tādējādi nav vajadzīgas jaunas prasības. Tomēr šī spriešana ir kļūdaina, jo emisiju tirdzniecības shēma (ETS) ne tikai pieļauj izņēmumus ar akmeņoglēm kurināmām elektrostacijām, bet arī ļauj rūpniecības nozarei, kas aktīvi izmanto enerģiju, saņemt kompensāciju par paaugstinātām elektroenerģijas izmaksām. Tas likvidē ekonomisku stimulu samazināt CO2.

Ikvienam, kas uzskata, ka emisiju tirdzniecības shēma (ETS) ir atbilde uz visiem jautājumiem, nav jānosaka prasības attiecībā uz automašīnām vai jāaizliedz spuldzes, un viņiem nevajag ilgtspējīgas enerģijas direktīvu. Mums jābūt konsekventiem. Ja mēs nosakām prasības automašīnām un apgaismojumam, mums noteikti ir jānosaka prasības arī elektrostacijām, kas tiek kurinātas ar akmeņoglēm, jo tās ir galvenās piesārņotājas. Tāpat tā ir taisnība, ka gadījumā, ja mēs vēlamies atrast vieglu veidu, kā samazināt CO2, tad mums ir jāskatās nevis uz tērauda vai cementa rūpniecību, bet gan uz enerģētikas nozari.

  Avril Doyle (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ja Nitrātu direktīvā un Ūdens pamatdirektīvā ir kādai būtiski trūkumi attiecībā uz cūkām, mājputniem un pienotavām, tad, manuprāt, šie jautājumi jārisina šajā direktīvā. Es patiesi domāju, ka ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas pārsniegtu tos ieguvumus, kas rastos tad, ja šos jautājumus iekļautu šajā īpašajā tiesību aktā. Bet pastāv citi tiesību aktu instrumenti situācijas risināšanai šajās īpašajās jomās, un ir jāapsver to izmantošana šajā kontekstā.

Runājot par lielo sadedzināšanas iekārtu jautājumu, ES ETS darbība šobrīd nenodrošina pret nevajadzīga piesārņojuma ieprojektētu bloķēšanu daudzās jaunās, dārgās iekārtās, kas rada augstas emisijas, jo īpaši jaunās ar akmeņoglēm kurināmās iekārtās, kuras, cerams, pēc uzbūvēšanas darbosies vairāk nekā 40 gadus, tādējādi apgrūtinot un padarot dārgāku vispārējo mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar vidi.

CO2 emisiju standarti palīdzētu nodrošināt no oglekļa dioksīda brīvu elektroenerģijas nozari atbilstoši tam laika grafikam, kas noteikts gan pasaules vidējās temperatūras palielināšanās ierobežošanai līdz mazāk nekā 2ºC, gan jaunas, tīrākas tehnoloģijas ieviešanai ražošanā. Lai rūpniecības nozare varētu izšķirties par ieguldījumiem šajos lielajos, dārgajos, apjomīgajos projektos, tai pirmām kārtām nepieciešama juridiska noteiktība. 350 g ierobežojums nodrošinātu, ka tiek būvētas tikai visefektīvākās un modernākās, piemēram, ar gāzi kurināmās iekārtas. CO2 standarti, kas tiks piemēroti, teiksim, no 2020. gada, nozīmētu, ka jaunas ar akmeņoglēm kurināmas iekārtas varētu būvēt tikai pēc šī priekšlikuma spēkā stāšanās ar nosacījumu, ka tajās tiek izmantots CO2 uztveršanas aprīkojums no 2020. gada līdz laikam, kad, cerams, būs komerciāli pieejama CCS. Pašreizējām iekārtām būtu atvēlēts ilgāks laiks, lai nodrošinātu to atbilstību standartam, vai nu uzstādot CO2 uztveršanas tehnoloģiju, vai arī patiešām pārtraucot darbību. Iekārtām varētu nodrošināt atbilstību standartam arī citos veidos, piemēram, līdzsadedzinot biomasu vai izmantojot termālo spēkstaciju radīto siltumu.

Kā referente par jaunāko ES ETS pārskatu es esmu noraizējusies par vispārējo mērķtiecības līmeni visos mūsu politikas virzienos. Jaunākie zinātnes atklājumi parāda, ka mums ir jānosaka striktākas emisiju robežvērtības īsākam laika periodam, lai mēs varētu sasniegt mērķi, proti, ierobežot temperatūras palielināšanos līdz mazāk nekā 2ºC, ko mēs — Parlaments — ar savu decembra balsojumu par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu apstiprinājām kā vajadzīgu sabiedrības nākotnei vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Ar ETS vienu pašu nepietiks, lai vajadzīgajā apjomā samazinātu elektroenerģijas nozares radītās emisijas.

Visbeidzot, Eiropas drošības tīkls sniedz mierinājumu, bet es joprojām esmu noraizējusies, ka tas varētu būt pamudinājums noteikt zemāko iespējamo kopējo saucēju un minimālu emisiju samazinājumu jeb tā varētu būt tiekšanās uz zemāko robežvērtību. Lūdzu, pārlieciniet mani par pretējo.

  Glenis Willmott (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan es atbalstu priekšlikumu mērķus vienkāršot un precizēt tiesību akta prasības un nodrošināt tā labāku un vienmērīgāku īstenošanu, man ir bažas par trim galvenajiem jautājumiem. Pirmkārt, Komisija ir ne tikai centusies vienkāršot un nodrošināt labāku īstenošanu, tā ir arī ievērojami paplašinājusi noteiktu jomu iespējas. Manuprāt, ir jāievieš līdzsvars starp vides aizsardzību, no vienas puses, un birokrātiju un izmaksām, kas rodas rūpniecības nozarei un mazajām iekārtām, piemēram, lauksaimnieku un veselības aprūpes iekārtām, no otras puses.

Otrkārt, obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām rada nozīmīgas problēmas daļai Apvienotās Karalistes enerģētikas nozares. Man ir teikuši, ka Polijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un dažām austrumu un dienvidu dalībvalstīm ir līdzīgas bažas. Prasības nozīmētu, ka bez atkāpes, kas ierobežota laika ziņā, tiktu apdraudēta energodrošība vai iespēja īstermiņā turpināt valstu emisiju samazināšanas plānus.

Visbeidzot, es esmu ļoti noraizējusies par Eiropas drošības tīklu un iebilstu pret to. Manuprāt, tā nav laba ideja. Es uzskatu, ka emisiju minimālās robežvērtības kļūtu par saistību neizpildes vērtībām, nevis koncentrētos uz mērķtiecīgāku labāko pieejamo metožu pilnu piemērošanu, un tas arī varētu samazināt vides aizsardzības līmeni, vienlaicīgi ievērojami palielinot īstenošanas izmaksas. Es lūdzu visus deputātus pirms balsojuma rūpīgi izskatīt šos punktus.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, kā Lauksaimniecības komitejas locekle es aprobežošos ar piezīmēm par šī priekšlikuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari visā Eiropas Savienībā. Es apstiprinu komentārus, ko pauda pārējie kolēģi, kuri ir noraizējušies par „tīkla izplešanu” un lauksaimnieku iekļaušanu tiesību akta darbības jomā rūpniecisko piesārņotāju statusā.

Lauksaimniecības radītās emisijas ir jākontrolē, bet es nepiekrītu, ka tas jādara šādā veidā. Manuprāt, Nitrātu direktīva savā pašreizējā veidā dara daudz no tā, par ko mēs runājam. Iespējams, mums ir jāparaugās, kā šī direktīva, kas rada problēmas daudzās dalībvalstīs, tiek īstenota un vai tā tiek īstenota efektīvi.

Turklāt pastāv bažas par putnkopības iekļaušanu, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas nozari nopietni apdraud imports no trešām valstīm, kur šādi ierobežojumi netiek piemēroti. Es atbalstītu grozījumus ar nosacījumu, ka tas nenotiks pašreizējā priekšlikumā. Bažas rada arī piena produktu ražošana, un es atbalstīšu savas grupas kolēģus un pārējos, kas iesniedza grozījumus, lai izslēgtu šīs nozares no pašreizējā priekšlikuma.

Lauksaimniecībā pastāv virkne direktīvu, kas attiecas uz emisiju un piesārņojuma kontroli šajā nozarē, tādēļ es vēlreiz ierosinu, ka varbūt ir pienācis laiks tās visas pārstrādāt, lai lauksaimnieki, kuriem tās ir jāīsteno, varētu pilnībā saprast un novērtēt, kas viņiem ir jādara. Viena lieta ir sagatavot tiesību aktu, kā mēs to darām šeit Parlamentā, bet mums dažkārt nav nekādas saiknes ar to, kā tas tiek īstenots un kas to īsteno, un vai šī īstenošana ir efektīva.

  Jutta Haug (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, direktīvas par rūpnieciskajām emisijām pārskatīšana ir sen nokavēta. Tiesību aktu, kurā visi svarīgie piesārņojuma samazināšanas pasākumi ir atkarīgi no labākās pieejamās metodes, ir jāpielāgo vismaz reizi piecos, nevis trīspadsmit gados. Pēc šāda perioda metodes ir ievērojami attīstījušās.

Vienlaicīgi mums jāņem vērā, ka par spīti tehnoloģiju attīstībai, mērķi, kas toreiz tika saistīti ar mūsu direktīvu, nekādā ziņā nav sasniegti. Tādēļ es esmu tik augstās domās par kompromisu, kas sasniegts Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Tā īstenošana palīdzēs mums sasniegt mūsu mērķus. Es neizprotu histēriju, kad mēs risinām jautājumu par augsnes aizsardzību vai lauksaimnieku savienību vēlmēm.

Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa vēlas sasniegt ar vidi saistītos mērķus, netraucējot ekonomiskajai darbībai. Tā lielā mērā ir raudzīšanās nākotnē, nevis pagātnē, kā tas ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas priekšlikumos.

  Eija-Riitta Korhola (PPE-DE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, IPNK (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) direktīvas sagatavošanā pagājušajā gadā tika pieliktas lielas pūles, un, lai gan direktīva savā sākotnējā veidā ir ārkārtīgi svarīga Eiropas rūpniecības nozarei un iedzīvotājiem, tā tomēr tika noniecināta salīdzinājumā ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Tas ir nožēlojami, jo direktīvai kopā ar klimata tiesību aktu kopumu būs milzīga ekonomiskā ietekme uz pasākumiem, par kuriem jau ir pieņemts lēmums. Tādēļ tiem ir jābūt pareizajā proporcijā ar ieguvumiem klimata un vides jomā, kas sasniegti ar direktīvas palīdzību.

Uzlabošanas pasākumiem, kas ierosināti saskaņā ar direktīvas mērķiem, galvenokārt ir jābūt rentabliem, pretējā gadījumā nebūtu vērts uzņemties izaicinājumu apvienot septiņas dažādas direktīvas vienā direktīvā. Mums jāspēj samazināt pašreizējās birokrātijas un darbības izmaksas, lai gan man ar nožēlu jāsaka, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumā tas nav izdarīts. Licencēšanas iestādēm ir jāspēj brīvi izskatīt iekārtām paredzētos emisiju noteikumus, ņemot vērā iekārtas kalpošanas laiku un tehnisko standartu, tās ietekmi uz vidi un stāvokli, kā arī uzlabošanas pasākumu izmaksas. Tādā veidā varētu garantēt pietiekamu elastīgumu pašreizējām elektrostacijām, jo īpaši maksimuma elektrostacijām, kas nodrošina maksimumstundās nepieciešamo jaudu, un rezerves elektrostacijām, lai tās varētu darboties līdz to ekspluatācijas termiņa beigām.

Tāpat vairāku iemeslu dēļ būtu ļoti ačgārni pieņemt Eiropas drošības tīkla (EDT) projektu referenta ierosinātajā veidā. Mēs nezinām, kur vai kā tiktu izveidots EDT, un šāda situācija pati par sevi ir neapdomīga. Turklāt vietējās atļauju izsniegšanas iestādes nepārprotami ir labākā situācijā, lai ņemtu vērā tādus noteicošos apstākļus kā iekārtas ekspluatācijas laiks, atrašanās vieta un, piemēram, ūdens patēriņš, kas nodrošina elastīgumu pretstatā pilnīgi neelastīgajam EDT. Atļauju izsniegšanas nosacījumi pārsvarā jau ir ļoti stingri. Striktāka kontrole saistībā ar jaunajām atļaujām radīs milzīgus izdevumus, nesniedzot būtisku labumu videi. Praksē tas pat vājinātu vides aizsardzības standartus. Es priecājos, ka manas grupas iesniegtais grozījums to precizē.

Šai brīdī es vēlētos īpaši pateikties savai kolēģei Jackson kundzei par viņas 134. grozījumu, kuru mana grupa ir nolēmusi atbalstīt. Mēs vēlreiz esam liecinieki sava veida praktiskai gudrībai, kas rodas no pieredzes. Grozījumā ir rasts kompromiss par daudziem sarežģītākajiem jautājumiem.

  Anders Wijkman (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā manā rīcībā ir ierobežots laiks, pēc pateicības Krahmer kungam par viņa smago darbu es vēlētos koncentrēties uz 136.–139. grozījumu, kuros apmēram 40 kolēģi, starp viņiem arī es, ierosina šajā direktīvā iekļaut vides rādītāju standartu lielajām sadedzināšanas iekārtām, nākotnē ierobežojot CO2 emisijas. Šobrīd nav skaidrs, vai šodien būs balsojums par šiem četriem grozījumiem.

Pārstrādātajā versijā ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka gadījumā, ja jauna notikumu attīstība rada vajadzību pēc grozījumiem un ieteikumiem, kuri nav iekļauti sākotnējā priekšlikumā, tad tie ir jāizskata. Manuprāt, jaunākā zinātniskā informācija ir pietiekami neatkarīgs pierādījums, ka, runājot par klimata pārmaiņu mazināšanu, mums ir jābūt mērķtiecīgākiem nekā pirms gada vai diviem gadiem.

Manuprāt, ar emisiju tirdzniecības shēmu (ETS) vien nepietiek, lai sasniegtu mērķi, proti, ierobežotu temperatūras palielināšanos līdz mazāk nekā 2ºC, par kuru ES ir vienojusies. Kā pašreiz ir paredzēts, emisiju tirdzniecības sistēma atbrīvos elektroenerģijas nozari no oglekļa dioksīda tikai pēc apmēram 60–65 gadiem. Tādēļ mēs iesniedzām šos grozījumus, kuros mēs aicinām no 2020. gada ierobežot visu nākotnē būvējamo elektrostaciju radītās emisijas līdz 350 g CO2 un līdz 2025. gadam modernizēt vai slēgt elektrostacijas, kuras jau darbojas. Priekšlikums ir tehnoloģiski neitrāls, un to var sasniegt dažādos veidos. Es stingri mudinu priekšsēdētāju apstiprināt, ka mēs varam balsot par šiem grozījumiem, un es mudinu deputātus tos pilnībā atbalstīt.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es pastāvīgi redzu, kā arvien augstāko vides standartu pārmērīgās izmaksas, kas rodas Eiropas ražotājiem, samazina konkurētspēju un negatīvi ietekmē nodarbinātību, kamēr līdzīgi standarti netiek pieņemti arī Ķīnā, Brazīlijā, ASV un citās valstīs. Vēl vairāk mani satrauc tas, ka Komisija nav sagatavojusi pētījumu par ekonomisko ietekmi uz nodarbinātību, lai mēs varētu pieņemt informētu un atbildīgu lēmumu attiecībā uz jaunajām prasībām, kas visādi citādi ir ļoti vēlams slāpekļa oksīda emisiju samazinājums. Es atbalstu spiediena izdarīšanu, lai modernizētu rūpnīcas. Šobrīd, kad dalībvalstis īsteno krīzes pasākumus, lai samazinātu uzņēmumu un rūpnīcu izdevumus, man arī jānorāda, ka ENVI komitejas priekšlikumus varētu izpildīt tikai ļoti konkurētspējīgi uzņēmumi, turpretim mazajiem uzņēmumiem būtu jāierobežo vai jāslēdz iekārtas un jāatlaiž darbinieki. Es balsošu pret šīs emisiju samazināšanas direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai šajos krīzes apstākļos direktīvas darbības jomā iekļautu mājsaimniecības, mazās iekārtas, mazās saimniecības un pat skolas, baznīcas un citas iestādes. Tas ir nesamērīgi un tādēļ nesaprātīgi. Es vēlētos pateikties Jackson kundzei par viņas priekšlikumu grozījumam.

  Robert Sturdy (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu tieši par lauksaimniecību. Vispirms man jāatzīst, ka esmu lauksaimnieks, bet es neaudzēju cūkas, es neaudzēju mājputnus, tomēr man dārzā ir siltumnīca. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai komisārs saprastu, kā jau tas tika teikts, ka šī direktīva ir īpaši domāta rūpniecības nozarei.

Komisāra kungs, es jūs ļoti lūdzu pārskatīt situāciju attiecībā uz lauksaimniecības direktīvām. Mēs jau zinām, ka lauksaimniecība saskaras ar milzīgu spiedienu. Mēs šeit Parlamentā esam daudzreiz dzirdējuši jautājumu par nodrošinājumu ar pārtiku. Lūdzu pārskatiet grozījumus, kas tam īpaši kaitē. Manuprāt, daudzi no grozījumiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, ir ārkārtīgi labi, un es apsveicu Vernola kungu par viņa ziņojumu.

Komisāra kungs, jūs savas uzstāšanās laikā runājāt par konkurences izkropļošanu. Es jums uzdošu vienkāršu jautājumu, lūdzu, mēģiniet uz to atbildēt šodien. Vai jūs ieviesīsiet tiesību aktus, lai apturētu tādu pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā, kas neatbilst tādiem pašiem standartiem, kādi mums ir Eiropas Savienībā?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šodienas debatēs. Viņu darbs bija konstruktīvs. Es vēlētos īpaši pateikties referentam Krahmer kungam par viņa izcilo, smago darbu. Pirms nobeidzu, es vēlētos teikt pāris vārdus par dažiem galvenajiem grozījumiem, kas šodien tika pārrunāti.

Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju to, ka jūs plaši atbalstāt Komisijas priekšlikumu un īpaši to, ka atbalstāt labāko pieejamo metožu (LPM) piemērošanu un atsauces dokumentu par labākajām pieejamajām metodēm (BREF) statusa nostiprināšanu. Tas ir Komisijas priekšlikuma stūrakmens.

Komisijai vismaz daļēji vai principā ir pieņemami daudzi grozījumi. Daudzi grozījumi īpaši palīdz precizēt Komisijas priekšlikuma tekstu vai uzlabot pārredzamību, izstrādājot BREF un atļaujot dalībvalstīm ieviest īstenošanas pasākumus. Es ļoti atzinīgi vērtēju sabiedrības labāku informēšanu un līdzdalību šajos lēmumos.

Tāpat es piekrītu bažām, kas tika paustas par vajadzību izvairīties no elastīguma ļaunprātīgas izmantošanas atļauju nosacījumu ieviešanā. Kā jau es minēju iepriekš, obligātās prasības var būt ļoti lietderīgs un vajadzīgs instruments, lai risinātu īpašas problēmas, ja nozares nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu LPM. Tomēr obligāto prasību sistemātiska noteikšana nav vajadzīga, un tas draud radīt papildu administratīvo slogu, dodot mazu labumu videi. Tādēļ es uzskatu, ka obligātie standarti ir jānosaka tikai tad, ja tie vajadzīgi, lai uzlabotu LPM īstenošanu.

Izskatot obligātās prasības lielajām sadedzināšanas iekārtām, ir svarīgi paturēt prātā šādu darbību būtisko ietekmi uz vidi un Eiropas Savienības iedzīvotāju veselību. LPM lielajām sadedzināšanas iekārtām tika pieņemtas 2006. gadā, un Komisija uzskata, ka obligātais kritērijs ir jāpiemēro no 2016. gada. Mums ir jānodrošina, ka pasākumi, kas tiek īstenoti attiecībā uz nozari, pie pirmās iespējas saskaņo to ar LPM un veicina tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteikto mērķu sasniegšanu.

Vēl viens būtisks faktors, lai nodrošinātu tiesību akta mērķu efektivitāti, ir noteikumi par atbilstības un īstenošanas pasākumiem. Līdz šim mēs esam atklājuši dažus trūkumus šajā sakarā, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka jaunajā tiesību aktā ir iekļauti skaidri noteikumi, lai nodrošinātu tiesību akta pareizu īstenošanu. Tādēļ Komisijas priekšlikumā tiek ieviesti obligātie noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, atļauju pārskatīšanu un ziņošanu par atbilstību. Šīs izmaiņas nodrošinās LPM pareizu īstenošanu un samazinās konkurences izkropļošanu. Komisija būs ārkārtīgi piesardzīga šajā jautājumā.

Es vēlētos teikt pāris vārdus par robežvērtībām intensīvām lauksaimniecības fermām, pārsvarā mājputnu fermām. Viena robežvērtība šobrīd tiek piemērota visām mājputnu fermām, neņemot vērā dažādos sugu veidus. Dažādu sugu audzēšana rada dažādu ietekmi uz vidi, jo īpaši dzīvnieku atšķirīgā svara dēļ. Jaunās ierosinātās robežvērtības ir noteiktas, pamatojoties uz attiecīgo sugu ietekmi uz vidi. Jaunajās robežvērtībās tiktu iekļauts ierobežots fermu skaits salīdzinājumā ar pašreizējo apjomu, un tas rentablā veidā samazinātu amonjaka emisijas, lai dažās jomās sasniegtu mērķus, kas noteikti tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu.

Es iesniegšu Parlamenta sekretariātam sarakstu, kurā ir detalizēti izklāstīta Komisijas nostāja par grozījumiem.

H. Krahmer ziņojums (A6-0046/2009)

Komisija var pilnībā, daļēji vai principā atbalstīt 1., 5.–8., 12.–14., 16., 18.–21., 27., 34.–37., 40., 42.–44., 46., 48.–56., 58.–62., 64.–66., 68., 69., 71.–73., 75. un 79. grozījumu.

Komisija nevar atbalstīt 2.–4., 9.–11., 15., 17., 22.–26., 28.–33., 38., 39., 41., 45., 47., 57., 63., 67., 70., 76.–78., 80., 93., 97., 114., 115., 117., 129. un 133. grozījumu.

  Holger Krahmer, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos īsi. Es vēlētos pateikties par deputātu konstruktīvo ieguldījumu šodienas debatēs.

Nobeigumā es vēlos pieminēt vēl tikai dažus jautājums. Pirmkārt, es vēlētos sirsnīgi pateikties komisāram, ka viņš kategoriski neiebilda pret drošības tīkla obligāto prasību koncepciju. Šis priekšlikums nav ne velna darbs, ne arī birokrātisks briesmonis. Tas ir problēmu risināšanas instruments, un mums tam ir jādod iespēja. Tādēļ es vēlētos izmantot šo izdevību, lai vēlreiz jūs aicinātu to atbalstīt.

Otrkārt, es vēlētos veltīt dažus vārdus saviem britu draugiem un „visām partijām”. Mani dārgie britu draugi, es tiešām saprotu, Caroline Jackson, es redzu jūsu problēmu. Es labi saprotu, ka valsts energodrošība uz noteiktu laiku tiks vērtēta augstāk par atbilstības nodrošināšanu gaisa piesārņojuma ierobežojumiem. Es tam lielā mērā piekrītu. Es arī nebūšu tas, kas atteiks Viņas Augstībai Apvienotajai Karalistei papildu laiku attiecībā uz jaunu ar akmeņoglēm kurināmu elektrostaciju būvniecību. Mēs vēl varam par to runāt. Problēma ir tā, ka tieši to mēs neesam darījuši. Pēdējo četru mēnešu laikā šādas sarunas nav notikušas ne reizi.

Šobrīd, gaidot otro lasījumu, es vēlos jūs mudināt vēlreiz būt atvērtiem un teikt: „Runāsim par kompromisu” un šajā sakarā pārtraukt pretestību, kas, manuprāt, ir pilnīgi iracionāla, un fundamentālo pretošanos obligātajiem standartiem, ko nevar attaisnot nedz no konkurences politikas, nedz vides politikas viedokļa. Es uzskatu, ka šajā jautājumā var sasniegt kompromisu, un es arī uz to ceru otrā lasījuma beigās. Starp citu, es neuzskatu, ka mums nav jāmēģina rast kompromiss pirmajās lasījumā. Šis tiesību akts tam ir pārāk sarežģīts. Es nevēlos beigt šo Parlamenta pilnvaru termiņu kā referents un nodot tiesību aktu nākamajam Parlamentam, ja nākamā direktīva, par kuru notiks debates, ir neatbilstīga, neloģiska un pretrunīga. Tādēļ es jūs lūdzu atbalstīt kompromisus balsojumā, kas notiks pēc stundas.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2009. gada 10. martā.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju gan integrēto pieeju (septiņu atsevišķu direktīvu par rūpnieciskajām emisijām apvienošana vienā tekstā), gan stingrākus noteikumus, kas regulē labāko pieejamo metožu izmantošanu ar mērķi rast novatoriskus risinājumus, lai samazinātu piesārņotājvielu ietekmi uz ražošanu. Konkrētu mazāk piesārņojošu produktu izstrādāšana prasa dažādu pušu, piemēram, uzņēmumu, kompetento iestāžu un NVO, iesaistīšanos.

Šī direktīva piedāvā sadarbības iespējas starp dažādām pusēm (vietējām pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem), tādējādi dodot tām iespēju veicināt inovācijas.

Tam ir labi piemēri Nīderlandē un Dānijā, kā arī tādās Austrumeiropas valstīs kā Rumānija.

Ierosinātā viena direktīva par rūpnieciskajām emisijām līdz ar ieteicamajām politikas paketes opcijām uzlabos šā tiesību akta efektivitāti, lai visrentablākajā veidā sasniegtu vides un veselības mērķus. Tā arī samazinās nevajadzīgus administratīvos izdevumus (prognozējamais samazinājums no EUR 105 miljoniem līdz 225 miljoniem gadā) un līdz minimumam samazinās konkurences izkropļojumus Eiropas Savienībā, negraujot Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Kaut arī rūpnieciskajai darbībai ir fundamentāla loma ekonomiskās labklājības saglabāšanā un vairošanā, mēs nedrīkstam neņemt vērā tās ietekmi uz vidi..

Pārskatot direktīvu par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPNK), stingrs uzsvars tika likts uz robežvērtību noteikšanu sadedzināšanas iekārtām un uz labāko pieejamo metožu (LPM) izmantošanu, lai nodrošinātu pienācīgu vides aizsardzības līmeni. Es atbalstīju 350 g oglekļa dioksīda robežvērtības ieviešanu no 2020. gada 1. janvāra elektrības ražošanā izmantotajām sadedzināšanas iekārtām, kas jaudīgākas par 500 MW, jo šīs iekārtas izraisa oglekļa dioksīda koncentrācijas palielināšanos atmosfērā un līdz ar to pastiprina globālo sasilšanu.

Robežvērtības ieviešana veicinātu līdzekļu ieguldīšanu metodēs, ko izmanto emisiju samazināšanai, ņemot vērā, ka līdz 2025. gadam visām iekārtām jāatbilst šai robežvērtībai.

Es ticu, ka dažādu rūpniecisko avotu radītā piesārņojuma samazināšana, palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt tās mērķi — saglabāt globālās temperatūras paaugstināšanos līdz mazāk nekā 2ºC. Šīs direktīvas efektivitāte būs redzama pēc pārbaudēm, kas tiks veiktas visās sadedzināšanas iekārtās, un tā atspoguļosies arī atļauju piešķiršanas nosacījumu ievērošanā.

  Richard Seeber (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Lēmums par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) paver Eiropai iespēju iegūt nemainīgi augstus aizsardzības standartus. Delikātajā rūpniecisko emisiju jomā ir svarīgi, lai Eiropas uzņēmumiem tiktu dots stimuls ieviest vistīrākās un efektīvākās pieejamās tehnoloģijas. Labāko pieejamo metožu princips nākotnē ir jānostiprina. Tomēr tā īstenošanā jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka šis novatoriskais IPNK direktīvas projekts atkal netiktu pārslogots ar birokrātiju, noliekot dalībvalstis un uzņēmumus neiespējama darba priekšā.

Šā iemesla dēļ mums rūpīgi jāizvērtē, cik stingram jābūt ziņošanas pienākumam un cik lielā mērā šīs koncepcijas ieviešana varētu būt saistīta ar zaudējumiem, ja kaut kas tāds vispār ir iespējams.

Turklāt nevajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu apgrūtināšana arī nav mūsu mērķis, tāpat kā pārmērīgs regulējums tādās jomās kā augsnes aizsardzība — joma, kura faktiski ir dalībvalstu kompetencē. Tāpēc tā vietā labāk koncentrēsimies uz svarīgāko, proti, uz vides standartu saskaņošanu un augsta vides aizsardzības līmeņa nostiprināšanu rūpnieciskajās darbībās.