Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada vārdā iesniedza Garriga Polledo kungs, par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai [2010/2211(INI)] (A7-0193/2011).

  Salvador Garriga Polledo, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Lewandowski kungs, dāmas un kungi! Finanšu plāni tiek gatavoti 23 gadus, četros dažādos posmos, kas palīdzēja veiksmīgi plānot ES izdevumus un ienākumus. Finanšu plāni ir vajadzīgi, lai īstenotu Savienības programmas. Tāpēc šīs debates un balsojums pēc debatēm ir tik svarīgs Savienības finanšu pārvaldībai. Parlaments pirmo reizi uzņemas politisko iniciatīvu saistībā ar Eiropas budžetu. Komisijai un Padomei būs jāatbild uz šo priekšlikumu un jāiesniedz savi priekšlikumi.

Parlaments sagatavoja priekšlikumu, kura pamatā ir vienprātība un sadarbība. Šis priekšlikums tika gatavots gadu, tajā ir izdarīti 1100 grozījumu un noteiktas 120 saistības, un priekšlikuma sagatavošanā piedalījās 11 parlamentārās komitejas un 10 valstu parlamenti. Es vēlos apsveikt visus ierēdņus un asistentus, kuri šogad strādāja, lai pabeigtu šo ziņojumu.

Iestāžu sadarbības līmenī iesaistījās arī komisāru kolēģija, kuru vadīja José Manuel Durão Barroso, un īpašu atbalstu sniedza finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janusz Lewandowski. Cerams, viņu priekšlikums, ko iesniegs 29. jūnijā, būs saskaņā ar šajā ziņojumā minētajiem ierosinājumiem.

Turpmāk vairs nevar veidot iekļaujošāku Eiropu ar mazāku budžetu. Ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma uzņemties nopietnas politiskas saistības, kurām nevar nodrošināt finansējumu. Lisabonas stratēģija sniedza pietiekamu pieredzi šajā jomā, un mēs nevēlamies, lai arī stratēģija „Eiropa 2020” izrādītos neveiksmīga un lai tā sagādātu vilšanos un veicinātu eiroskepticismu. Tāpēc jaunā finanšu plāna pamatā ir stratēģija „Eiropa 2020”.

Mūsuprāt, ir jānodrošina efektīva ES izdevumu pārvaldība. Viens euro ES budžetā tiks izlietots efektīvāk nekā euro, kas tiks piešķirts katrai no 27 dalībvalstīm. Pievienotās vērtības nozīme ir pierādīta, un, mūsuprāt, to var attiecināt uz gandrīz visām ES programmām. Mēs lūdzam Eiropas Komisiju to nodrošināt.

Visās Eiropas politikas jomās ir jānodrošina pietiekams finansējums lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai. Tāpēc mēs lūdzam Padomi pēc 2013. gada saglabāt šīm abām politikas jomām pašreizējo izdevumu līmeni. Dažas ES budžeta prioritātes ir pētniecība, attīstība, inovācijas, ieguldījumi energoefektivitātē, atjaunojamā enerģija, Eiropas komunikāciju un elektroenerģijas starpsavienojuma tīkli, klimata pārmaiņas un izglītība.

Tie, kuri vēlas, lai Eiropa būtu konkurētspējīga, neatbalsta priekšlikumu samazināt ES budžetu. Mūsuprāt, pašreizējā finanšu plāna izdevumi ir jāpalielina par vismaz 5 %. Tas ir minimālais pieaugums, lai īstenotu lielāko daļu tradicionālu politiku un ES jaunās prioritātes. Budžeta palielināšana par 5 % ir politiskā realitāte, un šim priekšlikumam ir jābūt pamatā turpmākām iestāžu sarunām, īstenojot arī saprātīgo priekšlikumu, kas ir minēts šajā ziņojumā un par ko vienojās šajā sēžu zālē pārstāvētās grupas, par pašu resursu jaunu sistēmu.

Pašlaik ir krīze, un tiek īstenoti glābšanas plāni, un, iespējams, šis ir visnepiemērotākais laiks sākt sarunas par finanšu plānu, bet visus tos, kuri atbalsta ES budžetu kā instrumentu, kas ir vajadzīgs, lai apvienotu 27 dalībvalstis patiesā Savienībā, gaida grūts darbs, un ir jādara viss iespējamais, lai to paveiktu.

Šodien debatēs tiks apskatītas ziņojuma priekšrocības un nepilnības, un šo ziņojumu slavēs un pels. Es zinu, ka šīs plenārsēžu zāles dalībnieki nevar vienprātīgi atbalstīt tik delikātu jautājumu, tomēr es vēlos pateikties politiskajām grupām par pūlēm vienoties un par iemaņām, kas ir izmantotas šajā laikā. Pateicoties šiem cilvēkiem, galīgais ziņojums noteikti ir labāks, nekā es būtu varējis sagatavot bez viņu atbalsta.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Situācija saistībā ar euro un valstu parādu krīzi ir jārisina Eiropas, nevis valstu līmenī. Uzstājoties Eiropas Komisijas vārdā, Barroso kungs dalībvalstīm par to stāsta jau vairākus mēnešus.

Bet risinājums Eiropas līmenī paredz piešķirt Eiropas finansējumu. Manis pārstāvētā grupa vēlas šo finansējumu pielāgot jaunajai situācijai Eiropā, ņemot vērā mērķus un uzdevumus. Mans jautājums Padomei ir šāds: vai Eiropa 2020. gados būs tāda pati, kāda tā bija 1960. gados? Vai var salīdzināt valsts finanses dalībvalstīs, izaugsmes iespējas un Eiropas lomu pasaules līmenī? Manuprāt, nevar. Ir skaidrs, ka pašlaik Eiropa nav tāda, kādu to plānoja Eiropas dibinātāji. Eiropa ir mainījusies, un būtu bezatbildīgi šīs izmaiņas neņemt vērā, plānojot Eiropas finansējumu jeb veidojot Eiropu.

(Runātājs pārtrauca uzstāšanos, cerot turpināt savu runu vēlāk)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Garriga kungam un pagaidu Īpašajai komitejai politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada, jo, manuprāt, viņi paveica lielisku darbu. Reti tiek sagatavoti tik saskaņoti un pamatoti ziņojumi, kāds ir šis, kuru iesniedza Politikas uzdevumu komiteja.

Runājot par nākamo finanšu plānu un tā izveidi, kļūst skaidrs tas, kādu Eiropu mēs vēlamies izveidot. Turpmākajiem gadiem ir jāveido tāds budžets, kas atspoguļo ES un valstu un valdību vadītāju mērķus, vienlaikus ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības. Tās var šķist diezgan nekaitīgas debates par summām decimāldaļskaitļos, bet patiesībā tās nosaka Eiropas Savienības nākotni turpmākos desmit gadus.

Regulāri tiek iesniegti jauni priekšlikumi par to, kas Eiropas Savienībai būtu jādara, kādi mērķi tai ir jāsasniedz un kādiem pārbaudījumiem tai ir jābūt gatavai. Vienlaikus, mūsuprāt, tam nepietiek finanšu līdzekļu. Tomēr, nododot ES lielāku atbildību, cerot, ka tā finansēs mērķtiecīgus projektus, vienlaikus samazinot finansējumu, mūs varēs vainot par solidaritātes principa neievērošanu Eiropas Savienībā, jo ES iestādes tiks iedrošinātas cīnīties par līdzekļiem, piemēram, kohēzijas politikai. Nedrīkst pieļaut, ka ES dalībvalstis pārkāpj šo solidaritātes principu, kurš dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir apdraudēts.

Mēs zinām, kādu nākotni Eiropai plāno David Cameron vai Nīderlandes valdība (vai vismaz tā partija, kura Nīderlandes parlamentā atbalsta valdību) — tādu, kurā arvien tiktu samazināts budžets, tādu, kas tiktu arvien vairāk attālināta no uz integrēšanu vērstas attīstības, un tādu, kas vērsta uz renacionalizāciju. Daži šo plānu atbalsta. Bet daži uzskata, ka Eiropa kā 21. gadsimta kontinents ir risinājums problēmām ekonomikas, vides, finanšu un migrācijas politikas jomā globalizētā pasaulē. Ir divas iespējas: sadalīt Eiropu vairākās dažāda lieluma daļās, piemēram, kā Vācija, kurā ir 82 miljoni iedzīvotāju, vai kā Malta, kurā ir 360 000 iedzīvotāju. Ja valstis rīkosies tikai savtīgās interesēs, tad ES vairs nebūs vajadzīga. Galu galā pat manis pārstāvētā valsts ar 82 miljoniem iedzīvotāju nevarēs ilgtermiņā izturēt starpkontinentālo konkurenci. Ir vajadzīgs 500 miljonu iedzīvotāju un 27 Kopienas dalībvalstu spēks. Tikai tā mēs varam būt spēcīgi.

Tieši tas ir ņemts vērā, veidojot budžeta finanšu plānu turpmākiem septiņiem gadiem līdz 2020. gadam. Tas ir labs plāna projekts. Es ļoti ceru redzēt Polijas prezidentūras apņēmību, kas minēta Polijas prezidentūras iesniegtajā plāna projektā un kas paredz turpmākajos gados veidot Eiropu, veicinot sadarbību. Padomē pārstāvētās valstis piedalās vienlīdzīgās sarunās ar iedzīvotāju pārstāvjiem Eiropas Parlamentā par Eiropas nākotni finanšu un ekonomikas jomā. Nevar teikt „mēs vēlamies, lai tiktu īstenots Maršala plāns Vidusjūras reģiona valstīs, kas atbalsta demokrātisku valstu izveidi Ziemeļāfrikā” un vienlaikus arī teikt „ir jāsamazina ES budžets”. Nevar teikt „mēs gribam, lai ES budžetu veidotu 0,8 % no iekšzemes kopprodukta” un pēc tam pieprasīt kompensāciju, ja lauksaimnieki cieš no EHEC baktērijas izraisītās krīzes, kā darīja Nīderlandes valdība. Protams, mēs vēlamies palīdzēt lauksaimniekiem. Lauksaimniekiem ir jāpalīdz. Protams, mēs vēlamies palīdzēt Ziemeļāfrikas valstīm. Ziemeļāfrikas valstīm ir jāpalīdz. Bet, lai varētu palīdzēt, ir vajadzīgs pareizs, saskaņots un racionāli veidots ilgtermiņa budžets, kā minēts šajā ziņojumā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā godātā kolēģa ārkārtīgi negatīvo attieksmi pret Nīderlandes valdības viedokli, es vēlos zināt, vai viņš vēl atzīst ES dalībvalstu demokrātiskās tiesības izteikties attiecīgās valsts iedzīvotāju vārdā.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Hartong kungs! Protams, es atzīstu šīs tiesības. Es tikai ceru, ka jūs arī piekritīsiet, ka Nīderlandes valdība nevar vienkārši uzspiest savu viedokli, bet tas ir jāpārrunā starptautisku un demokrātisku sarunu ceļā.

Es ļoti cienu Rutte kungu, kurš atbalsta priekšlikumu ES budžetu palielināt par 2,7 %. Es to ņēmu vērā un esmu gandarīts par to, ka jūs uzmanīgi klausījāties, jo visu valstu valdību viedoklis Parlamentā tiek atklāti pārrunāts. Šajā saistībā es nesaprotu jūsu jautājuma būtību, bet, ja es pareizi saprotu, tad jūs arī atbalstāt demokrātiju. Manuprāt, tas ir zināms progress.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manā rīcībā ir Apvienotās Karalistes valdības pārstāvja sūtīta vēstule par Politikas uzdevumu komitejas (SURE) ziņojumu. Vēstulē ir teikts, ka Apvienotās Karalistes valdība nav apmierināta ar SURE ziņojuma projektu. Dārgie kolēģi, manuprāt, tas nozīmē, ka SURE ziņojuma projekts ir ļoti labs!

Jāatzīst, ka, izņemot trīs vai četras frāzes, kurās Apvienotās Karalistes valdība kritizē šo ziņojumu, pārējās vēstules daļas ir īsts izaicinājums: izaicinājums Eiropai un Eiropas Savienībai, jo pamatdoma ir tāda, ka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) palielināt nav iespējams un ka ir jāsaglabā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēma, nemainot skaitļus, resursus, atlaides un, protams, nemainot Apvienotajai Karalistei piešķirtās atlaides. Pilnīgi neko nedrīkst mainīt.

Tomēr Apvienotās Karalistes valdība vēlas pieņemt lēmumus un ieviest izmaiņas gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropas Savienībā. Tāpēc es neredzu iemeslu saglabāt iepriekšējo DFS un arī turpmāk īstenot novecojušas politikas. Manuprāt, ir pienācis brīdis pateikt iedzīvotājiem, ka atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālo konsolidāciju nevar nodrošināt, samazinot ES budžetu par 1 % [ES IKP]. Šis 1 % ir tikai viena četrdesmitā daļa no kopējiem Eiropas Savienības izdevumiem.

Ir citi veidi, kā taupīt. Vēl viens ieteikums Apvienotajai Karalistei ir tāds, ka, ja tā vēlas ietaupīt līdzekļus Lielbritānijas valsts sektorā, to var izdarīt, palielinot Eiropas Savienības ietekmi.

Lūk, trīs piemēri. Pirmkārt, ārpolitika. ASV ir 28 000 diplomātu. Eiropā ir 93 000 diplomātu: Eiropā ir četras reizes vairāk diplomātu, jo viņi nesadarbojas saskaņā ar vienotu ārpolitiku. Šajā jomā var ietaupīt. Ja Lielbritānijas valdība vairāk ieguldītu Eiropas Savienībā, tā varētu ietaupīt uz ārpolitikas rēķina William Hague pārstāvētajā nozarē. Otrkārt, monetārā politika. Eiropas Savienībā par monetāro politiku ir atbildīgi apmēram 44 000 cilvēku. ASV Federālo rezervju padomē strādā 18 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka ierēdņu ir trīs reizes mazāk.

Ja Lielbritānijas valdība vēlas taupīt, tā var pievienoties eurozonai, tā var noteikt Eiropas Savienībai lielākas pilnvaras un lielāku atbildību, un tā var taupīt, samazinot to cilvēku skaitu, kuri veido Lielbritānijas monetāro politiku. Lielbritānijas valdība var taupīt pētniecības jomā, nekavējoties pieņemot Eiropas patentu. Tā varētu ietaupīt ļoti daudz līdzekļu pētniecības budžetā. Tas ir mūsu ieteikums Apvienotās Karalistes valdībai.

(Aplausi)

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai Eiropas finansējums atbilstu reālajai situācijai Eiropā, kā arī aktuālajiem notikumiem un mērķiem. Vai valsts finanses dalībvalstīs, izaugsmes iespējas un Eiropas loma pasaulē atbilst ES dibinātāju plāniem? Noteikti nē: šie plāni ir attīstījušies un mainījušies.

Būtu bezatbildīgi, ja neizdotos Eiropas finansējumu pielāgot izmaiņām. Daudzgadu finanšu shēma ir skaidri politisks jautājums, un īpašā komiteja sadarbībā ar Budžeta komiteju to pārrunā jau vairāk nekā gadu. Es apsveicu komiteju ar paveikto darbu. Cerams, Eiropas entuziasms, ko apliecina šī komiteja, palīdzēs ieviest šo shēmu un panāks to, lai Eiropa palīdzētu iedzīvotājiem.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) aicina visas dalībvalstis pilnīgi iesaistīties šajās debatēs. Ar pilnīgu iesaistīšanos es domāju to, ka nepietiek tikai paziņot, ka galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam iesaldēt Eiropas izdevumus vai noraidīt priekšlikumu par Eiropas pašu resursiem. Pašu resursi ir vajadzīgi, lai samazinātu spiedienu uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc mēs ierosinām valstu un valdību vadītājiem īstenot koncepciju attiecībā uz pašu resursiem: palīdzēt tām valstīm, kuras ir nonākušas grūtībās.

Es vēlos atgādināt, ka Eiropas budžets, atšķirībā no valstu budžetiem, kuros parasti ir ievērojams deficīts, vienmēr ir bijis līdzsvarots. Es vēlos atgādināt arī to, ka vairāk nekā 90 % budžeta līdzekļu tiek tērēti projektiem, kas ir izdevīgi dalībvalstīm. Visbeidzot es vēlos atgādināt dalībvalstīm, ka visi neiztērētie līdzekļi gada beigās tiks atmaksāti. Neskatoties uz to, ES pārmet sliktu pārvaldību: manuprāt, ir jāuzlabo komunikācijas pasākumi. Tāpēc Eiropas budžetu turpmāk nedrīkst uzskatīt par šķērsli valsts finanšu pārvaldībai.

Būsim godīgi: vienu euro Eiropas līmenī var iztērēt daudz lietderīgāk nekā valsts līmenī. Valsts līmenī no 20 līdz 30 centiem no katra euro tiek izmantoti, lai samaksātu valsts parāda procentus. Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina patiesība.

Patiesībā, ja Eiropas finansējums netiks piešķirts izglītības un mūžizglītības jomā, intelektuālais darbaspēks izceļos uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Patiesībā bez Eiropas finansējuma pētniecības un inovāciju jomā ES dalībvalstis būtu mazāk konkurētspējīgas pasaules līmenī, un ciestu izaugsme un nodarbinātība. Patiesībā, ja nebūtu Eiropas Kohēzijas fonda finansējuma, būtu vēl izteiktāka atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Patiesībā, ja nebūtu Eiropas finansējuma, tad pārtikas nodrošinātības politika, enerģētikas politika un klimata pārmaiņu politika neatbilstu mūsu cerībām un mērķiem. Dāmas un kungi, patiesībā, ja nebūtu Eiropas finansējuma ārpolitikai un aizsardzības politikai, Eiropas Savienība būtu maza līmeņa, nevis pasaules līmeņa noteicējs.

Protams, runa nav tikai par naudu: Eiropas ietekmi pasaulē noteiks tas, kā Eiropas Savienība pārvaldīs ieguldījumus un īstenos politiskās prioritātes, kas ir noteiktas līdz 2020. gadam un turpmāk. Tāpēc Eiropas Parlaments — un beidzot tās grupas, kuru pārstāvji jau uzstājās, man piekrīt — aicina Padomi nopietni pārdomāt savu viedokli par finanšu shēmu.

Ja Padome nopietni vēlas veicināt izaugsmi un nodarbinātību, kā spēcīgs instruments ir jāizmanto Eiropas budžets un Kopienas pašu resursi. Ja Padome, tāpat kā Parlaments un Komisija, vēlas patiešām palīdzēt Eiropai saistībā ar globalizāciju, ir jāsaprot tas, ka daudz efektīvāk ir tērēt saprātīgi nevis ierobežot izdevumus un ka pareizāk ir kopīgiem projektiem piešķirt kopīgu finansējumu, nevis sadalīt resursus īslaicīgiem projektiem.

Dāmas un kungi! Šorīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) biedri aicina mērķtiecīgi izvērtēt situāciju Eiropā. Eiropas iedzīvotāji atbalsta mūsu mērķus un cerības. Jaunieši pauž bažas, izejot ielās Atēnās un Madridē, 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju ir neziņā par savu nākotni, un tāpēc ir pienācis laiks uzdot pareizos jautājumus un atrisināt aktuālās problēmas.

  Richard Ashworth, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izmantot iespēju un Apvienotās Karalistes valdībās vārdā atbildēt Verhofstadt kungam, kurš, kā parasti, ir kaut ko pārpratis un kurš, kā parasti, kļūdās.

Ja viņš būtu lasījis ziņojumu, viņš zinātu, ka Apvienotās Karalistes valdība saprot, ka pašlaik Eiropā ir krīze. Viņš zinātu, ka valstīm klājas grūti, ka darbavietu skaits sarūk un ka strauji mainīgajos apstākļos nozarēm ir grūti konkurēt. Eiropai ir vajadzīgs attiecīgs budžets, kas veido pievienoto vērtību un kas attiecas uz iedzīvotājiem, bet Verhofstadt kungs un viņa kolēģi ierosina rīkoties tāpat, kā līdz šim.

Kāds teiciens vēsta šādi: „Nemainot virzienu, tu nokļūsi tur, kur sākumā bija plānots.” Budžets ir jāmaina. Mēs piekrītam Apvienotās Karalistes valdībai, ka ir jāpalielina izdevumi tajās jomās, kuras nodrošina pievienoto vērtību. Mēs piekrītam, ka ir jāpalielina ieguldījumi pētniecības un izaugsmes jomā, kā arī Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu jomā. Mēs piekrītam, ka ieguldījumi izglītības jomā un mazo uzņēmumu uzņēmējdarbībā, kā arī vienotā tirgus pastiprināšanai ir pareizs un pamatots risinājums un ka tas ir jāatbalsta. Tas palīdzētu izveidot darbavietas un veicinātu izaugsmi. Bet, mūsuprāt, ir nepieņemami, ka Parlaments to izmanto, lai pieprasītu palielināt budžetu.

Lūk, ko es vēlos teikt Verhofstadt kungam. Visās Eiropas valstīs tiek īstenoti taupības pasākumi, un būtu ļoti nepareizi, ja Parlaments to neņemtu vērā, ja tas ignorē vēstuli, ko nosūtīja piecu valdību vadītāji, jo šie pieci valdību vadītāji norādīja, ka risinājums ir labāk pārvaldīt Eiropu, nevis veidot iekļaujošāku Eiropu.

Budžetam ir jābūt konkrētākam. Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada pareizi norādīja prioritātes, bet tās netika ņemtas vērā. Neviens nevēlas pieņemt sāpīgus lēmumus; tādus lēmumus, kurus pašlaik pieņem visas Eiropas valstis.

Tāpēc mēs piekrītam, ka ir jāpalielina izdevumi attiecībā uz jaunajām prioritātēm, bet, mūsuprāt, ir pienācis laiks atkal izvērtēt līdzšinējās prioritātes, un Eiropas budžetā arī tas nav ņemts vērā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos zināt, vai mans kolēģis piekrīt, ka, pārceļot dažus galvenos izdevumu posteņus no valsts budžeta uz Eiropas budžetu, tiktu optimizētas izmaksas, veidotos apjomradīti ietaupījumi un tiktu taupīti valstu budžeta līdzekļi. Tā ir Parlamenta pieejas būtība attiecībā uz finanšu plāna pārveidi. Tas ir loģiski, un deputātiem Londonā ir loģiski un racionāli jārīkojas.

  Richard Ashworth (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es saprotu, ko saka Duff kungs, un, kā parasti, teorija nesakrīt ar praksi.

Vai jūs varat pierādīt, ka, pārceļot atbalsta pozīcijas, Eiropas Savienības izdevumi tiktu noteikti efektīvāk? Vai jūs varat pierādīt, ka tas patiešām palīdzētu taupīt iedzīvotāju līdzekļus, nevis tos vēl vairāk iztērētu?

Es atkārtoju, ka, veidojot šādu budžetu, Duff kungs un viņa kolēģi cenšas veidot iekļaujošāku Eiropu, nevis labāk pārvaldītu Eiropu. Apvienotās Karalistes valdība aicina līdzekļus izmantot efektīvāk, nevis tērēt vairāk.

  Bas Eickhout, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir interesanti vērot, ka, sākot sarunas par mērķtiecīgu budžetu, debatēs runā tikai par to, tieši cik liels tas būs. Patiesībā šajās debatēs būtu jāpārrunā trīs jautājumi, trīs prioritātes, kuras Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir ļoti svarīgas.

Pirmkārt, ir jāizveido Eiropas vīzija, un ir jānoskaidro, kādu pievienoto vērtību Eiropas budžets nodrošina Eiropas projektam. Otrkārt, jā, Ashworth kungs, budžets ir jāatjauno un jāuzlabo; budžetam ir jābūt mērķtiecīgam. Tomēr, lai izveidotu mērķtiecīgu budžetu, ir jāmaina prioritātes un ir vajadzīgs vairāk Eiropas naudas. Trešā prioritāte ir saistīta ar ES pašu resursiem. Lai varētu runāt par pašu resursiem, ir jāizveido godīgāka un pārredzamāka sistēma.

Es vēlos runāt par šīm trīs prioritātēm un vispirms par pievienoto vērtību. Valda uzskats, ka nauda, kas tiek piešķirta Briselei, pazūd kā nebijusi. Tās ir muļķības; pilnīgas un galīgas muļķības! Izvērtējot to, ko var izdarīt Eiropas līmenī, ir daudz iemeslu, kāpēc tērēt naudu Eiropas līmenī, nevis konkrēti valstu līmenī. Kā piemēru var minēt ES diplomātiskos dienestus, ES ārvalstu vēstniecības. Vai ir vajadzīgas 27 vēstniecības dažādās Āfrikas valstīs, vai arī ir vajadzīga viena ES vēstniecība? Veidojot vienu ES vēstniecību, ES vajadzēs vairāk naudas, lai to uzturētu, bet vienlaikus 27 dalībvalstis kopā tērēs 27 reizes mazāk naudas. Tas ir efektīvas naudas pārvaldības piemērs.

Runa ir arī par infrastruktūru. Ja valstis veido infrastruktūru, kā nodrošināt tās darbību arī citās valstīs enerģētikas tīklu jomā? Lai to nodrošinātu, arī ir vajadzīga Eiropas nauda. Tas attiecas arī uz inovācijām un pētniecību. Ir jānodrošina tas, lai šīs nozares būtu konsolidētas, lai tās varētu izvērtēt kopā un lai veidotu apjomradītus ietaupījumus. Tas ir labs ieguldījums. Tāda ir vīzija attiecībā uz Eiropas pievienoto vērtību, un tāpēc ir vajadzīgs Eiropas budžets.

Budžetam ir arī jābūt mērķtiecīgam. Pašreizējais budžets ir pārāk tradicionāls. Ir noteikti mērķi attiecībā uz 2020. gadu, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu ekonomiku. Tāpēc šajā jomā ir jāveic ieguldījumi. ES problēma ir dabas resursu un darbaspēka trūkums. ES ir jāiegulda līdzekļi šajās jomās, lai šīs problēmas atrisinātu. Ir jāatjauno Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, un tam ir jābūt saudzējošākam pret vidi, lai lauksaimniecība kļūtu par piemēru tam, kā pareizi un efektīvi izmantot dabas resursus. Jaunās problēmas, piemēram, enerģētikas jomā, ir jārisina arī, izmantojot struktūrfondus. Struktūrfondiem ir jāpalīdz sasniegt mērķus, kas ir noteikti līdz 2020. gadam. Runa ir par inovācijām.

Kādas ir jaunākās problēmas? Ilgtspējīga enerģētika — runa ir par infrastruktūru, kurai ir vajadzīga nauda; un ārpolitiku —, arābu valstu atmoda: kā Eiropa rīkojās šajā situācijā? Arī šajā gadījumā ir vajadzīga Eiropas nauda. Nabadzības samazināšana ES un citās valstīs, klimata pārmaiņas, inovācijas un citi iemesli ir pietiekami, lai rīkotos ES līmenī.

Trešā prioritāte ir saistīta ar ES pašu resursiem. Pašreizējā sistēma ir bankrotējusi. Sistēma, kas nodrošina Lielbritānijai atlaides, kuras vēlas saņemt arī Nīderlande un Dānija, ir bankrotējusi. Šai sistēmai ir jābūt godīgākai, pārredzamākai, vai arī ES pašu resursi ir jānodrošina. Ir jāapsver priekšlikums ieviest finanšu darījumu nodokli. Tā tiktu izveidota godīga sistēma, kas ļautu naudai ieplūst ES kasē un kas palīdzētu sasniegt noteiktos mērķus. Tā ir gudra politika. Pašreizējā sistēma ir jāmaina, bet vai izmaiņas noteikti ir vajadzīgas Eiropas līmenī?

Visbeidzot es vēlos uzdot jautājumu tām dalībvalstīm, kuras uzskata, ka ES budžets ir pakāpeniski jāsamazina, bet kuras vienlaikus ES nosaka arvien jaunas prioritātes. Ja jūs vēlaties, lai ES budžets tiktu samazināts, kādas prioritātes būtu jānosaka ES? Ja jūs vēlaties, lai ES budžets tiktu samazināts, ir jārēķinās ar sekām. Līdz šim, samazinot budžetu, tiek noteikts arvien vairāk prioritāšu. Tas nav pareizi. Lielbritānijas un Dānijas valdībai par to vajadzētu padomāt.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Garriga Polledo kungs! Kreisi noskaņotajiem deputātiem ir īpaši lielas cerības attiecībā uz ES sociālo izlīdzinājumu, un tāpēc viņi ir mazliet vīlušies par to, ka šajā ziņojumā turpmākajos gados sociālie aspekti nav noteikti kā svarīgāka prioritāte.

Manuprāt, Eiropas kā sociālas institūcijas parauga saglabāšanai un attīstībai un Eiropas solidaritātes principam būs milzīga nozīme krīzes un līdzekļu samazināšanas gadījumā. Tie abi ir ievērojami sasniegumi Eiropas kultūras jomā, un, manuprāt, pametot tos novārtā, tas būtu Eiropas sociālās integrācijas procesa beigu sākums.

Protams, jūs minējāt daudzas svarīgas problēmas, un dažas no tām attiecas ne tikai uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Tomēr, manuprāt, ierosinātais budžeta pagaidu palielinājums par 5 % nebūs pietiekams, lai atrisinātu šīs problēmas. Parlamentam ir skaidri jānorāda, ka tas plāno nodrošināt atbilstošu atbalstu, lai veicinātu sociālo integrāciju Eiropā. Citi mērķi, piemēram, ERA, Frontex un ITER vēl uz kādu laiku ir jāatliek. Manuprāt, nav pareizi lūgt Padomi noteikt negatīvas prioritātes jeb samazināt budžetu.

Vienlaikus ir jāsaprot, ka šis ziņojums veicinās nopietnas parlamentārās debates par pašu resursu sistēmas pārveidi. Jo īpaši beidzot ir jāsāk risināt jautājums par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Tas ir ne tikai noderīgs finanšu instruments, bet tas arī nodrošina labāku ES finansējuma pārredzamību.

Protams, lai to izdarītu, ļoti svarīgs ir finanšu tirgus regulējums. Manuprāt, ir jāatceļ Lielbritānijai piešķirtā atlaide, un neizmantotie ES resursi ir jāieskaita atpakaļ ES budžetā.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja Parlaments nobalsos par priekšlikumu palielināt budžetu no 2014. līdz 2020. gadam, to atkal apvainos par nespēju pareizi izvērtēt situāciju. Iemesls palielināt finansējumu ir finansējums stratēģijai „Eiropa 2020”, kam vajadzētu palīdzēt ES pārvarēt krīzi.

Atcerieties, kas notika ar Lisabonas stratēģiju; tā bija episka neveiksme. Tika iztērēta nodokļu maksātāju nauda, un šo kļūdu nedrīkst atkārtot. Eiropas Revīzijas palāta ziņo par daudzām neatbilstībām, kas ietekmē dažādas politikas jomas, un runa ir par apmēram 2,8 % katru gadu, un līdzekļi joprojām tiek ieguldīti šajās jomās. Projektu izmaksas ir līdz pat trīs reizēm lielākas, nekā bija plānots; daži projekti ir atlikti, jo tiek izmantotas modernākas tehnoloģijas. Tā tas ir projekta Galileo gadījumā, jo šī projekta finansējums sākumā bija 7,7 miljardi euro, bet tagad tas ir 22,6 miljardi euro.

Vairāk nekā 40 % no budžeta līdzekļiem joprojām tiek ieguldīti kopējā lauksaimniecības politikā, neskatoties uz to, ka Eiropā tikai 4,7 % darbaspēka strādā šajā nozarē. Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku — ko uzskata par komisāres Damanaki kundzes neveiksmi — paredz, ka nodokļu maksātājiem katru gadu Briselei ir jāmaksā 1 miljards euro. Eiropas Ārējās darbības dienests katru gadu izmaksā vēl 500 miljonus euro, un šī dienesta darbība vēl nav attaisnojusies.

Visi šie piemēri skaidri liecina, ka budžets ir jāsamazina, nevis jāpalielina. Cerams, Apvienotās Karalistes valdība uzņemsies vadību un pieliks tam punktu, un pieprasīs samazināt budžetu. Tomēr, šķiet, Apvienotās Karalistes koalīcijas deputāti atbalsta līdzekļu iesaldēšanu. Nodokļu maksātājiem Apvienotajā Karalistē tas nepatiks.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Sākoties Pirmajam pasaules karam, Lielbritānijas ārlietu sekretārs sers Edvards Grejs teica: „Patlaban Eiropā izdziest gaismas, un neviens no mums savas dzīves laikā neredzēs, kā tās atkal iedegsies.” Mūsu rīcībā ir Polledo kunga ziņojums par Eiropas Parlamenta politiskajām prioritātēm pēc 2013. gada. Tas attiecas uz tiesību aktiem un uz budžetu. Runa ir par ES vīziju un par Eiropas iedzīvotāju nākotni.

Šis ziņojums veicina briesmīgu intelektuālu, kultūras un politisko nabadzību. Tas ir atbalsts Eiropas politiskās elites diktatūrai. Parlaments apgalvo, ka starptautiskā līmenī ES dod lielāku pievienoto vērtību nekā atsevišķas dalībvalstis kopā. Tāpēc jūs prasāt ES budžetu palielināt par vismaz 5 %. Cik muļķīgi! Tā ir valstu suverenitātes noliegšana un necieņas izrādīšana dalībvalstu iedzīvotājiem un valdībai.

Es teikšu konkrēti: labēji noskaņota dalībvalsts, piemēram, Nīderlande, šo ziņojumu noteikti neatbalstīs. Parlamenta deputātiem ar veselīgiem un uz brīvību vērstiem uzskatiem šis ziņojums noteikti ir jānoraida. Kāpēc? Tāpēc, ka pretējā gadījumā Eiropā izdzisīs gaismas, un mēs veidosim drūmu nākotni turpmākām paaudzēm. Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai gaismas Eiropā neizdzistu, un tāpēc šī grupa noteikti balsos pret šo ziņojumu.

  Priekšsēdētājs. – Dārgie kolēģi, kā redzams, šīs ir ļoti svarīgas debates par Eiropas nākotni, un mēs vēlamies dzirdēt Komisijas viedokli šajā jomā.

Ir pacelta zilā kartīte. Hartong kungs, vai jūs esat gatavs atbildēt uz šo jautājumu?

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos kolēģim Hartong kungam uzdot jautājumu. Pašlaik dažas dalībvalstis ir G8 dalībvalstis jeb vienas no astoņām lielākajām ekonomiskajām varām pasaulē. Bet turpmākajos 10 vai 15 gados G8 vairs neietilps neviena Eiropas valsts. Tad kā var gribēt, lai atsevišķas Eiropas valstis arī turpmāk ieņemtu būtisku lomu pasaules mērogā? Vai, jūsuprāt, vienīgais veids, kā Eiropa patiešām arī turpmāk var ieņemt būtisku lomu, ir sadarbojoties?

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Paldies kolēģim par jautājumu! Eiropa ir tik lieliska un spēcīga tieši dalībvalstu dēļ, un tāpēc, cieši sadarbojoties dalībvalstis var skaļi paust savu viedokli politikas jomā pasaules līmenī. Tas tā būs arī turpmāk. Dalībvalstu viedoklis tiks ņemts vērā tad, ja valstu valdības veiksmīgi sadarbosies.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā es atbalstu Politikas uzdevumu komitejas (SURE) iesniegto ziņojumu. Šis ziņojums ir svarīgs solis, lai sagatavotu nākamo finanšu plānu, un tas arī patiešām atbilst Eiropas interesēm. Tas skaidri apliecina Eiropas viedokli par Eiropas projekta nākotni. Tas ir ļoti vajadzīgs tagad, kad ir aktuālas vairākas kopīgas problēmas un kad ir vajadzīgs kopīgs risinājums, jo Schulz kungs uzskata, ka ir noticis solidaritātes principa pārkāpums.

Mans komentārs attiecas ne tikai uz šo ziņojumu, bet arī uz Politikas uzdevumu komitejas (SURE) darbu — es piedalījos šajā darbā, un tāpēc es zinu, ko runāju —, uz Jutta Haug prasmīgo pārvaldību un Salvador Garriga Polledo ieguldījumu. Visticamāk un cerams, šodien plenārsēžu zālē par šo ziņojumu nobalsos lielākā daļa deputātu. Jā, Komisija atbalsta ziņojumā pausto viedokli. Jā, Komisija piekrīt, ka Eiropas budžeta mērķis nav divkāršot dalībvalstu budžetu, bet palīdzēt īstenot kopīgus mērķus, ko atsevišķas valstis nevar paveikt, un Eiropas līdzekļi var palīdzēt veidot apjomradītus ietaupījumus vai sinerģiju.

Īsāk sakot, Eiropas budžets ir jāizlieto tur, kur tas ir lietderīgi, jo tas ir ieguldījums, un tam nav deficīta. Komisija arī atbalsta tā dēvētās tradicionālās politikas, proti, kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku. Tradicionāls nenozīmē kaut ko novecojušu, bet gan mehānismu, kas var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ja šīs politikas jomas ir pareizi iekļautas budžetā, tās var nodrošināt labāku finansējumu tām jomām, kurām ir piešķirts nepietiekams finansējums, t.i., inovācijām, migrantu plūsmu pārvaldībai, Eiropas Savienības ārējām atbildības jomām, kuras pašlaik ir uzskatāmas Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī energoefektivitātei un, galvenokārt, Eiropas apvienošanai, izmantojot Eiropas tīklus un citus enerģētikas sistēmas pārrobežu savienojumus.

Eiropas budžetam būtu jānosaka jaunas funkcijas kā sistēmai, kas kontrolē valsts finanses dalībvalstīs, bet tas nav atbildīgs par valsts finanšu nepareizu pārvaldību valsts līmenī. Tam ir jābūt kā nodrošinājumam maksājumu mehānisma stabilizēšanai, bet turpmāk arī plašākai novatorisku finanšu instrumentu izmantošanai, lai palielinātu Eiropas valstu budžetu.

Šajā ziņojumā ir ierosināts ieviest izmaiņas finanšu jomā, un, atbildot uz šo priekšlikumu, Komisija piešķirs jaunus resursus. Daul kungs pareizi sacīja, ka finanšu ministra dzīvi var atvieglot, iekļaujot budžetā jaunus pašu resursus un samazinot tiešos ieguldījumus. Tāpēc priekšlikums, kurš ir jāiesniedz jūnija beigās, ir saistīts ar skaitļiem, daudzgadu finanšu regulējumu, jaunu priekšlikumu attiecībā uz iestāžu nolīgumu, un tas ir saistīts arī ar pašu resursiem. Vēlāk, no septembra līdz gada beigām, ir jāiesniedz konkrēti nozaru priekšlikumi.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz atkārtot, ka, manuprāt, Politikas uzdevumu komitejas (SURE) ziņojums ir labs sākums sarunām par Eiropas Savienības nākotni un spēcīgs un svarīgs atskaites punkts Komisijai. Sadarbība starp Komisiju un Parlamentu ir ļoti svarīga, lai pareizi sāktu veidot priekšlikumu un lai veiksmīgi pabeigtu sarunas, kas pašlaik ir ļoti sarežģītas.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, komisāra kungs! Tā bija ļoti svarīga diskusija starp Komisiju un Parlamentu. Abas iestādes vēlas viena otru atbalstīt, lai īstenotu līdzīgu pieeju attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Komisijas priekšlikums tiks izskatīts šī mēneša beigās, un tad tas tiks iesniegts arī Parlamentam.

(Atbildot uz komentāru zālē:)

Atvainojiet, bet, paceļot zilo kartīti, jautājumus viesiem neuzdod; tos uzdod tikai Eiropas Parlamenta deputātiem.

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Attīstības komiteja uzskata, ka šis nav tikai skaidrs ziņojums; tas ir arī ļoti svarīgs ziņojums, jo tas paredz, ka turpmākos septiņus gadus Eiropas Savienība uzņemsies atbildību par visnabadzīgākajām valstīm un ka tāpēc tā noteiks attiecīgas apropriācijas budžetā. Ziņojumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpilda savas saistības. Tomēr dalībvalstīm vēl ir jāiegulda liels darbs, lai tās varētu 0,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldīt sadarbības veicināšanā attīstības jomā. Ja Eiropas Savienība sadarbosies, lai veicinātu attīstības sadarbību, tā varēs ietaupīt līdzekļus, novērst dublēšanos un nodrošināt labāku un efektīvāku līdzekļu izlietojumu.

Ziņojumā ir teikts, ka pasākumus klimata pārmaiņu jomā nevar finansēt no attīstības budžeta līdzekļiem. Par lielāku prioritāti ir jānosaka cilvēktiesību pastiprināšana, demokrātija un tiesiskuma ievērošana. Nepietiek tikai ar subsīdijām; ir vajadzīgas jaunas finansēšanas metodes, piemēram, aizdevumi un subsīdijas. Ziņojumā ir uzsvērts, ka humāniem pasākumiem arī turpmāk ir jābūt neatkarīgam finanšu instrumentam, jo ārkārtas palīdzībai ir jābūt neitrālai un neatkarīgai no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) politiskiem lēmumiem. Tādējādi Eiropas Savienība joprojām ir vissvarīgākais partneris jaunattīstības valstīm pasaulē, un tas ir ļoti svarīgi.

  Gerben-Jan Gerbrandy, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja arī atbalsta šo ziņojumu. Tajā ir ņemts vērā izejvielu trūkums, bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, ilgtspējīgas enerģijas veicināšana un jo īpaši — un, manuprāt, tas ir vissvarīgākais — ilgtspējīgas ekonomikas nozīme.

Tomēr ir viens „bet”: mēs dzīvojam laikos, kad visas dalībvalstis ļoti rūpīgi izvērtē, kur tērēt naudu. Bet ES rīkojas pavisam savādi. Tā tērē vairākus miljardus euro subsīdijām, piemēram, videi kaitīgām subsīdijām, lietām, kuru novēršanai vēlāk būs jātērē daudz vairāk miljardu euro. Tāpēc manis pārstāvētās grupas vārdā es atkārtoti iesniedzu Vides komitejas pieņemtu grozījumu, kas paredz līdz 2020. gadam samazināt videi kaitīgas subsīdijas. Šādas subsīdijas nevar atļauties jo īpaši tad, kad ir jātaupa līdzekļi.

  Constanze Angela Krehl, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kohēzijas politika ir viena no tām, kurai Eiropas Savienībā atsevišķi ir atvēlēts visvairāk budžeta līdzekļu. Ir jāveido jauna politika, kas būtu pielāgota jaunajām problēmām. Ir jāiegulda līdzekļi mūsdienīgā infrastruktūrā, pētniecībā, jauninājumos un jaunās tehnoloģijās. Ir jānodrošina ilgtspējīga, integrēta pilsētu attīstība un kvalificēts darbaspēks.

Reģioniem ir vajadzīgas konkrētas subsīdijas, lai tie būtu konkurētspējīgi un lai tajos attīstītos tautsaimniecība. Tomēr vienlaikus ir jānorāda, ka kohēzijas politikai ir jābūt pieejamai visiem reģioniem — gan Austrumeiropas dalībvalstīm, gan spēcīgajām valstīm, piemēram, Vācijai. Austrumvācijai ir vajadzīgs atbalsts. Tomēr Eiropas palīdzība ir vajadzīga arī dažiem Rietumvācijas reģioniem un dažiem Apvienotās Karalistes reģioniem.

Tāpēc budžets nedrīkst būt mazāks par pašreizējo budžetu, un to nevar sadalīt pa dažādiem sektoriem. Ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu efektivitāti un pārredzamību, un ir jāpārtrauc nevajadzīga birokrātija. Kohēzija ir saistīta ar solidaritāti. Tomēr kohēzija ir vajadzīga un svarīga arī no ekonomikas viedokļa.

Ja nebūtu kohēzijas, tas negatīvi ietekmētu pat spēcīgās valstis. Tāpēc ir jānodrošina atbilstošs finansiālais atbalsts kohēzijas politikai. Paldies referentam par to, ka viņš ziņojumā iekļāva arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, un es lūdzu atbalstīt šo grozījumu, lai vēlreiz uzlabotu starpkategorijas.

Reģionālās attīstības komitejai ir izdevies vienoties, un es gribētu, lai Parlaments atbalstītu speciālistu – politiķu viedokli par Garriga kunga ziņojumu. Es ceru uz deputātu vairākuma atbalstu.

  Giovanni La Via, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos savā un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (AGRI) vārdā izteikt atzinību Garriga Polledo kungam par lielisko pēdējo mēnešu darbu.

Debates par nākamo finanšu plānu bija ļoti kaislīgas, un Garriga Polledo kunga ziņojumā ir sniegts faktisks kopsavilkums, kurā ir apkopoti dažādu valstu delegāciju un dažādu politisko grupu viedokļi.

Es esmu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, un es pilnīgi atbalstu lēmumu lauksaimniecības budžetu vismaz nemainīt un es — tāpat kā daudzi mani kolēģi Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā — kategoriski iebilstu pret Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) iesniegto grozījumu, kas pieļauj iespēju turpmāk samazināt finansējumu lauksaimniecībai, lai finansētu citus pasākumus.

Es atgādinu deputātiem, ka kopējo lauksaimniecības politiku regulē nolīgumi un ka tā ir viena no nedaudzajām reālajām Eiropas politikas jomām; tai var būt svarīga nozīme stratēģiskā nozarē, kas nodrošina sabiedriskos labumus un veido īstu Eiropas pievienoto vērtību.

  Cătălin Sorin Ivan, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par Eiropas Savienības budžetu un Eiropas fondiem, jo īpaši par jauno daudzgadu finanšu plānu, automātiski runā par Eiropas pievienoto vērtību. Manuprāt, nevienā citā Eiropas Savienības budžeta jomā netiek veidota tik liela Eiropas pievienotā vērtība ar tik maz līdzekļiem. Tomēr, lai plenārsēžu zālē kaltie plāni un visi Eiropas projekti attiektos uz Eiropas iedzīvotājiem un uz katru Eiropas iedzīvotāju atsevišķi un lai visi šie projekti tiktu īstenoti arī turpmāk, mūsdienu jaunatnei ir jātic Eiropas Savienības projektam, viņiem ir arvien vairāk jābūt piederīgiem Eiropai, un ir būtiski jāpalielina ieguldījumi kultūras un izglītības jomā, kā arī jauniešu projektiem un programmām.

Tāpēc, lai Eiropas Savienība pastāvētu arī turpmāk, vairāk līdzekļu ir jāiegulda izglītības un kultūras jomā un saistībā ar jauniešiem. Protams, līdzekļi ir jāiegulda arī sportā, kas ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm.

  Eva-Britt Svensson, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja, un es vēlos norādīt, ka, pieņemot svarīgus lēmumus ekonomikas un finanšu jomā un saistībā ar naudu, finansēm un tirdzniecības politiku, pašlaik visu ar budžetu un iespējām saistītu lēmumu pieņemšanā sievietēm ir ļoti maza ietekme. Lai veidotu mūsdienīgu budžeta plānu, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja uzsvēra dažus svarīgus aspektus, kas turpmāk ir jāņem vērā, veidojot budžetu.

Ir jāizmanto sieviešu prasmes un pieredze. Ir jāņem vērā dzimumu līdztiesība — veidojot budžetu, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips. Deputāti runā par jauno budžetu, par līdzekļu palielināšanu un citām lietām. Lai atrisinātu problēmas, ir ne tikai jāpalielina resursi, bet ir arī jāapliecina politiskā drosme noteikt jaunas budžeta prioritātes un izmantot sieviešu prasmes. Tādā gadījumā nevajadzēs vienmēr arvien palielināt budžetu, jo budžetu varēs izmantot tam, lai veidotu mūsdienīgu nākotnes politiku.

  Reimer Böge, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā priekšlikumā Parlaments pareizi un pamatoti piedāvā Komisijai un Padomei pašreizējā sarežģītajā situācijā uzlabot Eiropas Savienības budžetu.

Paldies referentam Garriga Polledo kungam un komitejas priekšsēdētājai Haug kundzei par darbu. Jūs abi paveicāt lielisku darbu. Neskatoties uz dažādo grupu atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem, uzdevums bija rast kopīgus risinājumus Eiropas līmenī. Dažas iestādes iesaistījās diezgan negribīgi. Mērķis ir nodrošināt īstus pašu resursus saskaņā ar Līgumu.

Neatkarīgi no citiem ienākumiem, budžets tiks finansēts tikai no pašu resursiem. Citiem vārdiem sakot, tas ir saskaņā ar Līgumu. Tāpēc ir jāatceļ visas ārkārtējās atlaides. Šajās debatēs būtu jāpiedalās arī kolēģiem no valstu parlamentiem bez aizspriedumiem un ne tik kaislīgi, kā tas notiek dažās galvaspilsētās un kā tas tiek atspoguļots komentāros.

Vienlaikus mēs vēlamies būt pārliecināti par to, ka tiks aizsargāta budžeta vienotība un ka budžeta politika netiks atdalīta no kopienas budžeta. Runājot par izdevumiem, ir jāpiemin Lisabonas līgumā noteiktās saistības. Ir jānodrošina pietiekams finansējums stratēģijai „Eiropa 2020”, kuru visas dalībvalstis ir apņēmušās īstenot. Saimnieciskās un sabiedriskās darbības priekšnosacījums ir izaugsme.

Sīkāk nekā līdz šim ir jāizvērtē Eiropas pievienotā vērtība un sinerģija starp valstu budžetu un ES budžetu, jo, neatkarīgi no iespējamiem ietaupījumiem ES budžetā, daudzus papildu līdzekļus var izvērtēt saistībā ar īstām debatēm par sinerģiju un iespējamiem ietaupījumiem ES budžetā un valstu budžetā. Padomei ir skaidri jānorāda, ka, ja tā neņems vērā šos mūsu norādījumus, tai būs jānorāda politiskās prioritātes, kuras ir jāatceļ un kurām turpmāk finansējums netiks piešķirts. Tas būtu godīgi pret iedzīvotājiem. Cerams, Komisija, gatavojot tiesību aktu priekšlikumus, ņems vērā šos Parlamenta ierosinājumus, un, cerams, turpmākās prezidentūras spēs risināt atklātas un pārredzamas sarunas ar Parlamentu, lai varētu laicīgi īstenot piekrišanas procedūru.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Derk Jan Eppink (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Cik man zināms, Böge kungs ir Vācijas Kristīgi Demokrātiskās Savienības biedrs. ES vēlos zināt, vai viņa lūgums izmantot ES pašu resursus ir viņa personīgais uzskats vai viņa pārstāvētās Vācijas partijas viedoklis.

  Reimer Böge (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es labprāt atbildēšu uz šo jautājumu. Patiesībā es ne tikai esmu Kristīgi Demokrātiskās Savienības (CDU) biedrs, bet es arī 13 gadus biju Kristīgi Demokrātiskās Savienības priekšsēdētāja vietnieks Schleswig-Holstein apgabalā. Pirms komiteja publiskoja savu viedokli, Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) Eiropas Parlamenta deputāti to atbalstīja. Paziņojums par pašu resursiem, kuru atbalstīja Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības Eiropas Parlamenta deputāti un kas zināmā mērā ir pretrunā partijas viedoklim valsts līmenī, pilnīgi atbilst Politikas uzdevumu komitejas secinājumiem. Es šo viedokli atbalstu arī kā Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības deputāts.

  Göran Färm, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! ES pašlaik piedzīvo lielas grūtības, kādas tā ļoti sen nav piedzīvojusi. Ir jāmēģina pārvarēt ekonomikas krīzi, un vienlaikus jānovērš turpmākas krīzes. Ir jārisina ar pieaugošo globalizāciju un konkurenci saistītas problēmas. Būs vajadzīgi, piemēram, lieli pārrobežu ieguldījumi pētniecības jomā. Ir jāatrisina ar vidi, klimatu un ilgtspējīgu energoapgādi saistītas problēmas.

Ir kardināli jāmaina negatīvā situācija pastāvīga augstā bezdarba un sociālās atstumtības jomā Eiropā, un jo īpaši ir jāpalīdz krīzes skartajām valstīm Dienvidu reģionā. Diemžēl Eiropas projekts arvien vairāk ir apdraudēts tagad, kad īpaši svarīga ir solidaritāte un veiksmīga sadarbība Eiropas līmenī. Pašlaik ES budžets ir viens no visvairāk apdraudētajiem aspektiem.

Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada saprot, ka varētu šķist jocīgi, ka laikā, kad daudzas dalībvalstis samazina budžetu, mēs pieprasām palielināt ES budžetu pēc 2013. gada. Tomēr vienlaikus būtu pilnīgi nesaprātīgi ignorēt šīs problēmas, padoties eiroskepticismam un atteikties no politiskajiem mērķiem, kurus dalībvalstis apņēmās sasniegt, piemēram, saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ir arī jāatceras, ka, ievērojami samazinot budžetu, nevarēs palīdzēt visneaizsargātākajām dalībvalstīm — Grieķijai, Īrijai un Portugālei —, bet, gluži pretēji, ES vairs nespēs tik ļoti palīdzēt šīm valstīm.

Apvienotās Karalistes valdība domā tikai par neto maksātājvalstīm un ne par vienu citu. Tāpēc Politikas uzdevumu komitejas ziņojumā ir mēģināts rast līdzsvaru starp ierobežojumiem, mērķiem un mērķtiecīgām izmaiņām dažādās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecības politikā. Tika iesniegts priekšlikums par 5 % palielināt apropriācijas nākamajam periodam, salīdzinot ar 2013. gadu.

Sirsnīgs paldies Garriga Polledo kungam, kuram izdevās panākt vairākuma atbalstu šim ziņojumam. Mērķis ir šos papildu 5 % izmantot tieši ieguldījumiem galvenajās nākotnē aktuālās jomās, jo īpaši pētniecības, izaugsmes un nodarbinātības jomā. Ir skaidrs, ka ir vajadzīgi risinājumi šajās jomās, un, lai atrisinātu problēmas šajās jomās, ir vajadzīgi līdzekļi. Tomēr, lai to izdarītu, ir jāmaina attieksme pret ES budžetu.

Ir jāņem vērā tas, ka, neskatoties uz to, ka dalībvalstu skaits ir pieaudzis no 15 līdz 27 dalībvalstīm, šis ES budžets vēl mazāk ir saistīts ar dalībvalstu ekonomiku, nekā tas bija, piemēram, 1990. gados, kad Zviedrija pievienojās ES. Turklāt ES budžets tiek palielināts daudz lēnāk nekā dalībvalstu, piemēram, Apvienotās Karalistes, budžets, kas arī netiek minēts Apvienotās Karalistes valdības pārstāvju uzrunās. Manuprāt, taupības pasākumi nav vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi. Ir jārod līdzekļi ieguldījumiem, lai atjaunotu izaugsmi un darbavietas, un tāpēc ir jāīsteno šie kopīgie pasākumi.

  Carl Haglund, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Sirsnīgs paldies referentam, kurš paveica lielisku darbu, apkopojot Parlamenta deputātu viedokli. Manuprāt, visiem ir skaidrs, kādas ir aktuālās problēmas. Jautājums ir tikai tāds, kur dabūt papildu līdzekļus, un tagad runa ir ne tikai par ES līdzekļiem, bet arī par dalībvalstu līdzekļiem, un tie ir jāsaskaņo.

Komiteja nolēma ierosināt palielināt jauno budžetu par 5 %. Pieci procenti izklausās daudz; vismaz tas izklausās daudz, atgriežoties savas valsts galvaspilsētā un sakot, ka ES ir vajadzīgi vēl 5 %. No otras puses 5 % ir ļoti maz, ņemot vērā ES aktuālās problēmas un zinot to, ka ES ir uzticēti jauni pienākumi, kas tai patiešām ir pareizi jāīsteno, un tam ir vajadzīgi līdzekļi.

Tomēr, vienlaikus, lai ES varētu uzticēties, kad tā lūdz papildu līdzekļus, ir arī drosmīgi jāizvērtē pašreizējās struktūras un pašreizējie izdevumi. ES vairāk uzticētos, ja varētu pierādīt, ka pirms lūgt papildu līdzekļus ES pārskata līdzekļu piešķīrumu un izvērtē prioritātes. Runa ir par nepamatotām priekšrocībām lauksaimniecības politikas jomā, par to, ka būtībā ES korupcijas novēršanas politika nav tik veiksmīga, kā mums gribētos domāt, un par to, ka zināmā mērā ES pārvalde ir diezgan nepilnīga — to apliecina, piemēram, tas, ka šīs debates notiek Strasbūrā. Manis pārstāvētā grupa vēlas ierosināt uzsākt debates par šiem jautājumiem, jo tas veicinātu uzticību ES tad, kad tā lūgs papildu līdzekļus.

Tomēr ne vienmēr ES ir ļoti veiksmīgi īstenojusi to, kas ir aprakstīts šajā ziņojumā, un arī tāpēc daži kolēģi rītdienas balsojumā balsos pret šo ziņojumu vai atturēsies, neskatoties uz to, ka lielākā daļa grupas pārstāvju šo ziņojumu atbalsta. Galu galā daudzi ir vīlušies, jo nevar pārrunāt arī jaunu pašreizējo līdzekļu sadalīšanas veidu.

Vēl noteikti ir jāpārrunā tas, kā finansēt ES budžetu, un šajā saistībā manis pārstāvētās grupas viedoklis ir ļoti skaidrs. Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai tiktu organizētas nopietnas debates par tā dēvētajiem pašu resursiem, un tas ir svarīgi arī tāpēc, lai izlabotu pašreizējās finansēšanas struktūras nepilnības: lielākas atlaides, neskaidri un nepārredzami mehānismi un tā tālāk. Tā nedrīkst turpināt, un tāpēc, cerams, ar Padomi tiks uzsākts konstruktīvs dialogs par nākotnes perspektīvām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai veidotu pareizu jauno ES budžetu.

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Polijas delegācija, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, balsos par šī ziņojuma par daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka tā nav pamanījusi nepilnības šajā dokumentā. Par laika izšķiešanu var uzskatīt priekšlikumu paplašināšanu attiecībā uz pašu resursiem un nodokļiem Eiropā. Eiropas iedzīvotāji maksā jau pārāk lielus valdību noteiktos nodokļus.

Ir jāuzlabo ES izdevumu uzraudzība un ir kritiskāk jāizvērtē pašreizējā politika šajā jomā. Problēma netiks atrisināta, ignorējot to, kam tiek tērēta nauda, un tas arī būtu negodīgi pret Eiropas nodokļu maksātājiem. Stratēģijas „Eiropa 2020” plāna nozīmīgums var nozīmēt to, ka ES politikas tiek pārveidotas uz daudz svarīgāku pienākumu rēķina — to pienākumu, kuri ir noteikti saskaņā ar līgumiem par ekonomiskās kohēzijas veicināšanu starp dalībvalstīm.

Bet ir jāņem vērā arī Eiropas pievienotā vērtība, kas ir saistīta ar Eiropas kohēzijas politiku. Vislabāk tās ietekmi var redzēt Polijā. Tā nav vienīgā valsts, kurai ir izdevīga kohēzijas politikas veicināta paātrināta izaugsme. Paātrināta izaugsme Centrāleiropā arī ievērojami veicina izaugsmi visā Eiropā un uzlabo situāciju ieguldījumu jomā, nodrošinot peļņu Varšavā un Prāgā, kā arī Amsterdamā, Londonā un Berlīnē.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos komentēt Ashworth kunga komentāru, pretstatot pārdomātāku Eiropas budžetu un lielāku budžetu. Manuprāt, tā nav laba alternatīva. Protams, budžeta politikai ir jābūt pārdomātākai, konkrēti norādot jomas, kurās var ietaupīt līdzekļus, kurās ir jāuzlabo vadība un kurās pārvaldība ir īpaši ierobežojoša.

Bet šīs īpašās komitejas uzdevums bija noskaidrot, cik naudas ir vajadzīgs, lai varētu pienācīgi atrisināt jaunās politiskās problēmas. Tāpēc ir jāatbalsta reformas, un ir vajadzīga politiskā drosme. ES ir jāspēj atrisināt galvenās problēmas, kas var rasties līdz 2020. gadam. Ashworth kungs, manuprāt, to nevar izdarīt tā, kā jūs domājat; bet es atbalstu Böge kungu, kuram, manuprāt, ir taisnība un kurš rīkojas saskaņā ar Līgumu, sakot, ka ir vajadzīga drosme, lai atkal izmantotu sistēmu, kuras pamatā ir pašu resursi.

Tā Eiropas Savienība kļūst stiprāka, un finanšu sistēma kļūs pārredzamāka. Tā iedzīvotāji varēs labāk redzēt, kur tiek ņemta nauda. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa galvenokārt domā par finanšu darījumu nodokli, jo tas regulēs finanšu darījumus un ļaus veidot pārdomātāku politiku. Tādejādi necietīs dalībvalstis, un ES pavērsies jaunas iespējas. Tāpēc, manuprāt, Verhofstadt kungam ir taisnība, sakot, ka, protams, ES ir jābūt gatavai īstenot kopīgas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, vienlaikus taupot līdzekļus valsts līmenī. Protams, nevar vienkārši vienu aspektu aizstāt ar citu. Eiropas atbildība paredz samazināt valstu izdevumus, lai apkopotu resursus Eiropas līmenī. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka kopā var paveikt vairāk, un tāpēc, ka tā var iegūt Eiropas pievienoto vērtību, kas ir izdevīga ES iedzīvotājiem, jo īpaši pētniecības politikas un izglītības politikas jomā. Galvenie turpmākie uzdevumi ir ekoloģiskā pārstrāde un inteliģentās enerģijas tīklu izveide. Tam vajag naudu, un naudu vajag arī platjoslas tīklu ierīkošanai lauku reģionos. Tie ir turpmākie uzdevumi, un, lai tos īstenotu, ir vajadzīgs pārdomātāks un lielāks budžets.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Trüpel kundze atkal skandina savu sakāmo: „Ir jāveido iekļaujošāka Eiropa, Eiropas paplašināšana ir izdevīga, un, veidojot iekļaujošāku Eiropu, būs vairāk naudas.” Ir jau zināms, par cik procentiem viņa un Verhofstadt kungs vēlas palielināt DFS. Žēl, ka ES iedzīvotāji domā gluži pretēji. Uzticība Eiropai samazinās. ES iedzīvotāji Parlamentu uzskata par laupītāju, kas prasa arvien vairāk naudas. Varbūt jums ir jāpārdomā un jāmaina savi uzskati un jāatbalsta Ashworth kunga viedoklis?

  Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) P. van Dalen kungs! Manuprāt, jūs pieļaujat nopietnu politisku kļūdu. Ja Eiropa atkal ņems vērā valstu savtīgās politiskās intereses, pastāv risks iznīcināt 50 gados paveikto Eiropas projekta jomā.

Šis darbs nav naudas izšķiešana. Ir jārisina visi ar korupciju un finanšu skandāliem saistītie skandāli, tiklīdz tie sākas. Protams, šajā jautājumā manis pārstāvētā grupa jums piekrīt. Tomēr, ja runa ir par Eiropas pievienotās vērtības veidošanu, kā tas ir darīts daudzās jomās, arī šajā jomā ir jāsadarbojas, jo atsevišķas valstis ir vājākas starptautiskajā konkurencē. Lai sasniegtu labus rezultātus, 27 valstīm ir jāapvieno spēki. Pēc Otrā pasaules kara ES dibinātājas valstis to saprata. Ir jāstrādā tā, lai šo ieceri turpinātu, nevis izjauktu.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Klausoties šīs debates, ir jāatzīst, ka mana uzruna daudziem nepatiks. Vispirms es vēlos uzdot šādu jautājumu: vai vienotu valūtu var saglabāt vāja Eiropas budžeta gadījumā? Manuprāt, nevar. Valstu parāda krīze to skaidri parāda. Ir skaidrs, ka spēcīga budžeta gadījumā nebūtu pamata uzbrukumam Grieķijai vai Portugālei saistībā ar valsts parādu. Tieši šī problēma ir jāatrisina, un, manuprāt, tā ir galvenā problēma, kurai Garriga kunga ziņojumā nav sniegts risinājums. Šis ziņojums nav mērķtiecīgs.

Iespējamais Eiropas budžeta īpatsvara pieaugums par 5 % šķiet liels tikai Apvienotajai Karalistei. Faktiski patiesā problēma ir tā, ka nav iespējams noteikt prioritātes izaugsmes un darbavietu izveides jomā, ja Eiropas budžets ir iesaldēts. Ja budžets ir iesaldēts, nav iespējams izpildīt jaunās saistības, kas ir noteiktas nolīgumos. Nevar domāt, ka kohēzijas politika ir veiksmīga, jo tā nav veiksmīga, ja Eiropā arvien mazāk tiek ņemti vērā sociālie aspekti.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka manis pārstāvētā grupa balsos par finanšu darījumu nodokli, bet tā uzskata, ka šis nodoklis tiks ieviests tikai tādā gadījumā, ja Eiropai pietiks drosmes to ieviest neatkarīgi no citām valstīm.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Daudz kas ir pateikts, un es vēlos minēt vēl kādu aspektu.

Pirms vairākiem gadiem es piedalījos vakariņās Amerikas Savienotajās Valstīs kopā ar nu jau aizsaulē aizgājušo prezidentu Gerald Ford, un viņš man skaidroja, kā radās G7. Viņš teica, ka viņš gribēja tikties ar Callaghan kungu — manuprāt, tā viņu sauca —, Lielbritānijas ministru prezidentu, lai pārrunātu dažus jautājumus, un Callaghan kungs ierosināja šo sarunu apvienotu ar labu golfa spēli. Ford kungs sacīja, ka Kanādas ministru prezidents Trudeau kungs labi spēlē golfu, un vajadzētu uz spēli uzaicināt arī viņu, un tad Trudeau kungs — kurš pieņēma uzaicinājumu — teica, ka viņam vajag atrisināt kādu jautājumu ar Francijas valdību, un ierosināja uzaicināt arī Francijas ministru prezidentu. Bet, kad viņi visi šo plānu pārrunāja pa tālruni, viņi atzina, ka Vācijas valdībai varētu rasties lielas aizdomas, un tāpēc uz spēli ir jāaicina arī Vācijas valdības pārstāvis. Kad Vācijas pārstāvji piekrita piedalīties, viņi teica, ka šajā pasākumā ir jāpiedalās arī Itālijas valdības pārstāvjiem, jo Itālija tobrīd bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Tad Ford kungs man teica: „Vai zini, Niki, tā bija pirmā reize, kad es sapratu, ka šī Savienība ir ļoti sašķelta, sadalīta un nelīdzsvarota. Kādu dienu ir jāizveido tik spēcīgs Eiropas budžets, lai tas varētu konkurēt starptautiskā līmenī; konkurence būs ļoti sīva. Tas ir jāņem vērā.”

Priekšsēdētāja kungs, es kā Parlamenta deputāts esmu ļoti priecīgs par iespēju dzīvot šajā laikā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Budžeta komiteja jau kādu laiku aktīvi strādā pie daudzgadu finanšu shēmas (DFS), un deputāta sagatavotais ziņojums ir svarīgs ieguldījums šajā jomā.

Pašlaik Eiropas iedzīvotāji ar ES saista lielākas cerības nekā jebkad iepriekš, un vienlaikus arī to bargi kritizē.

Ir svarīgi trīs aspekti: pirmkārt un galvenokārt, saistība ar Eiropas iedzīvotājiem. Ir pilnīgi saprotams viņu mulsums, ņemot vērā strukturālās krīzes ietekmi un arvien pieaugošās globalizācijas prasības, kuru rezultātā neizbēgami tiks apšaubīts viss Eiropas projekts. Tas noteikti ir jāņem vērā, veidojot nākamo DFS, lai Eiropu labāk saprastu, pieņemtu, ņemtu vērā un atbalstītu.

Otrkārt, iedzīvotāji un dalībvalstis politiskā līmenī labāk pieņems šo projektu, ja ES budžets nodrošinās materiālu pievienoto vērtību Eiropai. Tā to uzskatīs par ieguldījumu vienotā Eiropā.

Un, treškārt, manis pārstāvētā grupa atbalsta to, ka stratēģija „Eiropa 2020” būs atskaites punkts nākamajai DFS, kurai būs noteikts termiņš.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Visi, kuriem trūkst attiecīgu zināšanu, varētu domāt, ka Eiropas Parlaments rīkojas bezatbildīgi, ierosinot palielināt budžetu. Es vēlos skaidri norādīt, ka Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada darbs galvenokārt ir ļoti lietišķs, formāls un ļoti reālistisks. Tajā pārsvarā tiek diskutēts par to, cik izmaksās politiski lēmumi. Ir jāņem vērā tas, ka dalībvalstis, ieskaitot tās, kuras publicēja atzinumus, atbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Šī komiteja mēģināja norādīt, cik apmēram izmaksās kopīgi politiski lēmumi. Mēs pret politiskiem lēmumiem attiecamies ārkārtīgi nopietni. Ja dalībvalstis nolems īstenot konkrētus pasākumus un ja ES, pārstāvot iedzīvotāju intereses, tam piekritīs, būs jānodrošina reālistisks finansiālais nodrošinājums. Šajā saistībā šis ziņojums, par kuru notiks balsojums, ir pārdomāts, un tajā ir ņemti vērā kompromisi. Tas ir reālistisks ziņojums, un galvenokārt tas ir ļoti labs pamats tam, lai sāktu sarunas. Manuprāt, šodien šajā plenārsēžu zālē var apgalvot, ka Eiropas Parlaments ir gatavs sākt sarunas.

Es esmu Polijas parlamenta deputāts, un es esmu pārliecināts, ka Eiropadomes Polijas prezidentūra sāks nopietnas un ārkārtīgi reālistiskas debates. Polija un Polijas valdība atbalsta Eiropu, un tāpēc, manuprāt, šīs debates noteikti būs sarežģītas, bet vienlaikus arī ārkārtīgi vajadzīgas turpmākiem pasākumiem. Galvenais ir tas, ka sarunas ir sāktas un ka Parlaments ir gatavs piedalīties.

  Jutta Haug (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirms gada plenārsēdē apstiprināja un pilnvaroja īpašu komiteju sagatavot Eiropas Parlamenta viedokļa projektu par nākamo finanšu plānu. Tagad tieši pēc vienpadsmit mēnešus ilga darba Politikas uzdevumu komiteja publicēja darba rezultātus. Lai paveiktu šo uzdevumu, ir vajadzīga disciplīna un koncentrēšanās, un lai to panāktu, ir jāizmanto pieeja, kuras priekšnosacījumi ir atvērtība, solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās. Tāpēc es vēlos sirsnīgi pateikties tiem deputātiem, kuri piedalījās šajā radošajā procesā.

Šis ziņojums, kas tika sagatavots Garriga Polledo kunga vadībā, ir ļoti labs. Ar to var lepoties. Tomēr, kā zināms, labu rezultātu nodrošina ne tikai deputāti, kuri nopietni strādā, bet arī lielisks personāls. Tā tas bija arī šajā gadījumā, un jāpiemin ir ne tikai personīgie asistenti un grupu personāls, bet galvenokārt arī lieliskie sekretariāta darbinieki. Šī lieliskā komanda, ko vadīja Monika Strasser, bija kompetenta un profesionāla, un to šis darbs interesēja vairāk nekā tas ir parasti. Komandas biedri bija pacietīgi un radoši, un komandas darbs bija ļoti labi organizēts, bet vienlaikus šī komanda bija spontāna un elastīga. Galvenais, ka komandas biedri vienmēr bija priekpilni un atvērti. Viņiem acīmredzot ļoti patika šis grūtais darbs. Es vēlos no sirds pateikties visiem deviņiem izturīgajiem komandas biedriem. Liels paldies!

(Aplausi)

Sākumā mēs ar Garriga Polledo kungu gribējām sagatavot tādu ziņojumu, kuru atbalstītu trīs ceturtdaļas Parlamenta deputātu. Patiesībā komitejas balsojumā šo ziņojumu atbalstīja vairāk nekā četras piektdaļas deputātu. Mēs esam ļoti gandarīti par šādu rezultātu. Mūsu priekšlikums veidot septiņu gadu finanšu plānu, kas ir veidots saskaņā ar struktūru, ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus ņemot vērā arī visas Eiropas Savienības politikas un cenšoties pārspīlēti nepalielināt Eiropas budžetu, ir pamatots. Tas ir reālistisks un iespējams.

Ziņojumā ir 174 punkti, un tie visi atbalsta priekšlikumu veidot iekļaujošāku Eiropu. Patiešām Eiropai ir jābūt iekļaujošākai. Lūdzu, izlasiet šo ziņojumu! Tajā ir minēti vislabākie priekšlikumi tam, kā vietējās debatēs pārliecināt ES iedzīvotājus un kā sākt nopietnas sarunas ar Padomi, kas diemžēl nepiedalās šajās debatēs. Paldies par lielisko darbu!

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka šis ziņojums ir ļoti saskaņots, un tas piešķir skaidras un ļoti elastīgas pilnvaras Budžeta komitejai, kurai būs jāvienojas ar Padomi, un es vēlreiz atkārtoju Haug kundzes aicinājumu izlasīt šo ziņojumu — un tas būtu jāizlasa arī tiem valstu vai valdību vadītājiem un finanšu ministriem, kuri sākumā rezultātus vērtēja noraidoši.

Kā jau tika minēts, tas bija pareizs un racionāls process, un paldies Garriga Polledo kungam un Haug kundzei par lielisko darbu! Paldies arī Komisijai par ļoti aktīvu līdzdalību. Patiesībā šis darbs palīdzēja izskatīt visas ES budžeta daļas un dažādas politikas jomas, kuras, mūsuprāt, būtu jāiekļauj budžetā. Tāpēc tas ir lielisks rezultāts. Vai rezultāts ir pietiekami mērķtiecīgs? Manuprāt, jā. Tiek pastiprināta stratēģija „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir sagatavot ES, lai tā spētu risināt problēmas, kas ir saistītas ar konkurenci ar Ķīnu un citām strauji augošajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un ar plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Ir striktāk jāformulē kopējā lauksaimniecības politika, un, manuprāt, būtu jāizvērtē iespēja taupīt struktūrfondu līdzekļus. Galu galā šo naudu dalībvalstis saņem atpakaļ un dara to ļoti labprāt. Tāpēc, manuprāt, budžets ir jāpalielina par 5 %, lai varētu noteikt jaunas politikas jomas un atbilst jaunām prasībām, kā arī ieguldīt līdzekļus transporta, enerģētikas un pētniecības jomā — jomās, kurās ES ir jāiegulda nākotnē.

Tiek risinātas problēmas saistībā ar ES budžetu. Ziņojums, par kuru notiek šīs debates un kuru ir paredzēts šodien pieņemt, ir saistīts ar ES budžeta maksimālo robežu. Runa nav par konkrētiem izmaksātajiem līdzekļiem, bet gan par maksimālo robežu, un, nosakot mazāku robežu, ir jānodrošina tas, lai pietiktu līdzekļu turpmāku problēmu atrisināšanai. Nav zināms, kas notiks līdz 2020. gadam, un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Dažus pēdējos mēnešus mēs aktīvi strādājām pie daudzgadu finanšu shēmas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Pašreizējā situācija atgādina kucēna un kaķēna piedzīvojumus slavenā čehu rakstnieka Karela Čapeka pasakā. Viņi nolēma cept kūku, un lai tā būtu ļoti garšīga, viņi nolēma to cept no visa, kas viņiem garšo. Rezultātā sanāk kūka, no kuras sāp vēders. Man ir bažas, ka līdzīgs iznākums būs arī attiecībā uz budžeta plānu. Tajā tiek apkopotas dažādas lietas, ieteikumi un saistības, kas izklausās ļoti labi, bet nav nekādas pārliecības, ka visi šie aspekti kopā nodrošinās labu rezultātu.

Visiem ir zināms, cik neveiksmīga izrādījās Lisabonas stratēģija. Tagad runa ir par stratēģiju „Eiropa 2020”, un mēs mēģinām veidot šīs stratēģijas budžeta plānu. Problēmas rada noteiktie mērķi un instrumenti, kurus ir paredzēts izmantot saskaņā ar šo ziņojumu. Manuprāt, visneveiksmīgākais no visiem mērķiem ir cīņa pret klimata pārmaiņām, un, runājot par instrumentiem, manuprāt, galvenā problēma ir saistīta ar tā saucamajiem pašu resursiem un ar iespējamo obligāciju izlaidi. Patiesībā, lai veidotu pašu resursus, ir jāievieš jauns Eiropas nodoklis, bet es to nevēlos. Izlaižot eiroobligācijas, ES var iekļūt parādos, tāpat, kā tas notika ar dalībvalstīm, un es to nevēlos. Tāpēc es neatbalstu šo ziņojumu.

(Debates tika pārtrauktas)