ES pievienošanās Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000121/2016
Padomei
Reglamenta 128. pants
Anna Maria Corazza Bildt, Barbara Matera, Constance Le Grip, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Carlos Coelho, Birgit Collin-Langen, Mariya Gabriel, Francesc Gambús, Ingeborg Gräßle, Monika Hohlmeier, Elisabeth Köstinger, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Jeroen Lenaers, Elisabeth Morin-Chartier, Siegfried Mureşan, Alessandra Mussolini, Jan Olbrycht, Alojz Peterle, Sirpa Pietikäinen, Franck Proust, Sofia Ribeiro, Tokia Saïfi, Csaba Sógor, Dubravka Šuica, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Romana Tomc, Vladimir Urutchev, Axel Voss, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Theodoros Zagorakis, Tomáš Zdechovský, Milan Zver, PPE grupas vārdā
Christine Revault D'Allonnes Bonnefoy, Iratxe García Pérez, Maria Arena, Birgit Sippel, Claude Moraes, Eric Andrieu, Lucy Anderson, Hugues Bayet, Vilija Blinkevičiūtė, Biljana Borzan, Viorica Dăncilă, Jean-Paul Denanot, Tanja Fajon, Ana Gomes, Sylvie Guillaume, Anna Hedh, Afzal Khan, Cécile Kashetu Kyenge, Miltiadis Kyrkos, Olle Ludvigsson, Edouard Martin, Maria Noichl, Péter Niedermüller, Emilian Pavel, Vincent Peillon, Pina Picierno, Kati Piri, Soraya Post, Evelyn Regner, Virginie Rozière, Liliana Rodrigues, Julie Ward, S&D grupas vārdā
Beatriz Becerra Basterrechea, Angelika Mlinar, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā
Jean Lambert, Ulrike Lunacek, Terry Reintke, Josep-Maria Terricabras, Ernest Urtasun, Verts/ALE grupas vārdā
Malin Björk, Patrick Le Hyaric, Kateřina Konečná, Kostas Chrysogonos, Kostadinka Kuneva, Merja Kyllönen, Jiří Maštálka, Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā
Helga Stevens, Julie Girling

Gaidot Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, Eiropas Parlaments norāda, ka progress vardarbības pret sievietēm un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā ir neliels.

Vardarbība pret sievietēm un ar dzimumu saistīta vardarbība ir pamattiesību pārkāpums un radikāla diskriminācijas forma, kas reizē ir gan dzimumu nevienlīdzības cēlonis, gan sekas.

Komisija 2016. gada 4. martā ierosināja ES pievienošanos Stambulas konvencijai, kas ir pirmais juridiski saistošais instruments vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai starptautiskā līmenī. Visas ES dalībvalstis to ir parakstījušas, taču tikai četrpadsmit ir to ratificējušas. ES pievienošanās nodrošinās lielāku efektivitāti un saskaņotību tās iekšpolitikas un ārpolitikas pasākumos, kas paredzēti vardarbības pret sievietēm un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai visā Eiropā, kā arī nodrošinās šajā nolūkā pieņemto ES tiesību aktu, programmu un fondu labāku īstenošanu. Tā veicinās plašāku ES mērķu sasniegšanu dzimumu līdztiesības, diskriminācijas novēršanas, sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes jomā. Tā stiprinās ES atbildīgumu un lomu vardarbības pret sievietēm un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā starptautiskā mērogā. Tā nodrošinās arī tādu datu plašāku un kvalitatīvāku vākšanu Eiropas līmenī, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm veidu un izplatības apmēru. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — ES pievienošanās Stambulas konvencijai atkal pastiprinās politisko spiedienu uz dalībvalstīm ratificēt šo instrumentu.

– Kāds ir stāvoklis sarunās par to, ka ES paraksta Stambulas konvenciju un noslēdz pievienošanos tai?

– Kādus konkrētus pasākumus prezidentvalsts ir veikusi, lai paātrinātu Padomes darbu, kas saistīts ar Stambulas konvencijas parakstīšanu un pievienošanās tai noslēgšanu?

– Cik ilgs laiks pēc prezidentvalsts aplēsēm būs vajadzīgs, lai noslēgtu ES pievienošanos minētajai konvencijai?

– Kādu lomu konvencijas uzraudzības procesā prezidentvalsts ir paredzējusi Eiropas Parlamentam?

– Kādus vēl konkrētus pasākumus prezidentvalsts veic, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis paraksta un ratificē Stambulas konvenciju?