208. pants : Izmeklēšanas komitejas

1.   Saskaņā  ar  Līguma  par  Eiropas  Savienības  darbību  226. pantu  un  2. pantu  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK (1)  Parlaments pēc ceturtās daļas deputātu pieprasījuma var izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka, īstenojot Savienības tiesību aktus, Eiropas Savienības iestāde  vai  struktūra,  kādas  dalībvalsts  valsts  pārvaldes  iestāde  vai  persona,  kuru  Savienības tiesību akti pilnvaro tās īstenot, ir izdarījusi Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai pieļāvusi administratīvu kļūmi .

Par izmeklēšanas mērķi, ko noteikusi ceturtā daļa Parlamenta deputātu, un par 11. punktā noteikto termiņu grozījumus nevar iesniegt.

2.   Lēmumu par izmeklēšanas komitejas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

3.   Izmeklēšanas komitejas darbības veidu reglamentē šī Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz komitejām, izņemot īpašos noteikumus, kurus nosaka šis pants un Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK.

4.   Pieprasījumā izveidot izmeklēšanas komiteju precīzi jānorāda izmeklēšanas mērķis un jāsniedz sīki izstrādāts pieprasījuma pamatojums. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma pieņem lēmumu par komitejas izveidi un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad lemj par tās skaitlisko sastāvu.

5.   Izmeklēšanas komitejām nav tiesību sniegt atzinumus citām komitejām.

6.   Jebkurā procedūras posmā izmeklēšanas komitejā balsstiesības ir tikai tās pilntiesīgajiem locekļiem vai — viņu prombūtnes laikā — viņu aizstājējiem.

7.   Izmeklēšanas komiteja ievēlē priekšsēdētāju un vietniekus, kā arī ieceļ vienu vai vairākus referentus. Turklāt komiteja var uzdot īpašus darbus vai uzdevumus vai uzticēt pienākumus saviem locekļiem, kuri tai sniedz sīku atskaiti.

8.   Sanāksmju starplaikā steidzamos vai vajadzības gadījumos komitejas koordinatori īsteno komitejas pilnvaras, kuras minētā komiteja apstiprina savā nākamajā sanāksmē.

9.   Attiecībā uz valodu lietošanu komiteja piemēro 167. panta noteikumus. Tomēr komitejas prezidijs:

-   var noteikt, ka mutisko tulkošanu sniegs tikai tajās oficiālajās valodās, kurās runā komitejas apspriedēs iesaistītie deputāti, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un,

-   attiecībā uz saņemto dokumentu rakstisko tulkošanu pieņem tādus lēmumus, lai varētu veikt savu darbu efektīvi un ātri, kā arī ievērojot vajadzīgo slepenību un konfidencialitāti.

10.   Ja par Savienības tiesību aktu īstenošanā pieļautajiem iespējamiem pārkāpumiem vai administratīvām kļūmēm varētu būt atbildīga dalībvalsts struktūra vai iestāde, izmeklēšanas komiteja var aicināt attiecīgās dalībvalsts parlamentu sadarboties izmeklēšanas veikšanā.

11.   Izmeklēšanas komiteja savu darbu pabeidz, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tās izveidošanas sanāksmes iesniedzot Parlamentam ziņojumu par paveikto. Parlaments var šo termiņu pagarināt divas reizes par trim mēnešiem. Vajadzības gadījumā ziņojumā var iekļaut mazākuma viedokli saskaņā ar 55. panta nosacījumiem. Šo ziņojumu publicē.

Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma Parlaments rīko debates par šo ziņojumu sesijā pēc tā iesniegšanas.

12.   Komiteja var iesniegt Parlamentam arī ieteikuma projektu, kas adresēts Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām vai dalībvalstīm.

13.   Parlamenta priekšsēdētājs uzdod VI pielikuma nozīmē atbildīgajai komitejai uzraudzīt, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar izmeklēšanas komitejas darba rezultātiem, un vajadzības gadījumā par to sagatavot ziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs veic jebkuras citas darbības, kuras uzskata par vajadzīgām, lai praktiski piemērotu izmeklēšanas secinājumus.