Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra lēmums par Eiropas ombuda ievēlēšanu (2024/2062(INS))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 24. panta trešo daļu un 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2021/1163, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 237. pantu,

–  ņemot vērā aicinājumu izvirzīt amata kandidātus(2),

–  ņemot vērā 2024. gada 17. decembra balsojumu,

1.  ieceļ Teresa Anjinho, lai tā pildītu Eiropas ombuda pienākumus līdz Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām;

2.  prasa Teresa Anjinho dot zvērestu Tiesas priekšā;

3.  uzdod tā priekšsēdētājam nodrošināt pielikumā pievienotā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

4.  uzdod tā priekšsēdētājai nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un Tiesai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMS

(2024. gada 17. decembris)

par Eiropas ombuda ievēlēšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 24. panta trešo daļu un 228. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2021/1163, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom(3),

ņemot vērā Reglamenta 237. pantu,

ņemot vērā aicinājumu izvirzīt amata kandidātus(4),

ņemot vērā 2024. gada 17. decembra balsojumu,

IR NOLĒMIS:

Ievēlēt Teresa Anjinho, lai tā pildītu Eiropas ombuda pienākumus līdz Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām.

Strasbūrā, 2024. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētāja

R. METSOLA

(1) OV L 253, 16.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1163/oj. (2) OV C, C/2024/4914, 30.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4914/oj. (3) OV L 253, 16.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1163/oj. (4) OV C, C/2024/4914, 30.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4914/oj.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 524/2013 un groza Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2018/1724 sakarā ar Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformas slēgšanu (14152/1/2024 – C10-0199/2024 – 2023/0375(COD))

P10_TA(2024)0057 A10-0028/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14152/1/2024 – C10‑0199/2024),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 14. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0647),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 68. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A10-0028/2024),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude par to, vai ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C, C/2024/2482, 23.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/2482/oj. (2) Pieņemtie teksti, 13.3.2024, P9_TA(2024)0140.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2023/1115 groza attiecībā uz noteikumiem par piemērošanas sākuma datumu (COM(2024)0452 – C10-0119/2024 – 2024/0249(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0452),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C10-0119/2024),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 23. oktobra atzinumu(1),

—  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2024. gada 16. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 75. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2024. gada 4. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 60. un 170. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko groza Regulu (ES) 2023/1115 attiecībā uz noteikumiem par piemērošanas dienu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115(5) tika pieņemta, lai mazinātu atmežošanu un meža degradāciju. Tā paredz noteikumus par to, kā laist un darīt pieejamus Savienības tirgū, kā arī eksportēt no Savienības attiecīgos izstrādājumus, kas uzskaitīti tās I pielikumā un satur attiecīgās pirmpreces, proti, liellopus, kakao, kafiju, eļļas palmas, kaučuku, soju un koksni, ir baroti ar minētajām attiecīgajām pirmprecēm vai ir izgatavoti, izmantojot tās. Konkrētāk, tās mērķis ir nodrošināt, ka minētās pirmpreces un attiecīgie izstrādājumi tiek laisti vai darīti pieejami Savienības tirgū vai eksportēti tikai tad, ja tie ir neatmežojoši, ir ražoti saskaņā ar attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un uz tiem attiecas pienācīgas pārbaudes paziņojums. Vairums minētās regulas noteikumu ir jāpiemēro no 2024. gada 30. decembra.

(2)  Lai panāktu, ka Regula (ES) 2023/1115 sasniedz savus mērķus, tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, kas attiecīgos izstrādājumus dara pieejamus tirgū vai eksportē, saskaņā ar minētās regulas 8. pantu ir jāveic pienācīga pārbaude, lai pierādītu to, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst minētās regulas prasībām. Tirgus dalībnieki ir atbildīgi par savas uzņēmējdarbības rūpīgu pārbaudi un analīzi, kas nozīmē galvenokārt to, ka no katra atsevišķā piegādātāja jāvāc dati, kas ir svarīgi Regulai (ES) 2023/1115, un atbilstoša dokumentācija, kas pamato minētos datus.

(3)  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, ir veikusi būtiskus pasākumus, lai atvieglotu Regulas (ES) 2023/1115 piemērošanu. Konkrētāk, norādījumu dokuments attiecībā uz Regulu (ES) 2023/1115 par neatmežojošiem izstrādājumiem tirgus dalībniekiem, tirgotājiem, kā arī kompetentajām iestādēm sniedz norādījumus par galvenajiem pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2023/1115, un cita starpā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma precizē termina “izmantošana lauksaimniecībā” definīcijas interpretāciju, jo īpaši attiecībā uz meža pārveidošanu par zemi, kas netiek izmantota lauksaimniecībā.

(4)  Turklāt Komisijas 2024. gada 7. novembra paziņojums par starptautiskās sadarbības un iesaistes stratēģisko satvaru saistībā ar Regulu (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, piedāvā visaptverošu struktūru, kādā veidojama sadarbība ar trešām valstīm, lai atvieglotu Regulas (ES) 2023/1115 īstenošanu. Tajā izklāstīti arī vispārīgie principi, kurus Komisija plāno piemērot zema riska un augsta riska valstu vai to daļu klasificēšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1115 29. panta 3. punktu.

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3084(6) paredz izveidot informācijas sistēmu un dot tirgus dalībniekiem un tirgotājiem, un, attiecīgā gadījumā, to pilnvarotiem pārstāvjiem, kompetentajām iestādēm un muitas dienestiem piekļuvi minētajai sistēmai, lai tie varētu izpildīt savus attiecīgos pienākumus, kā noteikts Regulā (ES) 2023/1115. Tādējādi tirgus dalībnieki un tirgotāji pienācīgas pārbaudes paziņojumus varēs reģistrēt un iesniegt arī pirms Regulas (ES) 2023/1115 piemērošanas dienas.

(6)  Diena, no kuras piemēro Regulas (ES) 2023/1115 noteikumus, kas nosaka tirgus dalībnieku, tirgotāju un kompetento iestāžu pienākumus un ir uzskaitīti minētās regulas 38. panta 2. punktā, būtu jāatliek par 12 mēnešiem. Tas ir nepieciešams, lai ļautu trešām valstīm, dalībvalstīm, tirgus dalībniekiem un tirgotājiem būt pilnībā sagatavotiem, tostarp ļautu minētajiem tirgus dalībniekiem un tirgotājiem izveidot nepieciešamās pienācīgas pārbaudes sistēmas, kas aptver visas attiecīgās pirmpreces un izstrādājumus, lai tie varētu pilnībā izpildīt savus pienākumus.

(7)  Ņemot vērā Regulas (ES) 2023/1115 38. panta 2. punktā noteiktās piemērošanas dienas atlikšanu par 12 mēnešiem, būtu attiecīgi jāpielāgo datumi minētās regulas savstarpēji saistītos noteikumos, proti, datumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 995/2010(7) atcelšanai un tam, lai atliktu minētajā punktā minēto noteikumu piemērošanu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

(8)  Tomēr, lai tirgus dalībniekiem un tirgotājiem labu laiku pirms dienas, no kuras piemēro to pienācīgas pārbaudes pienākumus, sagādātu informāciju par riska attiecināšanu uz attiecīgajām ražotājvalstīm, datums, līdz kuram Komisijai ir jāklasificē valstis vai to daļas, kas rada zemu vai augstu risku, būtu jāatliek tikai par sešiem mēnešiem.

(9)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atlikt to Regulas (ES) 2023/1115 noteikumu piemērošanas dienu, ar kuriem nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, tirgotājiem un kompetentajām iestādēm, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)  Tāpēc Regula (ES) 2023/1115 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)  Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai nodrošinātu, ka šī regula stājas spēkā pirms Regulas (ES) 2023/1115 sākotnējās piemērošanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2023/1115

Regulu (ES) 2023/1115 groza šādi:

1)  regulas 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Visām valstīm 2023. gada 29. jūnijā tiek noteikts standarta riska līmenis. Komisija klasificē valstis vai to daļas, kuras saskaņā ar šā panta 1. punktu uzrāda zemu vai augstu risku. Zema vai augsta riska valstu vai to daļu sarakstu publicē, izmantojot īstenošanas aktus, ko saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem ne vēlāk kā 2025. gada 30. jūnijā. Minēto sarakstu pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina tik bieži, cik nepieciešams, lai ņemtu vērā jaunus pierādījumus.”;

2)  regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:"

“37. pants

Atcelšana

1.  Regulu (ES) Nr. 995/2010 atceļ no 2025. gada 30. decembra.

2.  Neraugoties uz to, Regulu (ES) Nr. 995/2010 turpina piemērot līdz 2028. gada 31. decembrim attiecībā uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. panta a) punktā, kas ražoti pirms 2023. gada 29. jūnija un laisti tirgū no 2025. gada 30. decembra.

3.  Atkāpjoties no šīs regulas 1. panta 2. punkta, kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 995/2010 2. panta a) punktā, kas ražoti pirms 2023. gada 29. jūnija un laisti tirgū no 2028. gada 31. decembra, ir jāatbilst šīs regulas 3. pantam.”;

3)  regulas 38. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

“2. Ievērojot šā panta 3. punktu, 3.–13., 16.–24., 26., 31. un 32. pantu piemēro no 2025. gada 30. decembra.

3.  Izņemot tādu izstrādājumu gadījumā, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 995/2010 pielikums, tirgus dalībniekiem, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim tika iedibināti kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. vai 2. punktam, šā panta 2. punktā minētos pantus piemēro no 2026. gada 30. jūnija.”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/... (... gada ...), ar ko groza Regulu (ES) 2023/1115 attiecībā uz noteikumiem par piemērošanas dienu, pieņemšanu+1

Komisija joprojām ir apņēmības pilna, samazinot administratīvās prasības un likvidējot nevajadzīgu birokrātisko nastu, mazināt uzņēmumu slogu.

Lai to panāktu saistībā ar Regulu (ES) 2023/1115, Komisija pilnīgā saskanībā ar regulas mērķiem sniegs papildu skaidrojumus un pētīs vēl citas vienkāršošanas iespējas, kā arī racionalizēs ziņošanas un dokumentēšanas pienākumus, tiecoties tos samazināt līdz nepieciešamajam minimumam. Tālab, lai pievērstos šiem problēmjautājumiem, Komisija publicēs pamatnostādņu un bieži uzdoto jautājumu atjauninājumu. Vēl Komisija turpinās uz ieinteresēto personu un dalībvalstu atsauksmēm reaģēt, palīdzot tirgotājiem un tirgus dalībniekiem īstenot regulu, jo īpaši pienākumu iesniegt pienācīgas pārbaudes paziņojumus visā vērtības ķēdē.

Lai tirgotāji un tirgus dalībnieki sadarbībā ar kompetentajām iestādēm varētu izpildīt regulas prasības, Komisija par prioritāti nosaka informācijas sistēmas darbības uzsākšanu. Lai tirgus dalībniekiem, tirgotājiem, ražotājvalstīm un kompetentajām iestādēm sagādātu paredzamību regulas piemērošanā, svarīga ir arī iedalīšana riska kategorijās, kuru veic pēc salīdzinošās novērtēšanas. Komisija ir stingri apņēmusies panākt, lai gan informācijas sistēma, gan priekšlikums par riska klasifikāciju būtu pieejams pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms regulas piemērošanas sākuma.

Attiecībā uz regulas vispārējo pārskatīšanu, kas gaidāma ne vēlāk kā 2028. gada 30. jūnijā, jānorāda, ka Komisija, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, analizēs papildu pasākumus, kā panākt vienkāršošanu un mazināt administratīvo slogu. Šī analīze ietvers vajadzību un iespējamību atvieglot prasības, kas piemērojamas attiecībā uz sagādi no valstīm un to daļām, kuras sasniegušas ar regulas mērķiem saskanīgus pozitīvus rezultātus.

___________________

+1 OV: lūgums ievietot procedūrā 2024/0249(COD) ietverto dokumenta atsauces numuru un zemsvītras piezīmē ievietot publikācijas atsauci.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2024. gada 14. novembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P10_TA(2024)0031). (3) 2024. gada 23. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra nostāja. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1115 (2023. gada 31. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (OV L 150, 9.6.2023., 206. lpp.). (6) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/3084 (2024. gada 4. decembris) par informācijas sistēmas darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus (OV L, 2024/3084, 6.12.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/3084/oj). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai: RESTORE — Reģionālais ārkārtas atbalsts rekonstrukcijai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/1058 un Regulu (ES) 2021/1057 (COM(2024)0496 – C10-0147/2024 – 2024/0275(COD))

P10_TA(2024)0059 A10-0031/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0496),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 164. pantu, 175. panta 3. punktu un 178. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C10‑0147/2024),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vēra Budžeta komitejas veikto budžeta izvērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 4. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2024. gada 21. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2024. gada 6. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 60., 59. un 58. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A10-0031/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko groza Regulas (ES) 2021/1057 un (ES) 2021/1058 attiecībā uz Reģionālo ārkārtas atbalstu rekonstrukcijai (RESTORE)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 164. pantu, 175. panta 3. punktu un 178. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Nesenie plūdi un dabas ugunsgrēki Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā ir postoši skārušas šo reģionu iedzīvotājus. Daudzās pilsētās, mazpilsētās un ciemos būs vajadzīgi plaši rekonstrukcijas darbi, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru un aprīkojumu. Šo dabas katastrofu sociālo un ekonomisko seku mazināšanai ir vajadzīgi pasākumi, kas veicami tūlīt. Turklāt cilvēkiem ir nekavējoties vajadzīga pamata materiālā palīdzība. Turklāt ir vajadzīgs atbalsts darba vietu saglabāšanai, lai palīdzētu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem uz kādu laiku saglabāt darbu gadījumos, kad dabas katastrofas dēļ viņi nevar piekļūt savai pastāvīgajai darba vietai. Lai novērstu dabas katastrofu postošo ietekmi uz cilvēku veselību, vajadzētu būt iespējamam piekļūt veselības aprūpei, tostarp cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Pierādījumi liecina, ka dabas katastrofas nākotnē, visticamāk, notiks arvien biežāk. Tāpēc ir lietderīgi izveidot pagaidu satvaru, kas nodrošina elastību un finansiālu atbalstu, vienlaikus saglabājot kohēzijas politikas investīciju stratēģisko ilgtermiņa raksturu.

(2)  Lai ātri atvieglotu slogu attiecīgo dalībvalstu budžetiem un mazinātu jaunu teritoriālo atšķirību risku, dalībvalstīm, reģioniem, pašvaldībām un cilvēkiem, kurus smagi skārušas šādas dabas katastrofas, būtu jāsniedz efektīvs atbalsts no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057(6), kā arī no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) [un Kohēzijas fonda], ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058(7), – papildus resursiem, kas pieejami no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002(8).

(3)  Lai dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm nodrošinātu papildu elastību, mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” ietvaros būtu jāparedz jauns konkrēts mērķis, kas, reaģējot uz šādām katastrofām, ļautu ERAF un Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu novirzīt rekonstrukcijai.

(4)  Politikas mērķis Nr. 2, kas veicina zaļāku pāreju uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē un noturīgu Eiropu, veicinot tīru un taisnīgu enerģijas pārkārtošanos, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060(9) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar kuru būtu jāievieš jaunais konkrētais mērķis, tieši atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus. Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojuma “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” mērķis ir izstrādāt pielāgošanās pasākumus, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rezultātā notiekošām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem vai sausumu. Būtu jānodrošina tādu plānoto investīciju nepārtrauktība un pastiprināšana, kas vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām, kā arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai mazinātu ietekmi, ko rada arvien biežākas dabas katastrofas, tostarp klimata izraisītas katastrofas. Rekonstrukcijas centieniem nebūtu jānotiek uz tādu investīciju rēķina, kas strukturāli ieplānotas ilgtermiņā un vērstas uz katastrofu novēršanu un gatavību tām. Investējot infrastruktūrā ar mērķi uzlabot Savienības finansētās infrastruktūras noturību pret turpmākām, biežākām un nopietnām klimata izraisītām katastrofām, būtu jānodrošina, ka tiek piemērota klimatdrošināšana un princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(5)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 noteikto ERAF atbalsta tvērumu atbalsts rekonstrukcijai, reaģējot uz dabas katastrofām, saskaņā ar jauno konkrēto mērķi var aptvert bojātās vai iznīcinātās infrastruktūras, piemēram, publiskās infrastruktūras, atjaunošanu vai investīcijas uzņēmumu un aprīkojuma pamatkapitālā, tostarp citā vietā vai formātā, kas nav identisks sākotnējam, ja nepieciešams, noturīgā un ilgtspējīgā veidā. Turklāt atbalstu var sniegt dabas teritoriju, biodaudzveidības un zaļās infrastruktūras atjaunošanai, tostarp Natura 2000 teritorijās. Tas var ietvert attiecīgus ar atkārtotu apmežošanu saistītus pasākumus. Kohēzijas fonds arī var sniegt atbalstu jaunajam konkrētajam mērķim, ciktāl tas atbilst Kohēzijas fonda atbalsta tvērumam, kas noteikts Regulā (ES) 2021/1058.

(6)  Saistībā ar rekonstrukciju, reaģējot uz dabas katastrofām, atlases procesā par prioritārām būtu jānosaka darbības, kuru pamatā ir princips “atjaunot uzlabojot”. Saskaņā ar šo principu tie ir pēckatastrofas atveseļošanas, rehabilitācijas un rekonstrukcijas posmi, kas kopienu izturētspēju palielina ar katastrofu riska mazināšanas pasākumiem, kā norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Tajā pašā laikā atbalstam atlasītajām darbībām būtu jāsaglabājas samērīgam un būtu jānodrošina labākā attiecība starp atbalsta summu un mērķi nodrošināt noturību pret katastrofām. Turklāt, ja dalībvalsts ir tiesīga saņemt atbalstu no ESSF, lai finansētu būtiskas ārkārtas un atveseļošanas darbības infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms dabas katastrofas, ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu var izmantot papildinošā veidā ar ESSF, lai uzlabotu skartās infrastruktūras funkcionalitāti, stiprinot tās spēju, ilgtspēju un noturību pret turpmākām dabas katastrofām. ERAF un Kohēzijas fonda atbalsta nolūks ir palielināt noturību un riskgatavību.

(7)  Lai izslēgtu pārmaksu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts, ko sedz no ESF+, ERAF vai Kohēzijas fonda, nepārklājas ar atbalstu, kas saņemts no cita Savienības instrumenta, no valsts instrumenta vai no privātas apdrošināšanas shēmas.

(8)  Lai reaģētu uz dabas katastrofu ietekmi, būtu jāļauj dalībvalstīm, izmantojot konkrētas prioritātes, sniegt mērķtiecīgu, ātru un tūlītēju palīdzību, kas mazinātu šādu katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas. Turklāt konkrētās prioritātes ietvaros vai ārpus tās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sniegt atbalstu pagaidu pasākumiem, kas pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības veidā paredzēti cilvēkiem, kurus tieši skārušas dabas katastrofas, neuzliekot pienākumu sniegt papildu pasākumus. Gadījumos, kad tas ir absolūti neieciešams un pamatots, dalībvalstīm arī būtu jāparedz īstermiņa nodarbinātības shēmas, lai darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kurus skārušas dabas katastrofu sekas, varētu saglabāt darba vietas pat bez aktīviem pasākumiem, ja vien minētie pasākumi nav noteikti valsts tiesību aktos, kā arī pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība. Tāpēc ir lietderīgi uz ierobežotu laiku paredzēt elastību attiecībā uz šādiem pagaidu pasākumiem atbilstīgi Regulai (ES) 2021/1057.

(9)  Resursi, kas vajadzīgi, lai sniegtu atbalstu, reaģējot uz dabas katastrofām, būtu jāplāno ar līdzfinansējuma likmi līdz 95 % saskaņā ar vienu vai vairākām konkrētām prioritātēm. Lai palielinātu resursus, kas pieejami saskaņā ar šīm konkrētajām prioritātēm, dalībvalstis var izmantot esošās iespējas pārvietot piešķīrumus starp kohēzijas politikas fondiem, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060. Tās var arī pārdalīt resursus no jebkura politikas mērķa, ievērojot piemērojamos noteikumus.

(10)  Saskaņā ar konkrētajām prioritātēm plānotie kopējie resursi būtu jāierobežo līdz ne vairāk kā 10 % no dalībvalsts ESF+ un ERAF ▌ sākotnējā kopējā valsts piešķīruma. Vajadzētu būt iespējamam plānot minētos resursus, izmantojot vairākus programmas grozījumus, un saistīti tos ar vairākām katastrofām. Būtu jāturpina ievērot principu, ka Komisijas maksājumi ir veicami saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamajam finansējumam.

(11)  Lai, reaģējot uz dabas katastrofām, sniegtu tūlītēju atbalstu investīcijām rekonstrukcijā, kā arī lai mazinātu šādu dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, attiecībā uz konkrētajām prioritātēm būtu jāparedz ārkārtas priekšfinansējuma papildu summa. Noteikumiem, kas piemērojami minētajām ārkārtas priekšfinansējuma summām, vajadzētu būt saskanīgiem ar Regulā (ES) 2021/1060 paredzētajiem noteikumiem, kas piemērojami priekšfinansējumam.

(12)  Lai dalībvalstis varētu pilnībā novērst laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim notikušu dabas katastrofu sekas un ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz šādu dabas katastrofu, būtu jāļauj to vadošajām iestādēm atbalstīšanai atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums atbilstīgi programmai iesniegts vadošajai iestādei.

(13)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ņemot vērā nesenos plūdus un dabas ugunsgrēkus Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvideiropā, mazināt dabas katastrofu negatīvās sociālekonomiskās sekas, grozot Regulas (ES) 2021/1057 un (ES) 2021/1058, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)  Tāpēc Regulas (ES) 2021/1057 un (ES) 2021/1058 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)  Ņemot vērā nesen notikušo dabas katastrofu postošo ietekmi un vajadzību steidzami sniegt tūlītēju atbalstu dalībvalstīm, tiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(16)  Ņemot vērā ar dabas katastrofām saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/1057

Regulā (ES) 2021/1057 iekļauj šādu pantu:"

“12.b pants

Atbalsts dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai

1.  Dalībvalstis var izmantot ESF+, lai sniegtu atbalstu laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim notikušu dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai. Šā pantā nolūkā dabas katastrofa ir liela dabas katastrofa vai reģionāla dabas katastrofa, kā definēts attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002* 2. panta 2. un 3. punktā. Tā var būt dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi ir zem minētās regulas 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, ar noteikumu, ka dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par dabas katastrofu. Ja dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi ir zem Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, notiek pēc … [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], to par dabas katastrofu uzskata ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par tādu 12 nedēļu laikā no dienas, kad pirmo reizi nodarīts kaitējums minētās dabas katastrofas rezultātā.]

2.  Šā panta 1. punkta nolūkos resursus var plānot saskaņā ar attiecīgo programmu konkrētajām prioritātēm. Kopējie resursi, kas minētajām konkrētajām prioritātēm no ESF+, kā arī no ERAF un Kohēzijas fonda piešķirti, ievērojot Regulas (ES) 2021/1058 3. panta 1.b) punktu, visam plānošanas periodam nepārsniedz 10 % no ESF+ un ERAF ▌ sākotnējā kopējā valsts piešķīruma. Attiecīgo programmas grozījumu iesniedz sešu mēnešu laikā no dienas, kad notikusi dabas katastrofa, vai, ja dabas katastrofa notikusi pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], – līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

3.  Ar šā panta 2. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm var atbalstīt jebkuru no šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

4.  Ja tas ir absolūti nepieciešams kā pagaidu pasākums, īstermiņa nodarbinātības shēmas, kuru mērķis ir reaģēt uz dabas katastrofas sekām bez nepieciešamības tās apvienot ar aktīviem pasākumiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, tostarp cilvēkiem, kam nedraud tūlītēja sociālekonomiskā neaizsargātība, var būt tiesīgas saņemt finansējumu ne ilgāk kā 18 mēnešus no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

5.  Atkāpjoties no 19. panta 4. punkta, dalībvalstīm nav jāpapildina pārtikas piegāde un/vai pamata materiālā palīdzība ar papildu pasākumiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ja šāda piegāde vai palīdzība jāsniedz, reaģējot uz dabas katastrofu sekām. Šāda pārtikas piegāde un/vai pamata materiālā palīdzība bez papildu pasākumiem var būt tiesīga saņemt finansējumu ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad notikusi dabas katastrofa, un jebkurā gadījumā pēc 2024. gada 1. janvāra.

6.  Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 6. punkta, attiecīgā vadošā iestāde saskaņā ar konkrēto prioritāti var atlasīt atbalstīšanai darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei, ar noteikumu, ka darbība ir reaģēšana uz dabas katastrofu, kas notiek laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

7.  Komisija saskaņā ar lēmumu par programmas grozījuma apstiprināšanu par šā panta 2. punktā minētajām konkrētajām prioritātēm maksā 25 % no piešķīruma kā ārkārtas priekšfinansējumu papildus programmas ikgadējam priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā. Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, atkarībā no līdzekļu pieejamības. Ja piešķīrums minētajām prioritātēm pēc tam tiek palielināts, izmaksā papildu priekšfinansējuma summu, kas atbilst 25 % no palielinājuma.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punkta pirmo daļu summu, kas izmaksāta kā ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu visus ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ESF+ un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

8.  Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajai prioritātei, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu noteikta, lai sniegtu atbalstu dabas katastrofu negatīvo sociālekonomisko seku mazināšanai, ir 95 %.

Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu no cita Savienības instrumenta, no valsts instrumenta vai no privātas apdrošināšanas shēmas, kas saņemts par darbībām, kuras atlasītas, reaģējot uz dabas katastrofām, atskaita no izdevumiem, kas iekļauti Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.

____________________

* Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2012/oj).”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/1058

Regulu (ES) 2021/1058 groza šādi:

1.  regulas 3. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu punktu:"

“x) atbalstot investīcijas, kuru mērķis ir rekonstrukcija, reaģējot uz dabas katastrofu, kas notiek laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.”;

b)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.b Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkta nolūkos dabas katastrofa ir liela dabas katastrofa vai reģionāla dabas katastrofa, kā definēts attiecīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002* 2. panta 2. un 3. punktā. Tā var būt dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi ir zem minētās regulas 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, ar noteikumu, ka dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par dabas katastrofu.

Ja dabas katastrofa, kuras rezultātā tiešie zaudējumi ir zem Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, notiek pēc … [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], to par dabas katastrofu uzskata ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentā publiskā iestāde to ir atzinusi par tādu 12 nedēļu laikā no dienas, kad pirmo reizi nodarīts kaitējums minētās dabas katastrofas rezultātā.

Resursus, kas piešķirti šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minētajam konkrētajam mērķim, plāno saskaņā ar mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmu konkrētajām prioritātēm, kas atbilst attiecīgajam politikas mērķim. Resursi, kas piešķirti saskaņā ar minēto konkrēto mērķi un konkrētajām prioritātēm, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1057 12.b panta 2. punktu, visam plānošanas periodam nepārsniedz 10 % no ESF+ un ERAF ▌ sākotnējā kopējā valsts piešķīruma. Attiecīgo programmas grozījumu iesniedz sešu mēnešu laikā no dienas, kad dabas katastrofas dēļ radušies pirmie zaudējumi, vai, ja dabas katastrofa notikusi pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] – līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija saskaņā ar lēmumu par programmas grozījuma apstiprināšanu par šā punkta trešajā daļā minētajām prioritātēm maksā 25 % no piešķīruma kā ārkārtas priekšfinansējumu papildus programmas ikgadējam priekšfinansējumam, kas paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 1. un 2. punktā. Minēto ārkārtas priekšfinansējumu izmaksā 60 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu, atkarībā no līdzekļu pieejamības. Ja piešķīrums minētajām prioritātēm pēc tam tiek palielināts, izmaksā papildu priekšfinansējuma summu, kas atbilst 25 % no palielinājuma.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 5. punkta pirmo daļu summu, kas izmaksāta kā ārkārtas priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā pēdējā grāmatvedības gadā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 6. punktu visus ārkārtas priekšfinansējuma radītos procentus izmanto attiecīgajai programmai tādā pašā veidā kā ERAF vai Kohēzijas fondu un iekļauj pēdējā grāmatvedības gada pārskatos.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 97. panta 1. punktu ārkārtas priekšfinansējumu neaptur.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 105. panta 1. punktu priekšfinansējumā, kas jāņem vērā, aprēķinot atceļamo saistību summas, iekļauj izmaksāto ārkārtas priekšfinansējumu.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 112. panta 3. punkta, maksimālā līdzfinansējuma likme konkrētajai prioritātei, kas noteikta šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minētā konkrētā mērķa atbalstīšanai, ir 95 %.

Dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu no cita Savienības instrumenta, no valsts instrumenta vai no privātas apdrošināšanas shēmas, kas saņemts par darbībām, kuras atlasītas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā minēto konkrēto mērķi, atskaita no izdevumiem, kas iekļauti Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/1060 63. panta 6. punkta, attiecīgā vadošā iestāde saskaņā ar konkrēto prioritāti var atlasīt atbalstīšanai darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums iesniegts vadošajai iestādei, ar noteikumu, ka konkrētā darbība ir reaģēšana uz dabas katastrofu, kas notiek laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

_____________

* Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/2012/oj).”;

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. No Kohēzijas fonda atbalsta PM Nr. 2 un PM Nr. 3., tostarp 1. punkta b) apakšpunkta x) punktā noteikto konkrēto mērķi, ciktāl tas atbilst 6. pantā noteiktajam atbalsta tvērumam.”;

2.  regulas I pielikuma 1. tabulā ierakstā par politikas mērķi Nr. 2 pievieno šādu rindu:"

“

”.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (3) 2024. gada 4. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) 2024. gada 21. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (5) Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra nostāja. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1057/oj). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1058/oj). (8) Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3.lpp.) (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1060/oj).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz īpašiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm, groza Regulu (ES) 2020/2220 (COM(2024)0495 – C10-0148/2024 – 2024/0274(COD))

P10_TA(2024)0060 A10-0026/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0495),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C10‑0148/2024),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vēra Budžeta komitejas budžeta izvērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 4. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2024. gada 21. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2024. gada 11. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 60. un 58. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A10‑0026/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/..., ar ko groza Regulu (ES) 2020/2220 attiecībā uz īpašiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumiem, kuru mērķis ir sniegt papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Nesenās dabas katastrofas Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Dienvideiropā ir postoši skārušas lauku iedzīvotājus, kuri minētajos reģionos dzīvo un strādā. Ir iznīcināts ievērojams lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās ražošanas potenciāls, un rezultātā dabas katastrofu skarto reģionu lauksaimnieki, meža tiesiskie valdītāji un lauku uzņēmumi cieš būtiskus ienākumu zaudējumus. Lai Savienības pārtikas sistēmas un lauku kopienu neaizsargātību, ko minētās dabas katastrofas rada, novērstu ātri, ir lietderīgi no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ātri sniegt efektīvu ārkārtas atbalstu, kuru īsteno ar lauku attīstības programmām, un esošos noteikumus padarīt elastīgākus.

(2)  Lai mazinātu 2024. gada 1. janvārī vai pēc tam notiekošu dabas katastrofu sekas, būtu jāparedz jauns ārkārtas un pagaidu pasākums (“jaunais pasākums”), ar kuru novērst likviditātes problēmas, kas apdraud lauksaimniecības un mežsaimniecības darbību nepārtrauktību un to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzņēmējdarbības turpināšanos, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi. Turklāt lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošanai paredzētais atbalsts, kas pieejams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013(6), būtu jāpastiprina, budžetu padarot elastīgāku attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/2220(7) 1. panta 2. punktā noteikto regresa nepieļaušanas robežvērtību (“regresa nepieļaušanas robežvērtība”).

(3)  Ņemot vērā to, ka jaunā pasākuma finansējumu nodrošinās ELFLA, jaunajam pasākumam jāpiemēro 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteiktais tiesiskais regulējums, jo īpaši Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013(8), kā arī deleģēto un īstenošanas aktu, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas, īpašie noteikumi.

(4)  Ar Regulu (ES) 2020/2220 ELFLA plānošanas periods tika pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim ar īstenošanu, kas turpināsies līdz 2025. gada 31. decembrim. Regula (ES) 2020/2220 paredz arī pārejas noteikumus, kas piemērojami minētajā pagarinājuma periodā.Tā kā ELFLA pašlaik ir šajā pagarinātajā īstenošanas periodā, ir lietderīgi, grozot Regulu (ES) 2020/2220, noteikt jaunā pasākuma nosacījumus un paredzēt turpmākas budžeta elastības iespējas attiecībā uz regresa nepieļaušanas robežvērtību.

(5)  Lai budžeta finansējumu varētu elastīgāk pārdalīt par labu jaunajam pasākumam un pastāvošajam lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošanas apakšpasākumam, vienlaikus turpinot plānotās investīcijas un rīcību attiecībā uz katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām, kā arī turpinot pielāgoties klimata pārmaiņām, lai mīkstinātu aizvien biežāk plosošos klimata katastrofu ietekmi, būtu jāļauj dalībvalstīm regresa nepieļaušanas robežvērtību samazināt par ne vairāk kā 15 procentpunktiem un tā, lai nenoslīdētu zem 30 % minimālās robežvērtības.

(6)  Lai dalībvalstis spētu pilnvērtīgi novērst 2024. gada 1. janvārī vai pēc tam notiekošu dabas katastrofu sekas un ar noteikumu, ka minētās darbības ir reaģēšana uz šādām dabas katastrofām, tām būtu jāļauj atbalstīšanai atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas jau pirms tam, kad finansējuma pieteikums saskaņā ar lauku attīstības programmu iesniegts vadošajai iestādei.

(7)  Ar atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar jauno pasākumu un kura mērķis ir nodrošināt MVU konkurētspēju, kā arī lauksaimnieku un meža tiesisko valdītāju dzīvotspēju, būtu pieejamie resursi jākoncentrē uz labuma guvējiem, ko dabas katastrofas skārušas vissmagāk, un minētie resursi būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Atbalsts būtu jāsniedz tikai tādiem labuma guvējiem, kuru attiecīgā ražošana vai tās potenciāls iznīcināts vismaz par 30 % oficiāli atzītas dabas katastrofas rezultātā vai tādu pasākumu rezultātā, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031(9) saistībā ar šādu dabas katastrofu.

(8)  Ņemot vērā jaunā pasākuma steidzamo, pagaidu un ārkārtas raksturu un nepieciešamību ātri un vienkārši izmaksāt attiecīgos maksājumus, būtu jānosaka vienreizējs maksājums un jaunā pasākuma piemērošanas beigu datums.

(9)  Lai sniegtu lielāku atbalstu dabas katasrofu vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem vai MVU, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm pielāgot vienreizējo maksājumu līmeni konkrētām atbalsttiesīgo labuma guvēju kategorijām, piemēram, nosakot, konkrētus atbalsttiesīgo labuma guvēju diapazonus vai plašas kategorijas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

(10)  Kad dalībvalstis piešķir jaunajam pasākumam paredzēto atbalstu, tām būtu jāņem vērā, kāds atbalsts, reaģējot uz dabas katastrofu ietekmi, piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām.

(11)  Jaunā pasākuma resursi būtu jāplāno ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 %.

(12)  Lai jaunajam pasākumam nodrošinātu pienācīgu finansējumu, bet neapdraudētu citus lauku attīstības programmu mērķus, attiecībā uz jauno pasākumu būtu jānosaka Savienības ieguldījuma maksimālais īpatsvars.

(13)  Atbalstā lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai, reaģējot uz dabas katastrofām, prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kuru pamatā ir princips “atjaunot uzlabojot”, proti, atveseļošanas, rehabilitācijas un rekonstrukcijas posmu izmantošanai pēc katastrofas, lai palielinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares noturību, integrējot katastrofu riska mazināšanas pasākumus, kā norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu riska mazināšanas biroja Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, vienlaikus nodrošinot, ka atlasītās darbības atspoguļo vislabāko saikni starp atbalsta summu un mērķi nodrošināt noturību pret katastrofām.

(14)  Lai mazinātu dabas katastrofu skarto labuma guvēju un dalībvalstu administratīvo slogu, atzīstot nepārvaramu varu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzskatīt, ka dabas katastrofa ir smagi skārusi visu teritoriju.

(15)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus jaunā pasākuma īstenošanai ar lauku attīstības programmu starrpniecību 2014.–2020. gada plānošanas perioda tiesiskajā regulējumā, kas pagarināts ar Regulu (ES) 2020/2220, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētajām īstenošanas pilnvarām būtu jāattiecas uz jaunā pasākuma izklāstu lauku attīstības programmās, lauku attīstības politikas uzraudzību un izvērtēšanu, gada īstenošanas ziņojumu izklāstu un pārbaužu un sodu īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10).

(16)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, risināt un mazināt dabas katastrofu ietekmi uz Savienības lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozari, sniedzot ārkārtas pagaidu atbalstu no ELFLA, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(17)  Tādēļ Regula (ES) 2020/2220 būtu attiecīgi jāgroza.

(18)  Ņemot vērā tagadējo dabas katastrofu postošās izpausmes un to, ka ir steidzami jārīkojas un jāmīkstina šo katastrofu ietekme uz Savienības lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozari, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(19)  Lai nodrošinātu jaunā pasākuma raitu īstenošanu un tā steidzamību, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību risināt un mazināt dabas katastrofu ietekmi uz Savienības lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozari, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2020/2220 groza šādi:

1)  regulas 1. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:"

“Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas otrā teikuma, dalībvalstis, pārdalot un izlietojot līdzekļus šīs regulas 6.a pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, var samazināt kopējo ELFLA ieguldījuma daļu, kas rezervēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 6. punktā minētajiem pasākumiem. Minētais samazinājums nav lielāks par ELFLA summām, kas pārdalītas par labu šīs regulas 6.a pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, un nepārsniedz 15 procentpunktus no kopējās ELFLA ieguldījuma daļas, kāda lauku attīstības programmās noteikta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 6. punktā minētajiem pasākumiem. Šajā nolūkā ņem vērā ELFLA ieguldījuma kopējo daļu, kas lauku attīstības programmās noteikta laikā, kad ELFLA atbalstīto programmu ilgums saskaņā ar šā panta 1. punktu tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim. Kopējā daļa, kas rezervēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 6. punktā minētajiem pasākumiem, nav mazāka par minētajā pantā noteikto minimālo robežvērtību. Tikpat lielu procentpunktu samazinājumu, nepārdalot līdzekļus pasākumiem, kas minēti šīs regulas 6.a pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var piemērot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 58.a panta 2. punktā minētajiem papildu resursiem.”;

2)  regulas 2. pantā pievieno šādu punktu:"

“5. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 6. punkta, vadošā iestāde atbalstam var atlasīt darbības, kas ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniegts finansējuma pieteikums, bet ar noteikumu, ka minētās darbības ir īstenotas ar pasākumiem, kas minēti šīs regulas 6.a pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un ar noteikumu, ka ar šādām darbībām reaģē uz dabas katastrofu, kas notikusi 2024. gada 1. janvārī vai pēc tam.”;

3)  iekļauj šādus pantus:"

“6.a pants

Ārkārtas pagaidu atbalsts dabas katastrofu īpaši smagi skartajiem lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un MVU

1.  Atbalsts saskaņā ar šo pantu nodrošina ārkārtas palīdzību lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kurus dabas katastrofas skārušas īpaši smagi, un atbalsta mērķis ir nodrošināt viņiem uzņēmējdarbības nepārtrauktību, ja ir izpildīti šā panta nosacījumi.

2.  Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir, ja dalībvalstu kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka dabas katastrofa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā, ir notikusi 2024. gada 1. janvārī vai pēc tam, un ja minētā dabas katastrofa vai pasākumi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2031* pieņemti, lai izskaustu vai norobežotu augu slimību vai kaitīgo organismu, ir iznīcinājuši vismaz 30 % no attiecīgās ražošanas vai tās potenciāla.

3.  Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir:

Attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādi ražošanas procesa izlaide drīkst būt arī produkts, uz kuru neattiecas LESD I pielikums.

4.  Atbalstu saskaņā ar šo pantu dalībvalstis virza dabas katostrofu vissmagāk skartajiem labuma guvējiem, nosakot atbalsttiesīguma nosacījumus, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem.

5.  Atbalstu saskaņā ar šo pantu sniedz ar vienreizēju maksājumu, kas jāizdara līdz 2025. gada 31. decembrim, pamatojoties uz atbalsta pieteikumiem, kurus kompetentā iestāde apstiprinājusi līdz 2025. gada 30. jūnijam. Maksājuma lielumu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var diferencēt pa labuma guvēju kategorijām.

6.  Atbalsta saskaņā ar šo pantu maksimālā summa nepārsniedz 42 000 EUR vienam labuma guvējam.

7.  Piešķirot atbalstu saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis ņem vērā atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām reaģēšanai uz dabas katastrofu ietekmi, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509** 33. pantu, vienlaikus novirzot atbalstu dabas katastrofas vissmagāk skartajiem labuma guvējiem.

6.b pants

Dabas katastrofu īpaši smagi skartajiem lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un MVU piešķirtā ārkārtas pagaidu atbalsta piemērošanas noteikumi

1.  Šīs regulas 6.a pantā minēto ārkārtas pagaidu atbalstu ELFLA finansē kā pasākumu Regulas (ES) Nr. 1305/2013 13. panta nozīmē.

2.  Maksimālais ELFLA ieguldījums 6.a pantā minētajā pasākumā ir 100 %.

3.  Šīs regulas 6.a pantā minētajam pasākumam sniegtais ELFLA atbalsts nepārsniedz 10 % no kopējā ELFLA ieguldījuma 2021.–2022. gada lauku attīstības programmā.

6.c pants

Nepārvarama vara

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 īstenošanu KLP finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības nolūkos, kad tiek atzīti minētās regulas 2. panta 2. punktā minētie nepārvaramās varas gadījumi, ja spēcīga dabas katastrofa smagi skārusi kādu skaidri noteiktu teritoriju, attiecīgā dalībvalsts var uzskatīt, ka minētā katastrofa ir smagi skārusi visu minēto teritoriju.

6.d pants

Komisijas īstenošanas pilnvaras

1.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz noteikumus, kas vajadzīgi 6.a pantā minētā pasākuma īstenošanai, izmantojot lauku attīstības programmas saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams 2014.–2020. gada plānošanas periodā un pagarināts saskaņā ar 1. pantu, attiecībā uz:

2.  Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011*** 5. pantā.

6.e pants

Komiteju procedūra

1.  Īstenojot šīs regulas 6.d panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās īstenošanas pilnvaras, Komisijai palīdz Lauku attīstības komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 84. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Īstenojot šīs regulas 6.d panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās īstenošanas pilnvaras Komisijai palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116**** 103. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/2116/oj).”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (3) 2024. gada 4. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (4) 2024. gada 21. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).. (5) Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra nostāja. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1305/oj). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2220 (2020. gada 23. decembris), ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 437, 28.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2220/oj). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1306/oj). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2031/oj). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko attiecībā uz kategorijai “pārāks” piederīgu meža reproduktīvo materiālu, tā marķēšanu un par ražošanas apstiprināšanu un kontroli atbildīgo iestāžu nosaukumiem groza Padomes Lēmumu 2008/971/EK (COM(2024)0517 – C10-0167/2024 – 2024/0214(COD))

P10_TA(2024)0061 A10-0022/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0517),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C10‑0167/2024),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 4. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 60. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A10‑0022/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2024. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2024/..., ar ko groza Padomes Lēmumu 2008/971/EK attiecībā uz kategorijai “pārāks” piederīgu meža reproduktīvo materiālu, tā marķēšanu un par ražošanas apstiprināšanu un kontroli atbildīgo iestāžu nosaukumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Padomes Direktīva 1999/105/EK(4) cita starpā attiecas uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību Savienībā. Minētā direktīva attiecas uz tādu koku sugu un to mākslīgo hibrīdu reproduktīvo materiālu, kas mežsaimniecības vajadzībām ir nozīmīgas visā Savienības teritorijā vai tās daļā.

(2)  Padomes Lēmums 2008/971/EK(5) paredz nosacījumus, kuri reglamentē to, kā minētā lēmuma I pielikuma sarakstā norādītās trešās valstīs ražotu meža reproduktīvo materiālu, kurš pieder pie kategorijām “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots”, importē Savienībā, ciktāl tas attiecas uz ieguves avota apstiprināšanu un reģistrēšanu un vēlāku meža reproduktīvā materiāla ražošanu no minētā ieguves avota. Attiecīgās trešās valstis ir īstenojušas ESAO Starptautiskajā tirdzniecībā pārvietota meža reproduktīvā materiāla sertifikācijas shēmu (“ESAO Meža sēklu un stādu shēmu”).

(3)  ESAO Meža sēklu un stādu shēma 2013. gadā tika grozīta, lai papildus meža reproduktīvā materiāla kategorijām “izcelsme zināma”, “atlasīts” un “uzlabots”, kas ESAO Meža sēklu un stādu shēmā ir jau kopš 2011. gada, tajā iekļautu meža reproduktīvā materiāla kategoriju “pārāks”.

(4)  Valstu noteikumi par meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju (“valstu noteikumi”) Kanādā, Norvēģijā, Serbijā Šveicē, Turcijā, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs (“konkretizētajās trešajās valstīs”) paredz, ka sēklu ievākšanas un apstrādes un stādāmā materiāla ražošanas laikā ir jāveic oficiāla lauka apskate.

(5)  Saskaņā ar valstu noteikumiem konkretizētajās trešajās valstīs ieguves avota apstiprināšanas un reģistrācijas sistēmām un meža reproduktīvā materiāla turpmākai ražošanai no minētā ieguves avota ir jāatbilst ESAO Meža sēklu un augu shēmai. Turklāt minētie valsts noteikumi paredz: kategoriju “izcelsme zināma”, “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks” sēklas un stādāmais materiāls ir oficiāli jāsertificē un sēklu iepakojumi oficiāli jānoslēdz saskaņā ar ESAO meža sēklu un stādu shēmas prasībām.

(6)  Savienības līmeņa lēmumam par kategorijas “pārāks” meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu neesot pieņemtam, Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/773(6) par tāda kategorijas “pārāks” meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots Lēmuma 2008/971/EK I pielikumā norādītajās trešajās valstīs, arī konkretizētajās trešās valstīs, uz laiku – līdz 2024. gada 31. decembrim – pilnvaroja lemt dalībvalstis. Šī atļauja bija nepieciešama, lai izvairītos no jebkāda riska, ka varētu tikt traucēts meža reproduktīvā materiāla imports dalībvalstīs.

(7)  Kategorijas “pārāks” sakarā veikta konkretizēto trešo valstu noteikumu izpēte liecina, ka ieguves avotu apstiprināšanas nosacījumi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvā 1999/105/EK, ja vien attiecībā uz sēklām un stādāmo materiālu ir izpildīti Lēmuma 2008/971/EK II pielikuma nosacījumi.

(8)  Turklāt dažu Lēmuma 2008/971/EK I pielikumā norādīto par apstiprināšanu un ražošanas kontroli atbildīgo iestāžu nosaukums un adrese ir mainījušies un tātad ir jāatjaunina.

(9)  Kategorijas “pārāks” sēklu vai stādāmā materiāla ražošanai ir iespējams izmantot ģenētisku modificēšanu. Tādēļ, lai meža reproduktīvā materiāla lietotājiem būtu nodrošināta informētībā balstīta izvēle, ESAO marķējumam un piegādātāja etiķetei vai dokumentam būtu jādeklarē, vai minētās kategorijas ieguves avota ražošanā šāda veida modificēšana ir izmantota, kā tas patlaban ir ar kategoriju “uzlabots”.

(10)  Kategorija “pārāks” tiek iekļauta Lēmuma 2008/971/EK II pielikumā, tāpēc, lai nodrošinātu skaidrību un pareizu minētā lēmuma piemērošanu, minētajam lēmumam būtu jāpievieno pielikums ar tabulu, kurā būtu norādītas kategorijas, kam drīkst piederēt tāds no dažāda veida ieguves avotiem iegūts meža reproduktīvais materiāls, kuru ir atļauts importēt Savienībā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu juridisko skaidrību, saskanību ar Direktīvu 1999/105/EK un minēto noteikumu pareizu piemērošanu un informētībā balstītas izvēles operatoriem, kas minēto lēmumu piemēro.

(11)  Tāpēc Lēmums 2008/971/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(12)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, ka šis lēmums stājas spēkā pirms Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/773 darbības termiņa beigām 2024. gada 31. decembrī, tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību (LES), Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(13)  Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, ar Lēmumu 2008/971/EK izveidoto līdzvērtības režīmu meža reproduktīvā materiāla importam paplašināt, to attiecinot uz kategoriju “pārāks”, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai

(14)  Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai nodrošinātu, ka tas stājas spēkā pirms Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/773 darbības termiņa beigām.

(15)  Īstenošanas lēmums (ES) 2021/773 zaudē spēku 2024. gada 31. decembrī, tāpēc, lai būtu nodrošināta attiecīgo noteikumu juridiskā skaidrība un nepārtrauktība, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra,.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/971/EK grozījumi

Lēmumu 2008/971/EK groza šādi:

1)  lēmuma 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Šis lēmums paredz nosacījumus, ar kādiem Savienībā jāimportē pie kategorijām “izcelsme zināma”, “atlasīts” “uzlabots” un “pārāks” piederīgs meža reproduktīvais materiāls, kas ražots kādā no I pielikumā norādītajām valstīm.”;

2)  lēmuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Direktīvas 1999/105/EK I pielikumā uzskaitīto sugu un to mākslīgo hibrīdu “izcelsme zināma”, “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks” kategorijas sēklas un stādāmo materiālu, kas ražoti šā lēmuma I pielikumā norādītajās trešās valstīs un ko oficiāli sertificējušas minētajā pielikumā uzskaitīto trešo valstu iestādes, uzskata par līdzvērtīgiem sēklām un stādāmajam materiālam, kuri atbilst Direktīvas 1999/105/EK prasībām, ja vien ir izpildīti šā lēmuma II pielikumā noteiktie nosacījumi.”;

3)  pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

PIELIKUMS

Lēmuma 2008/971/EK pielikumus groza šādi:

1)  I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Valstis un iestādes

”;

2)  lēmuma II pielikuma C iedaļu aizstāj ar šādu:

“C. Papildu nosacījumi attiecībā uz trešās valstīs ražotām kategoriju “uzlabots” un “pārāks” sēklām un stādāmo materiālu

Attiecībā uz kategorijas “uzlabots” sēklām vai stādāmo materiālu ESAO etiķete un piegādātāja etiķete vai dokuments deklarē, vai ieguves avota ražošanā ir izmantota ģenētiska modificēšana.”;

3)  pievieno šādu pielikumu:

“III PIELIKUMS

MEŽA REPRODUKTĪVĀ MATERIĀLA DAŽĀDA VEIDA IEGUVES AVOTU KATEGORIJAS, PIE KURĀM PIEDER IMPORTĒŠANAI SAVIENĪBĀ ATĻAUTS MATERIĀLS

”.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) 2024. gada 4. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (3) Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra nostāja. (4) Padomes Direktīva 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/105/oj). (5) Padomes Lēmums 2008/971/EK (2008. gada 16. decembris) par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots trešās valstīs (OV L 345, 23.12.2008., 83. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/971/oj). (6) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/773 (2021. gada 10. maijs), ar ko dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Direktīvu 1999/105/EK tiek atļauts uz laiku lemt par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kurš pieder pie noteiktām kategorijām un ražots noteiktās trešās valstīs (OV L 169, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2021/773/oj). (7) CA – Kanāda, CH – Šveice, GB – Apvienotā Karaliste, NO – Norvēģija, RS – Serbija, TR – Türkiye, US – Amerikas Savienotās Valstis. (8) Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un jo īpaši Vindzoras regulējuma 5. panta 4. punktu (sk. Savienības un Apvienotās Karalistes Kopīgo deklarāciju Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Nr. 1/2023 (2023. gada 24. marts) (OV L 102, 17.4.2023., 87. lpp.)) saistībā ar minētā regulējuma 2. pielikumu, šajā pielikumā atsauces uz Apvienoto Karalisti neietver Ziemeļīriju.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu EGF/2024/002 BE/Limburg machinery and paper (COM(2024)0370 – C10-0166/2024 – 2024/0286(BUD))

P10_TA(2024)0062 A10-0019/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0370 – C10‑0166/2024),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/691 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013(1) (“EGF regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), kurā izdarīti grozījumi ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/765(3), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktos mērķrādītājus,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A10-0019/2024),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Beļģija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2024/002 BE/Limburg machinery and paper, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) saistībā ar to, ka atsauces periodā, kas attiecas uz pieteikumu, no 2023. gada 31. decembra līdz 2024. gada 30. aprīlim Limburgas provincē ir atlaists 681 darbinieks(5) saimnieciskās darbības nozarēs, kas klasificētas NACE 2. redakcijas 17. nodaļā (“Papīra un papīra izstrādājumu ražošana”) un 28. nodaļā (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”);

C.  tā kā šis pieteikums attiecas uz 567 darbiniekiem, kas atlaisti uzņēmumā Sappi Lanaken NV (papīrs), un 114 darbiniekiem, kas atlaisti uzņēmumā Purmo Group Belgium NV (mehānismi);

D.  tā kā pieteikums pamatojas uz EGF regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka uzņēmumos, kas darbojas tajā pašā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs un atrodas vienā un tajā pašā reģionā, četru mēnešu atsauces periodā ir atlaisti vismaz 200 darbinieki;

E.  tā kā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir samazinājuši ekonomikas konkurētspēju un negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi Beļģijā;

F.  tā kā Sappi Lanaken bija specializējies bezkoksnes krītotā papīra (WCP) ražošanā; tā kā pieaugošās digitalizācijas dēļ samazinās pieprasījums pēc grafiskiem izstrādājumiem un tāpēc Eiropas WCP nozarē ir palielinājies jaudas pārpalikums; tā kā Sappi Lanaken nevarēja pāriet uz citu pieprasītāku papīra izstrādājumu ražošanu bez lieliem ieguldījumiem un šī iemesla dēļ Sappi grupa nolēma pārtraukt ražošanu Lanākenā un slēgt ražotni, jo ražošanas nozares strukturālā jaudas pārpalikuma dēļ nebija iespējams atrast piemērotu pircēju;

G.  tā kā Purmo Group paneļu radiatoru ražošanas apjoms laikposmā no 2018. līdz 2023. gadam ir pastāvīgi samazinājies — no 820 000 vienībām 2018. gadā uz 320 000 vienībām 2023. gadā (-60 %); tā kā, salīdzinot dažādo Purmo Group rūpnīcu ražošanas izmaksas Eiropā, Zonhovenas ražotne ir nelabvēlīgā situācijā, jo tās izmaksas ir par 17–35 % augstākas; tā kā Purmo Group nolēma pārtraukt 50 mm paneļu radiatoru ražošanu Zonhovenas ražotnē un slēgt attiecīgo ražošanas līniju; tā kā, ņemot vērā negaidīto situāciju saistībā ar gāzes pieejamību un cenām, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un Savienības tiesību aktus, kuri atbalsta zemas temperatūras siltumapgādes sistēmas, tādējādi negatīvi ietekmējot paneļu radiatorus, pieprasījuma atjaunošanās ir maz ticama, jo paneļu radiatoru tirgus arvien vairāk pievērsīsies tikai lietošanā esošo vienību aizstāšanai;

H.  tā kā abi uzņēmumi saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ievēroja obligāto procedūru, kas paredzēta darbinieku pārstāvju informēšanai un uzklausīšanai, un ir izveidojuši nodarbinātības vienību, kuras mērķis ir nodrošināt pārcelšanas pakalpojumus kolektīvi atlaistajiem darbiniekiem;

I.  tā kā EGF finansiālais ieguldījums galvenokārt būtu jānovirza aktīviem darba tirgus politikas pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kuru mērķis ir ātri no jauna integrēt atbalsta saņēmējus pienācīgā un ilgtspējīgā nodarbinātībā viņu sākotnējā darbības nozarē vai ārpus tās, vienlaikus sagatavojot tos zaļākai un digitālākai Eiropas ekonomikai;

J.  tā kā EGF maksimālā gada summa nedrīkst pārsniegt 30 miljonus EUR (2018. gada cenās), kā noteikts 8. pantā Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/765,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Beļģija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 704 135 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 1 173 559 EUR, kuras ietver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 1 126 559 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas darbībām 47 000 EUR apmērā;

2.  pieņem zināšanai, ka Beļģijas iestādes pieteikumu iesniedza 2024. gada 19. jūlijā un ka pēc tam, kad Beļģija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2024. gada 5. novembrī, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 567 darbiniekiem, kas atlaisti uzņēmumā Sappi Lanaken, un 114 darbiniekiem, kas atlaisti Purmo Group Belgium; turklāt norāda, ka kopumā paredzētie atbalsta saņēmēji būs 632 darba ņēmēji, gandrīz tikai vīrieši;

4.  uzsver, ka Lanākenas un Zonhovenas darba tirgi ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar Limburgu kopumā vai Flandriju, jo tur strādājošo iedzīvotāju attiecība pret pieejamajām darbvietām ir ievērojami zemāka nekā Limburgā kopumā vai Flandrijā; uzsver, ka Limburgā pieejamo darbvietu skaits rūpniecībā 2023. gadā samazinājās par 15 %;

5.  norāda, ka darbu zaudējušo darba ņēmēju, no kuriem viena trešdaļa ir 55 gadus veci vai vecāki un 30 % ir ar zemu izglītības līmeni, profili ir tādi, kas rada nopietnus šķēršļus darba tirgū; uzsver, ka, ņemot vērā vakanču samazināšanās tendenci un to ģeogrāfisko sadalījumu, darba ņēmējiem būs vajadzīgs pielāgots papildu atbalsts, lai palīdzētu viņiem sekmīgi pāriet uz nodarbinātību;

6.  atgādina, ka Beļģijas iestādēm ir jānorāda uz Savienības finansējuma izcelsmi, jānodrošina tā pamanāmība un jāuzsver intervences pasākuma pievienotā vērtība, ko nodrošina Savienība, un tas jādara, sniedzot konsekventu, lietderīgu un mērķtiecīgu informāciju dažādām auditorijām, cita starpā mērķtiecīgu informāciju atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, medijiem un sabiedrībai;

7.  uzskata, ka Savienības un dalībvalstu sociālā atbildība ir nodrošināt skartajiem darba ņēmējiem iespēju iegūt turpmākai nodarbinātībai nepieciešamo kvalifikāciju, ņemot vērā to, ka digitālā un ekoloģiskā pārkārtošanās būtiski ietekmē viņu nozares, vienlaikus samazinot pieprasījumu; atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Beļģija sagatavoja, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, viņu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem;

8.  uzsver, ka EGF sniegtais atbalsts ir jāiekļauj plašākā stratēģijā skartajiem darba ņēmējiem un reģionam visos politiskajos līmeņos, cita starpā ar attiecīgo Savienības finansēšanas instrumentu atbalstu, lai nodrošinātu, ka digitālās un klimatiskās pārkārtošanās procesā neviens netiek atstāts novārtā;

9.  atgādina, ka atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver šādas darbības: sociālās intervences konsultants, konsultācijas un profesionālā orientācija, atbalsts aktīvai darba meklēšanai, apmācība, pārkvalifikācija un arodmācības, tostarp digitālo prasmju apmācību, kā arī apmācība darbavietā;

10.  pieņem zināšanai to, ka Beļģija sāka sniegt individualizētus pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2023. gada 26. decembrī un ka tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF būs laikposmā, kas sākas šajā datumā un beidzas 24 mēnešus pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

11.  norāda, ka administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Beļģijai sāka rasties 2023. gada 20. novembrī un tāpēc par šādiem izdevumiem ir tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par laikposmu, kas sākas minētajā datumā un beidzas 31 mēnesi pēc finansēšanas lēmuma spēkā stāšanās dienas;

12.  uzsver, ka Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka attiecībā uz piekļuvi ierosinātajām darbībām un to īstenošanu tiks ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi un ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana;

13.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, ne arī jebkādus pabalstus vai tiesības, kas pienākas darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai nodrošinātu, ka šis piešķīrums ir pilnībā papildinošs; atgādina, ka dalībvalstīm, kas piesakās EGF finansējuma saņemšanai, ir jānodrošina, ka tiek ievērotas valsts un Savienības tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz kolektīvo atlaišanu un ka attiecīgais uzņēmums ir sniedzis saviem darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību;

14.  aicina Beļģijas iestādes un citas dalībvalstis proaktīvi veikt preventīvus pasākumus, lai nozares pielāgotu globalizācijai un tehnoloģiskajām un vides pārmaiņām un aizsargātu darba ņēmējus no darba zaudēšanas un citām negatīvām globalizācijas sekām;

15.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.  uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem izmantošanu saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu (EGF/2024/002 BE/Limburg machinery and paper)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/691 (2021. gada 28. aprīlis) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1309/2013(6), un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(7), un jo īpaši tā 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) mērķis ir apliecināt solidaritāti un veicināt ilgtspējīgu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību Savienībā, sniedzot atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuri ir atlaisti no darba nozīmīgas pārstrukturizācijas rezultātā, un palīdzot viņiem pēc iespējas ātrāk atgriezties ilgtspējīgā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā.

(2)  EGF maksimālais gada apjoms nepārsniedz 30 miljonus EUR (2018. gada cenās), kā noteikts 8. pantā Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093(8), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/765(9), un Regulas (ES) 2021/691 16. pantā.

(3)  Beļģija 2024. gada 19. jūlijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/691 8. panta 1. punktu saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu saimnieciskās darbības nozarēs, kas klasificētas NACE 2. redakcijas 17. nodaļā “Papīra un papīra izstrādājumu ražošana” un 28. nodaļā “Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana” NUTS 2. līmeņa reģionā Limburgas provincē (BE22) Beļģijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/691 8. panta 5. punktu. Pamatojoties uz Komisijas veikto izvērtējumu, kas izklāstīts priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par līdzekļu izmantošanu(10), tiek uzskatīts, ka pieteikums atbilst Regulas (ES) 2021/691 13. pantā noteiktajiem EGF finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem.

(4)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu 704 135 EUR apmērā saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu.

(5)  Lai pēc iespējas saīsinātu EGF izmantošanai vajadzīgo laiku, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2024. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai piešķirtu 704 135 EUR saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas datums](11).

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/691/oj. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2093/oj. (3) Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/765 (2024. gada 29. februāris), ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L, 2024/765, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj). (4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2020/1222/oj. (5) EGF regulas 3. panta nozīmē. (6) OV L 153, 3.5.2021., 48. lpp. (7) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (8) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.). (9) Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/765 (2024. gada 29. februāris), ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L, 2024/765, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj). (10) COM(2024) 370. (11) ⁕ Datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.

Eiropas Parlamenta 2024. gada 17. decembra rezolūcija par 2023. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību (2024/2056(INI))

P10_TA(2024)0063 A10-0016/2024

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2023. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantu, 24. panta trešo daļu, 228. pantu un 298. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2021/1163, ar kuru nosaka noteikumus un vispārējos nosacījumus, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (Eiropas Ombuda statūti), un atceļ Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 11., 41., 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 148. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A10-0016/2024),

A.  tā kā 2024. gada 18. aprīlī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2023. gadā un tā kā 2024. gada 4. septembrī ombude Emily O’Reilly Briselē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā saskaņā ar LESD 20, 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds ir pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.  tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jādarbojas iespējami atklāti, lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un ka jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem;

D.  tā kā Hartas 41. pants nosaka, ka “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

E.  tā kā Hartas 43. pantā noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

F.   tā kā LESD 298. panta 1. punktā teikts, ka, “veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”;

G.  tā kā Eiropas Ombuds var sniegt ieteikumus un ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus un uzlabojumus, kuru mērķis ir novērst dažādus administratīvas kļūmes aspektus;

H.  tā kā 2023. gadā Ombuds uzsāka 398 izmeklēšanas, no kurām 393 tika ierosinātas uz sūdzību pamata, bet 5 — pēc savas iniciatīvas, un vienlaikus tika pabeigtas 372 izmeklēšanas (369, kuru pamatā bija sūdzības, un 3 — pēc savas iniciatīvas);

I.  tā kā 2023. gadā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Komisiju (250 izmeklēšanas jeb 62,81 %) un nākamie pēc izmeklēšanu skaita bija Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (47 izmeklēšanas jeb 11,81 %), Eiropas Parlaments (16 izmeklēšanas jeb 4,02 %) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) (11 izmeklēšanas jeb 2,76 %); tā kā pārējo izmeklēšanu sadalījums bija šāds: Eiropas Savienības Padome (7 izmeklēšanas jeb 1,76 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (7 izmeklēšanas jeb 1,76 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (6 izmeklēšanas jeb 1,51 %), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (6 izmeklēšanas jeb 1,51 %), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (5 izmeklēšanas jeb 1,26 %), citas ES aģentūras (33 izmeklēšanas jeb 8,27 %) un citas ES iestādes vai struktūras (12 izmeklēšanas jeb 3,01 %);

J.  tā kā 2023. gadā lielākā daļa Ombuda izmeklēšanu attiecās uz Komisiju, kuras administratīvajām darbībām tiek pievērsta ievērojama sabiedrības uzmanība, jo tā ir ES izpildvara;

K.  tā kā Ombuda 2023. gadā pabeigtajās izmeklēšanās 99 (26,6 %) lietās netika konstatētas administratīvas kļūmes, iestāde 206 (55,4 %) lietās bija panākusi risinājumu vai daļēju risinājumu vai atrisinājusi situāciju, 46 (12,4 %) lietās turpmāka izmeklēšana nebija pamatota un 27 (7,3 %) lietās tika konstatētas administratīvas kļūmes;

L.  tā kā trīs galvenie problēmjautājumi ombudes 2023. gadā pabeigtajās izmeklēšanās bija pārredzamība un pārskatatbildība (piemēram, piekļuve informācijai un dokumentiem) (34,2 %), pakalpojumu sniegšanas kultūra (21,5 %) un pieņemšana darbā (15,3 %); tā kā citas bažas ir saistītas ar personāla jautājumu labu pārvaldību, rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu (tostarp pārkāpumu procedūrās), pārkāpumu procedūru pienācīgu pārvaldību, pamattiesību ievērošanu, procesuālo tiesību ievērošanu, dotācijām, iepirkumu, līgumiem, ētiku, sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā un pareizu finanšu pārvaldību;

M.  tā kā 2023. gadā ombude veica arī plašākas stratēģiskās izmeklēšanas un īstenoja iniciatīvas attiecībā uz sistēmiskiem jautājumiem ES iestādēs, aptverot piekļuvi dokumentiem, pamattiesības, ētikas jautājumus, pārskatatbildību lēmumu pieņemšanā un ES ierēdņu pieņemšanu darbā;

N.  tā kā ES pilsoņiem ir plašas tiesības piekļūt ES administrācijas rīcībā esošajiem dokumentiem; tā kā ombude uzsāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lūdzot Komisiju steidzami novērst sistemātisku kavēšanos dokumentu piekļuves pieprasījumu izskatīšanā, lai nodrošinātu, ka tā ievēro termiņus, kas noteikti ES tiesību aktos par publisku piekļuvi (Regula (EK) Nr. 1049/2001(2)); tā kā šajā izmeklēšanā atklājās, ka gadījumos, kad personas lūdz pārskatīt lēmumu par piekļuvi, kas pazīstams kā atkārtots pieprasījums, Komisija 85 % gadījumu neievēro tiesību aktos noteiktos termiņus, un lielākā daļa atbilžu tiek saņemtas pēc 60 dienu laikposma; tā kā šīs kavēšanās dēļ iegūtā informācija bieži vien vairs nebija noderīga pieprasītājiem, liedzot viņiem iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu attiecīgajos laikos;

O.  tā kā ombude pēc stratēģiskās izmeklēšanas 2023. gadā publicēja īpašo ziņojumu par laiku, kas Eiropas Komisijai ir nepieciešams, lai izskatītu pieprasījumus saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem; tā kā Ombuda birojs iesniedza šo ziņojumu Eiropas Parlamentam ar mērķi lūgt tā atbalstu Komisijas ietekmēšanā, lai pārliecinātu to rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, uzskatot, ka pilsoņiem ir tiesības sagaidīt labāku praksi no atvērtas, modernas un uz pakalpojumiem orientētas ES administrācijas;

P.  tā kā īpašais ziņojums tika apspriests Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā un tā rezultātā 2024. gada 14. martā tika tika pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai atbildētu uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi dokumentiem(3), kurā Parlaments pauda nopietnas bažas par ārkārtīgu kavēšanos Komisijas procesā, piešķirot publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, un aicināja Komisiju novērst šo sistemātisko un ievērojamo kavēšanos; tā kā Parlaments norādīja, ka apsvērs iespēju izmantot visus pieejamos Parlamenta instrumentus, lai risinātu šo jautājumu; tā kā rezolūcijā bija arī atsauce uz sarunām par Covid-19 vakcīnu iegādi un Komisija tika aicināta sniegt pienācīgu informāciju, nodrošināt proaktīvāku pārredzamību ar vairāk atvēlētiem cilvēkresursiem atkārtotu pieteikumu izskatīšanai un panākt atvērtāku un konstruktīvāku attieksmi pret pieprasītājiem;

Q.  tā kā ombude uzsvēra, ka Parlamenta jauno ētikas noteikumu īstenošana ir pienācīgi jāuzrauga un jānodrošina;

R.   tā kā Ombuds atzina ievērojamu progresu ētikas noteikumu stiprināšanā Parlamentā pēc Katargeitas, bet pauda bažas par to īstenošanu un izpildes panākšanu; tā kā Ombuds sāka atsevišķu izmeklēšanu par ceļa izdevumiem, ko Komisijai kopš 2021. gada ir maksājušas trešās personas;

S.  tā kā pārredzamība ir būtiska demokrātiskas sabiedrības daļa un svarīgs instruments cīņā pret korupciju; tā kā ES pilsoņiem ir tiesības uz visaugstāko pārredzamības līmeni un tā kā visaugstākais publisko dokumentu pieejamības līmenis ir būtisks, lai nodrošinātu pārskatatbildību;

T.  tā kā 2023. gadā Ombuda birojs vēl vairāk palielināja sabiedrības informētību par Ombuda lomu augstu darba standartu uzturēšanā ES administrācijā un pilsoņu tiesību un pamatbrīvību aizsardzībā,

1.  apstiprina 2023. gada ziņojumu, ko iesniedza Eiropas ombude, un atzinīgi vērtē viņas teicamo izklāstījumu, kurā norādīti vissvarīgākie fakti un skaitļi attiecībā uz Ombuda darbu 2023. gadā;

2.  apsveic Emily O’Reilly par viņas ievērojamo darbu un nenogurstošajiem centieniem atbalstīt demokrātiju, uzlabojot ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pārskatatbildību un pārredzamību, un nodrošināt, ka ES administrācija reaģē uz pilsoņu bažām;

3.  pauž atzinību par Eiropas Ombuda konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar Lūgumrakstu komiteju, kā arī ar citām ES iestādēm;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir publicējis ES dokumentu piekļuves rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palielināt pilsoņu informētību par viņu tiesībām piekļūt dokumentiem un dot viņiem iespēju rūpīgi pārbaudīt ES lēmumu pieņemšanu; uzskata, ka ir būtiski turpināt sniegt pilsoņiem atbilstošu informāciju par Ombuda lomu un darbības jomu un tā ietekmi uz ES iestāžu attīstību;

5.  atzinīgi vērtē ieteikumus pēc Ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas par laiku, kas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem; aicina Komisiju uzlabot veidu, kādā tā izskata šādus pieprasījumus, steidzami novērst sistēmisko kavēšanos un ievērot termiņus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; piekrīt Ombuda viedoklim, ka pieprasītie dokumenti un informācija bieži vien ir laika ziņā sensitīvi un kavēšanās gadījumā var zaudēt nozīmi pieprasītājiem; uzskata, ka Komisijai ir proaktīvi jāpublicē dokumenti un statistika par to, kā tā izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, jo šāda informācija ir būtiska, lai uzlabotu pārredzamību šajā jautājumā un stiprinātu Komisijas pārskatatbildību pilsoņu priekšā; uzsver, ka lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība ir bijusi daudzu Ombuda izmeklēšanu uzmanības centrā, jo īpaši attiecībā uz lobēšanu;

6.   uzsver, ka publiska piekļuve dokumentiem ir ES pilsoņu pamattiesības un viens no Eiropas demokrātijas stūrakmeņiem; atgādina, ka tehnoloģiju un sabiedrības attīstība kopš Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pieņemšanas rada nepieciešamību to pielāgot jaunajam digitālajam kontekstam; šajā sakarā atzīst, ka šī regula ir jāpārskata, un mudina Padomi iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Parlamentu un Komisiju par tās pārskatīšanu, lai šīs trīs galvenās ES iestādes kļūtu par paraugu attiecībā uz pārredzamību un publisku pārskatatbildību visā ES; pauž stingru pārliecību, ka jebkuras sarunas par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšanu būtu jābalsta uz Parlamenta jau pieņemto nostāju un ka tās darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas procesa pārskatatbildību; šajā kontekstā atgādina par Parlamenta nostāju, ka ar dokumentu būtu jāsaprot jebkurš tāds datu saturs neatkarīgi no informācijas nesēja (uz papīra vai elektroniskā formā vai skaņas, vizuālo vai audiovizuālo ierakstu veidā), kas attiecas uz jautājumu Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras atbildības jomā(4); uzsver, ka ir būtiski, lai iestādes attiecībās ar pilsoņiem būtu pārredzamas, kā tas atzīts arī ombudes izmeklēšanā par trialogu pārredzamību(5), kurā ombude pauda izpratni par īpašajām problēmām un sensitīvajiem aspektiem ES iestāžu sarunu sistēmā, tomēr aicināja iestādes censties pārvarēt šādas problēmas, lai pilsoņi varētu efektīvi īstenot savas demokrātiskās tiesības;

7.  atbalsta ombudes īpašā ziņojuma(6) Eiropas Parlamentam secinājumus par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, un pauž bažas par ombudes novērtējumu, ka šī sistēmiskā un būtiskā kavēšanās, Komisijai izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, ir uzskatāma par administratīvu kļūmi; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija vairāk resursu veltītu atkārtotu pieprasījumu izskatīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kā arī tam, ka ir vajadzīga proaktīvāka pārredzamība un konstruktīvāka pieeja attiecībā uz pieprasījumu iesniedzējiem; aicina Komisiju prioritārā kārtā labot šo situāciju, reformējot sabiedrības piekļuves dokumentiem pārvaldību savā iestādē; atgādina Komisijai par Parlamenta tiesībām vērsties pret to Eiropas Savienības Tiesā (EST) un sagaida, ka jaunā komisāru kolēģija skaidri un nepārprotami apņemsies labot šo situāciju;

8.  pieņem zināšanai ombudes izmeklēšanu par to, cik lielā mērā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija piemēro ES tiesību aktus un EST lēmumus attiecībā uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, kurā ombude uzsvēra nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, kā arī veicināt ES pilsoņu līdzdalību ES likumdošanas procesā; atzīst, ka ir svarīgi laikus izskatīt visu iestāžu pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, lai veicinātu uzticēšanos ES likumdošanas procesam, kura pamatā ir galvenie pārredzamības un publiskas piekļuves informācijai principi, kā apstiprināts EST judikatūrā; atgādina, ka saskaņā ar EST judikatūru ES iestādes var atteikties publiskot leģislatīvos dokumentus tikai ārkārtas apstākļos un šādas rīcības pamatojumam ir jābalstās uz konkrētiem un taustāmiem faktiem;

9.   norāda uz ombudes nodomu veikt plašāku izmeklēšanu par to, kā Komisija interpretē vides informācijas un ar emisijām vidē saistītās informācijas tvērumu; pauž īpašas bažas par to, ka ombude konstatēja administratīvas kļūmes Komisijas atteikumā nodrošināt piekļuvi dokumentiem par keramikas nozares siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu; pauž nožēlu par to, ka Komisija noraidīja ombudes ierosināto risinājumu un nespēja nodrošināt vajadzīgo pārredzamību, kā arī pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem(7), kā arī Orhūsas konvenciju; aicina Komisiju garantēt publisku piekļuvi vides informācijai saskaņā ar ES tiesību aktiem un saistīto EST judikatūru un veicināt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā; pauž bažas par to, ka Komisijas atteikums nodrošināt piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem par siltumnīcefekta gāzu emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, attiecas arī uz citiem rūpnieciskiem objektiem ārpus keramikas nozares, un aicina Ombudu turpināt palielināt informētību par izmeklēšanas konstatējumiem, lai palielinātu pārredzamību; atgādina, ka ievērojams skaits Eiropas Parlamentam iesniegto lūgumrakstu attiecas uz vides informācijas trūkumu vai ierobežotu piekļuvi tai;

10.  aicina Padomi nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi juridiskajam atzinumam par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvu (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā(8), kā to ieteica ombude, kas šajā jautājumā atrada pierādījumus par administratīvu kļūmi;

11.   atbalsta ombudes centienus palīdzēt sīkāk precizēt, kas ir uzskatāms par ES dokumentu, un uzsver, ka ES iestādēm būtu jāievēro ombudes ieteikumi, lai pielāgotu savu administratīvo praksi nolūkā ņemt vērā saziņas līdzekļu attīstību; uzsver, ka pilsoņu tiesības uz publisku piekļuvi informācijai attiecas uz rakstiskiem fiziskiem un elektroniskiem dokumentiem, kā arī audio un audiovizuāliem ierakstiem, kas saistīti ar ES iestāžu politiku, darbībām un lēmumiem, un atgādina, ka ar darbu saistītas īsziņas un tūlītējās ziņapmaiņas ziņas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 tiek uzskatītas par dokumentiem; pauž nožēlu par gadījumiem, kad Komisija nav piešķīrusi publisku piekļuvi dokumentiem e-pastu vai īsziņu veidā, piemēram, attiecībā uz ES augsnes, meža un klimata pielāgošanās stratēģiju projektiem vai informācijas apmaiņu starp Komisijas priekšsēdētāju un kāda farmācijas uzņēmuma izpilddirektoru saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi;

12.  atzinīgi vērtē ombudes apņemšanos ievērot pamattiesības ar migrāciju saistītās darbībās; norāda, ka ombude lūdza Komisijai sniegt papildu skaidrojumu par to, kā tā plāno garantēt cilvēktiesību ievērošanu ES un Tunisijas saprašanās memoranda kontekstā, lai nodrošinātu, ka ES pilda savas saistības cilvēktiesību jomā; uzsver, ka visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir pienākums ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Līgumos un Hartā;

13.  pieņem zināšanai Komisijas lēmumu sadarboties ar valstu un vietējām iestādēm, lai izstrādātu ES finansēto migrācijas pārvaldības mehānismu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu pēc Ombuda ierosinātās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas;

14.   atzinīgi vērtē Ombuda izmeklēšanas pēc Katargeitas skandāla Parlamentā; stingri atbalsta Ombuda secinājumus, ka ES iestādēm ir jāievēro un jāstiprina ES ētikas un pretkorupcijas noteikumi un ka Parlamenta īstenotās reformas šajā jomā ir pienācīgi jāuzrauga un jāīsteno visos līmeņos; uzsver, ka Parlamentam un Komisijai vienmēr ir jāpievērš īpaša uzmanība tiešām un netiešām lobēšanas darbībām, lai apzinātu nepilnības un trūkumus, kas var apdraudēt pārredzamību un pārskatatbildību un palielināt potenciālo interešu konfliktu risku; atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas panākts saistībā ar pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu attiecībā uz integritāti un pārredzamību, un mudina ombudi attiecīgā gadījumā turpināt uzraudzīt tā īstenošanas procesu; uzsver, ka ētikas noteikumi ir stingri jāievēro, lai stiprinātu pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm;

15.  uzsver pārredzamības, labas pārvaldības un iestāžu līdzsvara un atsvara būtisko nozīmi ES iestāžu darbā;

16.  pieņem zināšanai ombudes veiktās izmeklēšanas par interešu konflikta risku Komisijā, jo īpaši Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) jomā, tostarp to, ka Komisijai nav pienākuma publiskot to ekspertu vārdus, ar kuriem tā apspriežas par projektiem, kas saistīti ar EAF; šajā kontekstā norāda uz ombudes ierosinājumu, ka Komisijai būtu proaktīvi jāpublicē Regulējuma kontroles padomes locekļu interešu deklarācijas un vajadzības gadījumā jāgroza attiecīgie noteikumi, kas reglamentē padomi;

17.  pieņem zināšanai ombudes aicinājumu Eiropas Investīciju bankai (EIB) uzlabot noteikumus par interešu konfliktiem un stiprināt tās Ētikas un atbilstības komitejas pārraudzības lomu pēc tam, kad tās priekšsēdētāja vietnieks kļuva par valsts attīstību veicinošas bankas izpilddirektoru; šajā sakarā mudina ombudi arī turpmāk pievērsties jautājumam par nogaidīšanas periodiem un virpuļdurvju efektu attiecībā uz visu ES iestāžu, aģentūru un struktūru augstākā līmeņa darbiniekiem, lai nodrošinātu visaugstākos ētikas standartus pārredzamībai un publiskai pārskatatbildībai;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas iekšējo norādījumu par publisko iepirkumu izmaiņas, kas pozitīvi novērtētas ombudes izmeklēšanā un kas stiprina iespējamo profesionālo interešu konfliktu risināšanu uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus;

19.  mudina Komisiju pastiprināt centienus palielināt pārredzamību attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un aicina Komisiju uzlabot pieprasījumu par publisku piekļuvi ar ANM saistītiem dokumentiem izskatīšanu un turpināt publicēt dalībvalstu maksājumu pieprasījumu provizoriskos novērtējumus;

20.  atzinīgi vērtē ombudes lēmumu pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par Komisijas kavēšanos saistībā ar bīstamu ķimikāliju riska pārvaldību ar mērķi izskatīt kavēšanos saistībā ar ierobežojumu ieviešanu konkrētu ķimikāliju radīto risku mazināšanai un ķimikāliju iekļaušanu to vielu sarakstā, kuru izmantošanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja;

21.  pauž bažas par to, ka ombude konstatēja vairākas pārredzamības problēmas Komisijas sadarbībā ar tabakas nozari; tomēr norāda, ka Komisija ir apņēmusies sīkāk izvērtēt tās departamentu pakļautību tabakas nozares īstenotai lobēšanai; atgādina Komisijai, ka ES un visas tās dalībvalstis ir parakstījušas Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli un ka tādēļ tām, nosakot un īstenojot savu sabiedrības veselības politiku attiecībā uz tabakas kontroli, ir jārīkojas, lai aizsargātu šo politiku no tabakas nozares komerciālām un citām savtīgām interesēm;

22.  atgādina par ES iestāžu obligāto pienākumu nodrošināt pakalpojumus, izmantojot neatkarīgus un augsti kvalificētus ierēdņus, kas pieņemti darbā atklātā veidā un ar pienācīgu ģeogrāfisko līdzsvaru starp valstspiederību un valodām; norāda, ka ombude veica izmeklēšanu par to, kā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) veica priekšatlases testus saistībā ar procedūru jaunu darbinieku pieņemšanai darbā ES civildienestā, un konstatēja problēmas saistībā ar tādu testu organizēšanu, kurus veic tikai attālināti; aicina EPSO uzlabot darbā pieņemšanas procedūras, nodrošinot, ka tehniskās prasības nerada nelabvēlīgus apstākļus konkrētiem kandidātiem, un sniegt kandidātiem skaidru informāciju; uzskata, ka kandidātiem, ja viņi to vēlas, būtu jādod iespēja piedalīties šajos testos, fiziski ierodoties testēšanas centrā, kas bija ierasta prakse pirms Covid-19 pandēmijas;

23.  atzinīgi vērtē to, ka 2023. gadā Eiropas ombuda birojs turpināja publiskot savu lomu un popularizēt savu darbu pēc iespējas plašākai auditorijai un piedalījās Eiropas Jaunatnes dienās (EYE2023); uzsver, cik svarīga ir ombudes rīkotā diskusija ar Komisijas un Parlamenta līdzdalību par atbilstību ES administrācijas integritātes regulējumam;

24.  atzinīgi vērtē ombudes sāktās izmeklēšanas procedūras pēc sūdzībām, kuras iesniegušas personas ar invaliditāti, un mudina viņu aktīvi līdzdarboties ES pamatsistēmā UNCRPD īstenošanai; uzsver, cik svarīga ir ombudes apņemšanās uzraudzīt, kā ES administrācija īsteno UNCRPD, un aicina visas ES iestādes pievērst vislielāko uzmanību ombudes ieteikumiem pēc izmeklēšanām, kas saistītas ar personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē to, kā ombude 2023. gadā vadīja ES satvaru attiecībā uz UNCRPD un kā viņa turpināja darbu kā šī satvara dalībniece;

25.  uzsver, ka “Eiropas Piekļūstamības akts”(9) tika pieņemts 2019. gada 17. aprīlī un ka tajā noteiktais termiņš tā transponēšanai dalībvalstīs bija 2022. gada 28. jūnijs; uzsver, ka Eiropas Piekļūstamības akta galvenais mērķis bija atvieglot dzīvi vismaz 87 miljoniem personu ar invaliditāti, cita starpā atvieglojot tiem piekļuvi sabiedriskajam transportam, banku pakalpojumiem, datoriem, televizoriem, e-grāmatām un tiešsaistes veikaliem; pauž dziļu nožēlu par to, ka visas dalībvalstis joprojām nenodrošina tā pilnīgu un konsekventu transponēšanu un turpina uzkrāt kavējumus, kā to apstiprina Komisijas sāktās pārkāpuma procedūras pret tām; aicina ombudi pievērst uzmanību šim ļoti nopietnajam ES tiesību aktu pārkāpumam, kas nopietni apdraud personu ar invaliditāti tiesības, kā daļu no vispārējām darbībām, ko veic ES satvarā saistībā ar UNCRPD, lai palīdzētu to prioritārā kārtā novērst;

26.  atzinīgi vērtē ombudes izmeklēšanu par to, kā Komisija piemēro ES Civildienesta noteikumos paredzēto noteikumu par bērna pabalsta divkāršošanu, lai palīdzētu aprūpēt bērnus ar invaliditāti; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt visas ES pārvaldes centienus pārskatīt piemērojamos noteikumus, lai nodrošinātu, ka visi šāda veida pabalsta pieteikumi tiek izvērtēti individuāli un pēc būtības;

27.  uzsver to, cik nozīmīgs ir Eiropas Ombudu tīkls (EOT) un ikgadējās sanāksmes, ko EOT rīko ar valstu un reģionu ombudiem, lai vēl vairāk palielinātu informētību par to, ko Eiropas ombuds var darīt Eiropas pilsoņu labā; mudina ombudu turpināt piedalīties pieredzes un paraugprakses apmaiņā ar valstu ombudiem, izmantojot EOT; pieņem zināšanai to, ka 2023. gada EOT ikgadējā konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēktiesību aizsardzībai un MI izmantošanas publiskajā pārvaldē ieguvumu un potenciālo trūkumu risināšanai; mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas labāk izmantot Eiropas Ombuda pakalpojumus, lai veiktu ES iestāžu kontroli, garantētu pārredzamību un izskatītu Savienības tiesību aktu neievērošanas gadījumus; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību ombuda iestādes pievienošanos EOT; aicina Ombudu stiprināt sadarbību ar ES kandidātvalstu ombudu birojiem, lai uzlabotu šo valstu publisko iestāžu spēju pielāgoties ES standartiem attiecībā uz labu pārvaldību, integritāti un pārskatatbildību;

28.  prasa turpināt ciešo sadarbību starp ombudi un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, kuru kopīgais uzdevums ir tuvināt ES iestādes pilsoņiem; pauž lielu atzinību par ombudes pievērsto uzmanību un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz visām sūdzībām, tostarp sūdzību, kas neietilpst viņas kompetencē un attiecas uz ES tiesību aktu īstenošanu, nodošanu citai attiecīgajai iestādei vai Parlamenta Lūgumrakstu komitejai; mudina Ombuda biroju turpināt centienus šajā ziņā, ņemot vērā to, ka sadarbība ar Lūgumrakstu komiteju, savlaicīga informācija un piekļuve dokumentiem visās 24 oficiālajās ES valodās var palielināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības efektīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā;

29.  atzinīgi vērtē to, ka ES iestāžu apstiprinājumu īpatsvars 2023. gadā, proti, pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no Ombuda iesniegto priekšlikumu kopskaita par to, lai labotu vai uzlabotu administratīvo praksi, bija 81 %, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; tomēr pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem ir pilnībā un konsekventi jāievēro visi Ombuda ieteiktie risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi;

30.  atzinīgi vērtē ombudes pastāvīgās konstruktīvās darba attiecības ar Komisiju, kas ir ES iestāde, kuru skar lielākā daļa ombuda izmeklēšanu; norāda, ka šīs attiecības palīdz Komisijai padarīt administratīvās procedūras efektīvākas un pārredzamākas;

31.  pauž atzinību un atzinīgi vērtē ombudes un viņas biroja centienus pastāvīgi uzlabot savas iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka sūdzību iesniedzēju gūtā pieredze ir optimāla un ka sūdzības tiek izskatītas pēc iespējas efektīvāk; mudina ombudes centienus vēl vairāk uzlabot savu darbību pamanāmību un atzinīgi vērtē Ombuda tiešsaistes sūdzību sistēmas uzlabojumus, kas ir padarījuši to lietotājdraudzīgāku; atzinīgi vērtē ombuda daudzvalodu tīmekļvietni, kas atspoguļo ombuda apņemšanos piedāvāt palīdzību 24 ES oficiālajās valodās; uzsver, ka ir svarīgi garantēt personām ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi visiem resursiem, ko ES nodrošina saviem pilsoņiem, jo īpaši izmantojot sistemātiskus rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, ko piedāvā visās oficiālajās valodās, tostarp zīmju valodā;

32.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) OV L 253, 16.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1163/oj. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj). (3) OV C, C/2024/6560, 12.11.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6560/oj. (4) Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (pārstrādāta redakcija), 3. pants: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-7-2011-0580_LV.pdf. (5) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/69206. (6) Īpašais ziņojums no Eiropas ombudes viņas stratēģiskajā izmeklēšanā par laiku, kas Eiropas Komisijai ir nepieciešams, lai izskatītu pieprasījumus saistībā ar publisku piekļuvi dokumentiem (OI/2/2022/OAM). (7) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1367/oj. (8) OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2041/oj. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/882/oj).