Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/0255(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0141/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0141/2014

Debates :

PV 11/03/2014 - 15
CRE 11/03/2014 - 15

Balsojumi :

PV 12/03/2014 - 8.27
CRE 12/03/2014 - 8.27
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0234

Pieņemtie teksti
PDF 534kWORD 147k
Trešdiena, 2014. gada 12. marts - Strasbūra
Eiropas Prokuratūra
P7_TA(2014)0234A7-0141/2014
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)05342013/0255(APP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2013)0534),

–  ņemot vērā priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–  ņemot vērā priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā,

–  ņemot vērā tā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas(1),

–  ņemot vērā citus instrumentus krimināltiesību jomā, kurus ar koplēmumu ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, piemēram, Direktīvu 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un par tiesībām sazināties, kamēr atņemta brīvība, Direktīvu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās u. c.,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6. un 7. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 86., 218., 263., 265., 267., 268. un 340. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras atzinumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 30. janvāra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas starpposma ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas, Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0141/2014),

A.  tā kā galvenie Eiropas Prokuratūras izveides mērķi ir veicināt spēcīgāku Savienības finanšu interešu aizsardzību, vairot ES uzņēmumu un iedzīvotāju uzticību Savienības iestādēm un nodrošināt efektīvāku izmeklēšanu un lietu ierosināšanu attiecībā uz pārkāpumiem, kas skar ES finanšu intereses, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

B.  tā kā ES ir sev noteikusi uzdevumu izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu tā ievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā aizvien pieaug noziegumu pārrobežu raksturs, un attiecībā uz noziegumiem pret Savienības finanšu interesēm, kuri ik gadu rada būtisku finanšu kaitējumu, ES ir efektīvi jāreaģē, piešķirot pievienoto vērtību visu dalībvalstu kopīgajiem pūliņiem, jo ES budžeta aizsardzību pret krāpšanu var labāk īstenot ES līmenī;

C.  tā kā ES budžeta jomā jāpiemēro stingras neiecietības princips, lai saskaņoti un efektīvi novērstu krāpšanu attiecībā uz Eiropas Savienības finanšu interesēm;

D.  tā kā dalībvalstīm ir galvenā atbildība par apmēram 80 % Savienības budžeta izpildi un par pašu resursu iekasēšanu, kā noteikts Padomes Lēmumā 2007/436/EK, Euratom(2), kuru drīzumā aizstās ar Padomes lēmumu par grozīto Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2011)0739);

E.  tā kā vienlīdz svarīgi ir nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību gan ES resursu iekasēšanas, gan izdevumu līmenī,

F.  tā kā 10 % OLAF veikto izmeklēšanu attiecas uz pārrobežu organizēto noziedzību, taču šie gadījumi veido 40 % no globālās finanšu ietekmes uz Eiropas Savienības finanšu interesēm;

G.  tā kā Eiropas Prokuratūras izveide ir vienīgā darbība krimināltiesiskuma jomā, uz kuru neattiecas parastā likumdošanas procedūra;

H.  tā kā priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, ir nedalāmi saistīts ar priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, un priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra;

I.  tā kā noteikumu ievērošanai attiecībā uz tiesiskumu jābūt visas Eiropas likumdošanas pamatprincipam, jo īpaši tiesiskuma un personu pamattiesību aizsardzības jomā,

J.  tā kā 14 valstu parlamentu palātas 11 dalībvalstīs ir ieviesušas „dzeltenās kartītes” mehānismu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu un tā kā Komisija 2013. gada 27. novembrī nolēma priekšlikumu saglabāt, tomēr apgalvojot, ka likumdošanas procesā tā pienācīgi ņems vērā valstu parlamentu palātu pamatotos atzinumus;

K.  tā kā LESD 86. panta 1. punktā noteikts, ka Padomei, lai izveidotu Eiropas Prokuratūru, ir jālemj vienprātīgi, un tā kā izredzes panākt šādu vienprātību ir ļoti vājas un līdz ar to šķiet ticamāk, ka dažas dalībvalstis izveidos Eiropas Prokuratūru, izmantojot ciešāku sadarbību, kas Komisijai liktu ierosināt jaunu priekšlikumu;

1.  uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir solis uz priekšu, lai izveidotu Eiropas krimināltiesību telpu un stiprinātu līdzekļus tādas krāpšanas apkarošanai, kura skar Eiropas finanšu intereses, tādējādi palielinot nodokļu maksātāju uzticēšanos ES;

2.  uzsver, ka Eiropas Prokuratūras izveide varētu sniegt noteiktu pievienoto vērtību Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, pieņemot, ka tajā līdzdarbojas visas dalībvalstis, jo Savienības finanšu intereses un līdz ar to Eiropas nodokļu maksātāju intereses ir jāaizsargā visās dalībvalstīs;

3.  aicina Padomi plaši iesaistīt Parlamentu savā likumdošanas, nodrošinot pastāvīgu informācijas plūsmu un pastāvīgi apspriežoties ar Parlamentu, kas ļautu panākt rezultātu, kurš ir saskaņā ar grozījumiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību pēc Lisabonas procesa un kuru īpaši atbalsta abas puses;

4.  uzskatot, ka ES vispārējās darbības saskaņotība tiesiskuma jomā ir īpaši būtiska tās efektivitātei, aicina Eiropas likumdevēju izskatīt šo priekšlikumu, ņemot vērā citus ar to cieši saistītus priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, un priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), un citus saistītos instrumentus krimināltiesību un procesuālo tiesību jomā, lai varētu nodrošināt šā priekšlikuma pilnīgu saderību ar visu iepriekš minēto un saskaņotu īstenošanu;

5.  uzskata, ka Eiropas Prokuratūras pilnvaru īstenošanā un praksē ir jāievēro pamattiesību kopums, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās; tādēļ aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā šādus ierosinājumus:

   i) Eiropas Prokuratūrai būtu jādarbojas, stingri ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu un līdz ar to ievērojot atbilstošākās principu, kas liek iepriekš skaidri noteikt kritērijus, ar kuriem nosaka jurisdikcijas īstenošanai kompetento tiesu; tā kā pašreizējais 27. panta 4. punkta formulējums piešķir Eiropas Prokuratūrai pārmērīgas pilnvaras dažādu jurisdikcijas kritēriju piemērošanā, minētie kritēriji būtu jāpadara saistoši un jānosaka minēto kritēriju hierarhija, lai nodrošinātu prognozējamību; šajā sakarībā būtu jāņem vērā aizdomās turētā tiesības; turklāt uz kompetences noteikšanu saskaņā ar minētajiem kritērijiem attiecina pārbaudi tiesā;
   ii) Eiropas Prokuratūrai vajadzētu būt pilnīgi neatkarīgai gan no valstu valdībām, gan no ES iestādēm, un tā būtu jāaizsargā pret jebkādu politisku spiedienu;
  iii) Eiropas Prokuratūras kompetences jomai vajadzētu būt precīzi noteiktai, ļaujot iepriekš konstatēt noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem tā attiecas; Parlaments prasa rūpīgi pārskatīt Komisijas priekšlikuma 13. panta definīcijas attiecībā uz papildu kompetenci, jo pašreizējā redakcijā tās pārsniedz LESD 86. panta 1. līdz 3. punkta darbības jomas robežas; tas būtu jādara tā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Prokuratūrai ir pilnvaras rīkoties attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas neattiecas uz Savienības finanšu interesēm, tikai gadījumos, kad ir spēkā visi turpmāk minētie apstākļi:
   a) konkrēta rīcība ir noziedzīgs nodarījums, kas vienlaikus ietver Savienības finanšu interešu un citus pārkāpumus; un
   b) noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar Savienības finanšu interesēm, ir dominējoši, un pārējie noziedzīgie nodarījumi ir tikai papildinoši; un
   c) pārējos noziedzīgos nodarījumus nebūtu iespējams izskatīt tiesā un par tiem sodīt, veicot kriminālvajāšanu un nosakot spriedumu atsevišķi no pārkāpuma, kas saistīts ar Savienības finanšu interesēm;
     turklāt uz kompetences noteikšanu saskaņā ar minētajiem kritērijiem attiecina pārbaudi tiesā;
   iv) ņemot vērā to, ka vēl nav pieņemta priekšlikuma 12. pantā minētā direktīva, kurā ir noteikti noziedzīgi nodarījumi, kas būs Eiropas Prokuratūras kompetencē, priekšlikuma tekstā būtu jāprecizē, ka Eiropas Prokuratūra nevar veikt kriminālvajāšanu tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, kuri to izdarīšanas brīdī vēl nav noteikti attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos; turklāt Eiropas Prokuratūrai nevajadzētu izmantot savu kompetenci saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti, pirms tā ir pilnībā uzsākusi darbu; līdz ar to būtu attiecīgi jāgroza priekšlikuma 71. pants;
   v) Eiropas Prokuratūras rīcībā esošajiem izmeklēšanas instrumentiem un pasākumiem vajadzētu būt saskaņotiem, precīzi noteiktiem un saderīgiem ar tās dalībvalsts tiesību sistēmu, kurā tie tiek īstenoti; turklāt kritēriji izmeklēšanas pasākumu izmantošanai ir jānosaka precīzāk, lai izslēgtu iespēju izvēlēties labvēlīgāko tiesvedības vietu;
   vi) pierādījumu pieņemamība un to novērtējums, kas veikts saskaņā ar 30. pantu ir galvenie elementi kriminālizmeklēšanā; attiecīgajiem noteikumiem jābūt skaidrai un saskaņotiem visā Eiropas Prokuratūras darbības jomā un tiem pilnībā jāatbilst procesuālajām garantijām; lai nodrošinātu šādu atbilstību, pierādījumu pieņemamības nosacījumos būtu jāievēro visas tiesības, kas nodrošinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā;
   vii) tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību ir jāsaglabā visā Eiropas Prokuratūras darbības laikā visā Savienībā; tādēļ Eiropas prokurora pieņemtie lēmumi būtu jāpārbauda kompetentajā tiesā; šajā sakarībā uz Eiropas Prokuratūras pirms tiesas vai neatkarīgi no tiesas pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, tiem, kas aprakstīti 27., 28., 29. pantā attiecībā uz kompetenci, lietas izbeigšanu un vienošanos, vajadzētu attiekties tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami Savienības tiesās;

priekšlikuma 36. pants būtu jāpārstrādā, lai nepieļautu, ka tiek apieti Līguma noteikumi par Savienības tiesu jurisdikciju un ka tiek nesamērīgi ierobežotas tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktu;

   viii) priekšlikuma 28. panta noteikumos būtu skaidri jānorāda, ka pēc tam, kad Eiropas Prokuratūra ir izbeigusi lietu saistībā ar nenozīmīgiem nodarījumiem, valsts kriminālvajāšanas iestādes var turpināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, ja to atļauj attiecīgie valsts tiesību akti, un, kad attiecīgu pierādījumu trūkumu nevar prognozējami novērst ar turpmākām proporcionālām izmeklēšanas darbībām, lietas izbeigšana ir obligāta; turklāt izmeklēšanas laikā, tiklīdz iespējams, jāpārbauda, vai ir obligāts pamats lietas izbeigšanai, un, tiklīdz ir piemērojams kāds no obligātajiem pamatiem, lieta ir jāizbeidz bez nepamatotas kavēšanās;
   ix) visos gadījumos ir jānovērš patvaļīga tiesvedība; līdz ar to noteikums par „pareizu tiesvedību” kā vienošanās pamats atbilstoši 29. panta 1. punktam būtu jāaizstāj ar konkrētākiem kritērijiem; vienošanās īpaši būtu jāizslēdz, sākot no apsūdzības laika, un jebkurā gadījumā lietās, kuras var izbeigt saskaņā ar priekšlikuma 28. pantu, kā arī nopietnu pārkāpumu gadījumos;
   x) tā kā Eiropas Prokuratūras pilnvaras paredz ne tikai pārskatīšanu Tiesā, bet arī Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu veiktu uzraudzību, ir jāiekļauj attiecīgi noteikumi, jo īpaši tāpēc, lai nodrošinātu efektīvas un saskaņotas prakses starp dalībvalstīm un tiesiskuma ievērošanu;

6.  uzsverot nepieciešamību pilnībā ievērot pamatprincipus, tostarp nepieciešamību nodrošināt taisnīgu tiesu, ar ko ir tieši saistītas aizsardzības garantijas kriminālprocesā, aicina Padomi ņemt vērā arī šādus ierosinājumus un attiecīgi nodrošināt turpmāk minēto:

   i) visās Eiropas Prokuratūras darbībās būtu jānodrošina tiesību uz aizstāvību augsta līmeņa aizsardzība, jo īpaši ņemot vērā, ka Savienībai vajadzētu kļūt par telpu, kurā Eiropas Prokuratūra var darboties operatīvi bez nepieciešamības izmantot savstarpējas tiesiskās aizsardzības līdzekļus; šajā sakarībā ES minimālo standartu ievērošana personu tiesību jomā kriminālprocesā visās dalībvalstīs ir īpaši būtisks aspekts, lai Eiropas Prokuratūra darbotos atbilstīgi.

Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka Padomes 2009. gada 30. novembrī pieņemtā ceļveža aizdomās turēto vai apsūdzēto personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā izstrāde vēl nav pabeigta un priekšlikumā iekļautās atsauces uz valstu tiesību aktiem ir saistītas tikai ar tiesībām klusēt, nevainīguma prezumpciju, kā arī ar tiesībām uz juridisko palīdzību un izmeklēšanu aizstāvības nolūkos; tādēļ, lai ievērotu pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, tiesību aktiem, ko piemēro aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras ir iesaistītas Eiropas Prokuratūras tiesvedībā, būtu jāattiecas arī uz procesuālajām garantijām pret Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas vai lietas ierosināšanas aktiem, neskarot nekādus papildu vai augstākus procesuālo garantiju standartus, ko piešķir ar Savienības tiesību aktiem;

   ii) pēc attiecīgā transponēšanas perioda beigām Savienības procesuālo tiesību akta netransponēšanai vai nepareizai transponēšanai valsts tiesību aktos nekad nevajadzētu tikt izmantotai pret atsevišķu indivīdu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkā, un šādus tiesību aktus vienmēr piemēro saskaņā ar Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru;
   iii) ne bis in idem principa ievērošanu;
   iv) lietas ierosināšanai būtu jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam, Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, kā arī piemērojamiem ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību; īpaša uzmanība būtu jāpievērš datu subjektu tiesībām gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām;

7.  aicina Padomi ņemt vērā šādus ierosinājumus, atsaucoties uz nepieciešamību izveidot elastīgas, vienkāršotas un efektīvas Eiropas Prokuratūras struktūras, kas spēj sasniegt visaugstākos rezultātus:

   i) lai nodrošinātu veiksmīgus un taisnīgus izmeklēšanas rezultātus un tās koordinēšanu, vadošajām personām pilnībā jāizprot attiecīgo valstu tiesību sistēmas; tādēļ Eiropas Prokuratūras organizācijas modeļa galvenajā līmenī jānodrošina atbilstošas prasmes, pieredze un zināšanas par dalībvalstu tiesību sistēmām;
   ii) lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti laikus un efektīvi, Eiropas Prokuratūrai būtu jāspēj paplašināt lēmumu pieņemšanas procedūru ar konkrētās lietās kompetentu deleģēto valstu prokuroru palīdzību;
   iii) lai garantētu, ka Eiropas Prokuratūra var nodrošināt augstus neatkarības, efektivitātes, pieredzes un profesionalitātes standartus, tās darbiniekiem jābūt pēc iespējas augstāk kvalificētiem un jānodrošina šajā rezolūcijā noteikto mērķu sasniegšana; proti, tās darbinieki var būt no tiesību sistēmas — juridisko profesiju vai citu tādu jomu pārstāvji, kurās tie ir guvuši iepriekš minēto pieredzi un profesionalitāti, kā arī atbilstošas zināšanas par dalībvalstu tiesību sistēmām; līdz ar to, kā Komisija atzinusi priekšlikuma paskaidrojuma raksta 4. punktā, kopējās izmaksas jāsaista ar pašas Eiropas Prokuratūras faktiskajām vajadzībām, kas saistītas ar efektivitāti un darbību;
   iv) būtu jāizveido Eiropas Prokuratūras darbību kontroles mehānisms, kas par tām ziņotu katru gadu;

8.  pieņem zināšanai ieceri Eiropas Prokuratūru veidot uz esošo struktūru pamata — Komisija uzskata, ka šāds risinājums neradītu ievērojamas jaunas izmaksas Savienībai vai tās dalībvalstīm, jo Prokuratūras administratīvos pienākumus veiktu Eurojust un cilvēkresursus piesaistītu no esošajām struktūrām, piemēram, OLAF;

9.  pauž šaubas par priekšlikumā piesaukto izmaksu efektivitāti, jo Eiropas Prokuratūrā ir jāveido katrai dalībvalstij sava specializēta nodaļa, kurai būs labi jāpārzina attiecīgās valsts tiesiskais regulējums, lai varētu efektīvi veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu; prasa veikt analīzi, lai izvērtētu izmaksas, ko Eiropas Prokuratūras izveide rada ES budžetam, un jebkādu ietekmi uz dalībvalstu budžetiem; prasa veikt šādu analīzi, lai novērtētu arī ieguvumus;

10.  ir nobažījies par to, ka priekšlikuma pamatā ir pieņēmums, ka Eurojust nodrošinātie administratīvie pakalpojumi neietekmēs šīs decentralizētās aģentūras finansējumu vai personālu; tādēļ finanšu pārskatu uzskata par maldinošu; šajā sakarībā vērš uzmanību uz savu Komisijai izvirzīto prasību iesniegt precizētu finanšu pārskatu, ņemot vērā grozījumus, kurus pirms likumdošanas procesa beigām varētu ierosināt likumdevējs;

11.  ierosina saskaņā ar LESD 86. panta 1. punktu, uz kuru pamatojoties Padome var izveidot Eiropas Prokuratūru no Eurojust, Komisijai paredzēt uz Eiropas Prokuratūru vienkārši pārcelt finanšu resursus no OLAF un Eiropas Prokuratūrai izmantot Eurojust darbinieku īpašās zināšanas un pievienoto vērtību;

12.  uzsver, ka nav sniegta skaidra norāde par to, vai uz Eiropas Prokuratūru kā jaunizveidotu struktūru attiecas darbinieku skaita samazināšana, kas plānota attiecībā uz visām Savienības iestādēm un struktūrām; norāda, ka nepiekrīt šādai pieejai;

13.  aicina Padomi precizēt katras tādas iestādes kompetenci, kura atbild par Savienības finanšu aizsardzību; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi precīzāk definēt un noteikt skaidras robežas attiecībām starp Eiropas Prokuratūru un citām pastāvošajām iestādēm, piemēram, Eurojust un OLAF; uzsver, ka Eiropas Prokuratūrai būtu jāizmanto OLAF ilgtermiņa pieredze, kuru tas guvis, izmeklējot ar Eiropas Savienības finanšu aizsardzību, tostarp korupciju, saistītus pārkāpumus gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī; uzsver, ka Padomei vajadzētu precizēt, kā OLAF un Eiropas Prokuratūras darbība papildina viena otru, veicot iekšējo un ārējo izmeklēšanu; uzsver, ka Komisijas pašreizējā priekšlikumā nav skaidrības ne par OLAF attiecībām ar Eiropas Prokuratūru, ne arī par to, kā veicama iekšējā izmeklēšana ES iestādēs;

14.  uzskata, ka nolūkā ierobežot kompetences konfliktu risku jāveic plašāka OLAF, Eurojust un Eiropas Prokuratūras vienlaicīgas darbības analīze; aicina Padomi precizēt šo iestāžu attiecīgās kompetences, apzināt iespējamās kopīgās kompetences vai arī neefektivitāti un attiecīgā gadījumā ieteikt risinājumus;

15.  ņemot vērā to, ka, iespējams, vairākas dalībvalstis izmantos atteikšanās tiesības no priekšlikuma par Eiropas Prokuratūru, pieprasa veikt analīzi, lai noteiktu, kuras OLAF vienības un kuri tā darbinieki ir jāpārceļ uz Eiropas Prokuratūru un kuriem jāturpina darbs OLAF; pieprasa, lai OLAF tiktu saglabāti vajadzīgie līdzekļi tiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, kas neattiecas uz Eiropas Prokuratūras pilnvaru jomu;

16.  norāda, ka OLAF saglabās kompetenci dalībvalstīs, kuras neiesaistās Eiropas Prokuratūras darbībā, un kā tām būtu jāpiešķir līdzvērtīgs procesuālo garantiju līmenis;

17.  tādēļ aicina Komisiju līdz ar citiem grozījumiem OLAF regulā, kurus rada Eiropas Prokuratūras izveide, ietvert pietiekamas procesuālās garantijas, tostarp iespēju pārskatīt OLAF veiktos izmeklēšanas pasākumus;

18.  uzskata, ka valstu iestādēm noteiktie pienākumi informēt Eiropas Prokuratūru par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par tās kompetencē esošu nodarījumu, jāpielāgo dalībvalstu noteikumiem, nevis tie jāpārsniedz, un jārespektē šo minēto iestāžu neatkarība;

19.  prasa izveidot īpašu noteikumu kopumu Savienības līmenī, lai nodrošinātu ziņotāju saskaņotu aizsardzību;

20.  aicina Padomi turpināt uzlabot attiecīgo dalībvalstu tiesu darbības efektivitāti un lietderību, kas ir būtiski, lai Eiropas Prokuratūras projekts būtu veiksmīgs;

21.  atzinīgi vērtē ideju par Eiropas Prokuratūras iekļaušanu pašreizējās decentralizētajās struktūrās, valstu pilnvarotajiem prokuroriem iesaistoties kā „īpašajiem padomniekiem”; apzinās nepieciešamību rūpīgi pārdomāt jautājumu par pilnvaroto prokuroru neatkarību valsts tiesu varas iestādēs, kā arī izstrādāt pārredzamas procedūras šo prokuroru izvēlei, lai izvairītos no jebkādām aizdomām par favorītismu no Eiropas Prokuratūras puses;

22.  uzskata, ka Eiropas deleģēto prokuroru un viņu darbinieku atbilstošai apmācībai ES krimināltiesību jomā būtu jānotiek vienoti un efektīvi;

23.  atgādina Padomei un Komisijai, ka ir ļoti būtiski, lai Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm krimināltiesību materiālajos un procesuālajos jautājumos tiktu cieši iesaistīts Eiropas Prokuratūras izveidošanas procedūrā un tā viedoklis tiktu pienācīgi ņemts vērā visos procedūras posmos; tādēļ apņemas turpināt bieži apspriesties ar Komisiju un Padomi, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību; pilnībā apzinās uzdevuma sarežģītību un nepieciešamību to īstenot saprātīgā laikposmā, apņemas vajadzības gadījumā ar papildu starpposma ziņojumiem paust viedokli par Eiropas Prokuratūras turpmāko attīstību;

24.  aicina Padomi veltīt vajadzīgo laiku Komisijas priekšlikuma visaptverošai novērtēšanai un nesasteigt sarunu noslēgšanu; uzsver, ka būtu jāizvairās no priekšlaicīgas pārejas uz ciešākas sadarbības procedūru;

25.  uzdod priekšsēdētājam pieprasīt turpmāku apspriešanos par priekšlikumu ar Padomi;

26.  norāda Padomei, ka iepriekš minētās politiskās pamatnostādnes papildina šai rezolūcijai pievienotais tehniskais pielikums;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.
(2) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.


REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

22.  apsvērums

1. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(22)  Noziedzīgi nodarījumi pret Savienības finansiālajām interesēm bieži vien ir cieši saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Lai nodrošinātu procesuālo efektivitāti un novērstu iespējamu principa ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma principa) pārkāpumu, Eiropas Prokuratūras kompetencei būtu jāaptver arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri valstu tiesību aktos nav tehniski noteikti kā noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ja fakti to pamatā ir identiski un nesaraujami saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Šādos jauktos gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir dominējošs, Eiropas Prokuratūras kompetence būtu jāīsteno pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Dominance būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā noziedzīgo nodarījumu finansiālā ietekme uz Savienību, valstu budžetiem, cietušo skaits vai citiem apstākļiem, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu smagumu vai piemērojamo sodu.

(22)  Noziedzīgi nodarījumi pret Savienības finansiālajām interesēm bieži vien ir cieši saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Lai novērstu iespējamu principa ne bis in idem (dubultās sodīšanas aizlieguma principa) pārkāpumu, Eiropas Prokuratūras kompetencei būtu jāaptver arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuri valstu tiesību aktos nav tehniski noteikti kā noziedzīgi nodarījumi, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ja fakti to pamatā ir identiski un saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības finansiālās intereses. Šādos jauktos gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, ir nozīmīgāks, Eiropas Prokuratūras kompetence būtu jāīsteno pēc konsultācijām ar kompetentajām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Dominance būtu jānosaka, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā noziedzīgo nodarījumu finansiālā ietekme uz Savienību, valstu budžetiem, cietušo skaits vai citiem apstākļiem, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu smagumu vai piemērojamo sodu.

46.  apsvērums

3. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

(46)  Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eiropas Prokuratūru, tomēr tikai attiecībā uz tās administratīvajiem uzdevumiem, lai nekādā veidā netiktu apdraudētas konfidencialitātes prasības tās operatīvajā darbā. Tādā pašā veidā administratīvajā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Ombuds, būtu jāievēro Eiropas Prokuratūras konfidencialitātes prasības.

(46)  Vispārīgie noteikumi par pārredzamību, kurus piemēro Savienības aģentūrām, būtu jāattiecina arī uz Eiropas Prokuratūru; administratīvajā izmeklēšanā, ko veic Eiropas Ombuds, būtu jāievēro Eiropas Prokuratūras konfidencialitātes prasības.

13. pants

2. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Gadījumos, kad 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir cieši saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 12. pantā, un to kopējā izmeklēšana un kriminālvajāšana ir labas tiesvedības administrācijas interesēs, Eiropas Prokuratūra ir kompetenta arī attiecībā uz minētajiem citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir dominējoši un ka pārējo noziedzīgo nodarījumu pamatā ir identiski fakti.

1.  Gadījumos, kad 12. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti 12. pantā, Eiropas Prokuratūra ir kompetenta arī attiecībā uz minētajiem citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

–  viens konkrēts faktu kopums vienlaikus rada gan Savienības finanšu interešu pārkāpumu, gan citu (-s) pārkāpumu (-s), un

pārkāpums (-i), kas saistīts (-) ar Savienības finanšu interesēm, ir dominējošs (-i) un cits pārkāpums / pārējie pārkāpumi ir tikai papildinoši; un

–  turpmāks process un sodīšana par citu pārkāpumu / pārējiem pārkāpumiem nebūtu iespējama, veicot procesu un nosakot spriedumu atsevišķi no pārkāpuma (-iem), kas saistīts (-i) ar Savienības finanšu interesēm.

Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalsts, kas ir kompetenta attiecībā uz pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir kompetenta arī attiecībā uz 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ja minētie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalsts, kas ir kompetenta attiecībā uz pārējiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir kompetenta arī attiecībā uz 12. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2.  Eiropas Prokuratūra un valstu kriminālvajāšanas iestādes savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu. Lai atvieglotu šādas kompetences noteikšanu, saskaņā ar 57. pantu pēc vajadzības var iesaistīt Eurojust.

2.  Eiropas Prokuratūra un valstu kriminālvajāšanas iestādes savstarpēji apspriežas, lai noteiktu, kura iestāde ir kompetenta saskaņā ar 1. punktu. Lai atvieglotu šādas kompetences noteikšanu, saskaņā ar 57. pantu pēc vajadzības var iesaistīt Eurojust.

3.  Ja starp Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetenci saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta lemt par kompetences sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, lemj par papildu kompetenci.

3.  Ja starp Eiropas Prokuratūru un valstu kriminālvajāšanas iestādēm pastāv domstarpības par kompetenci saskaņā ar 1. punktu, attiecīgās valsts tiesu iestāde, kas ir kompetenta lemt par kompetences sadalījumu attiecībā uz kriminālvajāšanu valsts līmenī, lemj par papildu kompetenci.

4.  Kompetences noteikšana saskaņā ar šo pantu nedrīkst tikt pārskatīta.

4.  Kompetences noteikšanu saskaņā ar šo pantu pēc savas iniciatīvas var pārskatīt pirmās instances tiesa, kā noteikts saskaņā ar priekšlikuma 27. panta 4. punktu.

27. pants

4. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Eiropas prokuroram un Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz kriminālvajāšanu un prasības celšanu tiesā, jo īpaši pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

1.  Eiropas prokuroram un Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem ir tādas pašas pilnvaras kā valsts prokuroriem attiecībā uz kriminālvajāšanu un prasības celšanu tiesā, jo īpaši pilnvaras uzturēt apsūdzību tiesā, piedalīties pierādījumu iegūšanā un izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

2.  Kad kompetentais Eiropas pilnvarotais prokurors uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš iesniedz lietas kopsavilkumu ar apsūdzības projektu un pierādījumu sarakstu pārskatīšanai Eiropas prokuroram. Gadījumos, kad viņš neliek lietu izbeigt saskaņā ar 28. pantu, Eiropas prokurors uzdod Eiropas pilnvarotajam prokuroram iesniegt lietu izskatīšanai attiecīgās valsts kompetentajā tiesā ar apsūdzību vai atgriež to atpakaļ papildu izmeklēšanai. Eiropas prokurors var arī pats iesniegt lietu attiecīgās valsts kompetentajai tiesai.

2.  Kad kompetentais Eiropas pilnvarotais prokurors uzskata izmeklēšanu par pabeigtu, viņš iesniedz lietas kopsavilkumu ar apsūdzības projektu un pierādījumu sarakstu pārskatīšanai Eiropas prokuroram. Gadījumos, kad viņš neliek lietu izbeigt saskaņā ar 28. pantu vai kad pēc viņa norādījuma ir piedāvāta vienošanās saskaņā ar 29. pantu, bet šāds piedāvājums nav pieņemts, Eiropas prokurors uzdod Eiropas pilnvarotajam prokuroram iesniegt lietu izskatīšanai attiecīgās valsts kompetentajā tiesā ar apsūdzību vai atgriež to atpakaļ papildu izmeklēšanai. Eiropas prokurors var arī pats iesniegt lietu attiecīgās valsts kompetentajai tiesai.

3.  Apsūdzībā, kas iesniegta attiecīgās valsts kompetentajā tiesā, jānorāda pierādījumi, kas tiks iesniegti tiesā.

3.  Apsūdzībā, kas iesniegta attiecīgās valsts kompetentajā tiesā, jānorāda pierādījumi, kas tiks iesniegti tiesā.

4.  Eiropas prokurors, apspriežoties ar Eiropas pilnvaroto prokuroru, kas iesniedz lietu, un paturot prātā pareizu tiesvedību, izvēlas jurisdikciju un nosaka attiecīgās valsts kompetento tiesu, ņemot vērā šādus kritērijus:

4.  Valsts kompetento tiesu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem prioritārā kārtībā:

a)  noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta vai vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā — vieta, kur veikta lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu;

a)  noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta vai vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā — vieta, kur veikta lielākā daļa noziedzīgo nodarījumu;

b)  apsūdzētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;

b)  apsūdzētās personas pastāvīgā dzīvesvieta;

c)  pierādījumu atrašanās vieta;

c)  pierādījumu atrašanās vieta;

d)  tiešo cietušo pastāvīgā dzīvesvieta.

d)  tiešo cietušo pastāvīgā dzīvesvieta.

5.  Atgūšanas, administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības nolūkos Eiropas prokurors par apsūdzību informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, aģentūras.

5.  Atgūšanas, administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības nolūkos Eiropas prokurors par apsūdzību informē kompetentās valsts iestādes, ieinteresētās personas un attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, aģentūras.

28. pants

5. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Eiropas prokurors izbeidz lietu, ja kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:

1.  Eiropas prokurors izbeidz lietu, ja kriminālvajāšana ir kļuvusi neiespējama kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:

a)  aizdomās turētās personas nāve;

a)  aizdomās turētās personas nāve;

b)  rīcībā, par kuru veic izmeklēšanu, nav noziedzīga nodarījuma pazīmes;

b)  rīcībā, par kuru veic izmeklēšanu, nav noziedzīga nodarījuma pazīmes;

c)  aizdomās turētajai personai ir piešķirta amnestija vai imunitāte;

c)  aizdomās turētajai personai ir piešķirta amnestija vai imunitāte;

d)  ir beidzies attiecīgās valsts noilguma termiņš kriminālvajāšanai;

d)  ir beidzies attiecīgās valsts noilguma termiņš kriminālvajāšanai;

e)  aizdomās turētā persona Savienības teritorijā jau ir tikusi attaisnota vai notiesāta par tiem pašiem faktiem vai arī lieta ir izskatīta saskaņā ar 29. pantu.

e)  aizdomās turētā persona Savienības teritorijā jau ir tikusi attaisnota vai notiesāta par tiem pašiem faktiem vai arī lieta ir izskatīta saskaņā ar 29. pantu;

f)  pēc pilnīgas, visaptverošas un proporcionālas Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas trūkst atbilstošu pierādījumu.

2.  Eiropas prokurors var izbeigt lietu kāda no turpmāk minētajiem iemesla dēļ:

a)   noziedzīgais nodarījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 2013/XX/ES par cīņu pret krāpšanu pret Savienības finansiālajām interesēm, izmantojot krimināltiesības, ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums;

b)  attiecīgu pierādījumu trūkums.

2.  Eiropas prokurors var izbeigt lietu, ja noziedzīgais nodarījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 2013/XX/ES par cīņu pret krāpšanu pret Savienības finansiālajām interesēm, izmantojot krimināltiesības, ir mazāk smags noziedzīgs nodarījums.

3.  Eiropas Prokuratūra var nodot izbeigtās lietas OLAF vai kompetentajām valsts pārvaldes vai tiesu iestādēm piedziņas vai citiem administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības mērķiem.

3.  Eiropas Prokuratūra var nodot izbeigtās lietas OLAF vai kompetentajām valsts pārvaldes vai tiesu iestādēm piedziņas vai citiem administratīvās pēcpārbaudes vai uzraudzības mērķiem.

4.  Gadījumos, kad izmeklēšana bijusi uzsākta, pamatojoties uz cietušās personas sniegto informāciju, Eiropas Prokuratūra šo personu informē.

4.  Gadījumos, kad izmeklēšana bijusi uzsākta, pamatojoties uz cietušās personas sniegto informāciju, Eiropas Prokuratūra šo personu informē.

29. pants

6. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Ja lieta nav izbeigta, kā arī lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, Eiropas Prokuratūra pēc zaudējumu atlīdzināšanas var ierosināt, lai aizdomās turētā persona izmaksātu vienreizēju naudas sodu, kas pēc tā samaksas ir iemesls galīgai lietas izbeigšanai (vienošanās). Ja aizdomās turētā persona tam piekrīt, viņš naudas soda summu samaksā Savienībai.

1.  Ja lietu nevar izbeigt saskaņā ar 28. pantu un ja ieslodzījuma sods būtu nesamērīgs pat tad, ja tiesā rīcību pilnīgi pierāda, Eiropas Prokuratūra pēc zaudējumu atlīdzināšanas var ierosināt, lai aizdomās turētā persona izmaksātu vienreizēju naudas sodu, kas pēc tā samaksas ir iemesls galīgai lietas izbeigšanai (vienošanās). Ja aizdomās turētā persona tam piekrīt, viņš naudas soda summu samaksā Savienībai.

2.  Eiropas Prokuratūra pārrauga vienošanās panākto finanšu maksājumu iekasēšanu.

2.  Eiropas Prokuratūra pārrauga vienošanās panākto finanšu maksājumu iekasēšanu.

3.  Gadījumos, kad vienošanos pieņem un aizdomās turētā persona sodu samaksā, Eiropas prokurors pilnībā izbeidz lietu un oficiāli paziņo par to attiecīgās valsts kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī informē par to attiecīgās Savienības iestādes, struktūras un aģentūras.

4.  Uz lietas izbeigšana, kā tas minēts 3. punktā, neattiecas pārskatīšana tiesā.

3.  Gadījumos, kad vienošanos pieņem un aizdomās turētā persona sodu samaksā, Eiropas prokurors pilnībā izbeidz lietu un oficiāli paziņo par to attiecīgās valsts kompetentajām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī informē par to attiecīgās Savienības iestādes, struktūras un aģentūras.

30. pants

7. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Pierādījumus, kurus Eiropas Prokuratūra ir iesniegusi izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja tiesa uzskata, ka to pieņemšana nevarētu negatīvi ietekmēt procedūras taisnīgumu vai tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā, pieņem tiesā bez apstiprināšanas vai līdzīga juridiska procesa pat tad, ja tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, paredz citus noteikumus attiecībā uz šādu pierādījumu iegūšanu vai iesniegšanu.

1.  Pierādījumus, kurus Eiropas Prokuratūra ir iesniegusi izskatīšanai pirmās instances tiesā, pieņem, ja tiesa uzskata, ka to pieņemšana nevarētu negatīvi ietekmēt procedūras taisnīgumu vai tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā vai dalībvalstu pienākumos saskaņā ar LES 6. pantu.

2.  Pēc tam, kad pierādījumi ir pieņemti, attiecīgās valsts tiesu kompetence Eiropas Prokuratūras iesniegto pierādījumu brīvai novērtēšanai tiesā netiek ietekmēta.

2.  Pēc tam, kad pierādījumi ir pieņemti, attiecīgās valsts tiesu kompetence Eiropas Prokuratūras iesniegto pierādījumu brīvai novērtēšanai tiesā netiek ietekmēta.

33. pants

8. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Eiropas Prokuratūras tiesvedībā iesaistītajai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības klusēt iztaujāšanas laikā attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa tiek turēta aizdomās, un tikt informētai, ka viņai nav pienākuma liecināt pret sevi.

1.  Eiropas Prokuratūras tiesvedībā iesaistītajai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai ir tiesības klusēt iztaujāšanas laikā attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņa tiek turēta aizdomās, un tikt informētai, ka viņai nav pienākuma liecināt pret sevi.

2.  Aizdomās turēto un apsūdzēto personu uzskata par nevainīgu, kamēr viņas vaina nav pierādīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Aizdomās turēto un apsūdzēto personu uzskata par nevainīgu, kamēr viņas vaina nav pierādīta.

34. pants

9. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

Jebkurai Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētai vai apsūdzētai personai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības no valsts iestādēm saņemt juridisko palīdzību pilnīgi bez maksas vai par daļēju maksu, ja viņai nepietiek līdzekļu, lai par to samaksātu.

Jebkurai Eiropas Prokuratūras kompetences ietvaros par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētai vai apsūdzētai personai ir tiesības no valsts iestādēm saņemt juridisko palīdzību pilnīgi bez maksas vai par daļēju maksu, ja viņai nepietiek līdzekļu, lai par to samaksātu.

36. pants

10. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

1.  Ieviešot procesuālos pasākumus savu funkciju izpildē, Eiropas Prokuratūru pārskatīšanas tiesā nolūkos uzskata par valsts iestādi.

Eiropas Prokuratūru pārskatīšanas tiesā nolūkos uzskata par valsts iestādi attiecībā uz visiem procesuālajiem pasākumiem, ko tā veic prokurora pienākumu izpildes laikā pirms kompetentās tiesas. Attiecībā uz visām pārējām Eiropas Prokuratūras darbībām vai bezdarbību to uzskata par Savienības struktūru.

2.  Ja saskaņā ar šo regulu ir piemērojami attiecīgo valstu tiesību akti, šādus noteikumus nevar uzskatīt par Savienības tiesību aktu noteikumiem Līguma 267. panta mērķiem.

68. pants

11. labojums

Regulas priekšlikums

Grozījums

Uz Eiropas Prokuratūras administratīvajām darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar Līguma 228. pantu.

Uz Eiropas Prokuratūru attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saistībā ar administratīvu kļūmju gadījumiem saskaņā ar Līguma 228. pantu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika