Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2228(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0175/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0175/2015

Debates :

PV 07/07/2015 - 4
CRE 07/07/2015 - 4

Balsojumi :

PV 08/07/2015 - 4.1
CRE 08/07/2015 - 4.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0252

Pieņemtie teksti
PDF 402kWORD 175k
Trešdiena, 2015. gada 8. jūlijs - Strasbūra
Sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
P8_TA(2015)0252A8-0175/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) (2014/2228(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurus Padome vienbalsīgi pieņēma 2013. gada 14. jūnijā(1) un deklasificēja un publiskoja 2014. gada 9. oktobrī,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. līdz 191. pantu un jo īpaši 191. panta 2. punktā minēto piesardzības principu,

–  ņemot vērā 2014. gada 26. martā notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu(2),

–  ņemot vērā komisāres Cecilia Malmström un ASV tirdzniecības pārstāvja Michael Froman 2015. gada 20. marta kopīgo paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu izslēgšanu no ES un ASV tirdzniecības nolīgumiem,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. marta secinājumus par TTIP,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. novembra secinājumus par TTIP(3),

–  ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas, Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja, Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kamerona, Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Francijas prezidenta Fransuā Olanda, Itālijas premjerministra Mateo Renci un Spānijas premjerministra Mariano Rahoja 2014. gada 16. novembra kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts pēc viņu tikšanās saistībā ar G20 augstākā līmeņa sanāksmi Brisbenā (Austrālijā)(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž.-K. Junkera 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 25. novembra paziņojumu Komisijas kolēģijai par pārredzamību sarunās par TTIP (C(2014)9052)(7), Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas locekļiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9051) un tās pašas dienas lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas ģenerāldirektorātiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9048), Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un atzinumus (C-350/12 P, 2/13, 1/09) par piekļuvi iestāžu dokumentiem un Eiropas Ombuda 2015. gada 6. janvāra lēmumu, ar ko slēdz pašiniciatīvas izmeklēšanu (OI/10/2014/RA) par to, kā Eiropas Komisija apstrādā pieprasījumus sniegt informāciju un nodrošināt piekļuvi dokumentiem (pārredzamība),

–  ņemot vērā ES un ASV Enerģētikas padomes 2014. gada 3. decembra kopīgo paziņojumu(8),

–  ņemot vērā 2004. gadā noteikto ES integrēto pieeju pārtikas nekaitīgumam „no lauka līdz galdam” (farm to fork)(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra ziņojumu par publisko apspriešanos tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu saistībā ar TTIP (SWD(2015)0003),

–  ņemot vērā ES rakstiskos priekšlikumus, kas iesniegti diskusijai ar ASV sarunās par TTIP, it īpaši tos, kurus Komisija ir deklasificējusi un publiskojusi, tai skaitā ES nostājas „TTIP regulatīvie jautājumi — mašīnbūves nozares”(10), „Funkcionālās līdzvērtības pārbaudes gadījums — ierosinātā metodoloģija automobiļu regulatīvajai līdzvērtībai”(11) un „Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa / darbs un vide — ES dokuments, kurā izklāstīti svarīgākie jautājumi un elementi attiecībā uz noteikumiem saistībā ar TTIP”(12), un rakstiskos priekšlikumus par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai(13), sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem(14), muitu un tirdzniecības atvieglošanu(15), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)(16), iespējamiem noteikumiem par konkurenci(17), iespējamiem noteikumiem par valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piešķirtas īpašas vai izņēmuma tiesības vai privilēģijas(18), iespējamiem noteikumiem par subsīdijām(19) un strīdu izšķiršanu(20), sākotnējiem noteikumiem par regulatīvo sadarbību(21),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (ECOS-V-063) par tematu „Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP)”, kas pieņemts 110. plenārsēdes laikā (2015. gada 11.–13. februārī), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 4. jūnija atzinumu par tematu „Transatlantiskās tirdzniecības attiecības un EESK viedoklis par pastiprinātu sadarbību un iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu”,

–  ņemot vērā ECORYS 2014. gada 28. aprīļa galīgo uzsākšanas ziņojumu Komisijai „Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums, atbalstot sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm”(22),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2015)0127(23),

–  ņemot vērā Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) 2014. gada aprīlī publicēto Eiropas Komisijas veiktā ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības ietekmes novērtējuma detalizēto izvērtējumu, ko tas sagatavoja pēc Parlamenta pasūtījuma,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, it īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm(24), 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu(25) un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2013. gadā(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0175/2015),

A.  tā kā tirdzniecības radīts eksports un ieguldījumu radīta izaugsme ir darbvietu un ekonomiskās izaugsmes galvenie virzītāji, kam nav nepieciešami valsts ieguldījumi;

B.  tā kā ES IKP ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tirdzniecības un eksporta un gūst labumu no reglamentētas tirdzniecības un ieguldījumiem un tā kā vērienīgam un līdzsvarotam nolīgumam ar ASV vajadzētu atbalstīt Eiropas reindustrializāciju un palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt ES rūpniecības nozares radīto IKP no 15 % uz 20 %, vienlaikus stiprinot transatlantisko tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem; tā kā tam piemīt potenciāls radīt iespējas it īpaši MVU, mikrouzņēmumiem (saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK sniegto definīciju), klasteriem un uzņēmumu tīkliem, kurus ar tarifiem nesaistītie tirdzniecības šķēršļi ietekmē daudz negatīvāk nekā lielākus uzņēmumus, jo lielākiem uzņēmumiem ir apjomradīti ietaupījumi, kas tiem ļauj vieglāk piekļūt tirgiem abās Atlantijas okeāna pusēs; tā kā nolīgums starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē var radīt arī standartus, normas un noteikumus, kuri tiktu pieņemti pasaules līmenī, no kā labumu gūtu arī trešās valstis un kas novērstu pasaules tirdzniecības turpmāku fragmentāciju; tā kā gadījumā, ja par šo nolīgumu netiks panākta vienošanās, iespēja uzņemties šo lomu tiks dota citām trešām valstīm, kurām ir atšķirīgi standarti un vērtības;

C.  tā kā deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir parakstījušas divpusēju nolīgumu ar ASV, tādējādi sniedzot iespēju TTIP sagatavošanā izmantot paraugpraksi un efektīvāk pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras šīs valstis;

D.  tā kā nesenās krīzes pie ES robežām un notikumi visā pasaulē liecina par nepieciešamību investēt pasaules mēroga pārvaldībā un tādā sistēmā, kuras pamatā būtu noteikumi un vērtības;

E.  tā kā, ņemot vērā aizvien pieaugošo savstarpējo saikni pasaules tirgos, ir izšķiroši svarīgi, lai politikas veidotāji noteiktu un veicinātu šo tirgu mijiedarbību; tā kā pienācīgi tirdzniecības noteikumi un nevajadzīgu šķēršļu novēršana ir būtiski pievienotās vērtības radīšanai, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot stingru, konkurētspējīgu un daudzveidīgu rūpniecisko bāzi Eiropā;

F.  tā kā ES centieni risināt klimata pārmaiņu, vides aizsardzības un patērētāju drošības problēmas ir radījuši augstas regulatīvās izmaksas ES uzņēmumiem apvienojumā ar augstām enerģijas ražošanas izejvielu un elektroenerģijas cenām, kas, ja šis jautājums netiks risināts TTIP, var paātrināt uzņēmumu pārvietošanas, deindustrializācijas un darbvietu zaudēšanas procesu un līdz ar to apdraudēt ES reindustrializācijas un nodarbinātības mērķus, tādējādi iznīcinot arī pašus politikas mērķus, kuri noteikti ES tiesību aktos;

G.  tā kā labi izstrādāts tirdzniecības nolīgums varētu veicināt globalizācijas sniegto iespēju izmantošanu; tā kā šādā stingrā un vērienīgā nolīgumā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanai, bet arī instrumentam, ar kura palīdzību aizsargāt darba ņēmējus, patērētājus un vidi; tā kā stingrs un vērienīgs tirdzniecības nolīgums ir iespēja radīt satvaru, pastiprinot regulējumu līdz visaugstākajam līmenim saskaņā ar mūsu kopīgajām vērtībām, tādējādi nepieļaujot sociālo un vides dempingu un nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ņemot vērā kopīgo mērķi nodrošināt atklātu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

H.  tā kā, lai gan kopēji augsti standarti ir patērētāju interesēs, būtu jāatzīmē, ka konverģence ir nozīmīga arī uzņēmumiem, jo ar augstākiem standartiem saistītās augstākās izmaksas var labāk kompensēt lielāki apjomradīti ietaupījumi potenciālā 850 miljonu patērētāju lielā tirgū;

I.  tā kā iepriekšējie tirdzniecības nolīgumi radīja būtiskus ieguvumus Eiropas ekonomikai, ir grūti novērtēt un paredzēt TTIP reālo ietekmi uz ES un ASV ekonomiku, kamēr nav pabeigtas sarunas un pētījumi sniedz pretrunīgus rezultātus; tā kā ar TTIP vien nebūs iespējams atrisināt ieilgušās strukturālās problēmas ES ekonomikā un novērst to cēloņus, bet tā kā šī partnerība būtu jāuzskata par vienu no elementiem plašākā Eiropas stratēģijā darbvietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai un uz šo partnerību liktajām cerībām vajadzētu būt samērīgām ar sarunu iznākumu;

J.  tā kā Krievijas embargo sekas ir skaidri parādījušas, ka lauksaimniecībai ir pastāvīga ģeopolitiskā nozīme un ka ir svarīgi nodrošināt dažādu lauksaimniecības tirgu pieejamību, kā arī veidot spēcīgas un stratēģiskas tirdzniecības partnerības ar uzticamiem tirdzniecības partneriem;

K.  tā kā Eiropas lauksaimniecībai ir svarīgi, lai tiktu noslēgts abpusēji izdevīgs tirdzniecības nolīgums ar ASV, kas Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, neapdraudot pašreizējos Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un šo standartu turpmākus uzlabojumus, vienlaikus saglabājot Eiropas lauksaimniecības modeli un nodrošinot tā ekonomisko un sociālo dzīvotspēju;

L.  tā kā tirdzniecība un ieguldījumu plūsmas nav pašmērķis un tirdzniecības nolīguma izejas punkts ir parasto iedzīvotāju, darba ņēmēju un patērētāju labklājība, kā arī iespēju palielināšana uzņēmumiem kā izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājiem; tā kā TTIP būtu jāuzskata par laba minētajām prasībām atbilstoša tirdzniecības nolīguma paraugu, ko varētu izmantot kā piemēru mūsu turpmākajām sarunām ar citiem tirdzniecības partneriem;

M.  tā kā, lai panāktu kvalitatīvu iznākumu, sarunās ir jāievēro zināma konfidencialitāte un tā kā iepriekš notikušo sarunu zemā pārredzamība noveda pie trūkumiem sarunu procesa demokrātiskās kontroles ziņā;

N.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir no jauna skaidri norādījis, ka vēlas panākt līdzsvarotu un saprātīgu tirdzniecības nolīgumu ar ASV un ka — lai gan ES un ASV var spert nozīmīgu soli uz priekšu savstarpējā produktu standartu atzīšanā un darbā pie transatlantiskajiem standartiem — ES neziedos savus standartus (pārtikas) nekaitīguma, cilvēku un dzīvnieku veselības, sociālajā, vides, datu aizsardzības standartu un kultūras daudzveidības jomā; atgādinot, ka mūsu patērētās pārtikas nekaitīgums, ES iedzīvotāju personas datu aizsardzība un tās vispārējas nozīmes pakalpojumi nav apspriežams jautājums, ja vien mērķis nav panākt augstāku aizsardzības līmeni;

O.  tā kā ir svarīgi nodrošināt sekmīgu iznākumu sarunās par drošības zonas un datu aizsardzības jumta nolīgumu;

P.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir arī skaidri norādījis, ka viņš nepieņems to, ka tiesu jurisdikciju dalībvalstīs ierobežo īpaši režīmi ar ieguldījumiem saistīto strīdu izšķiršanai; tā kā tagad, kad ir pieejami publiskās apspriešanās par TTIP paredzēto ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu rezultāti, visās trijās Eiropas iestādes un starp tām notiek apspriešana, ņemot vērā minētās publiskās apspriešanās ieguldījumu, vienlaikus apmainoties viedokļiem ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgo uzņēmējdarbības nozari par labāko veidu, kā panākt ieguldījumu aizsardzību un vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem, tajā pašā laikā nodrošinot valstu tiesības reglamentēt;

Q.  tā kā Parlaments pilnībā atbalsta gan Padomes lēmumu deklasificēt norādījumus par sarunu vešanu, gan Komisijas pārredzamības iniciatīvu; tā kā visā Eiropā notikušās aktīvās publiskās debates par TTIP liecina par to, ka TTIP sarunas ir jānoslēdz pārredzamākā un iesaistošākā veidā, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju paustās bažas un sarunu rezultātus darot zināmus plašai sabiedrībai;

R.  tā kā ASV un ES sarunas notiek kopš 2013. gada jūlija, taču līdz šim nav tikusi panākta vienošanās par kopīgu tekstu;

S.  tā kā TTIP ir paredzēts kā jaukts nolīgums, kas jāratificē Eiropas Parlamentam un visām 28 ES dalībvalstīm,

1.  uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir svarīgas stratēģiskas partneres; uzsver, ka transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP) ir pēdējā laika nozīmīgākais ES un ASV projekts, kam būtu jāstimulē transatlantiskā partnerība kopumā, nevis tikai tās tirdzniecības aspekti; uzsver, ka tās veiksmīgai slēgšanai ir liela politiskā nozīme;

2.  saistībā ar notiekošajām sarunām par TTIP sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

   a) attiecībā uz TTIP piemērošanas jomu un plašāko kontekstu:
   i) nodrošināt, ka pārredzamas sarunas par TTIP noved pie vērienīga, visaptveroša, līdzsvarota un augsta standarta tirdzniecības nolīguma, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, kura sniegtu labumu visām dalībvalstīm, būtu savstarpēji izdevīgs abiem partneriem, palielinātu starptautisko konkurenci un pavērtu jaunas iespējas ES uzņēmumiem, it īpaši MVU, atbalstītu augstas kvalitātes darbvietu radīšanu Eiropas iedzīvotājiem un sniegtu tiešu labumu Eiropas patērētājiem; nolīguma saturs un tā īstenošana ir svarīgāki nekā sarunu norises ātrums;
   ii) uzsvērt, ka, lai gan sarunas par TTIP notiek par trim galvenajām jomām — abpusējas piekļuves tirgum (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publisko iepirkumu visos valdības līmeņos) vērienīgu uzlabošanu, ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanu un regulatīvo režīmu atbilstības palielināšanu, un vispārēju noteikumu izstrādi, lai varētu risināt kopīgus ar globālo tirdzniecību saistītus problēmjautājumus un izmantot iespējas —, visas šīs jomas ir vienlīdz svarīgas un tās ir jāiekļauj visaptverošā paketē; TTIP vajadzētu būt vērienīgai un saistošai visos valdības līmeņos abās Atlantijas okeāna pusēs, nolīgumam par to būtu jānodrošina ilgstoša patiesa abpusēja tirgus atvērtība un tirdzniecības atvieglošana uz vietas un tajā īpaša uzmanība būtu jāpievērš strukturāliem pasākumiem, lai panāktu ciešāku transatlantisko sadarbību, vienlaikus saglabājot regulatīvos standartus un patērētāju aizsardzības līmeni un nepieļaujot sociālo, fiskālo un ar vidi saistīto dempingu;
   iii) paturēt prātā to, cik stratēģiski liela nozīme ir ES un ASV ekonomiskajām attiecībām kopumā un it īpaši TTIP, arī kā iespējai veicināt principus un vērtības, kas pamatojas uz zināmu noteikumu kopumu un ko ES un ASV rūpīgi ievēro, un izstrādāt kopēju pieeju un redzējumu attiecībā uz globālo tirdzniecību, ieguldījumiem un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, tādiem kā augsti standarti, normas un noteikumi, lai sagatavotu plašāku transatlantisko redzējumu un stratēģisko mērķu vispārēju kopumu; paturēt prātā, ka, ņemot vērā transatlantiskā tirgus lielumu, TTIP sniedz iespēju izstrādāt un regulēt starptautiskās tirdzniecības kārtību, lai nodrošinātu, ka abi bloki piedzīvo uzplaukumu savstarpēji savienotā pasaulē;
   iv) it īpaši ņemot vērā nesenās pozitīvās norises Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), nodrošināt, ka nolīgums ar ASV kalpo par līdzekli ceļā uz plašākām tirdzniecības sarunām un ka tam netiek sniegta priekšroka salīdzinājumā ar PTO procesu un tas nedarbojas pret šo procesu; vispārīgi runājot, divpusēji un daudzpusēji tirdzniecības nolīgumi būtu jāuzskata par otru labāko izvēles iespēju, un tie nedrīkst kavēt centienus panākt ievērojamus uzlabojumus daudzpusējā līmenī; TTIP ir jānodrošina sinerģija ar citiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas;
   v) paturēt prātā, ka LESD ES tirdzniecības politika ir definēta kā neatņemama daļa no Savienības vispārējās ārējās darbības, un tādēļ izvērtēt galīgā nolīguma ietekmi, atzīstot tā sniegtās iespējas, piemēram, atvieglotu piekļuvi tirgum, pateicoties kopīgiem transatlantiskiem standartiem, un riskus, piemēram, tirdzniecības novirzīšanu no jaunattīstības valstīm tarifu preferenču pakāpeniskas atcelšanas dēļ;
   vi) nodrošināt, ka nolīgums garantē ES pamattiesību standartu pilnīgu ievērošanu, tajā iekļaujot tiesiski saistošu un apturošu cilvēktiesību klauzulu, kas ir standartelements ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;
   b) attiecībā uz piekļuvi tirgum:
   i) nodrošināt, ka tirgus pieejamības piedāvājumi dažādajās jomās ir abpusēji, vienlīdz vērienīgi un atspoguļo abu pušu cerības; uzsver, ka dažādajiem priekšlikumiem attiecībā uz minētajām jomām jābūt līdzsvarotiem;
   ii) par mērķi noteikt visu nodevu tarifu likvidēšanu, vienlaikus ņemot vērā to, ka abām pusēm ir zināms skaits sensitīvu lauksaimniecības un rūpniecības produktu, par kuru visaptverošu sarakstu ir jāvienojas jau sarunu procesa gaitā; paredzēt sensitīvākajiem produktiem atbilstošus pārejas periodus un kvotas un dažos gadījumos to izslēgšanu, ņemot vērā to, ka daudzkārt šiem produktiem ES ir augstākas ražošanas izmaksas ES noteikumu dēļ;
   iii) kā skaidri norādīts sarunu mandātā, iekļaut nolīgumā drošības klauzulu, lai to piemērotu gadījumā, kad, palielinoties noteiktu preču importa apjomam, tiek būtiski apdraudēta vietējā produktu ražošanas nozare, īpaši atsaucoties uz ES pārtikas ražošanas un energoietilpīgām nozarēm un nozarēm, kurās iespējama oglekļa emisiju pārvirze, ķīmisko, izejvielu un tērauda rūpniecību;
   iv) paturēt prātā to, ka, tā kā ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, augsti specializētajā pakalpojumu nozarē, piemēram, inženierijas un citu profesionālo pakalpojumu, telekomunikāciju, finanšu vai transporta pakalpojumu jomā, Eiropas Savienībai ir būtiskas aktīvās aizsardzības intereses;
   v) uzlabot pakalpojumu tirgus pieejamību saskaņā ar t. s. hibrīda saraksta pieeju, kas paredz piekļuvei tirgum izmantot pozitīvos sarakstus, kuros skaidri min pakalpojumus, kuru sniegšana ir jādara pieejama ārvalstu uzņēmumiem, un kuros jaunus pakalpojumus neiekļauj, vienlaikus nodrošinot, ka iespējamās status quo saglabāšanas klauzula un sprūdrata klauzula tiek piemērotas tikai nediskriminējošiem noteikumiem un pieļauj pietiekamu elastīgumu, lai attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem varētu atjaunot publisku kontroli, kā arī lai ņemtu vērā jaunu un inovatīvu pakalpojumu parādīšanos, un kas paredz izmantot "negatīvā saraksta pieeju" dalībvalstu režīmos;
   vi) sarunās būtu jēgpilni jāapspriež un jāatceļ tie pašreizējie ASV ierobežojumi attiecībā uz Eiropas uzņēmumu sniegtiem jūras un gaisa transporta pakalpojumiem, kurus paredz tādi ASV tiesību akti kā Džonsa likums (Jones Act), Likums par ārvalstīm piederošu kuģu veiktu bagarēšanu (Foreign Dredging Act), Federālais aviācijas likums (Federal Aviation Act) un ASV Gaisa kabotāžas likums (US Air Cabotage law), un kapitāla ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu īpašumtiesībām uz aviosabiedrībām, kuri būtiski apgrūtina tirgus pieejamību ES uzņēmumiem, kā arī kavē inovāciju ASV;
   vii) pamatoties uz kopīgo paziņojumu, kurā atspoguļota sarunās iesaistīto pušu skaidra apņemšanās TTIP piemērošanas jomā neietvert pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp, bet ne tikai ūdensapgādes, veselības aizsardzības, sociālos pakalpojumus, sociālās aizsardzības sistēmas un izglītību), lai nodrošinātu, ka valsts un attiecīgā gadījumā vietējās pārvaldes iestādes saglabā pilnas tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atsaukt jebkādus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, kā noteikts Līgumos un ES sarunu mandātā; šis izņēmums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kā šie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti;
   viii) censties nodrošināt profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, it īpaši izstrādājot tiesisko regulējumu kopā ar federālajām pavalstīm, kurām šajā jomā ir regulatīvās pilnvaras, lai tādējādi ES un ASV speciālisti varētu strādāt abās Atlantijas okeāna pusēs un lai atvieglotu ieguldītāju, speciālistu, augsti kvalificētu darbinieku un tehnisko darbinieku mobilitāti starp ES un ASV nozarēs, uz kurām attiecas TTIP;
   ix) ņemt vērā to, ka vīzu režīma atvieglošana Eiropas pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem ir viens no galvenajiem elementiem nolīguma sniegto priekšrocību izmantošanā, un sarunu kontekstā palielināt politisko spiedienu uz ASV, lai garantētu vīzu pilnīgu savstarpīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz viņu iebraukšanu ASV;
   x) sarunas par finanšu pakalpojumu tirgus pieejamību apvienot ar finanšu regulējuma konverģenci visaugstākajā līmenī, lai atbalstītu nepieciešamā regulējuma ieviešanu un saskaņošanu ar mērķi palielināt finanšu stabilitāti, nodrošināt pienācīgu aizsardzību finanšu produktu un pakalpojumu patērētājiem, kā arī atbalstīt pašreizējos sadarbības centienus citos starptautiskos forumos, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē; nodrošināt, ka šie sadarbības centieni neierobežo ES un dalībvalstu regulatīvo un uzraudzības suverenitāti, tostarp to spēju aizliegt atsevišķus finanšu produktus un darbības;
   xi) izveidot ciešu sadarbību starp ES, dalībvalstīm un ASV, tostarp mehānismus efektīvākai starptautiskajai sadarbībai, lai noteiktu augstākus vispārējos standartus cīņā pret finanšu un nodokļu noziedzību un korupciju;
   xii) nodrošināt, ka datu plūsmu liberalizācija, it īpaši e-komercijas un finanšu pakalpojumu jomā, neapdraud ES acquis personas datu aizsardzības jomā, vienlaikus atzīstot, ka datu plūsmas ir transatlantiskās tirdzniecības un digitālās ekonomikas pamats; kā svarīgu punktu, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XIV pantu, iekļaut visaptverošu un nepārprotamu horizontālu autonomu noteikumu, kas no nolīguma piemērošanas jomas pilnībā izslēdz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datu aizsardzību, neparedzot nekādus nosacījumus, ka tam ir jāatbilst pārējām TTIP daļām; apspriest noteikumus, kas skar personas datu plūsmu, tikai tad, ja tiek garantēta un ievērota pilnīga datu aizsardzības noteikumu piemērošana abās Atlantijas okeāna pusēs, lai sadarbotos ar ASV tādā veidā, ka trešās valstis visā pasaulē tiek motivētas pieņemt līdzīgus augsta līmeņa datu aizsardzības standartus;
   xiii) paturēt prātā to, ka Eiropas Parlamenta piekrišanas sniegšana galīgajam TTIP nolīgumam varētu būt apdraudēta, kamēr pilnībā netiks pārtraukta ASV veiktā vispārējā masveida novērošana un rasts atbilstošs risinājums attiecībā uz ES iedzīvotāju datu privātuma tiesībām, tostarp tiesībām uz administratīvu un tiesisku palīdzību, kā norādīts Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcijas(27) 74. punktā;
   xiv) nodrošināt, ka ātri un pilnībā tiek atjaunota masveida novērošanas skandālu iedragātā ES un ASV savstarpējā uzticēšanās;
   xv) iekļaut vērienīgu nodaļu par konkurenci, nodrošinot, ka tiek pienācīgi ievērotas Eiropas konkurences tiesības, it īpaši digitālajā pasaulē; nodrošināt, ka privātie uzņēmumi var godīgi konkurēt ar valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem uzņēmumiem; nodrošināt, ka tiek regulētas valsts subsīdijas privātiem uzņēmumiem un ka tām piemēro pārredzamu kontroles sistēmu;
   xvi) pieprasīt atklātu konkurenci digitālajā ekonomikā un šīs ekonomikas attīstīšanu, kura pēc būtības ir globāla, bet kuras galvenās bāzes atrodas ES un ASV; sarunās uzsvērt, ka digitālajai ekonomikai jābūt transatlantiskā tirgus centrālam elementam, kam ir liela ietekme pasaules ekonomikā un pasaules tirgu turpmākā atvēršanā;
   xvii) attiecībā uz informācijas sabiedrības un telekomunikāciju pakalpojumiem paturēt prātā, ka ir īpaši svarīgi, lai TTIP nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzot, ka ES pakalpojumu sniedzējiem uz savstarpīguma pamata ir vienlīdzīga un pārredzama piekļuve ASV tirgum un ka ASV pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums, sniedzot pakalpojumus Eiropā vai patērētājiem no Eiropas, ievērot un pildīt visus attiecīgos nozares un produktu drošības standartus un patērētāju tiesības;
   xviii) pilnībā ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ar visam nolīgumam piemērojamu juridiski saistošu vispārēju noteikumu nodrošināt, ka puses patur tiesības pieņemt vai saglabāt jebkādus pasākumus (it īpaši regulatīvus un/vai finanšu pasākumus) attiecībā uz kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību vai veicināšanu, saskaņā ar attiecīgajiem pantiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām un izplatīšanas platformas, paturot prātā, ka sarunu vešanas mandāts, ko dalībvalstis piešķīrušas Eiropas Komisijai, skaidri izslēdz audiovizuālo pakalpojumu jomu;
   xix) precizēt, ka neviens šī līguma noteikums neietekmē ES vai ES dalībvalstu spēju subsidēt un finansiāli atbalstīt kultūras nozares, kā arī kultūras, izglītības, audiovizuālos un preses pakalpojumus;
   xx) apstiprināt, ka TTIP nolīgumā noteiktie pienākumi neapdraudēs fiksēto grāmatu cenu sistēmu un fiksētu cenu noteikšanu laikrakstiem un žurnāliem;
   xxi) ar vispārēju noteikumu nodrošināt ES dalībvalstu tiesības pieņemt vai turpināt īstenot jebkādus pasākumus attiecībā uz visu tādu izglītības un kultūras pakalpojumu sniegšanu, no kuriem netiek gūta peļņa un/vai kuri saņem jebkāda apmēra publisko finansējumu vai jebkāda veida valsts atbalstu, un nodrošināt, ka privāti finansēti ārvalstu pakalpojumu sniedzēji ievēro tādas pašas kvalitātes un akreditācijas prasības kā iekšzemes pakalpojumu sniedzēji;
   xxii) ņemot vērā Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, lielo ieinteresētību iegūt nediskriminējošu piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem ASV gan federālā, gan zemākā līmenī, piemēram, attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, civilo inženieriju, transporta un enerģētikas infrastruktūru un precēm un pakalpojumiem, nodrošināt vērienīgu pieeju nodaļai par publisko iepirkumu, vienlaikus nodrošinot tās atbilstību jaunajām ES direktīvām publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, lai saskaņā ar savstarpīguma principu mazinātu pašreizējās lielās atšķirības, kas pastāv abu publiskā iepirkuma tirgu atvērtības pakāpē abās Atlantijas okeāna pusēs, būtiski palielinot ASV tirgus atvērtību (kuru joprojām regulē 1933. gada likums, ar ko ASV valdībai tiek prasīts priekšroku dot ASV izstrādājumiem (Buy American Act)) gan federālā, gan zemākā līmenī, kā arī pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un atceļot ierobežojumus, kas pašlaik ASV ir spēkā federālā, pavalstu un vietējā līmenī; izveidot mehānismus, lai garantētu, ka ASV federālo iestāžu uzņemtās saistības tiek ievērotas visos politiskajos un administratīvajos līmeņos;
   xxiii) lai varētu pieņemt atklātus, nediskriminējošus un paredzamus procedūras noteikumus, kas ES un ASV uzņēmumiem, it īpaši MVU, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi publisko līgumu konkursam, nodrošināt, ka ASV palielina spēkā esošā strīdu izskatīšanas procesa pārredzamību savā teritorijā;
   xxiv) veicināt ES un ASV sadarbību starptautiskā līmenī, lai visos federālos un zemākos valdības līmeņos sekmētu kopīgu ilgtspējas standartu izmantošanu attiecībā uz publisko iepirkumu, arī nesen pārskatītā Nolīguma par valdības iepirkumu īstenošanā, kā arī veicināt to, lai, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, tiktu pieņemti sociālās atbildības standarti un lai uzņēmumi tos ievērotu;
   xxv) nodrošināt, ka sarunu procesā tiek iesaistītas ASV pavalstis, lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus ASV publiskā iepirkuma līgumu atvēršanā ES uzņēmumiem;
   xxvi) saistībā ar publisko iepirkumu apzināties aizsardzības un drošības jomu sensitīvo raksturu un ņemt vērā mērķus, ko valstu un valdību vadītāji noteica Aizsardzības padomes 2013. gada sanāksmē, lai veicinātu Eiropas drošības un aizsardzības tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes izveidi;
   xxvii) nodrošināt, ka sarunās par izcelsmes noteikumiem par mērķi tiek noteikta ES un ASV pieeju saskaņošana un efektīvu izcelsmes noteikumu pieņemšana, tādējādi nepieļaujot, ka izcelsmes noteikumus apdraud citi nolīgumi, un uzskatīt šīs sarunas par iespēju virzīties uz kopīgu standartu noteikšanu attiecībā uz produktu obligātu izcelsmes marķēšanu; ņemot vērā to, ka tika slēgtas sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp ES un Kanādu, un ES un Meksikas brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo uzlabošanu, būs jāapsvēr kumulācijas iespēja un apmērs; tomēr paturēt prātā to, ka TTIP mērķis ir atvieglot tirdzniecību ar produktiem, kas patiešām izgatavoti ASV un ES, nevis atļaut importu no trešām valstīm, tādēļ būs jāapsver izņēmuma statusa piešķiršana atsevišķiem produktiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un sensitīvām nozarēm būtu jāpiešķir izņēmuma statuss attiecībā uz jebkāda veida kumulāciju;
   xxviii) nodrošināt, ka TTIP ir atvērts nolīgums, un meklēt veidus, kā vērtīgi partneri, kas ir ieinteresēti TTIP sarunās saistībā ar muitas savienības nolīgumiem vai nu ar ES, vai ASV, var tikt aktīvāk informēti par notikumu attīstību;
   c) attiecībā uz regulatīvās sadarbības un saskaņotības pīlāru un ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem:
   i) nodrošināt, ka sadaļa par regulatīvo sadarbību veicina pārredzamu, efektīvu un konkurenci atbalstošu ekonomisko vidi, identificējot un novēršot iespējamos turpmākos ar tarifiem nesaistītos tirdzniecības šķēršļus, kas nesamērīgi ietekmē MVU, un atvieglojot tirdzniecību un ieguldījumus, vienlaikus panākot un nostiprinot augstākā līmeņa veselības aizsardzību un drošumu saskaņā ar LESD 191. pantā noteikto piesardzības principu un tiesību aktiem patērētāju aizsardzības, darba vides un dzīvnieku labturības jomā, kā arī nostiprinot augstākā līmeņa kultūras daudzveidību, kas pastāv ES; pilnībā ievērojot regulatīvo autonomiju, atbalstīt strukturēta dialoga un regulatoru sadarbības izveidi pēc iespējas pārredzamākā veidā un iesaistot ieinteresētās personas; iekļaut starpnozaru disciplīnas regulējuma saskaņotības un pārredzamības jomā, lai izstrādātu un īstenotu efektīvus, izmaksu ziņā lietderīgus un saderīgākus noteikumus par precēm un pakalpojumiem; lai nodrošinātu arī to, ka tas neietekmēs standartus, kas vēl ir jānosaka jomās, kurās ES un ASV tiesību akti vai standarti būtiski atšķiras, piemēram, attiecībā uz spēkā esošo (pamata) tiesību aktu (piemēram, REACH) īstenošanu, jaunu tiesību aktu (piemēram, par klonēšanu) pieņemšanu vai tādu definīciju turpmāku noteikšanu, kuras ietekmēs aizsardzības līmeni (piemēram, endokrīno sistēmu graujošu ķīmisko vielu definēšana), pamatojoties uz dažādos forumos, tostarp Transatlantiskajā ekonomikas padomē un Augsta līmeņa regulatīvās sadarbības forumā notikušās sarunās vairāku gadu garumā gūto pieredzi, abu pušu sarunu vedējiem ir jāidentificē un skaidri jānorāda tās pamata tehniskās procedūras un standarti, attiecībā uz kuriem nedrīkst ielaisties kompromisā, un tās procedūras un standarti, uz kuriem var attiecināt kopīgu pieeju, tās jomas, kurās ir vēlama savstarpēja atzīšana, pamatojoties uz kopīgu augstu standartu un stipru tirgus uzraudzības sistēmu, un tās jomas, kurās ir iespējama tikai uzlabota informācijas apmaiņa; nodrošināt, ka jebkādi TTIP noteikumi par regulatīvo sadarbību neparedz procedūras prasību pieņemt attiecīgus Savienības tiesību aktus un šajā sakarībā īstenojamas tiesības;
   ii) sarunas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem balstīt uz pamatprincipiem, kas noteikti attiecīgajos daudzpusējos nolīgumos par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem, un aizsargāt Eiropas sanitāros un fitosanitāros standartus un procedūras; pirmkārt par mērķi noteikt to sanitāro un fitosanitāro pasākumu, tostarp ar tiem saistīto importēšanas procedūru, atcelšanu vai būtisku samazināšanu, kuri rada pārmērīgu slogu; it īpaši nodrošināt, ka iepriekšēja apstiprināšana, obligāti protokoli un pārbaudes pirms muitošanas netiek piemērotas kā pastāvīgi importēšanas pasākumi; panākt lielāku pārredzamību un atklātību, līdzvērtīgu standartu savstarpēju atzīšanu, paraugprakses apmaiņu, regulatoru un ieinteresēto pušu dialoga pastiprināšanu un sadarbības uzlabošanu starptautiskās standartu noteikšanas institūcijās; sarunās par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem nodrošināt, ka nekādā ziņā netiek vājināti augstie standarti, kas ieviesti, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību;
   iii) atzīt, ka vienošanos nebūs iespējams panākt jomās, kurās ES un ASV noteikumi ievērojami atšķiras, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumiem, ĢMO, hormonu izmantošanu liellopu audzēšanas nozarē, REACH un tās īstenošanu un dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām, un tādēļ neapspriest šos jautājumus;
   iv) mudina ASV pusi atcelt aizliegumu importēt liellopu gaļu no ES;
   v) nodaļā par horizontālo regulatīvo sadarbību atbalstīt divpusēju regulatīvo sadarbību, lai izvairītos no nevajadzīgām atšķirībām, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem, un tādējādi uzlabotu Eiropas un ASV konkurētspēju un patērētāju izvēles iespējas; to panākt, pastiprinot informācijas apmaiņu, un, pamatojoties uz iepriekš gūto veiksmīgo pieredzi, piemēram, ISO standartu jomā vai saistībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Pasaules forumu par transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanu (WP.29), uzlabot starptautisku instrumentu pieņemšanu un ieviešanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; paturēt prātā, ka viens no svarīgākajiem nolīguma sasniegumiem būtu pēc iespējas lielāka skaita transportlīdzekļu drošības noteikumu līdzvērtības atzīšana, pamatojoties uz pārbaudītu aizsardzības līdzvērtības līmeni; nodrošināt, ka ikviena regulatīva akta iepriekšējā ietekmes novērtējumā līdzās ietekmei uz tirdzniecību un ieguldījumiem būtu jāizvērtē arī ietekme uz patērētājiem un vidi; veicināt regulatīvo atbilstību, neskarot likumīgos regulatīvos un politikas mērķus un ES un ASV likumdevēju kompetences jomas;
   vi) par mērķi noteikt to, ka Savienībā arī turpmāk jāgarantē augsta līmeņa produktu nekaitīgums, vienlaikus novēršot pārbaužu nevajadzīgu dubultošanu, kas rada līdzekļu izšķiešanu, it īpaši zema riska produktu gadījumā;
   vii) risināt tādus ar muitu saistītus jautājumus, uz kuriem neattiecas PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma (TFA) noteikumi, un uzsvērt, ka, lai patiešām likvidētu administratīvo slogu, ir jāpanāk maksimāla regulējuma saskaņošanas pakāpe muitas un ar robežām saistītās politikas un prakses jomā;
   viii) saistībā ar turpmāko regulatīvo sadarbību skaidri noteikt, kuri pasākumi attiecas uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem un dubultu vai pārmērīgu administratīvo slogu un formalitātēm un kuri ir saistīti ar pamatstandartiem un pamatnoteikumiem vai procedūrām, ko izmanto valsts politikas mērķu īstenošanai;
   ix) pilnībā ievērot noteiktās regulatīvās sistēmas abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī Eiropas Parlamenta lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un tā tiesības īstenot demokrātisko kontroli pār ES regulatīvajiem procesiem turpmākas sadarbības satvara izveidē, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību un saglabājot modrību attiecībā uz ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanu apspriešanās, kas paredzētas regulatīva priekšlikuma izstrādē, kā arī nepalēnināt Eiropas likumdošanas procesu; precizēt Regulatīvās sadarbības padomes lomu, sastāvu un juridisko statusu, ņemot vērā to, ka tās ieteikumu jebkāda tieša un obligāta piemērošana nozīmētu Līgumos noteikto likumdošanas procedūru pārkāpumu; uzraudzīt arī to, lai tā pilnībā saglabātu valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu spēju pieņemt tiesību aktus par savām politikas nostādnēm, it īpaši sociālajā un vides jomā;
   d) attiecībā uz noteikumiem:
   i) sarunas par tirgus pieejamību un regulatīvo sadarbību apvienot ar vērienīgu noteikumu un principu noteikšanu ilgtspējīgas attīstības, enerģētikas, MVU, ieguldījumu un intelektuālā īpašuma, kā arī citās jomās, paturot prātā, ka katrā pīlārā ir specifiski sensitīvi jautājumi;
   ii) nodrošināt, ka nodaļa par ilgtspējīgu attīstību ir saistoša un īstenojama un ka par tās mērķi tiek izvirzīta pilnīga un patiesa astoņu Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju un to satura, SDO darba kārtības pienācīgas nodarbinātības nodrošināšanai un svarīgāko starptautisko nolīgumu vides jomā ratificēšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība; noteikumu mērķim jābūt darba un vides standartu aizsardzības līmeņa turpmākai uzlabošanai; vērienīgai nodaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir jāietver arī noteikumi par uzņēmumu sociālo atbildību, kuri balstītos uz ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem un uz skaidri strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību;
   iii) nodrošināt, ka darba un vides standarti neaprobežojas ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, bet tiek iekļauti arī citās nolīguma jomās, tādās kā ieguldījumi, pakalpojumu tirdzniecība, regulatīvā sadarbība un publiskais iepirkums;
   iv) izmantojot veiksmīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošajiem ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumiem un valsts tiesību aktiem, nodrošināt darba un vides standartu īstenojamību; nodrošināt, ka darba tiesību normu īstenošana un ievērošana tiek efektīvi uzraudzīta, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un ka uz tām attiecas vispārējās strīdu izšķiršanas mehānisms, ko piemēro visam nolīgumam kopumā;
   v) pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus, nodrošināt, ka saskaņā ar ES dalībvalstu tiesību aktiem reģistrēto transatlantisko uzņēmumu darbiniekiem ir pieejama informācija un apspriešanās saskaņā ar direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomi;
   vi) nodrošināt, ka, pilnībā ievērojot ES direktīvu par ilgtspējas ietekmes novērtēšanu un skaidri un strukturēti iesaistot ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, ar vispusīga iepriekšēja tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējuma palīdzību tiek izpētīta arī TTIP ietekme no ekonomiskā, nodarbinātības, sociālā un vides aspekta; prasa Komisijai veikt salīdzinošu padziļinātu ietekmes pētījumu attiecībā uz katru dalībvalsti un ES nozaru un to ASV partneru konkurētspējas izvērtējumu, lai izdarītu prognozes par darbvietu zaudēšanu un iegūšanu katras dalībvalsts attiecīgajās nozarēs; daļu no attiecīgajām pielāgošanas izmaksām varētu segt ES un dalībvalstis;
   vii) saglabāt mērķi atsevišķu nodaļu veltīt enerģētikai, tostarp rūpniecības izejvielām; nodrošināt, ka sarunu gaitā abas puses izskata veidus, kā atvieglot enerģijas eksportu, lai ar TTIP tiktu atcelti jebkādi pastāvošie ierobežojumi vai šķēršļi degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un jēlnaftas, eksportam starp abiem tirdzniecības partneriem ar mērķi radīt konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu enerģijas tirgu, tādējādi atbalstot enerģijas avotu dažādošanu, veicinot piegādes drošumu un izraisot enerģijas cenu pazemināšanos; uzsver, ka šajā enerģētikai veltītajā nodaļā ir jāparedz skaidras garantijas tam, ka netiks apdraudēti ES vides standarti un ar klimatu saistīto pasākumu mērķi;  ņemot vērā G20 valstu apņemšanos pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsidēšanas, veicināt ES un ASV sadarbību, lai atceltu komercaviācijas nozarei piemērotos atbrīvojumus no degvielas nodokļa maksāšanas;
   viii) nodrošināt, ka neviens nolīgums neskar neviena partnera tiesības pārvaldīt un regulēt enerģijas avotu izpēti un izmantošanu un enerģijas ražošanu, ar nosacījumu, ka, tiklīdz tiek pieņemts lēmums par enerģijas avota izmantošanu, piemēro nediskriminācijas principu; paturēt prātā, ka saskaņā ar piesardzības principu neviens nolīguma noteikums nedrīkst apdraudēt likumīgi pieņemtus nediskriminējošus demokrātiskus lēmumus par enerģijas ražošanu; nodrošināt, ka, arī piešķirot piekļuvi izejvielām un enerģijai uzņēmumiem gan no ES, gan no ASV, būtu jābalstās uz nediskriminācijas principu, un ir jāievēro enerģētikas produktu kvalitātes standarti, tostarp tie, kas saistīti ar šo produktu ietekmi uz CO2 emisiju, piemēram, Degvielas kvalitātes direktīvā iekļautie standarti;
   ix) nodrošināt, ka ar TTIP tiek atbalstīts „zaļo” preču un pakalpojumu patēriņš un tā veicināšana, tostarp atvieglojot to izstrādi, un vienkāršots to eksports un imports, tādējādi izmantojot transatlantiskās ekonomikas ievērojamo potenciālu gan ar vidi saistīto, gan ekonomisko ieguvumu ziņā un noslēdzot pašlaik notiekošās daudzpusējās sarunas par „zaļo” preču nolīgumu, lai veicinātu cīņu pret globālo sasilšanu un radītu jaunas darbvietas „zaļajā” ekonomikā;
   x) nodrošināt, ka TTIP kalpo par forumu vērienīgu un saistošu kopēju enerģijas ražošanas un energoefektivitātes ilgtspējas standartu izstrādei, vienmēr ņemot vērā un piemērojot abu pušu spēkā esošos standartus, tādus kā ES Energomarķējuma direktīva un Ekodizaina direktīva, un izpētīt veidus, kā pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības, izstrādes, inovācijas un zemu oglekļa dioksīda emisiju un videi nekaitīgu tehnoloģiju veicināšanas jomā;
   xi) nodrošināt, ka TTIP veicina zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, it īpaši, abām pusēm sadarbojoties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
   xii) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta īpaša nodaļa par MVU, kura balstās uz abu sarunās iesaistīto pušu kopīgu apņemšanos un kuras mērķis ir radīt Eiropas MVU (tostarp mikrouzņēmumiem) jaunas iespējas ASV, pamatojoties uz eksportējošo MVU gūto pieredzi, piemēram, atceļot dubultas sertifikācijas prasības, tīmeklī izveidojot informācijas sistēmu par dažādajiem noteikumiem un paraugpraksi, atvieglojot atbalsta shēmu pieejamību MVU, ieviešot paātrinātas procedūras uz robežas vai likvidējot joprojām pastāvošās specifiskās tarifu augstākās likmes; ar TTIP palīdzību būtu jāizveido mehānismi, lai abas puses varētu kopā strādāt nolūkā atvieglot MVU līdzdalību transatlantiskajā tirdzniecībā un ieguldījumos, piemēram, izmantojot kopēju MVU vienas pieturas aģentūru — ieinteresētajiem MVU uzņemoties būtisku lomu tās izveidē —, kura sniegtu konkrēto informāciju, kas tiem nepieciešama, lai eksportētu uz ASV, importētu no tām un veiktu ieguldījumus tajās, tostarp par muitas nodevām, nodokļiem, noteikumiem, muitas procedūrām un tirgus iespējām;
   xiii) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta visaptveroša nodaļa par ieguldījumiem, tostarp noteikumi gan par tirgus pieejamību, gan par ieguldījumu aizsardzību, atzīstot, ka kapitāla pieejamība var veicināt darbvietu radīšanu un izaugsmi; par ieguldījumu nodaļas mērķi būtu jānosaka nediskriminējošas pieejas nodrošināšana Eiropas un ASV uzņēmumu dibināšanā otras puses teritorijā, vienlaikus ņemot vērā dažu specifisku nozaru sensitīvo raksturu; iepriekš minētajam būtu jāveicina tas, lai ieguldītāji izvēlētos Eiropu, jāpalielina uzticēšanās ES ieguldījumiem ASV un arī jārisina jautājums par ieguldītāju pienākumiem un atbildību, cita starpā par standartu izmantojot ESAO principus, kas paredzēti daudznacionāliem uzņēmumiem, un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;
   xiv) nodrošināt, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi aprobežojas ar noteikumiem, ko piemēro pēc izveides, un ka to izstrādē galvenā uzmanība tiek veltīta valsts režīmam, vislielākās labvēlības režīma valstij, godīgai un vienlīdzīgai attieksmei, kā arī aizsardzībai pret tiešu un netiešu ekspropriāciju, tostarp tiesībām uz tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju; ieguldītāju un ieguldījumu aizsardzības standarti un definīcijas būtu jāizstrādā juridiski precīzi, aizsargājot tiesības regulēt sabiedrisko interešu vārdā, skaidrojot netiešas ekspropriācijas jēdzienu un nepieļaujot nepamatotas vai nenozīmīgas sūdzības; brīvai kapitāla pārvietošanai būtu jāatbilst ES līgumu noteikumiem un būtu jāietver beztermiņa izņēmumi, kas tiek piemēroti piesardzības nolūkā finanšu krīzes gadījumā;
   xv) nodrošināt, ka ārvalstu ieguldītājiem tiek piemērots nediskriminējošs režīms, tajā pašā laikā nepiešķirot viņiem lielākas tiesības kā vietējiem ieguldītājiem, un aizstāt ISDS sistēmu ar jaunu sistēmu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanai, kuram piemērotu demokrātiskus principus un pārbaudi, saskaņā ar kuru potenciālās lietas publiskās tiesas sēdēs pārredzamā veidā izskatītu publiski iecelti neatkarīgi profesionāli tiesneši un kurš paredzētu apelācijas mehānismu, kas nodrošinātu tiesas nolēmumu konsekvenci, to, ka tiek respektēta ES un dalībvalstu tiesu jurisdikcija, kā arī to, ka privātas intereses nemazina sabiedriskās politikas mērķus;
   xvi) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta vērienīga, līdzsvarota un mūsdienu situācijai atbilstoša nodaļa par intelektuālā īpašuma tiesībām un šajā nodaļā būtu precīzi noteiktas intelektuālā īpašuma tiesību jomas, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana un pastiprināta aizsardzība, un ka šī partnerība atspoguļo godīgu un efektīvu aizsardzību, neskarot nepieciešamību reformēt ES autortiesību sistēmu un vienlaikus nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesībām un sabiedriskajām interesēm, it īpaši nepieciešamību saglabāt medikamentu pieejamību par pieņemamām cenām, turpinot atbalstīt Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzēto elastīgumu;
   xvii) uzskatīt par ļoti svarīgu to, lai ES un ASV, izmantojot pastāvošās starptautiskās institūcijas, arī turpmāk iesaistītos globālās daudzpusējās patentu tiesību saskaņošanas diskusijās; tādēļ brīdina atturēties no mēģinājumiem TTIP nolīgumā iekļaut noteikumus par patentu materiāltiesiskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz jautājumiem par patentspēju un pagarinājuma periodiem;
   xviii) nodrošināt, ka nodaļā par intelektuālā īpašuma tiesībām netiek iekļauti noteikumi par interneta starpnieku atbildību vai par kriminālsankcijām kā noteikumu ievērošanas uzraudzības instrumentu, kurus Parlaments ir noraidījis jau iepriekš, tostarp ierosināto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA);
   xix) nodrošināt ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pilnīgu atzīšanu un stingru tiesisko aizsardzību un pasākumus nepareizas izmantošanas un maldinošas informācijas un prakses novēršanai; garantēt minēto izstrādājumu marķēšanu, izsekojamību un patiesas izcelsmes norādes patērētājiem un ražotāju zinātības kā līdzsvarota nolīguma būtiskas daļas aizsardzību;
   e) attiecībā uz pārredzamību, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un sabiedrības un politikas veidotāju informēšanu:
   i) turpināt uzlabot pārredzamību sarunās, darot pieejamu plašai sabiedrībai lielāku skaitu sarunu priekšlikumu, īstenot Eiropas Ombuda ieteikumus, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par dokumentu publisko pieejamību;
   ii) nodrošināt, lai minētie pārredzamības uzlabošanas centieni sniegtu praktiskus rezultātus, cita starpā arī panākot jēgpilnas vienošanās ar ASV pusi, lai uzlabotu pārredzamību, tostarp visu sarunu dokumentu, tai skaitā konsolidēto tekstu, pieejamību Eiropas Parlamenta deputātiem, vienlaikus saglabājot pienācīgu konfidencialitāti, lai Parlamenta deputāti un dalībvalstis varētu risināt konstruktīvas diskusijas ar ieinteresētajām personām un sabiedrību; nodrošināt to, ka abām sarunu pusēm būtu jāpamato jebkurš atteikums izpaust sarunu priekšlikumu;
   iii) veicināt to dalībvalstu aizvien ciešāku iesaistīšanos, kuras bija atbildīgas par Eiropas Komisijai uzticēto mandātu sākt sarunas ar ASV, lai, atbilstoši saistībām, kas pieņemtas Padomes 2015. gada 20. marta secinājumos, sekmētu to aktīvu iesaistīšanos efektīvākā informēšanā par nolīguma piemērošanas jomu un iespējamiem labumiem Eiropas iedzīvotājiem, lai Eiropā nodrošinātu plašas un uz faktiem balstītas sabiedriskās debates par TTIP nolūkā apzināt patiesās bažas, kas saistītas ar šo nolīgumu;
   iv) sarunu procesā pastiprināt pastāvīgo un pārredzamo sadarbību ar daudzām un dažādām ieinteresētajām personām; mudina visas ieinteresētās personas aktīvi piedalīties un nākt klajā ar priekšlikumiem un informāciju, kas ir būtiska sarunām;
   v) mudināt dalībvalstis iesaistīt savus parlamentus saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem pienākumiem sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm šī uzdevuma pildīšanā un uzlabot saziņu ar dalībvalstu parlamentiem, lai tie tiktu pastāvīgi atbilstoši informēti par notiekošajām sarunām;
   vi) izmantot par pamatu ciešo sadarbību ar Parlamentu un censties panākt ciešāku un strukturētāku dialogu ar Parlamentu, kurš turpinās cieši uzraudzīt sarunu norisi un no savas puses iesaistīsies sarunās ar Komisiju, dalībvalstīm, ASV Kongresu un administrāciju, kā arī ar ieinteresētajām personām abās Atlantijas okeāna pusēs, lai nodrošinātu iznākumu, kas sniedz labumu ES, ASV un citu valstu iedzīvotājiem;
   vii) nodrošināt to, ka līdztekus TTIP un tās īstenošanai tiek padziļināta transatlantiskā parlamentārā sadarbība, pamatojoties uz transatlantiskajā likumdevēju dialogā gūto pieredzi un izmantojot šo pieredzi, lai nākotnē radītu plašāku un uzlabotu politisko satvaru kopīgu pieeju izstrādei, pastiprinātu stratēģisko partnerību un veicinātu globālu ES un ASV sadarbību;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem nosūtīt Komisijai, kā arī informācijai Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ASV administrācijai un Kongresam.

(1)http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11103-2013-DCL-1/lv/pdf.
(2)http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/LV/ec/141920.pdf.
(3)http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/145906.pdf.
(4)http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-14-1820_en.htm.
(5)http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-79-2014-INIT/lv/pdf.
(6)http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.
(7)http://ec.europa.eu/news/2014/docs/c_2014_9052_en.pdf.
(8)http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-2341_lv.htm.
(9)http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/information_sources/docs/from_farm_to_fork_2004_en.pdf.
(10)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153022.pdf.
(11)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153023.pdf.
(12)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153024.pdf.
(13)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153025.pdf.
(14)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153026.pdf.
(15)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153027.pdf.
(16)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153028.pdf.
(17)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153029.pdf.
(18)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153030.pdf.
(19)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153031.pdf.
(20)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153032.pdf.
(21)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/february/tradoc_153120.pdf.
(22)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/may/tradoc_152512.pdf.
(23)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/march/tradoc_153259.pdf.
(24)OV C 68 E, 7.3.2014., 53. lpp.
(25)Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
(26)Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0009.
(27) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika