Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 17. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par Regulas (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, pārskatīšanu(3) un Parlamenta aicinājumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 347/2013 par Eiropas energoinfrastruktūru (TEN-E), ņemot vērā pašreizējos Eiropas Savienības mērķus klimata un enerģētikas jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 5. oktobra Lēmumu (ES) 2016/1841 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu(4),

–  ņemot vērā savu 2017. gada 4. oktobra rezolūciju par ANO 2017. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 23) Bonnā (Vācijā)(5),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 24) Katovicē (Polijā)(6),

–  ņemot vērā tiesību aktu kopumu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē, Spānijā(7),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus, kuros apstiprināts mērķis līdz 2050. gadam panākt, lai Savienība kļūtu klimatneitrāla,

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas zaļais kurss“ (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas kritērijus aizdevumiem enerģētikas jomā,

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 172. pantu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādņu pārskatīšanu (O-000012/2020 – B9-0008/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vēra Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Regulā (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (TEN-E regula), ir paredzēti noteikumi par TEN-E tīklu savlaicīgu attīstību un sadarbspēju, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus;

B.  tā kā TEN-E regulā ir noteikti Eiropas energoinfrastruktūras prioritārie koridori un tematiskās jomas un paredzētas pamatnostādnes kopīgu interešu projektu (KIP) atlasei; tā kā TEN-E regulā ir noteikts, ka KIP var saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un ka tie gūtu labumu no racionalizētām atļauju piešķiršanas procedūrām, īpaša regulatīvā režīma, kas nodrošina piekļuvi pārrobežu izmaksu sadales mehānismiem un stimuliem, un lielākas pārredzamības;

C.  tā kā pirmajā KIP sarakstā, kas izveidots 2013. gadā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1391/2013, bija iekļauti 248 KIP, otrajā sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/89, bija iekļauti 195 KIP un trešajā sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/540, bija iekļauti 173 KIP; tā kā Komisija 2019. gada 31. oktobrī pieņēma ceturto KIP sarakstu, kurā iekļauti 151 KIP;

D.  tā kā saskaņā ar Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa pirmā lasījuma nostāju attiecībā uz priekšlikumu regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam abi likumdevēji ir provizoriski vienojušies, ka Komisijai būtu jānovērtē TEN-E regulas efektivitāte un politikas saskaņotība, cita starpā ņemot vērā Savienības enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam, ES ilgtermiņa saistības dekarbonizācijas jomā un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”; tā kā šis novērtējums būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei līdz 2020. gada 31. decembrim;

E.  tā kā TEN-E regula tika pieņemta, kad vēl nebija pieņemts Parīzes nolīgums, kas paredz saistības ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

F.  tā kā kopš TEN-E regulas pieņemšanas 2013. gadā vairākas norises ir būtiski mainījušas enerģētikas politikas vidi Savienībā;

G.  tā kā enerģētikai ir būtiska nozīme pārejā uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku un tā kā tādēļ ir jāturpina energosistēmas dekarbonizācija, lai Savienība vēlākais līdz 2050. gadam varētu sasniegt nulles emisiju līmeni, vienlaikus veicinot pāreju citās nozarēs un reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas;

H.  tā kā, lai sasniegtu mērķus klimata un enerģētikas jomā un veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga, augstas veiktspējas energoinfrastruktūra, kas ir piemērota nākotnei, darbojas rentabli un var nodrošināt energoapgādes drošību, tostarp dažādot piegādes ceļus, avotus un piegādātājus;

I.  tā kā TEN-E regulā ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un noteikti kopīgu interešu projekti, kas vajadzīgi šo prioritāšu īstenošanai;

J.  tā kā prioritārajiem koridoriem, prioritārajām jomām un atbilstības kritērijiem būtu jāatbilst energosistēmas attīstībai un vienmēr jāatbilst Savienības politikas prioritātēm, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa dekarbonizācijas centieniem;

K.  tā kā pienācīga infrastruktūras izvēršana un energoefektivitātes politika būtu jāīsteno papildinošā veidā, lai palīdzētu pēc iespējas rentablāk sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus;

L.  tā kā Parlaments 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu prasa “pirms nākošā kopīgu interešu projektu (KIP) saraksta pieņemšanas pārskatīt Eiropas energoinfrastruktūras (TEN-E) pamatnostādnes”,

1.  atzinīgi vērtē paziņojumā par Eiropas zaļo kursu norādīto, ka TEN-E pamatnostādņu pārskatīšana notiks 2020. gadā;

2.  aicina Komisiju vēlākais līdz 2020. gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu pārskatīt TEN-E pamatnostādnes, jo īpaši ņemot vērā Savienības enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam, Savienības ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”;

3.  aicina Komisiju nākt klajā ar pārejas posma norādījumiem par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu izlietošanu un par projektu atlasi piektajam KIP sarakstam līdz 2020. gada beigām, lai nodrošinātu, ka gan līdzekļu izlietojumā, gan atlasē tiek ievērotas saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

4.  uzskata, ka TEN-E pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem KIP statusa piešķiršanai ir jāatbilst Savienības mērķiem klimata un enerģētikas jomā, tostarp 2050. gada klimata neitralitātes mērķim, kā norādīts Eiropadomes 2019. gada decembra secinājumos, un visām piecām enerģētikas savienības dimensijām, tostarp mērķim nodrošināt pieejamību cenas ziņā;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp. (2) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp. (3) Pieņemtie teksti P8_TA(2019)0420. (4) OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp. (5) OV C 346, 27.9.2018., 70. lpp. (6) Pieņemtie teksti P8_TA(2018)0430. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0079. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.