Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (05022/2021 – C9-0086/2021 – 2020/0382(NLE))

P9_TA(2021)0140 A9-0128/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05022/2021),

–  ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (05198/2021),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai (05203/2021),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C9-0086 /2021),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikumu sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(2);

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0128/2021),

1.  sniedz piekrišanu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīguma starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0152.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātiem (2021/2658(RSP))

P9_TA(2021)0141 B9-0225/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk „Harta”),

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05022/2021),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2020/2252 (2020. gada 29. decembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, un Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C9-0086/2021),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(2), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(3), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(4), 2018. gada 14. marta rezolūciju par satvaru turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām(5), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības(6), 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību(7), 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(8) un 2020. gada 18. jūnija ieteikumu par sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(9);

–  ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(10),

–  ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(11) (“Izstāšanās līgums”) un politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars(12), kas pievienota Izstāšanās līgumam (Politiskā deklarācija),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas ieguldījumu,

–  ņemot vērā ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, ar kuru Komisiju ieceļ par Savienības sarunu vedēju, un tā pielikumu, kurā ietvertas norādes sarunām par jaunām partnerattiecībām (COM(2020)0035) (“sarunu norādes”),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

1.  ļoti atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (Nolīgums) noslēgšanu, jo šis nolīgums ierobežo Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nelabvēlīgās sekas un izveido sadarbības satvaru, kam būtu jāveido pamats spēcīgai un konstruktīvai partnerībai nākotnē, izvairoties no visvairāk traucējošiem bezlīguma scenārija elementiem, un jānodrošina juridiskā noteiktība vidējā termiņā un ilgtermiņā; šajā ziņā atzinīgi vērtē ES galvenā sarunu vedēja un viņa komandas neatlaidīgo darbu un nozīmīgo lomu;

2.  atkārtoti norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir vēsturiska kļūda, un atgādina, ka ES visu laiku ir respektējusi šo Apvienotās Karalistes lēmumu, taču vienlaikus uzstājusi uz to, ka Apvienotajai Karalistei ir arī jāpieņem sekas, ko rada izstāšanās no ES, un ka trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības un priekšrocības kā dalībvalstij; atgādina, ka visā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesā Parlaments ir centies aizsargāt ES iedzīvotāju tiesības, nosargāt mieru un labklājību Īrijas salā, aizsargāt zvejnieku kopienas, uzturēt ES tiesisko kārtību, aizsargāt ES lēmumu pieņemšanas autonomiju, saglabāt muitas savienības un iekšējā tirgus integritāti, vienlaikus izvairoties no sociālā, vides, fiskālā vai regulatīvā dempinga, jo tas ir būtiski, lai nosargātu Eiropas darbvietas, rūpniecību un konkurētspēju un īstenotu Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus;

3.  atzinīgi vērtē to, ka šie mērķi lielā mērā ir sasniegti ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un Izstāšanās līgumu, nodrošinot izpildāmus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp attiecībā uz valsts atbalstu, sociālos un vides standartus, ilgtermiņa risinājumu zivsaimniecības jomā, ekonomisko nolīgumu, kas mazinās daudzas negatīvās sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un jaunu sistēmu tiesu, policijas un iekšējās drošības iestāžu sadarbībai, kuras pamatā ir ECTK un ES datu aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnīga ievērošana; tomēr pauž nožēlu par Nolīguma ierobežoto darbības jomu, jo Apvienotajai Karalistei trūkst politiskās gribas iesaistīties svarīgās jomās, jo īpaši ārpolitikā, aizsardzības un ārējās drošības politikā, kur panāktais ievērojami atpaliek no Politiskajā deklarācijā izvirzītajiem mērķiem; pauž nožēlu arī par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties programmā “Erasmus+”, liedzot jauniešiem izmantot šādu unikālu iespēju;

4.  atzinīgi vērtē to lielo nozīmi, kāda Nolīgumā piešķirta precēm, ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes preču tirdzniecības intensitāti, un norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, bet jo īpaši pārvietošanās brīvības izbeigšana, loģiski novedīs pie tā, ka ievērojami samazināsies Apvienotās Karalistes ekonomikas iespējas, kas lielā mērā balstās uz pakalpojumiem, jo tiks izbeigta izcelsmes valsts vai atļaujas piešķiršanas pieeja, vairs netiks automātiski atzīta profesionālā kvalifikācija un Apvienotās Karalistes pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, būs jādarbojas, ievērojot 27 atšķirīgus noteikumu kopumus un tādējādi jāsaskaras ar lielāku birokrātiju; uzsver, ka šis ir pirmais nolīgums ES vēsturē, kad sarunu mērķis bija nevis panākt konverģenci, bet gan vienoties par atšķirībām, un tas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nenovēršami radīja lielākas problēmas, šķēršļus un izmaksas;

5.  atzinīgi vērtē plašāku horizontālo strīdu izšķiršanas mehānismu, kam būtu jānodrošina savlaicīga strīdu izšķiršana un iespēja īstenot vienlaicīgu apturēšanu visās ekonomikas jomās, ja kāda no Pusēm neievēro to, ko tā ir parakstījusi; uzskata, ka šis mehānisms varētu kļūt par modeli un standartu visiem turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

6.  atsaucas uz UKCG un grupas vadītāju 2020. gada 11. septembra paziņojumu un pieņem zināšanai, ka Apvienotajai Karalistei kā Izstāšanās līguma parakstītājai ir juridisks pienākums pilnībā īstenot un ievērot tā noteikumus, un atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste atsauca tos Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus likumprojekta noteikumus, kas neatbilda minētajam līgumam; nosoda pēdējā laikā Apvienotās Karalistes veiktās vienpusējās darbības, ar kurām tā pārkāpj Izstāšanās līguma noteikumus, cenšoties pagarināt labvēlības periodus, kuros Lielbritānija, veicot eksportu uz Ziemeļīriju, ir atbrīvota no pienākuma uzrādīt sanitāros eksporta sertifikātus visiem dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, vēl nav jāpilda muitas deklarācijas par paku sūtījumiem un tiek piemērota atkāpe no ES noteikumiem, kas neļauj augsni ievest iekšējā tirgū, un noteikumiem par lolojumdzīvnieku pasēm; uzskata, ka šīs darbības nopietni apdraud vienotā tirgus integritāti; atkārtoti norāda, ka par visiem šādiem lēmumiem kopīgi jāvienojas ar attiecīgo apvienoto struktūru starpniecību; stingri aicina Apvienotās Karalistes valdību rīkoties godprātīgi un pilnībā īstenot tās parakstīto nolīgumu noteikumus, nekavējoties, pamatojoties uz ticamu un visaptverošu grafiku, kas izstrādāts kopā ar Eiropas Komisiju, un ievērojot Izstāšanās līgumā paredzēto labticīgas rīcības pienākumu; šajā sakarībā aicina Komisiju enerģiski turpināt pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, kas sākta 2021. gada 15. martā saskaņā ar Protokola par Īriju un Ziemeļīriju 12. panta 4. punktu; atgādina, ka saskaņā ar TSN noteikumiem pastāvīga Izstāšanās līgumā paredzēto strīdu izšķiršanas procedūru rezultātu neievērošana var novest ari pie tā, ka tiek apturēta saistību izpilde, , tostarp ierobežota piekļuve tirgum līdz šim vēl nepieredzētā līmenī; šajā sakarībā uzskata, ka TSN ratifikācija stiprina mūsu Izstāšanās līguma izpildes nodrošināšanai paredzēto instrumentu kopumu; atgādina, ka Izstāšanās līguma pilnīga un pienācīga ievērošana un īstenošana ir būtiska, lai aizsargātu pilsoņu tiesības, neapdraudētu miera procesu un izvairītos no fiziskas robežas Īrijas salā, aizsargātu iekšējā tirgus integritāti un nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste pilda taisnīgu daļu no saistībām, ko tā uzņēmusies gan savulaik kā ES dalībvalsts, gan tām saistībām, kas tagad tai ir ārpus tās, un tāpēc tas joprojām ir būtisks priekšnosacījums ES un Apvienotās Karalistes attiecību turpmākai attīstībai; uzsver, cik svarīga ir labticība un ka šajā ziņā ir vajadzīga uzticēšanās un uzticamība; atgādina, ka Protokola par Īriju/Ziemeļīriju struktūra un tā 16. pants liecina par ļoti trauslu un jutīgu politisko līdzsvaru; uzstāj, ka nevienai no Pusēm nevajadzētu pavirši vai bez pienācīgas iepriekšējas apspriešanās pieņemt priekšlikumus vai veikt darbības, kas varētu izjaukt šo līdzsvaru; uzsver Ziemeļīrijas unikālos apstākļus un lomu, kas Protokolā piešķirta Ziemeļīrijas Asamblejai, tostarp prasību, ka pēc četriem gadiem tai jāsniedz piekrišana Protokola turpmākai piemērošanai; norāda, ka ir nepieciešams pastāvīgs un ciešāks dialogs starp politiskajiem pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, tostarp ar Ziemeļīrijas pārstāvjiem, par visiem Protokola par Īriju/Ziemeļīriju aspektiem un par plašāku Ziemeļīrijas miera procesu; pauž dziļas bažas par neseno spriedzi Ziemeļīrijā un atgādina, ka ES ir viena no Lielās piektdienas vienošanās galvenajām aizbildnēm un ir apņēmusies to aizsargāt;

Eiropas Parlamenta loma

7.  pauž nožēlu par Nolīguma un Līguma ārkārtīgo sasteigtību un no tās izrietošo nenoteiktību, kas rada lielas izmaksas iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem un ir ietekmējusi arī Parlamenta prerogatīvas rūpīgi pārbaudīt un piemērot Nolīguma un Līguma galīgā teksta demokrātisku pārraudzību vēl pirms to provizoriskās piemērošanas; uzsver, ka, ņemot vērā pārejas perioda stingro beigu termiņu un Apvienotās Karalistes atteikumu to pagarināt pat pandēmijas laikā, šis process ir ārkārtējs; uzsver, ka šis process nekādā gadījumā nevar kalpot par precedentu turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuru noslēgšanas gaitā saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu ir jāgarantē parastais sadarbības un informācijas pieejamības formāts, tostarp visu sarunu tekstu apmaiņa, regulārs dialogs un pietiekams laiks oficiālai Parlamenta īstenotai rūpīgai pārbaudei un diskusijām par nolīgumiem; uzsver, ka bez Parlamenta piekrišanas nolīgumus provizoriski piemērot nedrīkst; neraugoties uz iepriekš minēto, atzīst, ka Parlaments varēja regulāri paust savu viedokli, jo rūpīgi un bieži apspriedās un uzturēja dialogu ar ES galveno sarunu vedēju un Komisijas Apvienotās Karalistes darba grupu, kā arī 2020. gada februārī un jūnijā pieņēma divas rezolūcijas, un tas viss nodrošināja, ka mūsu nostājas tika pilnībā atspoguļotas ES sākotnējā mandātā un sarunu gaitā tās aizstāvēja ES galvenais sarunu vedējs;

8.  atbalsta to, ka saskaņā ar Nolīgumu ir izveidota Parlamentārās partnerības asambleja, kurā darbojas Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes parlamentu deputāti; uzskata, ka šai parlamentārās partnerības asamblejai vajadzētu uzraudzīt Nolīguma pilnīgu un pareizu īstenošanu un sniegt Partnerības padomei ieteikumus; ierosina, ka tās darbības jomā būtu jāiekļauj arī Izstāšanās līguma īstenošana, neskarot Nolīguma un Līguma pārvaldības struktūras un to rūpīgas pārbaudes mehānismu, kā arī tiesības iesniegt ieteikumus jomās, kurās uzlabota sadarbība varētu būt izdevīga abām pusēm, un uzņemties kopīgas iniciatīvas, lai veicinātu ciešas attiecības;

9.  uzstāj, ka Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās Nolīguma uzraudzībā un īstenošanā kā tas norādīts Parlamenta priekšsēdētāja D. M. Sassoli 2021. gada 5. februāra vēstulē; neskarot saistības, ko attiecīgie komisāri ir uzņēmušies attiecībā uz sadarbību ar atbildīgajām Parlamenta komitejām, atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Parlamenta lomu Nolīguma īstenošanā, iekļaujot šādas saistības:

prasa, lai šīs saistības tiktu iestrādātas Iestāžu nolīgumā, par ko pēc iespējas drīzāk jāvienojas;

10.  atzinīgi vērtē Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai; uzsver, ka šis nolīgums, jo īpaši tā 3. pants, neskar tiesības, kas Parlamentam piešķirtas saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, jo īpaši ņemot vērā minētā. panta 9. punktu; norāda, ka veids, kādā Padome ir pieprasījusi Parlamenta piekrišanu, vienā procedūrā aptverot divus nolīgumus, — ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai un aizsardzībai — neatbilst parastajai praksei un ka tam nekādā gadījumā nevajadzētu kļūt par precedentu, jo Parlamentam vajadzētu būt iespējai sniegt piekrišanu katram atsevišķam starptautiskajam nolīgumam vēl pirms tā stāšanās spēkā, nevis vairākiem šādiem nolīgumiem kā paketei, pretējā gadījumā tā prerogatīvas tiktu nopietni apdraudētas;

11.  mudina veicināt ES un Apvienotās Karalistes arodbiedrību un citu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ciešu iesaisti Nolīguma uzraudzībā un īstenošanā, tostarp gadījumos, kad tiek izskatīti attiecīgi jautājumi, apspriesties ar tām un varbūt pat iesaistīt tās specializēto komiteju darbībā, kā arī izveidot īpašu darba forumu, kurā tikties pirms katras Partnerības padomes sanāksmes; ņemot vērā Nolīguma nozīmi un iespējamās plašās sekas, ierosina paplašināt vietējo konsultantu grupu, iekļaujot tajā vairāk arodbiedrību un citu sociālo partneru, jo īpaši no Eiropas nozaru federācijām, pārstāvjus, un dot iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem iesniegt sūdzības Komisijai, nosakot Komisijai pienākumu uz šādām sūdzībām reaģēt;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus, ņemot vērā ierobežoto laiku, pēc iespējas vairāk iesaistīt ieinteresētās personas un atzinīgi vērtē arī detalizētos gatavības norādījumus, kas palīdzēja uzņēmumiem sagatavoties nenovēršamajām pārmaiņām pēc 2021. gada 1. janvāra, kad Apvienotā Karaliste izstājās no muitas savienības un iekšējā tirgus; aicina visas ES dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģionus pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka šie pirmie mēneši pēc tam, kad stājas spēkā jaunais režīms attiecībā uz Apvienotās Karalistes jauno statusu, visiem ekonomikas dalībniekiem un iedzīvotājiem sagādātu pēc iespējas mazākas problēmas; atzīstot, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada būtiskas īstermiņa ekonomiskās sekas, aicina Komisiju pilnībā un savlaicīgi izmantot 5 miljardu EUR apmērā paredzēto Brexit korekcijas rezervi, tiklīdz likumdevēji to būs pieņēmuši, lai palīdzētu gan nozarēm, gan uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kā arī dalībvalstīm, kuras visvairāk skar ES un Apvienotās Karalistes jauno attiecību negatīvā un neparedzētā ietekme;

Tirdzniecība

13.  uzsver Nolīguma bezprecedenta darbības jomu attiecībā uz preču tirdzniecību, saskaņā ar kuru ir sasniegts nulles kvotu un nulles tarifu mērķis un tādējādi tiks atvieglota tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti, ievērojot atbilstīgus izcelsmes noteikumus, aizsargājot ES ražotāju intereses, tostarp izmantojot divpusējo kumulāciju, eksportētāju veiktu izcelsmes pašsertifikāciju, kā arī 12 mēnešu atbrīvojuma periodu attiecībā uz dažiem dokumentiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo īpaši attiecībā uz stingrības nemazināšanu un izvairīšanos no atšķirību rašanās nākotnē, apvienojumā ar šo nepieredzēti plašo Nolīguma darbības jomu;

14.  uzsver, ka attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību abu Pušu saistības nodrošina liberalizācijas līmeni, kas pārsniedz to PTO uzņemtās saistības, tostarp izmantojot tālredzīgu “vislielākās labvēlības režīma” klauzulu un pārskatīšanas saistības, lai veiktu turpmākus uzlabojumus, kā arī paredzot īpašus noteikumus speciālistu mobilitātei uzņēmējdarbības nolūkos (4. kategorijas pakalpojumi); tomēr vienlaikus atgādina, ka, izstājoties no iekšējā tirgus, Apvienotā Karaliste zaudēja savas automātiskās neierobežotās tiesības sniegt pakalpojumus visā ES; atzīst skaidrus noteikumus par profesionālajām kvalifikācijām, kas ir atšķirīgi, jo Apvienotā Karaliste ir trešā valsts; tomēr atzinīgi vērtē Nolīgumā paredzēto mehānismu, saskaņā ar kuru ES un Apvienotā Karaliste var vēlāk, izskatot katru gadījumu atsevišķi un attiecībā uz konkrētām profesijām, vienoties par papildu pasākumiem;

15.  atzinīgi vērtē nodaļu par digitālo tirdzniecību, tostarp skaidri noteikto aizliegumu attiecībā uz datu lokalizācijas prasībām vai obligāto prasību atklāt pirmkodu, kas līdz šim ES noslēgtajos brīvās tirdzniecības nolīgumos vēl nav bijusi iekļauta, vienlaikus saglabājot ES reglamentēšanas tiesības un datu aizsardzības prasības; atzīst, ka šī digitālā nodaļa var kalpot par paraugu turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem; atzinīgi vērtē arī regulatīvo sadarbību topošo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, jomā;

16.  pauž gandarījumu, ka, neraugoties uz Apvienotās Karalistes sākotnējo vilcināšanos, ir panākta vienošanās par vēsturiski vērienīgāko vispārējo nodaļu publiskā iepirkuma jomā, kas pārsniedz Nolīgumu par publisko iepirkumu, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret ES uzņēmumiem, kā arī nodaļu par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām un interesēm; atgādina, ka pašreizējais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) kopums tiek aizsargāts saskaņā ar Izstāšanās līgumu, bet pauž nožēlu par to, ka nav iespējams konstatēt nekādu kārtību attiecībā uz ĢIN nākotni, un tas ir pretrunā Politiskajā deklarācijā paustajām saistībām; tomēr atzinīgi vērtē pārskatīšanas klauzulu, kas ļaus nākotnē paplašināt aizsardzību, un mudina abas puses pēc iespējas drīzāk aktivizēt šo klauzulu;

17.  cieši mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot attiecīgās regulatīvās koordinācijas platformas un aktīvi iesaistīties tajās, nodrošinot Parlamentam pilnīgu pārredzamību, lai turpmāk varētu sasniegt augstu regulējuma konverģences līmeni saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un izvairītos no nevajadzīgiem konfliktiem, vienlaikus, kā uzsvērts Nolīgumā, aizsargājot katras puses tiesības reglamentēt;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

18.  atzinīgi vērtē vispārējo un moderno sadaļu par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, kas būtu jāuzskata par paraugu citiem turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem ES ved sarunas, tostarp:

19.  uzsver, ka pienācīga uzraudzība un atbilstīga pārraudzība ir ļoti svarīgas, lai gūtu stabilu izpratni par atlikušajiem un jauniem šķēršļiem, ar kuriem uzņēmumi, jo īpaši MVU, saskaras uz vietas; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no nevajadzīgas regulatīvās nenoteiktības, administratīvā sloga un procedūru sarežģītības, kas palielinās sarežģītību un izmaksas; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar darījumu aprindām, jo īpaši MVU, lai mazinātu jaunus tirdzniecības ierobežojumus;

Pārvaldība

20.  atzinīgi vērtē Nolīgumā izklāstīto horizontālo pārvaldību un institucionālo sistēmu, kas nodrošina kopēju saskaņotību un saikni starp visām tā nodaļām un to izpildi un tādējādi ļauj izvairīties no papildu paralēlām struktūrām un birokrātijas, kā arī nodrošina juridisko noteiktību un stabilas Pušu atbilstības garantijas; jo īpaši atzinīgi vērtē stingro mehānismu tādu strīdu izšķiršanai, kas var rasties starp ES un Apvienoto Karalisti par savstarpējo saistību interpretāciju vai īstenošanu;

21.  atzinīgi vērtē pārvaldībai veltītajā nodaļā iekļauto nediskriminācijas klauzulu, kas nodrošina, ka Apvienotā Karaliste savā valsts vīzu politikā, piešķirot īstermiņa vīzas, nevar diskriminēt ES dalībvalstu pilsoņus; nosoda diskriminējošo attieksmi pret dažiem ES pilsoņiem (no Bulgārijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovēnijas), attiecībā uz kuriem Apvienotajā Karalistē piemēro citādu vīzas pieteikuma maksas režīmu nekā pārējo 22 ES dalībvalstu pilsoņiem saistībā ar maksu par darba vīzu un maksu par deklarāciju par finansiālu atbildību;

Drošība, ārlietas un attīstība

22.  pauž nožēlu, ka pretēji Politiskajai deklarācijai, kurā bija paredzēta vērienīga, plaša, padziļināta un elastīga partnerība ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā, Apvienotā Karaliste atteicās risināt sarunas par šiem aspektiem Nolīguma ietvaros; tomēr atgādina, ka abu Pušu interesēs ir saglabāt ciešu un ilgstošu sadarbību šajās jomās, jo īpaši, lai veicinātu mieru, drošību, tostarp terorisma apkarošanu, uz noteikumiem balstītu globālo kārtību, efektīvu multilaterālismu, ANO hartas ievērošanu, demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar LES 21. pantu; ierosina, ka turpmākā sadarbība un koordinācija starp ES un Apvienoto Karalisti būtu jāpārvalda, izmantojot sistēmisku platformu augsta līmeņa apspriedēm un koordinācijai ārpolitikas jautājumos, tostarp attiecībā uz izaicinājumiem, ko rada tādas valstis kā Krievija un Ķīna, ciešu iesaisti drošības jautājumos, tostarp ES un NATO sadarbības ietvaros, un sistemātisku preferenciālu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz miera uzturēšanas operācijām; jo īpaši aicina padziļināt sadarbību un koordināciju ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz ES sankciju politiku, ņemot vērā kopīgās vērtības un intereses, un šajā sakarībā izveidot koordinācijas mehānismu;

23.  pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu pazemināt Eiropas Savienības diplomātisko statusu un aicina attiecīgās Apvienotās Karalistes iestādes steidzami labot šo rīcību, kā arī mudina Komisiju stingri aizstāvēt Līgumu pienācīgu īstenošanu;

24.  uzsver, cik svarīga ir Apvienotā Karaliste kā attīstības un humānās palīdzības dalībniece, ņemot vērā tās oficiālās attīstības palīdzības apjomu (pat samazinot no 0,7 % līdz 0,5 % no NKI), tās speciālās zināšanas, projektu īstenošanas spējas un vispusīgas attiecības ar Sadraudzību un citām jaunattīstības valstīm; mudina Apvienoto Karalisti palīdzēt minimizēt tās izstāšanās no ES negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un saglabāt savu apņemšanos būt attīstības palīdzības un humānās palīdzības priekšējās rindās; prasa nodrošināt ciešu ES un Apvienotās Karalistes līdzekļu devēju koordināciju un sadarbību, tostarp iespēju savstarpēji izmantot otras puses spējas, lai maksimāli palielinātu lietderību, attīstības efektivitāti un virzību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Konkrēti nozaru jautājumi un tematiskā sadarbība

25.  uzskata, ka iekšējais tirgus ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, kas ir ļoti labvēlīgi ietekmējis abu Pušu ekonomiku un kalpojis par pamatu iedzīvotāju dzīves kvalitātes kāpumam; uzsver, ka šis jaunais ekonomiskās partnerības laikmets būtu jāorientē uz savstarpēji izdevīgu iespēju radīšanu un ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pasliktināties iekšējā tirgus un muitas savienības integritāte un darbība; atzīst, ka atļauju saņēmušajiem uzņēmējiem piešķirto atvieglojumu paplašināšana ir piemērots veids, kā novērst tirdzniecības izkropļojumus;

26.  uzsver, ka īstenošanas procesā ES īpaša uzmanība būtu jāpievērš to muitas pārbaužu atbilstībai, kas tiek veiktas pirms preču ievešanas iekšējā tirgū (vai nu no Apvienotās Karalistes, vai caur Apvienoto Karalisti no citām trešām valstīm ), kā paredzēts Nolīgumā, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem; uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā, abām Pusēm ir ciešāk jākoordinē sava darbība un plašāk jāapmainās ar informāciju, lai pēc iespējas novērstu tirdzniecības traucējumus, kā arī saglabātu muitas savienības integritāti patērētāju un uzņēmumu interesēs; uzskata, ka absolūti nepieciešama ir muitas un tirgus uzraudzības iestāžu netraucēta sadarbība, bet jo īpaši pauž bažas par ES struktūru darbības spēju pietiekamību attiecībā uz Ziemeļīriju;

27.  norāda, ka neskaidrība par piemērojamajiem noteikumiem jau ir negatīvi ietekmējusi patērētāju ieradumus un viņu uzticēšanos pārrobežu pirkumiem, un aicina Apvienotās Karalistes valdību, Komisiju un dalībvalstis ātri īstenot Nolīgumā izklāstītos pasākumus saistībā ar patērētāju aizsardzību un pastiprināt sadarbību dažādās sektorpolitikās, kas saistītas ar ilgtspējīgām ražošanas metodēm un produktu drošību; aicina nodrošināt patērētājiem nepieciešamo pārredzamību visā produktu piegādes ķēdē un paziņo, ka ir būtiski, lai cenas rādītu pirkuma kopējās izmaksas, tostarp visas attiecīgās piemērojamās maksas un nodevas, un būtu skaidrība par piemērojamām patērētāju tiesībām, lai izvairītos no strīdiem un veicinātu patērētāju uzticēšanos, kad viņi veic pirkumus pāri robežām.

28.  pauž nožēlu par negatīvo ietekmi, ko izjūt dažas zvejnieku kopienas, vienlaikus atzīstot, ka zvejniecības noteikumi, kas paredz 25 % samazinājumu, kurš pakāpeniski tiks ieviests piecos ar pusi gados, rada mazāk nelabvēlīgu rezultātu nekā pilnīgs zvejas aizliegums Apvienotās Karalistes ūdeņos; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 25 % samazinājuma slieksnis nekad netiek pārsniegts un ka savstarpējā piekļuve paliek spēkā; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka Partnerības padomei ir atļauts grozīt 35., 36. un 37. pielikumu; prasa pirms šādu izmaiņu veikšanas pienācīgi apspriesties ar Parlamentu;

29.  pauž nopietnas bažas par situāciju, kāda izveidosies šā perioda beigās, un atgādina Apvienotajai Karalistei, ka tās pastāvīgā piekļuve ES tirgiem ir tieši saistīta ar ES zvejnieku turpmāko piekļuvi Apvienotās Karalistes ūdeņiem; atgādina, ka, ja Apvienotā Karaliste apsvērs iespēju ierobežot piekļuvi pēc sākotnējā piecu ar pusi gadu perioda un ES zvejnieku kopienām varētu draudēt nopietnas ekonomiskās vai sociālās grūtības, ES būs iespējas rīkoties, lai aizsargātu savas intereses, tostarp atjaunojot tarifus vai kvotas attiecībā uz zivju importu no Apvienotās Karalistes vai apturot citas Nolīguma daļas;; pauž dziļu nožēlu par to, ka ES zvejas tiesības tiek apšaubītas ar maldinošiem paņēmieniem, aizbildinoties ar nespēju savlaicīgi panākt vienošanos par KPN un kvotām un īstenojot nepieņemamus tehniskus pasākumus, kā arī piemērojot kontroversiāli ierobežojošu nosacījumu interpretāciju licences iegūšanas nolūkā;

30.  uzsver savas nopietnās bažas par iespējamām sekām, ko radītu Apvienotās Karalistes atkāpšanās no Savienības regulām par tehniskajiem pasākumiem un citiem saistītiem Savienības vides tiesību aktiem, kā rezultātā dažiem Eiropas zvejas kuģiem de facto varētu tikt ierobežota piekļuve Apvienotās Karalistes ūdeņiem; atgādina, ka Nolīgums katrai pusei uzliek pienākumu precīzi pamatot ikviena šajā jomā īstenotā pasākuma nediskriminējošo raksturu un nepieciešamību, ņemot vērā zinātniski pārbaudāmus datus, nodrošināt vides ilgtspēju ilgtermiņā; aicina Komisiju būt īpaši modrai attiecībā uz šo nosacījumu ievērošanu un stingri reaģēt gadījumā, ja Apvienotā Karaliste rīkojas diskriminējoši;

31.  izsaka bažas par sekām, ko rada dažādi noteikumi, ko piemēro teritorijām ar īpašu ar Apvienoto Karalisti saistītu statusu, jo īpaši Kroņa teritorijām un aizjūras teritorijām; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šīm teritorijām un to īpatnībām;

32.  pauž bažas par to, kā saskaņā ar Nolīgumu nākotnē tiktu risināta un apstrīdēta situācija, ja Apvienotā Karaliste vienpusēji pazeminātu sociālos un darba standartus; vēlreiz norāda, ka jebkāda vienpusēja sociālo un darba standartu pazemināšana, kaitējot Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmumiem, ir strauji jānovērš un jāmazina, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; pauž nožēlu arī par to, ka — lai gan Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Izstāšanās līguma 127. pantu bija pienākums pārejas periodā transponēt direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem(13) pārejas periodā, tā vēl nav spērusi nepieciešamos soļus, lai to izdarītu, un tādējādi darba ņēmējiem Apvienotajā Karalistē ir liegtas dažas no jauna iedibinātās tiesības;

33.  atzinīgi vērtē to, ka jaunais sadarbības mehānisms attiecībā uz sociālā nodrošinājuma koordināciju ir tuvs esošajiem noteikumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004(14) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009(15), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004; īpaši atzinīgi vērtē to, ka šajā nolīgumā ir aizsargāti ES noteikumi par nediskriminēšanu, vienlīdzīgu attieksmi un periodu summēšanu; taču pauž nožēlu par ierobežojumiem materiālajā piemērošanas jomā un jo īpaši to, ka Nolīgumā nav iekļauti ģimenes pabalsti, ilgtermiņa aprūpe un no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti, kā arī bezdarba pabalstu eksportējamība; aicina Puses nekavējoties sniegt pilsoņiem, kurus skar brīvas pārvietošanās ierobežošana, pamatotu un uzticamu informāciju par viņu tiesībām saistībā ar uzturēšanos, darbu un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu;

34.  pieņem zināšanai pagaidu noteikumu par persondatu nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti; atkārto norāda uz 2020. gada 12. februāra un 2020. gada 18. jūnija rezolūcijām par to, cik svarīga ir datu aizsardzība gan kā pamattiesības, gan kā būtisks digitālās ekonomikas veicinātājs; atgādina, ka attiecībā uz Apvienotās Karalistes datu aizsardzības regulējuma atbilstību saskaņā ar EST judikatūru Apvienotās Karalistes aizsardzības līmenim ir jābūt “būtībā līdzvērtīgam” tam, ko piedāvā ES tiesiskais regulējums, tostarp datu tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm gan attiecībā uz komerciālu apriti, gan nosūtīšanu tiesībaizsardzības nolūkos; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 19. februārī tika sākta procedūra, lai pieņemtu divus lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz persondatu nosūtīšanu uz Apvienoto Karalisti saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu(16) (VDAR) un Direktīvai par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā(17); aicina Komisiju nepieņemt pozitīvu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ja netiek pilnībā ievēroti ES tiesību aktos un judikatūrā paredzētie nosacījumi; uzsver, ka lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nevar būt Apvienotās Karalistes un ES sarunu priekšmets, jo tas attiecas uz ECTK, Hartā un ES līgumos atzīto pamattiesību aizsardzību;

35.  uzsver, ka ar Nolīgumu tiek izveidota sadarbība ar Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, kas ir nepieredzēti cieša sadarbība ar kādu trešo valsti; norāda, ka Nolīguma III nodaļas III sadaļā kā papildu garantija ir paredzēts īpašs strīdu izšķiršanas režīms, ņemot vērā tās regulējamās jomas jutīgumu; atzinīgi vērtē noteikumus par III daļas apturēšanu un izbeigšanu, jo īpaši nosacījumus attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu;

36.  pauž nožēlu, ka Parlamenta prasības attiecībā uz kopīgu ES pieeju patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā nav ņemtas vērā un ka šie svarīgie jautājumi, kas ietekmē arī visneaizsargātāko personu, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, tiesības, tagad ir jārisina divpusējas sadarbības ceļā; prasa, lai ES un Apvienotā Karaliste ātri vienotos par attiecīgu nolīgumu, ar ko aizstātu Dublinas regulu(18);

37.  pauž nožēlu par to, ka Nolīgumā trūkst vērienīguma attiecībā uz mobilitātes politiku, un aicina izveidot drošus likumīgas migrācijas ceļus starp ES un Apvienoto Karalisti; atzinīgi vērtē noteikumus par vīzām īstermiņa vizītēm un dalībvalstu nediskriminācijas klauzulu; aicina Apvienoto Karalisti nediskriminēt atsevišķus ES pilsoņus viņu valstspiederības dēļ gan attiecībā uz reģistrāciju ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmā, gan attiecībā uz mobilitātes un vīzu jautājumiem; aicina Komisiju stingri īstenot savstarpīguma principu; nosoda Apvienotās Karalistes diskriminējošo lēmumu atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņiem piemērot dažādas maksas par darba vīzām, piemēram, par sezonas darba vīzām un veselības un aprūpes darbinieku vīzām; uzsver to, cik svarīgi ir garantēt ES pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi Apvienotās Karalistes darba tirgum, kā arī to, ka visiem ES pilsoņiem ir jāmaksā vienāda maksa, un tādēļ mudina Apvienoto Karalisti nekavējoties atcelt savu lēmumu;

38.  aicina Komisiju pilnībā informēt Parlamentu par Nolīguma īstenošanas uzraudzību, ko veic Eiropas Centrālā banka, Eiropas uzraudzības iestādes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un Vienotā noregulējuma valde, kā arī par tirgus attīstību finanšu pakalpojumu jomā, lai laikus apzinātu iespējamos tirgus traucējumus un draudus finanšu stabilitātei, tirgus integritātei un ieguldītāju aizsardzībai;

39.  aicina Komisiju izmantot pieejamos instrumentus, kā arī apsvērt jaunus instrumentus gaidāmajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma pārskatīšanā un nodrošināt patiesu sadarbību attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību, garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargāt vienoto tirgu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kas nāk no Apvienotās Karalistes

40.  ar gandarījumu atzīmē, ka Nolīgumā ir ietvertas saistības attiecībā uz nodokļu pārredzamību un godīgu nodokļu konkurenci, kā arī kopīga politiskā deklarācija par kaitējošu nodokļu režīmu apkarošanu;

41.  atzinīgi vērtē paziņojumu par nolīgumu starp Apvienoto Karalisti un ES par Saprašanās memorandu par finanšu pakalpojumiem, bet pauž nožēlu, ka Apvienotā Karaliste lēmumus par līdzvērtību līdz šim ir pieņēmusi tikai attiecībā uz atsevišķām EEZ valstīm, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nevis uz visu Savienību kopumā; atgādina, ka lēmumi par līdzvērtību attiecas uz vairākām tiesību jomām, kas jāsaskaņo ES līmenī, un ka dažos gadījumos uzraudzību veic tieši ES iestādes; tādēļ aicina Komisiju apsvērt, vai Apvienotās Karalistes lēmumi par līdzvērtību ir adresēti ES kopumā, pirms tā pati lemj par līdzvērtību;

42.  uzskata, ka attiecībā uz nodokļu jautājumiem ir sīkāk jāprecizē, kā piemērojams noteikumu stingrības nemazināšanas pienākums; pauž bažas par atšķirīgu tiesību aktu ietekmi uz nodokļiem; pauž īpašas bažas par Apvienotās Karalistes agrīno paziņojumu par apņemšanos ievērot tikai uz vājākiem starptautiskajiem standartiem balstītu obligātas informācijas sniegšanas kārtību, un pauž nožēlu arī par publiskiem paziņojumiem par brīvostu izveidošanu Apvienotajā Karalistē;

43.  brīdina, ka Nolīguma neskaidrā terminoloģija un nesaistošie vai neparedzamie juridiskie noteikumi un pārraudzības mehānismi nodokļu jomā palielina fiskālā dempinga risku; turklāt norāda, ka Nolīguma izpilde var radīt neatrisinātus strīdus, jo nav klauzulu ar tiešu piemērojamību, tostarp attiecībā uz kaitējošu nodokļu praksi; ar bažām norāda, ka ES tirdzniecības nolīgumos ar Šveici un Kanādu nosacījumi par valsts atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā ir stingrāki;

44.  norāda, ka Nolīgums neattiecas uz Apvienotās Karalistes Kroņa teritorijām un aizjūras teritorijām; uzskata, ka būtu jāveic rūpīga pārbaude, lai nodrošinātu, ka Nolīgumā nav nepilnību, kuras ļautu šīs teritorijas izmantot kā partnerus tādu jaunu kaitējošu nodokļu shēmu izstrādei, kas ietekmētu iekšējā tirgus darbību;

45.  atzinīgi vērtē to, ka Parīzes nolīgums būs nozīmīgs šā nolīguma elements; tomēr pauž nožēlu, ka klimata aizsardzības pamatlīmenī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm nav ņemti vērā pārskatītie, līdz 2030. gadam sasniedzamie visas tautsaimniecības mēroga mērķi, kas drīzumā tiks pieņemti; turklāt uzsver, ka ES plāno vēl vairāk stiprināt un paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomu; uzskata, ka gadījumā, ja starp ES un Apvienotās Karalistes emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām radīsies būtiskas atšķirības, varētu tikt kropļoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tāpēc to varētu ņemt vērā, tiklīdz būs ieviests ES oglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

46.  atzinīgi vērtē noteikumus par sadarbību veselības drošības jomā, kas dod iespēju Pusēm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar būtisku informāciju, taču pauž nožēlu, ka šāda sadarbība aprobežojas ar “būtisku” sabiedrības veselības apdraudējumu izvērtēšanu un tādu pasākumu koordinēšanu, kas var būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai;

47.  atzinīgi vērtē to, ka nemainīsies ES pārtikas nekaitīguma standarti un ka Nolīgums paredz aizsargāt augstos ES sanitāros un fitosanitāros standartus (SFS); atkārtoti norāda, ka to preču tirdzniecības plūsmas, uz kurām attiecas SFS pasākumi, starp ES un Apvienoto Karalisti būs ārkārtīgi lielas un ka ES rīcībā vajadzētu būt pienācīgam koordinācijas procesam, lai ES ostās nepieļautu nekonsekventas no Apvienotās Karalistes ievestu preču kontroles pārbaudes;

48.  atzinīgi vērtē nolīgumā iekļauto visaptverošo sadaļu par gaisa transportu, kurai būtu jānodrošina ES stratēģisko interešu aizsardzība un kurā ietverti attiecīgi noteikumi par piekļuvi tirgum, satiksmes tiesībām, kodu koplietošanu un pasažieru tiesībām; atzinīgi vērtē īpašos noteikumus par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem aviācijai veltītajā nodaļā, kas nodrošinās, ka ES un Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji konkurē, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus; norāda uz risinājumu, kas rasts īpašumtiesību un kontroles noteikumiem, kuri reglamentē piekļuvi iekšējam tirgum, vienlaikus atstājot iespēju nākotnē turpināt liberalizāciju; atzinīgi vērtē to, ka atsevišķa nodaļa, kas paredz ciešu sadarbību aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā, veltīta aviācijas drošībai; uzskata, ka šādai sadarbībai nevajadzētu ierobežot ES, tai nosakot aizsardzības līmeni, ko tā uzskata par drošībai atbilstošu; uzsver, cik svarīga ir turpmākā ciešā sadarbība starp Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādi un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru;

49.  atzinīgi vērtē to, ka Nolīgums nodrošinās bezkvotu savienotību starp ES un Apvienotās Karalistes autotransporta pārvadātājiem un ka tas garantēs pilnas tranzīta tiesības otras Puses teritorijā, proti, tā dēvēto “sauszemes tiltu”; atzinīgi vērtē stingros vienlīdzīgas konkurences apstākļus, kuru nodrošināšana panākta sarunās par autotransportu, un šajā sakarībā pieņemtos konkrētos nosacījumus, kas padarīs augstos ES standartus, kuri piemērojami kravu autopārvadājumu nozarē, saistošus Apvienotajai Karalistei; šajā sakarībā uzsver, ka Nolīgumā cita starpā ir iekļauti standarti attiecībā uz piekļuvi profesionālās darbības veikšanai, transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, braukšanas un atpūtas laiku, tahogrāfu un transportlīdzekļu masu un gabarītiem; norāda, ka šādi standarti ne tikai nodrošinās godīgu konkurenci, bet arī labus darba apstākļus transportlīdzekļu vadītājiem un augstu ceļu satiksmes drošības līmeni; atzinīgi vērtē īpašos Ziemeļīrijai paredzētos noteikumus, kas pieņemti, atzīstot Īrijas unikālo situāciju, un kas mazinās traucējumus šīs salas kopējā ekonomikā; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai transporta nozares ieinteresētajām personām sniegtu precīzu un noderīgu informāciju, nodrošinātu attiecīgo IT sistēmu darbību un noturību un visus tranzītam nepieciešamos dokumentus darītu pieejamus tiešsaistē; vērš uzmanību uz nepieciešamību apsvērt iespēju sniegt finansiālu atbalstu konkrētām ostām, lai ātri novērstu šķēršļus fiziskajai infrastruktūrai, kas rodas, jo pārvadātājiem, kuri šķērso robežu, palielinās gaidīšanas laiks; aicina ES un Apvienoto Karalisti cieši sadarboties, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos un traucējumus transporta sistēmā, pēc iespējas saglabājot savienojamību;

50.  pauž gandarījumu par Eiropas kopdarbības turpināšanu ar Apvienoto Karalisti zinātnes, pētniecības, inovācijas un kosmosa jomā; uzsver nepieciešamību atbalstīt pētnieku mobilitāti, lai nodrošinātu zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvu apriti; aicina mobilo sakaru operatorus turpināt piemērot principu “viesabonēšana kā mājās” gan ES, gan Apvienotajā Karalistē; norāda, ka enerģētikas sadaļas darbības termiņš beidzas 2026. gada 30. jūnijā; uzsver nepieciešamību arī pēc minētā datuma turpināt sadarbību visos enerģētikas jautājumos, ņemot vērā to, ka abi enerģijas tirgi ir savstarpēji savienoti, gan arī to, ka Ziemeļīrija paliks ES iekšējā enerģijas tirgū; norāda uz ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu par sadarbību kodolenerģijas drošas un mierīgas izmantošanas jomā; pauž nožēlu, ka uz to neatteicas piekrišanas procedūra, jo Parlamentam Euratom līgumā nav paredzēta nekāda loma; aicina izstrādāt saprašanās memorandu, kura pamatā būtu Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības (NSEC) satvars un kurā būtu iekļauti kopīgi projekti, jūras telpiskā plānošana un atkrastes enerģijas integrācija enerģijas tirgos;

51.  atzinīgi vērtē noteikumus, kas reglamentē Apvienotās Karalistes dalību Savienības programmās un izklāstīti attiecīgajā Nolīguma iedaļā; uzskata, ka šie noteikumi visumā atbilst Parlamenta cerībām, kas izklāstītas tā 2020. gada 18. jūnija ieteikumā sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti; jo īpaši uzskata, ka šie noteikumi aizsargā Savienības finanšu intereses; šajā sakarībā atzinīgi vērtē automātiskā korekcijas mehānisma piemērošanu programmai “Apvārsnis Eiropa”;

52.  atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes asociācijas dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”; atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste plāno piedalīties Euratom pētniecības un mācību programmā, kosmosa programmas “Copernicus” komponentā un ITER un ka tai saskaņā ar Kosmosa programmu būs piekļuve kosmosa novērošanas un uzraudzības pakalpojumiem; atzinīgi vērtē to, ka uz “PEACE+” programmu attieksies atsevišķs finansēšanas nolīgums;

53.  pauž dziļu nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu nepiedalīties programmā “Erasmus+” 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodā; uzsver, ka šī lēmuma sekas būs neizdevīgs abām pusēm, jo cilvēkiem un organizācijām ES un Apvienotajā Karalistē būs liegtas iespējas piedalīties apmaiņas un sadarbības projektos, kas varētu mainīt visu turpmāko dzīvi; pauž īpašu pārsteigumu par to, ka Apvienotā Karaliste sava lēmuma pamatojumā ir minējusi pārmērīgas dalības izmaksas; mudina Apvienoto Karalisti izmantot Kopīgajā deklarācijā par dalību ES programmās paredzēto nogaidīšanas periodu un pārskatīt savu nostāju; atzinīgi vērtē Īrijas dāsno piedāvājumu ieviest mehānismu un finansējumu, kas ļautu studentiem no Ziemeļīrijas turpināt piedalīties šajā programmā;

54.  atgādina, ka gan izglītība, gan pētniecība ir neatņemamas akadēmiskās sadarbības sastāvdaļas un ka sinerģija starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un “Erasmus+” ir būtisks jaunās paaudzes programmu aspekts; uzsver savu apņēmību cieši uzraudzīt šo situāciju ar mērķi nodrošināt, ka atšķirīgā pieeja Apvienotās Karalistes dalībai abās ES akadēmiskās sadarbības programmās nemazina ne to efektivitāti, ne iepriekšējās sadarbības rezultātus;

55.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību visās dimensijās un to, ka Apvienotā Karaliste pilnībā ievēro savas saskaņā ar Nolīgumu uzņemtās finansiālās saistības; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība PVN un muitas nodokļu jomā, lai nodrošinātu prasījumu pienācīgu iekasēšanu un piedziņu; uzsver, ka muitas procedūras ir ļoti sarežģītas un ka ir pastāvīgi jānodrošina ātra informācijas apmaiņa un cieša sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un muitošanu, kā arī attiecīgo tiesību aktu izpildi; uzsver arī nepieciešamību, veicot pienācīgu kontroli un ņemot vērā iespējamību, ka konkrētas preces var tikt pakļautas nelikumīgai tirdzniecībai vai kontrabandai, vai arī tām var tikt deklarēta nepareizai izcelsme un saturs, novērst krāpšanu muitas un PVN jomā, tostarp nelikumīgu tirdzniecību vai kontrabandu;

56.  uzsver nepieciešamību nodrošināt Nolīguma īstenošanu un to, ka atbilstīgi Pušu ciešas sadarbības noteikumiem pilnībā tiek ievērotas Komisijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF un EPPO piešķirtās piekļuves tiesība, kā arī Parlamentam piešķirtās rūpīgas pārbaudes tiesības; turklāt uzsver, cik svarīga ir EKT kompetence attiecībā uz Komisijas lēmumiem;

57.  uzsver intelektuālā īpašuma (IĪ) nozīmi un nepieciešamību nodrošināt regulējuma nepārtrauktību, izņemot attiecībā uz turpmākajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē Nolīgumā paredzēto IĪ tiesību pastiprinātu aizsardzību, kas aptver visu veidu IĪ tiesības, kā arī īstenošanas un sadarbības noteikumus, kuri attiecas uz plašu pasākumu klāstu;

58.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Nolīgumā nav iekļauti abās Pusēs pastāvošie uzņēmumu veidi, piemēram, Eiropas uzņēmējsabiedrība (SE) vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un tāpēc attiecīgā pretējā Puse tos vairs neatzīs; tomēr pauž gandarījumu, ka Puses, vienlaikus aizsargājot uzņēmējus, ņem vērā to, ka ir jānodrošina ilgtspējīga un konkurētspējīga vide, un apņemas nepazemināt darba un sociālo standartu līmeni, kā arī vienojas par noteikumiem attiecībā uz aizliegtiem paņēmieniem, izpildi un sadarbību gadījumos, kas saistīti ar konkurences politiku;

59.  pauž nožēlu par to, ka tiesu iestāžu sadarbība civillietās nebija daļa no sarunām par turpmāko partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti, un uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk panākt kopīgu izpratni šajā jomā; šajā sakarā atgādina, ka ES būtu ļoti rūpīgi jāapsver tās lēmums par iespēju Apvienotajai Karalistei palikt par 2007. gada Lugāno konvencijas pusi, jo īpaši ņemot vērā tās II protokolu par tās vienotu interpretāciju un iespēju saglabāt vispārēju līdzsvaru tās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, un ka ārkārtīgi svarīga būtu efektīva sadarbība un dialogs starp Komisiju un Parlamentu, jo īpaši ar Juridisko komiteju, kas ir atbildīga par starptautisko tiesību interpretāciju un piemērošanu, ciktāl tas skar ES;

60.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Nolīgumā nav rasts sīki izstrādāts un lietderīgs risinājums laulības lietās, lietās par vecāku atbildību un citās ģimeni skarošās lietās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ciešākas sadarbības iespējas vismaz attiecībā uz galvenajiem ģimenes tiesību jautājumiem un praktiskas sadarbības jautājumiem vecāku atbildības, bērnu nolaupīšanas un uzturēšanas pienākumu jomā, ko var piedāvāt, paredzot, ka Apvienotā Karaliste kā novērotāja piedalīsies Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sanāksmēs;

61.  pauž nožēlu, ka Nolīgumā nav paredzēta nekāda Eiropas Savienības Tiesas iesaiste, neraugoties uz to, ka Politiskajā deklarācijā abas Puses uzņēmās saistībās nodrošināt, ka šķīrējtiesa vēršas EST, lai tā pieņemtu saistošu nolēmumu lietās, kurās starp tām pastāvošās domstarpības rada neskaidrības par ES tiesību jēgumu interpretāciju;

62.  norāda, ka Nolīgums neattiecas uz Gibraltāru un tam nav nekādas ietekmes uz Gibraltāra teritoriju; pieņem zināšanai Spānijas un Apvienotās Karalistes provizorisko vienošanos par ierosināto satvaru ES un Apvienotās Karalistes nolīgumam par Gibraltāra turpmākajām attiecībām ar ES, kas ļaus Gibraltārā piemērot attiecīgos Šengenas acquis noteikumus;

o
o   o

63.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 444, 31.12.2020., 2. lpp. (2) OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp. (3) OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp. (4) OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp. (5) OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0016. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0152. (10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0018. (11) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp. (12) OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (ES OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (COM(2019)0619 – C9-0188/2019 – 2019/0272(COD))

P9_TA(2021)0142 A9-0149/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0619),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0188/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0149/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013(3) (“pamatregula”), ir garantēt jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)  Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK(4) Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)  Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu(5) (“konvencija”) Puse.

(4)  Ar konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 21. īpašajā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu 18-02, ar kuru izveido zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (“pārvaldības plāns”).Pārvaldības plāns izriet no ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) ieteikuma, kurā teikts, ka ICCAT 2018. gadā būtu jāizveido krājuma daudzgadu pārvaldības plāns, jo ārkārtas pasākumi, kas ieviesti ar zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu (izveidots ar Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04), krājuma pašreizējā stāvokļa dēļ vairs nav vajadzīgi, taču šis plāns nedrīkst vājināt pašreizējos uzraudzības un kontroles pasākumus.

(5)  Ar Ieteikumu 18-02 atceļ Ieteikumu 17-07, ar ko groza Ieteikumu 14-04, ar kuru izveido zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu; ko Savienības tiesībās ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1627(6).

(6)   2019. gadā ICCAT savā 26. kārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 19-04, ar ko groza daudzgadu pārvaldības plānu, kurš bija izveidots ar Ieteikumu 18-02. Ar ICCAT Ieteikumu 19-04 atceļ un aizstāj Ieteikumu 18-02. Ar šo regulu Ieteikums 19-04 būtu jāievieš Savienības tiesībās.

(7)  Ar šo regulu attiecīgā gadījumā pilnībā vai daļēji būtu jāievieš arī šādi ICCAT ieteikumi: 06-07(7), 18-10(8), 96-14(9), 13-13(10) un 16-15(11).

(8)  Lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši ar mērķi zivju krājumu populācijas pakāpeniski atjaunot un uzturēt virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”), un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un ar zvejniecību saistītas darbības, ko veic uz sauszemes, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, Savienības nostājas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Saskaņā ar SCRS 2018. gada ziņojumu(12) zilās tunzivs nozvejas, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājam F0,1, ir saskanīgas ar zvejas izraisītu zivju mirstību, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (Fmsy). Uzskata, ka krājuma biomasa ir līmenī, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. B0,1 svārstās, proti, tā pārsniedz minēto līmeni, ja krājuma papildinājums ir vidējs un mazs, bet ir zemāka par minēto līmeni, ja papildinājums ir liels.

(9)  Pārvaldības plānā ir ņemta vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu specifika. Pārvaldības plāna īstenošanas gaitā Savienībai un dalībvalstīm būtu ▌jāveicina piekrastes zvejas darbības un tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošana, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, jo īpaši tādu rīku un paņēmienu lietošana, ko izmanto tradicionālajās un nerūpnieciskajās zvejniecībās, un tādā veidā jāpalīdz nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējās tautsaimniecībās.

(10)   Būtu jāņem vērā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas īpašās iezīmes un vajadzības. Papildus attiecīgajiem ICCAT Ieteikuma 19-04 noteikumiem, kas novērš šķēršļus mazapjoma piekrastes kuģu dalībai zilo tunzivju zvejā, dalībvalstīm būtu jāpieliek papildu pūles, lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu zvejas iespēju sadalījumu starp mazapjoma, nerūpnieciskajām un lielākajām flotēm saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā.

(11)  Lai nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar kuriem izveido kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009(13) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011(14) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008(15) ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir iekļauti noteikumi par zvejas licencēm un atļaujām un daži noteikumi par kuģu monitoringa sistēmām, kuri aptver vairākus ICCAT Ieteikumā 19-04 noteiktos pasākumus. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)  Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 ir ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(13)  Kā noteikts ICCAT Ieteikumā 19-04, nozvejotas zilās tunzivis, kas mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizmet, un tas pats attiecas uz zilās tunzivs nozvejām, kas pārsniedz gada zvejas plānos noteiktos piezvejas limitus. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai uzliktas ICCAT, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/98(16) 4. pantā ir paredzētas atkāpes no zilās tunzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 ir ieviesti daži noteikumi, kas paredzēti ICCAT Ieteikumā 19-04, kurš nosaka pienākumu kuģiem, kas pārsnieguši tiem iedalīto kvotu vai atļauto piezveju maksimālo apjomu, izmest zilās tunzivs nozvejas. Minētās deleģētās regulas darbības jomā ietilpst kuģi, kas iesaistījušies atpūtas zvejā. Tātad šādi izmešanas un atbrīvošanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un tā neskars attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus.

(14)  Konvencijas līgumslēdzējas puses gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā atzina, ka dažu ar zilajām tunzivīm saistītu darbību kontrole ir jāpastiprina. Šajā nolūkā gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā tika panākta vienošanās, ka par zivaudzētavām atbildīgajām konvencijas līgumslēdzējām pusēm būtu jānodrošina sprostā ievietošanas darbību pilnīga izsekojamība un jāveic izlases veida kontroles, kas pamatojas uz riska analīzi.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010(17) ir paredzēts elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments (“e-BCD”), un tādā veidā ir īstenots ICCAT Ieteikums 09-11, ar kuru groza Ieteikumu 08-12. Ieteikums 17-09 un Ieteikums 11-20 par e-BCD piemērošanu ir nesen atcelti ar Ieteikumu 18-12 un Ieteikumu 18-13. Tāpēc Regula (ES) Nr. 640/2010 ir novecojusi, un Komisija ir ierosinājusi pieņemt jaunu regulu, ar ko īsteno jaunākos ICCAT noteikumus par e-BCD. Tātad šajā regulā nebūtu jāatsaucas uz Regulu (ES) Nr. 640/2010, bet gan vispārīgāk – uz ICCAT ieteikto nozvejas dokumentēšanas programmu.

(16)  Ņemot vērā to, ka ICCAT līgumslēdzējas puses bieži groza dažus ICCAT ieteikumus un, visticamāk, grozīs tos arī turpmāk, un lai nākamos ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT pārvaldības plānu, varētu ātri ieviest Savienības tiesību aktos, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šādiem aspektiem: ▌ informācijas ziņošanas termiņi, zvejas sezonu periodi; atkāpes no aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas; minimālie saglabāšanas references izmēri; procentuālās daļas un parametri, Komisijai iesniedzamā informācija; nacionālo novērotāju un reģionālo novērotāju uzdevumi, iemesli, kuru dēļ atteikta zivju pārvietošanas atļauja; nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojumu iemesli. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Komisija, kas pārstāv Savienību ICCAT sanāksmēs, katru gadu vienojas par vairākiem tīri tehniskiem ICCAT ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kapacitātes ierobežojumiem, prasībām par kuģa žurnāliem, nozvejas ziņojuma veidlapām, pārkraušanas un pārvietošanas deklarācijām, minimālo informāciju zvejas atļaujās, zvejas kuģu minimālo skaitu sakarā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu; inspekcijas un novērotāju shēmas specifikācijām, videoierakstu standartiem, atbrīvošanas protokoliem, standartiem, kas nosaka rīkošanos ar nedzīvām zivīm, sprostā ievietošanas deklarācijām vai kuģu monitoringa sistēmu standartiem, kas ieviesti ar šīs regulas I–XV pielikumu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētu aktu, ar ko I–XV pielikumu groza vai papildina saskaņā ar grozītajiem vai papildinātajiem ICCAT ieteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)  ICCAT ieteikumi, kas reglamentē zilās tunzivs zvejniecību (darbības, kas saistītas ar nozvejošanu, pārvietošanu, pārvadāšanu, ievietošanu sprostos, audzēšanu, ieguvi un pārnešanu), ir ļoti dinamiski. Zvejniecības kontroles un pārvaldības tehnoloģijas (piemēram, stereoskopiskās kameras un alternatīvas metodes) nemitīgi attīstās, un dalībvalstīm tās jāpiemēro vienādi. Lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot šajā regulā iestrādātos ICCAT noteikumus, vajadzības gadījumā jāizstrādā arī darbības procedūras. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par dzīvu zilo tunzivju pārnešanu, pārvietošanas darbībām un sprostos ievietošanas darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(19).

(19)  Deleģētie akti un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, neskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešanu Savienības tiesību aktos ar parasto likumdošanas procedūru.

(20)  Tā kā šī regula nodrošinās jaunu un visaptverošu zilās tunzivs pārvaldības plānu, Regulās (ES) 2017/2107(20) un (ES) 2019/833(21) paredzētie noteikumi par zilo tunzivi būtu jāsvītro. Attiecībā uz Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu jānorāda, ka panta daļa par zobenzivi Vidusjūrā ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1154(22). Būtu jāsvītro arī daži Padomes Regulas (ES) Nr. 1936/2001(23) noteikumi. Tāpēc Regula (ES) 2017/2107, Regula (EK) Nr. 1936/2001 un (ES) 2019/833 būtu attiecīgi jāgroza.

(21)  Ar ICCAT Ieteikumu 18-02 tika atcelts Ieteikums 17-07, jo ārkārtas pasākumi, kas paredzēti ar minēto ieteikumu izveidotajā zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā, krājuma stāvokļa dēļ vairs nebija vajadzīgi. Tāpēc Regula (ES) 2016/1627, ar kuru īsteno minēto atjaunošanas plānu, būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai vienādi un rezultatīvi īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) pieņemto zilās tunzivs (Thunnus thynnus) daudzgadu pārvaldības plānu, kas piemērojams Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

(a)  Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem:

–  kuri nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā un

–  kuri pārkrauj citā kuģī vai uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis, arī ārpus konvencijas apgabala;

(b)  Savienības zivaudzētavām;

(c)  trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kuri darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo zilās tunzivis konvencijas apgabalā;

(d)  trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalsts ostās un uz kuriem atrodas konvencijas apgabalā nozvejotas zilās tunzivis vai no Savienības ūdeņos nozvejotām zilajām tunzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš tikuši izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir īstenot ICCAT pieņemto zilās tunzivs daudzgadu pārvaldības plānu, kura mērķis ir uzturēt zilās tunzivs biomasu, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgo līmeni.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, šīs regulas noteikumus piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē zivsaimniecības nozari, konkrēti:

(1)  Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

(2)  Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403(24) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību;

(4)  Regulu (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā;

(5)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2019/1241(25) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “ICCAT” ir Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija;

(2)  “konvencija” ir Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu;

(3)  “zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder nozvejotājkuģi, zivju apstrādes kuģi, atbalsta kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

(4)  “dzīva zilā tunzivs” ir zilā tunzivs, kas zināmu laiku tiek turēta dzīva krātiņveida lamatās vai dzīva tiek pārvietota uz audzēšanas iekārtu ▌;

(5)  “SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;

(6)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās izmanto jūras bioloģiskos resursus ▌;

(7)   “sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota nacionāla sporta licence;

(8)  “velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

(9)  “apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas operācijas: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

(10)  “palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

(11)  “krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves vai audzēšanas;

(12)  “riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj vadu savilkt un noslēgt;

(13)  “ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārcelšana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas vai nobarošanas sprostiem;

(14)  “nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai nozvejošanai;

(15)  “zivaudzētava” ir jūras apgabals, kuram ir skaidri noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas un kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju nobarošanai vai audzēšanai. Zivaudzētavai var būt vairākas audzēšanas vietas, un tām visām ir noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas, kas skaidri nosaka katras daudzstūra virsotnes ģeogrāfisko garumu un platumu;

(16)  “audzēšana” vai “nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un tai sekojoša ēdināšana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

(17)  “ieguve” ir zilo tunzivju nonāvēšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

(18)  “stereoskopiskā kamera” ir kamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus zivju garuma mērīšanas vajadzībām un palīdz precīzāk noteikt zilo tunzivju skaitu un svaru;

(19)  “mazs piekrastes kuģis” ir nozvejotājkuģis, kam piemīt vismaz trīs no šādām piecām pazīmēm:

(a)  lielākais garums < 12 m,

(b)  kuģis zvejo tikai karoga dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos,

(c)  zvejas reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām,

(d)  maksimālais apkalpes locekļu skaits ir četri vai

(e)  kuģis zvejo, izmantojot selektīvus paņēmienus, kam ir samazināta ietekme uz vidi;

(20)  “kopīga zvejas darbība” ir jebkura darbība, kurā piedalās divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā viena ar riņķvadu zvejojoša kuģa nozveju atbilstoši iepriekš saskaņotam sadales principam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem;

(21)  “aktīvi zvejo” attiecībā uz ikvienu nozvejotājkuģi nozīmē, ka noteiktā zvejas sezonā tā zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

(22)  “BCD” ir zilās tunzivs nozvejas dokuments;

(23)  “e-BCD” ir elektronisks zilās tunzivs nozvejas dokuments;

(24)  “konvencijas apgabals” ir konvencijas 1. pantā definētais ģeogrāfiskais apgabals;

(25)  “pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģiem esošo zvejas produktu pilnīga vai daļēja pārkraušana citā zvejas kuģī. Tomēr nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada, krātiņveida lamatām vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī par pārkraušanu citā kuģī neuzskata;

(26)  “kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma veic, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

(27)  “kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, ko izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

(28)  “Puse” ir konvencijas līgumslēdzēja puse, sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse, un sadarbīgs subjekts vai zvejniecības subjekts;

(29)  “lieli kuģi, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām” ir kuģi, kuri zvejo ar pelaģiskām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

(30)  “pārvietošana” ir jebkurš process, kurā:

(a)  dzīvas zilās tunzivis pārvieto no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu,

(b)  dzīvas zilās tunzivis pārvieto no viena pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu,

(c)  sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no viena velkoņa uz citu velkoni,

(d)  sprostu ar dzīvām zilajām tunzivīm pārvieto no vienas zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu vai dzīvas zilās tunzivis pārvieto starp dažādiem sprostiem tajā pašā zivaudzētavā,

(e)  dzīvas zilās tunzivis pārvieto no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu neatkarīgi no tā, vai klāt ir velkonis;

(31)  “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir vadītājs vai īpašnieks uzņēmumam, kurā veic jebkuru no darbībām, kas saistīta ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdēs;

(32)  “zvejas rīka grupa” ir tādu zvejas kuģu grupa, kas izmanto tā paša tipa zvejas rīku, attiecībā uz kuru grupas kvota iedalīta;

(33)  “zvejas piepūle” ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa;

(34)  “atbildīgā dalībvalsts” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā zivaudzētava vai krātiņveida lamatas.

II NODAĻA

Pārvaldības pasākumi

6. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar zvejniecības pārvaldības pasākumiem

1.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilās tunzivs zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstu pieņemtie pasākumi ietver individuālu kvotu noteikšanu to nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 metriem un iekļauti 26. pantā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2.  Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. pantu uzskata, ka kuģa individuālā kvota ir pilnībā apgūta, dalībvalsts prasa nozvejotājkuģiem nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

3.  Fraktēšanas darbības zilās tunzivs zvejniecībā nav atļautas.

7. pants

Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešana

▌

1.  ▌ Neiegūtu dzīvu zilo tunzivju pārnešanu no iepriekšējā gada nozvejas apjoma zivaudzētavas ietvaros drīkst atļaut tikai tad, ja dalībvalstis un Komisija ir izstrādājušas pastiprinātu kontroles sistēmu un darījušas to zināmu. Minētā sistēma ir 13. pantā minētā dalībvalsts inspekciju plāna neatņemama daļa un ietver vismaz ▌53. un 61. pantā noteiktos pasākumus.

2.  Pirms zvejas sezonas sākuma par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina visu to dzīvo zilo tunzivju rūpīgu novērtējumu, kas pārnestas pēc masveida ieguves to jurisdikcijā esošās zivaudzētavās. Šajā nolūkā visas dzīvās zilās tunzivis, kas pārnestas no nozvejas gada, kurā nav notikusi masveida ieguve zivaudzētavās, pārvieto uz citiem sprostiem, saskaņā ar 51. pantu izmantojot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tādu pašu precizitātes un pareizības līmeni. Vienmēr tiek nodrošināta pilnībā dokumentēta izsekojamība. Zilo tunzivju pārnešanu no gadiem, kuros masveida ieguve nav notikusi, katru gadu kontrolē, atbilstīgiem paraugiem piemērojot to pašu ▌procedūru, kas pamatojas uz riska novērtējumu.

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par to, kā izstrādājama pastiprināta kontroles sistēma dzīvu zilo tunzivju pārnešanas vajadzībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 68. pantā.

8. pants

Neizmantotu kvotu pārnešana

Neizmantotu kvotu pārnešana nav atļauta.

9. pants

Kvotu nodošana

1.  Kvotu nodošanu starp Savienību un citām Pusēm veic tikai tad, ja no attiecīgajām dalībvalstīm un/vai Pusēm ir saņemta iepriekšēja atļauja. Komisija ICCAT sekretariātu informē 48 stundas pirms kvotu nodošanas.

2.  Katrai dalībvalstij ir atļauts nodot kvotas zvejas rīka grupu robežās, piezvejas kvotas un individuālas zvejas kvotas, ja attiecīgā dalībvalsts par šādu nodošanu iepriekš informē Komisiju, lai Komisija varētu informēt ICCAT sekretariātu pirms nodošanas stāšanās spēkā.

10. pants

Kvotu atvilkumi pārzvejas gadījumā

Ja dalībvalstis pārzvejo tām iedalītās kvotas un šo situāciju nevar labot ar kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktam, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. un 105. pantu.

11. pants

Gada zvejas plāni

1.  Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas plānu. Minētajā plānā iekļauj vismaz šādu informāciju par nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām:

(a)  katrai zvejas rīka grupai iedalītās kvotas, tai skaitā piezvejas kvotas;

(b)  attiecīgā gadījumā kvotu iedalīšanai un pārvaldībai izmantotā metode;

(c)  pasākumi, kas veicami, lai nodrošinātu individuālu kvotu ievērošanu;

(d)  atklātās zvejas sezonas katrai zvejas rīku kategorijai;

(e)  informācija par apstiprinātām ostām;

(f)  noteikumi par piezveju un

(g)  šādu nozvejotājkuģu skaits: par 24 metriem garāki kuģi, izņemot grunts tralerus, un ar riņķvadu zvejojoši kuģi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.  Dalībvalstis, kurām ir mazi piekrastes kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, šiem kuģiem iedala īpašas sektoriālas kvotas un šādu kvotu iedalīšanu norāda savos zvejas plānos. Savos monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos tās iekļauj arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir cieši uzraudzīt minētās flotes kvotu apguvi. Izmantojot 1. punktā minētos parametrus, dalībvalstis drīkst atļaut dažādam skaitam kuģu pilnībā izmantot dalībvalstu zvejas iespējas.

3.  Portugāle un Spānija drīkst iedalīt sektoriālas kvotas laivām zvejai ar ēsmu, kas darbojas Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu arhipelāga Savienības ūdeņos. Sektoriālo kvotu iekļauj gada zvejas plānos, un gada monitoringa, kontroles un inspekcijas plānos skaidri izklāsta papildu pasākumus, ar kuriem uzrauga kvotas apguvi.

4.  Kad dalībvalstis saskaņā ar 2. vai 3. punktu iedala sektoriālas kvotas, prasību par minimālo kvotu 5 tonnu apmērā, kas noteikta spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu, nepiemēro.

5.  Ikvienu grozījumu gada zvejas plānā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs darbdienas pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums. Komisija grozījumu pārsūta ICCAT sekretariātam vismaz vienu darbdienu pirms tās zvejas darbības sākuma, uz kuru attiecas grozījums.

12. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, to vidū vidiska, sociāla un ekonomiska rakstura kritērijus, un tās arī sadala valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem ▌ taisnīgi, īpašu vērību pievēršot tradicionālajām un nerūpnieciskajām zvejniecībām, un paredz stimulus Savienības zvejas kuģiem, kas izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

13. pants

Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu. Minētajā plānā dalībvalstis nozvejotājkuģu un krātiņveida lamatu skaitu koriģē tā, lai nodrošinātu, ka zvejas kapacitāte ir samērīga ar zvejas iespējām, kas nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām iedalītas uz attiecīgo kvotas periodu. Dalībvalstis zvejas kapacitāti koriģē, izmantojot parametrus, kas noteikti spēkā esošā Savienības tiesību aktā par zvejas iespēju iedalīšanu. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Savienības zvejas kapacitāti koriģē tā, lai salīdzinājumā ar bāzes līniju, proti, 2018. gada zvejas kapacitāti, tā atšķirtos ne vairāk kā par 20 %.

14. pants

Gada inspekcijas plāni

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada inspekcijas plānu. Savus attiecīgos plānus dalībvalstis iesniedz Komisijai. Minētos plānus sagatavo saskaņā ar:

(a)  inspekcijas darbību mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī standartiem, kas noteikti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

(b)  nacionālo kontroles rīcības programmu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm un izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

15. pants

Gada audzēšanas pārvaldības plāni

1.  Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, sagatavo gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.  Gada audzēšanas pārvaldības plānā katra dalībvalsts nodrošina, ka kopējā ielaišanas kapacitāte un kopējā audzēšanas kapacitāte ir samērīga ar aplēsto zilo tunzivju daudzumu, kāds pieejams audzēšanai.

3.  Dalībvalstis zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti ierobežo līdz kopējai audzēšanas kapacitātei, kas reģistrēta ICCAT “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” vai atļauta un ICCAT deklarēta 2018. gadā.

4.  Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas reģistrējušas ICCAT “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā” 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā.

5.  Ja dalībvalstij ir jāpalielina savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams vienā vai vairākās zilo tunzivju audzētavās, šis palielinājums ir samērīgs ar minētajai dalībvalstij iedalītajām zvejas iespējām un jebkādu dzīvu zilo tunzivju importu no citas dalībvalsts vai Puses.

6.  Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka zinātniekiem, kuriem SCRS uzdevusi veikt izmēģinājumus, lai noteiktu pieauguma rādītājus nobarošanas periodā, ir piekļuve zivaudzētavām un tiek sniegta palīdzība pienākumu izpildē.

7.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis līdz katra gada 15. maijam iesniedz Komisijai pārskatītos audzēšanas pārvaldības plānus.

16. pants

Gada plānu nosūtīšana

1.  Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai šādus plānus:

(a)  saskaņā ar 11. pantu sagatavoto gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

(b)  saskaņā ar 13. pantu sagatavoto gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu;

(c)  saskaņā ar 14. pantu sagatavoto gada inspekcijas plānu un

(d)  saskaņā ar 15. pantu sagatavoto gada audzēšanas pārvaldības plānu.

2.  Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un izmanto tos Savienības gada plāna sagatavošanā. Savienības plānu Komisija katru gadu līdz 15. februārim nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3.  Ja dalībvalsts kādu no 1. punktā minētajiem plāniem Komisijai nav iesniegusi minētajā punktā noteiktajā termiņā , Komisija var nolemt ▌ ICCAT sekretariātam nosūtīt Savienības plānu bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija cenšas ņemt vērā vienu no 1. punktā minētajiem plāniem, kas iesniegti pēc minētajā punktā noteiktā termiņa, bet pirms 2. punktā noteiktā termiņa. Ja dalībvalsts iesniegtais plāns neatbilst šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar gada zvejas, kapacitātes, inspekcijas un audzēšanas plāniem, un tajā ir nopietna kļūda, kuras dēļ ICCAT komisija var neapstiprināt Savienības gada plānu, Komisija var nolemt Savienības gada plānu nosūtīt ICCAT sekretariātam bez attiecīgās dalībvalsts plāniem. Komisija iespējami drīz informē attiecīgo dalībvalsti un cenšas visus pārskatītos plānus, ko minētā dalībvalsts iesniegusi, iekļaut Savienības plānā vai Savienības plāna grozījumos ar noteikumu, ka tie atbilst šīs regulas noteikumiem, kas saistīti ar gada zvejas, kapacitātes, inspekcijas un audzēšanas plāniem.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

17. pants

Zvejas sezonas

1.  Zilās tunzivs zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 26. maija līdz 1. jūlijam.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Kipra un Grieķija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai to karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Vidusjūras austrumu daļā (FAO 37.3.1. un 37.3.2. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis būtu atļauts no 15. maija līdz 1. jūlijam.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, Horvātija savos 11. pantā minētajos gada zvejas plānos drīkst prasīt, lai Horvātijas karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, Adrijas jūrā (FAO 37.2.1. zvejas apgabals) zvejot zilās tunzivis audzēšanai būtu atļauts līdz 15. jūlijam.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts sniedz Komisijai pierādījumus, ka laika apstākļu dēļ daži tās kuģi zvejai ar riņķvadu, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izmantot savas parastās zvejas dienas gada laikā nav varējuši, šī dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu par to, ka atsevišķiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kurus skārusi minētā situācija, 1. punktā minētā zvejas sezona tiek pagarināta par dienu skaitu, kas līdzvērtīgs zaudēto dienu skaitam, bet nepārsniedz 10 ▌dienas. Attiecīgo kuģu un – kopīgas zvejas darbības gadījumā – visu iesaistīto kuģu neaktivitāte ir pienācīgi jāpamato ar laikapstākļu ziņojumiem un VMS pozīcijām.

5.  Lieliem kuģiem, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, zilās tunzivs zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta no 1. janvāra līdz 31. maijam.

6.  Zvejas sezonas savām flotēm, izņemot kuģus, kas zvejo ar riņķvadu, un lielus kuģus, kas zvejo ar pelaģiskām āķu jedām, dalībvalstis nosaka savos gada zvejas plānos.

18. pants

Izkraušanas pienākums

Šīs nodaļas noteikumi neskar ne Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ne arī jebkādas tam piemērojamas atkāpes.

19. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1.  Ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai zilās tunzivis, arī tās, kas gūtas atpūtas zvejā vai kā piezveja, kuras sver mazāk par 30 kg vai kuru garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 115 cm.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, zilās tunzivs minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

(a)  zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

(b)  zilās tunzivis, kuras mazu piekrastes kuģu flote Vidusjūrā nozvejojusi zvejniecībā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, un

(c)  zilās tunzivis, kuras Horvātijas karoga kuģi Adrijas jūrā nozvejojuši audzēšanas vajadzībām.

3.  Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir noteikti I pielikumā.

4.  Kuģiem, kas zvejo saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Attiecīgos kuģus norāda 26. pantā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā.

5.  Zivis, kas mazākas par šajā pantā noteikto minimālo references izmēru un izmestas nedzīvas, uzskaita attiecībā pret dalībvalsts kvotu.

20. pants

Par minimālo references izmēru mazāku īpatņu nejauša nozveja

1.  Atkāpjoties no 19. panta 1. punkta, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja ne vairāk kā 5 % apmērā, ko veido zilās tunzivis, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2.  Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilās tunzivs kopējo nozveju, kas paturēta uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas darbības.

3.  Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4.  Uz zilās tunzivs nejaušu nozveju, ko veido par minimālo references izmēru mazāki īpatņi, attiecina 31., 33., 34. un 35. pantu.

21. pants

Piezveja

1.  Katra dalībvalsts paredz zilās tunzivs piezveju savas kvotas robežās un Komisiju par to informē tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

2.  Atļauto piezvejas apjomu, kas nepārsniedz 20 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas katra zvejas reisa beigās, un metodiku, kas izmantota, lai aprēķinātu šo piezveju attiecībā pret kopējo uz kuģa esošo nozveju, skaidri nosaka 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Piezvejas procentuālo daļu drīkst aprēķināt svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Aprēķinu īpatņu skaita izteiksmē piemēro tikai tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Atļauto piezvejas līmeni mazu piekrastes kuģu flotei drīkst aprēķināt reizi gadā.

3.  Visu nedzīvu zilo tunzivju piezveju, kas paturēta uz kuģa vai izmesta, atvelk no karoga dalībvalsts kvotas un saskaņā ar 31. un 32. pantu reģistrē un ziņo par to Komisijai.

4.  Attiecībā uz dalībvalstīm, kam nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs īpašās piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5.  Ja dalībvalstij iedalītā kopējā kvota ir pilnībā apgūta, tās karoga zvejas kuģiem jebkādu zilo tunzivju nozvejošana nav atļauta, un minētā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Ja konkrētā Savienības zilo tunzivju piezvejas kvota, kas noteikta saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu, ir pilnībā apgūta, kuģiem, kuri peld ar tādu dalībvalstu karogu, kurām nav zilo tunzivju kvotas, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, un minētās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piezvejā gūto zilo tunzivju atbrīvošanu. Minētajos gadījumos nedzīvu zilo tunzivju apstrāde un tirdzniecība ir aizliegta, un visas nozvejas tiek reģistrētas. Informāciju par šādu nedzīvu zilo tunzivju piezvejas apjomu dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kas minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

6.  Lai kontroles iestādes varētu uzraudzīt šā panta ievērošanu, kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, jebkādus uz kuģa paturētos zilās tunzivs daudzumus skaidri nodala no citām sugām. Minētās piezvejas drīkst laist tirgū, ja vien tām ir dots līdzi e-BCD.

22. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, to vidū gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

Atpūtas zveja

23. pants

Īpaša kvota atpūtas zvejai

1.  Katra dalībvalsts, kam ir zilās tunzivs kvota, atpūtas zveju regulē, iedalot īpašu kvotu minētās zvejas vajadzībām. Iedalot šādu kvotu, ņem vērā iespējamas nedzīvas zilās tunzivis, tai skaitā tās, kas gūtas nozvejā ar atbrīvošanu. Par atpūtas zvejai iedalītajām kvotām dalībvalstis Komisiju informē tad, kad tās nosūta savus zvejas plānus.

2.  Par nedzīvu zilo tunzivju nozvejām ziņo, un tās uzskaita attiecībā pret dalībvalsts kvotu.

24. pants

Īpaši atpūtas zvejas nosacījumi

1.  Katra dalībvalsts, kas ir piešķīrusi zilās tunzivs kvotu atpūtas zvejai, regulē atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejas vajadzībām. Pēc ICCAT pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai pieejamu sarakstu ar atpūtas kuģiem, kam piešķirta zilās tunzivs zvejas atļauja. Sarakstā, kas Komisijai elektroniski jāiesniedz ICCAT, par katru kuģi iekļauj šādu informāciju:

(a)  kuģa vārds;

(b)  reģistrācijas numurs;

(c)  ICCAT reģistra numurs (ja ir),

(d)  jebkāds iepriekšējais vārds un

(e)  īpašnieka un operatora vārds vai nosaukums, adrese.

2.  Atpūtas zvejā vienam kuģim ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.

3.  Atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība ir aizliegta.

4.  Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, kas ietver katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un, ja iespējams, garumu, un datus par iepriekšējo gadu katru gadu paziņo Komisijai līdz 30. jūnijam. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, atbrīvošanu. Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, atžaunotas un/vai ķidātas.

25. pants

Nozveja, iezīmēšana un atbrīvošana

1.  Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, dalībvalstis, kas atļauj nozveju ar atbrīvošanu, ko Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā veic vienīgi sporta zvejas kuģi, drīkst ierobežotam skaitam sporta zvejas kuģu atļaut tikai zilo tunzivju nozveju ar iezīmēšanu un atbrīvošanu, bet īpaša kvota tiem nav jāiedala. Šādi kuģi darbojas saskaņā ar pētniecības institūta zinātnisku projektu, kas iekļauts zinātniskās pētniecības programmā. Projekta rezultātus paziņo attiecīgajām karoga dalībvalsts iestādēm.

2.  Kuģus, kas veic zinātnisko pētniecību saskaņā ar ICCAT zilās tunzivs pētniecības programmu, neuzskata par tādiem, kas veic pie 1. punktā minētās “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības.

3.  Dalībvalstis, kas atļauj pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošas darbības:

(a)  kā 12. un 15. pantā minēto zvejas un inspekcijas plānu neatņemamu daļu iesniedz minēto darbību un tām piemērojamo pasākumu aprakstu;

(b)  cieši uzrauga attiecīgo kuģu darbības, lai nodrošinātu to atbilstību šīs regulas noteikumiem;

(c)  lai garantētu īpatņu augstu izdzīvotību, nodrošina, ka iezīmēšanas un atbrīvošanas darbības veic apmācīts personāls, un

(d)  katru gadu vismaz 50 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes iesniedz Komisijai ziņojumu par veiktajām zinātniskajām darbībām. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT 60 dienas pirms SCRS nākamā gada sanāksmes.

4.  Ziņo par visām zilajām tunzivīm, kas pie “nozvejas ar iezīmēšanu un atbrīvošanu” piederošu darbību laikā nobeidzas, un tās atvelk no karoga dalībvalsts kvotas.

V NODAĻA

Kontroles pasākumi

1. IEDAĻA

Kuģu un krātiņveida lamatu saraksti un reģistri

26. pants

Kuģu saraksti un reģistri

1.  Dalībvalstis katru gadu vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski formātā, kāds noteikts ICCAT Datu un informācijas iesniegšanas vadlīniju jaunākajā redakcijā(26), iesniedz Komisijai šādus kuģu sarakstus:

(a)  saraksts ar visiem nozvejotājkuģiem, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, un

(b)  saraksts ar visiem citiem zvejas kuģiem, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā.

Lai minētos kuģus varētu iekļaut ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistrā ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā, Komisija 15 dienas pirms zvejas darbības sākšanas nosūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2.  Kalendārā gada laikā zvejas kuģis drīkst būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

3.  Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218(27) I pielikumā.

4.  Ar atpakaļejošu spēku iesniegtu informāciju Komisija neakceptē.

5.  Vēlākas izmaiņas, kas kalendārā gada laikā tiek izdarītas 1. un 3. punktā minētajos sarakstos, tiek akceptētas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar piedalīties zvejniecībā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

(a)  pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar ko paredzēts aizstāt minēto zvejas kuģi, un

(b)  izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemeslu un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza 1. punktā minēto informāciju par kuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

27. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1.  Kuģiem, kas iekļauti vienā no 26. panta 1. un 5. punktā minētajiem sarakstiem, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujās norāda vismaz VII pielikumā noteikto informāciju, un tās tiek izdotas minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

2.  Neskarot 21. panta 6. punktu, uzskata, ka Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 26. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

3.  Kad kuģim iedalītā individuālā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc kuģim izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju un drīkst pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

28. pants

Tādu krātiņveida lamatu saraksti un reģistri, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1.  Katra dalībvalsts kā savu zvejas plānu daļu elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Lai minētās krātiņveida lamatas varētu tikt iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

2.  Krātiņveida lamatām, kas iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis izdod zvejas atļaujas. Zvejas atļaujas satur vismaz VII pielikumā noteikto informāciju un ir minētajā pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

3.  Savienības krātiņveida lamatas, kas nav iekļautas ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis, neuzskata par tādām, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Paturēt uz kuģa, pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut ar minētajām krātiņveida lamatām nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts.

4.  Kad krātiņveida lamatām iedalītā kvota tiek uzskatīta par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc tām izdoto zilās tunzivs zvejas atļauju.

29. pants

Informācija par zvejas darbībām

1.  Katru gadu līdz 15. jūlijam ikviena dalībvalsts paziņo Komisijai detalizētu informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minēto informāciju Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šajā informācijā ir iekļauts:

(a)  katra nozvejotājkuģa vārds un ICCAT numurs;

(b)  katra nozvejotājkuģa atļaujas derīguma termiņš;

(c)  katra nozvejotājkuģa kopējā nozveja, t. sk. nulles apjoma nozveja, visā atļaujas derīguma termiņā;

(d)  kopējais dienu skaits, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

(e)  kopējā nozveja, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja).

2.  Par dalībvalstu karoga zvejas kuģiem, kuriem nebija atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis guvuši piezvejā, dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju:

(a)  kuģa vārds un ICCAT numurs vai, ja kuģis ICCAT nav reģistrēts, kuģa numurs valsts reģistrā; un

(b)  zilās tunzivs kopējā nozveja.

3.  Katra dalībvalsts paziņo Komisijai visu informāciju par visiem kuģiem, kas 1. un 2. punktā nav ietverti, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tiklīdz šāda informācija ir pieejama, Komisija to pārsūta ICCAT sekretariātam.

30. pants

Kopīgas zvejas operācijas

1.  Jebkāda kopīga zilās tunzivs zvejas operācija ir atļauta tikai tad, ja līdzdalīgie kuģi ir saņēmuši savas karoga dalībvalsts atļauju. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilās tunzivs zvejai, jābūt individuālai kvotai un jāizpilda 32. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

2.  Kvota, kas iedalīta kopīgai zvejas operācijai, ir vienāda ar to kvotu summu, kuras iedalītas līdzdalīgajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

3.  Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, neiesaistās kopīgās zvejas operācijās ar citu Pušu kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu.

4.  Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā ir noteikta IV pielikumā. Katra dalībvalsts veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no sava kuģa vai kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un piedalās kopīgā zvejas operācijā, saņemtu šādu informāciju:

(a)  prasītais kopīgas zvejas operācijas atļaujas derīguma termiņš;

(b)  iesaistīto operatoru identitāte;

(c)  kuģu individuālās kvotas;

(d)  princips, ko izmanto attiecīgo nozveju sadalīšanai starp kuģiem; un

(e)  informācija par galamērķa zivaudzētavām.

5.  Vismaz 10 dienas pirms kopīgās zvejas operācijas sākuma katra dalībvalsts nosūta Komisijai 4. punktā minēto informāciju IV pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 5 dienas pirms zvejas darbības sākuma nosūta šo informāciju ICCAT sekretariātam un to citu kopīgajā zvejas operācijā līdzdalīgo zvejas kuģu karoga valstij.

6.  Force majeure gadījumā 5. punktā noteiktos termiņus nepiemēro informācijai par galamērķa zivaudzētavām. Šādos gadījumos dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, iesniedz Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. IEDAĻA

Nozvejas reģistrēšana

31. pants

Reģistrēšanas prasības

1.  Savienības nozvejotājkuģu kapteinis kārto kuģa darbību zvejas žurnālu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. pantu un šīs regulas II pielikuma A iedaļu.

2.  Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D iedaļā noteiktajām prasībām.

32. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1.  Aktīvi zvejojošo Savienības nozvejotājkuģu kapteiņi visā periodā, kurā tiem atļauts zvejot zilās tunzivis, katru dienu savai karoga dalībvalstij elektroniski nosūta nozvejas ziņojumus. Minētie ziņojumi nav obligāti kuģiem, kas atrodas ostā, izņemot gadījumus, kad tie iesaistījušies kopīgā zvejas operācijā. Ziņojumos iekļauj datus no zvejas žurnāliem un norāda datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un konvencijas apgabalā nozvejotu zilo tunzivju svaru un skaitu, arī zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Ziņojumus kapteiņi nosūta III pielikumā noteiktajā vai dalībvalstu prasītajā formātā.

2.  Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas ziņojumus sagatavo par katru zvejas operāciju, arī par operācijām, kurās nozvejas apjoms bijis nulle. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotie pārstāvji ziņojumus par iepriekšējo dienu savai karoga dalībvalstij nosūta līdz plkst. 9.00 (GMT).

3.  Tādu krātiņveida lamatu operatori vai viņu pilnvarotie pārstāvji, ar kurām tiek aktīvi zvejotas zilās tunzivis, sagatavo dienas ziņojumus, kas reizi 48 stundās elektroniski jānosūta to karoga dalībvalstīm visā periodā, kurā ar attiecīgajām krātiņveida lamatām atļauts zvejot zilās tunzivis. Minētajos ziņojumos iekļauj krātiņveida lamatu numuru ICCAT reģistrā, nozvejas datumu un laiku, nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu, arī nulles apjoma nozvejas, un zivis, kas atbrīvotas un izmestas nedzīvas. Minēto informāciju tie nosūta III pielikumā noteiktajā formātā.

4.  Tādu nozvejotājkuģu kapteiņi, kas nezvejo ar riņķvadu, 1. punktā minētos ziņojumus par iepriekšējo nedēļu, kura beidzas svētdienā, savai karoga dalībvalstij nosūta vēlākais līdz otrdienas plkst. 12.00 (GMT).

3. IEDAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

33. pants

Apstiprinātās ostas

1.  Katra dalībvalsts, kurai iedalīta zilās tunzivs kvota, apstiprina ostas, kurās atļautas zilās tunzivs izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības. Informāciju par apstiprinātajām ostām iekļauj 11. pantā minētajā gada zvejas plānā. Par visiem grozījumiem informācijā par apstiprinātajām ostām dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju. Komisija minēto informāciju nekavējoties paziņo ICCAT sekretariātam.

2.  Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

(a)  ir noteikts izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laiks;

(b)  ir noteiktas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas; un

(c)  ir iedibinātas inspekcijas un pārraudzības procedūras, kas nodrošina, ka inspekcijas aptver visus izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un visas izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietas saskaņā ar 35. pantu.

3.  No nozvejotājkuģiem, kā arī no apstrādes kuģiem un palīgkuģiem jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādā citā vietā, kas nav Pušu un dalībvalstu apstiprinātās ostas. Nedzīvas zilās tunzivis, kas iegūtas no krātiņveida lamatām/sprosta, izņēmuma kārtā drīkst ar palīgkuģi transportēt uz apstrādes kuģi, ciktāl tas notiek kontroles iestādes klātbūtnē.

34. pants

Iepriekšējs paziņojums par izkraušanu

1.  Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk un kuri iekļauti 26. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.  Pirms ieiešanas ostā par 12 metriem īsāku Savienības zvejas kuģu, kā arī 26. pantā minētajā kuģu sarakstā iekļautu apstrādes kuģu un palīgkuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz četras stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz šādu informāciju:

(a)  aplēstais ierašanās laiks;

(b)  aplēstais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa;

(c)  informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas;

(d)  zvejas kuģu ārējās identifikācijas numurs un vārds.

3.  Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu nekā četras stundas pirms aplēstā ierašanās laika, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst paziņot piemērojamajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses drīkst mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.  Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.  Ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes kontrolē visus izkrāvumus Savienībā un inspicē to procentuālo daļu, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotas, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, izklāsta 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā.

6.  Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa lielākā garuma 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm, kurā notikusi izkraušana, un savai karoga dalībvalstij. Nozvejotājkuģa kapteinis ir atbildīgs par deklarācijas pilnīgumu un pareizību un apliecina to. Izkraušanas deklarācijā obligāti norāda vismaz izkrautos zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kurā tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas nosver. Ostas dalībvalsts 48 stundu laikā pēc izkraušanas pabeigšanas nosūta karoga dalībvalsts vai Puses iestādēm reģistrētos izkraušanas datus.

35. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.  Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem ir zilās tunzivis, vai trešo valstu kuģiem, kas atrodas Savienības ūdeņos, ir aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.  Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 52. panta 2. un 3. punktā, 54. un 57. pantā noteiktās prasības, zvejas kuģi zilās tunzivs nozvejas citā kuģī pārkrauj tikai apstiprinātās ostās, kas minētas šīs regulas 33. pantā.

3.  Saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 72 stundas pirms aplēstā ostā ierašanās laika sniedz attiecīgajām ostas valsts iestādēm informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā iekļautajā pārkraušanas deklarācijas veidnē. Jebkādai pārkraušanai citā kuģī ir vajadzīga attiecīgā pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai karoga Puses iepriekšēja atļauja. Turklāt pārkrāvējkuģa kapteinis citā kuģī pārkraušanas laikā informē savu karoga dalībvalsti vai Pusi par V pielikumā prasītajiem datumiem.

4.  Ostas dalībvalsts inspicē saņēmējkuģi, tiklīdz tas ieradies, un pārbauda daudzumus un dokumentāciju, kas saistīta ar citā kuģī pārkraušanas darbību.

5.  Savienības zvejas kuģu kapteiņi 15 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas aizpilda un nosūta savai karoga dalībvalstij ICCAT pārkraušanas deklarāciju. Pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi aizpilda ICCAT pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar V pielikumu. Lai atvieglotu pārkraušanas deklarācijā iekļauto datu kontrolpārbaudi, tajā iekļauj e-BCD atsauces numuru.

6.  Ostas valsts 5 dienu laikā pēc citā kuģī pārkraušanas pabeigšanas nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga dalībvalsts vai Puses iestādei par pārkraušanu citā kuģī reģistrētos datus.

7.  Apstiprinātās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes inspicē visas pārkraušanas citā kuģī.

4. IEDAĻA

Ziņošanas pienākumi

36. pants

Nedēļas ziņojumi par daudzumiem

Katra dalībvalsts ▌nosūta Komisijai nedēļas nozvejas ziņojumus ▌. Šajos ziņojumos norāda 32. pantā prasītos datus par krātiņveida lamatām, kuģiem zvejai ar riņķvadu un citiem nozvejotājkuģiem. ▌ Informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku tipiem ▌. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

37. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1.  Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.  Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumu ievērošanai katra dalībvalsts informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka grupai, kopīgai zvejas operācijai vai kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, iedalītā kvota ir pilnībā apgūta. Minētajai informācijai pievieno oficiālu dokumentāciju, kas apliecina zvejas apturēšanu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīka grupu, kopīgo zvejas operāciju vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts apturēšanas datums un laiks.

3.  Komisija informē ICCAT sekretariātu par datumu, kad Savienības zilās tunzivs kvota ir pilnībā apgūta.

5. IEDAĻA

Novērotāju programmas

38. pants

Nacionālo novērotāju programma

1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka nacionālie novērotāji, kam izdots oficiāls identifikācijas dokuments un kas norīkoti uz kuģiem un krātiņveida lamatām, kuri aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā, tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz:

(a)  20 % aktīvi izmantoto pelaģisko traleru (garums virs 15 m);

(b)  20 % aktīvi izmantoto kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 m);

(c)  20 % aktīvi izmantoto laivu zvejai ar ēsmu (garums virs 15 m);

(d)  100 % velkoņu;

(e)  100 % ieguves darbību no krātiņveida lamatām.

Dalībvalstis, kurām ir mazāk nekā pieci nozvejotājkuģi, kas pieder pie pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nodrošina, ka nacionālie novērotāji tiek izvietoti tā, lai aptvertu vismaz 20 % laika, kad kuģi aktīvi darbojas zilās tunzivs zvejniecībā.

2.  Nacionālajam novērotājam jo īpaši ir šādi uzdevumi:

(a)  uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

(b)  reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, ietverot šādu informāciju:

(a)  nozvejas apjoms (ieskaitot piezveju) un rīcība ar nozveju (zivis paturētas uz kuģa, izmestas nedzīvas vai dzīvas),

(b)  nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums,

(c)  zvejas piepūles mērs (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kas definēts ICCAT “Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”,

(d)  nozvejas datums;

(c)  verificēt kuģa žurnālā izdarītos ierakstus;

(d)  pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.

3.  Papildus 2. punktā minētajiem uzdevumiem nacionālie novērotāji veic zinātnisko darbu, tostarp vajadzīgo datu vākšanu, pamatojoties uz SCRS vadlīnijām.

4.  Datus un informāciju, kas savākta katras dalībvalsts novērotāju programmā, iesniedz Komisijai, kura tos nosūta attiecīgi SCRS vai ICCAT sekretariātam.

5.  Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām katra dalībvalsts nodrošina:

(a)  reprezentatīvu temporālo un telpisko aptvērumu, kurā ņemtas vērā flotu un zvejniecību īpašības, lai garantētu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem;

(b)  stingrus datu vākšanas protokolus;

(c)  to, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

(d)  iespēju robežās — to, ka kuģu un krātiņveida lamatu darbības konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

39. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.  Dalībvalstis nodrošina šajā pantā un VIII pielikumā izklāstītās ICCAT reģionālo novērotāju programmas faktisku īstenošanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

(a)  uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

(b)  ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;

(c)  ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

(d)  ikreiz, kad notiek pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;

(e)  ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

(f)  ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās;

(g)  laikā, kad zilās tunzivis no audzēšanas sprostiem tiek atlaistas jūrā.

3.  Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu un uz kuriem nav ICCAT reģionālā novērotāja, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka uz katru zivaudzētavu tiek norīkots viens ICCAT reģionālais novērotājs uz visu sprostā ievietošanas darbību periodu. Force majeure gadījumā un pēc tam, kad zivaudzētavas dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas force majeure apstākļus, ICCAT reģionālo novērotāju drīkst norīkot uz vairāk nekā vienu zivaudzētavu, lai garantētu audzēšanas darbību nepārtrauktību, ja ir nodrošināta pienācīga novērotāja uzdevumu izpilde. Tomēr par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts nekavējoties pieprasa papildu reģionālā novērotāja norīkošanu.

5.  ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi jo īpaši ir šādi:

(a)  novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas darbības saskaņā ar attiecīgajiem ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, arī izmantojot piekļuvi materiālam, kas ar stereoskopisko kameru uzfilmēts sprostos ievietošanas laikā un dod iespēju izmērīt garumu un aplēst atbilstošo svaru;

(b)  parakstīt ICCAT pārvietošanas deklarācijas un BCD, ja tajos ietvertā informācija ir saskanīga ar viņa novērojumiem. Pretējā gadījumā ICCAT reģionālais novērotājs pārvietošanas deklarācijās un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas;

(c)  pamatojoties uz SCRS vadlīnijām, veikt zinātnisku darbu, arī paraugu vākšanu.

6.  Kapteiņi, apkalpe un zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa operatori nekādā veidā nekavē, neiebiedē, netraucē un neietekmē reģionālos novērotājus pienākumu izpildes laikā.

6. IEDAĻA

Pārvietošanas darbības

40. pants

Pārvietošanas atļauja

1.  Pirms ikvienas pārvietošanas darbības tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai viņa pārstāvji vai tās zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas pārvietošana, nosūta karoga dalībvalstij vai par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

(a)  nozvejotājkuģa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

(b)  aplēstais pārvietošanas laiks;

(c)  aplēstais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

(d)  informācija par pozīciju (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un sprostu identifikācijas numuri;

(e)  attiecīgā gadījumā — velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un ICCAT reģistra numurs;

(f)  zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis katram pārvadāšanas sprostam piešķir unikālu numuru. Ja, pārvietojot nozveju, kas atbilst vienai zvejas operācijai, ir jāizmanto vairāki pārvadāšanas sprosti, ir vajadzīga tikai viena pārvietošanas deklarācija, bet tajā tiek ierakstīts katra izmantotā pārvadāšanas sprosta numurs un skaidri norādīts katrā sprostā pārvadāto zilo tunzivju daudzums.

3.  Sprostu numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā ietilpst vismaz trīsburtu kods, kas atbilst zivaudzētavas dalībvalstij, un tam sekojoši trīs cipari. Unikālie sprosta numuri ir pastāvīgi un nav nododami no viena sprosta citam.

4.  Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, katrai pārvietošanas darbībai piešķir atļaujas numuru, ko paziņo, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram. Atļaujas numurs ietver dalībvalsts trīsburtu kodu, četrus ciparus, kas norāda gadu, un trīs burtus, kas apzīmē atļauju (AUT) vai tās atteikumu (NEG), un tiem sekojošu kārtas numuru.

5.  Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, atļauj vai atsakās atļaut pārvietošanu 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Bez iepriekš izdotas atļaujas pārvietošanas darbību nesāk.

6.  Pārvietošanas atļauja neskar sprostos ievietošanas darbības apstiprinājumu.

41. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums un zilo tunzivju atbrīvošana

1.  Par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās atļaut pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

(a)  nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas kvotas;

(b)  zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai arī to nav bijis atļauts ievietot sprostos;

(c)  nozvejotājkuģim, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav bijis saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis, vai

(d)  velkonis, kas deklarēts pārvietoto zivju saņemšanai, nav reģistrēts 26. pantā minētajā ICCAT reģistrā, kurā reģistrēti citi zvejas kuģi, vai nav aprīkots ar pilnībā funkcionējošu VMS vai līdzvērtīgu lokalizācijas ierīci.

2.  Ja pārvietošana netiek atļauta, 1. punktā minētā dalībvalsts attiecīgi nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinim vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatoram tūlīt izdod atbrīvošanas rīkojumu, ar kuru tos informē, ka pārvietošana nav atļauta, un pieprasa tiem atbrīvot zivis jūrā saskaņā ar XII pielikumu.

3.  Ja laikā, kad notiek pārvadāšana uz zivaudzētavu, VMS darbībā rodas tehniska kļūme, velkoni aizstāj ar citu velkoni, kam ir pilnībā funkcionējoša VMS, vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā uz tā uzstāda jaunu VMS darba kārtībā. Force majeure vai pamatotu ekspluatācijas ierobežojumu gadījumā minēto 72 stundu termiņu izņēmuma kārtā drīkst pagarināt. Par tehnisko kļūmi tūlīt paziņo Komisijai, kas par to informē ICCAT sekretariātu. No tehniskās kļūmes konstatēšanas brīža līdz tās novēršanai kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus, paziņo karoga dalībvalsts kontroles iestādēm atjauninātas zvejas kuģa ģeogrāfiskās koordinātas.

42. pants

Pārvietošanas deklarācija

1.  Katras pārvietošanas darbības beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ICCAT pārvietošanas deklarāciju VI pielikumā noteiktajā formātā.

2.  Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts iestādes, kas atbildīga par zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. Deklarācijas veidlapas numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, kam seko četri cipari, kuri apzīmē gadskaitli, un trīsciparu kārtas numurs, kam seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.  Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu dod līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas un velkoņi ▌.

4.  To kuģu kapteiņi, kas veic pārvietošanas darbības, par savām darbībām ziņo saskaņā ar II pielikumu.

5.  Informāciju par nedzīvām zivīm reģistrē saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajām procedūrām.

43. pants

Monitorings ar videokameru

1.  Lai verificētu pārvietoto zivju skaitu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators nodrošina pārvietošanas monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Videoierakstīšanu veic saskaņā ar X pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem un procedūrām.

2.  Ja SCRS prasa Komisijai iesniegt videoierakstu kopijas, ▌dalībvalstis attiecīgās kopijas iesniedz Komisijai, kas tās ▌nosūta SCRS.

44. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas

1.  ICCAT reģionālie novērotāji, kas atrodas uz nozvejotājkuģa un pie krātiņveida lamatām, kā minēts 39. pantā un VIII pielikumā:

(a)  reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

(b)  novēro un aplēš pārvietotās nozvejas;

(c)  verificē ierakstus, kas izdarīti 40. pantā minētajā iepriekšējā pārvietošanas atļaujā un 42. pantā minētajā ICCAT pārvietošanas deklarācijā.

2.  Gadījumos, kad reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteiņa vai krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Šādu izmeklēšanu pabeidz pirms ievietošanas sprostos zivaudzētavā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, izņemot force majeure gadījumus. Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, ievietošana sprostos netiek atļauta un attiecīgā BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.  Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai aplēstu pārvietotos daudzumus, kuģa kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators drīkst prasīt atbildīgās dalībvalsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniegt reģionālajam novērotājam. Ja minētās brīvprātīgās kontrolpārvietošanas ▌rezultāti nav apmierinoši, atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu. Ja pēc minētās izmeklēšanas tiek apstiprināts, ka videoieraksta kvalitātes dēļ aplēst pārvietošanā iesaistītos daudzumus nav iespējams, atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādes pasūta vēl vienu kontrolpārvietošanas darbību un atbilstošo videoierakstu iesniedz ICCAT reģionālajam novērotājam. Jaunas pārvietošanas veic kā kontrolpārvietošanas līdz brīdim, kad videoieraksta kvalitāte ir pietiekama, lai varētu aplēst pārvietotos daudzumus.

4.  Neskarot inspektoru veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta pārvietošanas deklarāciju tikai tad, ja viņu novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja pārvietošanas deklarācijā norādītā informācija saskan ar viņu novērojumiem un ietver atbilstošu videoierakstu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. ICCAT novērotāji verificē arī to, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija tiek nosūtīta attiecīgi velkoņa kapteinim, zivaudzētavas operatoram vai krātiņveida lamatu pārstāvim. Ja ICCAT novērotājs pārvietošanas deklarācijas saturam nepiekrīt, ICCAT novērotājs pārvietošanas deklarācijās un BCD norāda savu klātbūtni un domstarpību iemeslus, konkrēti atsaucoties uz noteikumiem vai procedūrām, kas nav ievērotas.

5.  Katras pārvietošanas darbības beigās nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteinis vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operatori aizpilda un nosūta atbildīgajai dalībvalstij ICCAT pārvietošanas deklarāciju VI pielikumā noteiktajā formātā. Dalībvalstis pārvietošanas deklarāciju pārsūta Komisijai ▌.

45. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka darbības procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. pantā minēto pārbaudes procedūru.

7. IEDAĻA

Sprostos ievietošanas darbības

46. pants

Atļauja ievietot sprostos un iespējams atļaujas atteikums

1.  Pirms katras sprostos ievietošanas darbības sākuma ir aizliegts pārvadāšanas sprostus noenkurot tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām. Tālab ģeogrāfiskajām koordinātām, kas atbilst daudzstūrim, kurā atrodas zivaudzētava, jābūt norādītām 15. pantā minētajos audzēšanas pārvaldības plānos.

2.  Pirms ikvienas sprostos ievietošanas darbības par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts pieprasa sprostos ievietošanas apstiprinājumu no dalībvalsts vai Puses, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, ar kurām nozvejotas sprostos ievietojamās zilās tunzivis.

3.  Par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, ja tā uzskata, ka:

(a)  nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko nozvejotas zivis, nav bijis pietiekamas zilās tunzivs kvotas;

(b)  zivju daudzums nav bijis pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā, vai

(c)  nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai nozvejotas zivis, nav saskaņā ar 27. pantu izdotas derīgas atļaujas zvejot zilās tunzivis.

4.  Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts atsakās apstiprināt ievietošanu sprostos, tā:

(a)  informē par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetento iestādi un

(b)  pieprasa, lai kompetentā iestāde uzsāk nozveju izņemšanu un zivju atbrīvošanu jūrā.

5.  Ievietošanu sprostos nesāk bez apstiprinājuma, ko izdod vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma, kuru izteikusi par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse vai par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts, ja par to panākta vienošanās ar tās dalībvalsts vai Puses iestādēm, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalsts vai Puses iestāžu atbilde vienas darbdienas laikā netiek saņemta, sprostos ievietošanas darbību drīkst atļaut par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

6.  Zivis katru gadu ievieto sprostos pirms 22. augusta, ja vien par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts vai Puses kompetentās iestādes nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp force majeure, kurus dara zināmus laikā, kad iesniedz ziņojumu par ievietošanu sprostos. Zivis nekādā gadījumā neievieto sprostos pēc kārtējā gada 7. septembra.

47. pants

Zilās tunzivs nozvejas dokumentēšana

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis aizliedz ievietot sprostos zilās tunzivis, kurām nav līdzi dokumentu, ko ICCAT pieprasījusi Regulā (ES) Nr. 640/2010 minētās nozvejas dokumentēšanas programmas satvarā. Dokumentācijai jābūt pareizai un pilnīgai, un to validē par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse.

48. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu katru sprostos ievietošanas darbību, kas notiek zivaudzētavās.

49. pants

Monitorings ar videokameru

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina, ka kontroles iestādes veic sprostā ievietošanas darbību monitoringu ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas darbību izgatavo vienu videoierakstu saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām procedūrām.

50. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu un/vai zivaudzētavas operatora aplēses skaita izteiksmē atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi un/vai krātiņveida lamatām. Dalībvalsts, kas veic izmeklēšanas, drīkst izmantot citu savā rīcībā esošu informāciju, arī 51. pantā minēto sprostā ievietošanas programmu rezultātus.

51. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara aplēšanas pasākumi un programmas

1.  Lai aplēstu zivju skaitu un svaru, dalībvalstis nodrošina, ka 100 % visu sprostos ievietošanas darbību aptver programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas garantē tāda paša līmeņa precizitāti un pareizību.

2.  Minēto programmu īsteno saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajām procedūrām. Alternatīvas metodes drīkst izmantot tikai tad, ja ICCAT tās apstiprinājusi gadskārtējā sanāksmē.

3.  Par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalstis šīs programmas rezultātus paziņo par nozvejotājkuģiem atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un subjektam, kas ICCAT vārdā īsteno reģionālo novērotāju programmu.

4.  Ja programmas rezultāti liecina, ka sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un/vai pārvietoti, par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par zivaudzētavu. Ja nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām ir citas Puses karogs, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts sāk izmeklēšanu sadarbībā ar attiecīgo karoga Pusi.

5.  Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajām procedūrām izdod rīkojumu atbrīvot sprostos ievietotos daudzumus, kas pārsniedz daudzumus, kuri deklarēti kā nozvejoti un pārvietoti, ja:

(a)  šā panta 4. punktā minētā izmeklēšana attiecībā uz vienu sprostos ievietošanas darbību vai visām sprostos ievietošanas darbībām, kas izriet no kopīgas zvejas operācijas, nav pabeigta 10 darbdienu laikā pēc programmas rezultātu paziņošanas vai

(b)  izmeklēšanas iznākums liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars pārsniedz to, kas deklarēts kā nozvejots un pārvietots.

Pārsnieguma daudzumus atbrīvo kontroles iestāžu klātbūtnē.

6.  Programmas rezultātus izmanto, lai nolemtu, vai atbrīvošana ir vajadzīga, un attiecīgi aizpilda deklarācijas par ievietošanu sprostos un attiecīgās BCD iedaļas. Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators prasa, lai klāt būtu nacionālā kontroles iestāde un ICCAT reģionālais novērotājs, kas uzraudzītu atbrīvošanu.

7.  Programmas rezultātus dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai līdz 1. septembrim. Ja attiecībā uz ievietošanu sprostos rodas force majeure apstākļi, dalībvalstis šos rezultātus iesniedz pirms 12. septembra. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 15. septembrim nosūta izvērtēšanai SCRS.

8.  Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez tās dalībvalsts vai Puses kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes, kas atbildīga par zivaudzētavu. Katru pārvietošanu ieraksta, lai kontrolētu īpatņu skaitu. Nacionālās kontroles iestādes uzrauga minētās pārvietošanas un nodrošina, ka katrs zivaudzētavas iekšējais pārvietojums tiek reģistrēts e-BCD sistēmā.

9.  Ja starpība starp zilo tunzivju daudzumiem, kas atbilstīgi ziņojumam nozvejoti ar kuģi vai krātiņveida lamatām, un daudzumiem, kas ar kontroles kameru konstatēti sprostos ievietošanas brīdī, ir lielāka vai vienāda ar 10 %, to uzskata par attiecīgā kuģa vai krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstošus turpinājumpasākumus.

52. pants

Deklarācija par ievietošanu sprostos un ziņojums par ievietošanu sprostos

1.  Zivaudzētavas operators 72 stundu laikā pēc katras sprostos ievietošanas darbības pabeigšanas iesniedz savai kompetentajai iestādei XIV pielikumā paredzēto deklarāciju par ievietošanu sprostos. ▌

2.   Papildus 1. punktā minētajai deklarācijai par ievietošanu sprostos par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, iesniedz tai dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām zilās tunzivis nozvejotas, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti XI pielikuma B daļā norādītie elementi. Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT sekretariātam.

3.  Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas darbību neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un visas atbrīvošanas darbības, par kurām izdots rīkojums.

53. pants

Zivaudzētavas iekšējie pārvietojumi un izlases veida kontroles

1.  Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis ievieš izsekojamības sistēmu, kas ietver iekšējo pārvietojumu videoierakstīšanu.

2.  Par zivaudzētavām atbildīgo dalībvalstu kontroles iestādes, pamatojoties uz riska analīzi, zivaudzētavas sprostos turētās zilās tunzivis izlases veidā kontrolē laikā starp sprostos ievietošanas darbību pabeigšanu vienā gadā un pirmo ievietošanu sprostos nākamajā gadā.

3.  Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts 2. punkta piemērošanas vajadzībām nosaka kontrolējamo zivju minimālo procentuālo daļu. Minēto procentuālo daļu nosaka 14. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai katru gadu veikto izlases veida kontroļu rezultātus. Minētos rezultātus Komisija nosūta ICCAT sekretariātam tā gada aprīlī, kas seko pēc attiecīgās kvotas perioda gada.

54. pants

Piekļuve videoierakstiem un tiem piemērojamās prasības

1.  Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka 49. un 51. pantā minētie videoieraksti pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami nacionālajiem inspektoriem, kā arī reģionālajiem un ICCAT inspektoriem un ICCAT un nacionālajiem novērotājiem.

2.  Katra par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālo videoierakstu aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

55. pants

Gada ziņojums par ievietošanu sprostos

Dalībvalstis, uz kurām saskaņā ar 52. pantu attiecas pienākums iesniegt deklarācijas un ziņojumus par ievietošanu sprostos, katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai pārskata ziņojumu par iepriekšējā gadā veikto ievietošanu sprostos. Minēto informāciju Komisija katru gadu pirms 31. augusta nosūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā tiek iekļauta šāda informācija:

(a)  par katru zivaudzētavu – kopējais sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzums, arī skaita un svara zudums ar zvejas kuģiem un krātiņveida lamatām veiktas pārvadāšanas laikā;

(b)  saraksts ar kuģiem, kas zvejo, sagādā vai pārvadā zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām (kuģa vārds, karogs, licences numurs, zvejas rīka tips), un krātiņveida lamatām;

(c)  lai pilnveidotu statistiku krājumu novērtēšanas vajadzībām – paraugošanas programmas rezultāti, kas izmantojami, lai aplēstu nozvejoto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra, kā arī nozvejas datums, laiks un apgabals un izmantotā zvejas metode.

Paraugošanas programma paredz, ka izmēra (garuma vai svara) paraugu ņemšanai sprostos jāizmanto vai nu viens paraugs (= 100 īpatņi) uz katrām 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugs, kas atbilst 10 % no sprostos ievietoto zivju kopējā skaita. Ievērojot ICCAT vadlīnijas par datu un informācijas iesniegšanu, izmēra paraugus vāc laikā, kad notiek ieguve zivaudzētavā, un no pārvadāšanas laikā bojāgājušām zivīm. Zivīm, ko audzē ilgāk par vienu gadu, izveido citas papildu paraugošanas metodikas. Paraugošanu veic katras ieguves laikā, un tā aptver visus sprostus;

(d)  sprostos ievietoto zilo tunzivju daudzumi un aplēses par pieaugumu un mirstību nebrīvē un par pārdotajiem daudzumiem tonnās. Šo informāciju sniedz zivaudzētava;

(e)  iepriekšējā gadā sprostos ievietoto tunzivju daudzumi;

(f)  iepriekšējā gadā tirgū laistie daudzumi sadalījumā pēc izcelsmes.

56. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka procedūras, kas vajadzīgas šajā iedaļā paredzēto noteikumu piemērošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 68. pantā minēto pārbaudes procedūru.

8. IEDAĻA

Monitorings un pārraudzība

57. pants

Kuģu monitoringa sistēma

1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 5. punkta, karoga dalībvalstis saskaņā ar XV pielikumu īsteno kuģu satelītnovērošanas [monitoringa] sistēmu (VMS), kas paredzēta to zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 12 metri.

2.  Zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri iekļauti 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā vai 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, VMS datu nosūtīšanu ICCAT sāk vismaz 5 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma un turpina vismaz 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.  Kontroles vajadzībām kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina, ka VMS datu pārraidīšana no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, netiek pārtraukta, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas monitoringa centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņas, kas saņemtas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētās ziņas elektroniski nosūta ICCAT sekretariātam.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)  VMS ziņas no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, Komisijai tiek pārsūtītas vismaz reizi divās stundās;

(b)  tehniska VMS darbības traucējuma gadījumā alternatīvus ziņojumus, kas no zvejas kuģiem, kuri peld ar to karogu, saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas monitoringa centri;

(c)  lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītās ziņas numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

(d)  Komisijai pārsūtītās ziņas ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas ziņas, kas darītas pieejamas tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatītas par konfidenciālām un izmantotas tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībās.

9. IEDAĻA

Inspekcija un izpildes panākšana

58. pants

ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēma

1.  Kopīgas starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar šīs regulas IX pielikumā aprakstīto ICCAT kopīgas starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas paredzēta starptautiskai kontrolei ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

2.  Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem atļauts zvejot zilās tunzivis, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.  Ja zilās tunzivs zvejas darbībās konvencijas apgabalā vienlaikus ir iesaistījušies vairāk nekā 15 zvejas kuģu ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz riska novērtējumu, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai inspekcijas kuģi norīkotu kopīgi, vai ja konvencijas apgabalā tiek norīkots Savienības inspekcijas kuģis.

4.  Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā drīkst norīkot Komisija vai tās izraudzīta struktūra.

5.  Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus, Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm drīkst izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, periodiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

6.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus to inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās plāno gada laikā norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

59. pants

Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

Karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, tās pakļautībā fiziski inspicē tās ostās vai, ja zvejas kuģis neatrodas kādā no tās ostām, to fiziski inspicē tās norīkots inspektors, ja zvejas kuģis:

(a)  nav izpildījis 31. un 32. pantā noteiktās reģistrēšanas un ziņošanas prasības vai

(b)  ir pārkāpis šīs regulas noteikumus vai izdarījis smagu pārkāpumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantā.

60. pants

Kontrolpārbaudes

1.  Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē informāciju, ko satur inspekcijas un novērotāju ziņojumi, VMS dati un attiecīgā gadījumā e-BCD, zvejas kuģu žurnāli, pārvietošanas/pārkraušanas dokumenti un nozvejas dokumenti, un to savlaicīgu iesniegšanu.

2.  Katra dalībvalsts veic visu izkrāvumu, visu pārkrāvumu vai sprostos ievietošanu kontrolpārbaudes, kurās zvejas kuģa zvejas žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā reģistrētos daudzumus sadalījumā pa sugām salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un jebkādos citos relevantos dokumentos, piemēram, rēķinos un/vai pārdošanas zīmēs.

10. IEDAĻA

Izpildes panākšana

61. pants

Izpildes panākšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–91. pantu un jo īpaši dalībvalstu pienākumu veikt atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zvejas kuģi, par zilo tunzivju audzētavu atbildīgā dalībvalsts veic atbilstošus izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz zivaudzētavu, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem konstatēts, ka minētā zivaudzētava neatbilst šīs regulas 46.–55. panta noteikumiem. Atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem šādi pasākumi jo īpaši var ietvert atļaujas apturēšanu vai anulēšanu un/vai naudassodus. Dalībvalstis katru atļaujas apturēšanu vai anulēšanu dara zināmu Komisijai, kas par to ziņo ICCAT sekretariātam, lai tas veiktu attiecīgas izmaiņas “zilo tunzivju audzēšanas iekārtu reģistrā”.

6. NODAĻA

Tirdzniecība

62. pants

Tirdzniecības pasākumi

1.  Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013(28), Savienībā ir aizliegts tirgot, izkraut, importēt, eksportēt, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, kurām nav līdzi pareizas, pilnīgas un validētas dokumentācijas, kas noteikta šajā regulā ▌ un Savienības tiesību aktos, ar kuriem īsteno ICCAT noteikumus par zilās tunzivs nozvejas dokumentēšanas programmu.

2.  Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrādāt, eksportēt, reeksportēt un pārkraut citā kuģī zilās tunzivis, ja:

(a)  zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas vai nozvejas limita ▌ zilās tunzivs zvejai saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai

(b)  zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegts tirgot, importēt, izkraut, apstrādāt un eksportēt zilās tunzivis no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

7. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Izvērtēšana

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai detalizētu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz ICCAT noteiktam termiņam iesniedz ICCAT sekretariātam detalizētu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 19-04 īstenošanu.

64. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014(29) piemērošanas vajadzībām šo regulu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

65. pants

Konfidencialitāte

Datus, kas šīs regulas satvarā ir savākti un ar kuriem veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

66. pants

Grozījumu procedūra

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus par šīs regulas grozījumiem, ar kuriem to pielāgo ICCAT pieņemtajiem pasākumiem, kas Savienībai un tās dalībvalstīm ir saistoši, attiecībā uz:

▌

(a)   atkāpēm no 8. pantā paredzētā aizlieguma pārnest neizmantotās kvotas;

(b)  informācijas paziņošanas termiņiem, kas noteikti 24. panta 4. punktā, 26. panta 1. punktā, 29. panta 1. punktā, 32. panta 2. un 3. punktā, 35. panta 5. un 6. punktā, 36. pantā, 41. panta 3. punktā, 44. panta 2. punktā, 51. panta 7. punktā, 52. panta 2. punktā, 55. pantā, 56. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 58. panta 6. punktā;

(c)  zvejas sezonu periodiem, kas paredzēti 17. panta 1. un 4. punktā;

(d)  minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 19. panta 1. un 2. punktā un 20. panta 1. punktā;

(e)  procentuālajām daļām un references parametriem, kas noteikti 13. pantā, 15. panta 3. un 4. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 2. punktā, 38. panta 1. punktā, 44. panta 2. punktā, 50. pantā un 51. panta 9. punktā;

(f)  Komisijai iesniedzamo informāciju, kas minēta 11. panta 1. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 3. punktā, 29. panta 1. punktā, 30. panta 4. punktā, 34. panta 2. punktā, 40. panta 1. punktā un 55. pantā;

(g)  nacionālo novērotāju un ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumiem, kas paredzēti attiecīgi 38. panta 2. punktā un 39. panta 5. punktā;

(h)  pārvietošanas atļaujas atteikuma iemesliem, kas noteikti 41. panta 1. punktā;

(i)  nozveju izņemšanas un zivju atbrīvošanas rīkojuma iemesliem, kas noteikti 46. panta 4. punktā;

(j)  kuģu skaitu, kas minēts 58. panta 3. punktā;

(k)  I–XV pielikumu.

2.  Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu īstenošanu.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 66. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 66. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 66. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

69. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001

Regulu (EK) Nr. 1936/2001 groza šādi:

(a)  svītro 3. panta g)–j) punktu, 4.a, 4.b un 4.c pantu un Ia pielikumu;

(b)  I un II pielikumā svītro vārdus “Ziemeļu tunzivs: Thunnus thynnus”.

70. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 43. pantu svītro.

71. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/833

Regulas (ES) 2019/833 53. pantu svītro.

72. pants

Atcelšana

1.  Regulu (ES) 2016/1627 atceļ.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XVI pielikumā.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

... (vieta), ... (datums)

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Īpaši nosacījumi, kas piemērojami nozvejotājkuģiem, kuri zvejo saskaņā ar 19. pantu

1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek ievēroti šādi kapacitātes limiti.

—  Maksimālais skaits laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs specializētajā zvejā piedalījās 2006. gadā.

—  Maksimālais skaits nerūpnieciskās flotes kuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Vidusjūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā.

—  Maksimālais skaits nozvejotājkuģu, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Adrijas jūrā, nepārsniedz to kuģu skaitu, kuri zilās tunzivs zvejniecībā piedalījās 2008. gadā. Katra dalībvalsts attiecīgajiem kuģiem iedala individuālas kvotas.

2.  Katra dalībvalsts drīkst iedalīt:

—  laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām — ne vairāk kā 7 % no savas zilās tunzivs kvotas. Francijas gadījumā ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai nav mazāks par 70 cm, var nozvejot Francijas karoga kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 17 m un kuri darbojas Biskajas līcī;

—  piekrastes nerūpnieciskajai zvejai, ko veic svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā, — ne vairāk kā 2 % no savas zilās tunzivs kvotas;

—  nozvejotājkuģiem, kuri Adrijas jūrā zvejo audzēšanas vajadzībām, — ne vairāk kā 90 % no savas zilās tunzivs kvotas.

3.  Horvātija drīkst piemērot minimālo svaru — 6,4 kg vai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai — 66 cm ne vairāk kā 7 % (svara izteiksmē) no zilās tunzivs īpatņiem, kurus Adrijas jūrā nozvejo tās kuģi audzēšanas vajadzībām.

4.  Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, kuģiem, kas zvejo ar rokas āķu rindām, un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējuma zīmi:

—  katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas tiek piestiprināta astes iezīmējuma zīme;

—  katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs nozvejas dokumentos un salasāmi un neizdzēšami uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.

II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz kuģa žurnāliem

A.  NOZVEJOTĀJKUĢI

Zvejas žurnālu minimālās specifikācijas

1.  Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.  Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.  Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.

4.  Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.  Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kas aptver darbību viena gada laikā.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.  Kapteiņa vārds un adrese.

2.  Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.  Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.  Zvejas rīki:

(a)  tipa FAO kods;

(b)  parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.  Operācijas jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

(a)  darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);

(b)  pozīciju: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) reģistrē katru dienu par katru zvejas operāciju vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

(c)  reģistrētos nozvejas datus, kas ietver:

–  FAO kodu;

–  dzīvsvaru (RWT) kilogramos dienā;

–  gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, minētos datus reģistrē par katru zvejas operāciju, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.  Kapteiņa paraksts.

7.  Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

8.  Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.  Datums un osta, kurā veic izkraušanu / pārkraušanu citā kuģī.

2.  Produkti:

(a)  sugas un sagatavošanas veidi sadalījumā pa FAO kodiem;

(b)  zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.  Kapteiņa vai kuģa aģenta paraksts.

4.  Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.  Pārvietošanas datums, laiks un pozīcija (ģeogrāfiskais platums/garums).

2.  Produkti:

(a)  sugas FAO kods;

(b)  uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.  Velkoņa vārds, karogs un ICCAT numurs.

4.  Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

5.  KZO gadījumā kapteinis papildus 1.–4. punktā noteiktajai informācijai zvejas žurnālā reģistrē:

(a)  attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

–  uz kuģa uzceltās nozvejas apjomu,

–  nozvejas apjomu, kas uzskaitīts attiecībā pret tā individuālo kvotu,

–  citu KZO iesaistījušos kuģu vārdus;

(b)  attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas iesaistījušies tajā pašā KZO, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

–  minēto kuģu vārdu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ICCAT numuru,

–  to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,

–  nozveju apjomu, kas uzskaitīts attiecībā pret to individuālajām kvotām,

–  a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru.

B.  VELKOŅI

1.  Velkoņa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un pozīciju, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

2.  Par tālāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, norādot 1. punktā minēto informāciju, kā arī palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

3.  Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārvietojumiem, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C.  PALĪGKUĢI

1.  Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības kuģa žurnālā, norādot datumu, laiku un pozīciju, uz kuģa uzcelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, ar kurām kopā viņš darbojas.

2.  Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D.  APSTRĀDES KUĢI

1.  Apstrādes kuģa kapteinis dienas kuģa žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un pozīciju un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģiem saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinis norāda arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārdu/nosaukumu un ICCAT numuru.

2.  Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto zivju dzīvsvaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3.  Apstrādes kuģa kapteinis uztur kravas izvietojuma plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4.  Dienas kuģa žurnāls satur ziņas par visiem pārkrāvumiem citā kuģī, kas veikti zvejas sezonā. Dienas kuģa žurnālu, apstrādes žurnālu, kravas izvietojuma plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.

III PIELIKUMS

Nozvejas ziņojuma veidlapa

IV PIELIKUMS

Veidlapa pieteikumam uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas operācijā

Datums …

Karoga valsts validācija …

V PIELIKUMS

ICCAT pārkraušanas deklarācija

VI PIELIKUMS

ICCAT pārvietošanas deklarācija

VII PIELIKUMS

Minimālā informācija par zvejas atļaujām(30)

A.  IDENTIFIKĀCIJA

1.  ICCAT reģistrācijas numurs

2.  Zvejas kuģa vārds

3.  Ārējās reģistrācijas numurs (burti un cipari)

B.  ZVEJAS NOSACĪJUMI

1.  Izdošanas datums

2.  Derīguma termiņš

3.  Zvejas atļaujas nosacījumi, kas attiecīgā gadījumā ietver sugu, zonu, zvejas rīku un jebkādus citus piemērojamus nosacījumus, kuri izriet no šīs regulas un/vai valsts tiesību aktiem.

VIII PIELIKUMS

ICCAT reģionālo novērotāju programma

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

1.  Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

(a)  pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

(b)  pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību un atbilst ICCAT vadlīnijām par apmācību;

(c)  spēja novērot un pareizi reģistrēt;

(d)  novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

2.  ICCAT reģionālais novērotājs:

(a)  ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

(b)  ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, drīkst būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

(c)  ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

(d)  ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

(e)  ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilās tunzivs zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

3.  ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

(a)  attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, — uzraudzīt šo kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.  gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, viņš minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājsabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2.  reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3.  novēro un aplēš nozvejas un verificē zvejas žurnālā izdarītos ierakstus;

4.  sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veikuši kuģi, kas zvejo ar riņķvadu;

5.  pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6.  reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7.  verificē kuģa pozīciju, kad tas iesaistījies pārvietošanā;

8.  novēro pārvietotos produktus un aplēš to daudzumu, arī noskatoties videoierakstus;

9.  verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10.  pēc ICCAT komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

(b)  attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām — uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Konkrēti, ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1.  verificē datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2.  apliecina datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3.  sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4.  ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, ja novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst viņa novērojumiem, arī atbilstošajam videoierakstam, saskaņā ar 42. panta 1. punktā un 43. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5.  pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6.  reģistrē un verificē jebkāda veida iezīmējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka iezīmējuma zīme nesen noņemta;

(c)  sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

(d)  iesniedz sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām;

(e)  pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT komisija.

4.  Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas darbībām, ko veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un minēto prasību rakstiski atzīst par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

5.  ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

6.  ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti 39. pantā un šā pielikuma 7. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

7.  Dalībvalstis, kuras atbildīgas par kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

(a)  tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

(b)  lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1.  satelītnavigācijas iekārtas,

2.  radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3.  elektroniski saziņas līdzekļi;

(c)  ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

(d)  ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

8.  Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa īpašnieks.

IX pielikums

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un gadskārtējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās:

saskaņā ar konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.  SMAGI PĀRKĀPUMI

1.  Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

(a)  zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

(b)  gadījumi, kad nozvejas un ar nozveju saistītie dati netiek pienācīgi reģistrēti saskaņā ar ICCAT komisijas prasībām par ziņošanu vai ziņojumi par šādiem nozvejas un/vai ar nozveju saistītiem datiem ir būtiski sagrozīti;

(c)  zvejošana zvejas aizlieguma apgabalā;

(d)  zvejošana zvejas aizlieguma sezonā;

(e)  tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

(f)  saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

(g)  aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

(h)  zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

(i)  ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

(j)  vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

(k)  gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

(l)  tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

(m)  tādi citi pārkāpumi, kādus var būt noteikusi ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

(n)  zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

(o)  satelītmonitoringa sistēmas darbības traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

(p)  pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;

(q)  jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.  Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā definētajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.  ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.  Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.  Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Eiropas Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.

II.  INSPEKCIJU VEIKŠANA

6.  Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT komisijai paziņo pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.  Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību sākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļvietnē.

8.  Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9.  Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas operācijas, — tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas operācijas. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgos dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.  Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.  Uzkāpis uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un prakses, kas saistītas ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu izvietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu pasliktināt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katra inspektora izziņas darbs aprobežojas ar to, kas vajadzīgs, lai pārliecinātos, vai spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, tiek ievēroti. Veicot inspekciju, inspektors drīkst zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.

12.  Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.  Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.  Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operacionālajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.  Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu līgumslēdzējai pusei nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.  (a) Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT komisiju par saviem provizoriskajiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ieteikumu, ko īsteno ar šo regulu, un ICCAT komisija drīkst ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

(b)  Līgumslēdzējām pusēm piemēro ICCAT Ieteikumā 19-04 izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nevienojas par ko citu, un šādu vienošanos paziņo ICCAT komisijai. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji aptur shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir paziņojusi ICCAT komisijai.

17.  (a) Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā tiek veikta inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

(b)  Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.  Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.  Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņš uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram.

20.  Lai noteiktu, vai ICCAT ieteikumi ir ievēroti, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.  Inspektoru identitātes apliecības paraugs ir šāds:

X PIELIKUMS

Videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti

Pārvietošanas darbības

1.  Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.  Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3.  Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu, un vienu — nacionālajam novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju dod līdzi pārvietošanas deklarācijai un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Minēto procedūru nacionālajiem novērotājiem piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4.  Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5.  Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.  Pirms sākas pārvietošana, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.  Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas darbību.

8.  Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.  Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, ▌tiek veikta kontrolpārvietošana. Operators drīkst prasīt kuģa vai krātiņveida lamatu karoga valsts iestādēm veikt kontrolpārvietošanu. Ja operators nepieprasa šādu kontrolpārvietošanu vai ja minētās brīvprātīgās pārvietošanas rezultāts nav apmierinošs, kontroles iestādes pieprasa veikt tik daudz kontrolpārvietošanu, cik nepieciešams, līdz ir pieejams pietiekami kvalitatīvs videoieraksts. Šādas kontrolpārvietošanas aptver visu zilo tunzivju pārvietošanu no saņemošā sprosta uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam. Ja zivju izcelsme ir krātiņveida lamatas, tad no krātiņveida lamatām uz saņemošo sprostu jau pārvietotās zilās tunzivis var tikt nosūtītas atpakaļ uz krātiņveida lamatām; šādā gadījumā kontrolpārvietošanu atceļ ICCAT reģionālā novērotāja uzraudzībā.

Sprostos ievietošanas darbības

1.  Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.  Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3.  Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4.  Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5.  Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.  Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.  Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas darbību.

8.  Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.  Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu sprostos ievietošanas darbību. Jaunās sprostos ievietošanas darbības laikā visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.

XI PIELIKUMS

Standarti un procedūras, kas attiecas uz stereoskopisko kameru sistēmām, kuras izmanto sprostos ievietošanas darbībās

A.  Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Šīs regulas 51. pantā prasītā stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana sprostos ievietošanas darbībās atbilst šādiem noteikumiem.

1.  Dzīvu zivju paraugošanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Kad tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugošanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 m attālumā no kameras.

2.  Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 m un maksimālo augstumu 10 m.

3.  Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas darbībā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas darbības laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.  Pirms katras sprostos ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.  Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/–5 %.

6.  Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, to skaitā paraugošanas intensitāti, paraugošanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS izskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.  Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai aplēstu sprostos ievietoto zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas darbību.

B.  Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1.  Attiecībā uz tādām KZO un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZO vai kopējās krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZO, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas darbību līmenī, ja vien visu KZO iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2.  Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts 15 dienu laikā no sprostos ievietošanas dienas par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

(a)  stereoskopiskās sistēmas tehniskais ziņojums, kurā iekļauta:

–  vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

–  statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

(b)  detalizēti programmas rezultāti, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

(c)  ziņojums par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

–  vispārīga informācija par darbību, proti, sprostā ievietošanas darbības numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds/nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

–  algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

–  salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD) / stereoskopiskā sistēma * 100),

–  sistēmas kļūdas robeža,

–  attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZO / krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3.  Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

(a)  kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

–  atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

–  BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

(b)  kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

–  tiek dots atbrīvošanas rīkojums, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

–  atbrīvošanas darbības veic saskaņā ar 41. panta 2. punktā un XII pielikumā aprakstīto procedūru,

–  pēc atbrīvošanas darbības BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (izmanto zivju skaitu, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts atbrīvoto zivju skaits) un vidējo svaru, bet kopējais svars mainīts netiek;

(c)  kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

–  atbrīvošanas rīkojums netiek dots,

–  BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4.  Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām.

5.  Ja atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos konstatētā starpība tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZO / krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai prasīta atbrīvošanas darbība, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atbrīvoto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atbrīvotas, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu atbrīvoto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atbrīvošanas darbība.

XII PIELIKUMS

Atbrīvošanas protokols

1.  Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta to ICCAT sekretariātam.

2.  Kad izdots atbrīvošanas rīkojums, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3.  Zilo tunzivju atbrīvošanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro par velkoni vai krātiņveida lamatām atbildīgās valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4.  Pirms atbrīvošanas darbības dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai aplēstu atbrīvojamo zivju skaitu un svaru.

5.  Dalībvalstu iestādes drīkst veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atbrīvošanas darbības notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atbrīvošanas darbība ir pabeigta. Minētās atbrīvošanas darbības notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas darbību pabeigšanas.

6.  Pēc tam, kad ieguves darbības ir pabeigtas, zivaudzētavā palikušās zivis, kuras BCD neaptver, tiek atbrīvotas saskaņā ar 41. panta 2. punktā un šajā pielikumā izklāstītajām procedūrām.

XIII PIELIKUMS

Rīkošanās ar nedzīvām zivīm

Kad kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, veic zvejas operācijas, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana / rīkošanās ar tām

1.  Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Kopējā nozveja), 3. iedaļa (Dzīvu zivju tirdzniecība) un 4. iedaļa (Pārvietošana, t. sk. nedzīvas zivis).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem BCD līdzi tiek dots ICCAT pārvietošanas deklarācijas (ITD) oriģināls. ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti ar to saistītā BCD 3. iedaļā.

2.  BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš nedzīvās zilās tunzivis nogādā krastā (vai patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Nedzīvajām zivīm un BCD daļai līdzi tiek dota ITD kopija.

3.  Nedzīvo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai — KZO gadījumā — nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZO.

XIV PIELIKUMS

ICCAT deklarācija par ievietošanu sprostos(31)

XV PIELIKUMS

Minimālie standarti kuģu monitoringa sistēmas izveidošanai ICCAT konvencijas apgabalā(32)

1.  Neatkarīgi no stingrākām prasībām, kas var būt piemērojamas konkrētās ICCAT zvejniecībās, katra karoga dalībvalsts attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot ūdeņos, kas ir ārpus karoga dalībvalsts jurisdikcijas, īsteno kuģu monitoringa sistēmu (turpmāk “VMS”) un:

(a)  prasa, lai tās zvejas kuģi būtu aprīkoti ar autonomu, viltojumdrošu sistēmu, kas nepārtraukti, automātiski un neatkarīgi no jebkādas kuģa iejaukšanās pārraida ziņas karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk “FMC”), lai minētā kuģa karoga dalībvalsts varētu noteikt zvejas kuģa pozīciju, kursu un ātrumu;

(b)  nodrošina, ka zvejas kuģī uzstādītā satelītlokalizācijas iekārta nepārtraukti vāc un pārraida karoga dalībvalsts FMC šādus datus:

–  kuģa identifikācijas dati,

–  kuģa ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %, kā arī

–  datums un laiks;

(c)  nodrošina, ka karoga dalībvalsts FMC saņem automātisku paziņojumu, ja sakari starp FMC un satelītlokalizācijas iekārtu pārtrūkst;

(d)  sadarbībā ar piekrastes valsti nodrošina, ka pozīcijas ziņas, ko tās kuģi pārraidījuši, darbodamies ūdeņos, kas ir minētās piekrastes valsts jurisdikcijā, automātiski un reāllaikā tiek pārraidītas arī tās piekrastes valsts FMC, kura atļāvusi darbību. Šā noteikuma īstenošanā pienācīgu vērību pievērš tam, lai līdz minimumam samazinātu darbības izmaksas, tehniskās grūtības un administratīvo slogu, kas saistīts ar šo ziņu pārraidīšanu;

(e)  lai atvieglotu pozīcijas ziņu pārraidīšanu un saņemšanu, kas aprakstīta 1. punkta d) apakšpunktā, karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC apmainās ar savu kontaktinformāciju un nekavējoties paziņo cits citam visas izmaiņas šajā informācijā. Piekrastes valsts FMC paziņo karoga dalībvalsts vai Puses FMC par katru pārtraukumu secīgu pozīcijas ziņu saņemšanā. Pozīcijas ziņas starp karoga dalībvalsts vai Puses FMC un piekrastes valsts FMC pārraida elektroniski, izmantojot drošu sakaru sistēmu.

2.  Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka VMS ziņas tiek pārraidītas un saņemtas, kā noteikts 1. punktā, un izmanto šo informāciju, lai nepārtraukti noteiktu savu kuģu pozīciju.

3.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās karoga zvejas kuģu kapteiņi nodrošina, ka satelītlokalizācijas iekārtas pastāvīgi un nepārtraukti darbojas un ka 1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija par kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tiek vākta un pārraidīta vismaz reizi stundā un par visiem pārējiem kuģiem vismaz reizi divās stundās. Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai to kuģu operatori nodrošinātu, ka:

(a)  nenotiek nekāda neatļauta iejaukšanās satelītlokalizācijas iekārtas darbībā;

(b)  VMS dati netiek nekādā veidā sagrozīti;

(c)  antenas, kas savienotas ar satelītlokalizācijas iekārtu, nekādā veidā netiek bloķētas;

(d)  satelītlokalizācijas iekārta ir iebūvēta zvejas kuģī un elektroenerģijas padeve netiek nekādā veidā tīši pārtraukta, kā arī

(e)  kuģa satelītlokalizācijas iekārta netiek demontēta, izņemot remonta vai nomaiņas gadījumā.

4.  Uz zvejas kuģa uzstādītās satelītlokalizācijas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā šo ierīci salabo vai nomaina viena mēneša laikā no notikuma brīža, izņemot gadījumus, kad kuģis ir svītrots no atļauju saņēmušo lielo zvejas kuģu saraksta vai — attiecībā uz kuģiem, uz kuriem prasība par iekļaušanu ICCAT atļauju saņēmušo kuģu sarakstā neattiecas, — atļauja zvejot apgabalos, kas ir ārpus karoga Puses jurisdikcijas, vairs nav spēkā. Kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu ar bojātu satelītlokalizācijas iekārtu. Turklāt, ja iekārta zvejas reisa laikā pārtrauc darboties vai tai ir tehniska kļūme, remontu vai nomaiņu veic, tiklīdz kuģis ieiet ostā; zvejas kuģim nav atļauts sākt zvejas reisu, ja satelītlokalizācijas iekārta nav tikusi salabota vai nomainīta.

5.  Katra dalībvalsts vai Puse nodrošina, ka zvejas kuģis, kura satelītlokalizācijas iekārta ir bojāta, 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju vismaz reizi dienā paziņo FMC, izmantojot citus sakaru līdzekļus (radio, ziņojumus tīmeklī, elektronisko pastu, telefaksu vai teleksu).

6.  Dalībvalstis vai Puses drīkst atļaut kuģim izslēgt satelītlokalizācijas iekārtu tikai tad, ja kuģis nezvejos ilgāku laiku (piemēram, būs remontā sausajā dokā) un par to ir iepriekš paziņojis savas karoga dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm. Pirms kuģis atstāj ostu, satelītlokalizācijas iekārta ir atkal jāaktivizē, un tai ir jāvāc dati un jāpārraida vismaz viens ziņojums.

XVI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2016/1627 un šīs regulas atbilstības tabula

(1) OV C [...], [...], [...] lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa nostāja. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.). (4) Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.). (5) Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.). (7) ICCAT ieteikums par zilo tunzivju audzēšanu. (8) ICCAT ieteikums par kuģu monitoringa sistēmas minimālo standartu ICCAT konvencijas apgabalā. (9) ICCAT ieteikums par noteikumu ievērošanu zilās tunzivs un zobenzivs zvejniecībās Ziemeļatlantijā. (10) ICCAT ieteikums izveidot ICCAT reģistru ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 20 metri vai vairāk un kuriem atļauts darboties konvencijas apgabalā. (11) ICCAT ieteikums par pārkraušanu citā kuģī. (12) Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) ziņojums, Madride, 2018. gada 1.–5. oktobris. (13) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.). (14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.). (15) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.). (16) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.). (18) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/833 (2019. gada 20. maijs), ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 (OV L 141, 28.5.2019., 1. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107 (OV L 188, 12.7.2019, 1. lpp.). (23) Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.). (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.). (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.). (26) https://www.iccat.int/en/SubmitCOMP.html (27) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.). (28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.). (29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.). (30) Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011. (31) Deklarācija par ievietošanu sprostos, kas noteikta ICCAT Ieteikumā 06-07. (32) ICCAT Ieteikums 18-10 par kuģu monitoringa sistēmu minimālajiem standartiem ICCAT konvencijas apgabalā.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa rezolūcija par augsnes aizsardzību (2021/2548(RSP))

P9_TA(2021)0143 B9-0221/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 191. pantu,

–  ņemot vērā 2019. gada 12. decembra Eiropadomes secinājumus par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumus "Biodaudzveidība — nepieciešama steidzama rīcība",

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem"(1) (7. VRP) un tajā izklāstīto redzējumu laikposmam līdz 2050. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK (COM(2006)0232),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(5),

–  ņemot vērā Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas(6),

–  ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti(7) ("Nitrātu direktīva"),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(8), un tās turpmākos grozījumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009(12),

–  ņemot vērā Komisijas politikas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam, jo īpaši nulles piesārņojuma stratēģiju Eiropai,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (8. vides rīcības programma — VRP) (COM(2020)0652),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā ziņojumu "Pasaules augsnes stāvoklis", ko 2015. gadā publicēja Augsnes starpvaldību padome (ITPS), Globālā partnerība augsnes jomā (GSP) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" (COM(2020)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 13. februāra ziņojumu "Augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas īstenošana un pašreizējie pasākumi" (COM(2012)0046),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu "Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem" (COM(2020)0667),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 16. aprīļa paziņojumu "Tematiskā stratēģiju augsnes aizsardzībai" (COM(2002)0179),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 12. aprīļa darba dokumentu "Pamatnostādnes par labāko praksi, kā ierobežot, samazināt vai kompensēt augsnes noslēgšanu" (SWD(2012)0101),

–  ņemot vērā 2003. gada 19. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par "Tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai"(13),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai(14),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(15),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(16),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru(17),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām(18),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu(19),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(20),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai(21),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 19. janvāra atzinumu "Augsnes aizsardzības tematiskās stratēģijas īstenošana"(22),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai" (COM(2002)0179)(23),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 5. februāra atzinumu par agroekoloģiju (CDR 3137/2020),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 33/2018 "Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk",

–  ņemot vērā ES ūdens resursu jomas tiesību aktu ES atbilstības pārbaudi (SWD(2019)0439),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 15. mērķi, proti, aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un novērst zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu,

–  ņemot vērā jauno Leipcigas hartu par pilsētu pārveidojošo spēku vispārējas labklājības labā, ko 2020. gada 30. novembrī pieņēma neformālā ministru sanāksmē par pilsētu jautājumiem,

–  ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (CO P21) Parīzē, 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (UNCBD),

–  ņemot vērā novērtējuma ziņojumu par augsnes degradāciju un zemes atjaunošanu, kuru 2018. gada 23. martā publicēja Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2019. gada 4. decembra ziņojumu "Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020" (SOER 2020),

–  ņemot vērā Komisijas un Kopīgā pētniecības centra 2012. gadā publicēto ziņojumu "Augsnes stāvoklis Eiropā — JRC ieguldījums Eiropas Vides aģentūras ziņojumā par vides stāvokli un prognozēm (SOER 2010)",

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi, kas publicēts 2019. gada 8. augustā,

–  ņemot vērā ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja (UNDRR) 2018. gada ziņojumu "Ekonomiskie zaudējumi, nabadzība un katastrofas: 1998–2017",

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par augsnes aizsardzību (O-000024/2021 – B9-0011/2021 un O-000023/2021 – B9‑0010/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā augsne ir ļoti būtiska, komplicēta, daudzfunkcionāla un dzīva ekosistēma ar ārkārtīgi lielu ekoloģisku un sociālekonomisku nozīmi, kura pilda daudzas pamatfunkcijas un nodrošina cilvēku eksistencei un ekosistēmu izdzīvošanai vitāli svarīgus pakalpojumus, lai pašreizējās un nākamās paaudzes varētu apmierināt savas vajadzības;

B.  tā kā Zemes augsnes ir lielākā sauszemes oglekļa krātuve un satur aptuveni 2500 gigatonnu oglekļa (1 gigatonna = 1 miljards tonnu) salīdzinājumā ar 800 gigatonnām atmosfērā un 560 gigatonnām augos un dzīvniekos; tā kā veselīga augsne ir būtiski svarīga klimata pārmaiņu mazināšanai, jo katru gadu piesaista aptuveni 25 % no oglekļa ekvivalenta, ko emitē fosilo kurināmo izmantošana pasaulē; tā kā pasaules kultivētās augsnes ir zaudējušas 50–70 % no sava sākotnējā oglekļa uzkrājuma(24);

C.  tā kā Eiropā ir apzināti vairāk nekā 320 nozīmīgi augsnes veidi ar milzīgām fiziskajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām variācijām katrā no tiem;

D.  tā kā augsne ir kardināli svarīga dzīvotne un genofonds, jo tajā mājo 25 % no pasaules bioloģiskās daudzveidības, tā nodrošina ekosistēmu pamatpakalpojumus vietējām kopienām un globālā kontekstā — nodrošina ar pārtiku, izejvielām, pilda klimata regulēšanas funkciju ar oglekļa sekvestrēšanas palīdzību, kā arī pilda ūdens attīrīšanas, barības vielu regulēšanas, kaitīgo organismu apkarošanas funkcijas, — un kalpo par pamatu cilvēka darbībai, turklāt palīdz novērst plūdus un sausumu; tā kā augsnes veidošanās ir viens no ekosistēmas procesiem, par kuru ir zināms, ka tas Eiropā degradējas;

E.  tā kā augsne, lai gan ir ļoti dinamiska, ir arī ļoti jutīga un tā ir neatjaunojams, ierobežots resurss, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs augsnes veidošanās procesam, proti, aptuveni viens centimetrs augsnes virsslāņa 1000 gados; tā kā tādēļ augsne ir ļoti vērtīgs resurss;

F.  tā kā augsnes lielā mērā nosaka mūsu Eiropas ainavu skaistumu, tāpat kā mežu teritorijas, piekrastes, kalnu apgabali un visas Eiropas ekosistēmas;

G.  tā kā zem zālājiem un mežiem esošā augsne ir neto oglekļa piesaistītājs, par ko tiek lēsts, ka tas ES piesaista līdz 80 miljoniem tonnu oglekļa gadā(25); tā kā ES aramzeme un zālāji tomēr kopā ir emisiju neto avoti, kas 2017. gadā atbrīvoja aptuveni 75,3 miljonus tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (MtCO2e)(26); tā kā tādēļ lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm ir laba iespēja sekmēt oglekļa piesaistīšanu no atmosfēras, uztverot un uzglabājot oglekli augsnē un biomasā;

H.  tā kā augsnes struktūra un īpašības ir tūkstošiem gadu ilgu augsnes veidošanās, ģeomorfoloģisko un ģeoloģisko procesu rezultāts, tādējādi izveidojot to par neatjaunojamu resursu; tā kā tāpēc daudz lietderīgāk ir nepieļaut nekāda veida kaitējumus augsnes slānim (eroziju, noārdīšanos, degradāciju, pārsāļošanos utt.) un augsnes piesārņošanu, nekā mēģināt atjaunot augsnes funkcijas;

I.  tā kā augsnes funkcijas ir lielā mērā atkarīgas no augsnes bioloģiskās daudzveidības pilnvērtīga papildinājuma; tā kā virszemes un pazemes daudzveidībai ir nozīmīgi savienojumi un augsnes bioloģiskā daudzveidība ir vietējā līmeņa augu daudzveidības nozīmīgs veicinošais faktors;

J.  tā kā lielākajā daļā vides tiesību aktu (piemēram, Dzīvotņu direktīvā vai Natura 2000) un galvenajos ES kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktos nav noteikta augsnes bioloģiskās daudzveidības aizsardzība; tā kā augsnes bioloģiskās daudzveidības palielināšana vai saglabāšana ir efektīvs risinājums, kas var palīdzēt atjaunot augsni un attīrīt augsnes piesārņojumu;

K.  tā kā gan ES, gan visā pasaulē turpinās zemes un augsnes degradācija dažnedažādu cilvēka darbību rezultātā — slikta zemes apsaimniekošana, zemes izmantošanas veida maiņa, ilgtspējai pretēja lauksaimniecības prakse, zemes pamešana, piesārņojums, neilgtspējīga mežsaimniecības prakse un augsnes noslēgšana, bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņas, ko bieži vien papildina vēl arī citi faktori, — un tādējādi zemes un augsnes spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus visai sabiedrībai ir samazināta;

L.  tā kā ir žēl, ka ES un dalībvalstis pašlaik kavējas savu starptautisko un Eiropas apņemšanos izpildē saistībā ar augsni un ūdeni, it sevišķi šādu:

M.  tā kā augsnei ir būtiska nozīme ūdens apsaimniekošanā, jo veselīga augsne ar augstu organiskās vielas līmeni labāk atbalsta ūdens sistēmu un veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju; tā kā mitrāji, kūdrāji un dabā balstīti risinājumi laukos un pilsētā uzglabā un infiltrē lietus ūdeni, kas ļauj uzpildīties ūdens nesējslāņiem, lai izturētu sausos periodus, un novērš savienojumus ar kanalizāciju, un tas savukārt samazina neattīrīta ūdens noplūdes stipra lietus laikā;

N.  tā kā ES ir konstatēti vairāki galvenie augsnes apdraudējuma faktori, piemēram: klimata pārmaiņas, noslēgšana, sablīvēšanās, erozija, plūdi un zemes nogruvumi, sausums, hidroģeoloģiskā nestabilitāte, augsnes organisko vielu izzušana, ugunsgrēki, vētras, sasāļošanās, kontaminācija, augsnes bioloģiskās daudzveidības izzušana, paskābināšanās un pārtuksnešošanās; tā kā uz lielāko daļu šo notiekošo degradācijas procesu spēkā esošie Eiropas un valstu tiesību akti neattiecas vispār vai attiecas nepilnīgi;

O.  tā kā augsnes erozija skar 25 % ES lauksaimniecības zemes un laikā no 2000. līdz 2010. gadam ir palielinājusies par aptuveni 20 %; tā kā tiek lēsts, ka augsnes erozija ES ik gadu rada lauksaimniecības ražošanas zaudējumus aptuveni 1,25 miljardu EUR vērtībā(27); tā kā augsnes virsslānī samazinās oglekļa uzkrājumi un ES pastāvīgi zaudē savus mitrājus un kūdrājus; tā kā lielās ES lauksaimniecības zemes platībās ir vērojama sasāļošanās un pārtuksnešošanās un 32–36 % Eiropas augsnes apakškārtas(28) ir ļoti jutīga pret sablīvēšanos;

P.  tā kā erozija ir dabiska parādība, kas var izpausties kā dubļu plūsmas ar dažkārt katastrofālām sekām, piemēram, parādoties dziļām gravām, kas izraisa augsnes auglīgā virsslāņa zudumu, uzsver, ka ilgtermiņā erozija mazāk redzamā veidā var izraisīt augsnes degradāciju un apstrādājamās platības zaudēšanu;

Q.  tā kā zemes un augsnes neilgtspējīga apsaimniekošana vairākos veidos nelabvēlīgi ietekmē ne tikai sauszemes un saldūdens bioloģisko daudzveidību, bet arī jūras bioloģisko daudzveidību, radot izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos, pārmērīgas barības vielu un piesārņojuma koncentrācijas un piekrastes jūras ekosistēmu pieaugošu izzušanu un pasliktināšanos; tā kā tiek prognozēts, ka Eiropā pasliktināsies piekrastes aizsardzība, apdraudot piekrastes ekosistēmu dabisko spēju samazināt klimata pārmaiņu un ekstrēmu laikapstākļu notikumu ietekmi visneaizsargātākajās piekrastes zonās;

R.  tā kā zemes izmantošana izmaina ekosistēmas pakalpojumu kvalitāti un daudzumu, radot nosacījumus attiecībā uz zemes un augsnes spēju sniegt šos pakalpojumus; tā kā zemes un augsnes degradācijas galvenie dzinējspēki ir neilgtspējīga lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse, pilsētu paplašināšanās un klimata pārmaiņas(29);

S.  tā kā augsnes informācija Eiropā joprojām ir nepilnīga un nesaskaņota; tā kā tā kavē būtisku lēmumu pieņemšanu par augsnes aizsardzību gan reģionālā, gan vietējā līmenī;

T.  tā kā ES atbildība par augsnes aizsardzību nebeidzas pie ES robežām, jo visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc apdzīvotām teritorijām un zemes pārtikas audzēšanai un biomasas ražošanai, turklāt klimata pārmaiņas, visticamāk, negatīvi ietekmēs zemes pieprasījumu, pieejamību un degradāciju; tā kā ES sekmē zemes degradāciju trešās valstīs, jo ir ar importētajiem produktiem saistītās zemes neto importētājs;

U.  tā kā zemes degradācija saasina dabas katastrofu ietekmi un palielina sociālās problēmas;

V.  tā kā lielas platības Dienvideiropā līdz 2050. gadam, visticamāk, būs pārtuksnešojušās klimata pārmaiņu un neatbilstīgas lauksaimniecības un agronomijas prakses rezultātā, ja vien netiks veikta stingra rīcība; tā kā šie draudi netiek saskaņoti, efektīvi un lietderīgi risināti ES līmenī(30); tā kā sasāļošanās ES skar 3,8 miljonus hektāru zemes un ārkārtējs augsnes sāļums ir vērojams piekrastē, it sevišķi Vidusjūras reģionā;

W.  tā kā augsnes aizsardzība Eiropā patlaban izriet no citu vides resursu aizsardzības, turklāt gan ES, gan arī dalībvalstu un reģionālā līmenī tā ir daļēja un sašķelta starp daudziem politikas instrumentiem, kam trūkst koordinācijas un kas bieži vien nav saistoši;

X.  tā kā brīvprātīgas valstu iniciatīvas un esošie valstu pasākumi ir svarīgi, lai sasniegtu mērķi — labāk aizsargātu augsni, tomēr līdz šim ar tiem vien nav bijis pietiekami un ir vajadzīgi plašāki centieni, lai novērstu augsnes turpmāku degradāciju, tostarp aizņemtas zemes platības pieaugumu; tā kā, neraugoties uz augsnes tematisko stratēģiju, visā ES ir turpinājusies augsnes degradācija; tā kā, lai risinātu ar piesārņojumu saistītas situācijas vai smagus incidentus, ir vajadzīgi arī pārrobežu pasākumi;

Y.  tā kā laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam aizņemtās zemes platības pieaugums bija 11 reizes lielāks nekā rekultivētās zemes platības pieaugums(31); tā kā bez saistošiem pasākumiem zemes platību aizņemšanas ierobežošanai un atjaunošanas, rekultivēšanas un reciklēšanas veicināšanai nebūs iespējams līdz 2050. gadam sasniegt mērķrādītāju par aizņemtas zemes platību tīrā pieauguma apturēšanu;

Z.  tā kā ir konstatēts, ka vispusīga, atbilstoša, saskaņota un integrēta ES tiesiskā regulējuma trūkums Eiropas zemes un augsnes resursu aizsardzībai ir viena no galvenajām nepilnībām, kas veicina daudzu augšņu nemitīgu degradāciju Savienībā, mazina esošo stimulu un pasākumu efektivitāti un ierobežo Eiropas spēju pildīt savus uzdevumus attiecībā uz vidi, ilgtspējīgu attīstību un klimatu un arī pildīt savas starptautiskās saistības; tā kā iepriekšējs mēģinājums Eiropas Savienībā ieviest tiesisku regulējumu augsnes aizsardzībai neizdevās un 2014. gada maijā tika atsaukts, kad neliela daļa dalībvalstu to astoņus gadus bija bloķējušas Padomē; atgādina, ka 2016. gada Eiropas pilsoņu iniciatīva "People4Soil", ko atbalstīja 500 Eiropas iestādes un organizācijas, aicināja ES darīt vairāk, lai aizsargātu augsni;

AA.  tā kā pašreizējā nozaru politika, piemēram, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nesniedz pienācīgu ieguldījumu augsnes aizsardzībā; tā kā, lai gan uz lielāko daļu aramzemes attiecas KLP režīms, vidēji mazāk nekā ceturtdaļā(32) tiek piemērota efektīva aizsardzība pret augsnes eroziju;

AB.  tā kā 80 % slāpekļa tiek izmantoti nelietderīgi un pazaudēti vidē; tā kā pārmērīgi slāpekļa nosēdumi apdraud gaisa kvalitāti, ūdens kvalitāti, veicina klimata pārmaiņas ar dislāpekļa oksīda emisijām, apdraud augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, tostarp augu un apputeksnētāju mijiedarbību un tīklus, un noved pie stratosfēras ozona samazināšanās; tā kā slāpekļa izmantošanas efektivitātes uzlabošana ne tikai palīdz sasniegt klimata, dabas un veselības mērķus, bet arī varētu ik gadu pasaulē ietaupīt 100 miljardus USD;

AC.  tā kā lauksaimniecības intensitātes pieaugums un pārmērīga pesticīdu izmantošana izraisa augsnes piesārņojumu ar pesticīdu atliekām, tostarp tāpēc, ka daži pesticīdi ir augsnē ļoti noturīgi un toksiski nemērķa sugām un ilgstoši ietekmē augsnes veselību; tā kā agroķīmijas vielas kā difūzie piesārņojuma avoti apdraud augsnes veselību;

AD.  tā kā ES ūdens aizsardzības tiesību akti ir relatīvi vispusīgi, bet jautājumu par piesārņotājiem no augsnes risina no ūdens aizsardzības perspektīvas, nevis no plašākas vides aizsardzības perspektīvas, kas ietvertu arī pašu augsni; tā kā atmosfērā un ūdenī atbrīvotajiem piesārņotājiem var būt netieša ietekme, jo tie nogulsnējas uz zemes, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt augsnes kvalitāti;

AE.  tā kā zinātniskie pierādījumi ir apliecinājuši, ka augsne un tās organismi ir stipri pakļauti dažādām ķīmiskajām vielām, tostarp arī lielā mērā noturīgām un bioakumulatīvām ķīmiskajām vielām, pesticīdu atliekām, ogļūdeņražiem, smagajiem metāliem, šķīdinātājiem un to maisījumiem, novedot pie augsta hroniskā toksiskuma riska, kas, iespējams, izmaina bioloģisko daudzveidību, kavē atveseļošanos un novājina ekosistēmu funkcijas; tā kā Eiropā ir apzināti aptuveni 3 miljoni teritoriju, kurās notiek iespējami piesārņojošas darbības, un ir sagaidāms, ka 340 000(33) no šīm teritorijām būs jāveic sanācija; tā kā trūkst visaptverošas informācijas par augsnes difūzo piesārņojumu;

AF.  tā kā EVA ir norādījusi, ka piemērotu ES tiesību aktu trūkums augsnes jomā veicina augsnes degradāciju Eiropā un ka nav iespējams progress ilgtspējīgas attīstības virzienā Eiropā un pasaulē, ja nav pienācīgi risināti jautājumi par zemes un augsnes resursiem(34);

AG.  tā kā 95 % mūsu pārtikas tiek tieši vai netieši ražota no mūsu augsnes;

AH.  tā kā saskaņā ar pašreizējo pierādījumu par ES augsnes stāvokli pārskatu aptuveni 60–70 % ES augsnes nav veselīga šobrīd īstenotās apsaimniekošanas prakses dēļ, turklāt papildu daļa (nezināms procents) augsnes nav veselīga neatbilstīgi kvantificētu piesārņojuma problēmu dēļ(35);

AI.  tā kā tiek lēsts, ka ūdens un vēja izraisīta augsnes erozija skar 22 % no Eiropas zemes, un vairāk nekā pusei ES lauksaimniecības zemes vidējais erozijas līmenis ir augstāks, nekā to iespējams dabiski atjaunot (kas nozīmē, ka gadā uz hektāru tiek zaudēta vairāk nekā viena tonna augsnes)(36), uzsverot, ka ir jāizmanto apsaimniekošanas paņēmieni, kuri ir ilgtspējīgi attiecībā uz augsni;

AJ.  tā kā tiek lēsts, ka aptuveni 25 % no apūdeņotas lauksaimniecības zemes Vidusjūras reģionā ietekmē sāls, kas skar lauksaimniecības potenciālu; tā kā spēkā esošajos ES tiesību aktos pašlaik nav aplūkota sasāļošanās problēma(37);

AK.  tā kā auglīgas zemes izzušana pilsētu attīstīšanas rezultātā samazina iespējas ražot bioloģiskas izcelsmes materiālus un degvielas, lai atbalstītu mazoglekļa bioekonomiku;

AL.  tā kā ir ekonomiski saprātīgi ieguldīt darbībās, lai novērstu zemes degradāciju un atjaunotu degradētu zemi, jo šādu investīciju ieguvumi lielā mērā pārsniedz izmaksas; tā kā tiek lēsts, ka atjaunošanas izmaksas ir 10 reizes augstākas par novēršanas izmaksām(38);

AM.  tā kā zeme ES ir galvenokārt privātīpašums, kas ir jāciena, lai gan tā vienlaikus ir arī sabiedriskais labums, kas vajadzīgs pārtikas ražošanai un kas visai sabiedrībai un dabai nodrošina ļoti būtiskus ekosistēmu pakalpojumus; tā kā sabiedrības interesēs ir, lai zemes lietotāji tiktu mudināti īstenot piesardzības pasākumus, lai novērstu augsnes degradāciju un saglabātu augsni, un to ilgtspējīgi apsaimniekotu nākamajām paaudzēm; tā kā tāpēc būtu jāapsver atbalsta pasākumi un turpmāki finansiāli stimuli zemes īpašniekiem, lai viņi aizsargātu augsni un zemi;

AN.  tā kā zemes reciklēšana veido vien 13 % no pilsētu attīstības ES un ir maza iespējamība, ka tiks sasniegts ES 2050. gada mērķrādītājs par aizņemtas zemes platību tīrā pieauguma apturēšanu, ja vien netiks vēl vairāk samazināti aizņemtas zemes platību gada rādītāji un/vai palielināta zemes reciklēšana;(39)

AO.  tā kā augsnes un zemes degradācijai ir raksturīgi pārrobežu aspekti, kas saistīti, piemēram, ar klimata pārmaiņām, ūdens daudzumu un kvalitāti, kā arī ar piesārņojumu un uz ko ir jāreaģē ES līmenī, ar konkrētām dalībvalstu darbībām un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm; tā kā augsni degradējoša prakse vienā dalībvalstī var novest pie tā, ka izmaksas ir jāsedz citai dalībvalstij; tā kā atšķirības valstu augsnes aizsardzības režīmos, piemēram, attiecībā uz augsnes piesārņojumu, var ekonomikas dalībniekiem noteikt ļoti atšķirīgus pienākumus un izkropļot konkurenci iekšējā tirgū;

AP.  tā kā izraktā augsne 2018. gadā veidoja vairāk nekā 520 miljonus tonnu atkritumu(40) un ir izteikti lielākais atkritumu avots ES; tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem izraktu augsni patlaban uzskata par atkritumiem, tādēļ to izber atkritumu poligonos; tā kā lielākā daļa šīs augsnes nav piesārņota un varētu tikt droši atkārtoti izmantota, ja tiktu noteikts reģenerācijas mērķrādītājs kopā ar vispusīgu izsekojamības sistēmu;

AQ.  tā kā saskaņota un atbilstoša ES augsnes aizsardzības politika ir priekšnoteikums tam, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķus un lai jo īpaši sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, īstenotu stratēģiju "No lauka līdz galdam", ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, nulles piesārņojuma stratēģiju, bioekonomikas stratēģiju, kā arī risinātu citas videi un sabiedrībai ļoti nozīmīgas problēmas,

AR.  tā kā regulāri atjaunināti, saskaņoti un atklāti augsnes dati un informācija ir priekšnoteikums, lai panāktu, ka politikas veidošana ir vairāk vērsta uz datiem un balstīta uz pierādījumiem nolūkā aizsargāt augsnes resursus ES un valstu līmenī;

AS.  tā kā Eiropas Reģionu komiteja savā 2021. gada 5. februāra atzinumā aicināja Komisiju "ierosināt jaunu ES direktīvu par lauksaimniecības augsni, lai tajā ierobežotu organisko vielu daudzuma samazināšanos, apturētu augsnes eroziju un izvirzītu dzīvu augsni par prioritāru lauksaimniecības praksi"(41);

AT.  tā kā pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no augsnes drošības un jebkura prakse, kas ietekmē augsnes veselību, apdraud pārtikas nodrošinājumu; tā kā veselīgāka augsne nodrošina veselīgāku pārtiku;

AU.  tā kā LESD 4. un 191. pants nosaka ES vides politikas pamatprincipus un šajā jomā paredz dalītu kompetenci;

AV.  tā kā mežu augsne veido pusi no augsnes ES un bioloģiski daudzveidīgi un veselīgi meži var ievērojami sekmēt augsnes veselību,

1.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt augsni un veicināt veselīgu augšņu veidošanos Eiropas Savienībā, jo šīs dzīvās ekosistēmas, kas ir bioloģiskās daudzveidības elements un neatjaunojams resurss, degradācija turpinās, lai gan dažās dalībvalstīs tiek īstenoti atsevišķi un nevienmērīgi pasākumi; akcentē bezdarbības izmaksas augsnes degradācijas kontekstā, kas, spriežot pēc aplēsēm, Savienībā pārsniedz 50 miljardus EUR gadā;

2.  vērš uzmanību uz to, ka augsnei ir daudzfunkcionāla nozīme (nodrošinājums ar pārtiku, oglekļa krātuve, pamats cilvēka darbībai, biomasas ražošana, bioloģiskās daudzveidības krātuve, plūdu un sausumu novēršana, izejvielu, zāļu un ģenērisko resursu avots, ūdens un barības vielu aprite, uzkrāšana un filtrēšana, ģeoloģiskā un arheoloģiskā mantojuma glabātuve u. c.) un tāpēc tā ir jāaizsargā, ilgtspējīgi jāapsaimnieko un jāatjauno, kā arī jāsaglabā augsnes spēja pildīt tās dažādās funkcijas, izmantojot stabilu Eiropas līmeņa un pārrobežu līmeņa sadarbību Kopienā un ar valstīm ārpus ES;

3.  uzskata, ka veselīga augsne ir pamatā uzturvielām bagātai un nekaitīgai pārtikai un ir ilgtspējīgas pārtikas ražošanas priekšnoteikums;

4.  uzsver, ka veselīgas augsnes ir ļoti būtiskas, lai sasniegtu tādus Eiropas zaļā kursa mērķus kā klimatneitralitāte, bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, nulles piesārņojums netoksiskai videi, veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un noturīga vide;

5.  uzskata, ka augsnei būtu jāpievērš īpaša uzmanība stratēģijas "No lauka līdz galdam", ES meža stratēģijas, Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un nulles piesārņojuma rīcības plāna attiecībā uz gaisu, ūdeni un augsni īstenošanā; tādēļ aicina Komisiju gaidāmajā nulles piesārņojuma rīcības plānā un Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanā pievērsties visiem augsnes piesārņojuma avotiem;

6.  atzinīgi vērtē to, ka augsnes aizsardzība un atjaunošana ir iekļauta 8. vides rīcības programmas tematisko prioritāro mērķu uzskaitījumā;

7.  atzīst augsnes daudzveidību Eiropas Savienībā un to, ka ir vajadzīgi īpaši paredzēti politikas risinājumi un videi specifiskas pieejas augsnes ilgtspējīgai apsaimniekošanai, lai nodrošinātu tās aizsardzību ar kopīgu darbu ES un dalībvalstu līmenī atbilstoši to attiecīgajām kompetencēm un ņemot vērā reģionālajiem, vietējiem un zemes gabala līmeņiem raksturīgos īpašos apstākļus, augsnes un zemes degradācijas pārrobežu ietekmi un vajadzību radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem;

8.  uzsver riskus, kas izriet no vienlīdzīgu konkurences apstākļu neesamības starp dalībvalstīm un to atšķirīgajiem augsnes aizsardzības režīmiem un kas apdraud iekšējā tirgus darbību; šie riski būtu jārisina Eiropas Savienības līmenī, lai novērstu konkurences kropļošanu ekonomikas dalībnieku starpā; uzsver, ka jaunais regulējums risinātu juridiskās nenoteiktības problēmu uzņēmumiem un noteikti varētu sekmēt godīgu konkurenci privātajā sektorā, attīstīt inovatīvus risinājumus un zināšanas un stiprināt tehnoloģiju eksportu uz valstīm ārpus ES;

9.  uzsver, ka atšķirībā no gaisa vai ūdens attiecībā uz augsni, kas ir sabiedrisks labums, nav īpašu tiesību aktu; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri piedāvāt saskaņotu un integrētu ES regulējumu augsnes aizsardzībai;

10.  aicina Komisiju, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, ES mērogā izstrādāt kopēju tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai, pievēršot uzmanību visiem lielākajiem apdraudējumiem augsnei, tajā cita starpā ietverot:

11.  aicina Komisiju savam tiesību akta priekšlikumam pievienot padziļinātu ietekmes novērtējuma pētījumu, kas balstīts uz zinātniskiem datiem un kurā analizētas gan rīkošanās, gan nerīkošanās izmaksas saistībā ar tūlītēju un ilgtermiņa ietekmei uz vidi, cilvēku veselību, iekšējo tirgu un ilgtspēju kopumā;

12.  norāda, ka vienotajā regulējumā ir jāiekļauj arī noteikumi par riska zonu un piesārņoto, degradēto un pamesto teritoriju kartēšanu, kā arī par piesārņoto teritoriju dekontamināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis piemērot principu "piesārņotājs maksā" un piedāvāt mehānismu pamesto teritoriju sanācijai; uzskata, ka šādu teritoriju sanāciju varētu finansēt, izmantojot Eiropas finansēšanas mehānismus;

13.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt atvērtu sarakstu ar darbībām, kam ir liels potenciāls radīt augsnes piesārņojumu, apkopojot visaptverošus valsts līmeņa sarakstus; uzsver, ka šis saraksts būtu jādara publiski pieejams un regulāri jāatjaunina; turklāt aicina Komisiju sekmēt piesārņoto teritoriju riska novērtēšanas metodoloģiju saskaņošanu;

14.  uzskata, ka būtu jāņem vērā dalībvalstu līdzšinējie centieni apzināt piesārņotās teritorijas; uzsver, ka būtu regulāri jāatjaunina valstu uzskaitē iekļautās apzinātās piesārņotās teritorijas un ka šis saraksts būtu jādara pieejams sabiedriskai apspriešanai; turklāt uzskata, ka dalībvalstīs ir jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka zemes darījumu puses ir informētas par augsnes stāvokli un spēj izdarīt informētu izvēli;

15.  aicina Komisiju šādā vienotā regulējumā iekļaut efektīvus pasākumus, ar ko nepieļaut un/vai līdz minimumam samazināt augsnes noslēgšanu un jebkādu citu zemes izmantošanu, kas ietekmē augsnes funkcijas, priekšroku dodot degradētās zemes un augsnes reciklēšanai un pamestu teritoriju reciklēšanai, nevis nenoslēgtas augsnes izmantošanai, lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka nenotiek nekāda zemes degradācija, un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam apturēt aizņemtas zemes platību neto pieaugumu, paredzot starpposma mērķrādītāju 2030. gadam, un panākt aprites ekonomiku, kā arī iestrādāt regulējumā tiesības uz efektīvu un iekļaujošu sabiedrības līdzdalību un sabiedrisko apspriešanu jautājumos par zemes izmantojuma plānošanu un ierosināt pasākumus, paredzot celtniecības un nosusināšanas paņēmienus, kuri noslēgšanas gadījumā ļautu saglabāt pēc iespējas vairāk augsnes funkciju;

16.  aicina Komisiju atjaunināt pamatnostādnes par labu praksi augsnes noslēgšanās ierobežošanai, mazināšanai vai kompensēšanai saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem;

17.  aicina novērtēt aizņemtu un/vai noslēgtu zemi un novērtēt attiecīgo ekosistēmu pakalpojumu un ekoloģiskās sasaistes zudumu; aicina šos aspektus ņemt vērā un atbilstīgi kompensēt projektu un programmu vides un stratēģisko ietekmes novērtējumu kontekstā;

18.  uzsver, ka augsnes aizsardzība un augsnes aprites un ilgtspējīga izmantošana un atjaunošana ir jāiekļauj — un tai vajadzētu būt konsekventākai — visās attiecīgajās ES nozaru politikas nostādnēs, lai nepieļautu turpmāku degradāciju, nemainīgi augstā līmenī nodrošinātu aizsardzību un, ja iespējams, atjaunošanu, kā arī izvairītos no pārklāšanās, konsekvences trūkuma un neatbilstībām starp dažādiem ES tiesību aktiem un politikas jomām; šajā nolūkā aicina Komisiju pārskatīt attiecīgo politiku, lai nodrošinātu politikas saskaņotību ar augsnes aizsardzību(42);

19.  uzskata, ka KLP būtu jārada nosacījumi augsnes ražīguma un ekosistēmas pakalpojumu aizsardzībai; mudina dalībvalstis savos valstu stratēģiskajos KLP plānos ieviest saskanīgus augsnes aizsardzības pasākumus un nodrošināt agronomisko prakšu plašu izmantošanu, pamatojoties uz agroekoloģiju; aicina Komisiju novērtēt, vai KLP nacionālie stratēģiskie plāni nodrošina augstu augsnes aizsardzības līmeni, un veicināt darbības degradētas lauksaimniecības augsnes atjaunošanai; aicina veikt pasākumus, lai sekmētu mazāk intensīvas aršanas prakses, kas rada minimālus augsnes traucējumus, bioloģisko lauksaimniecību un organiskās vielas papildinājumu izmantošanu augsnē;

20.  uzsver augsnes būtisko nozīmi ūdens attīrīšanā un filtrācijā un attiecīgi tās devumu dzeramā ūdens nodrošināšanā lielai daļai Eiropas iedzīvotāju; atgādina, ka nesen veiktajā atbilstības pārbaudē par ES politiku ūdens jomā tika atzīta ierobežotā saikne starp ES ūdens jomas tiesību aktiem un augsnes aizsardzības darbībām; uzsver, ka ir jāuzlabo augsnes kvalitāte, kā arī pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitāte, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķus;

21.  uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai sabiedrība ūdens resursus izmantotu atbildīgi, lai atbalstītu augsnes atjaunošanu un aizsardzību, kā arī lai analizētu ciešo saikni starp augsnes veselību un ūdens piesārņojumu; aicina Komisiju veicināt attiecīgo digitālo instrumentu izmantošanu, lai uzraudzītu ūdens un augsnes stāvokli un politikas instrumentu efektivitāti;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas nolūku 2021. gadā ierosināt tiesību aktu priekšlikumu par ES dabas atjaunošanas plānu un atbalsta to, ka tajā būtu jāiekļauj mērķrādītāji augsnes atjaunošanai; uzsver, ka plānam būtu jābūt saskanīgam ar pārskatīto augsnes tematisko stratēģiju;

23.  atkārtoti norāda, ka Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanas kontekstā ES tiesību aktos noteikto materiālu reģenerācijas mērķrādītāju pārskatīšanā attiecībā uz būvniecības un nojaukšanas atkritumiem un to konkrēto materiālu daļu pārskatīšanā būtu jāietver materiālu reģenerācijas mērķrādītājs izraktai augsnei; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt sistemātisku diagnostiku attiecībā uz izraktas augsnes stāvokli un atkārtotas izmantošanas potenciālu, izveidot izraktas augsnes izsekojamības sistēmu, kā arī paredzēt regulāras pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas poligonos, lai nepieļautu piesārņotas augsnes no rūpnieciskām degradētām teritorijām nelikumīgu izgāšanu un nodrošinātu augsnes atbilstību teritorijām, uz kurām to ved;

24.  uzsver, ka dzīvotņu sadrumstalotība un zudums piekrastes jūras ekosistēmās samazina to spēju aizsargāt piekrastes teritorijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgus iztikas līdzekļus; atzīst piekrastes aizsardzības būtisko nozīmi klimata pārmaiņu radītā apdraudējuma mazināšanā Eiropas Savienībā un uzsver, ka Komisijai piekrastes aizsardzība un atjaunošana ir jāiekļauj jaunajā ES augsnes stratēģijā un ES dabas atjaunošanas plānā kopā ar uz ekosistēmu balstītu apsaimniekošanu, piemēram, integrētu piekrastes zonu apsaimniekošanu un jūras telpisko plānošanu; aicina Komisiju ES dabas atjaunošanas plānā piešķirt prioritāti to piekrastes teritoriju atjaunošanai, kas funkcionē kā dabiski jūras aizsargi un ko ir negatīvi ietekmējusi krastu urbanizācija reģionos, kurus apdraud piekrastes erozija un/vai plūdi;

25.  uzsver, ka augsnes bioloģiskā daudzveidība ir pamatu pamats galvenajiem ekoloģiskajiem procesiem, un ar bažām norāda uz pieaugošo augsnes degradāciju un augsnes noslēgšanu, kā arī augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas lauksaimniecības platībā; tāpēc aicina Komisiju izveidot kopēju satvaru augsnes aizsardzībai un saglabāšanai, kā arī augsnes kvalitātes atjaunošanai, pamatojoties uz zinātniskiem datiem un ekonomiskās, vides un sociālajās ietekmes novērtējumiem, un izstrādāt konkrētus risinājumus karsto punktu problēmām Eiropā ar divējādu mērķi — bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un dabā balstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un klimatadaptāciju; uzskata, ka ir jāievieš un jāuztur stingrs ES mēroga augsnes organismu un tendenču monitorings, kas novērtē to diapazonu un apjomu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmākus pētījumus, tostarp dažādos dziļumos un horizontos, kā arī monitoringu un lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi ar pozitīvu ietekmi, lai palielinātu augsnes organiskās vielas daudzumu lielākā dziļumā; šajā saistībā atzinīgi vērtē stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķus; aicina noteikt skaidras trajektorijas, ņemot vērā abās stratēģijās plānotos vidusposma pārskatus un ievērojot dalībvalstu dažādos izejas punktus;

26.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt veselīgu augsnes mikrobiomu;

27.  uzsver, ka ES meži augsnē glabā aptuveni 2,5 reizes vairāk oglekļa nekā koku biomasā(43);

28.  uzsver, ka kailcirte kā mežu apsaimniekošanas prakse iznīcina koku un sēņu simbiotisko savstarpējo tīklu un ka šā tīkla atjaunošanas iespējamība pēc kailcirtes ir tuvu nullei; uzsver, ka boreālos mežos šāds tīkls ir vienīgais vissvarīgākais mehānisms augsnes organiskās vielas uzkrāšanai, tādēļ tam ir izšķiroša nozīme globālajā oglekļa ciklā(44); atkārtoti norāda, ka kailcirte nav pielīdzināma dabiskiem traucējumiem, ko rada dabas ugunsgrēks, jo atšķirībā no kailcirtes ugunsgrēka skartajai teritorijai ir raksturīgs liels daudzums mirušu koku un augsne, kurā iespējama sugu kolonizācija;

29.  aicina stingri piemērot atbilstīgus dzīvnieku audzēšanas standartus lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, lai ievērojami samazinātu veterināro zāļu izmantošanu un to izplatīšanos laukos ar kūtsmēslu starpniecību, kā arī aicina stingri piemērot Nitrātu direktīvu;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos aprites ekonomikas rīcības plāna ietvaros pārskatīt Padomes Direktīvu 86/278/EEK par notekūdeņu dūņām; aicina Komisiju nodrošināt, lai šī pārskatīšana veicinātu augsnes aizsardzību, palielinot organiskās vielas daudzumu augsnē, reciklējot barības vielas un samazinot eroziju, vienlaikus aizsargājot augsni un pazemes ūdeņus pret piesārņojumu;

31.  aicina Komisiju atbalstīt datu apkopošanu par sablīvēšanos un veicināt ilgtspējīgus lauksaimniecības pasākumus, kuru mērķis ir samazināt smagās tehnikas izmantošanu;

32.  aicina Komisiju uzdot Eiropas Augsnes datu centram veikt pesticīdu atlieku monitoringu, kā arī novērtēt Eiropas augsnē uzglabātā oglekļa daudzumu un noteikt mērķrādītājus augsnes atjaunošanai un kvalitātes uzlabošanai, tostarp palielinot organisko vielu daudzumu augsnē, saskaņā ar IPCC ieteikumiem un IAM prasībām;

33.  uzskata, ka augsnes ilgtspējīga apsaimniekošana ir lauksaimniecības un pārtikas politikas ilgtermiņa pamatkomponents; tomēr atzīst tādu tiesību aktu noteikumu nozīmi, kas sekmē neskartas augsnes atjaunošanu, saglabāšanu un stingru aizsardzību, cita starpā pievēršoties arī augsnes un zemes izmantošanas izmaiņām mitrājos, kūdrājos, ilggadīgos zālājos un ganībās;

34.  aicina pieņemt jaunu ES augsnes stratēģiju, lai apzinātu un veicinātu labu un inovatīvu lauksaimniecības praksi, kas var novērst un samazināt augsnes sasāļošanās risku vai kontrolēt tās negatīvo ietekmi;

35.  mudina Komisiju un dalībvalstīs palīdzēt efektīvi samazināt sintētisko mēslošanas līdzekļu, it sevišķi slāpekļa, pārmērīgu izmantošanu, samazinot Nitrātu direktīvā noteiktās robežvērtības; aicina Komisiju balstīties uz ANO Vides programmas rezolūciju par slāpekļa ilgtspējīgu pārvaldību un uz Kolombo deklarācijas mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa atkritumus no visiem avotiem; aicina Komisiju un dalībvalstis visos attiecīgajos tiesību aktos nodrošināt ilgtspējīgu barības vielu pārvaldību, tostarp uzlabojot slāpekļa izmantošanas efektivitāti, lauksaimniecības dzīvnieku ekstensīvu audzēšanu apgabalos ar lielu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu, jaukto lauksaimniecību, kas ietver lauksaimniecību dzīvnieku un kultūraugu audzēšanu, kūtsmēslu efektīvu izmantošanu un slāpekļsaistītāju kultūraugu, piemēram, pākšaugu, plašāku izmantošanu augsekā; aicina Komisiju globālajā siltumnīcefekta gāzu uzskaitē lielāku uzmanību pievērst dislāpekļa oksīda emisijām un integrētāk pievērsties slāpekļa pārpalikumam kā klimata, dabas un veselības problēmai, kā arī piedāvāt stimulus labākai slāpekļa pārvaldībai lauku saimniecību līmenī;

36.  aicina pārskatīt Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā, lai stiprinātu tās noteikumus attiecībā uz piesārņotām teritorijām;

37.  aicina Komisiju nodrošināt saskaņotību starp jauno augsnes stratēģiju un gaidāmo ES mežu stratēģiju, iekļaujot mežu stratēģijā prasību par augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, piemēram, agromežsaimniecības praksi;

38.  aicina Komisiju pārskatīt augsnes tematisko stratēģiju un nekavējoties pieņemt rīcības plānu "Ceļā uz nulles piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē — veselīgāka planēta veselīgākiem cilvēkiem"; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas nolūku palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nosakot skaidrus mērķus, izmērāmus mērķrādītājus un rīcības plānu;

39.  uzsver, ka agromežsaimniecības prakse var aktīvi nodrošināt vidiskus ieguvumus un sinerģiju, piemēram, novērst eroziju, uzlabot bioloģisko daudzveidību, uzglabāt oglekli un regulēt ūdeni;

40.  aicina Komisiju risināt jautājumu par difūzajiem kontaminācijas avotiem, ko rada lauksaimniecības darbības, atbilstīgi stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķrādītājiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā pārskatīs direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu; atgādina, ka jau pastāv daudzas sintētisko pesticīdu alternatīvas, piemēram, integrētā augu aizsardzība, un to izmantošana būtu jāizvērš; gaida, ka Komisija un dalībvalstis nekavējoties reaģēs uz visiem tās aicinājumiem, kas pausti 2019. gada 16. janvāra rezolūcijā par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru;

41.  pauž nožēlu par to, ka ES ķīmisko vielu atļauju piešķiršanas procesā, tostarp vides riska novērtējumā un ekotoksikoloģijas pētījumos, netiek pienācīgi ņemta vērā šo vielu ietekme uz augsni; tāpēc aicina Komisiju jaunajā ES augsnes stratēģijā atbilstīgi ilgtspēju sekmējošai ķimikāliju stratēģijai pieņemt regulatīvus pasākumus, lai novērstu un mazinātu augsnes piesārņojumu ar ķīmiskajām vielām, it sevišķi noturīgām un bioakumulatīvām ķīmiskajām vielām (tostarp plastmasu un mikroplastmasu), un nodrošināt, ka tiek ievērota atbilstība ekoloģiski būtiskajiem testēšanas apstākļiem, kas ir reprezentatīvi faktiskajiem apstākļiem;

42.  aicina Komisiju atbalstīt pētniecību, lai mazinātu zināšanu nepietiekamību par augsnes bioloģiskās daudzveidības potenciālu augsnes piesārņojuma mazināšanā un par piesārņojuma ietekmi uz augsnes bioloģisko daudzveidību, kā arī nekavējoties novērst likumdošanas nepilnības attiecībā uz biocīdu un veterināro produktu toksiskumu augsnei un tās organismiem; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt atbildīgo aģentūru darbu, lai nodrošinātu, ka tiek izstrādātas un popularizētas alternatīvas vistoksiskākajiem biocīdiem veterinārajā kaitēkļu apkarošanā; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru izstrādāt Eiropas robežvērtības attiecībā uz perfluorētām alkilētām augsni piesārņojošām vielām (PFAS), balstoties uz piesardzības principu;

43.  pauž nožēlu par to, ka ES ūdens jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudē nav aplūkotas iespējas īstenot plašāku vides integrēto pārvaldību satecēs, sasaistot upju baseinu apsaimniekošanas plānus ar plašākiem augsnes aizsardzības plāniem; uzskata, ka šāda integrēta analīze un lēmumu pieņemšana sniegtu ieguvumus vairākiem dažādiem ES politikas mērķiem, kā arī, iespējams, nodrošinātu ieguvumus vietējās pārvaldības līmenī;

44.  aicina dalībvalstis labāk integrēt ūdens un augsnes pasākumu plānošanu, veicot apvienotus novērtējumus par spiedieniem un riskiem (arī upju baseinu apsaimniekošanas plānos) un pieņemot integrētu pieeju pasākumiem, kas nodrošina aizsardzību abiem šiem vides resursiem;

45.  piekrīt EVA, ka Eiropā ir vajadzīgs saskaņots, reprezentatīvs augsnes monitorings, lai sagatavotu agrīnus brīdinājumus par kritisko robežvērtību pārsniegšanu un lai vadītu augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu(45); aicina dalībvalstis un Komisiju panākt, ka ES līmenī labāk un ātrāk tiek vākti un integrēti dati par augsnes stāvokli, tendencēm un apdraudējumiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ir sākusi darboties ES Augsnes observatorija, kas balstīta uz LUCAS Soil; aicina Komisiju nodrošināt abu instrumentu ilgtermiņa darbību, kā arī pietiekamus resursus augsnes bioloģisko elementu un fizikālķīmisko īpašību optimālam un regulāram monitoringam, tostarp lauksaimniecības ķīmisko vielu un citu piesārņotāju, piemēram, nezināmu bīstamu piesārņotāju, klātbūtnes monitoringu; uzskata, ka tas ir svarīgi, lai novērstu datu un rādītāju iztrūkumu un atbalstītu Eiropas zaļo kursu; uzsver, ka ir labāk jāizprot procesi, kas noved pie zemes degradācijas un pārtuksnešošanās ES; aicina Komisiju izstrādāt metodiku un attiecīgos rādītājus, lai novērtētu un apkopotu datus par pārtuksnešošanās un zemes degradācijas apmēru ES;

46.  norāda, ka 13 dalībvalstis ir sevi atzinušas par skartajām pusēm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD); aicina Komisiju Eiropas politikas virzienos iekļaut ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas ir noteikti attiecībā uz augsni;

47.  atzīmē ar pārvaldību, koordināciju, komunikāciju saistītās un arī finansiālas, tehniskas un juridiska rakstura problēmas, kuru dēļ ir grūti uzlabot augsnes ES mēroga un valsts līmeņa monitoringa un informācijas apkopošanas konsekvenci un sadarbspēju; mudina Komisiju un dalībvalstis risināt šīs problēmas kopīgi un paātrināt sadarbību, tostarp ES ekspertu grupā jautājumos par augsnes aizsardzību, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību augsnei, kā arī novērstu pārklāšanos un nevajadzīgu birokrātisko slogu un izmaksas dalībvalstīm un MVU;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot un paātrināt centienus, lai pilnvērtīgi izmantotu ūdens vērtību, it sevišķi, lai panāktu notekūdeņos esošo barības vielu un vērtīgo sastāvdaļu pilnīgu atkārtotu izmantošanu nolūkā uzlabot apriti lauksaimniecībā un izvairīties no barības vielu pārmērīgas novadīšanas vidē;

49.  aicina Komisiju sekmēt ikgadēju konferenci ar dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību, piešķirot tām būtiski svarīgu lomu ar dialogiem par konkrētām problēmām;

50.  atzīst, ka veselīga augsne ir ļoti svarīga, jo tas ir lielākais sauszemes oglekļa piesaistītājs, kas uztver un uzglabā oglekli, it sevišķi sniedzot blakus ieguvumus mitrāju un dabā balstītu risinājumu veidā, kam ir jāpalīdz vieglāk sasniegt 2030. gadam klimata mērķus, kā arī Eiropas Savienības mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitralitāti; uzsver, ka jaunajai augsnes stratēģijai būtu jānodrošina, lai augsnes ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un klimatadaptācijā ir saskanīgs ar pārējo ES klimata politikas arhitektūru; tāpēc aicina dalībvalstis augsnes atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu padarīt par spēcīgāku klimata politikas instrumentu savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP) un jo īpaši pasākumos, kas īstenojami lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozarēs, lai saglabātu, atjaunotu un palielinātu oglekļa piesaistītāju platību (it sevišķi vietās, kur ir augsne ar lielu oglekļa saturu, piemēram, zālājos un kūdrājos), kā arī tiektos veicināt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimniecības politikā un samazināt lauksaimniecībā radītās emisijas; uzskata, ka būtu jāatbalsta pasākumi oglekļa sekvestrēšanas palielināšanai augsnēs; sevišķi atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvu un mudina Komisiju izskatīt vairākas iespējas;

51.  uzskata, ka ir jānovērš neilgtspējīga prakse, kas noved pie augsnes organiskā oglekļa satura izzušanas un veicina klimata pārmaiņas; pauž nožēlu par to, ka aplēses par oglekļa saturu attiecas uz augsnes augšējo horizontu, un aicina dalībvalstis un Komisiju apkopot attiecīgos datus par oglekļa saturu dziļākos augsnes slāņos, jo tie uzlabotu izpratni par augsnes vispārējo potenciālu saglabāt un palielināt oglekļa saturu;

52.  aicina Komisiju gaidāmajā ZIZIMM regulas pārskatīšanā noteikt mērķa datumu, līdz kuram visām lauksaimniecības augsnēm ir jākļūst par oglekļa piesaistītāju atbilstīgi ES klimatneitralitātes mērķiem 2050. gadam;

53.  uzsver, ka oglekļsaistīgai lauksaimniecībai var būt vairāki ieguvumi: klimata pārmaiņu mazināšana, uzlabota augsnes ražošanas spēja un noturīgums, lielāka bioloģiskā daudzveidība un barības mazāka aizplūšana; aicina uzlabot spēju veidošanu, tīklu veidošanu un zināšanu nodošanu, lai paātrinātu oglekļa sekvestrāciju un palielinātu augsnē uzglabātā oglekļa daudzumu un lai tādējādi nodrošinātu risinājumus klimata problēmai;

54.  uzsver, ka zemes neilgtspējīga izmantošana atbrīvo atmosfērā augsnes oglekli, kas gadsimtiem un gadu tūkstošiem ilgi ir bijis augsnes ekosistēmas daļa;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai pētījumos tiktu pienācīgi aplūkoti augsnes daudzveidīgie uzdevumi, plašāk izvērst tieši augsnes pētniecības inovāciju un atvēlēt tai lielāku finansējumu, kā arī pielāgot attiecīgās pastāvošās finansēšanas programmas šādu pētniecības projektu veicināšanai, lai attiecīgajos pētījumos atspoguļotos tieši augsnes specifika; šajā saistībā atzinīgi vērtē pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" misijas "Augsnes veselība un pārtika" uzsākšanu; aicina pastiprināt ES Augsnes observatorijas un Eiropas Augsnes datu centra lomu un piešķirt atbilstīgu finansējumu šo struktūru uzdevumu izpildei un jaunās augsnes stratēģijas mērķu sasniegšanai; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis uzkrāt taksonomijas zināšanas par augsnes bioloģisko daudzveidību un zināšanas par augsnes apstākļu sekām ekosistēmu mijiedarbībā; uzsver savstarpējo atkarību starp augsni un ūdeni un aicina sniegt īpašu atbalstu pētījumiem par veselīgas augsnes pozitīvo nozīmi difūzā piesārņojuma ūdenī turpmākā samazināšanā;

56.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt pietiekamu finansiālo atbalstu un stimulus, lai veicinātu augsnes aizsardzību, tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabāšanu un atjaunošanu, inovācijas un pētniecību ar kopējās lauksaimniecības politikas, kohēzijas politikas, pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" un citu pieejamo finanšu instrumentu starpniecību; mudina Komisiju un dalībvalstis apzināt teritorijas, kuras skar erozija un zemes organiskā oglekļa saturs vai sablīvēšanās un kuras varētu gūt labumu no mērķtiecīga finansējuma;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un finansiālo ilgtspēju aģentūrām, kas iesaistītas augsnes tematiskās stratēģijas darbā; uzsver, ka pietiekams skaits kvalificētu darbinieku ir priekšnoteikums Savienības politikas virzienu sekmīgai īstenošanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, it sevišķi Vides ģenerāldirektorātam;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pasākumus saskaņotai un integrētai datu vākšanai, visaptverošai pārraudzības sistēmai, kā arī informācijas un labākās prakses apmaiņai par augsnes aizsardzību, tās ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atjaunošanu visā Eiropas Savienībā, vienlaikus maksimāli palielinot esošo monitoringa sistēmu sinerģiju ar KLP instrumentiem;

59.  uzskata, ka šādiem pasākumiem būtu jābūt pamata nosacījumiem, lai varētu saņemt ES vai valsts finansējumu;

60.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados jāsagatavo un jāpublicē augsnes stāvokļa ziņojumi; uzskata, ka apkopotie augsnes dati būtu jāpublisko tiešsaistē;

61.  atbalsta iniciatīvas, ar ko ir iecerēts panākt, lai sabiedrība būtu labāk informēta un labāk saprastu augsnes funkciju un aizsardzības pozitīvo ietekmi, cita starpā arī saistībā ar augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aizsardzību un atjaunošanu, sabiedrības veselību un vides ilgtspēju; uzsver, ka sabiedrības informētība un izpratne par augsnes funkcijām ir priekšnoteikums jaunās augsnes stratēģijas sekmīgai īstenošanai un iedzīvotāju, pirmkārt un galvenokārt zemes īpašnieku, lauksaimnieku un mežsaimnieku kā augsnes apsaimniekošanas galveno veicēju, līdzdalības nodrošināšanai; aicina aktīvāk iesaistīt plašāku sabiedrību jautājumos par augsnes veselību un vides ārkārtas situāciju un atbalstīt kopienas iniciatīvas augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai; pauž atbalstu Pasaules augsnes dienai un mudina īstenot papildu darbības, lai vairotu informētību šajā ziņā;

62.  uzsver, ka vides riskiem, kas ietverti gaidāmajos tiesību aktos par obligātu pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā, būtu jāattiecas arī uz augsnes degradāciju, balstoties uz ES jaunās augsnes stratēģijas mērķiem un mērķrādītājiem;

63.  aicina Komisiju kā pasaules līderi vides aizsardzības jomā jaunajā ES augsnes stratēģijā augsnes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu iestrādāt visos būtiskajos savas ārpolitikas aspektos un it īpaši pilnībā ņemt vērā šo aspektu attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanā un spēkā esošo nolīgumu pārskatīšanā;

64.  aicina Komisiju iekļaut augsnes aizsardzību tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļās, veicot pasākumus, lai risinātu no šādām valstīm importētu augsnes degradāciju, tostarp degradāciju, ko izraisa biodegviela ar īpaši nevēlamu ietekmi uz vidi, un atturētos no augsnes degradācijas eksportēšanas; aicina Komisiju nodrošināt, lai produktu imports no trešām valstīm uz ES atbilstu tādiem pašiem vides un zemes ilgtspējīgas izmantošanas standartiem;

65.  saprot, ka ir svarīgi sadarboties visos līmeņos, lai efektīvi risinātu visus augsnes apdraudējumus; tādēļ aicina dalībvalstis sekot piemēram un apsvērt iespēju uzsākt augsnes konvenciju ANO paspārnē;

66.  atbalsta "Rūpes par augsni nozīmē rūpēties par dzīvību", kas ir pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" misija, kuru ierosinājusi misijas "Augsnes veselība un pārtika" grupa, lai nodrošinātu, ka, pienākot 2030. gadam, 75 % augsnes būtu veselīgi veselīgai pārtikai, cilvēkiem, dabai un klimatam;

67.  iesaka attīstīt jaunas zaļās, mežu un agromežsaimniecības zonas, it sevišķi pilsētu reģionos, lai kompensētu negatīvo ietekmi, kas ir pašreiz augstajam augsnes noslēgšanās līmenim Eiropas pilsētās;

68.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp. (2) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp. (3) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (4) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp. (5) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (6) OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp. (7) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. (8) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp. (9) OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp. (10) OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp. (11) OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp. (12) OV L 347, 20.12.2013. (13) OV C 87 E, 7.4.2004., 395. lpp. (14) OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp. (15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015. (16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078. (17) OV C 411, 27.11.2020., 48. lpp. (18) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201. (19) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0040. (20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (21) OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp. (22) OV C 17, 19.1.2013., 37. lpp. (23) OV C 61, 14.3.2003., 49. lpp. (24) Schwartz, J.D., 2014. Soil as Carbon Storehouse: New Weapon in Climate Fight?, Yale Environment 360. (25) Eiropas Vides aģentūra, Soil Organic Carbon, 2017. gada 20. februāris. https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/soil-organic-carbon-1/assessment (26) Eiropas Vides politikas institūts, Climate and Soil Policy Brief: Better Integrating Soil Into EU Climate Policy, 2020. gada oktobris https://ieep.eu/uploads/articles/attachments/437a17b8-f8a4-478d-ab7f-4a74e2e60ced/IEEP%20(2020)%20Climate%20and%20soil%20policy%20brief%20-%20Better%20integrating%20soil%20into%20EU%20climate%20policy.pdf?v=63771126961 (27) https://ec.europa.eu/jrc/en/news/soil-erosion-costs-european-farmers-125-billion-year#:~:text=Soil%20erosion%20costs%20European%20countries,consequences%20do%20not%20stop%20ther (28) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181). (29) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019. (30) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181). (31) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019. (32) Eurostat, 2014b. Eiropas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšana. [Tiešsaistē] URL: http://222.178.203.72:19005/whst/63/_dooz/ eurostat.ec.europa.eu/statistics explained/index.php/Agricultural census 2010 (skatīts 2014. gada februārī) – Eiropas vidējais rādītājs ir 19 % aramzemes, kas izmanto ziemas virsaugus, 21,5% — samazinātu aršanu, 4 % — bezarklu lauksaimniecība. (33) Eiropas Vides aģentūra, Progress piesārņotu teritoriju pārvaldībā. (34) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019. (35) Veerman, C. un citi (2020), Caring for Soil is Caring for Life. Starpposma ziņojums Augsnes veselības un pārtikas darba grupai; Eiropas Komisija: Brisele, Beļģija; 52. lpp. (36) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181). (37) Komisijas dienestu darba dokuments, 7. VRP novērtējums (SWD(2019)0181). (38) Starpvaldību zinātnes un politikas platformas biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2018. gada novērtējuma ziņojums par zemes degradāciju un atjaunošanu. (39) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019. (40) https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ENV_WASGEN/bookmark/table?lang=en&bookmarkId=bbf937c1-ce8b-4b11-91b7-3bc5ef0ea042 (41) CDR 3137/2020. (42) Eurostat, 2014b. Eiropas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšana. [Tiešsaistē] URL: http://222.178.203.72:19005/whst/63/_doozdtqnrsZszdbzdtqnoZzdt//statistics explained/index.php/Agricultural census 2010 (skatīts 2014. gada februārī) – Eiropas vidējais rādītājs ir 19 % aramzemes, kas izmanto ziemas virsaugus, 21,5% — samazinātu aršanu, 4 % — bezarklu lauksaimniecība. (43) Bruno De Vos un citi, Benchmark values for forest soil carbon stocks in Europe: Results from a large scale forest soil survey, Geoderma, 251. un 252. sējums, 2015. gada augusts, 33.–46. lpp. (44) K. E. Clemmensen un citi, Roots and Associated Fungi Drive Long-Term Carbon Sequestration in Boreal Forest, Science 339, 1615, 2013. (45) Eiropas Vides aģentūra, Vide Eiropā — Stāvoklis un perspektīvas 2020, 2019.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (14308/1/2020 – C9-0113/2021 – 2018/0331(COD))

P9_TA(2021)0144 A9-0133/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14308/1/2020 – C9-0113/2021),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0640),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0133/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0421. (2) OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp.