(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0223),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0149/2023),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 27. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0023/2024),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C, C/2023/865, 08.12.2023., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2023/865/oj?locale=lv. (2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96(3) vairākkārt ir būtiski grozīta(4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)  Augu aizsardzības līdzekļu izpēte sekmē pastāvīgu produkcijas uzlabošanos un bagātīgu apgādi ar pieņemas cenas un labas kvalitātes pārtiku.

(3)  Pētījumi augu aizsardzības jomā sekmē nepārtrauktu augkopības produkcijas uzlabošanos.

(4)  Augu aizsardzības līdzekļi, jo īpaši tie, kas ir ilgstošu, dārgu pētījumu rezultāts, arī turpmāk tiks attīstīti Savienībā, ja attiecībā uz tiem tiktu paredzēti labvēlīgi noteikumi, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību un sekmē šādus pētījumus.

(5)  Augu aizsardzības nozares īpatnību dēļ šīs nozares konkurētspēja prasa, lai attiecībā uz jauninājumiem būtu noteikta aizsardzība, kas ir līdzvērtīga tai, kas piešķirta medikamentiem ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm(5) [PB, lūdzu ievietot jaunu atsauci uz regulu COM(2023)0231].

(6)  Laika sprīdis starp patenta pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz jaunu augu aizsardzības līdzekli un minētā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas izsniegšanu samazina faktiskās aizsardzības periodu saskaņā ar patentu, padarot to par nepietiekamu, lai atgūtu pētniecībā ieguldītos līdzekļus un iegūtu resursus, kas ir vajadzīgi augsta līmeņa pētniecības turpināšanai.

(7)  Šie apstākļi rada nepietiekamu aizsardzību, kas rada problēmas augu aizsardzības pētījumiem un šā sektora konkurētspējai.

(8)  Papildu aizsardzības sertifikāta (“sertifikāts”) viens no galvenajiem mērķiem ir šai rūpniecības nozarei Eiropā radīt konkurences apstākļus, kas būtu līdzvērtīgi tiem, kādos darbojas trešo valstu konkurenti.

(9)  Tāpēc ir jāparedz vienots risinājums Savienības līmenī un jānovērš valstu tiesību aktu neviendabīga attīstība, kas noved pie papildu atšķirībām, kuras varētu kavēt augu aizsardzības līdzekļu brīvu apriti Savienībā un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību.

(10)  Tāpēc ir jāparedz sertifikāts augu aizsardzības līdzekļiem, kam ir piešķirta tirdzniecības atļauja, kuru katrā dalībvalstī pēc vieniem un tiem pašiem nosacījumiem varētu saņemt nacionālā patenta vai Eiropas patenta — ar vienotu spēku vai bez tā — īpašnieks. Sertifikāts tā īpašniekam nodrošinātu pienācīgu papildu periodu, kurā pēc pamatpatenta termiņa beigām tiek nodrošināta efektīva aizsardzība. Pieteikums šāda sertifikāta saņemšanai būtu jāiesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajā rūpnieciskā īpašuma birojā (“valsts kompetentā iestāde”).

(11)  VienamKā viens no sertifikāta piešķiršanas nosacījumiem vajadzētu būt, ka produktam jābūt aizsargātam ar pamatpatentu, proti,būtu jāizvirza prasība, ka produktu aizsargā pamatpatents tādā nozīmē, ka uz to jābūt attiecinātai vienai vai vairākām attiecīgā patenta pretenzijām, kā noto interpretējis nozares lietpratējs, ņemot vērā patenta aprakstu tāun pamatojoties uz minētās personas vispārējām zināšanām attiecīgajā jomā un tehnikas līmeni, kāds bija pieteikuma iesniegšanas datumā vai pamatpatenta prioritātes datumā. Tas nebūt. Tas nenozīmē, ka pretenzijās jābūt nepārprotami norādītai produkta aktīvajai vielai. Ja runa ir par preparātu, tas arī nenozīmē pretenzijās ir jābūt norādītai precīzi, vai — preparāta gadījumā — tam nav obligāti jānozīmē, ka pretenzijās ir nepārprotamiprecīzi jānorāda katra no tā aktīvajām vielāmtā aktīvā viela, ar nosacījumu, ka katra no tām ir konkrētiaktīvā viela ir īpaši identificējama, ņemot vērā visu minētajā patentā atklāto informāciju, ko no šā patenta var iegūt, pamatojoties uz tehnikas līmeni pamatpatenta pieteikuma iesniegšanas datumā vai prioritātes datumā. [Gr. 1]

(12)  Lai novērstu pārmērīgu aizsardzību, būtu jāparedz, ka dalībvalstī vienu un to pašu produktu drīkst aizsargāt tikai viens sertifikāts — vai nu nacionālais sertifikāts, vai vienotais sertifikāts. Tāpēc būtu jānosaka, ka produkts vai jebkāds tā atvasinājums, piemēram, sāļi, esteri, ēteri, izomēri, izomēru maisījumi vai kompleksi, kuri no fitosanitārijas viedokļa uzskatāmi par attiecīgajam produktam līdzvērtīgiem, nedrīkstētu būt jau saņēmis agrāk izsniegtu sertifikātu — ne atsevišķi, ne kopā ar vienu vai vairākām citām aktīvajām vielām un neatkarīgi no tā, vai tie ir minēti tajā pašā vai citā pieteikumā. [Gr. 2]

(13)  Nepārsniedzot pamatpatenta aizsardzības robežas, sertifikāta sniegtajai aizsardzībai būtu jāaptver vienīgi tas produkts, t. i., tā aktīvā viela vai aktīvo vielu kombinācija, uz kuru attiecas pirms sertifikāta termiņa beigām piešķirta atļauja laist to tirgū un lietot kā augu aizsardzības līdzekli.

(14)  Tomēr, lai nodrošinātu līdzsvarotu aizsardzību, sertifikātam būtu jādod tā īpašniekam tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona ražotu ne vien sertifikātā norādīto produktu, bet arī tā atvasinājumus, piemēram, sāļus, esterus, ēterus, izomērus, izomēru maisījumus vai kompleksus, kuri no fitosanitārijas viedokļa uzskatāmi par attiecīgajam produktam līdzvērtīgiem, pat tad, ja šādi atvasinājumi nav sertifikātā nepārprotami minēti produkta aprakstā. Tāpēc būtu jāuzskata, ka sertifikāta sniegtā aizsardzība ietver arī šādus līdzvērtīgus atvasinājumus, nepārsniedzot pamatpatenta aizsardzības robežas.

(15)  Vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka to pašu produktu jebkurā dalībvalstī aizsargā tikai viens sertifikāts, ja patenta īpašniekam uz šo pašu produktu ir vairāki patenti, tad nedrīkstētu attiecībā uz šo produktu tam piešķirt vairāk par vienu sertifikātu. Taču, ja produktu aizsargā divi patenti, kuri pieder diviem īpašniekiem, būtu jāatļauj katram īpašniekam saņemt vienu sertifikātu par konkrēto produktu, ja šie īpašnieki var pierādīt, ka starp tiem nepastāv ekonomiska saistība. Turklāt pamatpatenta īpašniekam nedrīkstētu piešķirt sertifikātu par produktu, kas ir trešai personai piešķirtas atļaujas priekšmets, bez šīs trešās personas piekrišanas.

(16)  Lai nodrošinātu maksimālu elastību un neradītu nepamatotu diskrimināciju starp dažāda veida patentu īpašniekiem, nevajadzētu ierobežot to, attiecībā uz kādiem patentu veidiem valsts kompetentajā iestādē drīkst pieteikties nacionālajam sertifikātam. Tāpēc arī turpmāk būtu jābūt iespējai sertifikātam pieteikties, pamatojoties uz nacionālo patentu, Eiropas patentu un jo sevišķi vienota spēka Eiropas patentu (“vienotais patents”).

(17)  Aizsardzības ilgums, ko piešķir sertifikāts ir jānosaka tā, lai nodrošinātu pienācīgu, efektīvu aizsardzību. Šajā nolūkā no brīža, kad konkrētais augu aizsardzības līdzeklis pirmo reizi saņem atļauju tirdzniecībai Savienībā, patenta un sertifikāta īpašniekam būtu jābūt iespējai izmantot ekskluzīvas tiesības lielākais 15 gadus kopumā.

(18)  Šādā tik sarežģītā un jūtīgā nozarē kā augu aizsardzība vērā būtu jāņem visas saistītās intereses. Šajā nolūkā šo sertifikātu var piešķirt tikai uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus. Piešķirtā aizsardzība būtu jāattiecina vienīgi uz produktu, kuram piešķirta atļauja tikt laistam dalībvalsts tirgū kā augu aizsardzības līdzeklim.

(19)  Vienīgi rīcība Savienības līmenī ļauj efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi – nodrošināt pienācīgu jauninājumu aizsardzību augu aizsardzības jomā, garantējot augu aizsardzības līdzekļu iekšējā tirgus pareizu darbību.

(20)  Sīki izstrādātie noteikumi, kas minēti šīs regulas 13., 14. un 15. apsvērumā un noteikti 4. pantā, 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā ir mutatis mutandis derīgi arī, lai skaidrotu jo īpaši 9. apsvērumu un 3.pantu, 4. pantu, 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 17. pantu Regulā (EK) Nr. 469/2009 [PB, lūdzu ievietot jaunu atsauci uz COM(2023)0231].

(21)  Kopš papildu aizsardzības izveides sertifikātus varēja pieprasīt un piešķirt tikai nacionālā līmenī, kas nozīmē, ka vairākās dalībvalstīs paralēli bija jāiesniedz un jāizskata vairāki līdzīgi pieteikumi. Tā rezultātā ir radies dubults darbs gan pieteikuma iesniedzējiem, gan kompetentajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem (“valsts kompetentajām iestādēm”), kas konkrēto produktu pārbauda atsevišķās procedūrās, turklāt dažkārt ir izcēlušās atšķirības dažādu dalībvalstu kompetento iestāžu pieņemtajos lēmumos. Šādas atšķirības parasti skar sertifikāta piešķiršanas vai atteikšanas nosacījumus, tostarp izpaužas tā, ka tam pašam produktam vienā dalībvalstī sertifikātu piešķir, bet citā — atsaka, vai kā atšķirības to nosacījumu piemērošanā, kas attiecas uz iepriekšēju tirdzniecības atļauju, vai to, vai produktam jau bijis piešķirts papildu aizsardzības sertifikāts. Tas rada juridisku nenoteiktību un ir pretrunā iekšējā tirgus mērķiem.

(22)  Pastāv centralizēta Eiropas patentu piešķiršanas procedūra. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2012(6) no 2023. gada 1. jūnija visās dalībvalstīs, kas ratificējušas Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu (VPTN), jāstājas spēkā “vienotajam patentam”.

(23)  Tāpēc pašreizējās nacionālās procedūras, kurās augu aizsardzības līdzekļiem piešķir sertifikātus, ir jāpapildina ar centralizētu procedūru. Šāda procedūra gadījumos, kad pamatpatents ir Eiropas patents, tostarp vienotais patents, ļautu nacionālo sertifikātu piešķiršanu divās vai vairākās norādītajās dalībvalstīs prasīt, iesniedzot un izskatot vienu “centralizētu” pieteikumu. Centralizētajā procedūrā piešķirtie sertifikāti būtu līdzvērtīgi valsts procedūrā piešķirtiem sertifikātiem, un uz tiem attiektos tie paši noteikumi.

(24)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001(7) 2. pantu ir izveidots Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (“Birojs”). Iekšējā tirgus interesēs centralizētā procedūra būtu jāveic vienai pārbaudītājiestādei. To var panākt, Birojam uzticot uzdevumu izskatīt pieteikumus sertifikātu saņemšanai centralizētā procedūrā saskaņā ar šo regulu.

(25)  Lai nodrošinātu centralizētā pieteikuma vienkāršotu pārbaudi, to drīkstētu iesniegt, tikai pamatojoties uz Eiropas patentu, tostarp vienoto patentu. Centralizēto pieteikumu nedrīkstētu iesniegt, pamatojoties uz neatkarīgu nacionālo patentu kopumu, jo tajos minētās pretenzijas, visticamāk, būs atšķirīgas, kā rezultātā pārbaude būs sarežģītāka salīdzinājumā ar situācijām, kad pamatpatents ir Eiropas patents.

(26)  Tā kā konkrētā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas dažādās dalībvalstīs var tikt piešķirtas dažādos datumos, dalībvalstis, kuras varētu likumīgi norādīt konkrēta augu aizsardzības līdzekļa sertifikātu centralizētajā pieteikumā, saskartos ar ievērojamiem ierobežojumiem, ja tiktu prasīts, lai visās pieteikumā norādītajās dalībvalstīs atļaujas jau būtu piešķirtas. Tāpēc būtu jāatļauj piešķirt sertifikātus, pamatojoties uz šādu centralizētu pieteikumu, ja tirdzniecības atļaujas ir vismaz pieteiktas visās norādītajās dalībvalstīs, ar noteikumu, ka šādas atļaujas tiek piešķirtas pirms pārbaudes procesa beigām. Šā iemesla dēļ pārbaudes atzinumu nevajadzētu pieņemt agrāk kā 18 mēnešus pēc centralizētā pieteikuma iesniegšanas. Tomēr, ja norādītajā dalībvalstī atļauja pirms minētā termiņa beigām nav piešķirta, Birojam attiecībā uz minēto dalībvalsti būtu jāaptur un pēc pieprasījuma jāatsāk pārbaudes process ar noteikumu, ka šāda atļauja galu galā tiek piešķirta pirms pamatpatenta termiņa beigām.

(27)  Birojam vajadzētu būt iespējai iekasēt nodevu par sertifikāta centralizēto pieteikumu, kā arī nodevas par citām procedūrām, piemēram, par iebildumiem vai apelācijām. Biroja iekasējamo nodevu apmērs būtu jānosaka īstenošanas aktā.

(28)  Pieteikuma iesniedzējam būtu arī jāļauj iesniegt “apvienoto pieteikumu”, kas ietvertu arī pieteikumu vienotajam sertifikātam, kā noteikts Regulā [PB, lūdzu ievietot jaunu atsauci uz COM(2023)0221]. Šāds apvienotais pieteikums būtu jāizskata vienā pārbaudes procedūrā.

(29)  Lai nepieļautu dubultu aizsardzību, nedrīkstētu būt tā, ka var piešķirt sertifikātus — nacionālos sertifikātus vai vienotos sertifikātus — vienam un tam pašam produktam vienā un tajā pašā dalībvalstī, pamatojoties gan uz nacionālo pieteikumu, gan centralizēto pieteikumu.

(30)  Lai garantētu taisnīgu un pārredzamu procesu, nodrošinātu juridisko noteiktību un mazinātu risku, ka sertifikāta spēkā esamību vēlāk apstrīdēs, trešām personām vajadzētu būt iespējai pēc centralizētā pieteikuma publicēšanas 3 mēnešu laikā, kamēr notiek centralizētā pārbaude, iesniegt Birojam savus apsvērumus. To trešo personu starpā, kam atļauts iesniegt savus apsvērumus, vajadzētu būt arī dalībvalstīm. Tomēr tas nedrīkstētu ietekmēt trešo personu tiesības uzsākt spēkā neesamības procesu iestādē, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par attiecīgā pamatpatenta anulēšanu. Šie noteikumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu trešo personu iesaistīšanos gan pirms, gan pēc sertifikātu piešķiršanas.

(31)  Birojam būtu jāizskata centralizētais sertifikātu pieteikums un jāizdod pārbaudes atzinums. Atzinumā būtu jānorāda iemesli, kāpēc tas ir pozitīvs vai negatīvs attiecībā uz katru no norādītajām dalībvalstīm.

(32)  Sertifikāta centralizētā pieteikuma pārbaude Biroja pārraudzībā būtu jāveic pārbaudes komisijai, kurā ietilpst viens Biroja loceklis un divi pārbaudītāji, kas strādā valsts patentu birojos. Tas nodrošinātu, ka tiek optimāli izmantotas pašlaik tikai valstu birojos rodamās zināšanas par papildu aizsardzības sertifikātiem, kas pašlaik rodamas tikai valstu birojos un saistītajiem patentu jautājumiem. Lai nodrošinātu optimālu pārbaudes kvalitāti, Birojam un kompetentajām valsts iestādēm būtu jānodrošina, ka izraudzītajiem pārbaudītājiem ir attiecīgās zināšanas un pietiekama pieredze papildu aizsardzības sertifikātu vērtēšanā. Būtu jānosaka piemēroti papildu kritēriji konkrētu pārbaudītāju dalībai centralizētajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz kvalifikāciju un interešu konfliktiem. [Gr. 3]

(33)  Ja Birojs konstatē, ka sertifikāta piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti vienā vai vairākās centralizētajā pieteikumā norādītajās dalībvalstīs, bet nav izpildīti vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, tostarp tad, ja kādā no norādītajām dalībvalstīm Eiropas pamatpatentam ir atšķirīgas pretenzijas, kas neaptver produktu, Birojam būtu jāsniedz pozitīvs atzinums attiecībā uz tām norādītajām dalībvalstīm, kurās sertifikāta saņemšanas nosacījumi ir izpildīti, un negatīvs atzinums attiecībā uz tām, kurās nosacījumi nav izpildīti.

(34)  Lai aizsargātu trešo personu procedurālās tiesības un nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmas pilnīgumu, trešām personām vajadzētu būt iespējai pārbaudes atzinumu apstrīdēt, uzsākot iebilduma procesu īsi pēc minētā atzinuma publicēšanas, un minētā iebilduma rezultātā minētais atzinums var tikt grozīts.

(35)  Pēc centralizētā pieteikuma pārbaudes un pēc apelācijas un iebilduma iesniegšanas termiņa beigām vai — attiecīgā gadījumā —, kad ir pieņemts galīgais lēmums pēc būtības, atzinums būtu jānosūta attiecīgo norādīto dalībvalstu patentu birojiem.

(36)  Ja pārbaudes atzinums attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm ir pozitīvs, attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir sertifikāts saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem, jo īpaši par publicēšanu, reģistrāciju attiecīgajās datubāzēs un gada maksu samaksu.

(37)  Ja pārbaudes atzinums attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm ir negatīvs, attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm pieteikums būtu jānoraida saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem.

(38)  Konsekvences un juridiskās noteiktības labad nacionālajiem pieteikumiem un centralizētajiem pieteikumiem būtu jāpiemēro tās pašas materiāltiesiskās normas, jo īpaši attiecībā uz tvērumu, sertifikātu iegūšanas nosacījumiem, sertifikātu aizsardzības un spēkā esamības priekšmetu un to publicēšanu. Centralizētās procedūras rezultātā tiktu piešķirti nacionālie sertifikāti, kas ir pilnīgi identiski tiem sertifikātiem, kuri piešķirti, pamatojoties uz nacionālajiem pieteikumiem.

(39)  Tā kā dažām valsts kompetentajām iestādēm var būt ierobežotas administratīvās spējas veikt sertifikātu pieteikumu pilnīgu pārbaudi pēc būtības, būtu jāsaglabā iespēja valsts kompetentajām iestādēm neverificēt visus nosacījumus sertifikāta piešķiršanai, pamatojoties uz nacionālo pieteikumu. Tomēr, lai nodrošinātu centralizētajā procedūrā piešķirto sertifikātu kvalitāti un vienveidību, Birojam būtu jāpārbauda visi nosacījumi sertifikāta piešķiršanai saskaņā ar centralizēto procedūru.

(40)  JaLai aizsargātu procesuālās tiesības un nodrošinātu pilnīgu tiesībaizsardzības līdzekļu sistēmu gadījumos, kad Biroja lēmumam ir nelabvēlīga ietekme uz pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, šādam pieteikuma iesniedzējam vai citai personai vajadzētu būt tiesībām 2 mēnešu laikā iesniegt Biroja Apelācijas padomē apelāciju par šādu lēmumu, samaksājot par to nodevu. Tas attiecas arī uz pārbaudes atzinumu, par ko apelāciju var iesniegt pieteikuma iesniedzējs. Attiecībā uz Apelācijas padomju lēmumiem savukārt būtu jāparedz iespēja celt prasību Vispārējā tiesā, kuras piekritībā ir anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu. Ja tiek iesniegts apvienotais pieteikums, t. sk. vienotā sertifikāta pieteikums, var iesniegt arī kopīgu apelāciju. [Gr. 4]

(41)  Ieceļot Apelācijas padomju locekļus, kuri izskatīs lietas par centralizētajiem pieteikumiem sertifikāta saņemšanai, būtu jāņem vērā toviņu attiecīgās zināšanas, neatkarība un pietiekama iepriekšējā pieredze jautājumos, kas ir saistīti ar papildu aizsardzības sertifikātiem vai patentiem. [Gr. 5]

(42)  Ikviena persona var apstrīdēt centralizētajā procedūrā piešķirta sertifikāta derīgumu dalībvalsts kompetentajā tiesā, tostarp Vienotajā patentu tiesā, ja ir izpildīti nosacījumi.

(43)  Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jāizveido reģistrs, kas kalpotu kā vienots piekļuves punkts, kurā var saņemt informāciju par sertifikāta pieteikumiem centralizētajā procedūrā un to statusu, t. sk. par sertifikātiem, ko uz šī pamata piešķīruši valstu biroji, un kurš visu saistīto informāciju nodotu Birojam. Reģistram vajadzētu būt pieejamam visās Savienības oficiālajās valodās.

(44)  Ar Regulu [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221](8) izveido augu aizsardzības līdzekļu vienoto papildu aizsardzības sertifikātu, kuru var pieprasīt attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās pamatpatentam ir vienots spēks. Lūgumu piešķirt šādu vienoto sertifikātu var iekļaut apvienotajā sertifikāta pieteikumā saskaņā ar šajā regulā paredzēto centralizēto procedūru. Šādā gadījumā apvienotajam pieteikumam, kas ietver abus pieprasījumus, būtu jāpiemēro vienota centralizēta pārbaudes procedūra. Nedrīkstētu pieļaut dubultu aizsardzību gan ar vienoto sertifikātu, gan ar sertifikātu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.

(45)  Pildot uzdevumus, kas tam ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, Biroja valodām vajadzētu būt visām Savienības oficiālajām valodām. Birojam būtu jāpieņem dokumentu un informācijas verificēti tulkojumi vienā no Savienības oficiālajām valodām. Birojs var, ja nepieciešams, izmantot verificētus mašīntulkojumus.

(46)  Lai nodrošinātu, ka valstu kompetentās iestādes, kuras piedalās centralizētajā procedūrā, saņem pietiekamu atlīdzību par savu līdzdalību, būt jāparedz attiecīgi finanšu noteikumi.

(47)  Nepieciešamās sākotnējās izmaksas, kas ir saistītas ar Birojam uzticētajiem uzdevumiem, arī jaunu digitālo sistēmu izmaksas, būtu jāsedz no pārpalikuma, kas ir uzkrājies Biroja budžetā.

(48)  Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, kuri nosaka tālāk minēto: i) apelācijas paziņojumu un Apelācijas padomes lēmumu saturs un veidlapas; ii) sīki izstrādāta kārtība Apelācijas padomju organizēšanai ar sertifikātiem saistītos procesos; iii) noteikumi par saziņas līdzekļiem, arī elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kas jāizmanto pusēm, kuras ir iesaistītas Birojā notiekošajos procesos, un veidlapas, kas jānodrošina Birojam; iv) sīki izstrādāta kārtība par procesa mutisko daļu; v) sīki izstrādāta pierādījumu iegūšanas kārtība; vi) sīki izstrādāta paziņošanas kārtība; vii) sīki izstrādāta termiņu aprēķināšanas un ilguma noteikšanas kārtība; un viii) sīki izstrādāta procesu atsākšanas kārtība. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas ir noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(49)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tālāk minēto: i) izmantojamās pieteikumu veidlapas; ii) noteikumi par procedūrām, kas ir saistītas ar iesniegšanu, un kārtība, kādā pārbaudes komisijas pārbauda centralizētos pieteikumus un sagatavo pārbaudes atzinumus un kādā Birojs izdod pārbaudes atzinumus; iii) kritēriji, ko ievēro pārbaudes komisiju izveidē, un pārbaudītāju atlases kritēriji; iv) Birojam maksājamo piemērojamo nodevu summas; v) maksimālais apmērs, kādā zaudējusī puse sedz procesam būtiskas izmaksas, kas faktiski radušās uzvarējušai pusei; un vi) noteikumi par finanšu pārskaitījumiem starp Biroju un dalībvalstīm, šo pārskaitījumu apmērs un atlīdzība, ko Birojs maksās par valsts kompetento iestāžu līdzdalību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10).

(50)  Komisijai būtu regulāri jāziņo par centralizētās procedūras darbību, saskaņojot to ar Regulā [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231] paredzēto ziņošanas prasību.

(51)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Tādēļ šīs regulas noteikumi būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Jo īpaši ar šo regulu tiecas nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas attiecīgi Hartas 17. un 47. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu, tiesības uz veselības aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

(52)  Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet nolūkā nodrošināt, ka piemērojamie noteikumi un procedūras ir saskanīgi visā Savienībā, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(53)  Saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta Regulas (ES) 2018/1725(11) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu 2023. gada 14. novembrī.

(54)  Būtu jāparedz noteikumi par pienācīgu kārtību, kā veicināt netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 1610/96 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Lai dotu Birojam pietiekami daudz laika centralizētās procedūras īstenošanai un uzsākšanai,šīs regulas noteikumi par centralizētajiem pieteikumiem būtu jāpiemēro no [PB — ierakstīt datumu — viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus par papildu aizsardzības sertifikātu (“sertifikāts”) augu aizsardzības līdzekļiem, kas kādas dalībvalsts teritorijā ir aizsargāti ar patentu un kā augu aizsardzības līdzekļi pirms to tirdzniecības pakļauti administratīvās atļaujas procedūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009(12).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

(1)  “augu aizsardzības līdzekļi” ir aktīvas vielas un preparāti, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas aktīvas vielas, tādā veidā, kādā tos piegādā lietotājam, un kuru nolūks ir:

a)  aizsargāt augus un augu produktus pret visiem kaitīgiem organismiem vai novērst šādu organismu iedarbību, ciktāl šādas vielas vai preparāti nav citādi definēti turpmāk;

b)  ietekmēt augu dzīvības procesus (piemēram, kā augu augšanas regulatoriem, bet ne kā barības vielām);

c)  nodrošināt augu produktu saglabāšanu, ciktāl uz šādām vielām vai produktiem neattiecas speciāli Padomes vai Komisijas noteikumi par konservantiem;

d)  iznīcināt nevēlamos augus; vai

e)  iznīcināt augu daļas, kontrolēt vai novērst augu nevēlamu augšanu;

(2)  “vielas” ir ķīmiski elementi un to savienojumi, tādi, kādi tie sastopami dabā, vai rūpnieciski izgatavoti, ieskaitot jebkādus piemaisījumus, kuri neizbēgami rodas ražošanas procesā;

(3)  “aktīvas vielas” ir vielas vai mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, kam ir vispārēja vai speciāla darbība, kas vērsta:

a)  pret kaitīgiem organismiem; vai

b)  augiem, augu daļām vai augu produktiem;

(4)  “preparāti” ir divu vai vairāku vielu maisījumi vai šķīdumi, kuros ir vismaz viena aktīva viela, ko paredzēts izmantot kā augu aizsardzības līdzekli;

(5)  “augi” ir dzīvie augi un dzīvās augu daļas, ieskaitot svaigus augļus un sēklas;

(6)  “augu produkti” ir augu izcelsmes produkti neapstrādāti vai vienkārši apstrādāti, piemēram, malti, kaltēti vai presēti, bet izņemot pašus augus kā tādus;

(7)  “kaitīgi organismi” ir dzīvnieku vai augu valsts izcelsmes kaitēkļi, kas apdraud augus vai augu produktus, kā arī vīrusi, baktērijas un mikoplazmas un citi patogēni;

(8)  produkts ir kāda augu aizsardzības līdzekļa aktīva viela, kas definēta 3. punktā, vai aktīvu vielu kombinācija;

(9)  “pamatpatents” ir kāds patents, kas aizsargā kādu produktu kā tādu, kādu preparātu kāda produkta iegūšanas vai izmantošanas paņēmienu, un uz kuru norāda tā īpašnieks sertifikāta piešķiršanas nolūkā;

(10)  “nacionālais pieteikums” ir sertifikāta pieteikums, kas iesniegts valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. pantu;

(11)  “centralizētais pieteikums” ir pieteikums, kas saskaņā ar 19. pantu iesniegts Birojā, lai tas norādītajās dalībvalstīs pieteikumā identificētajam produktam piešķirtu sertifikātus;

(12)  “norādītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, attiecībā uz kuru prasa piešķirt sertifikātu III nodaļā paredzētajā centralizētajā pārbaudes procedūrā un kura norādīta centralizētajā sertifikāta pieteikumā;

(13)  “Eiropas patents” ir patents, ko piešķīrusi Eiropas Patentu iestāde (“EPI”) saskaņā ar Eiropas Patentu konvencijā(13) (“EPK”) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām;

(14)  “vienotais patents” ir Eiropas patents, kam ir vienots spēks tajās dalībvalstīs, kuras piedalās Regulā (ES) Nr. 1257/2012 paredzētajā ciešākajā sadarbībā;

(15)  “valsts kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kas attiecīgajā dalībvalstī ir kompetenta piešķirt sertifikātus vai noraidīt sertifikātu pieteikumus, kā minēts 9. panta 1. punktā;

(15a)   “ekonomiski saistīts” attiecībā uz dažādiem divu vai vairāk pamatpatentu, kas aizsargā vienu un to pašu produktu, īpašniekiem nozīmē, ka viens īpašnieks tieši vai netieši ar vienu vai vairākiem starpniekiem kontrolē, tiek kontrolēts vai atrodas kopīgā kontrolē ar citu īpašnieku. [Gr. 6]

II nodaļa

Nacionālais sertifikāta pieteikums

3. pants

Sertifikāta iegūšanas nosacījumi

1.  Sertifikātu piešķir, ja dalībvalstī, kurā 7. pantā minētais pieteikums ir iesniegts, pieteikuma iesniegšanas dienā ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

a)  produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents;

b)  produkts kā augu aizsardzības līdzeklis saņēmis derīgu tirdzniecības atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

c)  produkts līdz šim nekad nav bijis kāda sertifikāta priekšmets;

d)  b) apakšpunktā paredzētā atļauja ir pirmā atļauja produkta kā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecībai.

2.  Attiecībā uz vienu un to pašu produktu izdotu vairāku patentu īpašniekam nevar tikt piešķirti vairāki sertifikāti attiecībā uz šo produktu. Tomēr, ja tiek kārtoti divi vai vairāki pieteikumi attiecībā uz vienu un to pašu produktu, kurus iesnieguši divi vai vairāki dažādu patentu īpašnieki, katram no šiem īpašniekiem var tikt izdots viens sertifikāts par šo produktu, ja starp tiem nepastāv ekonomiska saistība. To pašu principu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem, kurus iesniedz īpašnieks attiecībā uz to pašu produktu, par kuru viens vai vairāki sertifikāti vai vienotie sertifikāti ir iepriekš piešķirti citiem dažādiem dažādu patentu īpašniekiem. [Gr. 7]

4. pants

Aizsardzības tvērums

Nepārsniedzot pamatpatenta piešķirtās aizsardzības limitus, aizsardzība, ko piešķir sertifikāts, aptver vienīgi produktu, uz ko attiecas atbilstošā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauja, attiecībā uz jebkādu līdzekļa kā augu aizsardzības līdzekļa izmantošanu, kas dota pirms sertifikāta termiņa beigām.

5. pants

Sertifikāta spēks

Sertifikāts piešķir tādas pašas tiesības kā pamatpatents un uz to attiecas tie paši ierobežojumi un tie paši pienākumi.

6. pants

Tiesības uz sertifikātu

1.  Sertifikātu piešķir pamatpatenta īpašniekam vai šī īpašnieka tiesību pārņēmējam.

2.  Neskatoties uz 1. punktu, ja pamatpatents ir piešķirts produktam, kas ir trešai personai piešķirtas atļaujas priekšmets, tad sertifikātu attiecībā uz šādu produktu pamatpatenta īpašniekam nedrīkst piešķirt bez šīs trešās personas piekrišanas.

7. pants

Sertifikāta pieteikums

1.  Sertifikāta pieteikumu iesniedz 6 mēnešu laikā no dienas, kad produktam kā augu aizsardzības līdzeklim piešķirta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā tirdzniecības atļauja.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta, ja tirdzniecības atļauja piešķirta pirms pamatpatenta izdošanas, sertifikāta pieteikums ir jāiesniedz 6 mēnešos no patenta izdošanas dienas.

8. pants

Sertifikāta pieteikuma saturs

1.  Sertifikāta pieteikumā ietilpst:

a)  lūgums piešķirt sertifikātu, jo īpaši paziņojot:

i)  pieteikuma iesniedzēja vārdu un adresi;

ii)  ja pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis pārstāvi, attiecīgā pārstāvja vārdu un adresi;

iii)  pamatpatenta numuru un izgudrojuma nosaukumu;

iv)  3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā produkta pirmās tirdzniecības atļaujas numuru un datumu un, ja šī atļauja nav pirmā atļauja tirgot produktu Savienībā, minētās atļaujas numuru un datumu;

b)  3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā produkta tirdzniecības atļaujas kopija, ar kuru ir identificēts produkts un kurā jo īpaši ir atļaujas numurs un datums un pārskats par produkta iezīmēm, kas uzskaitītas Komisijas Regulas 283/2013(14) pielikuma A daļas 1. iedaļas 1.1. līdz to 1.7. punktā vai B daļas 1. iedaļas 1.1. līdz 1.4.3. punktā;

c)  ja b) punktā paredzētā atļauja nav pirmā atļauja tirgot produktu kā zāles Savienībā, informācija par šādējādi atļauta līdzekļa identitāti un tiesību nosacījumam, saskaņā ar kuru veikta atļaujas procedūra, attiecīgā oficiālā izdevumā publicēta atļaujas paziņojuma kopija vai, ja šādas publikācijas nav, visi dokumentiem, kas pierāda, ka atļauja tikusi izdota, datums, kurā tā tika izdota un atļautā produkta identitāte.

ca)   attiecīgā gadījumā šīs regulas 6. panta 2. punktā minētās trešās personas piekrišana. [Gr. 8]

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka, iesniedzot sertifikāta pieteikumu, ir jāmaksā nodeva.

9. pants

Sertifikāta pieteikuma iesniegšana

1.  Sertifikāta pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts rūpnieciskā īpašuma kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi pamatpatentu vai kuras vārdā tas tika piešķirts un kurā saņemta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā līdzekļa tirdzniecības atļauja, ja vien dalībvalsts šim nolūkam neizrauga citu iestādi.

2.  Paziņojumu par sertifikāta pieteikumu publicē 1. punktā minētā iestāde. Šajā paziņojumā ir visa šī informācija:

a)  pieteikuma iesniedzēja vārds un adrese;

b)  pamatatenta numurs;

c)  izgudrojuma nosaukums;

d)  3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā produkta tirdzniecības atļaujas numurs un datums, kā arī minētajā atļaujā identificētais produkts;

e)  vajadzības gadījumā numurs un datums attiecībā uz pirmo atļauju tirgot produktu Savienībā.

10. pants

Sertifikāta piešķiršana vai pieteikuma noraidījums

1.  Ja sertifikāta pieteikums un produkts, uz ko tas attiecas, atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, 9. panta 1. punktā minētā iestāde piešķir sertifikātu.

2.  Šās regulas 9. panta 1. punktā minētā iestāde, ievērojot šā panta 3. punktu, noraida sertifikāta pieteikumu, ja pieteikums vai produkts, uz ko tas attiecas, neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.

3.  Ja sertifikāta pieteikums neatbilst 8. pantā paredzētajiem nosacījumiem, 9. panta 1. punktā minētā iestāde prasa, lai pieteikuma iesniedzējs izlabotu konstatētos pārkāpumus vai samaksātu nodevu noteiktā laikā.

4.  Ja pārkāpums netiek izlabots vai nodeva netiek samaksāta saskaņā ar 3. punktu noteiktajā laikā, iestāde pieteikumu noraida.

5.  Dalībvalstis var paredzēt, ka 9. panta 1. punktā minētā iestāde izdod sertifikātu, nepārbaudot, vai ir izpildīti 3. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumi.

11. pants

Publicēšana

1.  9. panta 1. punktā minētā iestāde pēc iespējas drīzāk publicē paziņojumu par to, ka ir piešķirts sertifikāts. Šajā paziņojumā ir visa šī informācijai:

a)  sertifikāta īpašnieka vārds un adrese;

b)  pamatatenta numurs;

c)  izgudrojuma nosaukums;

d)  3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā produkta tirdzniecības atļaujas numurs un datums, kā arī minētajā atļaujā identificētais produkts;

e)  vajadzības gadījumā numurrs un datumrs attiecībā uz pirmo atļauju tirgot produktu Savienībā.

f)  sertifikāta spēkā esamības laiks.

2.  9. panta 1. punktā minētā iestāde pēc iespējas drīzāk publicē paziņojumu par to, ka sertifikāta pieteikums ticis noraidīts. Paziņojumā ir vismaz informācija, kas paredzēta 9. panta 2. punktā.

12. pants

Ikgadējās nodevas

Dalībvalstis var paredzēt, ka par sertifikātu ir jāmaksā gada nodevas.

13. pants

Sertifikāta spēkā esamības laiks

1.  Sertifikāts stājas spēkā pamatpatenta likumīgā termiņa beigās uz laiku, kas ir vienāds ar laika posmu no dienas, kad tika iesniegts pamatpatenta pieteikums, līdz dienai, kad piešķirta pirmā atļauja tirgot līdzekli Savienībā, kas samazināts par 5 gadiem.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta, sertifikāta spēkā esamības laiks nevar pārsniegt 5 gadus no tā spēkā stāšanās dienas.

3.  Sertifikāta spēkā esamības laika aprēķināšanai vienīgi tad ņem vērā provizorisku pirmo tirdzniecības atļauju, ja tai tieši seko galīgā atļauja attiecībā uz to pašu produktu.

14. pants

Sertifikāta termiņa beigas

Sertifikāts zaudē spēku, iestājoties kādam no tālāk minētajiem gadījumiem:

a)  13. pantā paredzētā perioda beigās;

b)  ja sertifikāta īpašnieks atsakās no tā;

c)  ja savlaicīgi netiek samaksāta gada nodeva, kas noteikta saskaņā ar 12. pantu;

d)  ja un tiklīdz produktu, uz ko attiecas sertifikāts, vairs nevar tirgot pēc tam, kad atcelta attiecīgā atļauja vai atļaujas tirgot to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 vai attiecīgi līdzvērtīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkā iestāde, kas minēta 9. panta 1. punktā, pēc pašas iniciatīvas vai pēc kādas trešās personas lūguma, var pieņemt lēmumu par to, ka sertifikāts zaudē spēku.

15. pants

Sertifikāta spēkā neesamība

1.  Sertifikāts nav spēkā, iestājoties kādam no tālāk minētajiem gadījumiem:

a)  sertifikātspiešķirts, neievērojot 3. pantu un 6. panta noteikumus; [Gr. 9]

b)  pamatatents zaudējis spēku pirms likumīgā termiņa beigām;

c)  pamatatents ir anulēts vai ierobežots tā, ka produktu, attiecībā uz kuru tika izdots sertifikāts, vairs neaizsargā pamatpatenta prasības vai, ja pēc pamatpatenta termiņa beigām ir spēkā anulēšanas iemesli, kuri pamatotu šādu patenta anulēšanu vai ierobežošanu.

2.  Jebkura persona var iesniegt pieteikumu vai celt prasību par sertifikāta pasludināšanu par spēkā neesošu iestādē, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par attiecīgā pamatpatenta anulēšanu, vai dalībvalsts kompetentajā tiesā.

16. pants

Paziņojums par spēka zaudēšanu vai spēkā neesamību

Ja sertifikāts zaudē spēku saskaņā ar 14. panta b), c) vai d) punktu vai nav spēkā saskaņā ar 15. pantu, 9. panta 1. punktā minētā iestāde par to publicē paziņojumu.

17. pants

Apelācijas

1.  Attiecībā uz lēmumiem, ko saskaņā ar šo nodaļu pieņēmusi 9. panta 1. punktā minētā iestāde vai iestāde, kas minēta 15. panta 2. punktā, var iesniegt tādas pašas apelācijas kā tās, ko paredz valsts tiesību akti attiecībā uz līdzīgiem lēmumiem, kas pieņemti nacionālo patentu sakarā.

2.  Attiecībā uz lēmumu piešķirt sertifikātu var iesniegt apelāciju, lai labotu sertifikāta spēkā esamības laiku, ja 8. pantā paredzētajā sertifikāta pieteikumā nepareizi norādīta diena, kad izdota pirmā atļauja tirgot produktu Savienībā.

18. pants

Procedūra

1.  Tā kā šajā regulā nav procedūras noteikumu, sertifikātiem piemēro procedūras noteikumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērojami atbilstošajiem pamat patentiem, un vajadzības gadījumā procedūras noteikumus, kas piemērojami sertifikātiem, kas minēti Regulā (EK) Nr. 469/2009 [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231], ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēti īpaši procedūras noteikumi attiecībā uz sertifikātiem, kas minēti šajā regulā.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta, izsniegta sertifikāta apstrīdēšanas procedūra nav paredzēta.

III nodaļa

Centralizētā procedūra attiecībā uz sertifikātiem

19. pants

Centralizētā pieteikuma tvērums

1.  Ja pamatpatents ir Eiropas patents, tostarp vienotais patents, un vismaz vienā dalībvalstī ir piešķirta atļauja laist produktu tirgū saskaņā ar Regulu (ES) 1107/2009, var izmantot šajā nodaļā noteikto procedūru.

2.  Centralizēto pieteikumu iesniedz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā, kas izveidots ar Regulas (ES) 2017/1001 2. pantu (“Birojs”).

3.  Centralizētajiem pieteikumiem piemēro 1. līdz 7. pantu un 13. līdz 17. pantu.

4.  Centralizēto pieteikumu iesniedz, izmantojot īpašu pieteikuma veidlapu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka noteikumus par pieteikuma veidlapām, kas izmantojamas, lai iesniegtu centralizēto pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

20. pants

Centralizētā pieteikuma saturs

Centralizētajā pieteikumā norāda:

a)  dalībvalstis, attiecībā uz kurām centralizētā procedūrā tiek pieprasīti sertifikāti;

b)  šīs regulas 8. panta 1. punktā minēto informāciju.

21. pants

Centralizētā pieteikuma pieņemamības pārbaude

1.  Birojs pārbauda:

a)  vai centralizētais pieteikums atbilst 20. pantam;

b)  vai centralizētais pieteikums atbilst 7. pantam;

c)  vai noteiktajā termiņā ir samaksāta 33. panta 1. punktā minētā nodeva par pieteikuma iesniegšanu.

2.  Ja centralizētais pieteikums neatbilst šā panta 1. punktā minētajām prasībām, Birojs lūdz pieteikuma iesniedzēju veikt šo prasību izpildei nepieciešamos pasākumus un nosaka termiņu, kādā ir jānodrošina atbilstība.

3.  Ja šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā nodeva nav samaksāta vai tā nav samaksāta pilnībā, Birojs par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

4.  Ja pieteikuma iesniedzējs neizpilda šā panta 1. punktā minētās prasības šā panta 2. punktā minētajā termiņā, Birojs pieteikumu noraida.

22. pants

Centralizētā pieteikuma publicēšana

Ja centralizētais pieteikums atbilst 21. pantam, Birojs to nevilcinoties publicē Reģistrā.

23. pants

Centralizētā pieteikuma pārbaude

1.  Birojs pieteikumu novērtē, pamatojoties uz visiem 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz visām norādītajām dalībvalstīm.

2.  Ja sertifikāta centralizētais pieteikums un produkts, uz kuru tas attiecas, atbilst 3. panta 1. punktam un 6. panta 2. punktam visās vai dažās norādītajās dalībvalstīs, Birojs izdod pamatotu pozitīvu pārbaudes atzinumu attiecībā uz šīm dalībvalstīm. Atzinumu Birojs paziņo pieteikuma iesniedzējam. [Gr. 10]

3.  Ja sertifikāta centralizētais pieteikums un produkts, uz kuru tas attiecas, neatbilst 3. panta 1. punktam un 6. panta 2. punktam visās vai dažās norādītajās dalībvalstīs, Birojs izdod pamatotu negatīvu atzinumu attiecībā uz šīm dalībvalstīm. Atzinumu Birojs paziņo pieteikuma iesniedzējam. [Gr. 11]

4.  Birojs pārtulko pārbaudes atzinumu visu norādīto dalībvalstu oficiālajās valodās. Šajā nolūkā Birojs var izmantot verificētu mašīntulkojumu.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas nosaka noteikumus par procedūrām, kas ir jāievēro saistībā ar pieteikuma iesniegšanu, un kārtību, kādā pārbaudes komisijas pārbauda centralizētos pieteikumus un sagatavo pārbaudes atzinumus, kā arī kārtību, kādā Birojs izdod pārbaudes atzinumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

24. pants

Sertifikāta iegūšanas paplašinātie nosacījumi

1.  Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta, Birojs, pamatojoties uz centralizētu pieteikumu, pieņem pozitīvu atzinumu par konkrēto augu aizsardzības līdzekli attiecībā uz katru norādīto dalībvalsti, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)  pieteikuma dienā attiecībā uz produktu ir pieteikta atļauja to laist tirgū kā augu aizsardzības līdzekli saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

b)  pirms pārbaudes atzinuma pieņemšanas ir tikusi piešķirta derīga atļauja.

2.  Pārbaudes atzinumu pieņem ne agrāk kā 18 mēnešus pēc centralizētā pieteikuma iesniegšanas, ja vien centralizētā pieteikuma iesniegšanas dienā katrā norādītajā dalībvalstī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 nav piešķirta derīga atļauja produktu laist tirgū kā augu aizsardzības līdzekli.

3.  Attiecībā uz tādu norādīto dalībvalsti, kurā atļauja nav piešķirta agrāk kā 18 mēnešus pēc centralizētā pieteikuma iesniegšanas, Birojs pārbaudes procesu aptur un to atsāk, ja un kad valsts kompetentā iestāde šādu atļauju ir piešķīrusi un pieteikuma iesniedzējs to ir iesniedzis Birojam pirms pamatpatenta termiņa beigām.

25. pants

Trešo personu apsvērumi

1.  Ikviena fiziska vai juridiska persona var iesniegt Birojā rakstiskus apsvērumus par to, vai pieteikumā norādītajam produktam ir tiesības uz papildu aizsardzību vienā vai vairākās tajā norādītajās dalībvalstīs.

2.  Fizisku vai juridisku personu, kas iesniegusi rakstiskus apsvērumus saskaņā ar šā panta 1. punktu, neuzskata par procesā iesaistīto pusi.

3.  Trešo personu apsvērumus iesniedz 3 mēnešu laikā pēc centralizētā pieteikuma publicēšanas reģistrā.

4.  Trešā persona iesniedz apsvērumus rakstveidā vienā no Savienības oficiālajām valodām un norāda savu apsvērumu pamatojumu.

5.  Trešās personas iesniegtus apsvērumus paziņo pieteikuma iesniedzējam. Pieteikuma iesniedzējs var izteikt piezīmes par apsvērumiem Biroja noteiktajā termiņā.

26. pants

Iebildumi

1.  Divu mēnešu laikā pēc pārbaudes atzinuma publicēšanas par centralizēto pieteikumu ikviens (“iebilduma iesniedzējs”) var iesniegt Birojā iebilduma paziņojumu pret minēto atzinumu.

2.  Iebildumu var iesniegt vienīgi ar pamatojumu, ka viens vai vairāki no 3. vai 6. pantā minētajiem nosacījumiem nav izpildīti vienā vai vairākās norādītajās dalībvalstīs. [Gr. 12]

3.  Iebildumu iesniedz rakstveidā, un tajā norāda tā pamatojumu. To uzskata par pienācīgi iesniegtu vienīgi tad, kad ir samaksāta iebilduma nodeva.

4.  Iebilduma paziņojums satur:

a)  atsauces uz centralizēto pieteikumu, pret kuru iesniedz iebildumu, tā īpašnieka vārdu/nosaukumu un produkta identifikācijas informāciju;

b)  ziņas par iebilduma iesniedzēju un attiecīgā gadījumā par tā pārstāvi;

c)  izklāstu par to, kādā mērā tiek celti iebildumi pret pārbaudes atzinumu un ar kādu pamatojumu;

ca)   visus pierādījumus, uz kuriem iebildumu iesniedzējs atsaucas, lai pamatotu iebildumu. [Gr. 13]

5.  Iebildumu izskata iebildumu izskatīšanas komisija, ko Birojs izveido saskaņā ar 28. pantā minētajiem noteikumiem, kuri attiecas uz pārbaudes komisiju izveidi. Tomēr iebildumu izskatīšanas komisijā nevar iekļaut pārbaudītājus, kas iepriekš piedalījušies pārbaudes komisijā, kura pārbaudījusi centralizēto pieteikumu.

6.  Ja iebildumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iebilduma paziņojums neatbilst šā panta 2., 3. vai 4. punktā minētajiem nosacījumiem, tā iebildumu noraida kā nepieņemamu un savu lēmumu un tā argumentāciju paziņo par to iebildumu iesniedzējam, ja vien šos trūkumus nenovērš šā panta 1. punktā minētajā iebildumu iesniegšanas termiņā. [Gr. 14]

7.  Lēmumu par iebilduma noraidīšanu tā nepieņemamības dēļ paziņo centralizētā pieteikuma iesniedzējam, nosūtot tam arī iebilduma paziņojuma kopiju.

Iebilduma paziņojumu atzīst par nepieņemamu, ja Birojs iepriekš ir izskatījis apelāciju ar tādu pašu prasības priekšmetu un pamatu, ir pieņēmis lēmumu pēc būtības un Biroja lēmums šajā apelācijas lietā ir kļuvis galīgs.

8.  Ja iebilduma paziņojumu nenoraida kā nepieņemamu, Birojs nevilcinoties pārsūta iebilduma paziņojumu pieteikuma iesniedzējam un publicē to reģistrā. Ja ir iesniegti vairāki iebilduma paziņojumi, Birojs nevilcinoties pārsūta tos pārējiem iebilduma iesniedzējiem.

8a.   Gadījumos, kad pret pārbaudes atzinumu ir iesniegti vairāki iebildumi, Birojs iebildumus izskata kopīgi un pieņem vienu lēmumu par visiem iesniegtajiem iebildumiem. [Gr. 15]

9.  Birojs lēmumu par iebildumu, tostarp sīki izstrādātu šā lēmuma pamatojumu, pieņem 6sešu mēnešu laikā, izņemot gadījumus, kad lietas sarežģītības dēļ tam ir nepieciešams ilgāks laiks. [Gr. 16]

10.  Ja iebildumu izskatīšanas komisija secina, ka neviens iebilduma pamatojums nedod pamatunekalpo par iemeslu mainīt pārbaudes atzinumu, tā iebildumu noraida un savu lēmumu paziņo iebilduma iesniedzējam, un Birojs norāda šo informāciju norāda reģistrā. [Gr. 17]

11.  Ja iebildumu izskatīšanas komisija uzskata, ka vismaz viens no iebilduma pamatojumiem dod pamatu mainīt pārbaudes atzinumu, tā pieņem grozītu atzinumu, informē iebilduma iesniedzēju par savu lēmumu, un Birojs norāda šo informāciju norāda reģistrā. [Gr. 18]

12.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot iebildumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

12a.   Visā iebildumu procesā, kas, kad vien iespējams, ir atvērts sabiedrības līdzdalībai, nodrošina pilnīgu pārredzamību. [Gr. 19]

27. pants

Valsts kompetento iestāžu uzdevumi

1.  Birojs par pārbaudes procedūrā līdzdalīgo iestādi var iecelt ikvienu valsts kompetento iestādi, kas ir vērsusies Birojā ar attiecīgu lūgumu. Tiklīdz valsts kompetentā iestāde ir iecelta saskaņā ar šo pantu, tā izrauga vienu vai vairākus pārbaudītājus, kuri piedalīsies viena vai vairāku centralizēto pieteikumu pārbaudē, pamatojoties uz šo personu attiecīgajām zināšanām un pieredzi konkrētajā jomā. [Gr. 20]

2.  Pirms valsts kompetentās iestādes iecelšanas par šā panta 1. punktā minēto līdzdalīgo iestādi Birojs un valsts kompetentā iestāde noslēdz administratīvu līgumu.

Līgumā norāda pušu tiesības un pienākumus, jo īpaši attiecīgās valsts kompetentās iestādes oficiālu apņemšanos centralizētajā pārbaudes procedūrā ievērot šo regulu.

3.  Birojs var iecelt valsts kompetento iestādi par šā panta 1. punktā minēto līdzdalīgo iestādi uz 5 gadiem. Minēto iecelšanas termiņu var turpmāk pagarināt katrreiz vēl par 5 gadiem.

4.  Pirms valsts kompetentās iestādes iecelšanas par līdzdalīgo iestādi, šādas iecelšanas termiņa pagarināšanas vai izbeigšanās Birojs uzklausa attiecīgo valsts kompetento iestādi.

5.  Ikviena valsts kompetentā iestāde, kas ir iecelta saskaņā ar šo pantu, iesniedz Birojam sarakstu, kurā norāda konkrētus pārbaudītājus, kas ir pieejami līdzdalībai pārbaudes un iebildumu procesos. Rodoties kādām izmaiņām, ikviena šāda valsts kompetentā iestāde atjaunina minēto sarakstu.

28. pants

Pārbaudes komisijas

1.  Novērtējumus saskaņā ar 23. un 26. pantu veic pārbaudes komisija, kurā ietilpst viens Biroja loceklis un divi 27. panta 1. punktā minētie pārbaudītāji no divām dažādām līdzdalīgām valsts kompetentajām iestādēm.

2.  Pārbaudītāji veic savus pienākumus, ievērojot objektivitāti, un iecelšanas brīdī informē Biroju par ikvienu faktisku vai šķietamu interešu konfliktu.

3.  Pārbaudes komisijas izveidē Birojs nodrošina, ka:

a)  tiek ievērots ģeogrāfiskais līdzsvars starp līdzdalīgajām iestādēmir atbilstīgas zināšanas un pietiekama pieredze patentu un papildu aizsardzības sertifikātu izskatīšanā, jo īpaši, nodrošinot, ka vismaz vienam eksaminētājam ir vismaz piecu gadu pieredze patentu un papildu aizsardzības sertifikātu izskatīšanā; [Gr. 21]

aa)   cik vien iespējams, tiek ievērots ģeogrāfiskais līdzsvars starp līdzdalīgajām iestādēm; [Gr. 22]

b)  tiek ņemts vērā pārbaudītāju noslogojums;

c)  komisijā iekļauj ne vairāk kā vienu pārbaudītāju, kurška tajā ir viens pārbaudītājs, kas strādā valsts kompetentajā iestādē, kura izmanto 10. panta 5. punktā paredzēto izņēmumu. [Gr. 23]

4.  Birojs katru gadu publicē pārskatu, kurā norāda, cik procesos (tajā skaitā pārbaudes, iebildumu un apelācijas procesos) piedalījusies katra valsts kompetentā iestāde.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kritērijus, kuri ir jāievēro komisiju izveidē un pārbaudītāju atlasē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

29. pants

Apelācijas

1.  Ikviena puse, kas ir iesaistīta kādā no šajā nodaļā minētajiem procesiem un kuru nelabvēlīgi ietekmē Biroja pieņemts lēmums, arī pārbaudes atzinums, var par lēmumu iesniegt apelāciju Apelācijas padomēs.

2.  Apelācijas iesniegšanai ir apturošs efekts. Biroja lēmums, kas nav apstrīdēts, stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā panta 3. punktā norādītā apelācijas termiņa beigu dienas.

3.  Paziņojumu par apelāciju iesniedz Birojā rakstveidā 2 mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas. Paziņojumu uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas nodeva. Apelācijas gadījumā rakstveida paziņojumu, kurā norāda apelācijas pamatojumu, tostarp attiecīgos minēto pamatojumu pierādījumus, iesniedz 4trīs mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas.

Atbildi uz paziņojumu par apelācijas pamatojumu iesniedz rakstiski ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no paziņojuma par apelācijas pamatojumu iesniegšanas dienas. Birojs attiecīgā gadījumā mutvārdu procesa datumu nosaka trīs mēnešu laikā pēc atbildes iesniegšanas vai sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma par apelācijas pamatojumu iesniegšanas atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks. Birojs attiecīgā gadījumā izdod rakstisku lēmumu trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir notikusi mutiska uzklausīšanas vai kad ir iesniegta atbilde uz paziņojumu par apelācijas pamatojumu. [Gr. 24]

4.  Pēc apelācijas pieņemamības pārbaudes Apelācijas padomes izskata apelāciju pēc būtības.

4a.   Birojs par savu lēmumu bez liekas kavēšanās informē pieteikuma iesniedzēju. [Gr. 25]

5.  Ja Apelācijas padomēs iesniegtas apelācijas rezultātā pieņem lēmumu, kurš nesakrīt ar pārbaudes atzinumu un tiek pārsūtīts Birojam, ar Apelācijas padomju lēmumu minēto atzinumu var anulēt vai grozītanulē vai groza, pirms tas tiek nosūtīts norādīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. [Gr. 26]

6.  Prasības pret Apelācijas padomju lēmumiem apelācijas lietās var iesniegt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā 2 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma paziņošanas dienas, pamatojot prasību ar to, ka ir pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, Līgums par Eiropas Savienības darbību vai šīs regulas noteikumi, vai citas tiesību normas attiecībā uz to piemērošanu vai ļaunprātīgu varas izmantošanu. Prasību var celt ikviena no pusēm, kura bijusi iesaistīta Apelācijas padomes izskatītajā procesā un kuru ir nelabvēlīgi ietekmējis Apelācijas padomes pieņemtais lēmums. Vispārējās tiesas piekritībā ir anulēt vai izmainīt apstrīdēto lēmumu.

7.  Apelācijas padomju lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā panta 6. punktā minētā termiņa beigām vai, ja minētajā termiņā ir celta prasība Vispārējā tiesā, nākamajā dienā pēc dienas, kurā ir noraidīta šāda prasība vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas pieņemto lēmumu. Birojs veic nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu Vispārējās tiesas spriedumu vai Tiesas spriedumu, ja tajā iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas spriedumu.

8.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot šā panta 3. punktā minētā apelācijas paziņojuma saturu un veidlapu, apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas procedūru un šā panta 4. punktā minētā Apelācijas padomju lēmuma saturu un veidlapu.

30. pants

Apelācijas padomes

1.  Papildus pilnvarām, kas tām piešķirtas ar Regulas (ES) 2017/1001 165. pantu, ar minēto regulu izveidotās Apelācijas padomes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu par apelācijām, kas ir saņemtas par lēmumiem, ko Birojs pieņēmis, pamatojoties uz 29. panta 1. punktu.

2.  Apelācijas padomē, kas izskata ar ar sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem saistītus jautājumus, ir trīs locekļi, no kuriem vismaz divi ir juridiski kvalificēti. Ja Apelācijas padome uzskata, ka apelācijas būtība to prasa, tā var konkrētās lietas izskatīšanai pieaicināt ne vairāk kā divus papildu locekļus.

3.  Regulas (ES) 2017/1001 165. panta 2., 3. un 4. punktā un 167. panta 2. punktā minētā Lielā padome neizskata jautājumus, kas ir saistīti ar sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem. Neskatoties uz Regulas (ES) 2017/1001 165. panta 2. punktā minēto, lēmumu nevar pieņemt tikai viens loceklis.

4.  Apelācijas padomēs, kuras izskata ar sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem saistītus jautājumus, locekļus ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 166. panta 5. punktu. Ieceļot Apelācijas padomju locekļus, kuri izskatīs ar sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem saistītus jautājumus, būtu jāņem vērā to iepriekšējā pieredze jautājumos, kas ir saistīti ar papildu aizsardzības sertifikātiem vai patentiem. [Gr. 27]

4a.   Apelācijas padomju locekļiem, kuri izskatīs ar sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem saistītus jautājumus, piemēro Regulas (EK) Nr. 2017/1001 166. panta 9. pantu. [Gr. 28]

31. pants

Pilnvaru deleģēšana attiecībā uz Apelācijas padomēm

Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot kārtību, kādā organizē Apelācijas padomes šajā regulā paredzēto procesu īstenošanai saistībā ar sertifikātiem.

32. pants

Centralizētās pārbaudes atzinuma nacionālā īstenošana

1.  Kad apelācijas vai iebilduma iesniegšanai noteiktais termiņš ir beidzies, bet neviena apelācija vai iebildums nav iesniegts, vai arī ir pieņemts galīgais lēmums par iesniegto apelāciju vai iebildumu pēc būtības, Birojs pārbaudes pārsūta pārbaudes atzinumu un tā tulkojumus katras norādītās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

2.  Ja ir iesniegts centralizētais pieteikums un ir izdots pozitīvs pārbaudes atzinums attiecībā uz vienu vai vairākām norādītajām dalībvalstīm, katras šīs dalībvalsts kompetentā iestāde piešķir sertifikātu saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem un procedūrām.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var nolemt nepiešķirt sertifikātu, ja minētajā dalībvalstī kopš centralizētā pieteikuma iesniegšanas ir mainījušies būtiski apstākļi attiecībā uz vienu vai vairākiem nosacījumiem, kas paredzēti 15. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 14. panta pirmās daļas d) punktā. Tādā gadījumā minētā dalībvalsts noraida pieteikumu, ciktāl tas attiecas uz šo dalībvalsti.

4.  Uz sertifikātu, ko valsts kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar šo pantu, attiecas 4., 5., 11. un 12.–18. pants un piemērojamie valsts tiesību akti.

5.  Ja attiecībā uz vienu vai vairākām norādītajām dalībvalstīm ir izdots negatīvs pārbaudes atzinums, katras minētās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde izdod noraidīšanas lēmumu saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem un procedūrām.

33. pants

Nodevas

1.  Birojs iekasē nodevu par sertifikātu centralizētu pieteikumu.

2.  Birojs iekasē nodevu par apelāciju un par iebildumu.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka Biroja iekasējamās nodevas, to samaksas termiņus un samaksas veidus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

4.  Saskaņā ar šo nodaļu piešķirtajiem sertifikātiem piemēro 12. pantu.

34. pants

Reģistrs

1.  Saskaņā ar Regulas [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231](15) 35. pantu izveidotajā Reģistrā attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem apr katru centralizēto pieteikumu vai sertifikātu norāda visu šo informāciju:

a)  pieteikuma iesniedzēja vai sertifikāta īpašnieka vārds/nosaukums un adrese;

b)  pārstāvja, kas nav 37. panta 3. punktā minētais pārstāvis, vārds vai nosaukums un darījumdarbības adrese;

c)  pieteikums, kā arī tā iesniegšanas diena un publicēšanas diena;

d)  vai pieteikums attiecas uz zālēm vai augu aizsardzības līdzekli;

e)  norādītās dalībvalstis;

f)  pamatpatenta numurs;

g)  tā produkta identifikācija, attiecībā uz kuru lūdz piešķirt sertifikātus;

h)  par 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām atļaujām laist produktu tirgū — katras atļaujas numurs un datums, kā arī tajā norādītā produkta identifikācija;

i)  par pirmo atļauju laist produktu tirgū Savienībā — numurs un datums;

j)  par pārbaudes atzinumu attiecībā uz katru norādīto dalībvalsti — datums un kopsavilkumspārbaudes atzinums; [Gr. 29]

k)  attiecīgā gadījumā — piešķiramo sertifikātu termiņš;

l)  attiecīgā gadījumā — iebilduma iesniegšana un, iebilduma statuss un iznākums, un attiecīgā gadījumā arī pārskatītā pārbaudes atzinuma kopsavilkums; [Gr. 30]

m)  attiecīgā gadījumā — apelācijas iesniegšana, apelācijas statuss un apelācijas procesa iznākums, un attiecīgā gadījumā arī pārskatītā pārbaudes atzinuma kopsavilkums; [Gr. 31]

n)  attiecīgā gadījumā un ja tās ir pieejamas — ziņas par sertifikātiem, kas piešķirti katrā no norādītajām dalībvalstīm;

o)  attiecīgā gadījumā — norāde, ka centralizētais pieteikums ir noraidīts vienā vai vairākās norādītajās dalībvalstīs;

p)  attiecīgā gadījumā — norāde par to, ka sertifikāts ir zaudējis spēku vai ticis paziņots par spēkā neesošu;

q)  informāciju par gada nodevu samaksu, ko sniegušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes.

2.  Reģistrā ieraksta izmaiņas šā panta 1. punktā minētajā informācijā, arī nodošanu, katram ierakstam pievienojot arī tā reģistrā ierakstīšanas datumu.

3.  Reģistrs un šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ir pieejama visās Savienības oficiālajās valodās. Šādas informācijas publicēšanai reģistrā Birojs var izmantot verificētu mašīntulkojumu.

4.  Valstu kompetentās iestādes nekavējoties sniedz Birojam informāciju par sertifikātu piešķiršanu, anulēšanu, spēkā neesamību vai nodošanu un pieteikumu noraidīšanu saskaņā ar II un III nodaļu, kā arī par saistīto gada nodevu samaksu.

5.  Biroja izpilddirektors var noteikt, ka papildus šā panta 1. un 2. punktā minētajai informācijai reģistrā ievada arī citu informāciju.

6.  Birojs vāc, kārto, publisko un glabā šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju, arī personas datus, šā panta 8. punktā noteiktajiem nolūkiem. Birojs nodrošina, ka reģistrs ir viegli pieejams publiskai apskatei.

7.  Birojs nodrošina apstiprinātus vai neapstiprinātus Reģistra izrakstus pēc pieprasījuma un ja ir samaksāta nodeva.

8.  Datu apstrāde attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ierakstiem, tostarp jebkāda personas datu apstrāde, notiek šādos nolūkos:

a)  lai administratīvi pārvaldītu pieteikumus un atbilstīgi šai nodaļai un saskaņā ar to pieņemtajiem aktiem;

b)  lai uzturētu reģistru un nodrošinātu, ka reģistra informācija ir pieejama valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem;

c)  lai sagatavotu ziņojumus un statistiku, kas ļauj Birojam optimizēt savu darbu un uzlabot sistēmas darbību.

9.  Attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ierakstiem visus datus, arī personas datus, uzskata par tādiem, kuri skar sabiedrības intereses, tāpēc ikviena trešā persona var tiem piekļūt bez maksas. Juridiskās noteiktības dēļ ierakstus Reģistrā glabā nenoteiktu laiku.

35. pants

Datubāze

1.  Papildus pienākumam uzturēt reģistru Birojs ievāc un elektroniskā datubāzē uzglabā visas no pieteikuma iesniedzējiem saņemtās ziņas un trešo personu apsvērumus, ko tie ir iesnieguši Birojam atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtajiem aktiem.

2.  Elektroniskajā datubāzē var iekļaut personas datus, kas ir plašāki par reģistrā iekļautajiem, ciktāl šādas ziņas ir vajadzīgas atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtiem aktiem. Šādu datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi veic šādos nolūkos:

a)  lai administratīvi pārvaldītu pieteikumus un/vai sertifikātu reģistrāciju atbilstīgi šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajiem aktiem;

b)  lai piekļūtu informācijai, kas ir vajadzīga attiecīgo procesu vieglākai un efektīvākai īstenošanai;

c)  lai sazinātos ar pieteikumu iesniedzējiem un citām trešām personām;

d)  lai sagatavotu ziņojumus un statistiku, kas ļauj Birojam optimizēt savu darbu un uzlabot sistēmas darbību.

3.  Izpilddirektors nosaka nosacījumus par piekļuvi elektroniskajai datubāzei un veidu, kādā tās saturu, arī 34. panta 3. punktā minētos datus, bet izņemot šā panta 2. punktā minētos personas datus, var padarīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tajā skaitā nosaka maksu par šādu piekļuvi.

4.  Piekļuvi 2. punktā minētajiem personas datiem ierobežo un šādus datus nedara publiski pieejamus, ja vien attiecīgā puse nav devusi nepārprotamu piekrišanu.

5.  Visus datus glabā nenoteiktu laiku. Tomēr attiecīgā puse var izņemt no datubāzes visus personas datus, kad kopš sertifikāta termiņa beigām vai, atkarībā no situācijas, attiecīgās inter partes procedūras pabeigšanas ir pagājuši 18 mēneši. Attiecīgajai pusei ir tiesības jebkurā laikā panākt neprecīzu vai kļūdainu datu labošanu.

36. pants

Pārredzamība

1.  Biroja rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001(16).

2.  Biroja valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu šīs regulas kontekstā.

3.  Lēmumus, ko Birojs pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var apstrīdēt, vēršoties pie Eiropas ombuda vai ar prasību Eiropas Savienības Tiesā atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi LESD 228. un 263. pantā.

4.  Uz personas datu apstrādi Birojā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001(17).

37. pants

Pārstāvība

1.  Fiziskas vai juridiskas personas, kam Eiropas Ekonomikas zonā nav ne domicila, ne galvenās darījumdarbības vietas, ne reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma, Birojā tiek pārstāvētas saskaņā ar šo pantu visos šīs regulas III nodaļā noteiktajos procesos, izņemot sertifikāta centralizētā pieteikuma iesniegšanu.

2.  Fiziskas vai juridiskas personas, kuru domicils vai galvenā darījumdarbības vieta, vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums atrodas Eiropas Ekonomikas zonā, Birojā var pārstāvēt darbinieks.

Juridiskas personas darbinieks var pārstāvēt arī citas juridiskas personas, kuras ir ekonomiski saistītas ar to juridisko personu, kuru šis darbinieks pārstāv.

Šā panta otrā daļa attiecas arī uz gadījumu, kad minētajām citām juridiskajām personām nav ne domicila, ne galvenās darījumdarbības vietas, ne reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma Savienībā.

Darbinieki, kuri pārstāv fiziskas vai juridiskas personas, pēc Biroja vai attiecīgā gadījumā pēc procesā iesaistītas puses pieprasījuma iesniedz Birojam parakstītu pilnvaru, ko pievieno dokumentiem.

3.  Ja vairāki pieteikuma iesniedzēji vai vairākas trešās personas rīkojas kolektīvi, tie var iecelt kopīgu pārstāvi.

4.  Fiziskas vai juridiskas personas Birojā var pārstāvēt vienīgi Savienībā iedibināts praktizējošs speciālists, kam ir tiesības rīkoties kā profesionālam pārstāvim patentu lietās, ko izskata valsts patentu iestāde vai Eiropas Patentu iestāde, vai jurists, kam ir tiesības praktizēt dalībvalsts tiesās.

38. pants

Apvienotie pieteikumi

1.  Centralizētajā pieteikumā var iekļaut arī pieprasījumu piešķirt vienoto sertifikātu, kā noteikts Regulā [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221](18) (“apvienotais pieteikums”).

2.  Apvienoto pieteikumu izskata vienā centralizētā pārbaudes procedūrā, kā arī vienā iebilduma vai apelācijas procedūrā, ja tāda ir uzsākta par atzinumu vai lēmumu gan attiecībā uz centralizēto pieteikumu, gan vienotā sertifikāta pieteikumu.

3.  Dalībvalstis, kurām pamatpatentam ir vienots spēks, netiek norādītas apvienotajā pieteikumā par nacionālo sertifikātu paralēlu piešķiršanu. Ja ir iesniegts apvienotais pieteikums, tad, ja tajā ir norādīta dalībvalsts, kurā pamatpatentam ir vienots spēks, tad šo dalībvalsti apvienotā pieteikuma pārbaudē vērā neņem.

39. pants

Papildu aizsardzības sertifikātu nodaļa

Birojā izveido Papildu aizsardzības sertifikātu nodaļu (“PAS nodaļa”), kas atbild par šīs regulas III nodaļā un Regulas [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231] III nodaļā, kā arī regulās [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0222] un [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221] noteikto uzdevumu izpildi, jo īpaši:

a)  sertifikātu centralizēto pieteikumu, apelāciju un trešo personu apsvērumu pieņemšana un to izskatīšanas pārraudzība;

b)  pārbaudes atzinumu pieņemšana Biroja vārdā par sertifikātu centralizētajiem pieteikumiem;

c)  lēmumu pieņemšana par iebildumiem pret pārbaudes atzinumiem;

d)  reģistra un datubāzes uzturēšana.

40. pants

Valodas

1.  Visi dokumenti un informācija, ko sūta Birojam saistībā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

2.  Pildot uzdevumus, kas tam ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, Biroja valodas ir visas Savienības oficiālās valodas saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1(19).

41. pants

Paziņojumi Birojam

1.  Paziņojumus Birojam var iesniegt elektroniskā veidā. Izpilddirektors nosaka, kādā mērā un ar kādiem tehniskiem nosacījumiem minētos paziņojumus var iesniegt elektroniskā veidā.

2.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot noteikumus par saziņas līdzekļiem, arī elektroniskiem saziņas līdzekļiem, ko izmanto Birojā notiekošajos procesos iesaistītās puses, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina Birojs.

42. pants

Biroja lēmumi un paziņojumi

1.  Lēmumi, ko Birojs pieņem saskaņā ar šo nodaļu, ietver pārbaudes atzinumus, un tajos norāda lēmuma pamatojumu. To pamatā ir tikai tādi pamatojumi vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt apsvērumus. Ja Birojā notiek procesa mutiskā daļa, lēmumu var pasludināt mutiski. Pēc tam lēmumu vai atzinumu pusēm paziņo rakstveidā.

2.  Ikvienā lēmumā, atzinumā, ziņojumā vai paziņojumā, ko Birojs sagatavo saskaņā ar šo nodaļu, norāda PAS nodaļu un attiecīgo komisiju, kā arī atbildīgo pārbaudītāju vārdu un uzvārdu. Tos paraksta minētie pārbaudītāji, vai arī paraksta vietā uz tiem var būt iespiests vai uzspiests Biroja zīmogs. Izpilddirektors var noteikt, ka gadījumos, kad Biroja lēmumus vai citus paziņojumus pārsūta, izmantojot tehniskus sakaru līdzekļus, PAS nodaļu un atbildīgo pārbaudītāju vārdu un uzvārdu var norādīt kādā citā veidā vai identifikācijai izmantot citus līdzekļus, nevis zīmogu.

3.  Lēmumiem, kurus Birojs ir pieņēmis saskaņā ar šo nodaļu un par kuriem var iesniegt apelāciju, pievieno rakstveida paziņojumu, kurā norāda, ka paziņojums par apelāciju jāiesniedz Birojā rakstveidā 2 mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma paziņošanas dienas. Minētajā paziņojumā pievērš pušu uzmanību arī 29. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Puses nevar pamatot savu prasību ar apgalvojumu, ka Birojs nav sniedzis informāciju par apelācijas procesa pieejamību.

43. pants

Procesa mutiskā daļa

1.  Ja Birojs uzskata, ka būtu nepieciešama procesa mutiskā daļa, tā notiek vai nu pēc Biroja iniciatīvas, vai pēc kādas procesā iesaistītas puses lūguma.

2.  Procesa mutiskā daļa pārbaudes komisijā vai iebildumu izskatīšanas komisijā nav atklāta.

3.  Apelācijas padomēs procesa mutiskā daļa, arī lēmuma un attiecīgā gadījumā pārskatītā atzinuma paziņošana, ir atklāta, izņemot gadījumus, kad Apelācijas padomes lemj citādi, jo sabiedrības pielaišana nopietni un nepamatoti varētu radīt neizdevīgu stāvokli kādai procesā iesaistītai pusei.

4.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu kārtību, kādā notiek procesa mutiskā daļa.

44. pants

Pierādījumu iegūšana

1.  Lietas izskatīšanas procesā Birojā pierādījumus sniedz vai iegūst:

a)  uzklausot puses;

b)  iesniedzot informācijas pieprasījumus;

c)  uzrādot dokumentus un lietiskos pierādījumus;

d)  uzklausot lieciniekus;

e)  no ekspertu atzinumiem;

f)  no rakstveida paziņojumiem, kas ir apliecināti ar zvērestu, apstiprināti vai kam ir līdzīgs spēks saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā šāds paziņojums ir sastādīts.

2.  Attiecīgā komisija var uzdot kādam no komisijas locekļiem pārbaudīt sniegtos pierādījumus.

3.  Ja Birojs vai attiecīgā komisija uzskata par vajadzīgu, lai puse, liecinieks vai eksperts sniegtu pierādījumus mutiski, tā izsniedz pavēsti, uzaicinot attiecīgo personu ierasties Birojā. Eksperta uzaicināšanas gadījumā Birojs vai attiecīgā komisija pārbauda, vai minētajam ekspertam nav interešu konflikta. Šādu pavēsti izsniedz vismaz 1vienu mēnesi iepriekš, ja vien nepanāk vienošanos par to, ka uzklausīšana notiks ātrāk. [Gr. 32]

4.  Puses informē par liecinieku vai ekspertu uzklausīšanu Birojā. Tām ir tiesības būt klāt un uzdot lieciniekam vai ekspertam jautājumus.

5.  Izpilddirektors nosaka maksājamo izdevumu summas, tostarp avansa maksājumus, attiecībā uz pierādījumu iegūšanas izmaksām, kā minēts šajā pantā.

6.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu kārtību, kādā notiek pierādījumu iegūšana.

45. pants

Paziņošana

1.  Birojs aizvien paziņo skartajām personām par lēmumiem, tajā skaitā atzinumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu saziņu, no kā skaita kādu termiņu, vai par ko skartajām personām ir jāpaziņo atbilstoši citiem šīs nodaļas vai saskaņā ar šo nodaļu pieņemto aktu noteikumiem, vai kuru izziņošanu norīkojis izpilddirektors.

2.  Paziņošanu var veikt, izmantojot dažādus līdzekļus, tajā skaitā elektroniski. Precīzākas norādes par elektroniskiem līdzekļiem nosaka izpilddirektors.

3.  Ja paziņošanai jāizmanto publisks paziņojums, izpilddirektors nosaka veidu, kādā veic publisku paziņojumu, un nosaka, kurā dienā sākas 1 mēneša termiņš, kura beigās dokumentu uzskata par paziņotu.

4.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu paziņošanas kārtību.

46. pants

Termiņi

1.  Termiņus nosaka pilnos gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņa skaitījums sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma. Termiņš nevar būt īsāks par 1 mēnesi un ilgāks par 6 mēnešiem.

2.  Izpilddirektors pirms katra kalendāra gada sākuma nosaka dienas, kurās Birojs dokumentu pieņemšanai ir slēgts vai kurās Biroja atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu.

3.  Izpilddirektors nosaka pārtraukuma perioda ilgumu gadījumā, ja pasta piegāde dalībvalstī, kurā atrodas Birojs, vispār ir pārtraukta vai ja ir pārtraukta Biroja piekļuve pieļaujamajiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem.

4.  Ja pienācīgu saziņu starp procesā iesaistītajām pusēm un Biroju pārtrauc vai traucē ārkārtas notikumi, piemēram, dabas katastrofa vai streiks, izpilddirektors var noteikt, ka tām procesā iesaistītajām pusēm, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese atrodas attiecīgajā dalībvalstī vai kuras ir iecēlušas pārstāvi, kura darījumdarbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, visus termiņus, kas citos apstākļos būtu beigušies ārkārtas notikumu iestāšanās dienā (kuru nosaka izpilddirektors) vai pēc tās, pagarina līdz izpilddirektora noteiktai dienai. Nosakot minēto termiņa pagarinājuma beigu dienu, izpilddirektors ņem vērā brīdi, kurā ārkārtas notikums beidzās. Ja notikums skar Biroja atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par šādi noteiktu dienu norāda, ka tā attiecas uz visām procesā iesaistītajām pusēm.

5.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu kārtību termiņu aprēķināšanai un to ilguma noteikšanai.

47. pants

Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana

1.  Birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma labo savos lēmumos, arī atzinumos, lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās vai tehniskas kļūdas, kas ir radušās, publicējot informāciju reģistrā.

2.  Ja Birojs reģistrā ir izdarījis ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā Biroja vainas dēļ ir acīmredzama kļūda, tas nodrošina ieraksta anulēšanu vai lēmuma atcelšanu. Reģistra ierakstu anulē vai lēmumu atceļ 1 gada laikā no dienas, kad reģistrā izdarīts ieraksts vai pieņemts attiecīgais lēmums, pirms tam apspriežoties ar procesā iesaistītajām pusēm.

3.  Birojs reģistrē visus šādus labošanas vai anulēšanas gadījumus.

4.  Birojs publicē labojumus un informāciju par anulēšanu.

48. pants

Restitutio in integrum

1.  Pieteikuma iesniedzējam vai jebkurai Birojā saskaņā ar šo nodaļu notiekošā procesā iesaistītai pusei, kura, neskatoties uz to, ka tā darījusi visu konkrētajos apstākļos nepieciešamo, tomēr nav spējusi iekļauties Biroja noteiktajā termiņā, pēc attiecīgās personas lūguma atjauno tās tiesības, ja atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem termiņa neievērošanas tiešās sekas ir kādu tiesību vai atlīdzības iespējas zaudējums.

2.  Tiesību atjaunošanas pieteikumu iesniedz rakstveidā 2 mēnešu laikā kopš termiņa kavējuma cēloņa novēršanas. Šajā laikā veic nepaveikto darbību. Pieteikumu pieņem vienīgi tad, ja kopš neievērotā termiņa beigām ir pagājis ne vairāk kā viens gads.

3.  Tiesību atjaunošanas pieteikumā norāda tā pamatojumu un izklāsta faktus, uz kuriem tas balstās. To uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta nodeva par tiesību atjaunošanu.

4.  Lēmumu par šādu pieteikumu pieņemt PAS nodaļa vai attiecīgā gadījumā Apelācijas padomes.

5.  Šo pantu nepiemēro termiņiem, kas ir minēti šā panta 2. punktā vai 26. panta 1. un 3. punktā.

49. pants

Procesa pārtraukšana

1.  Procesus, kas ir sākti Birojā saskaņā ar šo nodaļu, pārtrauc šādos gadījumos:

a)  ja pieteikuma iesniedzējs vai persona, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota rīkoties pieteikuma iesniedzēja vārdā, ir mirusi vai zaudējusi tiesībspēju. Ja nāve vai tiesībnespēja neietekmē saskaņā ar 37. pantu ieceltā pārstāvja pilnvaras, procesu pārtrauc tikai pēc šāda pārstāvja pieteikuma;

b)  ja pieteikuma iesniedzējam ir liegts turpināt procesu Birojā juridisku iemeslu dēļ, kuri izriet no prasības pret viņa īpašumu;

c)  ja pieteikuma iesniedzēja pārstāvis nevar turpināt procesu Birojā, jo ir miris vai zaudējis tiesībspēju, vai procesa turpināšana tam ir liegta juridisku iemeslu dēļ, kuri izriet no prasības pret viņa īpašumu.

2.  Procesu Birojā atsāk, tiklīdz ir noskaidrota persona, kas ir pilnvarota to turpināt.

3.  Komisija saskaņā ar 54. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātu kārtību procesu atsākšanai Birojā.

50. pants

Izmaksas

1.  Puse, kas zaudējusi iebilduma procesā, tajā skaitā saistītajos apelācijas procesos, sedz otras puses samaksātās nodevas. Zaudējusī puse sedz arī otrai pusei radušās izmaksas, kas bija būtiskas procesam, tajā skaitā ceļa un uzturēšanās izdevumus un atlīdzību pārstāvim, nepārsniedzot maksimālo apmēru, kāds katrai izmaksu kategorijai ir noteikts īstenošanas aktā, ko pieņems saskaņā ar šā panta 7. punktu. Nodevas, ko sedz zaudējusī puse, nepārsniedz summu, ko nodevās samaksājusi otra procesā iesaistītā puse.

2.  Tomēr, ja katras puses prasību dažos punktos apmierina, bet citos noraida, vai ja tas ir nepieciešams taisnīguma ievērošanai, tad PAS nodaļa vai Apelācijas padome izlemj izmaksas sadalīt citādi.

3.  Procesa izbeigšanas gadījumā PAS nodaļa vai Apelācijas padome lemj par izmaksu sadalījumu pēc saviem ieskatiem.

4.  Ja puses PAS nodaļā vai Apelācijas padomē noslēdz vienošanos par izmaksām, kas atšķiras no šā panta 1.–3. punktā paredzētā, attiecīgā struktūra ņem vērā minēto vienošanos.

5.  PAS nodaļa vai Apelācijas padome nosaka izmaksu summu, kas ir jāsedz saskaņā ar šā panta 1.–3. punktu, ja ir jāsedz vienīgi Birojam samaksātās nodevas un pārstāvības izmaksas. Visos pārējos gadījumos atlīdzināmo izmaksu summu pēc pieprasījuma nosaka Apelācijas padomes vai PAS nodaļas kanceleja. Šādu pieprasījumu pieņem vienīgi tad, ja to iesniedz ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā pēc dienas, kurā galīgs kļuvis lēmums, par kuru lūdza noteikt izmaksas, vienlaikus iesniedzot arī rēķinu un apliecinošos pierādījumus. Attiecībā uz pārstāvības izmaksām pietiek ar pārstāvja apliecinājumu par šādu izmaksu rašanos. Attiecībā uz pārējām izmaksām pietiek ar šādu izmaksu ticamības konstatēšanu. Ja izmaksu summu nosaka saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, pārstāvības izmaksas piespriež tādā apmērā, kāds ir noteikts īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 7. punktu, un neatkarīgi no tā, vai tās faktiski ir radušās.

6.  Lēmumos par izmaksu noteikšanu, ko pieņem saskaņā ar šā panta 5. punktu, norāda to pamatojumu, un PAS nodaļa vai Apelācijas padome tos var pārskatīt pēc pieprasījuma, ko iesniedz 1 mēneša laikā pēc dienas, kurā paziņots lēmums par izmaksu segšanu. Pieprasījumu uzskata par iesniegtu vienīgi tad, kad ir samaksāta nodeva par izmaksu summas pārskatīšanu. Par pieprasījumu pārskatīt lēmumu par izmaksu noteikšanu PAS nodaļa vai attiecīgā gadījumā Apelācijas padome lemj bez procesa mutiskās daļas.

7.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir norādīti maksimālie apmēri, kādos zaudējusī puse sedz procesam būtiskas izmaksas, kas faktiski radās uzvarējušai pusei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

8.  Nosakot maksimālos apmērus ceļa un uzturēšanās izmaksu segšanai, Komisija ņem vērā attālumu no puses, pārstāvja, liecinieka vai eksperta dzīvesvietas vai darījumdarbības vietas līdz vietai, kur notiek procesa mutiskā daļa, procesa posmu, kurā izdevumi radušies, un — attiecībā uz pārstāvības izmaksām — nepieciešamību nepieļaut, ka pienākumu segt izmaksas otra puse taktisku apsvērumu dēļ izmanto ļaunprātīgi. Turklāt uzturēšanās izdevumus aprēķina saskaņā ar Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(20). Zaudējusī puse sedz tikai vienas puses un attiecīgā gadījumā tikai viena pārstāvja izmaksas.

51. pants

Lēmumu, kas nosaka izmaksu lielumu, izpilde

1.  Visi Biroja galīgie lēmumi, kas nosaka izmaksu lielumu, ir jāizpilda.

2.  Izpildi reglamentē tās valsts civilprocesuālās normas, kuras teritorijā veic izpildi. Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas atbildīga par 1. punktā minētā lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju Birojam, Tiesai un Komisijai. Izpildes rīkojumu pievieno minētās iestādes lēmumam, kā vienīgo formalitāti pārbaudot lēmuma autentiskumu.

3.  Kad pēc attiecīgās puses lūguma minētās formalitātes ir izpildītas, tā var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, vēršoties tieši kompetentajā iestādē.

4.  Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgās dalībvalsts tiesu piekritībā.

52. pants

Finanšu noteikumi

1.  Izdevumus, kas Birojam rodas, veicot papildu uzdevumus, kuri tam ir uzticēti saskaņā ar šo regulu, sedz no procedurālajām nodevām, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējiem, un daļēji arī no ikgadējām nodevām, ko valsts kompetentajām iestādēm maksā saskaņā ar šo nodaļu piešķirto sertifikātu īpašnieki. Šo daļu sākotnēji nosaka kā konkrētu vērtību, bet ik pēc 5 gadiem pārskata, lai panāktu, ka darbības, ko Birojs veic saskaņā ar šo regulu, kā arī saskaņā ar regulām [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231], [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0222] un [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221], kļūst finansiāli ilgtspējīgas, ciktāl Birojam radušos izdevumus nesedz minētajās regulās paredzētās nodevas.

2.  Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkiem katra valsts kompetentā iestāde veic uzskaiti par ikgadējām nodevām, ko tai maksā saskaņā ar šo nodaļu piešķirto sertifikātu īpašnieki.

3.  Valsts kompetentās iestādes izdevumus, kas tai radušies, piedaloties šajā nodaļā paredzētajos procesos, sedz Birojs, kas tos apmaksā reizi gadā, pamatojoties uz to, cik procesos attiecīgā valsts kompetentā iestāde piedalījusies iepriekšējā gadā.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas nosaka noteikumus par finanšu pārskaitījumiem starp Biroju un dalībvalstīm, šādu pārskaitījumu summas un atlīdzību, kas valsts kompetentajām iestādēm ir jāsaņem no Biroja par līdzdalību procesos, kā paredzēts šā panta 3. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 55. pantā minēto pārbaudes procedūru.

53. pants

Pārejas noteikumi

Šo regulu piemēro attiecībā uz sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.

IV nodaļa

Finanšu noteikumi

54. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 26. panta 13. punktā, 29. panta 8. punktā, 31. pantā, 41. panta 2. punktā, 43. panta 4. punktā, 44. panta 6. punktā, 45. panta 4. punktā, 46. panta 5. punktā un 49. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 13. punktā, 29. panta 8. punktā, 31. pantā, 41. panta 2. punktā, 43. panta 4. punktā, 44. panta 6. punktā, 45. panta 4. punktā, 46. panta 5. punktā un 49. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas ir noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 26. panta 13. punktu, 29. panta 8. punktu, 31. pantu, 41. panta 2. punktu, 43. panta 4. punktu, 44. panta 6. punktu, 45. panta 4. punktu, 46. panta 5. punktu un 49. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad par minēto aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

55. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Papildu aizsardzības sertifikātu komiteja, kas izveidota ar Regulu [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

56. pants

Izvērtēšana

Līdz xxxxxx [PB: ievietot datumu piecus gadus pēc piemērošanas dienas] un turpmāk reizi piecos gados Komisija izvērtē III nodaļas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. [Gr. 33]

57. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1610/96 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

58. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 19. līdz 52. pantu un 54. līdz 56. pantu piemēro no ... [12. mēneša pirmās dienas pēc stāšanās spēkā]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs / priekšsēdētāja

I PIELIKUMS

Atceltā regula un tās secīgo grozījumu saraksts

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(1) OV C, C/2023/865, 8.12.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/865/oj. (2) OV C [...], [...], [...]. lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.). (4) Sk.I pielikumu. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1257/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (OV L 361, 31.12.2012., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (ES OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par zāļu vienoto papildu aizsardzības sertifikātu [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221]. (9) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 ( 2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309 24.11.2009., 1. lpp). (13) 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000.gada 29. novembrī. (14) Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2013 ( 2013. gada 1. marts ), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām (OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par zāļu papildu aizsardzības sertifikātu [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0231]. (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par zāļu vienoto papildu aizsardzības sertifikātu [PB, lūdzu ievietot atsauci uz COM(2023)0221]. (19) Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.). (20) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Komisijas Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).