(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2023)0324),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0204/2023),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0007/2024),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Taisnīgas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un kapitāla tirgu savienības (KTS) pareizas darbības nodrošināšana ir Eiropas Savienības (ES) politiskās prioritātes. Šajā kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vienlaikus apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādi šķēršļi pastāv, piemēram, tāpēc, ka procedūras, saskaņā ar kurām piešķir atvieglojumus no pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti ienākumu izcelsmes vietā par dividenžu vai procentu ienākumiem, kuri samaksāti nerezidentiem ieguldītājiem par publiski tirgotajām akcijām vai obligācijām, ir neefektīvas un nesamērīgi apgrūtinošas. Turklāt, kā liecina nesenie Cum/Ex un Cum/Cum skandāli, ir izrādījies, ka ar pašreizējiem nosacījumiem nepietiek, lai novērstu atkārtotus riskus, ka notiks krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana. Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt ES ieturējuma nodokļa procedūras efektīvākas, vienlaikus stiprinot tās pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tas balstās uz attiecīgām iepriekšējām ES un starptautiskā līmenī īstenotām darbībām, piemēram, Komisijas 2009. gada Ieteikumu par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūru vienkāršošanu28 un ESAO nolīgumos paredzēto atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) iniciatīvu. (1)  Taisnīgas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un kapitāla tirgu savienības (KTS) pareizas darbības nodrošināšana ir Eiropas Savienības (ES) politiskās prioritātes. Šajā kontekstā ir būtiski novērst šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vienlaikus apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādi šķēršļi pastāv, piemēram, tāpēc, ka procedūras, saskaņā ar kurām piešķir atvieglojumus no pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti ienākumu izcelsmes vietā par dividenžu vai procentu ienākumiem, kuri samaksāti nerezidentiem ieguldītājiem par publiski tirgotajām akcijām vai obligācijām, ir neefektīvas un nesamērīgi apgrūtinošas. Šādi šķēršļi rada īpašas problēmas privātajiem ieguldītājiem. Turklāt, kā liecina nesenie Cum/Ex un Cum/Cum skandāli, ir izrādījies, ka ar pašreizējiem nosacījumiem nepietiek, lai novērstu atkārtotus riskus, ka notiks krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana. Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt ES ieturējuma nodokļa procedūras efektīvākas, vienlaikus stiprinot tās pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku. Tas balstās uz attiecīgām iepriekšējām ES un starptautiskā līmenī īstenotām darbībām, piemēram, Komisijas 2009. gada Ieteikumu par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūru vienkāršošanu28 un ESAO nolīgumos paredzēto atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) iniciatīvu. _________________ _________________ 28 Komisijas Ieteikums (2009. gada 19. oktobris) par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 279, 24.10.2009., 8.–11. lpp.). 28 Komisijas Ieteikums (2009. gada 19. oktobris) par ieturamā nodokļa atvieglojumu procedūrām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 279, 24.10.2009., 8. lpp.). Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Gan Cum-Ex, gan Cum-Cum shēmas paredz dividenžu maksājumiem piemērotā ienākumu izcelsmes vietā ieturētā nodokļa atmaksas pieprasīšanu, uz ko tās saņēmējiem nebija tiesību, un tā kā tiek lēsts, ka laikposmā no 2001. gada līdz 2012. gadam attiecīgajās 11 dalībvalstīs šīs shēmas nodokļu maksātājiem radīja kopējās izmaksas aptuveni 55 miljardu EUR apmērā1a; 2021. gadā izdarītajos atklājumos par minēto praksi tiek lēsts, ka tā 10 valstīm, tostarp dažām dalībvalstīm, ir radījusi zaudējumus 141 miljarda EUR apmērā1b; Cum-Ex un Cum-Cum shēmas ir atzītas par nelikumīgām, un par tām būtu jāsauc pie atbildības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. _________________ 1a https://www.dw.com/en/cum-ex-tax-scandal-cost-european-treasuries-55-billion/a-45935370 1b https://taxation-customs.ec.europa.eu/system/files/2023-06/SWD_2023_216_1_EN_impact_assessment_part1_v2.pdf Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Lai dalībvalstīs stiprinātu iespējamas krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un apkarošanas spējas, ko pašlaik mazina sadrumstalotība un vispārējs uzticamas un savlaicīgas informācijas trūkums par ieguldītājiem, ir jāizveido pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku noturīgs kopējs satvars atvieglojumu piemērošanai pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros uzliktiem pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem. Šim satvaram būtu jāpanāk konverģence starp dažādām ES piemērotām atvieglojumu procedūrām, vienlaikus nodrošinot attiecīgi vērtspapīru emitentiem, ieturējuma nodokļa aģentiem, finanšu starpniekiem un dalībvalstīm pārredzamību un noteiktību attiecībā uz ieguldītāju identitāti. Šajā nolūkā satvaram būtu jābalstās uz automatizētām procedūrām, piemēram, uz digitalizētām (procedūras un formas ziņā) nodokļu rezidenta apliecībām, kas ir priekšnoteikums ieguldītāju piekļuvei jebkādām atvieglojumu vai atmaksas procedūrām. Šim satvaram vajadzētu būt arī pietiekami elastīgam, lai pienācīgi ņemtu vērā dažādās dalībvalstīs piemērojamās atšķirīgās sistēmas, vienlaikus nodrošinot lielāku konverģenci un atbilstošus instrumentus cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku. (2)  Lai dalībvalstīs stiprinātu iespējamas krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un apkarošanas spējas, ko pašlaik mazina sadrumstalotība un vispārējs uzticamas un savlaicīgas informācijas trūkums par ieguldītājiem, ir jāizveido pret krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas risku noturīgs kopējs satvars atvieglojumu piemērošanai pārrobežu ieguldījumiem vērtspapīros uzliktiem pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem. Šim satvaram būtu jāpanāk konverģence starp dažādām ES piemērotām atvieglojumu procedūrām, vienlaikus nodrošinot attiecīgi vērtspapīru emitentiem, ieturējuma nodokļa aģentiem, finanšu starpniekiem un dalībvalstīm pārredzamību un noteiktību attiecībā uz ieguldītāju identitāti. Šajā nolūkā satvaram būtu jābalstās uz automatizētām procedūrām, piemēram, uz digitalizētām (procedūras un formas ziņā) nodokļu rezidenta apliecībām, kas ir priekšnoteikums ieguldītāju piekļuvei jebkādām atvieglojumu vai atmaksas procedūrām. Šim satvaram vajadzētu būt arī pietiekami elastīgam, lai pienācīgi ņemtu vērā dažādās dalībvalstīs piemērojamās atšķirīgās sistēmas, vienlaikus nodrošinot lielāku konverģenci un atbilstošus instrumentus cīņai pret ļaunprātīgu izmantošanu, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku. Lai šī direktīva būtu sekmīga, dalībvalstīm ir jānodrošina nodokļu administrācijām instrumenti, ar kuriem drošā un savlaicīgā veidā risināt atmaksas / atvieglojumu procedūras izcelsmes vietā un pastiprināt centienus digitalizētu, automatizētu un labāk koordinētu galveno elementu nodrošināšanā. Šajā nolūkā ir nepieciešams arī apmācīt attiecīgos darbiniekus, kas uzrauga digitālos rīkus. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Lai nodrošinātu, ka visiem ES nodokļu maksātājiem ir pieejams kopējs, atbilstošs un iedarbīgs pierādījums par to rezidenci nodokļu vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizmanto automatizētas procedūras, lai nodokļu rezidenta apliecības izdotu vienā un tai pašā atpazīstamā un pieņemamā digitālā formā un ar vienādu saturu. Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, apliecībai vajadzētu būt derīgai vismaz visu to gadu, kurā tā ir izdota, un citām dalībvalstīm visā šai periodā tā būtu jāatzīst. Dalībvalstis var atcelt izdoto e-TRC, ja nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka faktiskā rezidence nodokļu vajadzībām konkrētajā gadā nesakrīt ar apliecībā norādīto. Lai varētu efektīvi identificēt ES uzņēmumus, apliecībā būtu jāiekļauj informācija par Eiropas vienoto identifikācijas numuru (EVIN). (4)  Lai nodrošinātu, ka visiem ES nodokļu maksātājiem ir pieejams kopējs, atbilstošs un iedarbīgs pierādījums par to rezidenci nodokļu vajadzībām, dalībvalstīm būtu jāizmanto automatizētas procedūras, lai nodokļu rezidenta apliecības izdotu vienā un tai pašā atpazīstamā un pieņemamā digitālā formā un ar vienādu saturu. Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, apliecībai vajadzētu būt derīgai vismaz visu to gadu, kurā tā ir izdota, un citām dalībvalstīm visā šai periodā tā būtu jāatzīst. e-TRC būtu jāiekļauj arī atsauce uz piemērojamiem nolīgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Dalībvalstis var atcelt izdoto e-TRC, ja nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka faktiskā rezidence nodokļu vajadzībām konkrētajā gadā nesakrīt ar apliecībā norādīto. Lai varētu efektīvi identificēt ES uzņēmumus, apliecībā būtu jāiekļauj informācija par Eiropas vienoto identifikācijas numuru (EVIN). Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)  Lai nodrošinātu tādu vienību nodokļu seku efektivitāti, kuras tiek atzītas par čaulas vienībām, kā paredzēts Komisijas priekšlikumā Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus, lai novērstu čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām, un groza Direktīvu 2011/16/ES1a (UNSHELL direktīva), ir jāsaskaņo UNSHELL direktīvā paredzētās procedūras nodokļu seku noteikšanai un šajā direktīvā paredzētās procedūras elektroniskas nodokļu rezidenta apliecības izdošanai. Tādēļ Padomei būtu jāprecizē mijiedarbība starp UNSHELL direktīvā definētajām nodokļu sekām un šajā direktīvā definētās elektroniskās nodokļu rezidenta apliecības izdošanu. _______________ 1a COM(2021)0565. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Tā kā finanšu starpnieki, kas visbiežāk darbojas vērtspapīru maksājumu ķēdēs, ir lielas iestādes, kā tās definētas Kapitāla prasību regulā (KPR)29, kā arī centrālie vērtspapīru depozitāriji, kas sniedz ieturējuma nodokļa aģentu pakalpojumus, šīm vienībām vajadzētu būt pienākumam pieprasīt reģistrāciju dalībvalstu reģistros, kas izveidoti, kā minēts iepriekš. Citiem finanšu starpniekiem būtu jāļauj pieprasīt reģistrāciju pēc saviem ieskatiem. Finanšu starpniekam pašam būtu jāpieprasa reģistrācija, iesniedzot dalībvalsts izraudzītai kompetentajai iestādei pieteikumu, tostarp pierādījumus, ka finanšu starpnieks atbilst noteiktām prasībām. Prasību mērķis ir pārliecināties, ka pieprasītājs starpnieks atbilst attiecīgo ES noteikumu prasībām un tiek uzraudzīta starpnieka atbilstība tām. Ja finanšu starpnieks ir iedibināts ārpus ES, uz to jāattiecas tā rezidences trešās valsts tiesību aktiem, kas ir salīdzināmi ar šo direktīvu tās nolūku ziņā, un rezidences trešā valsts nedrīkst būt iekļauta ne ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, I pielikumā, ne augsta riska trešo valstu ES sarakstā (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas saraksts). Trešās valsts finanšu starpnieka atbilstība attiecīgajām ES prasībām attiecas tikai uz šajā direktīvā noteiktajiem nolūkiem un neietekmē citu tiesību un pienākumu īstenošanu vai piemērošanu saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem. Kad finanšu starpnieki ir reģistrēti, tie attiecīgajā dalībvalstī būtu jāuzskata par “sertificētiem finanšu starpniekiem” un uz tiem būtu jāattiecina attiecīgie ziņošanas un paziņošanas pienākumi saskaņā ar šo direktīvu, vienlaikus piešķirot tiesības pieprasīt šajā direktīvā noteikto atvieglojumu procedūru piemērošanu. Dalībvalstīm, kas uztur valsts reģistru, būtu arī jārīkojas, lai no tā svītrotu jebkuru sertificētu finanšu starpnieku, kas to pieprasa vai kas vairs neatbilst attiecīgajām prasībām. Turklāt šīs dalībvalstis var nolemt noteikt, ka no valsts reģistra tiek svītroti sertificēti finanšu starpnieki, par kuriem konstatēts, ka tie vairākas reizes ir pārkāpuši savus pienākumus. Ja dalībvalsts veic šādu svītrošanas darbību, tai būtu attiecīgi jāinformē citas dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru, lai tās varētu novērtēt, vai tas pats sertificētais finanšu starpnieks būtu jāsvītro no to valsts reģistra. Uz skarto pušu tiesībām un pienākumiem, tostarp jebkura tāda lēmuma pārsūdzību, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar reģistrāciju valsts reģistrā un svītrošanu no tā, attiecas attiecīgo dalībvalstu tiesību akti. (6)  “Cum-Ex” un “Cum-Cum” jeb dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmas attiecas uz praksi tirgot akcijas tādā veidā, lai slēptu faktiskā īpašnieka identitāti un ļautu abām vai vairākām iesaistītajām pusēm pieprasīt nodokļa atmaksu ienākumu gūšanas vietā par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi, un tā kā šajās noziedzīgajās darbībās ir bijuši iesaistīti finanšu starpnieki. Tā kā finanšu starpnieki, kas visbiežāk darbojas vērtspapīru maksājumu ķēdēs, ir lielas iestādes, kā tās definētas Kapitāla prasību regulā (KPR)29, kā arī centrālie vērtspapīru depozitāriji, kas sniedz ieturējuma nodokļa aģentu pakalpojumus, šīm vienībām vajadzētu būt pienākumam pieprasīt reģistrāciju dalībvalstu reģistros, kas izveidoti, kā minēts iepriekš. Citiem finanšu starpniekiem būtu jāļauj pieprasīt reģistrāciju pēc saviem ieskatiem. Finanšu starpniekam pašam būtu jāpieprasa reģistrācija, iesniedzot dalībvalsts izraudzītai kompetentajai iestādei pieteikumu, tostarp pierādījumus, ka finanšu starpnieks atbilst noteiktām prasībām. Prasību mērķis ir pārliecināties, ka pieprasītājs starpnieks atbilst attiecīgo ES noteikumu prasībām un tiek uzraudzīta starpnieka atbilstība tām. Ja finanšu starpnieks ir iedibināts ārpus ES, uz to jāattiecas tā rezidences trešās valsts tiesību aktiem, kas ir salīdzināmi ar šo direktīvu tās nolūku ziņā, un rezidences trešā valsts nedrīkst būt iekļauta ne ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, I pielikumā, ne augsta riska trešo valstu ES sarakstā (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas saraksts). Trešās valsts finanšu starpnieka reģistrācija būtu jāīsteno ar minimālu administratīvo darbu. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm nodrošināt saskaņotu izpratni par salīdzināmiem tiesību aktiem trešās valstīs. Trešās valsts finanšu starpnieka atbilstība attiecīgajām ES prasībām attiecas tikai uz šajā direktīvā noteiktajiem nolūkiem un neietekmē citu tiesību un pienākumu īstenošanu vai piemērošanu saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem. Kad finanšu starpnieki ir reģistrēti, tie attiecīgajā dalībvalstī būtu jāuzskata par “sertificētiem finanšu starpniekiem” un uz tiem būtu jāattiecina attiecīgie ziņošanas un paziņošanas pienākumi saskaņā ar šo direktīvu, vienlaikus piešķirot tiesības pieprasīt šajā direktīvā noteikto atvieglojumu procedūru piemērošanu. Dalībvalstīm, kas uztur valsts reģistru, būtu arī jārīkojas, lai no tā svītrotu jebkuru sertificētu finanšu starpnieku, kas to pieprasa vai kas vairs neatbilst attiecīgajām prasībām. Turklāt šīs dalībvalstis var nolemt noteikt, ka no valsts reģistra tiek svītroti sertificēti finanšu starpnieki, par kuriem konstatēts, ka tie vairākas reizes ir pārkāpuši savus pienākumus, vai tiem tiek liegta piekļuve atvieglojumu sistēmai. Ja dalībvalsts veic šādu svītrošanas vai noraidīšanas darbību, tai būtu attiecīgi jāinformē citas dalībvalstis, kas uztur valsts reģistru, lai tās varētu novērtēt, vai tas pats sertificētais finanšu starpnieks būtu jāsvītro no to valsts reģistra. Uz skarto pušu tiesībām un pienākumiem, tostarp jebkura tāda lēmuma pārsūdzību, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar reģistrāciju valsts reģistrā un svītrošanu no tā, attiecas attiecīgo dalībvalstu tiesību akti. __________________ __________________ 29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.). 29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai padarītu kapitāla tirgu savienību iedarbīgāku un konkurētspējīgāku, būtu jāatvieglo un jāpaātrina procedūras, kā piemērot atvieglojumu pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti par ienākumiem no vērtspapīriem, ja attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir snieguši atbilstīgu informāciju, tostarp par ieguldītāja identitāti. Attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir visi sertificētie finanšu starpnieki maksājumu ķēdē starp ieguldītāju un vērtspapīru emitentu, un tiem varētu pieprasīt arī sniegt informāciju par maksājumiem, ko veic nesertificēti finanšu starpnieki ķēdē, saskaņā ar katras dalībvalsts politisko izvēli. Ņemot vērā dažādās pieejas dalībvalstīs, ir paredzēti divi procedūru veidi: (i) atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā, tieši piemērojot atbilstošu nodokļa likmi ieturēšanas brīdī, un ii) ātra atmaksa ne vairāk kā 50 dienu laikā no dividendes izmaksas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad obligāciju emitentam jāmaksā procenti obligāciju turētājam (kupona datums). Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem ieviest jebkuru no abām procedūrām vai abu procedūru kombināciju, vienlaikus nodrošinot, ka visiem ieguldītājiem ir pieejama vismaz viena no tām, ja ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis šīs procedūras īsteno pienācīgi un savlaicīgi, ir lietderīgi piemērot procentus par tādu pārmaksāto ieturējuma nodokļu novēlotu atmaksu, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmantot šīs procedūras. Ja attiecīgās prasības nav izpildītas vai ja attiecīgais ieguldītājs to vēlas, dalībvalstīm būtu jāpiemēro savas pastāvošās standarta atmaksas procedūras, lai piemērotu atvieglojumu pārmaksātajiem ieturējuma nodokļiem. Jebkurā gadījumā reģistrētiem īpašniekiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, un to pilnvarotajiem pārstāvjiem būtu jāsaglabā tiesības atprasīt pārmaksāto ieturējuma nodokli, kas samaksāts dalībvalstī, ja tie sniedz pierādījumus par atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem. (8)  Lai padarītu kapitāla tirgu savienību iedarbīgāku un konkurētspējīgāku, būtu jāatvieglo un jāpaātrina procedūras, kā piemērot atvieglojumu pārmērīgiem nodokļiem, kas ieturēti par ienākumiem no vērtspapīriem, ja attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir snieguši atbilstīgu informāciju, tostarp par ieguldītāja identitāti. Attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir visi sertificētie finanšu starpnieki maksājumu ķēdē starp ieguldītāju un vērtspapīru emitentu, un tiem varētu pieprasīt arī sniegt informāciju par maksājumiem, ko veic nesertificēti finanšu starpnieki ķēdē, saskaņā ar katras dalībvalsts politisko izvēli. Ņemot vērā dažādās pieejas dalībvalstīs, ir paredzēti divi procedūru veidi: (i) atvieglojums ienākumu izcelsmes vietā, tieši piemērojot atbilstošu nodokļa likmi ieturēšanas brīdī, un ii) ātra atmaksa ne vairāk kā 50 dienu laikā no dividendes izmaksas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad obligāciju emitentam jāmaksā procenti obligāciju turētājam (kupona datums). Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pēc saviem ieskatiem ieviest jebkuru no abām procedūrām vai abu procedūru kombināciju, vienlaikus nodrošinot, ka visiem ieguldītājiem ir pieejama vismaz viena no tām, ja ir izpildītas šīs direktīvas prasības. Lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis šīs procedūras īsteno pienācīgi un savlaicīgi, ir lietderīgi piemērot procentus par tādu pārmaksāto ieturējuma nodokļu novēlotu atmaksu, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmantot šīs procedūras. Ja attiecīgās prasības nav izpildītas vai ja attiecīgais ieguldītājs to vēlas, dalībvalstīm būtu jāpiemēro savas pastāvošās standarta atmaksas procedūras, lai piemērotu atvieglojumu pārmaksātajiem ieturējuma nodokļiem. Jebkurā gadījumā reģistrētiem īpašniekiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, un to pilnvarotajiem pārstāvjiem būtu jāsaglabā tiesības atprasīt pārmaksāto ieturējuma nodokli, kas samaksāts dalībvalstī, ja tie sniedz pierādījumus par atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noraidīt atmaksas pieprasījumu, ja ir ierosināta pārbaudes procedūra vai nodokļu revīzija, pamatojoties uz riska novērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem.  Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Lai aizsargātu pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu sistēmas, dalībvalstīm, kuras uztur valsts reģistru, būtu arī jāpieprasa sertificētiem finanšu starpniekiem pārbaudīt to ieguldītāju atbilstību, kuri vēlas pieprasīt atvieglojumu. Jo īpaši, sertificētiem finanšu starpniekiem būtu jāsaņem attiecīgā ieguldītāja nodokļu rezidenta apliecība un deklarācija, ka šis ieguldītājs ir maksājuma patiesais labuma guvējs saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Tiem būtu arī jāpārbauda piemērojamā ieturējuma nodokļa likme, pamatojoties uz ieguldītāja konkrētajiem apstākļiem, un jānorāda, vai tie ir informēti par jebkādu finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā. Sertificētie finanšu starpnieki būtu jāsauc pie atbildības par nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies šo pienākumu neatbilstošas izpildes dēļ, ciktāl to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā radušies šādi zaudējumi. Lai nodrošinātu sertificētiem finanšu starpniekiem uzliktā sloga un atbildības samērīgumu, visām atvieglojumu procedūrām, kurās ļaunprātīgas izmantošanas risks ir zems, un jo īpaši gadījumos, kad dividendes kopējā summa, kas ieguldītājam samaksāta par līdzdalību uzņēmumā, ir mazāka par 1000 EUR, būtu jāpiemēro mazāki pārbaudes pienākumi. Ja šāda ļaunprātīga izmantošana ir pierādīta citādi, dalībvalstis tomēr var piemērot sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp liegt izmantot šajā direktīvā paredzētās atvieglojumu sistēmas, bet tās nevar saukt pie atbildības sertificētus finanšu starpniekus par to, ka tie nav veikuši pārbaudi. (9)  Lai aizsargātu pārmērīgu ieturējuma nodokļu atvieglojumu sistēmas, dalībvalstīm, kuras uztur valsts reģistru, būtu arī jāpieprasa sertificētiem finanšu starpniekiem pārbaudīt to ieguldītāju atbilstību, kuri vēlas pieprasīt atvieglojumu. Jo īpaši, sertificētiem finanšu starpniekiem būtu jāsaņem attiecīgā ieguldītāja nodokļu rezidenta apliecība un deklarācija, ka šis ieguldītājs ir maksājuma patiesais labuma guvējs saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem. Tiem būtu arī jāpārbauda piemērojamā ieturējuma nodokļa likme, pamatojoties uz ieguldītāja konkrētajiem apstākļiem, un jānorāda, vai tie ir informēti par jebkādu finanšu shēmu, kas ietver pamatā esošos vērtspapīrus un kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā. Pienācīgas pārbaudes prasības varētu piemērot katru gadu. Sertificētie finanšu starpnieki būtu jāsauc pie atbildības par nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies šo pienākumu neatbilstošas izpildes dēļ, ciktāl to paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kurā radušies šādi zaudējumi. Lai nodrošinātu sertificētiem finanšu starpniekiem uzliktā sloga un atbildības samērīgumu, visām atvieglojumu procedūrām, kurās ļaunprātīgas izmantošanas risks ir zems, un jo īpaši gadījumos, kad dividendes kopējā summa, kas ieguldītājam samaksāta par līdzdalību uzņēmumā, ir mazāka par 1500 EUR, būtu jāpiemēro mazāki pārbaudes pienākumi. Ja šāda ļaunprātīga izmantošana ir pierādīta citādi, dalībvalstis tomēr var piemērot sankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp liegt izmantot šajā direktīvā paredzētās atvieglojumu sistēmas, bet tās nevar saukt pie atbildības sertificētus finanšu starpniekus par to, ka tie nav veikuši pārbaudi. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Ierosināto noteikumu pareiza īstenošana un izpildes panākšana katrā attiecīgajā dalībvalstī ir ļoti svarīga, lai veicinātu KTS kopumā, kā arī lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzi, un tāpēc Komisijai tā būtu jāuzrauga. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai īstenošanas aktā noteiktā informācija par to, kā to teritorijā tiek īstenoti valsts pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un kā tiek panākta to izpilde. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, būtu jāsagatavo izvērtējums, kurā izvērtēts ierosināto jauno noteikumu iedarbīgums. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāapsver nepieciešamība atjaunināt noteikumus, kas ieviesti saskaņā ar šo direktīvu. (12)  Ierosināto noteikumu pareiza īstenošana un izpildes panākšana katrā attiecīgajā dalībvalstī ir ļoti svarīga, lai veicinātu KTS kopumā, kā arī lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzi, un tāpēc Komisijai tā būtu jāuzrauga. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai īstenošanas aktā noteiktā statistikas informācija par to, kā to teritorijā tiek īstenoti valsts pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un kā tiek panākta to izpilde. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, būtu jāsagatavo izvērtējums, kurā izvērtēts ierosināto jauno noteikumu iedarbīgums. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāapsver nepieciešamība atjaunināt noteikumus, kas ieviesti saskaņā ar šo direktīvu. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums (14)  Visai persondatu apstrādei, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/67931. Finanšu starpnieki un dalībvalstis var apstrādāt persondatus saskaņā ar šo direktīvu tikai ar mērķi kalpot vispārējām sabiedrības interesēm, proti, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aizsargātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu, kas uzlabo sociālās, politiskās un ekonomiskās iekļaušanas iespējas dalībvalstīs. Lai nodrošinātu šā mērķa iedarbīgu īstenošanu, ir jāierobežo dažas personu tiesības, ko paredz iepriekš minētā regula, jo īpaši tiesības tikt informētam par savu datu apstrādi un tās apjomu, kā arī tiesības dot piekrišanu konkrētu veidu datu apstrādei. (14)  Visai persondatu apstrādei, kas veikta saistībā ar šo direktīvu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679. Finanšu starpnieki un dalībvalstis var apstrādāt persondatus saskaņā ar šo direktīvu tikai ar mērķi kalpot vispārējām sabiedrības interesēm, proti, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aizsargātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu, kas uzlabo sociālās, politiskās un ekonomiskās iekļaušanas iespējas dalībvalstīs. Piekļuve šiem datiem būtu jāsniedz tikai vienībām, kas piedalās IN atvieglojumu procedūrās saskaņā ar šo direktīvu. Būtu jānosūta tikai minimāls persondatu apjoms, kas nepieciešams, lai konstatētu nepietiekamu ziņošanu, neziņošanu, krāpšanu nodokļu jomā vai ļaunprātīgu izmantošanu. Visbeidzot, persondati būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams šim nolūkam. Lai nodrošinātu šā mērķa iedarbīgu īstenošanu, ir jāierobežo dažas personu tiesības, ko paredz iepriekš minētā regula, ciktāl šādu tiesību īstenošana var apdraudēt izmeklēšanu, jo īpaši tiesības tikt informētam par savu datu apstrādi un tās apjomu, kā arī tiesības dot piekrišanu konkrētu veidu datu apstrādei. Tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas pamatoja ierobežojumu, datu subjektu tiesības būtu jāatjauno. _________________ _________________ 31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.). 31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)   Šī direktīva būtu regulāri jāpārskata, lai vēl vairāk atvieglotu nodokļu atvieglojumu piešķiršanu privātajiem ieguldītājiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 19. punkts (19)  “nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgums” ir vienošanās vai konvencija, kas paredz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākumiem un attiecīgā gadījumā uz kapitālu un ir spēkā starp divām (vai vairākām) valstīm; (19)  “nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgums” ir vienošanās vai konvencija, kas paredz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākumiem un attiecīgā gadījumā uz kapitālu un ir spēkā starp divām (vai vairākām) jurisdikcijām; Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis izdod e-TRC vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ievērojot 4. punktu. e-TRC atbilst I pielikuma tehniskajām prasībām un ietver šādu informāciju: 2.  Dalībvalstis izdod e-TRC, pamatojoties uz pieejamo informāciju, trīs darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ievērojot 4. punktu. e-TRC atbilst I pielikuma tehniskajām prasībām un ietver šādu informāciju: Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  nodokļu maksātāja vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, ja nodokļu maksātājs ir fiziska persona, vai tā nosaukums un Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN), ja nodokļu maksātājs ir juridiska persona; (a)  nodokļu maksātāja vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, ja nodokļu maksātājs ir fiziska persona, vai tā nosaukums un Eiropas vienotais identifikācijas numurs (EVIN), ja nodokļu maksātājs ir juridiska persona, kur tas ir pieejams; Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) (fa)   nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgums; Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – g apakšpunkts (g)  jebkura papildu informācija, kura var būt būtiska, ja apliecība ir izdota nolūkiem, kas nav ieturējuma nodokļa atvieglojuma piešķiršana saskaņā ar šo direktīvu, vai informācija, kura jāiekļauj nodokļu rezidenta apliecībā saskaņā ar ES tiesību aktiem. svītrots Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts 4.  Ja konkrētā nodokļu maksātāja rezidences nodokļu vajadzībām pārbaudei ir nepieciešama vairāk nekā viena darbdiena, dalībvalsts informē personu, kas pieprasījusi apliecību, par vajadzīgo papildu laiku un kavējuma iemesliem. 4.  Ja konkrētā nodokļu maksātāja rezidences nodokļu vajadzībām pārbaudei ir nepieciešamas vairāk nekā piecas darbdienas, dalībvalsts informē personu, kas pieprasījusi apliecību, par vajadzīgo papildu laiku un kavējuma iemesliem, kas jebkurā gadījumā nepārsniedz piecas darbdienas. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis, ievērojot 3. punktu, atzīst, ka e-TRC, ko izdevusi cita dalībvalsts, ir pietiekams pierādījums, ka nodokļu maksātāja rezidence ir šajā citā dalībvalstī. 5.  Dalībvalstis, ievērojot 3. punktu, atzīst, ka e-TRC, ko izdevusi cita dalībvalsts, ir pietiekams pierādījums, ka nodokļu maksātāja rezidence ir šajā citā dalībvalstī. Jebkurā gadījumā dalībvalstis var pierādīt savu rezidenci nodokļu vajadzībām savā jurisdikcijā.  Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai pieprasītu fiziskai personai vai vienībai, ko uzskata par rezidentu to jurisdikcijā nodokļu vajadzībām, informēt nodokļu iestādes, kas izdod e-TRC, par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt e-TRC derīgumu vai saturu. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 6. punkts 6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka standarta datorizētas veidlapas, arī valodu lietojuma kārtību, un tehniskos protokolus, arī drošības standartus, e-TRC izdošanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru. 6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka standarta datorizētas veidlapas mašīnlasāmā formātā, arī valodu lietojuma kārtību, un tehniskos protokolus, arī drošības standartus, e-TRC izdošanai. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. pantā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns) (da)   informācija par maksām, ko iekasē par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo direktīvu. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu starpnieks tiek reģistrēts to sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistrā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad finanšu starpnieks ir iesniedzis pieprasījumu, kas pierāda, ka ir izpildītas visas šīs prasības: 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka finanšu starpnieks tiek reģistrēts to sertificēto finanšu starpnieku valsts reģistrā divu mēnešu laikā pēc tam, kad finanšu starpnieks ir iesniedzis pieprasījumu, kas pierāda, ka ir izpildītas visas šīs prasības: Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir kredītiestāde, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 12. vai 14. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; vai, ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai salīdzināmiem rezidences trešās valsts tiesību aktiem; (b)  ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir kredītiestāde, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 12. vai 14. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām veikt glabāšanas darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktu vai salīdzināmiem trešās valsts tiesību aktiem; vai, ja pieprasītājs finanšu starpnieks ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, tam ir atļauja rezidences jurisdikcijā nodokļu vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai salīdzināmiem rezidences trešās valsts tiesību aktiem; Komisija izdod norādījumus par minimālajiem standartiem attiecībā uz salīdzināmiem tiesību aktiem; Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Finanšu starpnieki nekavējoties paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu. 2.  Finanšu starpnieki bez liekas kavēšanās paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkurām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu, vajadzības gadījumā iesniedzot attiecīgos dokumentus. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Dalībvalstis pēc iespējas ātrāk informē visas pārējās dalībvalstis par reģistrācijas noraidīšanu saskaņā ar Padomes Direktīvas 2011/16/ES1a 9. pantu. ____________________ 1a Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/16/oj). Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalsts, kas no sava valsts reģistra svītro sertificētu finanšu starpnieku, nekavējoties informē visas pārējās dalībvalstis, kuras uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu. 3.  Dalībvalsts, kas no sava valsts reģistra svītro sertificētu finanšu starpnieku, saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES bez liekas kavēšanās informē visas pārējās dalībvalstis, kuras uztur valsts reģistru saskaņā ar 5. pantu, norādot svītrošanas iemeslus saskaņā ar 1. un 2. punktu. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstis atjaunina savus valsts reģistrus, lai atspoguļotu to finanšu starpnieku statusu, kuriem vairs nav sertifikācijas. Gadījumos, kad sertificēta finanšu starpnieka svītrošana izriet no dalībvalsts lēmuma, reģistrā skaidri norāda šādas rīcības konkrētos iemeslus. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, ziņot kompetentajai iestādei II pielikumā minēto informāciju cik drīz vien iespējams pēc ieraksta datuma, ja vien ieraksta datumā nav kādas neizpildītas norēķinu instrukcijas par kādu darījuma daļu, un tādā gadījumā ziņošana par šo darījumu notiek pēc iespējas ātrāk pēc norēķina. Ja 20 dienas pēc ieraksta datuma norēķins par kādu darījuma daļu joprojām nav veikts, sertificētie finanšu starpnieki ziņo nākamo 5 kalendāro dienu laikā, norādot daļu, par kuru norēķins vēl nav veikts. 1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, ziņot kompetentajai iestādei II pielikumā minēto informāciju cik drīz vien iespējams ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā pēc ieraksta datuma, ja vien ieraksta datumā nav kādas neizpildītas norēķinu instrukcijas par kādu darījuma daļu, un tādā gadījumā ziņošana par šo darījumu notiek pēc iespējas ātrāk pēc norēķina. Ja 15 dienas pēc ieraksta datuma norēķins par kādu darījuma daļu joprojām nav veikts, sertificētie finanšu starpnieki ziņo nākamo 5 kalendāro dienu laikā, norādot daļu, par kuru norēķins vēl nav veikts. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis paredz, ka sertificētiem finanšu starpniekiem nav jāziņo II pielikuma E sadaļā minētā informācija, ja kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1000 EUR. 2.  Dalībvalstis paredz, ka sertificētiem finanšu starpniekiem nav jāziņo II pielikuma E sadaļā minētā informācija, ja kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1500 EUR. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, piecus gadus glabāt dokumentāciju, kas apliecina ziņoto informāciju, un nodrošināt piekļuvi jebkurai citai informācijai, kā arī piekļuvi savām telpām revīzijas nolūkā un pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem dzēst vai anonimizēt visus persondatus, kas iekļauti šajā dokumentācijā, tūlīt pēc revīzijas pabeigšanas un ne vēlāk kā piecus gadus pēc ziņošanas. 5.  Dalībvalstis pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem, kas reģistrēti to valsts reģistrā, sešus gadus glabāt dokumentāciju, kas apliecina ziņoto informāciju, un nodrošināt piekļuvi jebkurai citai informācijai, kā arī piekļuvi savām telpām revīzijas nolūkā un pieprasa sertificētajiem finanšu starpniekiem dzēst vai anonimizēt visus persondatus, kas iekļauti šajā dokumentācijā, tūlīt pēc revīzijas pabeigšanas un ne vēlāk kā sešus gadus pēc ziņošanas. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – a apakšpunkts (a)  dividende ir izmaksāta par publiski tirgotu akciju, ko reģistrētais īpašnieks ieguvis divu dienu laikā pirms bezdividenžu datuma; (a)  dividende ir izmaksāta par publiski tirgotu akciju, ko reģistrētais īpašnieks ieguvis piecu dienu laikā pirms bezdividenžu datuma; Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstu kontroles pilnvaras saskaņā ar to tiesību aktiem attiecībā uz ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kuriem piemērots atbrīvojums, nav ierobežotas. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētais finanšu starpnieks, kas pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu reģistrēta īpašnieka vārdā, saņem no šā reģistrētā īpašnieka deklarāciju par to, ka reģistrētais īpašnieks: 1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sertificētais finanšu starpnieks, kas pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu reģistrēta īpašnieka vārdā, saņem no šā reģistrētā īpašnieka deklarāciju par to, ka reģistrētais īpašnieks: Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  ir dividendes vai procentu patiesais labuma guvējs, kā definēts izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos; kā arī (a)  ir dividendes vai procentu patiesais labuma guvējs, kā definēts izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos vai nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumā; kā arī Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sertificētie finanšu starpnieki, kas reģistrēta īpašnieka vārdā pieprasa atvieglojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu, pārbauda: 2.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sertificētie finanšu starpnieki, kas reģistrēta īpašnieka vārdā pieprasa atvieglojumu saskaņā ar 12. un/vai 13. pantu, pārbauda: Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) (aa)   Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) identificētos riskus saistībā ar uzturēšanās un pilsonības shēmām, kas saistītas ar to, ka reģistrētie īpašnieki, iespējams, ļaunprātīgi izmanto e-TRC, ko izdevušas dalībvalstis vai trešās valstis, kuras piedāvā šādas shēmas; Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d)  dividendes izmaksas gadījumā un pamatojoties uz sertificētajam finanšu starpniekam pieejamo informāciju — vai pastāv kāda finanšu shēma, kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā, ja vien dividende, kas reģistrētajam īpašniekam izmaksāta par katru turēto identisku akciju grupu, nepārsniedz 1000 EUR. (d)  dividendes izmaksas gadījumā un pamatojoties uz sertificētajam finanšu starpniekam pieejamo informāciju — vai pastāv kāda finanšu shēma, kas vēl nav nokārtota, kam vēl nav beidzies termiņš vai kas nav vēl citādi izbeigta bezdividenžu datumā, ja vien dividende, kas reģistrētajam īpašniekam izmaksāta par katru turēto identisku akciju grupu, nepārsniedz 1500 EUR. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Dalībvalstis var atļaut saņemt deklarāciju saskaņā ar 1. punktu un veikt pārbaudes saskaņā ar 2. punktu katru gadu un ad hoc gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka ir mainījušies apstākļi vai informācija ir nepareiza vai neuzticama. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Komisija ir pilnvarota pieņemt vadlīnijas 2. punktā noteikto prasību izpildei. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 13.pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var atļaut sertificētiem finanšu starpniekiem, kas uztur reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, pieprasīt ātru pārmaksātā ieturējuma nodokļa atmaksu šā reģistrētā īpašnieka vārdā saskaņā ar 10. pantu, ja šā panta 3. punktā minētā informācija tiek sniegta iespējami drīz pēc maksājuma dienas un vēlākais 25 kalendāro dienu laikā no dividendes vai procentu maksājuma dienas. 1.  Dalībvalstis var atļaut sertificētiem finanšu starpniekiem, kas uztur reģistrēta īpašnieka ieguldījumu kontu, pieprasīt ātru pārmaksātā ieturējuma nodokļa atmaksu šā reģistrētā īpašnieka vārdā saskaņā ar 10. pantu, ja šā panta 3. punktā minētā informācija tiek sniegta 25 kalendāro dienu laikā no dividendes vai procentu maksājuma dienas. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis apstrādā atmaksas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, 25 kalendāro dienu laikā no šāda pieprasījuma dienas vai no dienas, kad visi attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir izpildījuši ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pēdējais. Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu piemēro procentus šādas atmaksas summai par katru kavējuma dienu pēc 25. dienas. 2.  Dalībvalstis apstrādā atmaksas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, 25 kalendāro dienu laikā no šāda pieprasījuma dienas vai no dienas, kad visi attiecīgie sertificētie finanšu starpnieki ir izpildījuši ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir pēdējais. Dalībvalstis saskaņā ar 14. pantu piemēro procentus šādas atmaksas summai par katru kavējuma dienu pēc 25.dienas, ja vien dalībvalstij nav pamatotu šaubu par atmaksas pieprasījuma likumību. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a   Dalībvalstis var noraidīt atmaksas pieprasījumu, ja ir ierosināta pārbaudes procedūra vai nodokļu revīzija, pamatojoties uz riska novērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 1. daļa Dalībvalstis pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad 12. un 13. pants neattiecas uz dividendēm, jo nav izpildīti šīs direktīvas nosacījumi, reģistrētais īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas lūdz atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli par šādām dividendēm, sniedz vismaz II pielikuma E sadaļā prasīto informāciju, ja vien kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1000 EUR un ja vien šī informācija jau nav sniegta saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstis pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad 12. un 13. pants neattiecas uz dividendēm, jo nav izpildīti šīs direktīvas nosacījumi, reģistrētais īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas lūdz atmaksāt pārmaksāto ieturējuma nodokli par šādām dividendēm, sniedz vismaz II pielikuma E sadaļā prasīto informāciju, ja vien kopējā dividende, kas samaksāta reģistrētajam īpašniekam par īpašnieka līdzdalību uzņēmumā, nepārsniedz 1500 EUR un ja vien šī informācija jau nav sniegta saskaņā ar 9. pantā noteiktajiem pienākumiem. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 18.a pants (jauns) 18.a pants Uzraudzība un informācijas apmaiņa 1.  Lai nodrošinātu iekšējā tirgus integritāti, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde (EBI) regulāri uzrauga Cum-Cum un Cum-Ex risku Savienībā. 2.  Dalībvalstis ievieš koordinētu sadarbību un savstarpēju palīdzību starp valstu kompetentajām iestādēm, nodokļu iestādēm un citām tiesībaizsardzības struktūrām, piemēram, Eiropas Prokuratūru (EPPO), lai atklātu nelikumīgas ieturētā nodokļa atgūšanas shēmas un sauktu pie atbildības par tām. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 19. pants – virsraksts Izvērtēšana Vispārēja izvērtēšana, pārskatīšana un pārstrādāšana Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts 1.  Komisija izskata un izvērtē šīs direktīvas darbību reizi piecos gados pēc tam, kad stājas spēkā valsts noteikumi, ar kuriem transponē direktīvu. Līdz 2031. gada decembrim un ik pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts ziņojums par direktīvas izvērtējumu, tostarp par iespējamu vajadzību grozīt konkrētus tās noteikumus. 1.  Komisija izskata un izvērtē šīs direktīvas darbību reizi piecos gados pēc tam, kad stājas spēkā valsts noteikumi, ar kuriem transponē direktīvu. Līdz 2031. gada decembrim un ik pēc pieciem gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts ziņojums par direktīvas izvērtējumu un par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti dalībvalstīs, tostarp par iespējamu vajadzību grozīt konkrētus tās noteikumus. Novērtējuma ziņojumā Komisija: Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (jauns) (a)  izskata turpmākus iespējamos pasākumus, lai atvieglotu pašapstrādātus ieturējuma nodokļa pieprasījumus mazajiem investoriem, kuri sazinās ar nodokļu iestādēm tiešā veidā, bez sertificētu finanšu starpnieku starpniecības; Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (jauns) (b)  izvērtē, kā attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem var vēl vairāk vienkāršot ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūras; Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (jauns) (c)  veic visaptverošu analīzi par to, kā attīstās pakalpojumu maksas, ko finanšu starpnieki iekasē no reģistrētajiem īpašniekiem par ātras atmaksas procedūras un atvieglojumu procedūras īstenošanu ienākumu izcelsmes vietā; Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (jauns) (d)  pārbauda, vai nodokļu atvieglojumu sistēmu ienākumu izcelsmes vietā varētu paredzēt kā procedūru visām dalībvalstīm; un ievieš turpmākus pasākumus, lai atvieglotu šādu sistēmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – e apakšpunkts (jauns) (e)  pārbauda, vai dalībvalstis joprojām ietekmē vai var ietekmēt dividenžu arbitrāžas un dividenžu izņemšanas shēmas, piemēram, Cum-Ex un Cum-Cum shēmas, un vai pašreizējie pasākumi nodokļu ieturēšanas jomā ir pietiekami, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vai arī būtu nepieciešami papildu pasākumi, piemēram, kapitāla pieauguma aplikšana ar dividendēm līdzvērtīgu nodokli akciju atsavināšanas gadījumā un vērtspapīru aizdošanas maksas, lai novērstu un mazinātu dividenžu arbitrāžu; šajā sakarā Komisija vāc pierādījumus no dalībvalstīm, kas saņem atbalstu no EBI, EVTI, EPPO un attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm; Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (jauns) (f)  vajadzības gadījumā apsver turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas Savienībā radītās dividendes, procenti, kapitāla pieaugums, autoratlīdzības maksājumi, profesionālo pakalpojumu maksājumi un attiecīgie līguma maksājumi vismaz vienu reizi tiek aplikti ar nodokli pēc faktiskās likmes; Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (jauns) (g)  izpēta sadalītās virsgrāmatas sistēmu vai citu tehnoloģisko rīku potenciālu, lai padarītu sistēmu efektīvāku un noturīgāku pret krāpšanu, labāk identificējot patieso labuma guvēju; Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – h apakšpunkts (jauns) (h)  izpēta iespējamos pasākumus nolūkā digitalizēt atvieglojumu un atmaksas procesus un pieprasījumus; Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – i apakšpunkts (jauns) (i)  novērtē elektronisko vai digitālo parakstu pieņemšana un e-ID izmantošana, lai privātajiem ieguldītājiem atvieglotu pārbaudes procesu. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Attiecīgā gadījumā izvērtējuma ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu dara Komisijai zināmu attiecīgu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, cik sekmīgi ar direktīvu ir izdevies uzlabot ieturējuma nodokļa atvieglojumu procedūras, lai samazinātu nodokļu dubulto uzlikšanu, kā arī cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu. 2.  Dalībvalstis saskaņā ar 3. punktu dara Eiropas Parlamentam un Komisijai zināmu attiecīgu statistikas informāciju 1. punktā minētajai izvērtēšanai. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm aktīvi novērtē, vai šī direktīva ietekmē krāpšanas nodokļu jomā un ļaunprātīgas izmantošanas riskus un kāda ir ietekme uz nodokļu ieņēmumiem. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 3. punkts 3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz direktīvas izvērtēšanas nolūkā, kā arī šīs informācijas paziņošanas formātu un nosacījumus. 3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz direktīvas izvērtēšanas nolūkā, kā arī šīs informācijas paziņošanas formātu un nosacījumus. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 19. pants – 5. punkts 5.  Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz pārsūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība, kāda šo informāciju saņēmušās dalībvalsts tiesību aktos noteikta līdzīgai informācijai. 5.  Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, var pārsūtīt Eiropas Parlamentam un citām dalībvalstīm. Uz pārsūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, un tai noteikta tāda pati aizsardzība, kāda šo informāciju saņēmušās dalībvalsts tiesību aktos noteikta līdzīgai informācijai. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis ierobežo datu subjekta tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67945 15.–19. pantā, tikai tiktāl un vienīgi tik ilgi, cik tas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku dalībvalstīs, jo īpaši, lai pārbaudītu, vai reģistrētajam īpašniekam tiek piemērota pareiza ieturējuma nodokļa likme, vai pārbaudītu, vai reģistrētais īpašnieks atvieglojumu, ja tāds tam pienākas, saņem savlaicīgi. 1.  Dalībvalstis ierobežo datu subjekta tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67945 15.–19. pantā, ciktāl šādu tiesību īstenošana var apdraudēt izmeklēšanu un tikai tiktāl un vienīgi tik ilgi, cik tas dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas risku dalībvalstīs, jo īpaši, lai pārbaudītu, vai reģistrētajam īpašniekam tiek piemērota pareiza ieturējuma nodokļa likme, vai pārbaudītu, vai reģistrētais īpašnieks atvieglojumu, ja tāds tam pienākas, saņem savlaicīgi. Datu subjektu tiesības atjauno, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas pamatoja ierobežojumu. __________________ __________________ 45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 45 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 3. punkts 3.  Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 10 gadus. 3.  Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 5 gadus.