Latīņamerika un Karību jūras reģions
Eiropas Savienības attiecības ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu ir daudzveidīgas un tiek īstenotas dažādos līmeņos. Pamatojoties uz jauno programmu attiecībām starp ES un Latīņameriku un Karību jūras reģionu, ES cenšas stiprināt un modernizēt abu reģionu stratēģisko partnerību. ES sadarbojas ar visu reģionu, tiekoties ar valstu un valdību vadītājiem augstākā līmeņa sanāksmēs un īstenojot parlamentāro diplomātiju. Eiropas Savienību ar Karību jūras reģionu, Centrālameriku, Andu Kopienu, Mercosur un atsevišķām reģiona valstīm saista nolīgumi un politiskais dialogs.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienību V sadaļa (ES ārējā darbība);
- Līguma par Eiropas Savienības darbību I–III un V sadaļa (kopējā tirdzniecības politika, attīstības sadarbība un humānā palīdzība, starptautiskie nolīgumi).
Reģionu savstarpējās attiecības
ES un Latīņamerika un Karību jūras reģions (LAC) ir dabiski partneri, ko saista ciešas politiskās, ekonomiskās un kultūras saites. ES ir izveidojusi plašu nolīgumu tīklu ar 27 no 33 reģiona valstīm. Spēcīgas ir arī ekonomiskās saites: ES ir lielākā ieguldītāja reģionā, tā trešā lielākā tirdzniecības partnere un vadošā līdzekļu devēja attīstības sadarbībai. ES un LAC valstis kopā veido vairāk nekā vienu trešdaļu no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstīm un ir spēks, kas atbalsta spēcīgu, noteikumos balstītu multilaterālismu.
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija 2023. gada 7. jūnijā pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā izklāstīta “Jauna programma attiecībām starp ES un Latīņameriku un Karību jūras reģionu”, lai stiprinātu attiecības un atjaunotu ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu partnerību. Tajā likts uzsvars uz sešām galvenajām jomām:
- atjaunota politiskā partnerība,
- kopējās tirdzniecības programmas stiprināšana,
- ieguldījumu stratēģija “Global Gateway”, kuras mērķis ir paātrināt taisnīgu, zaļu un digitālu pārkārtošanos un novērst nevienlīdzību,
- spēku apvienošana kopīgai rīcībai tiesiskuma, pilsoņu drošības un cīņas pret transnacionālo organizēto noziedzību jomās,
- sadarbība miera un drošības, demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un humānās palīdzības veicināšanā,
- dinamiskas cilvēku savstarpējās partnerības veidošana.
Paziņojumā ir atzīts, ka parlamentārā diplomātija ir abu reģionu attiecību būtiska sastāvdaļa, un īpaši tiek pieminēta Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) loma.
A. Augstākā līmeņa sanāksmes
Pirmajā ES un LAC valstu augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Riodežaneiro 1999. gada jūnijā, tika izveidotas divpusējas reģionālās stratēģiskās partnerattiecības. Sestā un pēdējā ES un LAC augstākā līmeņa sanāksme notika 2010. gadā Madridē. Tajā tika izveidots ES un LAC fonds, kura uzdevums ir stiprināt un veicināt abu reģionu stratēģisko partnerību.
Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena (CELAC), ko izveidoja 2010. gadā, ir 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu reģionālais bloks. ES un CELAC reģionālās augstākā līmeņa sanāksmes tagad ir galvenais forums dialogam un sadarbībai, kurā tiek kopīgi risinātas globālas problēmas. Trešā ES un CELAC valstu vai to valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksme notika Briselē 2023. gada 17. un 18. jūlijā astoņus gadus pēc pēdējās augstākā līmeņa sanāksmes. ES un CELAC vadītāji apņēmās atjaunot un institucionalizēt savas ilgstošās partnerattiecības. Šajā augstākā līmeņa sanāksmē galvenais temats bija abu reģionu partnerības atjaunošana, lai stiprinātu mieru un ilgtspējīgu attīstību. Tajā tika apspriests plašs jautājumu klāsts, tostarp ciešāka sadarbība daudzpusējos forumos, globālais miers un drošība, tirdzniecība un ieguldījumi, cīņa pret klimata pārmaiņām, tiesiskums un drošība. Sanāksmē piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņas uzrunā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik svarīgi ir turpināt iesākto tirdzniecības un asociācijas nolīgumu izstrādi. Augstākā līmeņa sanāksmes beigās tika pieņemta ES un CELAC 2023. gada augstākā līmeņa sanāksmes deklarācija, ko apstiprināja visas ES un CELAC valstis, izņemot vienu. Pasākuma laikā tika publicēts arī ES un CELAC ceļvedis 2023.–2025. gadam, un līderi vienojās nākamās augstākā līmeņa sanāksmes rīkot reizi divos gados. Paredzams, ka nākamā sanāksme notiks Kolumbijā 2025. gadā.
B. Parlamentārā dimensija
ES un LAC parlamentārā diplomātija ir galvenais dialoga, ideju apmaiņas un paraugprakses apmaiņas kanāls. Regulāri kontakti starp Eiropas Parlamenta deputātiem un Latīņamerikas valstu parlamentu deputātiem aizsākās 1974. gadā, kad notika pirmā no 17 starpparlamentārajām konferencēm, kas tiek rīkotas reizi divos gados.
2006. gadā kā divpusējo reģionālo stratēģisko partnerattiecību parlamentārā iestāde tika izveidota Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja jeb EuroLat. Tas darbojas kā forums, kurā apspriež, pārrauga un pārskata visus jautājumus, kas skar partnerattiecības.
EuroLat sastāvā ir 150 locekļi: 75 locekļi no EP un 75 locekļi no Latīņamerikas apakšreģionālajiem parlamentiem, tostarp Latīņamerikas parlamenta, Andu reģiona parlamenta, Centrālamerikas parlamenta, Mercosur parlamenta, Čīles Kongresa un Meksikas Kongresa.
EuroLat ir rīkojusi diskusijas par cita starpā tādiem jautājumiem kā digitalizācija un digitālā ekonomika, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, cīņa pret organizēto noziedzību, pārtikas nodrošinājums un klimata pārmaiņas, un kopš 2006. gada kopumā ir sasaukusi 15 plenārsesijas. Pēdējā EuroLat plenārsesija notika 2023. gada jūlijā Madridē, Spānijā.
ES un CELAC trešās augstākā līmeņa sanāksmes kopīgajā deklarācijā parlamentārā diplomātija tika atzīta par svarīgu abu reģionu attiecību dimensiju un šajā sakarībā tika atzinīgi novērtēta EuroLat konstruktīvā loma. Turklāt EuroLat līdzpriekšsēdētāji uzstājās augstākā līmeņa sanāksmē ar paziņojumu, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik svarīgi ir noslēgt vēl nepieņemtos divpusējos tirdzniecības un asociācijas nolīgumus par klimata pārmaiņām un multilaterālisma atdzīvināšanu.
ES parlamentārās attiecības ar Karību jūras reģiona valstīm ir OACPS[1] un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas kompetencē. Samoa nolīgumu piemēro kopš 2024. gada, un tajā tiek pievērsta uzmanība reģionu īpašajām vajadzībām; tā rezultātā tika izveidota ES un Karību jūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja. Šīs jaunās struktūras dibināšanas sanāksme notika 2024. gada februārī Angolā. Tās sastāvā ir 15 EP deputāti un pa vienam parlamenta deputātam no katras Karību jūras reģiona valsts. Pirmajā sanāksmē asambleja pieņēma savu reglamentu, kurā ir paredzēts katru gadu rīkot pilnsapulci, kas pārmaiņus notiek Karību jūras reģionā un Eiropas Savienībā. Nākamā asambleja notiks Karību jūras reģionā 2025. gadā.
Attiecības ar apakšreģioniem
A. Andu Kopiena (Bolīvija, Ekvadora, Kolumbija un Peru)
2003. gada decembrī ES un Andu reģions noslēdza Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN), ar kuru sadarbības joma tika vēl vairāk paplašināta, bet kurš vēl nav stājies spēkā. Sarunas par asociācijas nolīgumu sākās 2007. gada jūnijā, un to rezultātā 2010. gada martā tika parakstīts tirdzniecības nolīgums ar Peru un Kolumbiju. Nolīgums, kas tika parakstīts 2012. gada jūnijā un ko Eiropas Parlaments ratificēja 2012. gada decembrī, ar Peru stājās spēkā 2013. gada 1. martā un ar Kolumbiju – 2013. gada 1. augustā. Tajā ir paredzēts pilnībā liberalizēt rūpniecības preču un zivsaimniecības produktu tirdzniecību uz 10 gadiem (ar tā stāšanos spēkā vairākums tarifu tiek atcelti) un palielināt tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem. Nolīgumā ir ietverti noteikumi par publisko iepirkumu, investīcijām, cilvēktiesībām un darba un vides standartiem. Ekvadora pievienojās šim tirdzniecības nolīgumam 2017. gada 1. janvārī. Arī Bolīvija var tam pievienoties, taču vēl to nav izdarījusi. Lai nolīgums tiktu pilnībā īstenots, šobrīd tas ir jāratificē vienai pēdējai dalībvalstij: Beļģijai.
B. Karību jūras reģions
ES un Karību jūras reģiona attiecības veido dažādas iestāžu sistēmas, kas pārklājas, tostarp Samoa nolīgums un tā Karību jūras reģiona protokols, kurš ietver 15 Karību jūras reģiona valstis[2].
Kopīgā ES un Karību jūras reģiona partnerības stratēģija nodrošina strukturētu satvaru plašākam un dziļākam dialogam un sadarbībai. ES ir Karību jūras reģiona lielākā tirdzniecības partnere. Galvenais reģionālais partneris ekonomikas dialogā ar ES ir Karību jūras reģiona forums (Cariforum). Tajā ir locekļi no Karību valstu kopienas, kā arī Dominikānas Republikas. 2008. gadā viņi parakstīja ES un Cariforum ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas ir visaptverošs brīvās tirdzniecības un ekonomikas nolīgums.
Sarunas par PDSN noslēgšanu ar Kubu sākās 2014. gada aprīlī un tika sekmīgi pabeigtas 2016. gada martā. Nolīgums tiek provizoriski piemērots kopš 2017. gada 1. novembra. Tas var pilnībā stāties spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis. PDSN ir trīs galvenās nodaļas par politisko dialogu, sadarbību un nozaru politikas dialogu un tirdzniecību.
C. Centrālamerikas valstis (Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama un Salvadora)
Asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku – pirmo šāda veida savstarpēju reģionu nolīgumu ar ES – parakstīja 2012. gada jūnijā. Eiropas Parlaments to ratificēja 2012. gada decembrī. To veido trīs pīlāri – politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība –, un tajā ir noteikts mērķis attīstīt priviliģētu politisko partnerību, kuras pamatā ir vērtības, principi un kopīgi mērķi. Tā mērķis ir arī uzlabot cilvēktiesības, samazināt nabadzību, cīnīties pret nevienlīdzību, novērst konfliktus un veicināt labu pārvaldību, drošību, reģionālo integrāciju un ilgtspējīgu attīstību. Ar asociācijas nolīgumu arī tiek liberalizēta rūpniecības preču un zivsaimniecības produktu tirdzniecība un atcelta lielākā daļa tarifu lauksaimniecības produktu tirdzniecībai. Kopš 2013. gada provizoriski piemēro tikai nolīguma nodaļu par tirdzniecību. Visas ES dalībvalstis tagad ir ratificējušas nolīgumu, un paredzams, ka tas stāsies spēkā 2024. gadā. Asociācijas parlamentārā komiteja uzraudzīs nolīguma īstenošanu, paplašinot rīcības iespējas parlamentārajā līmenī.
D. Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja)
Sarunas par asociācijas nolīgumu ar Mercosur, tostarp politisko dialogu, sadarbību un brīvo tirdzniecību, sākās 1999. gadā. Politiska vienošanās tika panākta 2019. gadā. Tomēr asociācijas nolīguma ratifikācija tika apturēta saistībā ar bažām par to, kā Brazīlijā prezidenta Ž. M. Bolsonaro valdības vadībā tiek ievēroti vides un cilvēktiesību standarti. Sarunas atsākās 2022. gadā, kad par prezidentu tika ievēlēts L. I. Lula da Silva, taču pašlaik nolīguma pieņemšanas process atkal ir nonācis strupceļā. Ja nolīgums stāsies spēkā, muitas nodokļi tiks atcelti 91 % uz Mercosur eksportētu ES preču un dažādiem citiem ES eksporta produktiem tiks piemērotas zemākas nodokļu likmes. ES atcels tarifus 92 % preču, kas tiks importētas no Mercosur, bet saglabās tarifu likmes kvotas paaugstināta riska lauksaimniecības precēm.
Attiecības ar atsevišķām valstīm
A. Brazīlija
2007. gadā ES un Brazīlija nodibināja stratēģiskas partnerattiecības. Šīs partnerības satvarā ES un Brazīlija īsteno sadarbību un politikas dialogus vairāk nekā 30 savstarpēju interešu jomās, tostarp starptautiskā miera un drošības, cilvēktiesību, publiskā sektora pārvaldības, ekonomikas un finanšu jautājumu, inovācijas, sociālās politikas, izglītības, vides un reģionālās integrācijas jomā. ES un Brazīlijas stratēģiskās partnerattiecības ietver arī regulāru Brazīlijas Nacionālā kongresa un Eiropas Parlamenta dialogu. 2022. gadā par Brazīlijas prezidentu tika ievēlēts L. I. Lula da Silva. Pēc viņa stāšanās amatā 2023. gada janvārī atkal spēcīgi aktivizējās ES un Brazīlijas attiecības. Abas puses devās vairākās augsta līmeņa vizītēs. 2023. gadā Brazīliju apmeklēja ne mazāk kā četras Eiropas Parlamenta delegācijas[3]. 2024. gadā ir plānota ES un Brazīlijas augstākā līmeņa sanāksme.
B. Čīle
2002. gadā ES parakstīja asociācijas nolīgumu ar Čīli. Sarunas par asociācijas nolīguma modernizēšanu un aizstāšanu ar padziļinātu pamatnolīgumu (PPN) sākās 2017. gada novembrī un beidzās 2022. gada decembrī. Eiropas Parlaments to pieņēma 2024. gada februārī. Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir pieņēmuši pagaidu tirdzniecības nolīgumu (PTN), kas ietver tikai PPN tirdzniecības un ieguldījumu elementus, kuri jāratificē tikai ES līmenī. PTN stāsies spēkā, tiklīdz Čīle būs pabeigusi savu iekšējo ratifikācijas procesu. PTN zaudēs spēku, tiklīdz stāsies spēkā PPN pēc tam, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis.
Modernizētais nolīgums sastāv no politiskā dialoga un sadarbības pīlāra un tirdzniecības un investīciju pīlāra. Tas uzlabo ES un Čīles tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, ietver saistības vides un darba jomā un atvieglo piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām. Turklāt tas ir pirmais ES nolīgums, kurā ir iekļauta īpaša nodaļa par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību. ES un Čīles apvienotā parlamentārā komiteja kopš 2003. gada ir uzraudzījusi asociācijas nolīguma īstenošanu un turpinās uzraudzīt PPN, katru gadu rīkojot divas sanāksmes.
C. Meksika
Meksika ir vienīgā valsts, ar kuru ES ir gan asociācijas nolīgums, gan stratēģiskās partnerattiecības. ES un Meksikas ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums, kas pazīstams arī kā ES un Meksikas nolīgums, stājās spēkā 2000. gadā. Ar to tika institucionalizēts politiskais dialogs, paplašinātas sadarbības jomas, tostarp demokrātija un cilvēktiesības, un tika izveidota ES un Meksikas brīvās tirdzniecības zona. 2016. gada maijā tika sāktas sarunas ar Meksiku, lai modernizētu ES un Meksikas nolīgumu. 2018. gada aprīlī puses panāca vienošanos pēc būtības par tirdzniecības sadaļām un 2020. gada aprīlī panāca vienprātību par pēdējiem neatrisinātajiem aspektiem. Pašlaik tas vēl nav ratificēts.
Stratēģiskā partnerība tika izveidota 2009. gadā, un tai ir divi mērķi: veicināt Eiropas Savienības un Meksikas sadarbību un koordināciju daudzpusējā līmenī globālo jautājumu risināšanā un radīt politisko stimulu divpusējām attiecībām un iniciatīvām. Ir notikušas trīs ES un Meksikas augstākā līmeņa sanāksmes saistībā ar stratēģiskajām partnerattiecībām. Nesenākā no tām notika 2015. gada jūnijā. Notiek regulāras augsta līmeņa divpusējās sanāksmes starp ES un Meksiku par daudziem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām, drošību un tiesībaizsardzību, ekonomikas jautājumiem, vidi un klimata pārmaiņām. Kopš 2005. gada ES un Meksikas nolīguma īstenošanu ir uzraudzījusi ES un Meksikas Kopējā parlamentārā komiteja. Apvienotā parlamentārā komiteja parasti tiekas divas reizes gadā un ir būtisks viedokļu apmaiņas forums.
Jonas Kraft / Clotilde Chantal Claudie Sebag