Diplomu savstarpēja atzīšana
Brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus ir viens no vienotā tirgus stūrakmeņiem, kas nodrošina uzņēmumu un speciālistu mobilitāti Savienībā. Lai īstenotu šīs brīvības, ir plaši jāatzīst valstu līmenī izdotie diplomi un kvalifikācijas. Ir pieņemti dažādi saskaņošanas un savstarpējas atzīšanas pasākumi.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 53. pants.
Mērķi
Lai pašnodarbinātas personas un speciālisti varētu veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai sniegt pakalpojumus uz laiku, ir savstarpēji jāatzīst diplomi, sertifikāti un citi pierādījumi par profesionālo kvalifikāciju, kas izdoti citās dalībvalstīs. Jākoordinē un jāsaskaņo arī visi valstu noteikumi par piekļuvi dažādām profesijām.
Sasniegumi
LESD 53. panta 1. punkts ļauj savstarpēji atzīt diplomus un citus oficiālus kvalifikācijas apliecinājuma dokumentus, kas katrā dalībvalstī nepieciešami strādāšanai reglamentētā profesijā, tādejādi veicinot brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus. Šajā pantā arī uzsvērta nepieciešamība koordinēt normatīvo un administratīvo aktu noteikumus dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām. Minētā panta 2. punkts paredz, ka gadījumos, kad šāda saskaņošana ir sarežģīta, savstarpējā atzīšana ir atkarīga no tā, kā dalībvalstīs koordinē savus nosacījumus darbam šajās profesijās. Saskaņošanas process turpinās jau no 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidus un šajā laikā pieņemtas vairākas direktīvas. Pamatojoties uz tām, tiesību akti par savstarpējo atzīšanu tiek piemēroti dažādām situācijām. Dažādām profesijām tie atšķiras pabeigtības ziņā, savukārt jaunākie tiesību akti ir pieņemti, izmantojot vispārīgāku pieeju.
A. Nozaru pieeja (atkarībā no profesijas)
1. Savstarpējā atzīšana pēc saskaņošanas
Veselības aprūpes nozarē saskaņošana noritēja ātrāk, jo bija skaidrs, ka profesionālās prasības un īpaši apmācības kursi dažādās dalībvalstīs daudz neatšķiras (atšķirībā no citām profesijām). Tāpēc nebija grūti panākt saskaņotību ievērojamā skaitā profesiju (piemēram, ārstiem, medmāsām, veterinārārstiem, vecmātēm un pašnodarbinātiem tirdzniecības aģentiem). Ar Direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Direktīvu 2005/36/EK) tika precizētas, vienkāršotas un modernizētas jau spēkā esošās direktīvas un nodrošināts, ka viens tiesību akts attiecas uz tādām reglamentētām profesijām kā ārsti, zobārsti, medmāsas, veterinārārsti, vecmātes, farmaceiti un arhitekti. Šajā direktīvā norādīts, kā uzņēmējai dalībvalstij būtu jāatzīst profesionālās kvalifikācijas, kas iegūtas citā (izcelsmes) dalībvalstī. Speciālistu atzīšanas sistēmā ir iekļauta gan vispārēja atzīšanas sistēma, gan arī īpašas sistēmas, kas paredzētas katrai no iepriekšminētajām profesijām. Atzīšanas procesā līdzās citiem aspektiem uzmanība tiek pievērsta kvalifikācijas līmenim, iegūtajai apmācībai un profesionālajai pieredzei (gan vispārējai, gan specializētajai). Minētā direktīva attiecas arī uz profesionālo kvalifikāciju transporta nozarē, kā arī šādu kvalifikāciju apdrošināšanas starpniekiem un finanšu revidentiem. Iepriekš šīs specialitātes tika reglamentētas ar citām direktīvām. 2011. gada 22. jūnijā Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par profesionālo kvalifikāciju direktīvas modernizēšanu (COM(2011)0367), kurā tika rosināta profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas reforma, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai un apmācības pielāgošanai pašreizējām darba tirgus prasībām. Pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un reaģējot uz Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju Komisija 2011. gada 19. decembrī publicēja priekšlikumu par grozījumiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvā (COM(2011)0883). Svarīgākie jaunie priekšlikumi attiecās uz: Eiropas profesionālās kartes ieviešanu, minimālās apmācības prasību saskaņošanu, kvalifikāciju automātisku atzīšanu septiņās profesijās – arhitektiem, zobārstiem, ārstiem, medmāsām, vecmātēm, farmaceitiem un veterinārārstiem, un Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ieviešanu, kas ļautu īstenot ciešāku sadarbību diplomu atzīšanas jomā. Pārskatīšanas galvenie mērķi bija atvieglot un veicināt speciālistu mobilitāti visā Savienībā un palīdzēt novērst darbinieku trūkumu dažās dalībvalstīs. Grozītā direktīva (Direktīva 2013/55/ES) tika pieņemta 2013. gada 20. novembrī.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, Komisija sniedza norādījumus paziņojumā par veselības aprūpes darbinieku kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas veicināšanu un uzsvēra, cik svarīga ir viņu pēc iespējas brīva pārvietošanās, lai nodrošinātu pacientu drošību.
2. Savstarpējā atzīšana bez saskaņošanas
Attiecībā uz citām profesijām atšķirības starp valstu noteikumiem ir kavējušas saskaņošanu. Tas savstarpējās atzīšanas panākšanu padarījis sarežģītāku. Tiesisko sistēmu atšķirību dēļ nav bijis iespējams veikt diplomu un kvalifikāciju pilnīgu savstarpēju atzīšanu, kas būtu garantējusi tūlītēju brīvību veikt uzņēmējdarbību, pamatojoties uz izcelsmes valstī saņemtu diplomu. Ar Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK advokātiem tika noteikta brīvība sniegt atsevišķus pakalpojumus. Tomēr brīvas uzņēmējdarbības veikšanai ir nepieciešams uzņēmējas valsts diploms. 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/5/EK šajā ziņā bija būtisks panākums, ļaujot advokātiem ar jebkurā dalībvalstī izsniegtu diplomu veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un strādāt savā profesijā, kaut gan uzņēmējvalsts var pieprasīt, lai advokāti, pārstāvot un aizstāvot savus klientus tiesā, sadarbojas ar vietējiem advokātiem. Pēc trīs šādi nostrādātiem gadiem advokāti var iegūt tiesības pilnībā praktizēt savā profesijā, ja viņi nokārtojuši zināšanu kvalifikācijas pārbaudi uzņēmējā valstī, taču bez nepieciešamības kārtot kvalifikācijas eksāmenus. Ar citām direktīvām šādu pašu principu piemēroja arī citām profesijām, piemēram, autopārvadājumu operatoriem, apdrošināšanas aģentiem un brokeriem, kā arī frizieriem un arhitektiem.
B. Vispārējā pieeja
Tiesību aktu sagatavošana savstarpējai atzīšanai pa nozarēm (kas dažkārt prasa valsts noteikumu visaptverošāku saskaņošanu) iepriekš bija gara un apgrūtinoša procedūra. Tāpēc kļuva skaidrs, ka vajadzīga vispārēja diplomu līdzvērtības atzīšanas sistēma visām tām reglamentētajām profesijām, uz kurām neattiecas īpaši ES tiesību akti. Jaunā vispārējā pieeja situāciju ir mainījusi. Iepriekš atzīšana bija atkarīga no tā, vai pastāv ES mēroga noteikumi attiecībā uz konkrētās reglamentētās profesijas vai darbības saskaņošanu. Līdz ar jauno pieeju savstarpējā atzīšana visām attiecīgajām reglamentētajām profesijām saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem tiek veikta gandrīz automātiski, un katrai nozarei nav nepieciešami īpaši sekundārie tiesību akti. No tā laika saskaņošanas un savstarpējās atzīšanas metodes turpina izmantot paralēlās sistēmās, un vairākkārt tās arī izmantotas saskaņā ar papildinošu sistēmu, izmantojot vienlaikus regulu un direktīvu (1992. gada 3. decembra un 1996. gada 15. jūlija Padomes rezolūcijas par kvalifikāciju un arodmācību apliecību pārskatāmību). Uzņemošā dalībvalsts nedrīkst atteikt pretendentam iespēju darboties kādā profesijā, ja viņš izcelsmes valstī ir ieguvis atbilstošu kvalifikāciju. Tomēr gadījumā, ja apmācības ilgums ir bijis īsāks nekā uzņemošajā valstī, tā var prasīt, lai kandidātam būtu noteikta ilguma profesionālā pieredze, vai, ja apmācības atšķiras būtiski, – noteikt adaptācijas periodu vai zināšanu pārbaudi (pēc kandidāta izvēles), izņemot gadījumus, ja darbam attiecīgajā profesijā nepieciešamas zināšanas par valsts tiesību aktiem.
Turpinot šo darbu, 2018. gada maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam (COM(2018)270), lai panāktu augstākās izglītības un vidējās izglītības periodu automātisku savstarpēju atzīšanu ārvalstīs. Šo ieteikumu Padome pieņēma 2018. gada 26. novembrī, un tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts Komisijas centienos līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu (COM(2020)625), kas ietver automātisku savstarpēju atzīšanu bez atsevišķām atzīšanas procedūrām visā ES.
Kaut arī ir pausta šī apņemšanās līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, vairākas dalībvalstis centušās vēl ātrāk ieviest automātisku savstarpēju atzīšanu un īstenojušas reģionālus risinājumus ārpus ES sistēmas. Beniluksa valstis (Beļģija, Nīderlande un Luksemburga) un Baltijas valstis (Igaunija, Latvija un Lietuva) 2021. gada 27. septembrī parakstīja nolīgumu par diplomu automātisku atzīšanu.
Reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, Komisija 2022. gada aprīlī nāca klajā ar ieteikumu par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Eiropas Parlamenta loma
2011. gada 15. novembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par Profesionālo kvalifikāciju direktīvas īstenošanu, aicinot to modernizēt un uzlabot, kā arī mudinot izmantot visefektīvākās un piemērotākās tehnoloģijas. Nolūkā atvieglot atzīšanas procesu Parlaments ierosināja ieviest Eiropas profesionālo karti jeb oficiālu dokumentu, ko atzītu visas kompetentās iestādes.
Atbildot uz šo Parlamenta rezolūciju, Komisija 2011. gada 19. decembrī iesniedza priekšlikumu par grozījumiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvā. Veiksmīgi noritējušās trialoga sarunās Parlamentam izdevās panākt ierosinātās izmaiņas, tostarp brīvprātīgas profesionālās kartes ieviešanu, brīdināšanas mehānisma izveidi, precīzākus noteikumus attiecībā uz daļēju piekļuvi reglamentētai profesijai, noteikumus attiecībā uz valodu prasmēm, ka arī mehānisma izveidi reglamentēto profesiju savstarpējai izvērtēšanai, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību. Tā rezultātā 2013. gada 20. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. 2024. gada februārī likumdevēji pieņēma pasākumus šīs direktīvas labošanai, lai Rumānijā iegūtu aprūpes māsas kvalifikāciju varētu atzīt visā ES bez nepieciešamības pierādīt profesionālo pieredzi šajā jomā.
2018. gada janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu attiecībā uz profesionālo pakalpojumu regulējumu un reformas nepieciešamību. Pēc tam Parlaments un Padome pieņēma Samērīguma novērtēšanas direktīvu (Direktīvu (ES) 2018/958), ar ko ievieš saskaņotu samērības testu, kas jāizmanto visām dalībvalstīm, pirms tās pieņem valsts noteikumus par profesijām. Parlaments 2018. gada 25. oktobra rezolūcijā atkārtoti aicināja veicināt diplomu automātisku savstarpēju atzīšanu.
Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments 2020. gada novembrī publicēja pēc Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieprasījuma veiktu pētījumu[1], kurā analizēja valstu šķēršļus brīvai apritei vienotajā tirgū, tostarp attiecībā uz pakalpojumu brīvu apriti un piekļuvi reglamentētajām profesijām. Pētījumā tika konstatēts, ka šķērslis profesionālo pakalpojumu brīvai apritei vienotajā tirgū vēl arvien ir atšķirības gan kvalifikācijās saistībā ar izglītības līmeņiem vai ilgumu, gan noteikumos par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, gan arī administratīvajās procedūrās, kas saistītas ar piekļuvi profesionālajām organizācijām.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas tīmekļa vietnē.
Barbara Martinello