Eiropas Sociālais fonds Plus
Eiropas Sociālais fonds (ESF) tika izveidots ar Romas līgumu, lai uzlabotu darba ņēmēju mobilitātes un nodarbinātības iespējas. Kopš tā laika fonda uzdevumi un darbības noteikumi ir pārskatīti un tajā integrēti ES papildu instrumenti, lai uzlabotu saskaņotību un sinerģiju, ņemtu vērā tendences dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības situācijā, kā arī ES līmenī definēto politisko prioritāšu dinamiku. Līdz ar to ESF+ ir kļuvis par galveno ES instrumentu investēšanai cilvēkos.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 46. panta d) apakšpunkts, 149. pants, 153. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 164. pants, 175. panta 3. punkts un 349. pants.
Mērķi
Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, panākt augstu nodarbinātības līmeni un taisnīgu sociālo aizsardzību, kā arī attīstīt prasmīgu un noturīgu darbaspēku, kas būtu gatavs pārkārtoties uz zaļo un digitālo ekonomiku.
Sasniegumi
A. Iepriekšējie plānošanas periodi
ESF ir pirmais struktūrfonds. Fonda pirmajos darbības gados (līdz 1970. gadam) no tā dalībvalstīm atmaksāja 50 % no profesionālās izglītības izmaksām un pārcelšanās pabalstiem darba ņēmējiem, kurus skārusi ekonomikas pārstrukturēšana. Šajā laikposmā finansiālais atbalsts kopumā tika piešķirts vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku. 1971. gadā ar Padomes lēmumu būtiski tika palielināti fonda līdzekļi, savukārt 1983. gadā ar jauno reformu fonda atbalstu pārvirzīja uz jauniešu bezdarbu un palīdzību reģioniem, kuriem tā visvairāk nepieciešama. Iekļaujot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā Kopienas ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķuzdevumu, Vienotais Eiropas akts (1986. gads) sagatavoja pamatu visaptverošai reformai, kuras nolūks bija ieviest saskaņotu pieeju struktūrfondu plānošanai un darbībai. Ar Māstrihtas līgumu paplašināja ESF darbības jomu, lai iekļautu “pielāgošanos pārmaiņām rūpniecībā un pārmaiņām ražošanas sistēmās”. No 1994. līdz 1999. gadam ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai piešķirto līdzekļu apmērs divkāršojās.
Kā daļa no “Programmas 2000” tika vienkāršots struktūrfondu vispārējais satvars 2000.-2006. gada plānošanas periodam. ESF (budžets 60 miljardi EUR) uzdevums bija gan veicināt kohēzijas politiku, gan īstenot Eiropas Nodarbinātības stratēģiju (2.3.3.). No fonda līdzfinansēja arī Kopienas iniciatīvu EQUAL, kas pievērsās inovatīviem transnacionāliem projektiem diskriminācijas un nevienlīdzības problēmas risināšanai darba tirgū.
Plānošanas periodā 2007.–2013. gadam saglabājās tikai trīs struktūrfondi: ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds. To kopējie mērķi ir konverģence (piešķirts 81,5 % līdzekļu), reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība (piešķirts 16 % līdzekļu) un teritoriālā sadarbība (2,5 % līdzekļu).
Struktūrfondu līdzekļus sadala starp dalībvalstīm atbilstīgi formulai, kurā ņemts vērā iedzīvotāju skaits (un blīvums), reģionālā labklājība, bezdarbs un izglītības līmenis. Dalībvalstis par šiem līdzekļiem vienojas tajā pašā laikā, kad notiek ES ilgtermiņa budžeta – daudzgadu finanšu shēmas (DFS) – plānošana attiecīgajam laikposmam. Viens no galvenajiem struktūrfondu elementiem ir papildināmības princips, ar kuru saskaņā dalībvalstis struktūrfondus nedrīkst izmantot tam, lai aizstātu iekšējos izdevumus, ko dalībvalstis tāpat būtu plānojušas izdot neatkarīgi no struktūrfondu līdzekļiem.
B. 2014.–2020. gada plānošanas periods
1. Pieci struktūrfondi, kas pārvaldīti ar kopīgiem noteikumiem
Pieci Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi 2014.–2020. gada plānošanas periodam, t. i., ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, tika pārvaldīti ar kopīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulā. Katram fondam piemēro papildu noteikumus par intervences jomām un citiem specifiskiem jautājumiem. ESF regulā ir noteikti ESF uzdevumi, atbalsta darbības joma, specifiski noteikumi un atbalsttiesīgie izdevumu veidi.
ESF no sava 74 miljardu EUR budžeta līdzfinansēja valsts vai reģionālās darbības programmas, kuras atbilda DFS darbības septiņu gadu (2014–2020) laikposmam, attiecīgās darbības ierosināja dalībvalstis un tās apstiprināja ar Komisijas lēmumu.
Galveno uzmanību fonds pievērsa šādiem četriem tematiskajiem mērķiem:
- veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darba ņēmēju mobilitāti;
- veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un diskrimināciju;
- investēt izglītībā, apmācībā un arodmācībā, lai nodrošinātu prasmju apguvi un mūžizglītību;
- veicināt valsts iestāžu un iesaistīto pušu institucionālo kapacitāti un efektīvu valsts pārvaldi.
No 2014. līdz 2020. gadam ESF lomu nostiprināja, proti, no kopējā kohēzijas finansējuma noteica juridiski saistošu minimālo daļu 23,1 % apmērā. Ik gadu fonds aptuveni 10 miljoniem cilvēku ir palīdzējis atrast darbu vai uzlabot prasmes, lai viņi varētu atrast darbu nākotnē.
2. Eiropas Sociālais fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva
ESF regulā iekļauta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI), kuras kopējais budžets 2014.–2020. gadam bija 8,8 miljardi EUR. To finansēja no trim avotiem: dalībvalstu piešķīrumi ESF, īpašs ES budžets un dalībvalstu līdzfinansētā ESF daļa. Ar to reģionos, kuros jaunatnes bezdarba līmenis pārsniedz 25 %, atbalsta jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).
3. Covid-19 un iebrukums Ukrainā
Komisija 2020. gada aprīlī sāka īstenot divas pakotnes: Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un CRII Plus, ar ko mobilizē ES struktūrfondus reaģēšanai uz krīzi. Parlaments un Padome ļoti drīz pieņēma abus priekšlikumus. Jauni ES finanšu resursi netika nodrošināti, taču pieļāva elastību esošo neizlietoto resursu izmantošanā un novirzīšanā tur, kur tie visvairāk vajadzīgi, paredzot iespēju 2020.–2021. gadā līdzfinansējuma līmeni palielināt līdz 100 %. Komisija 2020. gada maijā veica pēcpasākumus saistībā ar priekšlikumu REACT-EU (Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām), kas nodrošināja 50,6 miljardu EUR vērtas papildu investīcijas no ERAF, ESF un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP), savukārt ESF tika piešķirti 19,45 miljardi EUR. Dalībvalstīm šie līdzekļi bija jāizlieto līdz 2023. gada beigām. ESF bijusi liela loma tūlītējā reaģēšanā uz Covid-19 krīzi, no fonda līdzekļiem atbalstīti sociālie pakalpojumi, saglabāta nodarbinātība skartajās nozarēs, tostarp izmantojot saīsināta darba laika shēmas, kā arī tika aizsargātas augsta riska grupas un finansētas veselības aprūpes personāla algas, IT aprīkojums un individuālie aizsardzības līdzekļi.
Kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) un CARE Plus pakotnes, kuras abas aizsāka 2022. gada aprīlī, nodrošināja papildu elastību 2014.–2020. gada kohēzijas politikai, ņemot vērā, ka steidzami jārisina migrācijas problēmas, ko izraisījis Krievijas militārais iebrukums.
C. Plānošanas periods 2021.–2027. gadam
1. Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam
2018. gada 29. maijā Komisija publicēja priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai (KNR) 2021.–2027. gadam. To grozīja ar Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu, lai iekļautu Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), un 2020. gada 28. maijā pēc Covid-19 uzliesmojuma tika ierosināti papildu grozījumi. Parlaments un Padome KNR pieņēma otrajā lasījumā 2021. gada jūnijā.
KNR izklāstīti finanšu noteikumi astoņiem fondiem, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, t. i., ESF+, ERAF, Kohēzijas fondam, TPF, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondam (EJZAF), Patvēruma un migrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam. Tajā izklāstīti arī kopīgi noteikumi, kas piemērojami pirmajiem pieciem minētajiem fondiem, tostarp ESF+. Tomēr KNR neattiecas uz ESF+ nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu, jo uz to attiecas gan tieša, gan netieša pārvaldība.
2. ESF+
Komisija 2018. gada 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu DFS 2021.–2027. gadam, tostarp priekšlikumu par atjaunotu ESF+, kura budžets būtu 101 miljards EUR. Tika plānots, ka ESF+ apvienos ESF, JNI, EAFVP, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un programmu “ES – veselībai”. Covid-19 krīzes kontekstā Komisija paziņoja, ka nākamajā DFS tiks ieviesta jauna atsevišķa veselības programma: programma “ES – veselībai”. Komisija 2020. gada 28. maijā publicēja grozītu priekšlikumu ESF+ regulai, kas būtu daļa no pārskatītās DFS 2021.–2027. gadam un atveseļošanas pakotnes; tomēr šī programma netika iekļauta plānotajā darbības jomā. Parlaments un Padome par tekstu vienojās otrajā lasījumā, un 2021. gada 24. jūnijā tika parakstīts galīgais akts. Kopējais ESF+ budžets ir gandrīz 99,3 miljardi EUR.
ESF+ konkrētie mērķi ir šādi:
- atbalstīt nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti, izglītību un sociālo iekļaušanu, kā arī palīdzēt izskaust nabadzību, līdz ar to dodot pienesumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā;
- atbalstīt digitālo un zaļo pārkārtošanos, darbvietu radīšanu, izmantojot prasmes pārdomātai specializācijai, un panākt uzlabojumus izglītības un apmācības sistēmās;
- atbalstīt pagaidu pasākumus ārkārtas vai nestandarta apstākļos (piemēram, finansēt saīsināta darba laika shēmas, neprasot tās apvienot ar aktīviem pasākumiem, vai nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei, tostarp cilvēkiem, kas neietilpst sociālekonomiski neaizsargāto grupā).
ESF+ noteikumi paredz šādas darbības:
- visām dalībvalstīm savās izdevumu programmās ir jārisina jauniešu bezdarba problēma. Dalībvalstīs, kurās NEET skaits pārsniedz ES vidējo rādītāju, 12,5 % no fonda līdzekļiem tiks izlietoti jauniešu bezdarba apkarošanai;
- vismaz 25 % no budžeta jāizlieto sociālās iekļaušanas veicināšanai, tostarp trešo valstu valstspiederīgo integrācijai;
- vismaz 3 % no budžeta jāizlieto pārtikas atbalstam un pamata materiālajai palīdzībai vistrūcīgākajām personām;
- visām dalībvalstīm pienācīga summa no saviem ESF+ līdzekļiem jāpiešķir Garantijai bērniem, veicot mērķētas darbības bērnu nabadzības apkarošanai. Dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības līmenis pārsniedz ES vidējo rādītāju, šīs problēmas risināšanai jāizmanto vismaz 5 % no ESF+ līdzekļiem;
- pienācīgs finansējums jāpiešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanai dalībvalstīs, un vismaz 0,25 % no fonda līdzekļiem būtu jāpiešķir gadījumā, ja tas prasīts konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;
- visas darbības jāatlasa un jāīsteno saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.
Lai saņemtu kohēzijas politikas finansējumu, katrai dalībvalstij jāsagatavo partnerības nolīgums. Tas ir dokuments ieguldījumu plānošanai, kurā izklāstīti valstu iestāžu plāni par to, kā izmantot ERAF, ESF+, Kohēzijas fondu, TPF un EJZAF. Dokuments ietver indikatīvu ikgadējo finanšu piešķīrumu katrai programmai.
3. Instrumenti darba tirgus integrācijai, kas papildina ESF+
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) kā konkurētspējas (nevis kohēzijas) politikas instruments tika izveidots DFS 2007.–2013. gadam, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas tika atlaisti saistībā ar globalizācijas izraisītām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. ESF+ atbalsta programmas, kas mērķētas uz ilgtermiņa strukturāliem mērķiem, proti, noturēt vai atgriezt cilvēkus darba tirgū, savukārt EGF uz noteiktu laika periodu sniedz atbalstu konkrētās ārkārtas situācijās, piemēram, masveida atlaišanas gadījumos.
Saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi EGF 2006. gada regula uz laiku tika grozīta 2011. gadā, lai risinātu krīzes izraisīto atlaišanas problēmu, un līdzfinansējuma likmes bija 50–65 %. Attiecīgas izmaiņas tika izdarītas 2014.–2020. gada EGF regulā, pievienojot jaunus atbalsta piešķiršanas apstākļus. Bez tam uz tādu pašu laikposmu paplašināja darbības jomu, lai iekļautu pašnodarbinātas personas, pagaidu darba ņēmējus un darba ņēmējus, kuri darba līgumu noslēguši uz noteiktu laiku. Ņemot vērā iespējamo smago Brexit, EGF regula 2019. gadā tika grozīta, lai palīdzētu ES darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuras zaudētu darbu, ja Apvienotā Karaliste izstātos bez līguma.
Laikposmam pēc 2020. gada ar pārskatīto EGF, ko ierosināja 2018. gada maijā, Komisija ārpus DFS maksimālajiem apjomiem ieviesa maksimālo ikgadējo summu, kuras apmērs ir 200 miljoni EUR. Ar priekšlikumu paplašina piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz darba ņēmējiem, kuri zaudē darbu pārstrukturēšanas dēļ saistībā ar digitālo un/vai zaļo pārkārtošanos, un pazemina EGF aktivizēšanas slieksni no 500 līdz 250 atlaistiem darba ņēmējiem. Saistībā ar Eiropas atveseļošanas plānu Komisija 2020. gada maijā ierosināja palielināt maksimālo gada summu. Parlaments un Padome par tekstu vienojās otrajā lasījumā, un nākamajā aprīlī tika parakstīts galīgais akts. 2021.–2027. gadam EGF budžets ir 210 miljoni EUR gadā.
Eiropas Parlamenta loma
Parlamenta ietekme uz ESF gadu gaitā ir pieaugusi. Saskaņā ar Māstrihtas līgumu Parlamentam ir jādod piekrišana vispārīgiem noteikumiem, ar ko reglamentē fondus. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā vispārīgos noteikumus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Parlaments uzskata ESF par vienu no ES vissvarīgākajiem instrumentiem bezdarba izskaušanai. Tāpēc Parlaments vienmēr iestājies par efektīvu fonda darbību, prasot vienkāršot tiesību aktus un procedūras, lai uzlabotu ESF atbalsta efektivitāti un kvalitāti.
Parlaments pakāpeniski ir paplašinājis ESF darbības jomu, lai iekļautu centienus apkarot dzimumu nelīdztiesību, diskrimināciju un sociālo atstumtību nolūkā uzlabot nodarbinātības iespējas mazāk aizsargātām grupām. Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu par ESF ieguldījumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un 2010. gada oktobra rezolūcijā prasīja stiprināt ESF kā galveno dzinējspēku “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.
Pateicoties Parlamentam, 2014.–2020. gada plānošanas periodā ESF tika piešķirts 23,1 % no ES kopējā kohēzijas finansējuma, un 20 % no katrai dalībvalstij piešķirtā ESF finansējuma bija jāiztērē sociālajai iekļaušanai.
Saistībā ar bēgļu pieplūdumu, kas sākās 2014. gadā, Parlaments 2016. gada jūlija rezolūcijā atzīmēja, ka profesionālā integrācija ir būtisks solis ceļā uz sociālo iekļaušanu, un uzsvēra, cik nozīmīga ir ESF pasākumu pieejamība, lai veicinātu bēgļu integrāciju ES darba tirgos. Komisija šo viedokli ņēma vērā un savā priekšlikumā par ESF+ 2021.–2027. gadam ESF+ mērķos iekļāva īpašu atsauci uz migrantiem un viņu integrāciju darba tirgos.
Bez tam attiecībā uz ESF+ 2021.–2027. gadam Parlaments ir paredzējis lielāku finansējumu pārtikas un materiālajai palīdzībai, pienācīgu finansējumu sociālo partneru spēju veidošanai un aizsardzības pasākumus, ar ko nodrošināt, lai no ES līdzekļiem finansētajos projektos pilnībā tiktu ievērotas pamattiesības.
Plašāka informācija par šo tematu ir pieejama Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas tīmekļa vietnē.
Samuel Goodger / Monika Makay