Enerģētikas politika: vispārējie principi
ES enerģētikas politikas pamatā ir dekarbonizācijas, konkurētspējas, piegādes drošības un ilgtspējas principi. Tās mērķi ir nodrošināt enerģijas tirgus darbību un energoapgādes drošību ES, kā arī veicināt energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu attīstību un energotīklu starpsavienojumus. ES enerģētikas politikas centrā ir dažādi pasākumi, kuru mērķis ir pabeigt Enerģētikas savienības veidošanu.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pants.
Īpaši noteikumi:
- piegādes drošība LESD 122. pants.
- Enerģētikas tīkli: LESD 170.–172. pants.
- Ogles: protokolā ir izskaidrotas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma darbības izbeigšanās (2002. gadā) finansiālās sekas.
- Kodolenerģija: Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums (Euratom līgums) ir juridiskais pamats lielākajai daļai Eiropas darbību kodolenerģijas jomā.
Citi noteikumi, kas attiecas uz enerģētikas politiku:
- Iekšējais enerģijas tirgus: LESD 114. pants.
- Ārpolitika enerģētikas jomā: LESD 216.-218. pants.
Mērķi
Saskaņā ar Enerģētikas savienības (2015) principiem pieci galvenie ES enerģētikas politikas mērķi ir:
- dažādot Eiropas enerģijas avotus un nodrošināt energoapgādes drošību, izmantojot solidaritāti un sadarbību starp ES valstīm;
- panākt pilnībā integrēta iekšējā enerģijas tirgus darbību, kas nodrošinās brīvu enerģijas plūsmu visā ES bez tehniskiem vai regulatīviem šķēršļiem, izmantojot atbilstīgu infrastruktūru;
- paaugstināt energoefektivitāti un samazināt atkarību no enerģijas importa, samazināt emisijas un veicināt nodarbinātību un izaugsmi;
- dekarbonizēt ekonomiku un virzīties uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, kā to paredz Parīzes nolīgums;
- veicināt pētniecību mazoglekļa un tīras enerģijas tehnoloģiju jomā un piešķirt prioritāti pētniecībai un inovācijai, kas virza enerģētikas pārkārtošanu un palielina konkurētspēju.
LESD 194. pants atsevišķas enerģētikas politikas jomas ir ierindojis starp jomām, kurās ir dalīta kompetence, taču dalībvalstīm joprojām ir tiesības “paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru” (194. panta 2. punkts).
Sasniegumi
A. Vispārējais politiskais regulējums
Pašreizējā Eiropas enerģētikas politika balstās uz Enerģētikas savienības stratēģiju, kuras mērķis bija nodrošināt ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi. Pašreizējie ES enerģētikas mērķrādītāji 2030. gadam ir šādi:
- palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 42 % ar mērķi sasniegt 45 %;
- samazināt primārās (indikatīvās) enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm;
- panākt, ka vismaz 15 % ES elektroenerģijas sistēmu ir savstarpēji savienotas.
Pašreizējais Eiropas tiesiskais regulējums enerģētikas jomā tika balstīts uz pamatīgo ES paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras sākotnējais mērķis bija saskaņot visus klimata un enerģētikas mērķus. Vēlāk tas tika grozīts ar plānu REPowerEU plan, kura mērķis bija ātri un pilnībā izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Satvaru veido virkne noteikumu, kas aptver atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanu (Direktīva (ES) 2018/2001), energoefektivitāti (Direktīva (ES) 2018/2002), pārvaldību un enerģijas starpsavienojumus (Regula (ES) 2018/1999) elektrības tirgus uzbūvi (Direktīva (ES) 2019/944 un Regula (ES) 2019/943), riskgatavību (Regula (ES) 2019/941), ēku energoefektivitāti (Direktīva (ES) 2018/844), dekarbonizētus gāzes un ūdeņraža tirgus (Direktīva 2009/73/EK un Regula (EK) No 715/2009), enerģijas aplikšanu ar nodokļiem (Direktīva 2003/96/EK), Eiropas enerģētikas infrastruktūru (Regula (ES) 2022/869), enerģētikas regulatoru sadarbību (Regula (ES) 2019/942), baterijas (Regula (ES) 2023/1542), kā arī gaisa un jūras transporta iniciatīvas (Regula (ES) 2023/2405 un Regula (ES) 2023/1805). Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo enerģētikas jomas regulējumu ES dalībvalstīm ir jāizstrādā 10 gadiem paredzēti integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, reizi divos gados jāiesniedz progresa ziņojums un jāizstrādā konsekventas nacionālās ilgtermiņa stratēģijas saskaņoto enerģētikas mērķu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.
B. Iekšējā enerģētikas tirgus izveides pabeigšana
Pilnībā integrēts un pienācīgi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus nodrošina pieņemamas enerģijas cenas, sniedz nepieciešamos cenu signālus ieguldījumiem zaļajā enerģijā, garantē energoapgādi un paver vislētāko ceļu uz klimatneitralitāti. Iekšējā enerģijas tirgus tiesību akti sākotnēji bija balstīti uz pārrobežu sadarbības un godīgu mazumtirdzniecības tirgu principiem. Vēlāk tiesību aktos galvenā uzmanība tika pievērsta riskgatavībai, koordinācijai, stimuliem patērētājiem, dekarbonizācijai un energoapgādes drošībai.
REPowerEU grozījumu rezultātā enerģētikas satvars tika paplašināts, iekļaujot tajā noteikumus par gāzes krātuvju minimālo piepildījuma līmeni 90 % apmērā pirms ziemas (Regula (ES) 2022/1032), brīvprātīgus gāzes pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus dalībvalstīm 15 % apmērā (Regula (ES) 2022/1369; brīvprātīgus gāzes pieprasījuma samazināšanas periods tika pagarināts līdz 2025. gada martam), brīvprātīgu gāzes pieprasījuma agregēšanu (Regula (ES) 2022/2576; ES Enerģētikas platforma), elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanas mērķrādītāju par 10 % un 5 % maksimumslodzes stundās un laika ziņā ierobežotus ārkārtas intervences pasākumus augsto enerģijas cenu novēršanai (Regula (ES) 2022/1854) (sk. faktu lapu 2.1.9 par iekšējo enerģijas tirgu).
C. Energoefektivitāte
ES energoefektivitātes politikas stūrakmens ir jaunā Energoefektivitātes direktīva (Direktīva (ES) 2023/1791), ar kuru tika noteikts mērķis samazināt primārās (indikatīvās) enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm. Tas atbilst attiecīgi ne vairāk kā 992,5 tonnām (indikatīvi) un 763 tonnām naftas ekvivalenta. Direktīva balstās uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas uzliek ES valstīm pienākumu nodrošināt, ka plānošanā, politikā un lēmumos par investīcijām tiek apsvērti energoefektivitātes risinājumi (sk. faktu lapu 2.4.8 par energoefektivitāti).
D. Atjaunojamā enerģija
ES atjaunīgās enerģijas politikas stūrakmens ir jaunā Atjaunīgo energoresursu direktīva, ar kuru tika noteikts 42,5 % mērķrādītājs atjaunīgo energoresursu (saules enerģija, vēja enerģija, okeāna un hidroenerģija, biomasa un biodegvielas) enerģijas īpatsvaram ES enerģijas galapatēriņā, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai vēlāk sasniegtu 45 %. Direktīva veicina atjaunīgo energoresursu izmantošanu ar valstu atbalstu un ES finansēšanas shēmām, jo enerģijas tirgi vieni paši nevar nodrošināt vēlamo atjaunīgo energoresursu izmantošanas līmeni ES (sk. faktu lapu 2.4.9 par atjaunojamo enerģiju).
E. Ārējo attiecību enerģētikas jomā stiprināšana
Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums pakāpeniski pārtraukt Krievijas enerģijas importu, ES ārējo enerģētikas politiku virza mērķis dažādot tās energoapgādi. 2022. gada marta paziņojumā par REPowerEU tika ierosināts ievērojami un ātri samazināt ES fosilās gāzes izmantošanu vismaz par 155 miljardiem kubikmetru, kas atbilst apjomam, kurš tika importēts no Krievijas 2021. gadā. 2022. gada maijā saskaņā ar REPowerEU plānu ES sadarbojās ar starptautiskajiem partneriem, lai dažādotu piegādes, nodrošinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu un palielinātu gāzes piegādi pa jaunajiem cauruļvadiem. Tika izveidota ES Enerģijas iepirkumu platforma — brīvprātīgs koordinācijas mehānisms ES kopīgo gāzes un ūdeņraža iepirkumu atbalstam — un publicēta ES ārējā stratēģija enerģētikas jomā, kas atbalsta Ukrainu, Moldovu, un citas valstis.
F. Energoapgādes drošības uzlabošana
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par galveno ES enerģētikas prioritāti kļuva energoapgādes drošība. Pašreizējā enerģētiskās drošības politika ietver koordinācijas pasākumus un noteikumus, lai novērstu negadījumus atkrastes iekārtās un energoapgādes traucējumus un reaģētu uz tiem, un noteikumus par naftas un gāzes ārkārtas krājumiem, tostarp izpētes un ieguves licencēm.
Uz ES Eiropas infrastruktūras politiku attiecas Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) regulas (sk.faktu lapu 3.5.1 par TEN). TEN-E Regulā par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm, kas pieņemta 2022. gada jūnijā, ir noteikti 11 prioritārie koridori dažādos ģeogrāfiskajos reģionos elektroenerģijas, atkrastes energotīkla un ūdeņraža infrastruktūras jomā. Tā nosaka ES kopīgo interešu projektus ES valstīs un savstarpējo interešu projektus, kas savieno ES ar trešām valstīm, un paredz izbeigt atbalstu jauniem dabasgāzes un naftas projektiem un ieviest visiem projektiem obligātus ilgtspējas kritērijus. TEN politiku finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1153 (sk. faktu lapu 3.5.2 par TEN finansēšanu).
G. Pētniecības, attīstības un demonstrējumu projekti
Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ietvarprogramma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tā ir ES galvenais instruments, ar ko atbalstīt pētniecību enerģijas nozarē, un tās budžets ir 95,5 miljardi EUR (2018. gada cenās), tostarp 5,4 miljardi EUR no programmas NextGenerationEU (sk. faktu lapu 2.4.6 par pētniecības politiku).
Eiropas stratēģiskajā energotehnoloģiju plānā ir noteiktas 10 tehnoloģijas (tostarp akumulatori, fotoelementi, atkrastes vējš u. c.) un pētniecības un inovācijas darbības, kas aptver visu zaļās enerģijas inovācijas ķēdi.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments vienmēr ir paudis spēcīgu atbalstu kopējai enerģētikas politikai, risinot dekarbonizācijas, konkurētspējas, drošības un ilgtspējas jautājumus. Tas ir vairākkārt aicinājis ES dalībvalstis uz vienotību, apņēmību, savstarpēju sadarbību un solidaritāti, saskaroties ar esošajām un turpmākajām problēmām iekšējā tirgū, kā arī aicinājis visas ES valstis uzņemties politiskās saistības.
Jaunākajās Parlamenta rezolūcijās , kas skar enerģētiku, ir pieaugusi visu ES enerģētikas politikas pamatā esošo klimata un vides mērķu nozīme un vērienīgums. 2019. gada novembrī Parlaments izsludināja ārkārtas situāciju klimata un vides jomā Eiropā; 2020. gada oktobrī ar vairākiem grozījumiem priekšlikumā regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru, Parlaments aicināja noteikt ES mērķi līdz 2030. gadam par 60 % samazināt visas siltumnīcefekta gāzu emisijas un vēlākais līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtraukt visas fosilā kurināmā subsīdijas. Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, tas atkārtoti apstiprināja, ka zaļās un digitālās stratēģijas ir ES enerģētikas savienības stūrakmeņi. 2022. gada septembrī tas pauda atbalstu vērienīgākiem energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas mērķrādītājiem.
2022. gada 1. martā Parlaments publicēja rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu, kurā nosodīja Krievijas nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto militāro iebrukumu Ukrainā. 2022. gada aprīlī Parlaments aicināja nekavējoties noteikt pilnīgu Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importa embargo. 2022. gada oktobrī rezolūcijā par ES reakciju uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā Parlaments aicināja ES valstis izvairīties no energoapgādes atslēgšanas neaizsargātām mājsaimniecībām un iedzīvotāju izlikšanas no mājokļa un pauda nožēlu par to, ka Komisija daudzus no saviem priekšlikumiem ir iesniegusi kā priekšlikumus Padomes regulām, apejot koplēmuma procedūru. Parlaments ir arī pieņēmis vairākas citas rezolūcijas, kurās pievērsies konkrētiem konflikta aspektiem: tas atzinīgi vērtē Komisijas oficiālo ieteikumu piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statusu un pavērt ES dalības perspektīvu Gruzijai; palielināta ES aizsardzība bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā uzsvērts, kā karš ietekmē sievietes.
Parlaments atbalsta enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanu. Tas ir uzsvēris to gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu nozīmi, kas šķērso Eiropas centrālo daļu un Eiropas dienvidaustrumus pa ziemeļu–dienvidu asi, un ļauj izveidot lielāku skaitu starpsavienojumu, veikt sašķidrinātas dabasgāzes termināļu dažādošanu un izveidot cauruļvadus. Uzsverot pētniecības svarīgo lomu ilgtspējīgā energoapgādē, Parlaments pastāv uz nepieciešamību veikt kopīgas darbības jauno energotehnoloģiju jomā un piešķirt šim mērķim papildu publisko un privāto finansējumu.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vietnē.
Matteo Ciucci