Ievads

Eiropas Parlamentam ir viens no pasaulē lielākajiem mutiskās tulkošanas dienestiem. Tulkiem ir nozīmīga loma, nodrošinot pilnvērtīgu saziņu šajā unikālajā iestādē, kurā ikdienas darbs norit 24 valodās.

Sākotnēji Eiropas Kopienas oficiālās valodas bija tās četru dibinātājvalstu valodas -- vācu, franču, nīderlandiešu un itāļu, un bija iespējamas 12 valodu kombinācijas.

Pēc paplašināšanās tika pievienotas citas valodas:

1973: angļu, dāņu un īru jeb gēlu (tikai Īrijas pievienošanās dokumentu un pamatdokumentu tulkošanai), proti, 4 + 2 = 6 oficiālās valodas un 30 valodu kombinācijas;

1981: grieķu = 7 oficiālās valodas un 42 valodu kombinācijas;

1986: spāņu un portugāļu = 9 oficiālās valodas un 72 valodu kombinācijas;

1995: somu un zviedru = 11 oficiālās valodas un 110 valodu kombinācijas;

2004: čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru = 20 oficiālās valodas un 380 valodu kombinācijas;

2007: bulgāru, rumāņu un īru = 23 oficiālās valodas un 506 valodu kombinācijas;

2013:  horvātu = 24 oficiālās valodas un 552 valodu kombinācijas.

Papildus oficiālajām valodām saziņa bieži notiek kandidātvalstu valodās, kā arī krievu, ķīniešu, arābu, japāņu u.c. valodās.

Mutiskā tulkošana ļauj EP deputātiem saprasties un sazināties vienam ar otru.

• Aktīvā valoda: valoda, uz kuru tulko (valoda, kurā deputāti klausās)
• Pasīvā valoda: valoda, no kuras tulko (valoda, kurā deputāti runā)
• Pivot valoda: tulkošana, nodrošinot releju (pastarpināto tulkojumu) mazpazīstamās valodās
• Retūrs: izmanto saistībā ar mazpazīstamām valodām; tulkojumu var veikt uz aktīvo valodu vai arī no tās

Tulka valodu kombinācijā ietilpst gan pasīvās valodas, gan aktīvās valodas, kuras tulks pārvalda.