Eiropas Parlamenta 9. pilnvaru termiņa prioritātes un sasniegumi  

       

2020. gadā Parlamenta deputāti sarunās ar Padomi sekmīgi cīnījās par līdz šim lielāko ES finanšu paketi, lai novērstu Covid-19 krīzes sekas un finansētu jaunās paaudzes ES programmas 2021.-2027. gadam. Deputāti panāca, ka ES ilgtermiņa budžetā par 16 miljardiem eiro tika palielināts finansējums tādām pamatprogrammām kā ES Veselība, "Apvārsnis Eiropa” (pētniecība), "InvestEU“ un "Erasmus+”. Lai vēl vairāk atbalstītu Ukrainu un veicinātu ES rūpniecības autonomiju, kā arī risinātu migrācijas jautājumus, deputāti uzstāja uz ilgtermiņa budžeta vidusposma pārskatīšanu un palielināšanu, ko Komisija, sekojot Parlamenta prasībām, ierosināja 2023. gada jūnijā. Parlaments par vienošanos ar dalībvalstīm nobalsoja 2024. gada februārī, integrējot tajā Ukrainas instrumentu un platformu "Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai" (STEP).

Sākotnējie ES ilgtermiņa budžeta un 750 miljardu eiro (vairāk nekā 800 miljardu eiro pašreizējās cenās) atveseļošanas instrumenta (sk. arī NextGenerationEU, RRF) mērķi bija uzlabot Eiropas sabiedrības sagatavotību krīzēm un veicināt pāreju uz digitālo un videi draudzīgu ekonomiku, īpaši atbalstot jauniešus, MVU, veselības aprūpes sistēmas un pētniecību. 2021. gadā tika pieņemti papildu pasākumi reģionu un neaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstam (piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds un Sociālais klimata fonds). Tos papildināja 2023. gadā, lai paātrinātu pasākumus, kuru mērķis ir panākt klimata neitralitāti un samazināt atkarību no Krievijas enerģijas (REPowerEU).

Parlaments arī apstiprināja tiesiski saistošu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, lai segtu NextGeneration EU aizņēmumu atmaksu. Eiropas Parlamenta deputāti 2023. gada novembrī deva zaļo gaismu trīs jauniem ES ieņēmumu avotiem, kas tieši nonāktu Eiropas Savienības budžetā: tie ir ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, oglekļa robežkontroles mehānisma un uzņēmumu peļņas.

ES solidaritāte, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un mērķi

Parlaments kā ES budžeta kontroles iestāde rūpīgi uzrauga budžeta izdevumus un valstu atveseļošanas plānus, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Lai dalībvalstis varētu saņemt ES finansējumu, tām rūpīgi jāseko ES klimata un digitalizācijas mērķiem, kā arī jāievēro tiesiskums un ES pamatvērtības. Parlaments saskaņā ar 2020. gadā pieņemto “tiesiskuma nosacījumu” pieprasa Eiropas Komisijai apturēt visus maksājumus, ja šīs prasības netiek izpildītas. Proti, Parlaments apstrīdēja Komisijas lēmumu atcelt Ungārijai paredzēto ES kohēzijas līdzekļu EUR 10,2 miljardu iesaldēšanu un pieteica lietu (C-225/24) Eiropas Savienības Tiesā. Turklāt EP deputātiem izdevās uzlabot ANM kontroli un pārredzamību: katrai dalībvalstij ir jāpublicē 100 lielākie ANF finansējuma saņēmēji.

Taisnīgas algas un nodokļu pārredzamība

Eiropas Parlamenta deputāti pārliecināja dalībvalstis nodrošināt valsts minimālo algu un garantēt vīriešiem un sievietēm vienādu samaksu par vienādu darbu visā ES. Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši politisku vienošanos par jaunu tiesību aktu, kas nodrošinās sociālo taisnīgumu un cieņu pret darba ņēmējiem un pārtrauks ļaunprātīgu praksi, ko īsteno pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas ar digitālo platformu starpniecību (Platformu darba ņēmēju akts). Tādējādi tiks izbeigta fiktīva pašnodarbinātība un ieviesti pirmie ES noteikumi, kas regulēs mākslīgā intelekta izmantošanu darbavietā.

EP deputāti arī aicina dalībvalstis stiprināt minimālā ienākuma shēmas un aizliegt praktikantu ekspluatāciju. Tā kā darba apstākļi kultūras un radošajās nozarēs dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, viņi pieprasījuši izstrādāt jaunus ES tiesību aktus par mākslinieku un citu kultūras nozares profesionāļu sociālo statusu un darba apstākļiem. Vēl citā ziņojumā EP deputāti jo īpaši meklē veidus, kā nodrošināt, lai mūzikas straumēšanas platformas taisnīgi atalgotu mūziķus.

Pilnīgs aizliegums precēm, kas ražotas, izmantojot piespiedu darbu, neatkarīgi no tā, vai tās ir ražotas ES vai ārpus tās, liks šādu preču ražotājiem izņemt savas preces no ES vienotā tirgus un tās ziedot, pārstrādāt vai iznīcināt.

Pirmo reizi Parlaments pieņēma arī pārredzamības prasības attiecībā uz īstermiņa īres pakalpojumiem. Tas pašvaldībām ļaus labāk pārraudzīt vietējo īstermiņa īres tirgu interneta platformās, kā arī pasargās ceļotājus no krāpnieciskiem piedāvājumiem.

Turklāt godīga nodokļu sistēma, cīņa pret korupciju un naudas atmazgāšanu joprojām ir Parlamenta darba kārtībā. Lai efektīvi īstenotu jaunos noteikumus, deputāti vienojās ar dalībvalstīm par Eiropas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aģentūras izveidi Frankfurtē (Vācijā). Parlaments arī pieņēma jaunus noteikumus par finanšu operācijām ar kriptovalūtām, lai tās varētu izsekot tāpat kā tradicionālos naudas pārvedumus. Eiropas Parlamenta un ES Padomes sarunu dalībnieki panāca arī vienošanos par jauniem tiesību aktiem, lai pastiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju un cīnītos pret ES sankciju pārkāpumiem.

Ekonomiskā stabilitāte un atbalsts ES rūpniecības nozarēm, lai veicinātu pāreju uz digitālu un zaļu ekonomiku

2023. gada februārī EP deputāti atbalstīja jauna ES finanšu instrumenta izveidi, lai veidotu un nostiprinātu rūpnieciskās ražošanas jaudas Eiropā. Pirmais finansēšanas instruments (STEP) tika izveidots, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu. 2024. gada aprīlī tika pieņemti tiesību akti par gāzes piegādes dekarbonizāciju un elektroenerģijas tirgus reformu, lai stabilizētu cenas patērētājiem. Parlaments arī 2023. gadā apstiprināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu pietiekamu kritiski svarīgu izejvielu piegādi, un pieņēma "Neto nulles emisiju industrijas aktu", lai veicinātu Eiropas zaļo tehnoloģiju ekonomiku. Šim "konkurētspējas tiesību aktu kopumam" būtu jāveicina tīras enerģijas tehnoloģiju ražošana un ieviešana, kā arī jāpalīdz ES rūpniecības nozarēm radīt augstas kvalitātes darbvietas un stimulēt ekonomikas izaugsmi, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Lai stimulētu ekonomikas izaugsmi mazo uzņēmumu līmenī, EP deputāti vienojās ar dalībvalstīm par tūlītēju maksājumu noteikumu izstrādi. Tie ļaus eiro pārskaitījumus veikt 10 sekunžu laikā bez papildu izmaksām. Tāpat viņi panāca vienošanos par noteikumiem, kam jāatvieglo MVU piekļuve kapitāla tirgiem. 9. sasaukuma pēdējā plenārsēdē Parlaments apstiprināja virkni noteikumu, lai palielinātu finanšu un ekonomisko stabilitāti ES. Starp tiem ir arī vienošanās ar dalībvalstīm par ekonomikas pārvaldības koordināciju ES un par valstu budžeta disciplīnas atjaunošanu no 2024. gada, vienlaikus padarot noteikumus skaidrākus, labvēlīgākus ieguldījumiem, vairāk pielāgotus katras valsts situācijai un elastīgākus.

Deputāti arī deva zaļo gaismu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārskatīšanai, lai mazinātu administratīvo slogu ES lauksaimniekiem un nodrošinātu lielāku elastību zaļināšanas nosacījumu izpildē.

       

Parlaments 2019. gadā izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā un cīnījās par vērienīgāku siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Klimata akts (pieņemts 2021. gada 24. jūnijā) nosaka saistošu mērķi ES 2050. gadā kļūt klimatneitrālai un 2030. gadā samazināt SEG emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Tas sniedz Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un paredzamību, kas tiem nepieciešama, lai plānotu zaļo pāreju.

Vismaz 30 % no ES budžeta tiks piešķirti klimata mērķu sasniegšanai (un 8 % bioloģiskās daudzveidības atbalstam), un ievērojamu daļu ES kopīgi izmaksās ar REPowerEU starpniecību, lai taupītu enerģiju, ražotu tīru enerģiju un dažādotu piegādes. REPowerEU sniedz atbalstu arī neaizsargātām mājsaimniecībām, MVU un mikrouzņēmumiem. Turklāt Parlaments atbalstīja 86,7 miljardus eiro vērtu Sociālo klimata fondu (lai risinātu enerģētiskās un transporta nabadzības problēmu) un 17,5 miljardus eiro vērtu Taisnīgas pārkārtošanās fondu reģioniem, kas cīnās ar klimata pārmaiņu un zaļās pārejas sociālo un ekonomisko ietekmi.

Līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti

Papildus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā, transportā (aviācijā, jūrniecībā, vieglajos automobiļos un mikroautobusos, Euro 7 standartos, kravas automobiļos un autobusos) un mājsaimniecībās Parlaments nolēma veicināt alternatīvo enerģijas avotu ieviešanu. Deputāti stiprināja ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kurā nostiprināts princips "piesārņotājs maksā". Nosakot cenu siltumnīcefekta gāzu emisijām, ETS ir piespiedusi nozares ieguldīt klimatam draudzīgās tehnoloģijās. Kopīgo centienu noteikumi nosaka emisiju samazināšanas mērķus dalībvalstīm jomās, uz kurām neattiecas ETS, bet vērienīgāks ES oglekļa piesaistes mērķis zemes izmantošanas un mežsaimniecības nozarē aizsargā ES mežus, veicina bioloģisko daudzveidību un palielina ES 2030. gada SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz 57 %.

Līdz 2027./28. gadam ETS tiks iekļauta degviela apkurei un autotransportam, un bezmaksas kvotu piešķiršana aviācijas nozarei tiks pakāpeniski atcelta līdz 2026. gadam. Parlaments apstiprināja mērķi panākt, lai 2035. gadā jauni vieglie automobiļi un mikroautobusi neradītu CO2 emisijas, un pastiprināja noteikumus, kas attieksies uz visu akumulatoru un bateriju dzīves ciklu. Deputāti arī vienojās paātrināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzlabot energoefektivitāti, vienlaikus samazinot metāna emisijas enerģētikas nozarē. Tāpat tika pieņemti jauni noteikumi, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkās, tādējādi vēl vairāk samazinot ES oglekļa dioksīda emisijas un atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes un zaļmaldināšanas

Jaunais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms piemēros ES oglekļa cenu importētajam cementam, dzelzij un tēraudam, alumīnijam, mēslošanas līdzekļiem, elektroenerģijai un ūdeņradim. Deputāti ir izveidojuši vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai aizsargātu ES rūpniecības nozares un novērstu ražošanas pārvietošanu uz ārzemēm, kā arī lai mudinātu pārējo pasauli pastiprināt centienus klimata jomā.

ES tirgū vairs nedrīkst laist virkni produktu, ja tie ir izraisījuši mežu izciršanu: liellopus, kakao, kafiju, palmu eļļu, soju, koksni, gumiju, kokogles, drukātus papīra izstrādājumus. Lai gan nevienu produktu pilnībā neaizliegs, uzņēmumiem būs jāpierāda "pienācīga rūpība", proti, ka to produktu ražošana nav veicinājusi mežu izciršanu. Tāpat no 2024. gada visiem lielajiem uzņēmumiem ES obligāti jāsniedz ilgtspējīga uzņēmuma pārskati. Aptuveni 50 000 uzņēmumu būs jāatklāj dati par savas darbības ietekmi uz cilvēkiem un planētu un par visiem ilgtspējības riskiem, kam tie ir pakļauti. Visbeidzot, EP deputāti pieņēma arī "pienācīgas rūpības" noteikumus, kas paredz, ka uzņēmumiem un to partneriem, tostarp piegādes, ražošanas un izplatīšanas jomā, ir jānovērš, jāizbeidz vai jāsamazina to nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi.

Mazāk piesārņojuma un lielāka bioloģiskā daudzveidība

Parlaments pastiprināja noteikumus par gaisa kvalitāti un pieņēma jaunas prasības, lai samazinātu izlietotā iepakojuma un rūpniecisko emisiju daudzumu ES. Deputāti apstiprināja arī obligātas prasības atjaunot bojātās ES ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot pietiekamu pārtikas ražošanu.

Vienlaikus Parlaments atbalstīja stingrākus soda mērus un paplašināja vides noziegumu sarakstu, lai efektīvāk aizsargātu ekosistēmas.

Svarīgākie mirkļi: Klimata aizsardzība un vides politika (video)

       

Eiropas Parlaments ir viena no pasaulē pirmajām iestādēm, kas prasa ieviest noteikumus tādās svarīgās jomās kā mākslīgais intelekts (MI) un tiešsaistes platformu regulēšana. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai Eiropā būtu augstākie standarti digitālo pakalpojumu, datu aizsardzības un kiberdrošības jomā un lai to pamatā būtu ES pamattiesības un vērtības, kas ietvertas ES Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem.

Pieeja, kuras centrā ir cilvēks

Eiropas Parlaments ir paudis nostāju par ētikas principu ieviešanu. Uz šiem principiem balstās ES pieeja digitalizācijai, un tie nodrošina pilnīgu atbilstību pamattiesībām, piemēram, datu aizsardzībai, tiesībām uz privātumu, nediskriminācijai un dzimumu līdztiesībai, kā arī tādiem principiem kā patērētāju aizsardzība, tehnoloģiskā un tīkla neitralitāte, uzticamība un iekļautība. Eiropas Parlaments ir arī aicinājis stingrāk aizsargāt lietotāju tiesības tiešsaistē, ieguldīt digitālajās prasmēs, atbalstīt darba ņēmēju tiesības un garīgo veselību digitālajā darba vidē, kā arī tiesības nebūt sasniedzamam. Tāpat deputāti prasa aizliegt izstrādāt digitālos pakalpojumus veidā, kas izraisa atkarību, ievērot ES vērtības un ES vērtības un ētikas principus arī virtuālajās pasaulēs.

Digitālo pakalpojumu noteikumi

Digitālo pakalpojumu aktā ir noteikti skaidri standarti attiecībā uz to, kā tiešsaistes uzņēmumi darbojas un sniedz pakalpojumus ES, vienlaikus garantējot lietotājiem augsta līmeņa aizsardzību. Tiešsaistes platformām saskaņā ar pamatprincipu “nelikumīgs bezsaistē, tātad nelikumīgs arī tiešsaistē” ir jārīkojas ātri, lai izņemtu nelikumīgu saturu, apkarotu dezinformāciju un pastiprinātu tirgotāju pārbaudes.

Digitālo tirgu aktā ir noteikti pienākumi lielām tiešsaistes platformām, kas digitālajā tirgū darbojas kā vārtziņi, lai nodrošinātu, ka tās rīkojas taisnīgi. Novatoriem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem noteikumi sniedz jaunas iespējas konkurēt un ieviest jauninājumus taisnīgākā uzņēmējdarbības vidē. Patērētājiem būs plašāka un labāka pakalpojumu izvēle bez riska zaudēt kontroli pār saviem datiem.

Abus aktus Parlaments pieņēma 2022. gada jūlijā.

Mākslīgais intelekts (MI)

2024. gada martā Eiropas Parlaments pieņēma pasaulē pirmo visaptverošo likumu mākslīgā intelekta regulēšanai. Tas nosaka pienākumus attiecībā uz mākslīgo intelektu, pamatojoties uz tā potenciālajiem riskiem un ietekmes līmeni. Daži mākslīgā intelekta izmantošanas veidi tiks pilnībā aizliegti, piemēram, iedzīvotāju vērtēšana pēc sociālekonomiskām iezīmēm (social scoring), biometriskā kategorizācija pēc sensitīvām pazīmēm (piemēram, dzimumidentitāte, rase, politiskā orientācija, seksuālā orientācija), un emociju uztveršanas sistēmas darbavietā un izglītības nozarē. Noteikumi būs jāievēro arī jaudīgiem modeļiem, ko dēvē par "vispārīga lietojuma MI sistēmām".

Eiropas stratēģija datu jomā

Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta sadarbspējīgu ES mēroga datu pārvaldības satvaru un uz cilvēku orientētu datu sabiedrību, kurā iedzīvotājiem ir pilnīga kontrole pār saviem datiem. Piekļuve augstas kvalitātes datiem ir būtisks faktors, lai izveidotu augstas veiktspējas drošas MI sistēmas.

Datu akts papildina Datu pārvaldības akta noteikumus attiecībā uz datu kopīgošanu. Tā mērķis ir veicināt inovāciju, likvidējot šķēršļus, kas kavē patērētāju un uzņēmumu piekļuvi datiem.

ES likumdošanas sarunu dalībnieki arī vienojušies par ES mēroga digitālā maka izveidi, kas ļaus iedzīvotājiem sevi identificēt un autentificēt tiešsaistē, neizmantojot komercpakalpojumus.

EP deputāti pieņēmuši arī savu nostāju attiecībā uz Eiropas veselības datu telpas izveidi. Iedzīvotāji drīz varēs droši piekļūt receptēm, attēliem un laboratoriskajiem izmeklējumiem pāri robežām.

Kiberdrošība

Reaģējot uz aizvien lielāku apdraudējumu, ko rada digitalizācija un kiberuzbrukumi, Eiropas Parlamenta deputāti atjaunināja noteikumus par augsta vienota līmeņa kiberdrošību visā ES (TID2), aizstājot pirmo ES mēroga kiberdrošības likumu (TID). TID2 visā ES nosaka stingrākas kiberdrošības prasības, paplašina “būtisko nozaru” skaitu, padara ziņošanu efektīvāku un ievieš stingrāku izpildi, tostarp sankcijas.

Eiropas Parlamenta deputāti arī apstiprināja ES Kiberdrošības kompetenču centra un tīkla izveidi un prasīja ieviest stingrākus ES kiberdrošības standartus savienotām ierīcēm, lietotnēm un operētājsistēmām.

Parlaments ir arī noslēdza sarunas ar Padomi par Kibernoturības aktu, ar ko ievieš kiberdrošības prasības savienotām ierīcēm, lai aizsargātu patērētājus un uzņēmumus no nedrošiem digitālajiem produktiem vienotajā tirgū.

Mikroshēmu akts un retas izejvielas

EP deputāti apstiprināja galīgo plānu, lai nodrošinātu ES apgādi ar mikroshēmām, veicinot ražošanu un inovācijas ES un ieviešot krīzes mehānismu to trūkuma novēršanai. Tāpat arī EP deputāti apstiprināja plānu par ES apgādi ar elektronikas nozarei svarīgām izejvielām, veicot alternatīvu, ieguves, pārstrādes un piegādes dažādošanas pētījumus no trešām valstīm.

Svarīgākie mirkļi: Droša un konkurētspējīga digitālā vide (video)

       

Trīsdesmit gadus pēc vienotā tirgus izveides Eiropas Parlaments sāka darbu pie patērētāju aizsardzības noteikumu aktualizēšanas, lai risinātu digitālā laikmeta un zaļās pārkārtošanās radītās grūtības. Atkritumu samazināšana, otrreizēja pārstrāde un ilgtspējīga preču ražošana ir stūrakmeņi, uz kuru pamata veidot pašpietiekamāku nulles piesārņojuma aprites ekonomiku.

Dažas no nesenajām izmaiņām ir jauni noteikumi, kas izklāstīti Digitālo tirgu aktā un Digitālo pakalpojumu aktā, kā arī tādas iniciatīvas kā vienots lādētājs mobilajām elektroniskajām ierīcēm. Eiropas Parlamenta deputāti vienojās pārskatīt noteikumus par produktu drošumu un patēriņa kredītiem, lai uzlabotu ES patērētāju aizsardzību un iedzīvotāju labbūtību gan tiešsaistē, gan bezsaistē.Tāpat viņi ar dalībvalstīm vienojušies atjaunināt noteikumus par atbildību par defektīviem produktiem.

Aprites ekonomika: produkti, kas kalpos ilgāk

Parlaments un Padome apstiprināja jaunus noteikumus par ilgtspējīgu bateriju pārstrādi un ražošanu un iepakojuma atkritumu samazināšanu. Deputāti atbalstīja arī virkni priekšlikumu pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumu ierobežošanai.

Lai veicinātu ilgtspējīgu patēriņu, Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja virkni izmaiņu Ekodizaina direktīvā. To mērķis ir panākt, lai ražojumi ilgāk kalpotu un būtu vieglāk remontējami, uzlabojami un pārstrādājami. Viņi arī nostiprināja patērētāju tiesības uz remontu, lai iegādāto preču labošana kļūtu vienkāršāka un izdevīgāka. Parlaments aizliedza zaļmaldināšanu kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem pienācīgi rūpēties, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.

Svarīgākie mirkļi: Patērētāju politika (video)

       

Veselības aprūpes sistēmas galvenokārt ir pašu dalībvalstu atbildība. Tomēr Covid-19 pandēmija apliecināja, ka Eiropas Savienībai var būt svarīga ietekme uz sabiedrības veselības uzlabošanu, slimību profilaksi un kontroli, cilvēku veselības apdraudējumu mazināšanu un dalībvalstu veselības stratēģiju saskaņošanu. Eiropas Parlaments palielināja finansējumu 2021.–2027. gada programmai “ES – veselībai” no 1,7 miljardiem eiro līdz 5,1 miljardam eiro, lai uzlabotu sadarbību starp ES valstīm un labāk pārvarētu turpmākās pandēmijas un veselības apdraudējumus.

2023. gada februārī Eiropas Parlaments piekrita izveidot jaunu pastāvīgu Sabiedrības veselības apakškomiteju, tādējādi uzsverot šā temata lielo nozīmi.

Cīņa ar pandēmiju

2021. gada jūnijā EP deputāti un dalībvalstis ātri ieviesa pagaidu digitālo COVID-19 sertifikātu, lai pandēmijas laikā veicinātu drošus pārrobežu ceļojumus un kravu pārvadājumus ES un ārpus tās. Parlaments vienojās paplašināt ES civilās aizsardzības mehānisma tvērumu un uzlabot tā resursus, lai ātri reaģētu uz liela mēroga katastrofām. Parlaments arī rosināja nostiprināt Eiropas Medicīnas aģentūras (EMA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pilnvaras, lai uzlabotu ES krīzes novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas, risinot nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus nākotnē.

Deputāti izvērtēja pieredzi, kas gūta, ES risinot Covid-19 pandēmijas un vakcinācijas kampaņu jautājumus. Pamatojoties uz īpašās komitejas COVI secinājumiem, viņi izstrādāja ceļvedi, lai labāk sagatavotu ES turpmākajām veselības krīzēm.

Medicīnas preces, veselība darbā, vēža apkarošana

Parlaments vairākkārt rosināja stingrāk aizsargāt iedzīvotāju veselību darbavietās un pieņēma jaunus noteikumus, lai pasargātu no azbesta iedarbības. EP deputāti 2021. gada beigās pieņemtajā ziņojumā arī izklāstīja veidus, kā palielināt ES autonomiju medicīnas preču jomā. Deputāti arī ierosinājuši grozījumus ES svarīgākajos tiesību aktos farmācijas jomā, kuru reformu Eiropas Komisija rosināja 2023. gada pavasarī. Darbs pie šīs paketes tiks pabeigts jau pēc 2024. gada vēlēšanām.

Parlamenta Īpašā komiteja cīņai pret vēzi (BECA) nāca klajā ar ieteikumiem uzlabot sadarbību vēža profilakses un agrīnas diagnosticēšanas jomā, kā arī izmantot pētniecību, inovācijas un jaunas tehnoloģijas profilaksei un ārstēšanai. Deputāti arī aicina nākamo Eiropas Komisiju izstrādāt ES ilgtermiņa garīgās veselības stratēģiju.

Vieglāka pārvietošanās personām ar invaliditāti

Parlaments un Padome vienojušies arī par Eiropas invaliditātes karti un ar to saistīto ES invalīda autostāvvietas iezmantošanas karti. Ceļojot vai studējot citā ES dalībvalstī, personas ar invaliditāti un personas, kas viņus pavada, varēs izmantot vienlīdzīgu atvieglotu piekļuvi, piemēram, samazinātu ieejas maksu vai bezmaksas ieeju, prioritāru piekļuvi un piekļuvi rezervētām autostāvvietām.

Ceļu satiksmes drošības uzlabošana

Tā kā aptuveni 40 % pārrobežu pārkāpumu paliek nesodīti, EP deputāti nodrošināja uzlabotu sadarbību starp ES valstīm, lai palīdzētu atrast personas, pārkāpušas ceļu satiksmes noteikumus. Papildus ātruma pārsniegšanai, transportlīdzekļa vadīšanai alkohola reibumā un sarkanā luksofora signāla ignorēšanai deputāti pārkāpumiem, par kuriem varēs sākt pārrobežu izmeklēšanu, pievienoja arī bīstamu stāvēšanu un apdzīšanu, nepārtrauktas līnijas šķērsošanu, kā arī notikuma vietas atstāšanu.

Svarīgākie mirkļi: Reakcija uz Covid-19 pandēmiju (video)

       

Eiropas Komisija 2020. gadā ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu, lai pārskatītu un racionalizētu patvēruma procedūras, uzņemšanas nosacījumus un migrantu atgriešanas politiku visā ES. 2024. gada aprīlī deputāti plenārsēdē apstiprināja iepriekš panākto vienošanos ar Padomi par migrācijas likumprojektu paketi. Tajā ietilpst Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula, Krīzes un nepārvaramas varas situāciju regula, Skrīninga regula un Patvēruma procedūru regula.

ES likumdevēji panāca līdzsvaru, kas palīdz efektīvi aizsargāt ES robežas un vēršas pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību (attiecīgu likumu Parlaments pieņēma aprīlī), vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas migrantu cilvēktiesības.

Holistiska pieeja

Deputāti panāca, ka ES līdz 2024. gadam tiek izveidota neatkarīga un pilnībā funkcionējoša Patvēruma aģentūra, kas izstrādā darbības standartus, rādītājus, pamatnostādnes un paraugpraksi ar patvērumu saistītos jautājumos. Aģentūra atrodas Maltā un nepieciešamības gadījumā sniedz dalībvalstīm operatīvo palīdzību, tostarp krīzes situācijās, kā arī pārcelšanas un pārmitināšanas jomā.

Migrācijas un patvēruma pakts arī paredz jaunus noteikumus, lai palīdzētu neaizsargātām personām likumīgi, organizēti un droši nokļūt ES teritorijā. To pamatā ir brīvprātīga pārmitināšana uz kādu no dalībvalstīm (regula, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu) un uzlaboti uzņemšanas apstākļi, lai reģistrētie patvēruma meklētāji pēc sešiem mēnešiem varētu sākt strādāt. To pamatā ir arī vienoti standarti visā ES attiecībā uz to personu atzīšanu, kuras iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, un attiecībā uz to, kādas tiesības tiek piešķirtas personām, kuras kvalificējas šādai aizsardzībai (Kvalifikācijas regula).

Darbaspēka migrācija

2021. gada maijā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja izveidot legālas migrācijas iespējas, lai samazinātu nelegālo robežu šķērsošanu un ļautu jaunpienācējiem organizēti integrēties darba tirgū. Pirmo soli Parlaments spēra, nobalsot par jauniem noteikumiem augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, lai tie varētu vieglāk apmesties uz dzīvi ES (Zilā karte). Viņi arī uzlaboja spēkā esošo vienotās darba un uzturēšanās atļaujas direktīvu, lai trešo valstu valstspiederīgie varētu integrēties ES darbaspēkā.

Frontex parlamentārā uzraudzība

Pēc Pilsoņu brīvību komitejas koordinatoru lēmuma 2021. gada 29. janvārī tika izveidota Frontex kontroles darba grupa, lai izmeklētu iespējamos nelikumīgos atpakaļnosūtīšanas gadījumus. Eiropas Parlamenta deputātu grupa turpina uzraudzīt visus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex darbības aspektus un attiecīgo ES tiesību aktu, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas, īstenošanu. 2023. gada 13. jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES aktīvāk iesaistīties meklēšanas un glābšanas operācijās, ko dalībvalstis, ES un Frontex veic Vidusjūrā. Pēc tam decembrī plenārsēdē notika balsojums par to, kā aģentūra var palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk un saskaņā ar pamattiesībām kontrolēt ES ārējās robežas.

Svarīgākie mirkļi: Patvēruma un migrācijas noteikumu reforma (video)

       

Eiropas Parlaments atbalsta Ukrainu cīņā par demokrātisko brīvību un pašnoteikšanos. Jau no militāro uzbrukumu pirmajām dienām tas ir vairākkārt kategoriski nosodījis Krievijas militāro agresiju un aicinājis piemērot stingras sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Eiropas Parlaments pastāvīgi uzstāj, lai ES nodrošinātu aizsardzības ieročus, humāno palīdzību un demokrātisku atbalstu Ukrainas iestādēm.

Ārkārtas plenārsēdē, kas norisinājās 2022. gada 1. martā, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma pirmo rezolūciju, kurā tie aicināja ES noteikt stingras sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju par iebrukumu Ukrainā un steidzami nodrošināt Ukrainai aizsardzības ieročus.

Eiropas Parlaments kļuva par pirmo starptautisko politisko iestādi, pie kuras pēc uzbrukuma Ukrainai ar oficiālu runu vērsās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Eiropas Parlamentu viņš (attālināti) uzrunāja 1. marta ārkārtas plenārsēdē. Pēc mēneša, proti, 1. aprīlī, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola kļuva par pirmo ES līderi, kas apmeklēja Kijivu. Tur viņa tikās ar Zelenski un Augstākās Radas (Ukrainas parlamenta) priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un uzrunāja Radas deputātus.

Prezidents Volodimirs Zelenskis savā pirmajā vizītē Briselē, kas norisinājās 2023. gada 9. februārī, uzstājās ar runu plenārsēdē. Pēc tam viņš uzrunāja ES valstu un valdību vadītājus ES samitā.

Kara seku novēršana Ukrainā un ES rīcība

Eiropas Parlaments 2022. gada 24. marta rezolūcijā pieprasīja sniegt Ukrainai stabilu ilgtermiņa humāno palīdzību pārtikas jomā gan ES, gan starptautiskā līmenī. 2022. gada aprīlī Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja pilnīgu ES embargo Krievijas enerģijas importam un no maija sāka darbu pie tā, lai novirzītu atveseļošanas līdzekļus plānam REPowerEU un dalībvalstīs paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju.

2022. gada septembra plenārsesijas laikā Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja vienkāršotus noteikumus par ES reģionālo fondu izmantošanu, lai novērstu Krievijas agresijas sekas un jo īpaši palīdzētu kaimiņu reģioniem, kuri uzņem Ukrainas bēgļus. Viņi arī deva zaļo gaismu ES makrofinansiālās palīdzības otrajai daļai, kas paredzēta Ukrainas tūlītējām vajadzībām. 2022. gada novembrī deputāti apstiprināja 18 miljardu eiro ES aizdevumu, lai atbalstītu Ukrainu 2023. gadā un 2024. gadā piekrita izveidot 50 miljardu eiro mehānismu Ukrainas atveseļošanas atbalstam, kas būtu daļa no ierosinātās ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanas, kā arī atļaut izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai.

EP deputāti atjaunoja pagaidu autonomos tirdzniecības pasākumus Ukrainas ražojumu importam bez ievedmuitas nodokļa, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku, kas ir vājā stāvoklī. Viņi pievienoja dažus aizsargpasākumu ierobežojumus lauksaimniecības precēm, lai novērstu iespējamus tirgus izkropļojumus ES dalībvalstīs.

Ceļā uz brīvu un demokrātisku Ukrainu ES

2022. gada martā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments arī norādīja, ka Krievijas valdība izplata “nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju”, lai maldinātu savus iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību par karu Ukrainā. Tas mudināja ES piemērot īpašas sankcijas saistībā ar ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņām.

2022. gada maijā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja ES atbalstīt starptautiskās tiesas un tiesvedību saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju.

Šajā nolūkā Eiropas Parlaments piešķīra aģentūrai Eurojust jaunas pilnvaras, kas tai dod tiesības vākt un apstrādāt pierādījumus par šiem noziegumiem.

Jūnijā Parlaments panāca, ka ES valstu vai valdību vadītāji piekrīt piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu. Savukārt jūlijā deputāti apstiprināja makrofinansiālās palīdzības pirmo daļu Ukrainai.

6. oktobrī EP deputāti atzina par spēkā neesošiem Krievijas organizētā viltus referenduma rezultātus. Zem šauteņu stobriem notikušajā referendumā tika nobalsots par okupētās Ukrainas teritorijas pievienošanu Krievijai. Deputāti arī aicināja ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainas valdībai un bruņotajiem spēkiem.

Apliecinot solidaritāti un apbrīnu, Eiropas Parlaments 19. oktobrī piešķīra 2022. gada Saharova balvu par domas brīvību varonīgajai ukraiņu tautai, ko pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība. Apbalvošanas ceremonija notika decembrī.

Pēc pastāvīgajām Krievijas spēku un to aģentu zvērībām Ukrainā Eiropas Parlamenta deputāti 23. novembrī pieņemtajā rezolūcijā nolēma pasludināt Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu. Eiropas Parlaments arī atzina holodomoru — padomju režīma izraisītu badu Ukrainā — par genocīdu.

2023. gada janvāra plenārsesijas laikā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja stingrāk reaģēt uz Krievijas draudiem Eiropas drošībai un arī atkārtoja savu prasību izveidot īpašu starptautisku tribunālu, lai sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Pirms ES un Ukrainas samita, kurš norisinājās 2023. gada 3. februārī Kijivā, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma rezolūciju, aicinot ES un Ukrainas politiskos līderus strādāt pie tā, lai sāktu sarunas par Ukrainas pievienošanos ES. Tomēr rezolūcijā arī atkārtoti uzsvērts, ka pievienošanās process ir balstīts uz nopelniem un tā pamatā ir skaidri kritēriji, standarti un nepieciešamās reformas.

2023. gada 13. jūlijā Parlaments deva galīgo zaļo gaismu ES plāniem nodrošināt Ukrainai vairāk munīcijas. Jaunais munīcijas ražošanas atbalsta akts (ASAP), kas paredz finansējumu 500 miljonu eiro apmērā, ir paredzēts, lai paātrinātu munīcijas un raķešu piegādi Kijevai un palielinātu Eiropas Savienības ražošanas jaudu, kas ļautu atjaunot dalībvalstu arsenālus.

EP deputāti un Padome arī vienojās par jaunu tiesības aktu, kas stimulēs ES dalībvalstis veikt kopīgus ieroču iepirkumus un atbalstīt ES aizsardzības rūpniecību. Jaunajam instrumentam, kura apmērs 300 miljoni eiro, būtu jāpalīdz dalībvalstīm brīvprātīgi un sadarbojoties apmierināt neatliekamākās un svarīgākās aizsardzības vajadzības. Šīs vajadzības ir saasinājušās sakarā ar aizsardzības ražojumu sūtījumiem uz Ukrainu.

Gadu gaitā Eiropas Parlaments ir izveidojis unikālas un ilgstošas attiecības ar Ukrainas Augstāko Radu (parlamentu). Kopš 2022. gada 24. februāra iestāžu sadarbība visos līmeņos ir pastiprinājusies, lai sniegtu tūlītēju palīdzību un sagatavotu Ukrainas demokrātisko nākotni ES, un 2023. gada 28. novembrī EP priekšsēdētāja Roberta Metsola un Ukrainas Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks parakstīja atjaunotu Saprašanās memorandu par parlamentāro demokrātiju. Parlaments arī atbalstījis Radas komunikācijas pasākumus — tika izveidota jauna, kopīga tīmekļa vietne angļu un ukraiņu valodā “The EU stands with Ukraine”(“ES atbalsta Ukrainu”).

Svarīgākie mirkļi: EP atbalsta Ukrainu (video)

       

Eiropas Parlaments ir aicinājis ES uzlabot tās spēju pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus ārpolitikas jomā, jo īpaši Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, kā arī paust vienotu nostāju un darboties kā patiesi globālam dalībniekam, reaģējot uz starptautiskām krīzēm. Deputāti arī aicinājuši ES galveno uzmanību pievērst stratēģiskām aliansēm, lai spētu sevi labāk pozicionēt jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā, kas apdraud ES drošību.

2024. gada janvārī pieņemtajā rezolūcijā par Kopējo drošības un aizsardzības politiku deputāti norāda, ka Krievijas karš ar Ukrainu ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir graut noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Viņi arī uzsver, ka ES turpinās sniegt Kijivai militāro palīdzību, kas nepieciešama kara pabeigšanai.

Paplašināšanās

2021. gada septembrī Eiropas Parlaments apstiprināja pirmspievienošanās finansēšanas instrumentu IPA III 14,2 miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu septiņām valstīm pieņemt reformas, kas vajadzīgas ES noteikumu un vērtību ievērošanai. 2023. gada rezolūcijā par Kopējo drošības un aizsardzības politiku deputāti brīdina par Krievijas kara Ukrainā destabilizējošo ietekmi uz Austrumu partnerības valstīm un Rietumbalkānu valstīm un tās radītajiem draudiem ES drošībai. Lai risinātu šo problēmu, ziņojumā ieteikts reformēt ES kaimiņattiecību politiku un paātrināt ES paplašināšanos procesu.

2024. gadā pieņemtā rezolūcijā Parlaments aicināja veikt institucionālas un finanšu reformas, lai nodrošinātu ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis. Deputāti arī apstiprināja Ukrainas mehānismu, ilgtermiņa finanšu instrumentu, lai atbalstītu atjaunošanas darbus un valsts pievienošanos ES. Tāpat Parlaments atbalstīja Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisma izveidi, lai tā palīdzētu ES partneriem šajā reģionā īstenot plašas sociālekonomiskas reformas. Starp tām ir arī tiesiskuma un pamattiesību stiprināšana.

Līdzās pašreizējām kandidātvalstīm Albānijai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai, Serbijai un Turcijai deputāti atzinīgi novērtēja kandidātvalstu statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Bosnijai un Hercegovinai un mudināja dalībvalstis noteikt skaidru ES paplašināšanās grafiku, lai līdz šīs desmitgades beigām pabeigtu pievienošanās sarunas ar kandidātvalstīm. Viņi aicināja piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai ar nosacījumu, ka tiks ņemtas vērā prioritātes, kas norādītas Komisijas atzinumā par šīs valsts atbilstību. Viņi arī atzinīgi novērtēja Kosovas Republikas pieteikumu dalībai ES.

Demokrātijas atbalsts un pasākumi cilvēktiesību jomā

Eiropas Parlaments vienmēr ir apliecinājis savu nelokāmo apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē. Kopš 1988. gada ar Eiropas Parlamenta Saharova balvu tiek godināti cilvēki, grupas un organizācijas, kas ir sniegušas izcilu ieguldījumu domas brīvības aizsardzībā pasaulē.

Pēdējo gadu notikumi — pandēmija un Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, "Hamās" uzbrukums un Izraēlas reakcija uz to — ir bijuši būtisks pārbaudījums demokrātijai visā pasaulē. Krievijas agresija ir vērsta ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret demokrātiju un demokrātiskajām vērtībām.

Parlaments atkārtoti nosodīja zemiskos “Hamās” teroristu uzbrukumus Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī un uzsvēra Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību starptautisko tiesību ietvaros. Deputāti arī norādīja uz Izraēlas nesamērīgo atbildi, kuras rezultātā Gazas joslā nogalināti un ievainoti desmitiem tūkstošu cilvēku. 2024. gada martā pieņemtā rezolūcijā deputāti aicināja nekavējoties panākt pastāvīgu pamieru un novērst draudošo masveida badu Gazā, kā arī nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus. Parlaments norāda, ka palestīniešu un Izraēlas izlīgums nav iespējams, kamēr “Hamās” un citiem teroristu grupējumiem būs jebkāda nozīme Gazas joslā. Deputāti arī stingri nosoda aizvien straujāko nelegālo Izraēlas apmetņu izveidi palestīniešu teritorijās, norādot, ka šī prakse neatbilst starptautiskajām tiesībām.

Eiropas Parlaments ilgstoši atbalstījis partnervalstu parlamentus, izmantojot dialoga iniciatīvas, piemēram, Žana Monē dialogu, un Parlamenta delegāciju darbu. Delegācijas ir oficiālas EP deputātu grupas, kas uztur un padziļina attiecības ar trešo valstu parlamentiem, kā arī ar citiem reģioniem un organizācijām.

Eiropas Parlaments arī ik gadu nosūta vēlēšanu īstermiņa novērošanas delegācijas uz valstīm ārpus ES — Eiropas Parlamenta deputātu kā vēlētu pārstāvju pieredze bagātina vietējo vēlēšanu procesu novērtēšanu.

Attīstība

2021. gada jūnijā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jauno fondu “Eiropa pasaulē” (Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments — NDICI), nodrošinot ārējās sadarbības finansējumu 79,5 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību ES kaimiņvalstīs, Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Klusā okeāna reģionā un Karību jūras reģionā.

Starptautiskā tirdzniecība

Eiropas Parlaments atbalsta visaptverošas tirdzniecības partnerības un uz noteikumiem balstītu multilaterālismu. Savstarpība tirdzniecības attiecībās ir nesen pieņemto tiesību aktu stūrakmens, kas nodrošina godīgu konkurenci vienotajā tirgū. Šādi tiesību akti ir, piemēram, jauni noteikumi, kas palīdz novērst ārvalstu subsīdiju izraisītu dempingu, un jauns tiedzniecības instruments, lai aizsargātu ES no ekonomiskās šantāžas.

Turklāt Eiropas Parlamenta deputāti apstiprinājuši sen gaidīto likumu, kas paredz ES aizliegt produktus, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs, tostarp bērnu darbs.

Partnerības nolīgumi

Lai ikviens jauns ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgums ar ārpussavienības valstīm (piemēram, ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nolīgums) varētu stāties spēkā, ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. 2020. gada februārī Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tas ir pirmais nolīgums, kurā ieviesti nosacījumi par vides, sociālo un demokrātisko ilgtspēju. Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Jaunzēlandi, ko Parlaments apstiprināja 2023. gada novembrī, tiek uzskatīts par visprogresīvāko un ilgtspējīgāko tirdzniecības nolīgumu Eiropas Savienības vēsturē, un tā pamatā ir kopīgas vērtības. 2024. gadā deputāti atbalstīja arī par ES un Čīles Asociācijas nolīguma atjaunināto versiju, tostarp tirdzniecības nolīgumu.

Svarīgākie mirkļi: Vienošanās par turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti (video)

Svarīgākie mirkļi: Atbalsts demokrātijas un cilvēktiesību pasākumiem (video)

       

Eiropas Parlaments iestājas par Eiropas Savienību, kuras pamatā ir tiesiskums, pamattiesības, mediju brīvība, nediskriminēšana un dzimumu līdztiesība. Eiropas Parlamenta deputāti pastiprināja ES cīņu pret korupciju, naudas atmazgāšanu (nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktu kopums) un dezinformāciju, jo šīs problēmas apdraud Eiropas demokrātiju un pamatvērtības.

Ārvalstu iejaukšanās un dezinformācija

Parlaments izveidoja Īpašo komiteju par ārvalstu iejaukšanos visos ES demokrātiskajos procesos (INGE un ING2). Pēc tās veiktās izmeklēšanas un faktu vākšanas misijām 2022. gada martā tika pieņemts pirmais ieteikumu kopums ES demokrātijas labākai aizsardzībai, kam 2023. gada 1. jūnijā sekoja otrais ziņojums par to, kā aizsargāt Eiropas vēlēšanas. Vēlāk tika pieņemts trešais ieteikumu kopums, kurā izklāstīti veidi, kā aizsargāt pašu Parlamentu no mēģinājumiem ietekmēt tā darbu.

Izskanot aizdomām par Krievijas iejaukšanos, Eiropas Parlamenta deputāti 2024. gada februārī pieņēma rezolūciju, lai nosodītu Krievijas nepārtrauktos centienus graut un iznīcināt Eiropas demokrātiju, tostarp ar plaša mēroga politisko partiju, politiķu, amatpersonu un kustību finansēšanu vairākās demokrātiskās valstīs. 2024. gada aprīlī viņi aicināja ES stingri reaģēt, lai novērstu Krievijas iejaukšanos Eiropas Parlamentā un gaidāmajās ES vēlēšanās. Viņi arī 2023. gada decembrī aicināja ES veikt stingrākus pasākumus, lai ierobežotu Ķīnas ietekmi uz ES kritisko infrastruktūru un apkarotu kiberuzbrukumus un dezinformācijas kampaņas.

Vienādas tiesības sievietēm un vīriešiem

2022. gadā Parlaments nodrošināja saistošu pienākumu lielajiem uzņēmumiem piemērot atalgojuma pārredzamību, lai vīrieši un sievietes, veicot vienādu darbu, saņemtu vienādu atalgojumu. EP deputātiem arī izdevās palielināt sieviešu skaitu vadošos amatos, pieņemot vēsturisku likumu: līdz 2026. gada jūnija beigām vismaz 40 % no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām vai 33 % no visiem direktoru amatiem jāaizņem nepietiekami pārstāvētajam dzimumam.

Pēc tam, kad 2023. gada maijā tika apstiprināta ES pievienošanās Stambulas konvencijai, EP deputāti veiksmīgi noslēdza sarunas ar dalībvalstīm, lai pieņemtu pirmos ES noteikumus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, un vienojās par jauniem standartiem valstu līdztiesības iestādēm, lai efektīvāk atbalstītu diskriminācijas upurus. Viņi nosoda situācijas pasliktināšanos LGBTIQ+ tiesību jomā un aicina nodrošināt bērniem tiesības uz vienlīdzīgu vecāku statusa atzīšanu visā ES. 2024. gadā pieņemtā rezolūcijā EP deputāti atkārtoti aicināja ES Pamattiesību hartā iekļaut tiesības uz abortiem.

Tiesiskuma ievērošana dalībvalstīs nav apspriežama

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtējuši Komisijas ikgadējos ziņojumus par tiesiskumu, kā arī metodoloģiskos uzlabojumus, ko Komisija veikusi, pamatojoties uz Parlamenta ieteikumiem. Rezolūcijā par trešo, uzlaboto "Ziņojumu par tiesiskumu" (2022) EP deputāti pauž bažas par pastāvīgām negatīvām tendencēm preses brīvības, plurālisma un žurnālistu drošības jomā, kā arī pauda bažas par tiesu sistēmas pastāvīgu politizāciju un vēršanos pret minoritāšu grupu tiesībām. Rezolūcijā par 2023. gada ziņojumu par tiesiskumu Parlaments aicināja Komisiju veikt pasākumus pret demokrātijas situācijas pasliktināšanos daudzās dalībvalstīs.

Turklāt viņi vairākkārt ir aicinājuši šos ziņojumus iekļaut visaptverošā un efektīvā mehānismā un ātri rīkoties, lai novērstu acīmredzamus tiesiskuma apdraudējumus, piemēram, Ungārijas un Polijas gadījumā.

Pateicoties Parlamenta neatlaidībai, 2021. gada janvārī stājās spēkā jauns likums, kas nosaka, ka ES līdzekļu maksājumi valstu valdībām ir atkarīgi no tā, vai dalībvalstīs tiek pilnībā ievērots tiesiskums (tostarp valstu tiesu iestāžu neatkarība). Komisija 2022. gadā apturēja atveseļošanas fondu maksājumus Polijai, kas tika atbloķēti 2024. gada martā pēc jaunās valdības veiktajām reformām, un struktūrfondu maksājumus Ungārijai. Eiropas Parlamenta deputāti uzstāj, ka maksājums nedrīkst atsākt, līdz tiek pilnībā novērsti Ungārijā (kuru Parlaments 2022. gadā nodēvēja par "vēlēšanu autokrātiju") konstatētie sistēmiskie draudi ES vērtībām. 2024. gada janvāra rezolūcijā EP deputāti nosodīja Komisijas lēmumu atbrīvot Ungārijai daļu iesaldēto ES līdzekļu, neraugoties uz Ungārijas valdības neatlaidīgajiem centieniem graut ES pamatvērtības. Martā pēc Juridiskās komitejas ieteikuma EP priekšsēdētāja uzdeva Parlamenta dienestiem iesniegt Eiropas Savienības Tiesā prasības pieteikumu (C-225/24), lai precizētu Komisijas lomu un rīcības brīvību, atceļot ES kohēzijas līdzekļu iesaldēšanu Ungārijai.

Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms

Pēc atkārtotām Parlamenta prasībām (2021. gadā) Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas vērsts pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (direktīva pret SLAPP), lai aizsargātu Eiropas plašsaziņas līdzekļus, kā arī akadēmiķus, māksliniekus un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus no aizvien pieaugošā skaita apgrūtinošu tiesas prāvu, kuru mērķis ir viņus iebiedēt. Galīgais teksts tika pieņemts 2024. gada februārī.

Pamatojoties uz gadu ilgušo izmeklēšanu par Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanu ES, ko veica īpašā PEGA izmeklēšanas komiteja, Parlaments 2023. gada jūnijā aicināja veikt reformas, lai apturētu spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp politisko oponentu un žurnālistu nelikumīgu novērošanu dažās valstīs. Novembrī EP deputāti kritizēja Komisiju par to, ka tā nav iesniegusi tiesību akta projektu šīs problēmas risināšanai, un pauda bažas par norisēm dalībvalstīs.

Visbeidzot, Parlaments pastiprināja noteikumus, lai aizsargātu redakcionālo brīvību no politiskas iejaukšanās, un jaunajā Mediju brīvības aktā iekļāva stingru ES žurnālistu un viņu avotu aizsardzību. Tas arī aizsargās ES plašsaziņas līdzekļu brīvību pret lielo tiešsaistes platformu patvaļīgiem lēmumiem un ietver noteikumus par taisnīgāku valsts reklāmas piešķiršanu.

Lai godinātu izcilu žurnālistiku, kas balstīta uz ES principiem un vērtībām, Parlaments 2020. gada oktobrī iedibināja Dafnes Karuanas Galicijas balvu. Kopš 2021. gada neatkarīga žūrija piešķir 20 000 eiro lielu ikgadēju balvu.

Svarīgākie mirkļi: Tiesiskums, demokrātija un vienlīdzīgas tiesības (video)

       

ES ir izstrādājusi jaunus noteikumus, lai regulētu politisko reklāmu un cīnītos pret ārvalstu iejaukšanos. Tomēr Parlamentam un Padomei vēl ir jāatrod kopīgs viedoklis, lai reformētu kampaņu un partiju finansēšanas noteikumus saistībā ar ES Demokrātijas rīcības plānu. Parlaments 2022. gada aprīlī nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu pārskatīt Vēlēšanu likumu, lai saskaņotu valstu vēlēšanu noteikumus un izveidotu Eiropas mēroga vēlēšanu apgabalu. 2023. gada februārī deputāti rosināja uzlabot balsošanas iespējas ES pilsoņiem, kas dzīvo citā ES valstī. Abos gadījumos Eiropadomei ir jārīkojas, lai priekšlikumus pārvērstu tiesību aktos. Deputāti apstiprināja Padomes lēmumu palielināt vietu skaitu 2024. gadā ievēlētajā EP sasaukumā par 15 vietām 12 valstīs, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas. Šis lēmums mainīja Parlamenta sākotnējo priekšlikumu palielināt vietu skaitu par 11 vietām. Lai pilnībā ievērotu 2024. gada ES vēlēšanu rezultātus, deputāti ierosināja atjauninātu vadošā kandidāta ("Spitzenkandidat") mehānismu, kas nodrošinātu, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidatūra atspoguļo pilsoņu balsojumu un jauno EP vairākumu.

Septembra plenārsesijā tika apspriestas turpmākās institucionālās reformas, kas izklāstītas ziņojumā par parlamentārismu, Eiropas pilsonību un demokrātiju.

Jau 2021. gada septembrī Parlaments aicināja izveidot neatkarīgu ētikas iestādi, lai uzlabotu pārredzamību un integritāti ES iestādēs, un šo prasību atkārtoti apstiprināja 2022. gada decembra rezolūcijā. Parlamenta sarunu vedējiem 2024. gada martā izdevās ievērojami uzlabot Komisijas priekšlikumu, ko EP deputāti 2023. gada jūlijā raksturoja kā "neapmierinošu", neatkarīgo ekspertu uzdevumiem pievienojot pilnvaras izskatīt atsevišķas lietas un sniegt ieteikumus. Šo vienošanos apstiprināja Parlamenta Priekšsēdētāju konference, un Parlaments to pieņēma 2024. gada aprīlī.

Konference par Eiropas nākotni un pilsoņu ietekme uz ES tiesību aktiem

Pilsoņu vēlmju apmierināšana vienmēr ir bijis Parlamenta galvenais mērķis, taču aizvadītā sasaukuma laikā EP deputātu darba centrā bija īpašs prasību kopums - Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumi. Parlamentam bija būtiska nozīme konferences (2021./22. gadā) izveidē un līdzdalībā tajā, nodrošinot, ka pilsoņi būs uzmanības centrā, vienlaikus mudinot ES iestādes uzņemties politiskās saistības. Šī bezprecedenta līdzdalības demokrātijas pasākuma rezultātā tika izstrādāti 49 galīgie priekšlikumi, kas ietver 326 konkrētus pasākumus deviņās tēmās: klimats, veselība, ekonomika, ES pasaulē, vērtības, digitālā transformācija, demokrātija, migrācija un izglītība.

Reaģējot uz iedzīvotāju prasībām, ES iestādes ir pieņēmušas 323 politikas iniciatīvas (vairāk nekā puse no tām ir likumdošanas pasākumi), kas atspoguļo aptuveni 75 % no konferences pasākumiem. Daži no šiem priekšlikumiem, kuros atspoguļotas pilsoņu idejas, ir, piemēram, tiesību akti par atkritumu iepakojumu, tiesībām uz remontu, uzņēmumu uzticamības pārbaudi, platformu darba direktīva, migrācijas pakts, cilvēku tirdzniecības apkarošana, mediju brīvības akts un direktīva pret stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību, mākslīgā intelekta akts, digitālo pakalpojumu un tirgu akti, STEP un politiskās reklāmas noteikumi. Plašāka informācija par šiem dokumentiem ir pieejama attiecīgajās tematiskajās sadaļās.

Jomas, kurās īstenots visvairāk iniciatīvu, ir ekonomika (92 %) un klimats (89 %). Ņemot vērā virkni neseno krīžu un faktu, ka līdz pat 31 pasākuma īstenošanai ir nepieciešamas izmaiņas ES līgumos, Parlaments nekavējoties pēc konferences beigām uzsāka procedūru un nāca klajā ar visaptverošu priekšlikumu kopumu par grozījumiem līgumos. Parlaments tos apstiprināja 2023. gada novembrī, un tagad Eiropadomei ir jālemj, vai rīkot Konventu, lai pārskatītu Līgumus. Tam ir nepieciešams lēmums ar vienkāršu balsu vairākumu.