Demokrātiskā opozīcija Venecuēlā — 2017. gads, Venecuēla

Saharova balvu piešķīra Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai, t. i., Nacionālajai asamblejai (ko pārstāvēja Hulio Borhess) un visiem organizācijas "Foro Penal Venezolano" nosauktajiem politieslodzītajiem (ko pārstāvēja Leopoldo Lopess, Antonio Ledesma, Daniels Sevalloss, Jons Goikoečea, Lorāns Salehs, Alfredo Ramoss un Andrea Gonsalesa).

Jau vairākus gadus Venecuēlā valda politiska krīze. Pie varas esošā partija pastāvīgi ierobežo tiesiskumu un neievēro konstitucionālo kārtību, un 2017. gada martā ar Augstākās tiesas lēmumu demokrātiski ievēlētās Nacionālās asamblejas pilnvaras tika pasludinātas par spēkā neesošām. Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Hulio Borhess par situāciju Venecuēlā ir izteicies šādi: "Tas, kas notiek Venecuēlā, nav tikai politiska konfrontācija. Tā ir būtiska, eksistenciāla un vērtību konfrontācija".

Apstākļos, kad vismaz jau vairāk nekā vienu desmitgadi valstī valda hiperinflācija, haoss un nemieri, Venecuēlas valdība vajā, iebiedē un apcietina simtiem politisko oponentu. Labi zināmā Venecuēlas cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Foro Penal Venezolano", kas bez maksas sniedz juridiskās konsultācijas tiem, kuriem nepietiek līdzekļu un kuri protestu laikā ir iespējami patvaļīgi aizturēti, spīdzināti vai aizskarti, ziņo par politiski ieslodzīto identitāti un statusu.

Venecuēlas valdība ir aizturējusi tādus opozīcijas līderus kā Leopoldo Lopess, Antonio Ledesma, Daniels Sevalloss, Jons Goikoečea, Lorāns Salehs, Alfredo Ramoss un Andrea Gonsalesa. Lai gan dažus no viņiem 2018. gadā provizoriski atbrīvoja, daudzi joprojām atrodas mājas arestā vai cietumā skarbos un necilvēcīgos apstākļos.

Venecuēlas opozīcijas līderis Leopoldo Lopess tika atbrīvots pēc 2019. gada maija valsts apvērsuma mēģinājuma, tomēr politiskajā dzīvē viņam vairs nav ļauts iesaistīties. Vairāk nekā trīs gadus L. Lopess pavadīja cietumā, un divus gadus viņam tika noteikts mājas arests. Kopš 2019. gada aprīļa viņš patvēries Spānijas vēstniecībā Karakasā. Cits ievērojams opozīcijas līderis un bijušais Karakasas mērs Antonio Ledesma mājas arestā bija kopš 2015. gada, taču 2017. gada novembrī viņam izdevās bēgt no valsts; ieslodzījumā ilgstoši atradās arī bijušais Iribarenas mērs Alfredo Ramoss un bijušais Sankristobalas mērs Daniels Sevalloss. Abi ir atbrīvoti.

Pirms prezidenta vēlēšanām 2018. gada maijā, kuras opozīcija boikotēja un kuru rezultātus vairums starptautisko organizāciju, tostarp Eiropas Savienība, vēl arvien neatzīst, Venecuēlas valdība centās uzlabot savu tēlu, un dažus politieslodzītos atbrīvoja. 2018. gada oktobrī studentu līderis, demokrātijas aizstāvis un Saharova balvas laureāts Lorāns Salehs tika atbrīvots un izraidīts uz Spāniju pēc vairāk nekā četru gadu ieslodzījuma Latumbā un Elhelikoides cietumā Karakasā necilvēcīgos apstākļos.

2020. gada janvārī valdību atbalstošie kaujinieki aplenca Nacionālās asamblejas telpas un iebiedēja deputātus, kuri mēģināja iekļūt ēkā, sitot viņus un šaujot uz viņu automobiļiem. Situācija joprojām ir saspringta, un starptautiskā sabiedrība Nacionālo asambleju ir atzinusi par leģitīmu Venecuēlas parlamentu, kas darbojas paralēli Konstitucionālajai asamblejai, kura atbalsta Nikolasa Maduro režīmu.

2020. gada 6. decembrī vēlēšanās, kuras starptautiskās sabiedrības vērtējumā nebija ne brīvas, ne godīgas, tika ievēlēta jauna valdošā režīma kontrolēta asambleja. Venecuēlas demokrātiskā opozīcija joprojām cīnās par iespēju konkurēt brīvās un godīgās vēlēšanās. Piemēram, galvenajai opozīcijas kandidātei Marijai Korinai Mačado ar režīma kontrolētās Augstākās tiesas lēmumu, ko Eiropas Parlaments nosodīja savā 2024. gada 8. februāra rezolūcijā, tika aizliegts kandidēt 2024. gada prezidenta vēlēšanās.