Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Budžeta procedūra

Parlamenta loma budžeta procesā kopš 1970. un 1975. gada budžeta līgumiem ir pakāpeniski paplašinājusies. 2009. gadā ar Lisabonas līgumu Parlamentam un Padomei tika noteiktas vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz visu ES budžetu.

Juridiskais pamats

Mērķi

Budžeta pilnvaru īstenošana nozīmē ES izdevumu ikgadējās summas, tās sadalījuma un izdevumu segšanai nepieciešamo ieņēmumu noteikšanu, kā arī budžeta izpildes kontroli. Budžeta procedūra kā tāda ietver budžeta sagatavošanu un pieņemšanu (sīkākai informācijai par ES budžeta ieņēmumiem sk. 1.4.1, par izdevumiem 1.4.2, par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 1.4.3, par budžeta izpildi 1.4.4 un par budžeta izpildes kontroli 1.4.5).

Apraksts

A. Pamatinformācija

Parlaments un Padome kopā veido budžeta lēmējinstitūciju. Līdz 1970. gadam budžeta pilnvaras bija vienīgi Padomei, un ar Parlamentu tikai apspriedās. Ar 1970. gada 22. aprīļa un 1975. gada 22. jūlija Līgumiem tika paplašinātas Parlamenta pilnvaras budžeta jomā:

  • 1970. gada Līgums – lai gan ar to tika saglabātas Padomes tiesības pieņemt galīgo lēmumu par obligātajiem izdevumiem, kas saistīti ar Līgumā vai saskaņā ar to pieņemtajos tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, Parlamentam tika piešķirtas tiesības pieņemt galīgo lēmumu par neobligātajiem izdevumiem, kas sākotnēji bija tikai 8 % no ES budžeta.
  • Ar 1975. gada Līgumu Parlamentam tika piešķirtas tiesības noraidīt budžetu kopumā.

Kamēr nebija stājies spēkā Lisabonas līgums, budžeta procedūra gan Padomē, gan Parlamentā norisinājās divos lasījumos, un procedūras beigās Parlaments varēja vai nu pieņemt budžetu, vai arī to noraidīt kopumā.

Nākamais Līgums, ar ko tika ieviestas būtiskas izmaiņas, bija Lisabonas līgums. Ar Lisabonas līgumu budžeta procedūru padarīja vienkāršāku un pārredzamāku (koplēmuma procedūra budžeta jomā). Galvenās izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar iedalījuma obligātajos un neobligātajos izdevumos atcelšanu. Tas ļauj visiem izdevumiem piemērot vienādu pieeju, izmantojot vienu un to pašu procedūru, kas ir vēl vairāk vienkāršota, paredzot tikai vienu lasījumu katrā iestādē, pamatojoties uz Komisijas iesniegto budžeta projektu.

B. Procedūras posmi

LESD 314. pantā ir izklāstīti posmi un termiņi, kas ir piemērojami budžeta procedūras laikā. Tomēr pašlaik iestādes katru gadu pirms budžeta procedūras sākšanas vienojas par pragmatisku grafiku.

1. Pirmais posms: Komisija iesniedz budžeta projektu

Parlaments un Padome nosaka pamatnostādnes attiecībā uz budžeta prioritātēm. Komisija sagatavo budžeta projektu un iesniedz to Padomei un Parlamentam (saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu ne vēlāk kā līdz 1. septembrim, bet saskaņā ar pragmatisko grafiku – līdz aprīļa beigām vai maija sākumam). Lai ņemtu vērā jaunākos notikumus, Komisija vēlākā procedūras posmā budžeta projektā var veikt izmaiņas līdz Samierināšanas komitejas (sk. turpmāk tekstā) sasaukšanai.

2. Otrais posms: Padome pieņem nostāju attiecībā uz budžeta projektu

Padome pieņem nostāju par budžeta projektu un nosūta to Parlamentam (saskaņā ar LESD 314. panta 3. punktu tā jāiesniedz vēlākais līdz 1. oktobrim, bet saskaņā ar pragmatisko grafiku tā tiek nosūtīta līdz jūlija beigām). Padome pilnībā informē Parlamentu par savas nostājas pieņemšanas iemesliem.

3. Trešais posms: Budžeta projekts tiek izskatīts Parlamentā

Parlamentam uz Padomes nostāju jāatbild 42 dienu laikā. Šajā periodā tas var vai nu pieņemt Padomes nostāju, vai atteikties pieņemt lēmumu (šādā gadījumā budžets tiek uzskatīts par pieņemtu galīgajā variantā), vai arī Parlaments var ierosināt grozījumus, ja tie tiek pieņemti ar visu deputātu balsu vairākumu (šādā gadījumā grozītais budžeta projekts tiek nosūtīts atpakaļ Padomei un Komisijai). Šādā gadījumā Parlamenta priekšsēdētājam, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, nekavējoties jāsasauc Samierināšanas komiteja.

4. Ceturtais posms: Samierināšanas komitejas sanāksme un budžeta pieņemšana

Lai ņemtu vērā jaunākos notikumus, Komisija vēlākā procedūras posmā budžeta projektā var veikt izmaiņas līdz Samierināšanas komitejas (sk. turpmāk tekstā) sasaukšanai. Šajā nolūkā tai jāpieņem lēmums ar Padomes locekļu vai viņu pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un ar Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu. Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sanāksmēs un uzņemas jebkādu iniciatīvu, kas nepieciešama, lai tuvinātu Parlamenta un Padomes nostāju.

Padome pilnībā informē Parlamentu par savas nostājas pieņemšanas iemesliem. Ja Samierināšanas komiteja minētajā termiņā vienojas par kopīgu dokumentu, Parlamentam un Padomei kopīgais dokuments ir jāapstiprina 14 dienu laikā kopš šīs vienošanās panākšanas. Beidzoties minētajam 14 dienu periodam, ir iespējams šāds iznākums (sk. tabulu).

Samierināšanas komitejas kopīgā dokumenta apstiprināšana

Nostāja attiecībā uz kopīgo dokumentu Parlaments Padome Iznākums
+ = pieņemt
− = noraidīt
nav = lēmums netika pieņemts		 + + Kopīgais dokuments ir pieņemts.
− Parlaments var apstiprināt savu nostāju[1].
nav Kopīgais dokuments ir pieņemts.
nav + Kopīgais dokuments ir pieņemts.
− Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
nav Kopīgais dokuments ir pieņemts.
− + Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
− Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.
nav Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.

5. Budžeta papildinājumi un grozījumi

Nepārvaramu, ārkārtēju vai neparedzētu apstākļu gadījumā (atbilstoši Finanšu regulas 44. pantam) Komisija var ierosināt grozīt pieņemto attiecīgā gada budžetu, iesniedzot budžeta grozījuma projektu. Šiem budžeta grozījumiem piemēro tādus pašus noteikumus kā vispārējam budžetam.

Eiropas Parlamenta loma

A. Ar LESD 314. pantu piešķirtās pilnvaras

1970. gadā Parlaments ieguva tiesības pieņemt galīgo lēmumu par neobligātajiem izdevumiem. Neobligāto izdevumu īpatsvars budžetā palielinājās no 8 % 1970. gadā līdz vairāk nekā 60 % 2010. gadā, kas bija pēdējais gads, kad tika nošķirti obligātie un neobligātie izdevumi. Līdz ar iedalījuma obligātajos un neobligātajos izdevumos atcelšanu Parlamentam tagad ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei attiecībā uz kopējo budžeta izdevumu noteikšanu. Var pat uzskatīt, ka Parlamenta nostājai ir lielāks spēks par Padomes nostāju, jo Padome nevar pieņemt budžetu, ja to neatbalsta Parlaments, savukārt Parlamentam atsevišķos apstākļos var būt galavārds, un tas var pieņemt budžetu arī tad, ja Padome to neatbalsta (sk. B.4. punktu iepriekš tekstā). Tomēr šāda iespējamība ir maza, un būtu pareizāk teikt, ka jaunā budžeta procedūra lielākoties balstās uz patiesu (lai gan specifisku) Parlamenta un Padomes koplēmuma procedūru uz vienlīdzīgiem noteikumiem attiecībā uz visiem Savienības izdevumiem. Kopš Parlaments 1975. gadā ieguva pilnvaras noraidīt visu budžetu kopumā, tas to ir noraidījis divas reizes (1979. gada decembrī un 1984. gada decembrī). Kopš ar Lisabonas līgumu ir pieņemti jaunie noteikumi, Samierināšanas komitejai nav izdevies panākt vienošanos četras reizes (par 2011., 2013., 2015. un 2018. gada budžetu). Visos četros gadījumos galu galā tika pieņemts jaunais Komisijas iesniegtais budžeta projekts, kas atspoguļoja samierināšanas procedūrā panākto “gandrīz vai” kompromisu.

Attiecībā uz 2024. gada budžetu Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos 2023. gada 11. novembrī pirms samierināšanas laikposmam noteiktā termiņa. Galīgo vienošanos par budžetu Padome pieņēma 2023. gada 20. novembrī, savukārt Parlaments to pieņēma plenārsēdē divas dienas vēlāk, un Parlamenta priekšsēdētājs tad apstiprināja galīgo tekstu. Saskaņā ar Parlamenta un Padomes vienošanos 2024. gada budžetā kopējais apropriāciju līmenis ir noteikts 189,4 miljardu EUR apmērā saistību apropriācijās un 142,6 miljardu EUR apmērā maksājumu apropriācijās.

Sarunās Parlaments ES 2024. gada budžetam nodrošināja papildu finansējumu gandrīz 670 miljonu EUR apmērā salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Šis finansējums tiks novirzīts tādām galvenajām prioritātēm kā humānā palīdzība, globālas problēmas (piemēram, Ukrainā notiekošā kara seku novēršana), Erasmus+, transporta infrastruktūra un atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem.

2024. gada februārī Parlaments un Padome vienojās par vēl nepieredzētu papildinājumu ES daudzgadu finanšu shēmai, lai ar ES budžetu varētu labāk reaģēt uz pašreizējām problēmām. 2024. gada budžets bija jāgroza, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tāpēc 2024. gada 29. februārī Komisija ierosināja budžeta grozījuma projektu.

B. Iestāžu nolīgumi par budžeta disciplīnu (iestāžu nolīgumi) un daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (1.4.3)

Pēc atkārtotiem strīdiem par budžeta izpildes juridisko pamatu iestādes 1982. gadā pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā noteica arī pasākumus budžeta procedūras netraucētākai pabeigšanai. Pēc tam tika pieņemti vairāki iestāžu nolīgumi, kas attiecās uz šādiem laikposmiem: no 1988. gada līdz 1992. gadam, no 1993. gada līdz 1999. gadam, no 2000. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2013. gadam. Iestāžu nolīgums, kas aptver laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam, stājās spēkā 2020. gada decembrī. Šie secīgie nolīgumi iestādēm nodrošināja atskaites sistēmu ikgadējai budžeta procedūrai, un tas būtiski uzlaboja šīs procedūras norisi.

Pašreiz spēkā esošā iestāžu nolīguma mērķis ir panākt budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. Tas ir arī izstrādāts ar mērķi īstenot sadarbību un paredz sagatavot ceļvedi par to, kā 2021.–2027. gada DFS laikā tiks ieviesti jauni pašu resursi, kas būtu pietiekami, lai segtu ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta atmaksu.

Lai gan DFS neaizstāj ikgadējo budžeta procedūru, ar iestāžu nolīgumiem tika ieviesta sava veida budžeta koplēmuma procedūra, kas ļauj Parlamentam pildīt pilnvērtīgas budžeta lēmējiestādes lomu, nostiprināt savu kā iestādes uzticamību un orientēt budžetu uz savām politiskajām prioritātēm. Lisabonas līgums un Finanšu regula paredz arī to, ka ikgadējā budžetā ir jāievēro maksimālie apjomi, kas noteikti DFS, kurā savukārt jāievēro lēmumā par pašu resursiem noteiktie maksimālie apjomi.

C. Eiropas pusgads

2010. gada 7. septembrī Ekonomikas un finanšu padome apstiprināja t. s. Eiropas pusgada ieviešanu. Tas ir ekonomikas politikas ES līmeņa koordinācijas cikls, kura mērķis ir īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tas ir ikgadējs sešu mēnešu periods, kura laikā tiek pārskatīta dalībvalstu budžeta politika un struktūrpolitikas virzieni, lai atklātu jebkādu neatbilstību un nelīdzsvarotības rašanos. Komisija, pamatojoties uz analītisko ekonomisko novērtējumu, dalībvalstīm sniedz politikas pamatnostādnes un/vai ieteikumus par fiskālām, makroekonomiskām un strukturālām reformām. Eiropas pusgada mērķis ir stiprināt koordināciju laikā, kad svarīgākie lēmumi par budžetu vēl tiek gatavoti valsts līmenī. Papildus dalībvalstu budžetu savstarpējai koordinēšanai Parlaments arī cenšas izmantot sinerģiju un pastiprināt koordināciju starp dalībvalstu budžetiem un ES budžetu.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apskatiet Budžeta komitejas tīmekļa vietni.

 

[1]Ja Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu, bet Padome to noraida, Parlaments var nolemt apstiprināt dažus vai visus savus iepriekšējos grozījumus ar visu deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu. Ja Parlaments nesasniedz prasīto balsu vairākumu, tiek pieņemta nostāja, par kuru tika panākta vienošanās kopīgajā dokumentā.

Eleanor Remo James