Programma PEACE PLUS Ziemeļīrijai
ES programmas PEACE PLUS mērķis ir atbalstīt mieru un izlīgumu un sekmēt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību Ziemeļīrijā un Īrijas robežreģionā.
Juridiskais pamats
Piektās PEACE programmas (PEACE PLUS) juridiskais pamats plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam ir Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) un Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs).
Vispārīga informācija
Ziemeļīrijas miera process ir saņēmis finansiālu atbalstu no ES kopš 1989. gada gan no ES reģionālās politikas līdzekļiem, gan kā ES ieguldījumu Starptautiskajā Īrijas fondā (IFI).
Pirmo PEACE programmu (1995–1999) apstiprināja 1995. gadā. 1999. gadā Eiropadome nolēma, ka īpašā programma būtu jāturpina līdz 2004. gadam, un nodēvēja to par PEACE II. Vēlāk programma tika pagarināta līdz 2006. gadam. Šīm divām programmām sekoja programma PEACE III, kas aptver 2007.–2013. gada plānošanas periodu, un PEACE IV, kas aptvēra 2014.–2020. gada plānošanas periodu.
2016. gada 23. jūnija referendumā vēlētāju vairākums (51,9 %) nobalsoja par AK izstāšanos no Eiropas Savienības. 2020. gada 1. februārī Apvienotā karaliste izstājās no ES. Ziemeļīrija ir saņēmusi daudz ES finansējuma, un Apvienotās Karalistes izstāšanās radīja bažas par nākotni daudzām nozarēm Ziemeļīrijā, kā arī par miera procesu un pārrobežu sadarbību pēc 2020. gada (Ziemeļīrija ir vienīgais Apvienotās Karalistes reģions, kuram ir sauszemes robeža ar kādu citu dalībvalsti, un praksē tas nozīmē, ka tagad Īrijas salas iekšienē ir ES ārējā robeža).
Sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem ļoti liela uzmanība tika pievērsta programmām PEACE IV un INTERREG VA. Apņemšanās nodrošināt to turpināšanu līdz to beigām 2023. gadā tika iekļauta izstāšanās līgumā, ko noslēdza starp Apvienoto Karalisti un ES. Lai būtu iespējams turpināt teritoriālās sadarbības programmas PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste) un Apvienotās Karaliste–Īrijas (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija) programmas, 2019. gada 25. martā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/491.
Mērķi un prioritātes
Programma PEACE PLUS ir jauna ES pārrobežu programma miera, izlīguma un pārrobežu sadarbības stiprināšanai starp Īriju un Ziemeļīriju. Tajā apvienotas iepriekšējās INTERREG un PEACE finansējuma sadaļas jaunā programmā 2021.–2027. gada plānošanas periodam.
Programma PEACE PLUS ir vērsta uz ieguldījumiem sešās galvenajās tematiskajās jomās:
- miermīlīgu un plaukstošu kopienu veidošana;
- socioekonomiskā atgūšanās un transformācija;
- iespēju nodrošināšana un ieguldījumi mūsu jaunatnē;
- veselīgas un iekļaujošas kopienas;
- atbalsts ilgtspējīgai nākotnei ar labāku savienotību;
- partnerības un sadarbības veidošana un iecementēšana.
Katrā tematiskajā jomā ir vairākas ieguldījumu pozīcijas, kas vērstas uz kādu specifisku jautājumu vai konkrētām organizācijām, piemēram, pašvaldībām vai vietējo kopienu grupām. Kopumā ir 22 investīciju jomas.
Finansējums
Laikā no 1995. līdz 2020. gadam ir bijušas četras programmas PEACE, kurām atvēlēti līdzekļi 1,6 miljardu EUR apmērā. Programmas PEACE I (1995–1999) un PEACE II (2000–2006) saņēma finansējumu no visiem struktūrfondiem, turpretim programma PEACE III un PEACE IV (2007–2020 un 2014–2020) tika finansēta tikai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.
2021.–2027. gada periodā ES finansēs programmu PEACE PLUS ar 235 miljoniem EUR no ERAF līdzekļiem, kas atvēlēti Eiropas teritoriālajai sadarbībai. Kopā ar Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu un papildu valsts līdzfinansējumu no Īrijas un Ziemeļīrijas programma PEACE PLUS nodrošinās ieguldījumus 1,1 miljarda EUR apmērā.
Pārvaldība
Teritorija, kas atbilst prasībām, lai to iekļautu programmā PLUS, aptver Ziemeļīriju un Īrijas pierobežas teritorijas (pierobežas teritorijās ietilpst Lautas, Monahanas, Kevanas, Lītrimas, Slaigo un Donegolas grāfistes).
PEACE PLUS tiek pārvaldīta integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksa ir integrēta programmā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi. PEACE PLUS pārvaldības iestāde ir Īpašo ES programmu struktūrvienība. Tā ir viena no sešām pārrobežu organizācijām, kas izveidotas saskaņā ar Belfāstas nolīgumu.
Sasniegumi
PEACE ir sniegusi iespējas līdzdarboties un veidot dialogu, kā arī ļāvusi tuvināt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanai un uzņemties atbildību par kopienu attīstību (augšupēja pieeja). No programmas līdzekļiem ir finansēti ļoti dažādi projekti, tostarp projekti cietušo un izdzīvojušo personu atbalstam, jauniešiem, MVU, infrastruktūras un pilsētvides atjaunošanas projekti, kā arī projekti imigrantu un tādas vienotas sabiedrības atbalstam, kurai raksturīga etniskā daudzveidība.
Svarīgi, ka tagad šīs programmas uzskata par piemēru miera veidošanas politikai, no kurām vajadzētu mācīties citiem reģioniem Eiropā un ārpus tās.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments vienmēr ir atbalstījis ES finansiālo ieguldījumu PEACE programmās. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās referenduma Parlaments savā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijā par sarunām ar Apvienoto Karalisti pauda bažas par Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām un uzsvēra nepieciešamību sargāt starp Ziemeļīriju un Īriju panākto mieru.
2018. gada 11. septembra rezolūcijā par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju Parlaments norādīja uz Komisijas priekšlikumu turpināt PEACE un Interreg programmas, kā arī Apvienotās Karalistes nostāju par kohēzijas politikas nākotni (2018. gada aprīlis), kurā Apvienotā Karaliste pauž vēlmi ar Ziemeļīrijas izpildvaru, Īrijas valdību un ES apsvērt, kas varētu būt PEACE IV potenciālais pēctecis. Parlaments pauda nostāju, ka pēc 2020. gada būtu jāturpina ES atbalsts teritoriālajai sadarbībai, jo īpaši pārrobežu un starpkopienu projektiem, ņemot vērā sasniegumus, kas gūti īpašajās ES kohēzijas programmās Ziemeļīrijai, proti, programmā PEACE un programmās Interreg, kas ir īpaši svarīgas reģiona stabilitātei.
Parlaments kā viens no likumdevējiem attiecībā uz kohēzijas paketi (šajā sakarā jāpiemin Kopīgo noteikumu regula un Regula par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) stingri atbalstīja PEACE programmas turpināšanu periodā no 2021. līdz 2027. gadam.
Kelly Schwarz