Eiropas Savienība un meži

Tā kā Līgumos nav īpašas atsauces uz mežiem, Eiropas Savienībai nav kopējas politikas mežsaimniecības jomā. Tāpēc tā pirmām kārtām ir valstu kompetencē. ES tomēr ir izstrādājusi Eiropas meža stratēģiju un atbalsta daudzus pasākumus, kam ir būtiska ietekme uz mežiem Eiropas Savienībā un valstīs ārpus ES.

Kas ir mežs? Atbilde uz šo šķietami vienkāršo jautājumu visās dalībvalstīs nav vienāda. Tomēr starptautiskās mežu statistikas vajadzībām Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) izmanto klasifikācijas sistēmu, kuru izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), un piemēro šādu definīciju: mežs ir zemes platība, kas lielāka par 0,5 hektāriem un ko klāj koki, kuru vainaga projekcija (vai līdzvērtīga biezība) pārsniedz 10 % no attiecīgās platības. Kokiem, kad tie izauguši, konkrētajā vietā būtu jāsasniedz vismaz 5 metru augstums.

Eiropas mežu ainava – galvenokārt cilvēka veidota mozaīka

Atbilstoši iepriekšminētajai definīcijai ES mežu platība ir 160 miljoni hektāru (4 % no pasaules mežu platības). Meži klāj 39 % no Savienības sauszemes teritorijas, un sešas dalībvalstis (Zviedrija, Somija, Spānija, Francija, Vācija un Polija) nodrošina divas trešdaļas no ES mežu platības. Mežu platība katrā valstī ir ļoti atšķirīga – Somijā, Zviedrijā un Slovēnijā meži aizņem tuvu pie 60 % no valsts teritorijas, turpretim Nīderlandē attiecīgais īpatsvars ir tikai 9,9 %. Turklāt atšķirībā no daudzām citām vietām pasaulē, kur mežu iznīcināšana joprojām ir liela problēma, Eiropas Savienībā mežu klātā platība palielinās: pateicoties gan dabiskam mežu pieaugumam, gan mežu stādīšanai, laikposmā no 1990. gada līdz 2010. gadam mežu platība pieauga par aptuveni 11 miljoniem hektāru.

Dažādie Savienības mežu veidi atspoguļo tās ģeogrāfisko un klimatisko daudzveidību (boreālie meži, augstkalnu skujkoku meži u. c.), un mežu izplatību jo īpaši nosaka klimats, augsne, augstums virs jūras līmeņa un topogrāfija. Cilvēka darbības neskarti ir tikai 4 % no mežu klātās platības, 8 % ir mežu stādījumi, un pārējie ir tā dēvētie daļēji dabiskie meži jeb meži, kas veidojušies cilvēka darbības ietekmē. Lielākā daļa Eiropas mežu ir privātīpašums (aptuveni 60 % no mežu platības), savukārt valsts īpašumā ir 40 % mežu.

Tabula: Pamatdati par ES mežiem (ES 27, 2020)

Avots: Eurostat un Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

ES mežsaimniecības politika un iniciatīvas – svarīga saskaņotība

Tā kā Līgumos nav īpašas atsauces uz mežiem, Eiropas Savienībai nav kopējas politikas mežsaimniecības jomā. Tāpēc tā pirmām kārtām ir valstu kompetencē. Tomēr daudzi ES pasākumi ietekmē mežus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

A. Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam

2021. gadā Komisija pieņēma jaunu ES Meža stratēģiju 2030. gadam, kas ir viena no Eiropas zaļā kursa pamatiniciatīvām un ir izveidota, balstoties uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Meža stratēģija palīdzēs sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības mērķus, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % līdz 2030. gadam un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tajā ir atzīta mežu centrālā un daudzfunkcionālā loma, kā arī visu mežsaimniecības nozares ieinteresēto personu un visas meža resursu vērtības ķēdes devums ilgtspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidē līdz 2050. gadam un lauku kopienu dzīvīguma un pārticības saglabāšanā.

B. Eiropas Savienības pasākumi mežu labā

1. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP): galvenais mežiem atvēlētā ES finansējuma avots

Aptuveni 90 % no ES finansējuma mežiem nodrošina Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

2007.–2013. gada plānošanas periodā mežsaimniecības pasākumu līdzfinansēšanai no ELFLA budžeta tika piešķirti aptuveni 5,4 miljardi EUR. 2014.–2020. gada KLP plānošanas periodā šim nolūkam bija plānots iztērēt 8,2 miljardus EUR publiskā finansējuma (27 % apmežošanai, 18 % pasākumiem, ar ko palielina meža ekosistēmu noturību, un 18 % pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu postījumus). Viens konkrēts pasākums ietvēra visus atbalsta veidus, kas attiecas uz investīciju mežos veicināšanu (investīcijas nolūkā attīstīt meža teritorijas un uzlabot mežu dzīvotspēju). Cita pasākuma mērķis bija atlīdzināt meža, vides un klimata pakalpojumus un mežu saglabāšanu, un bija paredzēti arī citi, ar mežiem konkrēti nesaistīti pasākumi (piemēram, ar Natura 2000 tīklu un Ūdens pamatdirektīvu saistīti maksājumi).

Pašreizējā KLP plānošanas periodā (2023.–2027. gads) meža intervences pasākumi ir iekļauti stratēģiskajos plānos, ko dalībvalstis iesniedza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115.

2. Citi Eiropas Savienības pasākumi mežu atbalstam

Padomes Direktīva 1999/105/EK ES līmenī reglamentē meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību. Eiropas fitosanitārā režīma mērķis ir novērst mežiem kaitīgu organismu izplatīšanos (Padomes Direktīva 2000/29/EK). ES arī piešķir līdzekļus pētījumiem mežsaimniecības jomā, it īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” satvarā. Enerģētikas politikas jomā ES sev ir noteikusi juridiski saistošu mērķi panākt, lai līdz 2030. gadam no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars būtu 32 % no kopējā energopatēriņa, tāpēc lielāka nozīme piešķirama mežu biomasai (Atjaunojamo energoresursu direktīva 2018/2001/ES). 2023. gada 30. martā Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos par saistošu mērķrādītāju vismaz 42,5 % apmērā, kas sasniedzams līdz 2030. gadam, tomēr nosakot, ka jātiecas sasniegt 45 %. Turklāt mežsaimniecības nozares projektus (ugunsgrēku profilakse, enerģijas ieguve no atjaunīgajiem resursiem un gatavošanās klimata pārmaiņām) var līdzfinansēt arī saskaņā ar ES kohēzijas politiku, piešķirot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Solidaritātes fonds (Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002) ir izveidots, lai palīdzētu dalībvalstīm stāties pretī lielām dabas katastrofām, tādām kā vētras un meža ugunsgrēki. Savukārt ES civilās aizsardzības mehānismu (Lēmums Nr. 1313/2013/ES) var izmantot tad, ja dalībvalstis pašu spēkiem nespēj novērst krīzes situāciju, kā tas noticis dažu meža ugunsgrēku (Grieķija, 2007. un 2012. gads) un vētru gadījumā.

Turklāt aptuveni 37,5 miljoni hektāru meža (23 % no Eiropas mežu platības) ir iekļauti Natura 2000 aizsargājamo dabas teritoriju tīklā, kas izveidots saskaņā ar ES vides politiku. Racionāla mežu izmantošana ir viena no tematiskajām prioritātēm jaunajā Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmā (LIFE 2021.–2027. gadam, Regula (ES) 2021/783). ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai (COM(2011)0244), kas paredzēja, ka līdz 2020. gadam ir jāizstrādā valsts mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāni, sekoja Komisijas paziņojums par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (COM(2020)0380), kurā jo īpaši paredzēts paplašināt aizsargājamo teritoriju platību līdz 30 % no visas ES sauszemes un jūras teritoriju platības (10 % nosakot par īpaši aizsargājamām teritorijām), tādējādi stiprinot Eiropas mežu aizsardzību, kā arī iestādīt trīs miljardus koku.

Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS) izmanto meža ugunsgrēku uzraudzībai. ES arī mudina izmantot videi saudzīgu publisko iepirkumu (COM(2008)0400), kas var palielināt pieprasījumu pēc koksnes, kura ražota, nodrošinot resursa ilgtspēju. Turklāt jāatzīmē ES ekomarķējuma piešķiršana koka grīdas segumam, mēbelēm un papīram. Saskaņā ar ES Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) ir paredzēts arī slēgt brīvprātīgus partnerības nolīgumus ar trešām valstīm, kuras ražo koksni, un ar Regulu (ES) Nr. 995/2010 (kas ir spēkā no 2013. gada marta) ir aizliegts tirgot nelikumīgi iegūtu koksni.

ES piedalās arī vairākos starptautiskos pasākumos, kuri attiecas uz mežiem (īpaši jāmin Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām). Visas Eiropas mērogā galvenā politiskā iniciatīva mežsaimniecības jomā ir Forest Europe. Tiek apspriests juridiski saistošs nolīgums par mežu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Saskaņā ar klimata pārmaiņu politiku ES ne vien piedalās pasaules mēroga sarunās par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, bet jau ir spērusi arī pirmos soļus ceļā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības integrāciju klimata politikā (sk. 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam). Turklāt ES ir noteikusi, ka tai ir jāpanāk, lai ne vēlāk kā 2030. gadā būtu apturēta pasaules mežu platības samazināšanās un lai laikposmā līdz 2020. gadam vismaz par 50 % samazinātos tropu mežu izciršanas apjoms (COM(2008)0645). 2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā regula par izstrādājumiem, kas nav saistīti ar atmežošanu (Regula (ES) 2023/1115). Šīs regulas mērķis ir garantēt, ka ES iedzīvotāju patērētie produkti neveicina atmežošanu vai meža degradāciju citur pasaulē.

Eiropas Parlamenta loma

Eiropas Parlaments un Padome ar līdztiesīgu likumdevēju pilnvarām pieņem tiesību aktus daudzās jomās, kas skar mežus (jo īpaši lauksaimniecības un vides jomā ), ievērojot parasto likumdošanas procedūru. Turklāt Parlaments kopā ar Padomi pieņem ES budžetu.

Tas ir ietekmējis daudzus tiesību aktus, kas skar mežus. Parlaments savās rezolūcijās jau ilgi ir aicinājis pastiprināt to dažādo instrumentu koordināciju un saskaņotību, kuri ietekmē Eiropas mežus. Pirmā ES mežsaimniecības stratēģija tika pieņemta 1998. gada 15. decembrī, pateicoties Parlamenta 1997. gada 31. janvāra rezolūcijai, kurā Komisija tika aicināta iesniegt priekšlikumus par Eiropas mežsaimniecības stratēģiju.

Savā 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas zaļo kursu Parlaments atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu cīnīties pret globālo atmežošanu un aicināja to rīkoties aktīvāk un nākt klajā ar jaunu, vērienīgu ES meža stratēģiju, kurā būtu pienācīgi atzīta svarīgā, daudzfunkcionālā un transversālā nozīme, kāda ir Eiropas mežiem, mežsaimniecības nozarei un ilgtspējīgai mežkopībai cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Šajā sakarībā Parlaments nolēma sagatavot divus nenormatīvus patstāvīgos ziņojumus: vienu par to, kā pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot planētas mežus (Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. septembra rezolūcija par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā)[1], un otru par jauno ES meža stratēģiju (Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Eiropas mežu stratēģiju: turpmākā rīcība). Saistībā ar pirmo no šiem ziņojumiem Parlaments arī pieņēma normatīvu patstāvīgo ziņojumu par globālo atmežošanu (Eiropas Parlamenta 2020. gada 22. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā). Visbeidzot, 2022. gada 13. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par jaunu ES Meža stratēģiju 2030. gadam – meža ilgtspējīga apsaimniekošana Eiropā, tā reaģējot uz jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, kuru Komisija pieņēma 2021. gadā.

 

Vera Milicevic

10-2023