KLP finansēšana fakti un skaitļi
Tradicionāli kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu ir nodrošinājis tikai viens fonds, proti, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF), ko 2007. gada 1. janvārī aizstāja ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Ar KLP 2023.–2027. gada regulu tiek ieviests jauns īstenošanas modelis (stratēģiskais plāns) visiem KLP izdevumiem.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 40. panta 3. punkts;
- 2020. gada 17. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.
Lauksaimniecības finanšu shēmas attīstība
1962. gada janvārī izveidotā KLP līdz šim tika īstenota ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) starpniecību. 1964. gadā šo fondu sadalīja divās daļās, proti, Garantiju daļā un Virzības daļā, kuras reglamentē dažādi noteikumi.
Kopš 1988. gada līdzekļi tika pakļauti stingrai budžeta disciplīnai pēc tam, kad tika ieviests pirmais Iestāžu nolīgums, kurā bija ietverts 1988.–1992. gada finanšu plāns.
Daudzgadu finanšu shēma 2007.–2013. gadam tika apstiprināta 2006. gadā (1.4.3.). Ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 tika izveidoti divi Eiropas lauksaimniecības fondi, no kuriem finansē KLP, proti, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). ELGF (1. KLP pīlārs) finansē visus izdevumus, kas saistīti ar tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem (3.2.7.), un visus ar tirgu saistītos izdevumus (3.2.3.). Regulā (EK) Nr. 1698/2005 ir noteiktas ELFLA finanšu un plānošanas iezīmes (KLP 2. pīlārs). No ELFLA līdzfinansē lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošanu, agrovides pasākumus, dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku rajonos, lauku ekonomikas dažādošanas veicināšanu un vietējās veiktspējas palielināšanu (iniciatīva Leader). Saskaņā ar LESD (3.2.1.) abas budžeta lēmējiestādes (Parlaments un Padome) kopīgi lemj par visiem lauksaimniecības izdevumiem.
Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam tika apstiprināta 2013. gadā. Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 tika noteikti lauksaimniecības izdevumi 2014.–2020. gadam, kas sasniedza 408 313 miljardus EUR (71,3 % tiešajiem maksājumiem, 24,4 % lauku attīstībai un 4,3 % tirgus pasākumiem).
Abi likumdevēji 2020. gada decembrī apstiprināja Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam. Rezultātā no 2021. gada 1. janvāra KLP atbalsta saņēmējiem ir pieejami 378 532,3 miljoni EUR (faktiskās cenās), kas ir 31 % no kopējā Savienības budžeta (sk. tabulu turpmāk). KLP lauku attīstības pasākumiem tiks piešķirti papildu līdzekļi no programmas NextGenerationEU (NGEU), lai finansētu ekonomikas un sociālo atlabšanu pēc Covid-19 krīzes (8070,5 miljoni EUR). Līdz ar to kopējā KLP saistību summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir noteikta 386 602,8 miljonu EUR apmērā.
| ES-27 KLP BUDŽETS (saistību apropriācijas – miljoni EUR faktiskajās cenās) | (A) 2021. gads |
(B) Daudzgadu finanšu shēma 2021–2027 (DFS) |
% (B) |
|---|---|---|---|
| (1) KLP 1. PĪLĀRS Tiešie maksājumi (TM) un pasākumi lauksaimniecības tirgos |
40 368,0 |
290 534,0 |
76,8 % |
| (2) KLP 2. PĪLĀRS (2a) Lauku attīstības (LA) pasākumi saskaņā ar DFS (2b) Papildu lauku attīstības pasākumi saskaņā ar NGEU (pagaidu atveseļošanas instruments) |
15 345,0 2 387,7 |
87 998,3 8 070,5 |
23,2 % --- |
| (3) KLP KOPĀ 2021–2027, ES-27 [(1) + (2a)] | 55 713,0 | 378 532,3 | 100 % |
| (4) ES KOPĒJĀS SAISTĪBAS | 168 496,0 | 1 221 719,5 | --- |
| (5) % no KLP [(3) / (4)] | 33,1 % | 31,0 % | --- |
| (6) KLP KOPĀ: DFS 2021–2027 + NGEU 2021–2022 [(1) + (2a) + (2b)] | 58 100,7 | 386 602,8 | --- |
| (7) KOPĀ DFS 2021–2027 + NGEU 2021–2022 | 333 108,9 | 1 642 788,7 | --- |
| (8) % no KLP [(5) / (6)] | 17,4 % | 23,5 % | --- |
KLP IZDEVUMI PA DALĪBVALSTĪM (ES-27, 2021)
| Sadalījums pa dalībvalstīm Tiešie maksājumi / Tirgi un citi pasākumi (2021) / Lauku attīstība (2021) (miljonos EUR) |
||||
|---|---|---|---|---|
| Dalībvalsts | a. Tiešie maksājumi (1. pīlārs – ELGF) |
b. Kopā 1. pīlārs – ELGF (iesk. a) |
c. Kopā ELFLA (2. pīlārs) |
(b+c) % no kopējā ES |
| BE | 498,6 | 557,3 | 83,2 | 1,17 % |
| BG | 843,2 | 867,9 | 354,6 | 2,25 % |
| HR | 347,7 | 360,7 | 382,1 | 1,36 % |
| CZ | 852,3 | 869,4 | 357,1 | 2,25 % |
| DK | 798,5 | 808,2 | 116,7 | 1,7 % |
| DE | 4 615,1 | 4 739,8 | 1 354,0 | 11,2 % |
| EE | 165,4 | 167,1 | 91,6 | 0,47 % |
| EL | 1 990,9 | 2 232,6 | 635,8 | 5,3 % |
| ES | 5 055,0 | 5 666,8 | 1 149,3 | 12,5 % |
| FR | 6 807,7 | 7 372,2 | 1 913,1 | 17,1 % |
| IE | 1 180,7 | 1 190,6 | 343,3 | 2,8 % |
| IT | 3 552,3 | 4 241,7 | 1 470,8 | 10,5 % |
| CY | 47,3 | 52,71 | 22,2 | 0,14 % |
| LV | 294,7 | 297,1 | 124,0 | 0,77 % |
| LT | 510,2 | 514,7 | 188,9 | 1,3 % |
| LU | 34,3 | 34,9 | 15,41 | 0,1 % |
| HU | 1 276,6 | 1 310,4 | 576,5 | 3,5 % |
| MT | 5,1 | 5,2 | 14,9 | 0,04 % |
| NL | 651,3 | 703,1 | 163,1 | 1,6 % |
| AT | 683,3 | 707,3 | 580,7 | 2,37 % |
| PL | 3 319,7 | 3 351,3 | 1419 | 8,8 % |
| PT | 756,4 | 8 60,9 | 393,7 | 2,3 % |
| RO | 1 885,2 | 1 953,0 | 1 215,1 | 5,8 % |
| SI | 132,5 | 139,5 | 119,1 | 0,5 % |
| SK | 384,7 | 395,8 | 138,9 | 1,0 % |
| FI | 517,3 | 526,0 | 388,3 | 1,7 % |
| SE | 673,0 | 686,3 | 319,7 | 1,85 % |
| ES | 0,0 | 164,2 | 0,0 | 0,3 % |
| ES-27 | 37 878,8 | 40 776,5 | 14566,4 | – |
Avoti: Eiropas Komisija, 15. finanšu pārskats par ELGF un ELFLA par 2021. finanšu gadu.
2021. gada decembrī Parlaments un Padome pieņēma trīs tiesību aktu priekšlikumus par KLP 2023.–2027. gadam. Ar Regulu (ES) 2021/2115, Regulu (ES) 2021/2116 un Regulu (ES) 2021/2117 tika ieviests jauns KLP finansējuma īstenošanas modelis, kura pamatā ir nacionālie stratēģiskie plāni, kas jāizstrādā katrai dalībvalstij. Jaunie KLP tiesību akti ir vērsti uz sniegumu un rezultātiem, un tajos ir piemērota īpaši pielāgota pieeja, kas ļauj dalībvalstīm elastīgāk piemērot politiku vietējā līmenī. Skatiet tabulā turpmāk norādīto finansējumu plānotajiem publiskajiem izdevumiem, kas noteikti plānos attiecībā uz abiem fondiem.
KOPĒJO PLĀNOTO PUBLISKO IZDEVUMU SADALĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ ELGF UN ELFLA SASKAŅĀ AR KLP 2023.–2027. GADA REGULU
| INTERVENCES VEIDS | ES iemaksa (EUR) | Valsts līdzfinansējums* | Kopējie publiskie izdevumi (ES un valsts līdzfinansējums) | % kā daļa no kopējiem publiskajiem izdevumiem |
|---|---|---|---|---|
| Atbalsts no Eiropas Lauksaimniecības fonda (ELGF) | ||||
| BISS jeb ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (21.–28. pants) | 96 697 483 142 | neattiecas | 96 697 483 142 | 31 % |
| CIS jeb saistītais ienākumu atbalsts (32.–35. pants) | 23 030 903 969 | 23 030 903 969 | 7 % | |
| CIS-YF jeb ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem (30. pants) | 3 407 403 394 | 3 407 403 394 | 1 % | |
| CRISS jeb ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (29. pants) | 20 094 247 101 | 20 094 247 101 | 7 % | |
| Ekoshēma – Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas (31. pants) | 44 712 639 715 | 44 712 639 715 | 15 % | |
| Kokvilna – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (36.–41. pants) | 1 232 110 245 | 1 232 110 245 | 0,4 % | |
| Kopējie tiešie maksājumi, ELGF** | 189 109 706 310 | neattiecas | 189 109 706 310 | 62 % |
| Biškopība (54.–56. pants) | 285 607 172 | 324 387 287 | 609 994 458 | 0,2 % |
| Olīvu nozare (63.–65. pants) | 218 729 300 | neattiecas | 218 729 300 | 0,07 % |
| Vīna nozare (57.–60. pants) | 4 142 887 347 | 4 142 887 347 | 1 % | |
| Apiņi (61.–62. pants) | 10 940 000 | 10 940000 | 0,004 % | |
| Augļi un dārzeņi (49.–53. pants) | 4 142 887 347 | 4 142 887 347 | 1 % | |
| Citas nozares (66.–68. pants) | 110 171 983 | 110 171 983 | 0,04 % | |
| Kopējais nozares atbalsts – ELGF (arī 42.–48. pants) | 8 915 271 473 | 324 387 287 | 9 239 658 760 | 3 % |
| Atbalsts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) AECC jeb vides, klimata un citas pārvaldības saistības (70. pants) |
20 289 987 423 | 12 922 384 337 | 33 212 371 761 | 11 % |
| ANC jeb apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi (71. pants) | 10 598 347 767 | 8 117 856 724 | 18 716 204 491 | 6 % |
| ASD jeb apgabali, kuros ir specifiski traucēkļi (72. pants) | 501 286 959 | 329 170 180 | 830 457 139 | 0,3 % |
| INV jeb investīcijas (73. un 74. pants) | 18 433 062 578 | 12 945 827 188 | 31 378 889 766 | 10 % |
| INSTAL jeb lauksaimnieku un jaunuzņēmumu izveide (75. pants) | 3 411 775 402 | 1 763 146 568 | 5 174 921 970 | 2 % |
| RISK jeb riska pārvaldības instrumenti (76. pants) | 2 731 774 898 | 1 859 749 688 | 4 591 524 586 | 1 % |
| COOP jeb sadarbība (77. pants) | 7 033 768 843 | 4 125 997 116 | 11 159 765 960 | 4 % |
| KNOW jeb zināšanas un informācija (78. pants) | 1 134 104 929 | 939 153 317 | 2 073 258 246 | 0,7 % |
| Tehniskā palīdzība*** | 1 864 585 916 | neattiecas | 1 864 585 916 | 0,6 % |
| Kopējais atbalsts no ELFLA – Lauku attīstība | 65 998 694 714 | 43 003 285 120 | 109 001 979 834 | 35 % |
| Kopējie KLP plānotie izdevumi | 264 023 672 497 | 43 327 672 407 | 307 351 344 904 | |
Avots: Eiropas Komisija, Apstiprināti 28 KLP stratēģiskie plāni (2023–2027), 2023. gada jūnijs.
* Valsts iemaksa vai līdzfinansējums neietver valsts papildu finansējumu, kas minēts KLP stratēģiskā plāna (KSP) regulas 146. pantā. Maksājumi par atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 KSP nav iekļauti. Ir iekļauti pārvedumi starp fondiem.
** Tiešie maksājumi: attiecībā uz koriģēto KSP regulas V pielikumu (kopumā ir iekļauts samazinājuma rezultāts), ja dalībvalstis ir izdarījušas šādu izvēli, kopsumma ietver aplēsto summu, kas izriet no lauksaimniekiem piešķirto summu nepārsniedzamās summas, tādējādi visu tiešo maksājumu intervenču plānotā kopsumma ir lielāka par summu, kas noteikta KSP regulas V pielikumā, tāpēc starpība atbilst nepārsniedzamās summas noteikšanai; maksājumi par kokvilnu nav plānoti kā intervence, un to piešķīrumi ir noteikti KSP regulas VIII pielikumā.
*** Lauku attīstība: nav iekļauta tehniskā palīdzība, ko finansē no valsts līdzekļiem; priekšlaicīgās pensionēšanās maksājumi, kas ir pasākums no 2007. līdz 2013. gadam ar maksājumiem maksimāli 15 gadiem (kopumā aptuveni 5 miljoni EUR, ieskaitot 2 miljonus EUR, ko finansē no ELFLA), nav iekļauti.
Eiropas Parlamenta loma
1988., 1993., 1999. un 2006. gada iestāžu nolīgumi ļāva Parlamentam palielināt ietekmi uz lēmumu pieņemšanu obligāto izdevumu jomā. 2009. gadā ar Lisabonas līgumu Parlamentam un Padomei tika noteiktas vienlīdzīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz visu ES budžetu. Ilgstošās sarunas attiecībā uz regulu par finanšu shēmu 2014.–2020. gadam vainagojās ar vienošanos 2013. gada novembrī. Parlaments nodrošināja lielāku elastību budžeta pozīciju pārvaldībā, pastiprināja budžeta vienotību, nodrošināja, ka dalībvalstis nekavējoties izmanto 2013. gada budžetā neizmaksātās apropriācijas, un nodrošināja 1. izdevumu kategorijā (Konkurētspēja) piešķirto apropriāciju palielinājumu (Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra nostāja un Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra lēmums). Savukārt Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai pēdējās trialoga sarunās, kas notika 2013. gada septembrī, izdevās uzlabot atsevišķus jaunās KLP finanšu aspektus.
Pirmais priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada tika iesniegts 2018. gada 2. maijā. Šis ilgtermiņa budžeta projekts 2020. gada maijā tika aizstāts ar otru priekšlikumu, ko papildināja plāns NextGenerationEU, lai nodrošinātu, ka ar ES līdzekļiem var labāk palīdzēt novērst Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu. Parlaments savu nostāju pieņēma 2018. gada 14. novembra, 2020. gada 23. jūlija un 2020. gada 17. decembra rezolūcijās.
Pēc ilgstošām abu budžeta lēmējiestāžu sarunām 2020. gada 17. decembrī tika panākta vienošanās.
Komisija 2021. gada jūnijā nāca klajā ar paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”, kurā lauku apvidu problēmas ir izvirzītas ES stratēģiju centrā. Parlaments 2022. gada 13. decembrī pieņēma rezolūciju par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem – virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam. Rezolūcijā atzīta lauku apvidu būtiskā nozīme sociālo, ekonomisko un vides problēmu risināšanā, atbalstīta lauku pakta izstrāde, uzsvērta lauku aspektu pārbaudes mehānismu nozīme un uzsvērta nepieciešamība pēc sinerģijas un koordinācijas starp ES finansēšanas instrumentiem šīm teritorijām.
Vera Milicevic