Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Strukturālā palīdzība zivsaimniecības nozarē

Finansējums zivsaimniecības nozarei ir viens no zivsaimniecības politikas senākajiem komponentiem. Pašreizējā programma ir Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), kura vērtība laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 6,108 miljardi EUR. EJZAF mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu zveju, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, piegādājot jūras produktus, attīstot ilgtspējīgu zilo ekonomiku un garantējot veselīgas, drošas un ilgtspējīgi pārvaldītas jūras un okeānus.

Juridiskais pamats

  • Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175., 177., 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts, 195. panta 2. punkts, 322. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 349. pants.
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regula (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (EJZAF regula).
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Kopīgo noteikumu regula).

Mērķi

EJZAF vispārējais mērķis ir veicināt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) un ES jūrlietu politikas īstenošanu. EJZAF finansiālā atbalsta mērķis ir arī palīdzēt sasniegt ES mērķus, kas saistīti ar vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Vispārīga informācija

Strukturālo atbalstu ES zivsaimniecības nozarei pirmo reizi īstenoja 1970. gadā kā daļu no Eiropas Lauksaimniecības virzības garantiju fonda. Tas paredzēja palielināt nozares ražīgumu, galvenokārt atbalstot zvejas flotes modernizāciju un zvejas produktu tirdzniecību. KZP pieņemšana 1983. gadā un tās uzsvars uz jūras resursu saglabāšanu iezīmēja pakāpenisku pāreju no koncentrēšanos uz produktivitātes palielināšanu uz ES zvejas flotes pielāgošanu ar mērķi nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

ES 1994. gadā izveidoja īpašu zivsaimniecības finansēšanas sistēmu, apvienojot dažādās spēkā esošās regulas vienā rīkā, proti, Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentā (ZVFI). ZVFI pārgāja no finansējuma ekskluzīvas un tiešas pārvaldības Komisijā uz dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm. Pēc divu ZVFI programmu īstenošanas (1994.–1999. gads un 2000.–2006. gads) strukturālo atbalstu zivsaimniecībai pārveidoja par Eiropas Zivsaimniecības fondu (2007.–2013. gads). Lielākā daļa šo programmu budžeta tika piešķirta pasākumiem, kas saistīti ar ES zvejas floti. Taču laika gaitā flotei paredzētā atbalsta daļa samazinājās, un finansējums kļuva pieejams arvien plašākam pasākumu spektram.

Šī tendence turpinājās ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF, 2014.–2020. gads). EJZF, kas tika apspriests līdztekus KZP 2013. gada reformai un pieņemts dažus mēnešus vēlāk, proti, 2014. gada maijā, ļāva pielāgot finansējumu pārskatītajām KZP vajadzībām. Nozīmīgs jauninājums bija tas, ka EJZF zivsaimniecības finansējumu integrēja plašākā struktūrpolitikas pasākumu kopumā, un tas kļuva par daļu no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem. Tajā pašā laikā visiem fondiem kopīgie noteikumi tika apvienoti Regulā (ES) Nr. 1303/2013. Tādējādi kopš tā laika ES zivsaimniecības politikas finanšu shēma pamatojās kopīgiem noteikumiem, kas paredzēti visiem ESI fondiem, un EJZF īpašajiem noteikumiem zivsaimniecības jomā.

Pašreizējā finansēšanas programma ir EJZAF, kas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Tās darbības laiks ir pieskaņots daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam. DFS nosaka maksimālās gada summas, ko ES var tērēt dažādās jomās, un paredz finanšu plānošanas un budžeta disciplīnas shēmu, lai nodrošinātu, ka ES izdevumi ir paredzami un nepārsniedz noteiktos ierobežojumus. 2021.–2027. gada DFS ir iedalīta sešās izdevumu kategorijās, kas atbilst dažādām darbības jomām. EJZAF ir iekļauts 3. izdevumu kategorijā “Dabas resursi un vide”, kuras kopējais budžets ir 325 miljardi EUR (sk. DFS faktu lapa).

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF)

EJZAF regulā ir noteiktas fonda prioritātes, tā budžets un īpašie noteikumi zivsaimniecības finansējuma piešķiršanai. Tā kā EJZAF ir viens no ES struktūrfondiem, šie īpašie noteikumi papildina vispārīgos noteikumus, kas EJZAF piemērojami saskaņā ar pašreizējo Kopīgo noteikumu regulu.

EJZAF kopējais budžets 2021.–2027. gada periodam ir 6,108 miljardi EUR. Programmā ir paredzēta gan dalītā pārvaldība, gan tiešā un netiešā pārvaldība.

  • Dalītā pārvaldībā 5,311 miljardi EUR (87 % no fonda) tiek piešķirti no valstu programmām, ko līdzfinansē no ES budžeta un dalībvalstīm. Katra valsts saņem daļu no kopējā budžeta, kas ir vienāda ar tādu pašu fonda procentuālo daļu, kādu tā saņēma iepriekšējā 2014.–2020. gada periodā. Pēc tam dalībvalstis sagatavo savas darbības programmas, kurās tās apraksta, kā piešķirs finansējumu, un par tām ir jāsaņem Komisijas apstiprinājums. Valsts iestādes izvēlas finansējamos projektus, un tās ar Komisiju ir kopīgi atbildīgas par darbības programmas īstenošanu. Šo EJZAF daļu reglamentē Kopīgo noteikumu regulas vispārīgie noteikumi.
  • Tiešā un netiešā pārvaldībā 797 miljonus EUR (13 % no fonda) piešķir Komisija, izmantojot darba programmas, ko pieņēmusi EJZAF komiteja (dalībvalstu iecelta ekspertu grupa). Atbalsts tiešā pārvaldībā (ko sniedz ar Komisijas īstenošanas aktiem) un netiešā pārvaldībā (ko sniedz kā dotācijas citām īstenošanas struktūrām) cita starpā ir saistīts ar zinātnisko ieteikumu sniegšanu, ES zivsaimniecības kontroles sistēmas izstrādi, konsultatīvo padomju darbības nodrošināšanu un brīvprātīgiem ieguldījumiem starptautiskām organizācijām.

EJZAF ir noteicis četras prioritātes, kurās izklāstīts atbalsta vispārējais tvērums atbilstīgi KZP mērķiem, ES jūrlietu politikai un ES starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtībai. Katra prioritāte ietver konkrētus mērķus, kas vispārīgi apraksta atbalsta darbības tvērumu dažādās tematiskajās jomās.

Izmantojot savas nacionālās EJZAF programmas, dalībvalstis lemj par vispiemērotākajiem līdzekļiem ar četrām prioritātēm saistīto mērķu sasniegšanai, un tās var elastīgi paredzēt attiecināmības noteikumus. Tomēr EJZAF regulā ir iekļauts neattiecināmu darbību saraksts, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz ilgtspēju (piemēram, investīcijas, kas palielina zvejas kapacitāti). Turklāt uz dažām zvejas flotei paredzētu subsīdiju kategorijām piemēro īpašus attiecināmības noteikumus, lai nodrošinātu to atbilstību KZP saglabāšanas mērķiem.

Četras EJZF prioritātes un to attiecīgie konkrētie mērķi dalītā pārvaldībā paredzētajam atbalstam ir šādi:

  1. veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdeņu bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu,
  2. veicināt ilgtspējīgas akvakultūras darbības un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi un tirdzniecību, tātad sekmēt pārtikas nodrošinājumu ES,
  3. attīstīt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību;
  4. stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību un veicināt nebīstamus, drošus, tīrus un ilgtspējīgi pārvaldītus jūras un okeānus,

EJZAF izveidoja vairākus horizontālus nosacījumus, lai noteiktu prioritāti darbībām, kas rada kolektīvu pievienoto vērtību.

  • Vismaz 15 % no dalībvalstij piešķirtā budžeta ir jānovirza zvejas darbību kontrolei un zinātnisko datu vākšanai zvejniecības pārvaldības vajadzībām, lai nodrošinātu pietiekamus resursus dalībvalsts mērķu sasniegšanai.
  • Daži pasākumi ir paredzēti mazākiem zvejas kuģiem (t. i., īsāki par 24 m). Šie pasākumi attiecas uz palīdzību jaunajiem zvejniekiem iegādāties savu pirmo zvejas kuģi, dzinēju nomaiņu vai modernizēšanu un kuģa apjoma palielināšanu, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti.
  • Dažu kategoriju investīcijas zvejas kuģos nedrīkst pārsniegt robežvērtību 6 miljoni EUR vai 15 % no katrai dalībvalstij piešķirtā budžeta. Šīs kategorijas ietver pasākumus, kas paredzēti iepriekš minētajiem mazākajiem kuģiem, kā arī pasākumus, kas attiecas uz zvejas darbību pilnīgu vai pagaidu pārtraukšanu.

Attiecībā uz darbībām tālākajos reģionos Portugālei, Spānijai un Francijai ir jāpiešķir minimālais budžeta apjoms saviem attiecīgajiem tālākajiem reģioniem. Tam jāatspoguļo vismaz:

  • 102 miljoni EUR Azoru salām un Madeirai (26,9 % no Portugāles budžeta);
  • 82 miljoni EUR Kanāriju salām (7,3 % no Spānijas budžeta); kā arī
  • 131 miljons EUR Gvadelupai, Francijas Gviānai, Martinikai, Majotai, Reinjonai un Senmartēnai (23,1 % no Francijas budžeta).

KZP finansējumu no EJZAF papildina atsevišķs budžets 890 miljonu EUR apmērā, kas paredzēts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm un obligātajām iemaksām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām. Šo budžetu tieši pārvalda Komisija.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments ir viens no likumdevējiem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas ir spēkā kopš Lisabonas līguma pieņemšanas. Tam ir būtiska nozīme ar KZP saistītajās norisēs, tostarp tās finanšu instrumentos. Parlaments arī ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā pārbauda ES izdevumus struktūrfondos.

Parlaments piedalījās 2021.–2027. gada DFS izstrādē un Zivsaimniecības fonda pārskatīšanā, kā rezultātā tika izveidots EJZAF. Šā procesa ietvaros Parlaments 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS laikposmam pēc 2020. gada izklāstīja savu nostāju attiecībā uz turpmāko zivsaimniecības finansējumu, iekļaujot Zivsaimniecības komitejas 2017. gada 23. novembra atzinumu.

Pavisam nesen Parlaments 2024. gada 18. janvāra rezolūcijā par pašreizējo stāvokli KZP īstenošanā un nākotnes perspektīvām uzsvēra EJZAF atbalsta nozīmi dažādu KZP aptverto mērķu sasniegšanā, piemēram, zvejas kuģu energoefektivitātes palielināšanā, inovācijā, lai uzlabotu mazietekmes zvejas rīkus, un palīdzības sniegšanā jaunajiem zvejniekiem. Rezolūcijā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas atvieglot nozares profesionāļu piekļuvi EJZAF līdzekļiem un papildināt EJZAF, piemēram, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu, “REPowerEU” un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai veicinātu taisnīgu ekoloģisko pārkārtošanos.

Zivsaimniecības komiteja attiecībā uz zivsaimniecības finansēšanu nesen ir veikusi šādus pētījumus:

 

Rudolfs Verdins / Irina Popescu