Eiropas Savienības integrētā jūrlietu politika

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir visaptveroša pieeja visām ar jūrniecību saistītām politikas jomām. Tās pamatā ir ideja, ka Savienība varētu gūt lielāku atdevi no savām jūras teritorijām un samazināt ietekmi uz vidi, ja tā koordinētu savu plašo darbību klāstu, kuras saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrastes teritorijām. Tādējādi IJP mērķis ir stiprināt tā dēvēto zilo ekonomiku, kas aptver visas ar jūru saistītās saimnieciskās darbības.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pants, 43. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts, 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts.

Līgumā nav skaidri noteikta likumdošanas kompetence jūrlietu politikas jomā. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kuras pamatā ir iepriekš minētie LESD panti, nodrošina tiesisko regulējumu tās īstenošanai.

Vispārīga informācija

Aizvien lielāka izpratne par to, ka visas ar jūru saistītās darbības ir savstarpēji saistītas, kā arī jūrlietu politikas virzienu un lēmumu pieņemšanas procesu sadrumstalotība dažādās nozarēs rosināja centienus izmantot visaptverošu un saskaņotāku politikas satvaru. Tāpēc Komisija savos stratēģiskajos mērķos 2005.–2009. gadam aicināja īstenot integrētu politikas pieeju jūrlietām. 2007. gada oktobrī Komisija nāca klajā ar “Integrētu Eiropas Savienības jūrlietu politiku”. Kopš tā laika Komisija – vispirms 2009. gada oktobrī un tad 2012. gada septembrī – nāca klajā ar diviem progresa ziņojumiem, kuros aprakstīti ES IJP un attiecīgo jūrlietu nozaru politikas virzienu galvenie sasniegumi. Visbeidzot, ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 tika atcelta Regula (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam.

Mērķi

ES integrētā jūrlietu politika (IJP) ir politikas satvars, kura mērķis ir veicināt visu ar jūru saistīto darbību un piekrastes reģionu ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot to politikas virzienu koordināciju, kuri skar okeānus, jūras, salas, piekrastes un tālākos reģionus un jūrlietu nozares, kā arī izstrādājot transversālus instrumentus. IJP galvenie mērķi un atbilstošās darbības jomas ir:

• maksimāli palielināt okeānu un jūru ilgtspējīgu izmantošanu, lai veicinātu jūras un piekrastes reģionu izaugsmi kuģošanas, jūras ostu, kuģubūves, nodarbinātības jūras nozarēs, vides un zvejniecības pārvaldības ziņā;
• izveidot zināšanu un inovācijas bāzi jūrlietu politikai, izmantojot visaptverošu Eiropas stratēģiju jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai (piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK) un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2.4.5.);
• uzlabot dzīves kvalitāti piekrastes reģionos, veicinot piekrastes un jūras tūrismu, izstrādājot Kopienas stratēģiju katastrofu novēršanai un attīstot ES tālāko reģionu un salu ar jūru saistīto potenciālu;
• veicināt ES vadošo lomu starptautiskajās jūrlietās, pastiprinot sadarbību starptautiskās okeānu pārvaldības līmenī un – Eiropas mērogā – ar Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) (5.5.5.) un Ziemeļu dimensijas (5.5.3.) starpniecību;
• palielināt Eiropas jūrniecības nozares atpazīstamību, izmantojot interneta lietotni “Eiropas jūru atlants”, lai izceltu kopīgo Eiropas jūrniecības mantojumu, kā arī 20. maijā atzīmējot ikgadējo Eiropas jūrniecības dienu.

Sasniegumi

IJP aptver šādas konverģējošas politikas jomas:

1. Jūras nozaru izaugsme un zilā ekonomika

Jūras nozaru izaugsme ir ilgtermiņa stratēģija, ko Komisija pieņēma 2012. gadā, lai izmantotu zilās ekonomikas potenciālu un atbalstītu ilgtspējīgu saimniecisko darbību attīstību jūrniecības un jūrlietu nozarēs. Tajā galvenā uzmanība pievērsta akvakultūrai, piekrastes tūrismam, jūras biotehnoloģijām, okeāna enerģijai un dziļjūras izrakteņu ieguvei. Pēc tam Komisija nāca klajā ar paziņojumu par inovācijas nozīmi zilajā ekonomikā. Komisijai ir uzņēmusies vadošo lomu arī ar atsevišķām pamatiniciatīvām, kas veicina Savienības zilo izaugsmi:

• paziņojums par jūras vēja enerģiju, kurā aplūkota rīcība, kas vajadzīga, lai sasniegtu enerģētikas politikas mērķus 2020. gadam un pēc tam;
• stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai;
• paziņojums par jūras enerģiju, kurā izklāstīts rīcības plāns okeāna enerģijas potenciāla izmantošanai Eiropas jūrās un okeānos līdz 2020. gadam un pēc tam;
• Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē;
• stratēģiskais ceļvedis “Okeāna enerģijas attīstīšana Eiropai”, ar kuru 2016. gadā nāca klajā Okeāna enerģētikas forums, kas ir publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu un organizāciju grupa, kurā tostarp piedalās okeāna enerģijas nozares, dalībvalstu un reģionu pārstāvji, finansētāji un NVO.

Pēc tam, kad 2019. gada decembrī tika prezentēts Eiropas zaļais kurss, Komisija publicēja paziņojumu, kurā zilā ekonomika tika noteikta par vienu no veidiem, kā sasniegt konkrētus ilgtspējas mērķus. Komisija mudināja dalībvalstis sasniegt ilgtspējas mērķus:

• izstrādājot jaunas tehnoloģijas, kas var palīdzēt samazināt zvejas kuģu radītās emisijas;
• aicinot zvejniekus aktīvi iesaistīties jūras piesārņojuma samazināšanā, savācot jūras piedrazojumu un izmantojot reciklējamus zvejas materiālus;
• izmantojot jūras telpisko plānošanu, lai aizsargātu un saglabātu jūras bioloģisko daudzveidību un veicinātu attīstību atjaunīgās enerģijas jomā;
• izglītojot sabiedrību, lai uzlabotu pētniecību okeānpratības jomā un palielinātu finansējumu un nodarbinātību;
• veicinot starptautisku nolīgumu slēgšanu, lai nodrošinātu zilās ekonomikas izaugsmi arī trešās valstīs.

2. Jūras dati un zināšanas par jūru

Visaptverošai jūras pētniecībai, kā arī jūras datu vākšanai un integrēšanai ir būtiska nozīme ar jūru saistītu darbību ilgtspējīgā attīstībā. Reaģējot uz šo vajadzību, Komisija 2008. gadā nāca klajā ar stratēģiju jūras pētniecībai. Tajā ir ierosināti konkrēti pasākumi un mehānismi jūras pētniecības uzlabošanai. 2010. gadā Komisija pieņēma stratēģiju zināšanām par jūru 2020. gadam, kuras mērķis ir uzlabot zināšanu par Eiropas jūrām un okeāniem izmantošanu ar koordinētas pieejas datu vākšanai un apkopošanai starpniecību. Visbeidzot, pēc apspriešanās saistībā ar zaļo grāmatu Komisija 2014. gadā publicēja ceļvedi stratēģijai zināšanām par jūru 2020. gadam.

3. Jūras telpiskā plānošana

Pieaugošā cilvēku ietekme uz okeāniem, kā arī strauji augošais pieprasījums jūras telpas izmantošanai un konkurence par to tādiem dažādiem mērķiem kā zvejas darbības, atklātā jūrā izvietotas atjaunīgās enerģijas iekārtas un ekosistēmu saglabāšana apliecina, ka ir steidzami vajadzīga integrēta okeānu pārvaldība. Tāpēc Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas (JTP) satvaru. Tās mērķis ir veicināt jūras ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un jūras resursu izmantošanu, labāk pārvaldot konfliktus un panākot lielāku sinerģiju starp dažādām darbībām jūrā.

4. Integrētā jūras uzraudzība.

Droša un neapdraudēta jūras vide ir būtiska arī saimniecisko darbību attīstībai jūrā. Integrētās jūras uzraudzības mērķis ir nodrošināt vienotus veidus, kā apmainīties ar informāciju un datiem starp iestādēm, kas iesaistītas dažādos uzraudzības aspektos, piemēram, robežkontrolē, jūras piesārņojuma un jūras vides uzraudzībā, zvejas darbību kontrolē, vispārējā tiesībaizsardzībā un aizsardzībā. 2009. gadā Komisija noteica pamatprincipus vienotas informācijas apmaiņas vides (CISE) izveidei ES jūrniecības jomā un 2010. gadā nāca klajā ar ceļvedi CISE izveidei. Vēlāk – 2014. gadā – Komisija publicēja paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar CISE, ko pašlaik kopīgi izstrādā Komisija un ES/EEZ dalībvalstis. Mērķis ir padarīt jūras uzraudzību efektīvāku un rentablāku, nodrošinot pienācīgu, likumīgu, drošu un efektīvu informācijas apmaiņu starp nozarēm un pāri robežām visā ES. Visbeidzot, CISE ir ES Jūras drošības stratēģijas (ESJDS) stūrakmens (3.4.11.), veicinot informācijas apmaiņu starp jūras uzraudzības iestādēm.

5. Jūras baseinu stratēģijas

Lai labāk ņemtu vērā jūras ūdeņu konkrētās ekonomiskās, sociālās un vides iezīmes, Komisija ir nākusi klajā ar IJP jūras baseinu stratēģijām visām Savienības jūrām un okeāniem. Jūras baseina stratēģija ir reģionam pielāgota pieeja, kuras pamatā ir sadarbība starp viena jūras baseina valstīm nolūkā risināt kopīgas problēmas un izmantot iespējas veicināt jūras ekonomikas attīstību un aizsargāt jūras vidi. Stratēģija Baltijas jūras reģionam bija pirmā visaptverošā stratēģija, kas izstrādāta makroreģiona līmenī, un pirmais solis virzībā uz IJP reģionālu īstenošanu. Komisija ir pieņēmusi stratēģijas arī attiecībā uz citiem jūras baseiniem, piemēram, Melno jūru, Atlantijas okeānu, Adrijas un Jonijas jūras reģionu, Arktiku un ES tālākajiem reģioniem. Attiecībā uz Vidusjūras baseinu ir pieņemtas divas iniciatīvas: pirmā attiecas uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā, bet otrā – uz zilās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību Vidusjūras rietumu reģionā. Ar šīm reģionālajām stratēģijām ES arī veido ciešāku sadarbību ar trešām valstīm kopīgos jūras baseinos, tādējādi piešķirot IJP starptautisku starptautisku dimensiju.

Ņemot vērā jūras ekosistēmu un jūrniecības darbību pārrobežu raksturu, ir vajadzīga cieša starptautiskā sadarbība, lai sasniegtu iepriekš minētos IJP mērķus. Jau 2009. gadā Komisija publicēja paziņojumu par IJP starptautisko dimensiju, lai stiprinātu ES lomu starptautiskos forumos. 2016. gadā Komisija un Augstā pārstāve publicēja kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”. Tajā paredzētas 50 darbības, kas vērstas uz drošiem, neapdraudētiem, tīriem un ilgtspējīgi pārvaldītiem okeāniem un kas tiek īstenotas visā pasaulē. Centieni stiprināt starptautisko okeānu pārvaldību joprojām turpinās.

Saskaņā ar jūrlietu politikas rīcības plānu Komisija ir uzsākusi vairākas konkrētas darbības:

• paziņojums par stratēģiskajiem mērķiem un rekomendācijām ES jūras transporta politikai, kas sekmē drošu, neapdraudētu un efektīvu kuģošanu;
• paziņojums un rīcības plāns ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem;
• priekšlikums direktīvai par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās vai atiet no tām.

Eiropas Parlamenta loma

Jau no paša sākuma Parlaments ir aktīvi atbalstījis dažādās iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot Savienības integrēto jūrlietu politiku. Reaģējot uz Komisijas Zaļo grāmatu par turpmāko jūrlietu politiku, 2007. gada 12. jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju integrētas pieejas jūrlietu politikai atbalstam. Pēc tam, kad oficiāli tika uzsākta Savienības IJP, Parlaments pieņēma vairākas rezolūcijas par integrētu ES jūrlietu politiku, tostarp 2010. gadā tas pieņēma rezolūciju, kurā tika izvērtēts sasniegtais progress un noteikti jauni uzdevumi, savukārt 2011. gadā EP pieņēma leģislatīvo nostāju attiecībā uz priekšlikumu programmai IJP turpmākas izstrādes atbalstam. 2011. gada 30. novembrī Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu IJP turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam. Šī regula vairs nav spēkā un tika atcelta pēdējās kopējās zivsaimniecības politikas reformas laikā, kad tika pieņemta Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (3.3.4.).

2013. gada 2. jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju par jūras nozaru izaugsmi. Šīs rezolūcijas mērķis ir piešķirt jaunu impulsu IJP un to atbalstīt, vienlaikus uzsverot, ka jūras nozaru izaugsmes stratēģija kā daļa no IJP palīdzēs izveidot sinerģijas un koordinēt politikas nozares, tādējādi radot Eiropas pievienoto vērtību.

2015. gada 8. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi.

2018. gada 16. janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par starptautisko okeānu pārvaldību –okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pārvaldība attiecas uz visām cilvēku veiktām gan tradicionālām, gan jaunām jūras un jūrniecības darbībām, tostarp zvejniecību.

2019. gada 27. martā Parlaments pieņēma normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu. Saistībā ar aprites ekonomikas izveidi tajā norādīts, ka plastmasu saturošu zvejas rīku lietotājiem ir jāapsver atkārtoti izmantojamas alternatīvas un atkārtotas izmantošanas sistēmas.

2019. gada 4. aprīlī Parlaments pieņēma normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni. Tās mērķis ir paaugstināt kuģošanas drošības līmeni un mazināt jūras piesārņojumu, izstrādājot apmācību un sertifikāciju jūrlietu jomā atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem un tehnoloģiskajam progresam.

2019. gada 17. aprīlī Parlaments pieņēma normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Viena no septiņām globālo uzdevumu kopām ietver pētniecību ilgtspējīgas un ekonomiski plaukstošas akvakultūras un zivsaimniecības, kā arī jūras nozaru izaugsmes un zilās ekonomikas jomā.

2019. gada 5. jūnijā Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.

2019. gada 20. jūnijā Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2019/1159, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un atceļ Direktīvu 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

2019. gada 20. jūnijā Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES. Tās galvenais mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kura vajadzīga piestāšanai ostā, jo īpaši nodrošinot, lai vienas un tās pašas datu kopas varētu paziņot katrai valsts jūras vienloga sistēmai tādā pašā veidā.

2019. gada 13. novembrī Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Ar to izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai nodrošinātu Eiropas integrēto pārvaldību pie ES ārējām robežām, efektīvi pārvaldītu robežu šķērsošanu un padarītu efektīvāku ES atgriešanas politiku, kas ir būtisks ilgtspējīgas migrācijas pārvaldības elements. Tās mērķis ir risināt migrācijas problēmas un iespējamus apdraudējumus pie robežām nākotnē, apkarot smagus starptautiskus noziegumus un nodrošināt ES iekšējo drošību, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības un aizsargājot pārvietošanās brīvību.

Parlaments 2019. gada 28. novembrī pieņēma rezolūciju par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā). Tajā tiek atgādināts, ka klimata pārmaiņas ir viena no svarīgākajām problēmām, ar ko saskaras cilvēce, un aicināts pielikt pūles visā pasaulē, lai tās apkarotu. Tajā tiek uzsvērts, ka savlaicīga starptautiskā sadarbība, solidaritāte un stingra apņēmība rīkoties kopīgi ir vienīgais risinājums, kā uzņemties kolektīvo atbildību un nosargāt planētu.

2020. gada 15. janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu. Tajā tiek pausts atbalsts Komisijas priekšlikumam ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē 2020. gada oktobrī noteikt globālu saistošu mērķi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai. Tajā Komisija tiek mudināta piešķirt zaļajam kursam arī zilo dimensiju un zaļā kursa pamatelementos pilnībā iekļaut okeāna dimensiju, cita starpā izstrādājot okeānu un akvakultūras rīcības plānu.

Parlaments 2021. gada 14. septembrī pieņēma rezolūciju par jaunu pieeju Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijai. Parlaments mudināja Komisiju pārskatīt pašreizējo stratēģiju, veicināt savienojamību starp ostām un lidostām, kā arī jūras ostām piegulošo iekšzemes teritoriju attīstību, izmantojot multimodālus savienojumus, uzlabot zināšanas par zilo ekonomiku, veicināt JTP izmantošanu, lai izveidotu zonas, kurās izmanto atjaunīgos energoresursus, un mudināt izmantot ietekmes novērtējumus uz kuģiem šajā reģionā.

Parlaments 2021. gada 16. septembrī pieņēma rezolūciju par tematu “Zvejnieki par nākotni: jaunas darbaspēka paaudzes piesaistīšana zvejniecības nozarei un darbvietu radīšana piekrastes kopienās”. Šīs rezolūcijas mērķis bija sniegt ieteikumus, lai risinātu nodarbinātības problēmas zivsaimniecības nozarē, tostarp pievērsties paaudžu maiņai tajā.

Parlaments 2022. gada 3. maijā pieņēma rezolūciju par virzību uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES: zvejniecības un akvakultūras nozaru loma. Šajā rezolūcijā tika uzsvērta abu nozaru nozīme, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 2, proti, uzlabot nodrošinātību ar pārtiku. Rezolūcijā tiek aicināts izstrādāt īpašus rīcības plānus, kuros apspriesta zvejniecības un akvakultūras nozare, paredzēt lielāku finansiālo atbalstu zilajai ekonomikai, un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem un ietekmes novērtējumiem, lai izstrādātu integrētus uz ekosistēmām balstītus tiesību aktus.

Parlaments 2023. gada 7. jūlijā pieņēma rezolūciju par atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekmi uz zvejniecības nozari. Rezolūcijā ir uzsvērts, ka atkrastes atjaunīgā enerģija būs ilgtspējīga tikai tad, ja tai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši no zvejniecības atkarīgos reģionos.

Parlaments 2024. gada 18. janvārī pieņēma rezolūciju par stāvokli kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā un turpmākajām perspektīvām. Šīs rezolūcijas mērķis bija sniegt politiskas norādes KZP turpmākai pārskatīšanai, atsaucoties uz Komisijas 2022. gada ziņojumu par politikas darbību. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta pašreizējās KZP īstenošanai, tam, vai tās mērķi un instrumenti joprojām ir aktuāli pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai, kā arī tam, vai daži aspekti būtu jāmaina, jāpārskata, jāpielāgo vai jāuzlabo.

 

Marcus Ernst Gerhard Breuer / Dana Divera Twisk

04-2024