Tūrisms
Kopš 2009. gada decembra Savienības kompetencē ir rīkoties, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības tūrisma politikas jomā. Lai gan daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam nav paredzēta atsevišķa budžeta pozīcija tūrisma politikai, laikposmā no 2022. gada līdz 2023. gadam budžets tūrisma darbībām bija paredzēts vienotā tirgus programmā.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. panta d) punkts un XXII sadaļas 195. pants.
Mērķi
ES tūrisma nozari tās tiešajā izpratnē (tradicionālie ceļojumu un tūrisma pakalpojumu sniedzēji) veido 2,3 miljoni uzņēmumu, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuri nodarbina aptuveni 12,3 miljonus cilvēku.
Tūrisms ir viena no galvenajām saimnieciskajām darbībām Eiropas Savienībā un veido 10 % no tās IKP, un tam ir plaša ietekme uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo attīstību. Tas var būt spēcīgs instruments cīņā pret ekonomikas lejupslīdi un bezdarbu.
ES politikas mērķis ir saglabāt Eiropas kā vadošā tūrisma galamērķa pozīciju un vienlaikus maksimāli palielināt šīs nozares ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, kā arī veicināt sadarbību starp ES valstīm, jo īpaši labas prakses apmaiņu.
Rezultāti
A. Vispārējā politika
Kopš 2001. gada Komisija ir publicējusi vairākus paziņojumus, no kuriem pēdējais – par tūrisma nozares attīstības politikas pamatnostādnēm – publicēts 2014. gadā. Minētie paziņojumi ir šādi:
- Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojums “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” (COM(2007)0621), kurā izklāstīts, kā ilgtspējīga attīstība varētu nodrošināt tūrisma ilgtermiņa konkurētspēju, un paziņots par trīs gadu sagatavošanas pasākumu kopumu;
- Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojums “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352), kurā analizēti faktori, kas Eiropas tūrisma nozari padara konkurētspējīgu, un šķēršļi tās ilgtspējīgai attīstībai;
- Komisijas 2012. gada 7. novembra paziņojums “Kopējās vīzu politikas īstenošana un pilnveide nolūkā sekmēt izaugsmi ES” (COM(2012)0649), kura mērķis ir palielināt trešo valstu tūristu skaitu ES, ieviešot kopēju vīzu politiku;
- Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojums “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086), kura mērķis ir veicināt piekrastes un jūras tūrisma nozares ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju.
B. Īpaši pasākumi
1. Pasākumi, kas nāk par labu tūristiem (ceļotājiem un/vai atpūtniekiem)
Šie pasākumi ietver soļus, kas atvieglo robežu šķērsošanu un aizsargā gan tūristu veselību un drošību, gan materiālās intereses. To vidū ir Padomes Ieteikums 86/666/EEK par ugunsdrošību viesnīcās, Direktīva 2008/122/EK par daļlaika lietojumtiesībām un Direktīva (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem. Papildus tam ir pieņemti noteikumi par pasažieru tiesībām visos transporta veidos (2.2.3.). 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību precizē saikni starp tūrismu un citām ES kompetences jomām. Ar to no 2014. gada 31. decembra atceļ arī 1975. gada 8. decembra Direktīvu 76/160/EEK.
Komisija pēc Parlamenta pieprasījuma ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, nākot klajā ar piecām sagatavošanas programmām attiecībā uz konkrētiem aktuāliem jautājumiem Eiropas tūrisma jomā.
Iniciatīvas EDEN mērķis ir Eiropas tūristu “izcilāko galamērķu” popularizēšana jeb tādu galamērķu popularizēšana, kuri ir jauni vai pagaidām mazpazīstami un kuros tiek ievēroti ilgtspējas principi.
Ilgtspējīga tūrisma jēdziens ietver tā dēvēto Eiropas Zaļo zonu (6800 km garu ceļu tīklu no Barenca jūras līdz Melnajai jūrai) ar mērķi palīdzēt pārveidot bijušo “dzelzs priekškara” zonu par starptautisku riteņbraukšanas un gājēju maršrutu tīklu. ES līdzfinansē arī ilgtspējīga tūrisma pārrobežu projektus, kuru mērķis ir dažādot Eiropas tūrisma piedāvājumu.
Programma “DiscoverEU” līdztekus vairākām citām tūrisma veicināšanas programmām ļauj 18 gadus veciem eiropiešiem ceļot pa ES un uzzināt vairāk par Eiropas daudzveidību.
2. Atbildīga tūrisma pasākumi, kas dod labumu tūrisma nozarei un reģioniem
Komisija atbalsta arī tīklu veidošanu starp nozīmīgākajiem Eiropas tūrisma reģioniem. ES piedāvā dažādus finansējuma avotus, lai palīdzētu tūrismam veicināt reģionālo attīstību un nodarbinātību.
Komisija 2022. gada aprīlī pieņēma priekšlikumu par ES mēroga sistēmas izveidi nelauksaimniecisko produktu (piemēram, amatniecības ražojumu) ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai (COM(2022)0174). Šie ražojumi bieži vien ir nozīmīgi vietējai identitātei un piesaista tūrismu. Viens no regulas pārskatīšanas mērķiem ir veicināt reģionālo ekonomiku un tūrismu šajās jomās. Patlaban attiecībā uz šo priekšlikumu tiek gaidīta Padomes nostāja pirmajā lasījumā.
Saskaņoti statistikas dati par tūrismu Eiropas Savienībā tiek apkopoti kopš 1996. gada. Ar 2011. gada 6. jūlija Regulu (ES) Nr. 692/2011 ir izveidota kopēja sistēma tūrisma statistikas sistemātiskai izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, izmantojot dalībvalstīs savāktos datus. Komisija 2013. gadā izveidoja virtuālu tūrisma uzraudzības centru, lai koordinētu datu vākšanu un uzglabāšanu un nodrošinātu lielāku sinerģiju starp dažādiem tūrisma politikas lēmumu pieņemšanas līmeņiem. 2022. gada oktobrī Komisija izveidoja ES tūrisma infopaneli – rīku, kas palīdz reģionālajiem un valstu politikas veidotājiem virzīt rīcībpolitikas un stratēģijas tūrisma nozarē, uzlabojot tūrisma statistikas pieejamību un palīdzot galamērķiem un valsts aģentūrām uzraudzīt to progresu zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Tas ir viens no pasākumiem, kas ierosināts Komisijas 2022. gada “Tūrisma jomas pārkārtošanās plāna stratēģijā” (sīkāka informācija par stratēģiju tālāk).
Komisija 2022. gada novembrī pieņēma pārskatītu Regulu (ES) 2018/1724 par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumiem (COM(2022)0571). Īpašu uzmanību pievēršot MVU, šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt atbildīgu, pārredzamu un taisnīgu īstermiņa īres tirgus izaugsmi kā daļu no līdzsvarotas tūrisma ekosistēmas.
3. Citi mērķtiecīgi pasākumi
Komisija arī organizēja demonstrācijas konferenci par tūrisma jautājumiem (Showcase Conference on Tourism), kas norisinājās Briselē 2019. gada 19. martā.
Komisija 2023. gadā plāno pieņemt regulu par ceļošanas dokumentu digitalizāciju. Tas atvieglotu ceļošanu, jo digitālo ceļošanas dokumentu izdošana ir vienkāršāka, un tas nāktu par labu tūrisma nozarei.
Eiropas Parlamenta loma
Labu laiku pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments bija pieņēmis virkni rezolūciju par Komisijas pamatnostādnēm un iniciatīvām tūrisma jomā.
Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments, pamatojoties uz patstāvīgo ziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē”, 2011. gada 27. decembrī pieņēma rezolūciju. 2021. gada 25. martā Parlaments pieņēma pašiniciatīvas rezolūciju par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi. Minētajā rezolūcijā tika pausts aicinājums pēc Covid-19 atjaunot ES tūrisma nozari, pārorientēt pārvaldības politiku ES satvarā, stiprināt pāreju uz ilgtspējīgu, atbildīgu un viedu tūrismu un pārdomāt nākotnes tūrisma plānošanu.
Parlaments 2015. gada 27. oktobrī otrajā lasījumā pieņēma nostāju nolūkā pieņemt jaunu direktīvu, ar ko sekmē ceļotāju aizsardzību saistībā ar kompleksiem ceļojumiem un atceļ Direktīvu 90/314/EEK. Likumdevēji ir gatavi vēlreiz grozīt Komplekso ceļojumu direktīvu. Šim darbam vajadzētu sākties 2023. gada beigās. Parlaments 2015. gada 29. oktobrī pieņēma rezolūciju par jauniem izaicinājumiem un koncepcijām tūrisma veicināšanai Eiropā. Rezolūcija attiecas uz izplatīšanas kanālu digitalizāciju, jaunās sadarbīgā patēriņa nozares attīstību, patērētāju uzvedības maiņu, nepieciešamību piesaistīt un paturēt kvalificētus darbiniekus, demogrāfiskām izmaiņām un sezonalitāti. Šajā rezolūcijā Parlaments aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu tūrisma stratēģiju, kas aizstātu vai atjauninātu 2010. gada 30. jūnija paziņojumu “Eiropa – tūristu apmeklētākā vieta pasaulē”.
Parlaments 2019. gada 24. oktobrī pieņēma rezolūciju par “Thomas Cook” bankrota negatīvo ietekmi uz ES tūrismu. Parlaments 2022. gada 5. maijā arī apstiprināja rezolūciju par ietekmi, ko nelikumīgais Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu atstāj uz ES transporta un tūrisma nozari. Parlaments pieņēma arī citas attiecīgas rezolūcijas, tostarp 2022. gada 15. septembrī par atjauninātās jaunās Eiropas industriālās stratēģijas īstenošanu: izdevumu piekaņošana politikai un 2023. gada 13. jūnijā – par Komisijas jaunā paziņojuma par tālākajiem reģioniem novērtējumu.
Deputāti palīdzēja izstrādāt un apspriest ES tiesību aktus, kas ietekmē tūrisma nozari, piemēram, priekšlikumu regulai par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem (COM(2022)0571). Pēc minētā akta pieņemšanas tas reglamentēs īstermiņa īres platformu datu vākšanas darbības, nodrošinās lielāku drošību tūristiem, nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus tūrisma nozarei, kā arī ļaus tūristu apmeklētām pilsētām strādāt pie ilgtspējas un nodrošināt labu dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem.
Parlamenta Transporta un tūrisma komiteja un tās Tūrisma darba grupa regulāri apspriežas ar starptautisko tūrisma organizāciju pārstāvjiem un ieinteresētajām personām. Tūrisma darba grupa ir arī aicinājusi īstenot konsekventāku tūrisma politiku un izvirzījusi jautājumu par atsevišķu tūrismam paredzētu ES budžeta pozīciju.
Pasākumi saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu
Eiropa ir pasaulē vadošais tūrisma galamērķis. Tūrisma nozare ir būtiska ES ekonomikas daļa, tāpēc ES ir apņēmusies stiprināt šo nozari.
2020. gada pirmajos četros mēnešos Eiropā bija vērojams krass ieceļojošo starptautisko tūristu skaita samazinājums par 44 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā – šis samazinājums atbilst attiecīgajiem rādītājiem visā pasaulē. Zaudēto darbvietu skaits Eiropas tūrisma nozarē 2020. gadā bija milzīgs – no 14,2 līdz 29,5 miljoniem.
Komisija ir nākusi klajā ar dažādiem ātrās reaģēšanas instrumentiem: priekšlikumu par to noteikumu piemērošanas apturēšanu, kas aviosabiedrībām uzliek pienākumu izmantot piešķirtās laika nišas ES lidostās (COM(2020)0111), pamatnostādnēm par ES pasažieru tiesībām (C(2020)1830) un robežpārbaudēm (C(2020)1753) un palīdzību ES ceļotāju repatriācijā pārvietošanās ierobežojumu laikā no 2020. gada marta līdz maijam.
Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” (COM(2020)0550), kurā apkopoti norādījumi un ieteikumi, kā droši atjaunot neierobežotu brīvu pārvietošanos un atjaunot iekšējo robežu, droši atjaunot transporta, savienojamības un tūrisma pakalpojumus, jo īpaši viesmīlības jomā, novērst likviditātes krīzi un atjaunot patērētāju uzticību, kā arī sniegti ieteikumi par vaučeriem. Parlaments apsprieda Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada 10. marta, 26. marta un 17. jūnija plenārsēdēs. 2020. gada 26. marta ārkārtas plenārsēdē Parlaments pieņēma nostāju par trim tiesību aktu priekšlikumiem: Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu, ES Solidaritātes fonda paplašināšana nolūkā sniegt palīdzību ārkārtas situācijās sabiedrības veselības jomā un noteikumu par laika nišām lidostās pagaidu apturēšana (sk. arī iepriekš COM(2020)0111). Turklāt Parlaments 2020. gada 19. jūnija plenārsēdē pieņēma rezolūciju par tūrismu un transportu 2020. gadā un pēc tam, kurā aicināja sniegt ātru, īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu transporta un tūrisma nozarei, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un konkurētspēju.
Komisija 2020. gada jūlijā pieņēma rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju (COM(2020)0312). Šajā plānā Komisija izklāstīja savu mērķi pārskatīt PVN direktīvu, jo īpaši PVN īpašo režīmu ceļojumu aģentūrām. 2023. gada ceturtajā ceturksnī Komisija plāno pieņemt minēto pārskatīto versiju. Iniciatīvas mērķis ir pārskatīt īpašo PVN režīmu ceļojumu aģentūrām, PVN noteikumus par pasažieru pārvadājumiem un PVN atbrīvojuma režīmu trešo valstu ceļotājiem.
Parlaments 2021. gada martā pieņēma rezolūciju par ES ilgtspējīga tūrisma stratēģijas izstrādi, kurā tas aicināja dalībvalstis nekavējoties pilnībā īstenot vienotus un saskaņotus kritērijus drošai ceļošanai. Tas ietvēra kopīgu vakcinācijas sertifikātu un medicīniskās vakcinācijas procedūru savstarpējas atzīšanas sistēmu un vienlaikus paredzēja atvieglot ES pasažieru lokalizācijas veidlapas ieviešanu, ja iespējams, digitāli, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus.
Parlaments 2022. gada 15. februārī pieņēma rezolūciju par pilsētu teritoriju problēmām laikā pēc Covid-19, kurā tas atgādināja, ka pilsētu tūrismam ir būtiska nozīme pilsētpolitikas izstrādē, un norādīja, ka lielākā daļa ES pilsētu ir cietušas no tūrisma lejupslīdes pēc pandēmijas un ka tām ir jāmeklē jauni un ilgtspējīgāki veidi tūrisma atjaunošanai. Tā rezultātā arvien vairāk tika izmantotas jaunās digitālās tehnoloģijas, kas ļāva labāk pārvaldīt pilsētu teritorijas un pilsētu tūristu pārvietošanos, lai nepieļautu lielu grupu veidošanos un riskantas situācijas pandēmijas kontekstā.
Dalībvalstis tika aicinātas izveidot vienotu un nediskriminējošu ES veselības drošības protokolu testēšanai pirms došanās ceļojumā, kuram vajadzētu būt uzticamam un cenas ziņā pieejamam un kurā būtu jāiekļauj ātrās testēšanas tehnoloģijas, PCR testi un citi testi.
Komisija 2021. gada 17. martā nāca klajā ar paziņojumu “Kopīgs ceļš uz drošu un noturīgu atkalatvēršanu” (COM(2021)0129), kā arī priekšlikumu regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts) (COM(2021)0130) un līdzīgu satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo dalībvalstu teritorijā (COM(2021)0140).
ES digitālais Covid sertifikāts tika pieņemts visās dalībvalstīs un palīdzēja nodrošināt tiesības uz pārvietošanās brīvību visiem ES iedzīvotājiem. Pēc regulas pārskatīšanas un tās pieņemšanas Parlamentā un Padomē (Regula (ES) 2022/1034) digitālā Covid sertifikāta shēma tika pagarināta līdz 2023. gada jūnijam.
2022. gada februārī Komisija pieņēma Tūrisma jomas pārkārtošanās plānu. Atjauninātajā ES rūpniecības stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt tūrisma nozares noturību un paātrināt digitālo un zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Pārkārtošanās plānā ir apzinātas 27 pasākumu jomas, kurās īsteno centienus panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos un uzlabot ES tūrisma nozares noturību. Reaģējot uz šo plānu, Padome 2022. gada decembrī pieņēma “Eiropas Tūrisma programmu 2030. gadam”. Minētajā programmā galvenā uzmanība pievērsta piecām prioritātēm: zaļā un digitālā pārkārtošanās, noturība un iekļaušana, prasmes un atbalsts, pārvaldības un politikas veicināšanas sistēma, katrā prioritātē iekļaujot vairākas darbības.
Davide Pernice / Olena Kuzhym