Autotransports: satiksmes un drošības normas
Kopš 2010. gada viens no ES ilgtermiņa mērķiem ir bijusi Eiropas ceļu satiksmes drošības telpas izveide. Lai gan ikvienai dalībvalstij ir tiesības pieņemt lēmumus par noteiktiem ceļu satiksmes un drošības normu aspektiem, šajā jomā strādā arī ES, kuras pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, bīstamo kravu pārvadājumiem un ceļu satiksmes drošībai kopumā.
Juridiskais pamats un mērķi
Juridiskais pamats šīs ceļu satiksmes drošības telpas izveidei, kuras mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir Lisabonas līguma VI sadaļa un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pants. Komisija 2018. gada maijā nāca klajā ar stratēģisko rīcības plānu ceļu satiksmes drošības jomā, kurā tā aicināja piemērot jaunu pieeju, lai novērstu ES ceļu satiksmes drošības rādītāju stagnācijas tendenci un tuvotos ilgtermiņa mērķim līdz 2050. gadam pēc iespējas tuvāk nullei samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Eiropas Savienībā (“nulles vīzija”).
Sasniegumi
A. Vispārīga informācija
ES centieni ceļu satiksmes drošības jomā ir panākuši ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumu no 51 400 2001. gadā līdz 19 800 2021. gadā un palīdzējuši teju sasniegt ES nosprausto mērķrādītāju, proti, samazinājumu par 75 % laikposmā no 2001. gada līdz 2020. gadam. Tomēr šī pirmās desmitgades daudzsološā tendence virzībā uz to, lai uz pusi samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vēlāk zaudēja dinamiku. Turklāt 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos Eiropas Savienībā gāja bojā par 6 % vairāk cilvēku nekā 2020. gadā. Darbā pie ceļu satiksmes drošības bija vajadzīgs jauns impulss. Eiropas Savienības Padome (“Padome”) 2017. gada Valletas deklarācijā aicināja Komisiju ierosināt politikas iniciatīvas desmitgadei no 2020. gada līdz 2030. gadam ar mērķi samazināt bojāgājušo skaitu un labāk aizsargāt ceļu satiksmes dalībniekus, jo īpaši pašus neaizsargātākos (velosipēdistus un gājējus), kuri ceļu satiksmes negadījumos iet bojā visbiežāk. 2020. gada ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā Komisija apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka bojāgājušo skaits ir nulle (“nulles vīzijas” mērķis).
2018. gada maijā kā daļu no trešās mobilitātes paketes Komisija publicēja izklāstu par ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam.
Turklāt saistībā ar 2020. gada viedas un ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju Komisija paziņoja par vairākām iniciatīvām nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību. To vidū ir iespējami jauni norādījumi par tādiem jautājumiem kā maksimālais pieļaujamais alkohola saturs asinīs mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem un alkometrisko autobloķētāju izmantošana; novērtējums par to, vai būtu nepieciešams ierosināt noteikumus par tiltu un citas sensitīvas infrastruktūras kvalitātes revīziju, inspekcijām un ziņošanu (2023. gadā); eCall tiesiskā regulējuma pielāgošana jaunajām telekomunikāciju tehnoloģijām un eCall iespējama paplašināšana, lai aptvertu motorizētos divu riteņu transportlīdzekļus, kravas automobiļus, autobusus un lauksaimniecības traktorus. 2023. gada martā Komisija pieņēma ceļu satiksmes drošības paketi, ierosinot trīs savstarpēji atkarīgus tiesību aktus: direktīvu par vadītāju apliecībām, direktīvu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā un direktīvas par pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (PA direktīva) pārskatītu versiju. Šīs paketes vispārējais mērķis ir veicināt cilvēku brīvu pārvietošanos, uzlabot ceļu satiksmes drošību visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, sagatavoties bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un realizēt ES ieceri līdz 2050. gadam panākt, ka uz ES ceļiem neiet bojā cilvēki. 2024. gadā pirms 9. sasaukuma perioda beigām likumdevējiestādes panāca provizorisku vienošanos par PA direktīvu, kas tika apstiprināta ar plenārsēdes balsojumu 2024. gada aprīlī. Attiecībā uz abiem pārējiem priekšlikumiem, kas iekļauti paketē, Parlaments pieņēma nostāju pirmajā lasījumā. Likumdevējiestādes plāno sākt sarunas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
B. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis
ES 2014. gadā pieņēma jaunu leģislatīvu pasākumu kopumu, kas tiek dēvēts par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi. To veido trīs direktīvas: Direktīva 2014/45/ES par periodiskajām tehniskajām apskatēm, Direktīva 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un Direktīva 2014/46/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa pakete drīzumā tiks pārskatīta, lai to atjauninātu atbilstoši norisēm tehnoloģisko un regulatīvo aspektu jomā.
Attiecībā uz drošības jostu obligātu izmantošanu transportlīdzekļos, kas sver mazāk nekā 3,5 tonnas, 2003. gada 8. aprīļa Direktīva 2003/20/EK paredz obligātu kustības ierobežošanas ierīču izmantošanu bērniem un obligātu drošības jostu izmantošanu visām personām, kas izmanto sēdvietas autobusos, kuri ar tām ir aprīkoti (neattiecas uz pilsētu vietējās satiksmes autobusiem).
2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/85/EK paplašina prasību par ātruma ierobežošanas ierīču izmantošanu, attiecinot to uz visiem kravas un pasažieru transportlīdzekļiem, kas sver no 3,5 līdz 12 tonnām un kam ir vairāk nekā astoņas sēdvietas (neskaitot vadītāja vietu).
Aktīvās drošības sistēmas reglamentē 2019. gada 27. novembra Regula (ES) 2019/2144 par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību (Transportlīdzekļu vispārīgās drošības regula). Šajā regulā noteiktas konkrētas prasības par transportlīdzekļu un transportlīdzekļiem projektētu un izgatavotu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību, kā arī riepu un riepu spiediena kontroles sistēmu tipa apstiprināšanu attiecībā uz to vispārīgajiem parametriem, drošību un efektivitāti.
Ceļu satiksmes dalībnieku drošība tika uzlabota, samazinot neredzamo zonu. Transportlīdzekļu vispārīgās drošības regulā ir noteiktas arī prasības samazināt neredzamo zonu ES izmantoto jaunu smago kravas transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļos, arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti ārpus ES. 2007. gada 11. jūlija Direktīva 2007/38/EK paredzēja, ka ar papildu atpakaļskata spoguļiem neredzamās zonas novēršanai jāaprīko lietošanā jau esošie kravas transportlīdzekļi.
2020. gadā tika grozīta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, un grozījumu mērķis cita starpā bija nodrošināt, ka dalībvalstis var piemērot sankcijas par to teritorijā konstatētajiem tahogrāfa noteikumu pārkāpumiem neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi ir izdarīti. Regula tika grozīta vēlreiz 2024. gadā, šoreiz nolūkā labāk nodrošināt pasažieru vajadzības un vienlaikus – pietiekamu atpūtas laiku transportlīdzekļu vadītājiem.
2023. gada oktobrī Komisija publicēja priekšlikumu nolūkā grozīt Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā. Ierosinātā tiesību akta mērķis ir racionalizēt ziņošanas pienākumus un samazināt administratīvo slogu. Abas likumdevējiestādes panāca vienošanos, un 2024. gada 29. aprīlī jaunais tiesību akts tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
C. Bīstamo kravu pārvadājumi
Ar 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK ir izveidots kopīgs režīms visiem iekšzemes bīstamo kravu pārvadājumu veidiem Eiropas Savienībā (ne vien pārvadājumiem pa autoceļiem, bet arī pa dzelzceļu un ūdensceļiem). Šos noteikumus atjaunināja ar Komisijas 2012. gada 3. decembra Direktīvu 2012/45/ES atbilstoši jaunākajai Nolīguma par starptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem redakcijai (nolīgumu atjauno reizi divos gados). Nolīgums par starptautiskiem bīstamo kravu autopārvadājumiem tika grozīts ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/1485.
2023. gada oktobrī Komisija ierosināja grozīt Direktīvas 2009/12/EK, 2009/33/EK un (ES) 2022/1999 un Padomes Direktīvu 96/67/EK attiecībā uz dažām ziņošanas prasībām autotransporta un aviācijas jomā. Likumdevējiestādes panāca vienošanos un 2024. gada aprīlī publicēja savu lēmumu.
D. Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) un iniciatīva eSafety
Ar 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par ITS ieviešanu autotransporta jomā tiecas nodrošināt sadarbspējīgu ITS pakalpojumu saskaņotu un konsekventu izmantošanu Eiropas Savienībā. 2021. gada decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu par Direktīvas 2010/40/ES pārskatīšanu nolūkā paātrināt un koordinēt ITS ieviešanu, lai cita starpā uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinot saskaņotāku ITS ieviešanu visā ES. Iestāžu sarunas ir pabeigtas, un pēc Parlamenta pirmā lasījuma Padome pieņēma tiesību aktu. Tiesību akts galīgajā redakcijā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada novembrī (Direktīva (ES) 2019/2661).
Saskaņā ar 2014. gada 15. maija Lēmumu Nr. 585/2014/ES par ES mēroga sadarbspējīgā eCall pakalpojuma ieviešanu visām dalībvalstīm vēlākais līdz 2017. gada 1. oktobrim bija jāizveido ārkārtas izsaukumu centrāles (ĀIC) eCall izsaukumu apstrādei. 2021. gada jūnijā Komisija pieņēma Deleģēto direktīvu (ES) 2021/1716, lai periodiski pārbaudītu eCall sistēmu konkrētos transportlīdzekļos.
2024. gada februārī Komisija pieņēma deleģēto regulu (C(2024) 655), lai pielāgotu prasības neatliekamās palīdzības izsaukumu centriem saņemt un apstrādāt eCall izsaukumus 4G/5G tīklos.
2018. gada maijā Komisija pieņēma stratēģiju “Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija”. Pieaugot automatizācijai un savienojamībai, kas ļauj transportlīdzekļiem savstarpēji sazināties, mobilitāte šķērso jaunu – digitālu – robežu un rodas jauni drošības apsvērumi.
Ar Transportlīdzekļu vispārīgās drošības regulu ir izveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz obligātām pilnveidotām vadītājam asistējošām sistēmām, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un izveidotu tiesisko regulējumu pilnībā automatizētu un bezvadītāja transportlīdzekļu akceptēšanai.
E. Ceļu infrastruktūras drošība
2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/54/EK ir noteiktas minimālās drošības prasības Eiropas ceļu tīkla tuneļiem. Direktīva paredz, ka visiem tuneļiem, kurus jau izmanto, kuri tiek celti vai plānoti un kuru garums pārsniedz 500 metrus, būtu jāpiemēro saskaņoti drošības noteikumi. 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību mērķis ir nodrošināt, ka visos autoceļu būvēšanas, ekspluatācijas vai būtiskas pārveidošanas posmos ņem vērā ceļu satiksmes drošību, veicot ietekmes novērtējumus. Ir pieņemta direktīva par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību, kas publicēta Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 26. novembrī (Direktīva (ES) 2019/1936).
2023. gada janvārī Komisija noteica ceļu infrastruktūras drošības novērtēšanas metodikas vadlīnijas. Tās nav saistošas, taču palīdz dalībvalstīm veikt Direktīvā (ES) 2019/1936 prasītos novērtējumus.
F. Statistikas dati par autovadītāju alkohola reibumā izraisītajiem negadījumiem un šādu negadījumu novēršana
Saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir uzlabot autovadītāju rīcību, Komisija pieprasa, lai dalībvalstis veiktu izlases veida izelpas pārbaudi, un ir noteikusi maksimāli pieļaujamo alkohola daudzumu asinīs. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, Komisija ir izveidojusi saskaņotu kodeksu par alkometriskiem autobloķētājiem, ko ir pieņēmušas vairākas dalībvalstis (sk. 2015. gada 24. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/653, ar ko groza Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām).
2023. gadā Komisija pieņēma priekšlikumu par vadītāju apliecībām (sk. A iedaļu). Viens no priekšlikumā iekļautajiem ceļu satiksmes drošības pasākumiem ir nulles tolerances noteikums attiecībā uz jaunajiem autovadītājiem, kuri reibumā vada transportlīdzekli. Dalībvalstis var brīvprātīgi attiecināt šo noteikumu uz visiem autovadītājiem, taču direktīvā tas nav pieprasīts. Parlaments ir pieņēmis nostāju pirmajā lasījumā, Padome ir panākusi vispārēju pieeju, un līdz ar to likumdevējiestādes plāno sākt sarunas pēc vēlēšanām.
G. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi un pārrobežu izpilde
Pamatojoties uz LESD 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu (VI sadaļa “Transports”), ir pieņemta 2015. gada 11. marta Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. Tās mērķis ir izbeigt nerezidentu autovadītāju tiesības uz anonimitāti un dot iespēju saukt pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas izdarīti citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā attiecīgais transportlīdzeklis ir reģistrēts. 2023. gada martā Komisija pieņēma priekšlikumu pārskatīt Direktīvu (ES) 2015/413, lai novērstu šīs direktīvas nepilnības. Pārskatīšanā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai ļautu tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt valstu vadītāja apliecību reģistriem un lai stiprinātu izveidoto valstu kontaktpunktu lomu, un tādējādi uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, kad tās veic izmeklēšanu par pārkāpējiem. Likumdevējiestādes ir panākušas provizorisku vienošanos, kas tika apstiprināta 2024. gada aprīļa plenārsēdē.
2023. gada martā – kā daļu no ceļu satiksmes drošības paketes un kopā ar priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām – Komisija turklāt pieņēma priekšlikumu ar mērķi nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir spēkā visā Eiropas Savienībā. Ar šiem priekšlikumiem tiek ieviests regulējums, kas ļauj ES mērogā liegt transportlīdzekļa vadīšanu gadījumos, kad dalībvalsts ir atņēmusi vadītāja tiesības tās teritorijā izdarīta ceļu satiksmes pārkāpuma dēļ. Parlaments savu nostāju pirmajā lasījumā pieņēma 2024. gada februārī.
Direktīvā 2006/22/EK ir izklāstīts valstu riska novērtējuma sistēmu regulējums. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izmanto vienotu formulu ES autotransporta uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2022/695.
Komisijas Regulā (ES) 2016/403 ir izklāstīts, kādi nopietni autopārvadātāju pārkāpumi liktu tiem zaudēt labu reputāciju. 2022. gada maijā Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2022/694, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis šos pārkāpumus novērtē saskaņoti.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments kā viens no likumdevējiem ir piedalījies vai piedalās visu iepriekšminēto tiesību aktu pieņemšanā. Viens no lielākajiem Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) panākumiem šajā sasaukumā ceļu satiksmes drošības politikas jomā bija provizoriskas vienošanās panākšana attiecībā uz Direktīvas (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, pārskatīšanu. Pašlaik TRAN komiteja patlaban strādā pie ierosinātās Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām pārskatīšanas un pie priekšlikuma direktīvai par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā. Parlaments ir panācis nostāju pirmajā lasījumā par abām direktīvām, bet sarunas turpināsies nākamajā sasaukumā.
Parlaments ir pieņēmis daudzas rezolūcijas, kurās uzsvērta ceļu satiksmes drošības nozīmība. Parlaments arī ieteica pieņemt vienotu ceļu satiksmes drošības jēdzienu definīciju, lai uzlabotu negadījumu izpēti un nodrošinātu rezultātu salīdzināmību. Balstoties uz Komisijas ziņojumu, TRAN komiteja kopā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju (IMCO) nāca klajā ar patstāvīgo ziņojumu par tematu “Dzīvību glābšana: autotransporta drošības uzlabošana ES”, ko Parlaments vēlāk, 2017. gada 14. novembrī, pieņēma rezolūcijas veidā.
TRAN komiteja 2017. gada 27. februārī pārbaudīja Komisiju jautājumā par Tehnisko apskašu direktīvas (Direktīva 2014/45/ES) piemērošanu un mehānisko transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm. 2017. gada 20. jūnijā komiteja apsprieda Komisijas ziņojumu par Direktīvas 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem piemērošanu dalībvalstīs (2013.–2014. gada pārskata periods). TRAN komitejas diskusijās lielākā uzmanība tika veltīta jautājumam par krāpšanos ar tahogrāfiem un manipulācijām ar odometru rādījumiem, kas ir liels risks attiecībā uz drošību un patērētāju tiesībām. Komisija norādīja, ka tiek izvērtētas iespējas odometru reģistrācijas, krimināltiesību un pārrobežu informācijas apmaiņas jomā. Tikmēr Parlaments 2018. gada 31. maijā pieņēma normatīvu patstāvīgo ziņojumu “Manipulācijas ar odometru mehāniskajos transportlīdzekļos: ES tiesiskā regulējuma pārskatīšana”. Attiecīgais Parlamenta politikas departaments arī pasūtīja pētījumu par šo pašu jautājumu Odometer tampering: measures to prevent it (“Odometru izmainīšana: manipulāciju novēršanas pasākumi”), kas tika publicēts 2017. gada novembrī. Saskaņā ar savu likumdošanas programmu “Eiropa kustībā” Komisija 2017. gada 31. maijā nāca klajā ar priekšlikumu regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un Regulu (ES) Nr. 165/2014 attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību. Parlaments pieņēma nostāju pirmajā lasījumā 2019. gada aprīlī, un 2020. gada jūlijā Padome sniedza piekrišanu otrajā lasījumā (Regula (ES) 2020/1054). Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes priekšlikums vēl nav publicēts.
Komisija 2023. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu grozīt Regulu (EK) Nr. 561/2006, lai saskaņotu noteikumus par pārtraukumiem un atpūtas laikiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas sniedz neregulārus pasažieru autopārvadājumu pakalpojumus. Parlaments 2024. gada 12. martā apstiprināja saskaņoto regulas tekstu (Regula (ES) 2024/1258).
2019. gada 15. janvārī pieņemtajā rezolūcijā par transportlīdzekļu autonomo vadīšanu Eiropas transportā Parlaments sniedza ieteikumus satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu jautājumā. Parlaments cita starpā uzsvēra, ka ir jāpieņem atbilstīgs tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu to drošu darbību un paredzētu skaidru atbildības režīmu.
TRAN komitejas ziņojuma projekts “ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam – ieteikumi turpmākiem pasākumiem virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaita tuvināšanu nullei” tika publicēts 2021. gada martā, un Parlaments to rezolūcijas veidā pieņēma 2021. gada 6. oktobrī.
2021. gada aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes ceļu satiksmes drošības aspektiem. Tajā Parlaments norāda, ka šī pakete ir palīdzējusi uzlabot periodisko tehnisko apskašu kvalitāti, inspektoru kvalifikācijas līmeni un dalībvalstu koordināciju, kā arī standartus attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaudēm uz ceļiem, lai tādējādi uzlabotu ceļu satiksmes drošību. No otras puses, EP deputāti pauž nožēlu par to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē ir daži neobligāti noteikumi, un uzsver, ka ir vajadzīga pārskatīšana, lai novērstu īstenošanas nepilnības un risinātu turpmākus sarežģītus uzdevumus.
2023. gada 9. maijā Parlaments rezolūcijā par jauno ES pilsētu mobilitātes satvaru aicināja stiprināt šo satvaru, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, piekļūstamību un drošumu Eiropas Savienībā, vienlaikus mudinot uz aktīvu mobilitāti un uzsverot, cik svarīgi ir Eiropas transporta tīkla pilsētu mezgli un pārkārtošanās uz zaļo un digitālo pilsētas transportu.
Ariane Debyser / Olena Kuzhym