Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Gaisa transports: Eiropas vienotā gaisa telpa

Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva ir vērsta uz gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas efektivitātes paaugstināšanu, samazinot Eiropas gaisa telpas fragmentāciju. Tā ir iniciatīva, kas sniedzas pāri Eiropas robežām un ir atvērta arī kaimiņvalstīm.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punkts.

Mērķi

Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīva sākta 1999. gadā, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības (ATM[1]) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS[2]) sniegšanas efektivitāti ar Eiropas gaisa telpas labāku integrāciju. Paredzams, ka SES varētu sniegt milzīgas priekšrocības (pēc pabeigšanas apmēram 2030.–2035. gadā) – salīdzinājumā ar 2004. gadu varētu trīskāršot gaisa telpas kapacitāti, uz pusi samazināt ATM izmaksas, desmitkārt paaugstināt drošību un par 10 % samazināt ietekmi uz vidi[3].

Sasniegumi

SES iniciatīva tika uzsākta, reaģējot uz kavējumiem aeronavigācijas dēļ, lai samazinātu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju (starp dalībvalstīm, izmantošana civilām un militārām vajadzībām un tehnoloģiju dēļ), tādējādi palielinot tās kapacitāti un gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Šī ir visas Eiropas mēroga iniciatīva, un tai var pievienoties kaimiņvalstis. SES praktiskie rezultāti būtu lidojumu ilguma samazināšanās (īsāku gaisa trašu un mazākas reisu kavēšanās dēļ) un attiecīgi lidojuma izmaksu un emisiju no gaisa kuģiem samazināšanās. Pirmais vienoto prasību kopums, ar kuru izveido SES, pieņemts 2004. gadā (SES I). Tajā ietilpst Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai, Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā, Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā[4] un Regula (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību. Tajā 2009. gadā izdarīti grozījumi (SES II), lai iekļautu uz darbību pamatotus mehānismus (Regula (EK) Nr. 1070/2009). Tas papildināts arī, attiecinot ES noteikumus par aviācijas drošību (un ar to saistītās Aviācijas drošības aģentūras kompetences, lai iekļautu ATM un ANS) un par lidostu darbības drošību[5]. Vienlaikus Komisija, izmantojot komitoloģijas procedūru vai retāk – likumdevēju iestādi –, ir pieņēmusi vairākus īstenošanas noteikumus un tehniskos standartus[6].

Šis plašais tiesiskais regulējums ir sekmējis Eiropas gaisa telpas gaisa telpas pārstrukturēšanu un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, ieviešot reglamentācijas funkciju nodalīšanu no pakalpojumu sniegšanas, daudz lielāku elastību gaisa telpas izmantošanā civilām un militārām vajadzībām, iekārtu sadarbspēju, saskaņotu augšējās gaisa telpas klasifikāciju[7], vienotu maksājumu shēmu par aeronavigācijas pakalpojumiem (ANS) un vienotas gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēšanas prasības. Tam papildus ir noteikti “galvenie komponenti”, kas veido SES struktūru:

  • Saskaņā ar “Darbības uzlabošanas shēmu”[8] saistoši darbības mērķi galvenajās jomās – tādās kā drošība[9], vide, kapacitāte un rentabilitāte un stimuli – ir noteikti, lai uzlabotu ATM un ANS vispārējo efektivitāti. Darbības mērķus pieņēmusi Komisija, izmantojot komitoloģijas procedūru[10]. Komisijas ieceltā “darbības izvērtēšanas iestāde” palīdz šo mērķu sagatavošanā un uzrauga darbības uzlabošanas shēmas īstenošanu.
  • “Tīkla pārvaldītāja“ (patlaban Eurocontrol[11]) uzdevums ir uzlabot ES aviācijas tīkla darbību. Tas nodarbojas ar tīkla funkcijām, kas jāīsteno centralizēti, tāpat kā Eiropas ceļu tīkls, gaisa satiksmes plūsmu pārvaldība (ATFM) un vispārējai gaisa satiksmei izmantojamo radiofrekvenču koordinācija.
  • “Funkcionālie gaisa telpas bloki” (FAB) paredzēti, lai samazinātu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju, to pārstrukturējot nevis atbilstoši valstu robežām, bet gan satiksmes plūsmām. Tādējādi tiek radītas iespējas plašākai sadarbībai (t. i., labākai gaisa telpas pārvaldībai, maršrutu tīkla optimizācijai un ar pakalpojumu integrāciju apjomradītam ietaupījumam) vai pat pakalpojumu sniedzēju pārrobežu apvienošana, tādējādi samazinot ANS izmaksas.
  • Kopuzņēmums SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programma), kas izveidota 2007. gadā, nodarbojas ar SES tehnoloģisko un nozares dimensiju, t. i., Eiropas jaunās ATM sistēmas attīstīšanu un izvēršanu, un tā mērķis ir palielināt automatizācijas, drošas datu kopīgošanas un savienojamības līmeni ATM, īstenojot iniciatīvu “Digitālā Eiropas gaisa telpa”.

Tomēr Eiropas gaisa telpas pilnīga integrācija vēl nebūt nav pabeigta. Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva (kura jebkurā gadījumā netiks īstenota agrāk par 2030.–2035. gadu) saskarās ar milzu mēroga grūtībām un pretestību, jo īpaši tās milzīgā vēriena dēļ. Komisija 2013. gada jūnijā ierosināja jaunu noteikumu kopumu, lai novērstu esošos trūkumus attiecībā uz efektivitāti un kvalitāti, kā arī uz patlaban esošo institucionālo struktūru. Tomēr, neraugoties uz to, ka Parlaments 2014. gadā pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, diskusijas ar Padomi par šiem pasākumiem drīz pēc tam apstājās.

Komisija 2020. gada 22. septembrī pieņēma jaunu tā paša priekšlikuma versiju, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku un noturīgāku gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. Uzlabojumi ir paredzēti ar grozīto priekšlikumu regulai par SES īstenošanu (2013/0186(COD)), tostarp īpaši noteikumu atcelšanu par FAB obligātu izmantošanu, un priekšlikumu grozīt Regulu (ES) 2018/1139 attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras spēju darboties kā SES darbības izvērtēšanas iestādei (2020/0264(COD))[12]. Transporta un tūrisma komiteja 2021. gada jūnijā pieņēma ziņojumu par otro minēto priekšlikumu, un Parlaments arī pieņēma atjauninātu sarunu mandātu attiecībā uz priekšlikumu regulai par SES īstenošanu (2013/0186(COD)). Transporta un tūrisma komiteja 2019. gada oktobrī nolēma sākt iestāžu sarunas ar Padomi.

Parlaments un Padome 2024. gada 5. martā panāca provizorisku vienošanos par Eiropas vienotās gaisa telpas reformu, kas abām iestādēm ir oficiāli jāapstiprina. Šīs provizoriskās vienošanās galvenie elementi ir norādīti turpmāk.

  • Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un valsts uzraudzības iestāde var būt vienas un tās pašas organizācijas daļa ar noteikumu, ka tie ir funkcionāli nošķirti un atbilst prasībām par neatkarību.
  • Dalībvalstīm būs iespējams apvienot ekonomiskās un drošības pārraudzības funkcijas vienā un tajā pašā administratīvajā struktūrā.
  • Dalībvalstis var atļaut dažu aeronavigācijas pakalpojumu atvēršanu tirgus nosacījumiem.
  • Izmaksu un ieguvumu analīzē tiks aplūkots jautājums par maršruta maksājumu obligātu modulāciju, lai mudinātu gaisa telpas izmantotājus atbalstīt uzlabojumus klimata un vides jomā.
  • Valstu uzraudzības iestādes un Komisija kopīgi novērtēs aeronavigācijas pakalpojumu darbību, un, lai palīdzētu veikt šo uzdevumu, Komisijā tiks izveidota neatkarīga darbības izvērtēšanas iestāde (PRB).
  • Lai saskaņotu abas atsevišķās procedūras (SES2+, 2013/0186(COD)) otrajā lasījumā un EAS-PRB (2020/0264(COD)) pirmajā lasījumā, likumdevējs nolēma apvienot abus Komisijas priekšlikumus vienā, un tāpēc noteikumi par PRB kļuva par daļu no SES2+ pārskatīšanas.

Transporta un tūrisma komiteja provizorisko vienošanos apstiprināja 2024. gada 9. aprīlī, un, kamēr nav pieņemta Padomes nostāja pirmajā lasījumā, par to balsos plenārsēdē.

Komisija 2020. gada aprīlī grozīja Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1206/2011, ar ko nosaka prasības gaisa kuģa identifikācijai uzraudzības nolūkos Eiropas vienotajā gaisa telpā. Tā grozīja arī Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (Īstenošanas regula (ES) 2020/587). Abu īstenošanas regulu pārskatīšana ietver uzlabojumus ekspluatācijas noteikumos, kas saistīti ar gaisa telpas, gaisa kuģu aprīkojuma un ATM un ANS izmantošanu.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments vienmēr ir mudinājis novērst šķēršļus SES izveidošanai, izmantojot pragmatisku pieeju. Šajā sakarībā tas konsekventi un sekmīgi uzstājis, ka nepieciešama civilā un militārā sektora cieša sadarbība gaisa telpas izmantošanas elastības kontekstā. Parlaments ir arī ierosinājis izveidot nozares konsultatīvo struktūru, lai ieinteresētās puses varētu Komisijai sniegt konsultācijas par SES tehniskajiem aspektiem. Parlaments vienmēr ir aizstāvējis arī Eurocontrol izšķirošo lomu SES izveidošanā un nepieciešamību atbalstīt sadarbību ar kaimiņvalstīm, lai iniciatīvu paplašinātu ārpus ES robežām. Turklāt Parlaments uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai SES ievērotu zaļā kursa mērķi samazināt aviācijas nozares ietekmi uz vidi.

Ņemot vērā, ka SES galvenie mērķi vēl joprojām ir jāsasniedz, Parlaments aicina Komisiju pārslēgties no “augšupējas” uz “lejupēju” pieeju, lai pārvarētu joprojām pastāvošo pretestību un paātrinātu iniciatīvas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz SESAR programmu.

Galvenie ar to saistītie lēmumi, ko pieņēmis Parlaments, ietver:

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Transporta un Tūrisma komitejas tīmekļa vietnē.

 

[1]Gaisa satiksmes pārvaldība (ATM) nodrošina gaisa kuģu drošu un efektīvu pārvietošanos visos darbības posmos (tostarp gaisa satiksmes pakalpojumos, gaisa telpas pārvaldībā un gaisa transporta plūsmu pārvaldībā).
[2]Aeronavigācijas pakalpojumi (ANS) ir visi gaisa transportam sniegtie pakalpojumi, tostarp gaisa satiksmes pakalpojumi, sakari, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi, meteoroloģiskie pakalpojumi un aeronautikas informācijas pakalpojumi.
[3]Šādi ir SES “oficiālie” mērķi, kuru izcelsme nav skaidra.
[4]No lidostas līdz lidostai, jo lidostas kalpo par ieejas un izejas punktiem gaisa telpā un no tās. Šī pieeja ir pazīstama kā koncepcija “no izejas līdz izejai”.
[5]Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009.
[6]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.
[7]Saskaņā ar Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju gaisa telpu iedala “klasēs”, kurām piešķirtie apzīmējumi ir no “A klases” līdz “G klasei”. Dažādās klasēs lidošanas noteikumi un sniedzamie pakalpojumi ir atšķirīgi.
[8]Izveidota saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 691/2010.
[9]No 2015. gada.
[10]Šīs shēmas pirmais pārskata periods ietver 2012. līdz 2014. kalendāros gadus. Pēc 2015. gada nākamie pārskata periodi ietver piecus kalendāra gadus.
[11]Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) ir visas Eiropas valstu starpvaldību organizācija, kas izveidota 1963. gadā ar mērķi uzturēt drošību ar gaisa satiksmes pārvaldību saistītajā jomā. Eurocontrol locekles ir 41 valsts un Eiropas Savienība. Lai īstenotu SES, spēkā ir sadarbības nolīgums starp Eurocontrol un Eiropas Savienību. Komisija 2011. gadā iecēla Eurocontrol par pirmo SES tīkla “pārvaldītāju” līdz 2019. gada beigām, bet ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/709 no 2020. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim. Eurocontrol tika iecelta arī par pirmo SES “darbības izvērtēšanas iestādi” laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.
[12]Ņemot vērā to, ka 2024. gada 5. martā tika panākta provizoriska vienošanās, paredzams, ka Komisija atsauks savu priekšlikumu COM(2020)0577.

Ariane Debyser / Olena Kuzhym