Eiropas komunikāciju tīkli – pamatnostādnes
Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīkli (TEN) ir izstrādāti, lai savienotu ES reģionus un veicinātu iekšējā tirgus izaugsmi un nodarbinātību. Tie nostiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Eiropas transporta tīkls (TEN-T) laika gaitā ir attīstījies, ieskaitot fundamentālu reformu 2013. gadā un būtisku pārskatīšanu, kas ierosināta 2021. gadā. 2022. gadā energoinfrastruktūras (TEN-E) pamatnostādnes tika pielāgotas Eiropas zaļajam kursam.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 170. panta 172. punkts un 194. panta 1. punkts (pēdējais minētais attiecas uz enerģētikas jomu).
2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai.
Regula (ES) 2022/869 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm.
Mērķi
Māstrihtas līgumā ES tika paredzēts uzdevums izveidot un attīstīt TEN transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, lai palīdzētu izveidot iekšējo tirgu, pastiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, savienot salu reģionus, reģionus, kuriem ir tikai sauszemes robežas, un perifērus reģionus ar Savienības centrālajiem reģioniem, un padarīt ES teritoriju vieglāk sasniedzamu kaimiņvalstīm.
Rezultāti
A. Sākotnējās pamatnostādnes un idejas
Komisija savā 1993. gada Baltajā grāmatā par izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību uzsvēra TEN īpašo nozīmi iekšējā tirgū un jo īpaši darbvietu izveides jomā ne vien ar pašreizējo infrastruktūras izveidi, bet arī vēlāko lomu ekonomikas attīstībā. Pirmie prioritārie projekti (PP) tika apstiprināti 1994. gadā.
B. Nozaru politikas attīstība un likumdošanas pasākumi
1. Transports
a. 1996. gada TEN-T pamatnostādnes
1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai ir noteikti visa tīkla vispārējie parametri. Ar to tika paredzētas attiecīgā tīkla īpašības katram transporta veidam un noteikti kopējas intereses projekti un PP, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu. Uzsvars tika likts uz videi nekaitīgākajiem transporta veidiem, īpaši dzelzceļu tīkla projektiem. Sākotnēji tas ietvēra Esenes Eiropadomes pieņemtos 14 vispārējas nozīmes projektus. Ar 2001. gada 22. maija Lēmumu Nr. 1346/2001/EK, ar ko groza TEN-T vadlīnijas attiecībā uz jūras ostām, iekšzemes ostām un multimodālajiem satiksmes termināļiem, noslēdza Kopienas “transporta attīstības plānu” visiem transporta veidiem.
b. TEN-T pamatnostādņu pārskatīšana 2004. gadā
Paplašināšanās kārtas 2004. un 2007. gadā līdz ar būtiskiem kavējumiem un finanšu problēmām noveda pie TEN-T pilnīgas pārskatīšanas. PP skaits tika palielināts līdz 30, un tiem visiem ir jāatbilst ES tiesību aktiem vides jomā. Tika ieviesta jauna jūras transporta maģistrāļu koncepcija, lai noteiktus jūras ceļus padarītu efektīvākus un sasaistītu tuvsatiksmes kuģošanu ar dzelzceļa transportu.
2005. gadā tika iecelti īpaši svarīgu projektu Eiropas koordinatori, lai tie darbotos kā starpnieki saziņā ar valstu lēmumu pieņēmējām iestādēm, transporta operatoriem, lietotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
c. 2013. gada pārskatīšana – integrēts tīkls, divu līmeņu struktūra (pamattīkls/visaptverošs tīkls) un TEN-T pamattīkla koridori.
Lai gan iepriekšējā TEN-T politika galvenokārt atbalstīja atsevišķu prioritāru transporta projektu īstenošanu ES dalībvalstīs, 2013. gada pārskatīšanā tika ieviesta sistemātiskāka pieeja, atbalstot ES mēroga tīklu ar vienotu noteikumu kopumu tīkla būvniecībai un finansēšanai. Tīkls ir izveidots divos līmeņos: galveno maršrutu pamattīkls (tiks pabeigts līdz 2030. gadam) un visaptverošais pamattīkla savienojumu tīkls (tiks pabeigts līdz 2050. gadam). Pamattīklā ietilpst deviņi savstarpēji savienoti multimodāli transporta koridori, kas savieno vairākas valstis un kas aptver svarīgākās tālsatiksmes transporta plūsmas un veicina pamattīkla koordinētu attīstību. Divas “horizontālās prioritātes” ir vērstas uz jūras savienojumu (MoS) attīstību un kopējas Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izveidi. Pamattīkla koridori ir jākoordinē ar iepriekšējiem dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem.
Ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 ir noteiktas obligātas tehniskās specifikācijas infrastruktūras attīstībai katrā transporta veidā, kā arī prioritārās rīcības jomas. Tīkla attīstība ir vērsta uz trūkstošajiem savienojumiem, galvenokārt pārrobežu posmos, infrastruktūras sadarbspēju, multimodālo savienojumu uzlabošanu un transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa samazināšanu. Ar turpmākiem Komisijas deleģētajiem aktiem tīkls atspoguļo arī norises sadarbībā ar trešām valstīm, jo īpaši Šveici, Norvēģiju, Turciju un Rietumbalkānu valstīm. TEN-T jūras dimensija tika pielāgota pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.
Par transporta infrastruktūras plānošanu, būvniecību un uzturēšanu joprojām ir atbildīgas dalībvalstis, kamēr teritorijas plānošanu un atļauju izsniegšanu bieži veic reģionālās iestādes. Komisijas ieceltie “Eiropas koordinatori” darbojas kā starpnieki saziņā ar valstu lēmējiestādēm, uzņēmējiem transporta jomā un transporta lietotājiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai veicinātu tīkla koridoru un horizontālo prioritāšu attīstību.
Komisija 2018. gadā iesniedza priekšlikumu regulai par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt TEN-T tīkla izveidi. Priekšlikuma mērķis bija samazināt kavēšanos TEN-T projektos, vienkāršojot atļauju piešķiršanas noteikumus un precizējot procesus, kas projektu virzītājiem jāievēro noteiktās administratīvajās procedūrās, piemēram, atļauju piešķiršanā un publiskajā iepirkumā. Parlaments un Padome risināja sarunas par kompromisa tekstu, kā rezultātā tika pieņemta Direktīva (ES) 2021/1187, kas tika publicēta 2021. gada 20. jūlijā.
Lai atbalstītu TEN-T īstenošanu, ES papildina valstu finansējumu TEN-T projektiem, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu kā īpašu finansēšanas programmu, kā arī Eiropas strukturālos un investīciju fondus, programmu InvestEU un Eiropas Investīciju banku (EIB). 2021. gadā vairākas dalībvalstis arī nolēma daļu no sava ES Atveseļošanas un noturības finansējuma izmantot TEN-T dzelzceļa projektu veicināšanai.
Finansēšanas darbības saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu TEN-T projektiem centralizēti pārvalda Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (plašāku informāciju par TEN finansējumu sk. 3.5.2.).
d. TEN-T pārskatīšana 2021. gadā
Komisija 2021. gada 14. decembrī ierosināja 2013. gada TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanu. Priekšlikuma mērķis bija padarīt TEN-T efektīvāku, lai palielinātu transporta ilgtspēju, veicinātu multimodalitāti un sadarbspēju, sekmētu netraucētu ES mēroga savienojamību visā tīklā un tā pilsētu mezglos un uzlabotu noturību pret klimata pārmaiņām un citiem ārējiem riskiem. Tādējādi pārskatīšanas mērķim vajadzētu būt arī transporta dekarbonizācijas atbalstīšanai saskaņā ar Eiropas zaļajā kursā izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Priekšlikums paredz arī tīkla struktūras pielāgošanu, kas pakāpeniski jāpabeidz trīs posmos: līdz 2030. gadam tiks izveidots pamattīkls, līdz 2040. gadam (nesen paredzētais) – paplašinātais pamattīkls, bet līdz 2050. gadam – visaptverošais tīkls. Svarīgākās asis tika pārgrupētas deviņos Eiropas transporta koridoros, konsolidējot bijušos pamattīkla koridorus un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus. Saskaņā ar atjauninātajām horizontālajām prioritātēm ir jāveicina ERTMS izvēršana dzelzceļa tīklā, un tuvsatiksmes kuģošana ir ciešāk jāapvieno ar Eiropas jūras telpas (iepriekš – jūras maģistrāļu) tīklu. Jauni elementi jo īpaši ietver lielāku pasažieru un preču vilcienu ātrumu un efektīvākas pārrobežu darbības. Alternatīvām transporta degvielām nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ievieš visā TEN-T tīklā saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1804. Tiek paredzēts vairāk pārkraušanas centru un multimodālu pasažieru termināļu pilsētās, lai veicinātu multimodalitāti, un lielu lidostu savienošana ar dzelzceļu, ja iespējams, ātrgaitas dzelzceļu.
TEN-T regulas priekšlikumu papildina 2021. gada 14. decembra “Rīcības plāns tālsatiksmes pasažieru un pārrobežu pasažieru dzelzceļa veicināšanai”, kura mērķis ir palielināt ātrgaitas dzelzceļa jaudu un jaunu Eiropas Investīciju bankas atbalstu ieguldījumiem dzelzceļā,.
Komisija 2022. gada 27. jūlijā nāca klajā ar grozītu priekšlikumu, lai atspoguļotu grozīto ģeopolitisko kontekstu, tostarp četru Eiropas transporta koridoru paplašināšanu uz Ukrainu un Moldovu.
Transporta un tūrisma komiteja 2023. gada 14. aprīlī pieņēma savu ziņojumu par TEN-T pamatnostādņu pārskatīšanu. Ziņojumā tika iekļautas Parlamenta pilnvaras sarunām ar Padomi, kuras tika uzsāktas 2023. gada aprīlī. Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos 2023. gada 18. decembrī. Parlaments jo īpaši nodrošināja, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta intermodālajiem pārvadājumiem, ko veic galvenokārt pa dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem vai tuvsatiksmes kuģošanu, un transporta veidu savstarpējai savienošanai termināļos un pilsētu mezglos. Tā arī pārliecināja dalībvalstis ņemt vērā militārās vajadzības, būvējot vai modernizējot infrastruktūru, kas pārklājas ar militārā transporta tīklu, un no jauna ieviesa stingrākus pārvaldības instrumentus TEN-T koridoru īstenošanai dalībvalstīs, kā arī aizsardzības pasākumus attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem TEN-T infrastruktūrā. Transporta un tūrisma komiteja 2024. gada 14. februārī apstiprināja provizorisko vienošanos, ko Parlaments oficiāli pieņēma 2024. gada 24. aprīļa plenārsēdē. Paredzams, ka jaunā TEN-T regula stāsies spēkā 2024. gada vasarā, kad to pieņems Padome.
Attiecībā uz TEN-T paplašināšanu, iekļaujot Rietumbalkānus un Ukrainu un Moldovu, Komisija 2023. gada 16. maijā parakstīja augsta līmeņa nolīgumus ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju un 2023. gada 20. decembrī – ar Ukrainu un Moldovu.
2. Enerģētika
a. 1996. gada pamatnostādnes
Esenes 1994. gada augstākā līmeņa sanāksmē prioritāti piešķīra vairākiem projektiem enerģētikas jomā. Ar 1996. gada Lēmumu Nr. 1254/06/EK tika noteikta virkne pamatnostādņu Eiropas enerģētikas tīkliem (TEN-E), kas paredzētas, lai varētu noteikt kopējas intereses projektus, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu, un kas palīdzētu radīt sistēmu, kura ir labvēlīga to īstenošanai, līdz ar nozaru mērķiem elektroenerģijas jomā.
b. 2013. gada un pašreizējās pamatnostādnes
Regulā (ES) Nr. 347/2013 ir noteiktas ES pamatnostādnes TEN-E attīstībai un sadarbspējai, atceļot iepriekšējās. Tajā ir noteikti nosacījumi kopīgu interešu projektu (KIP) atbilstībai ES finansiālajai palīdzībai saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. KIP ir infrastruktūras projekti, kas vajadzīgi, lai īstenotu ES enerģētikas politikas prioritātes, tostarp uzlabotu starpsavienojumus starp valstu tirgiem, palielinātu konkurētspēju, energoapgādes drošību un atjaunojamo energoresursu veicināšanu.
Tā kā enerģētikas infrastruktūra ir svarīgs enerģētikas pārkārtošanas veicinātājs, pēc stratēģiskajiem paziņojumiem par Eiropas zaļo kursu un “Tīru planētu visiem” bija jāpārskata TEN-E regula, apsverot arī ātro tehnoloģijas attīstību šajā jomā. 2020. gadā ES Energosistēmas integrācijas stratēģijā un ES Ūdeņraža stratēģijā ir izklāstīti plāni ES energosistēmas darbībai kopumā, sasaistot dažādas patēriņa nozares, piemēram, transportu un rūpniecību, dažādas infrastruktūras un energonesējus, tostarp ūdeņradi.
Tālab Komisija 2020. gada 15. decembrī pieņēma priekšlikumu pārskatīt 2013. gada TEN-E regulu, lai labāk atbalstītu Eiropas pārrobežu enerģētikas infrastruktūras modernizēšanu un lai īstenotu Zaļā kursa mērķus. Pārskatītā TEN-E regula ((ES) 2022/869) palīdzēs sasniegt 2030. gadam izvirzītos ES enerģētikas un klimata mērķrādītājus un tās klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Tas palīdz nodrošināt starpsavienojumus, energoapgādes drošību, infrastruktūras noturību, tirgus un sistēmu integrāciju un konkurenci, kas nāk par labu visām dalībvalstīm, kā arī enerģijas cenu pieejamību cenas ziņā. Pamatnostādnes galvenokārt izbeidz ES atbalstu jauniem dabasgāzes un naftas projektiem un ievieš obligātus ilgtspējas kritērijus visiem KIP projektiem.
TEN-T 11 prioritārie koridori aptver elektroenerģiju, atkrastes tīklus atjaunīgajai enerģijai un ūdeņraža infrastruktūru, savukārt trīs prioritārās tematiskās jomas ir vērstas uz viedo elektrotīklu ieviešanu, viedajiem gāzes tīkliem un pārrobežu (uztverta) oglekļa dioksīda tīklu. Saskaņā ar LESD 194. pantu joprojām dalībvalstu ziņā ir paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energoavotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem atbalstīto projektu pirmo sarakstuKomisija ierosināja 2023. gada novembrī. Vairāk nekā puse no 166 uzskaitītajiem projektiem ir saistīti ar elektroenerģijas, atkrastes un viedajiem elektrotīkliem, un pastāv arī oglekļa dioksīda tīkla projekti, kuru mērķis ir atbalstīt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tirgus izveidi. Pirmo reizi sarakstā ir iekļauti ūdeņraža un elektrolīzeru projekti, kā arī SIP, kas savieno ES un citas valstis, piemēram, Ukrainu.
3. Telekomunikācijas
Ar 1995. gada Lēmumu Nr. 2717/95/EK tika izstrādāta virkne pamatnostādņu EURO-ISDN (Eiropas integrēto pakalpojumu cipartīkls) kā daļas izveidei no TEN. Tajā tika noteikti mērķi, prioritātes un kopējas intereses projekti, lai attīstītu virkni pakalpojumu, balstoties uz EURO-ISDN, nolūkā nākotnē izveidot ES platjoslas sakaru tīklu.
Ar 1997. gada Lēmumu Nr. 1336/97/EK tika noteiktas pamatnostādnes Eiropas telekomunikāciju tīkliem (TEN-Telecom). Pieņemtajās prioritātēs ietilpst lietojumi, kas veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, un pamattīklu, īpaši satelītu tīklu, attīstība. Šīs pamatnostādnes 2002. gadā tika nedaudz grozītas ar Lēmumu Nr. 1376/2002/EK.
Ar šīm pamatnostādnēm tika noteikti vispārējas nozīmes projekti, konkrētas procedūras un atlases kritēriji. Kopienas programma eTEN bija rīcības plāna “eEiropa 2005 – informācijas sabiedrība visiem”, kura pamatā arī ir EURO-ISDN programma, galvenais instruments. Šī programma, kas tika pabeigta 2006. gadā, paredzēja Eiropas mērogā izvērst pakalpojumus, kuru pamatā ir telekomunikāciju tīkli. Pēc tam ES ieguldījumi galvenokārt tika vērsti uz pašreizējo tīklu modernizāciju.
Komisija 2015. gadā digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros publicēja priekšlikumus ES telekomunikāciju tiesiskā regulējuma reformai. Komisija 2016. gadā publicēja priekšlikumus, tostarp direktīvu, ar ko nosaka Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EECC). Ar EECC (Direktīvu (ES) 2018/1972), kas stājās spēkā 2018. gadā, tika modernizēti spēkā esošie ES telesakaru noteikumi (2.1.8.).
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments ir stingri atbalstījis TEN politikas virzienus, regulāri vērsis uzmanību uz PP īstenošanas kavējumiem, prasījis noteikt stingrus termiņus un mudināja dalībvalstis palielināt pieejamos budžeta resursus, jo īpaši TEN-T tīklam. Tas ir nodrošinājis prioritātes piešķiršanu projektiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, kam ir pozitīva un ilgtermiņa ietekme uz vidi un nodarbinātību un ar ko tiek novērstas nepilnības, jo īpaši dzelzceļa un kombinētā transporta jomā.
Iepriekšējo 15 gadu laikā Parlaments ir aktīvi piedalījies TEN-T politikas veidošanā. Parlaments kopā ar Padomi pieņēma Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, ieviešot ES mēroga tīklu pieeju ar vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz tīkla infrastruktūru. Šīs pamatnostādnes tika sīkāk izstrādātas un atjauninātas TEN-T pārskatīšanas gaitā, ko Komisija ierosināja 2021. gadā. Pēc sarunām ar Padomi Parlaments 2024. gada aprīlī pieņēma pārskatīto TEN-T regulu, un paredzams, ka Padome to pieņems līdz 2024. gada vasarai (sk. iepriekš B.1.d. punktu).
Savā 2015. gada rezolūcijā “Par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu – novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti” Parlaments uzsvēra transporta nozīmi ekonomikas un ES iedzīvotāju mobilitātes jomā. Parlaments uzskata, ka šā TEN-T pabeigšana ir ilgtspējīgas un efektīvas ES transporta sistēmas priekšnoteikums, kura ir jāatbalsta ar mērķorientētu ES līdzfinansējumu, īpaši ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI).
2021. gada 20. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) vadlīniju pārskatīšanu. Rezolūcijā tika uzsvērts, cik svarīgs ir nākotnes prasībām atbilstošs TEN-T tīkls, lai nodrošinātu ES vienotā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas vienotās transporta telpas turpmāku īstenošanu. Tajā ir arī uzsvērta ES globālās konkurētspējas nozīme nākamajās desmitgadēs, un ar to atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu, efektīvu un drošu mobilitāti. Rezolūcijā tika atkārtoti Parlamenta aicinājumi veikt pietiekamus ieguldījumus TEN-T infrastruktūrā, jo īpaši, lai nodrošinātu TEN-T pamattīkla izveides pabeigšanu līdz 2030. gadam. Tajā tika uzsvērts, ka visi attiecīgie ES fondi (EISI, InvestEU, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Atveseļošanas un noturības mehānisms, “Apvārsnis Eiropa” u. c.) un EIB aizdevumi būtu jāpielāgo transporta nozares konkrētajām vajadzībām un ka dalībvalstīm būtu jāapņemas nodrošināt pietiekamu finansējumu.
Parlaments 2020. gada rezolūcijā par Eiropas pamatnostādņu pārskatīšanu attiecībā uz Eiropas enerģētikas infrastruktūru aicināja veikt pārskatīšanu, ņemot vērā ES enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam, tās ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tas uzsvēra, ka ir jānodrošina, lai izdevumi un KIP atlase atbilstu saistībām, kas atbilst Parīzes nolīgumam.
Parlaments 2022. gada 5. aprīļa nostājā par pārskatīto regulu par Eiropas enerģētikas infrastruktūru aicināja vairāk iesaistīt ieinteresētās personas pārrobežu infrastruktūras plānošanā un KIP atlases procesā un nodrošināt daudzveidīgāku dažādu nozaru pārstāvību apspriedēs. Parlaments arī mudināja veicināt atkrastes atjaunīgās enerģijas projektus un atvieglot to integrēšanu ES tīklos, lai sasniegtu ES neto nulles mērķi.
Parlaments 2022. gada 5. oktobra rezolūcijā par ES reakciju uz enerģijas cenu pieaugumu Eiropā arī uzsvēra, ka patiesi noturīgs Eiropas energotīkls, tostarp jaunu starpsavienojumu būvniecība, palīdzētu īstermiņā mazināt cenu spiedienu uz uzņēmumiem un patērētājiem un ilgtermiņā izveidot enerģētisko neatkarību un noturību. Tā atzina, ka galvenajai infrastruktūrai arī turpmāk jābūt ES kontrolē, tādējādi veicinot atvērtu stratēģisko autonomiju, un aicināja Komisiju un dalībvalstis paātrināt svarīgākos infrastruktūras projektus, kuru pamatā ir atjaunojamā enerģija un tīrs ūdeņradis, atvieglojot atļauju piešķiršanas procesu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā sabiedrības līdzdalību un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras.
Savā 2022. gada 23. novembra ieteikumā par ES paplašināšanās stratēģiju Parlaments ieteica stiprināt partnerības starp kandidātvalstīm un ES, izmantojot galvenos infrastruktūras projektus TEN-E un TEN-T ietvaros. Parlaments ierosina nekavējoties veikt pasākumus, lai panāktu kandidātvalstu ilgtermiņa un ilgtspējīgu savienojumu ar Eiropas enerģijas pārvades tīklu, un iekļaut kandidātvalstis ES enerģētikas politikas stratēģijās, uzmanību pievēršot tām valstīm, kuras ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes un kuras tiek smagi skartas to labvēlīgās nostājas pret ES dēļ.
Plašāka informācija par šiem tematiem atrodama Transporta un tūrisma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnēs.
Ariane Debyser / Kristi Polluveer / Olena Kuzhym