Eiropas komunikāciju tīklu finansēšana

Eiropas komunikāciju tīklus (TEN) kopīgi finansē Eiropas Savienība un dalībvalstis. Savienības finansiālais atbalsts ir uzskatāms par katalizatoru, dalībvalstīm nodrošinot lielāko finansējuma daļu. TEN finansējumu var papildināt struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalsts vai privātā sektora ieguldījumi. Izveidojot 2013. gadā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), kas tika atjaunots 2021. gadā, visos TEN tika veikta vērienīga reforma.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību XVI sadaļas 171. pants, kas paredz, ka ES var finansiāli atbalstīt kopējas ieinteresētības projektus, kuri atbilst pamatnostādnēs noteiktajām prasībām.

Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

Mērķi

EISI vispārīgie mērķi ir izveidot, attīstīt, modernizēt un pabeigt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē (3.5.1.) un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un mērķus palielināt Eiropas konkurētspēju. Saskaņā ar Savienības mērķi integrēt pasākumus klimata jomā EISI ar tajā paredzēto darbību starpniecību 60 % no sava budžeta iegulda klimata mērķu sasniegšanā.

Sasniegumi

A. Projektu finansēšanas vispārējo nosacījumu noteikšana

Parasti ES finansējums ir uzskatāms par projektu katalizatoru. Dalībvalstīm ir jāsedz finansējuma lielākā daļa, izņemot gadījumus, kad atbalsts tiek piešķirts no Kohēzijas fonda, kurā ES ieguldījumi tradicionāli ir lielāki.

Principi, kas regulē finansējumu, ir noteikti 1995. gada 18. septembra Padomes Regulā (EK) Nr. 2236/95, ar kuru nosaka vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā.

1. ES atbalsts projektiem var tikt sniegts vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

• ar projektu saistītu pētījumu un citu tehniskā atbalsta pasākumu līdzfinansēšana (nepārsniedzot 50 %);
• līdzdalība to izdevumu segšanā, kas saistīti ar maksu par garantijām Eiropas Investīciju fonda un citu finanšu iestāžu aizdevumiem;
• procentu likmju subsīdijas aizdevumiem, ko piešķīrusi EIB vai citas valsts vai privātās finanšu iestādes;
• papildus dotācijām ir paredzēti dažādi citi finanšu instrumentu veidi: pašu kapitāls un aizņēmumi; aizdevumu garantijas un riska kapitāls, kā arī spēju veidošanas un riska dalīšanas mehānismi;
• tiešas subsīdijas ieguldījumiem pietiekami pamatotos gadījumos;
• konkurence starp kvalificētiem pretendentiem un atlase, kuras pamatā ir gan izmaksu, gan kvalitātes apsvērumi.

2. Pakāpeniski ir noteikti šādi projektu kritēriji:

• ES atbalsts telekomunikāciju un enerģētikas tīkliem nedrīkst izraisīt konkurences kropļojumus starp attiecīgās nozares uzņēmumiem;
• ar projektiem jāpalīdz sasniegt tīklu mērķus, kas noteikti attiecīgajās Eiropas transporta tīkla (TEN-T) (Regula (ES) Nr. 1315/2013) un Eiropas enerģētikas tīkla TEN-E (Regula (ES) 2022/869) pamatnostādnēs;
• projektiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem;
• projekta pabeigtības stadija un ES dalības veicinošā iedarbība;
• tieša vai netieša ietekme uz klimatu, vidi un nodarbinātību, pakāpeniski ņemot vērā aizvien pilnīgākas izmaksu un ieguvumu analīzes un ietekmes uz vidi analīzes, projektu pārbaude, lai noskaidrotu, kā tie ietekmēs klimatu utt.;
• dažādu projekta daļu grafiku koordinācija, piemēram, pārrobežu projektos;
• Finansētajiem projektiem ir jāatbilst ES tiesību aktiem un ES politikas virzieniem, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, konkurenci un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu publiskajā iepirkumā. Secīgas regulas, kurās ir paredzēti vispārēji noteikumi par ES finansiālā atbalsta sniegšanu, noteica virkni jaunu elementu. Finanšu shēmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam 8,168 miljoni EUR tika piešķirti TEN finansēšanai, no kuriem 8,013 miljoni EUR Eiropas transporta tīklam (TEN-T) un 5,4 miljoni EUR – Eiropas enerģētikas tīklam (TEN-E).

Pēc Komisijas 2020. gada priekšlikuma pārskatīt Regulu (ES) 347/2013, ar ko nosaka Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādnes, pārskatītā Regula (ES) 2022/869 palīdz sasniegt 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un tās klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Tas palīdz nodrošināt starpsavienojumus, energoapgādes drošību, tirgus un sistēmu integrāciju un konkurenci, kas nāk par labu visām dalībvalstīm, kā arī cenas ziņā pieejamu enerģiju. Pamatnostādnes galvenokārt izbeidz ES atbalstu jauniem dabasgāzes un naftas projektiem un ievieš obligātus ilgtspējas kritērijus visiem kopīgu interešu projektiem (KIP).

Komisija 2021. gada 14. decembrī publicēja tiesību akta priekšlikumu, ar ko pārskata Eiropas transporta tīkla pamatnostādnes, lai tās saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un ES Klimata akta klimata mērķrādītājiem. Ierosinātās regulas mērķis ir koordinēt Eiropas transporta koridorus un horizontālās prioritātes. Tās mērķis ir arī nodrošināt, ka katrā koridorā un horizontālajā prioritātē tiek panākts progress un ka tas notiek konsekventi. Tāpēc Komisijai, izskatot pieteikumus Savienības finansējumam saskaņā ar EISI Eiropas transporta koridoram vai horizontālai prioritātei Eiropas koordinatoru pilnvaru ietvaros, būs jāapspriežas ar pamattīkla koridoru Eiropas koordinatoru. Eiropas koordinatoriem jāpārbauda, vai projekti, ko dalībvalstis ir ierosinājušas EISI līdzfinansējuma saņemšanai, atbilst koridora darba plāna prioritātēm.

Komisija 2022. gada 27. jūlijā nāca klajā ar grozītu priekšlikumu, lai atspoguļotu grozīto ģeopolitisko kontekstu, tostarp četru Eiropas transporta koridoru paplašināšanu uz Ukrainu un Moldovu. Parlamenta pilnvaras sarunām ar Padomi tika pieņemtas 2023. gada aprīlī. Pēc sarunām ar Padomi Parlaments 2024. gada 22. aprīlī pieņēma pārskatīto TEN-T regulu. Paredzams, ka tā stāsies spēkā 2024. gada vasarā.

Reaģējot uz nestabilitāti un globālajiem enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar REPowerEU plānu, kura divkāršs mērķis ir novērst klimata krīzi un izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, ko izmanto kā ekonomisku un politisku ieroci. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz enerģijas ietaupījumiem, energoapgādes diversifikāciju (tostarp sašķidrinātās dabasgāzes importu) un atjaunojamo energoresursu (tostarp zaļā ūdeņraža) paātrinātu ieviešanu. Plānā bija ietverti daži papildu ieguldījumi gāzes infrastruktūrā, kas tika lēsti aptuveni 10 miljardu EUR apmērā, lai papildinātu esošo KIP sarakstu. Turklāt elektroenerģijas KIP ātrāka izvēršana tika uzskatīta par būtisku, lai elektrotīklu pielāgotu nākotnes vajadzībām, un tā tiks atbalstīta ar EISI starpniecību.

B. Papildu finansējuma iespējas

1. ES Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam vairāk nekā 6 miljardi EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 25,95 miljardi EUR no Kohēzijas fonda tika darīti pieejami 7. tematiskā mērķa “Veicināt ilgtspējīgu transportu un uzlabot tīkla infrastruktūru” ietvaros, lai nodrošinātu ES līdzfinansējumu multimodālas Eiropas vienotās transporta telpas atbalstam, ieguldot TEN-T. Turklāt tika ieviesti papildu resursi un instrumenti no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (vēlāk divkāršojot programmai InvestEU paredzētos līdzekļus), programmas “Apvārsnis 2020” (tagad programma “Apvārsnis Eiropa”) un Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai veicinātu investīciju iespējas TEN-T.

2. Eiropas Investīciju bankas atbalsts

EIB piešķirto aizdevumu gadījumā teritoriālie kritēriji netiek ņemti vērā, jo šos aizdevumus piešķir, pamatojoties uz banku uzņēmējdarbības kritērijiem, kas galvenokārt ietver projekta īstenojamību no finansiālā (atmaksas spējas), tehniskā un vides viedokļa.

C. Finanšu shēma laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam

Komisija 2018. gadā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES ilgtermiņa budžetu. Tam sekoja tiesību aktu priekšlikumi 37 nozaru programmām. Papildus ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU fondi nodrošina papildu finansējumu TEN, tostarp pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas, transporta un digitālo tehnoloģiju jomā. Reaģējot uz Covid-19 izraisīto bezprecedenta krīzi, Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU ar 750 miljardu EUR budžetu, kā arī mērķtiecīgus palielinājumus ES budžetā 2021.–2027. gadam. ES valstu vai to valdību vadītāji 2020. gada jūlijā beidzot panāca politisku vienošanos, un Parlaments un Padome to apstiprināja 2020. gada novembrī.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Kopš 2013. gada decembra spēkā ir jauna TEN infrastruktūras politika, kurai periodam, sākot no 2020. gada (ES-27), piešķirts budžets, kas pārsniedz 30,4 miljardus EUR, no kuriem vairāk nekā 33,7 miljardi ir paredzēti laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, – Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

A. Vispārīgie mērķi

EISI mērķi ir:

• izveidot, attīstīt, modernizēt un pabeigt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un mērķus palielināt Eiropas konkurētspēju;
• panākt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;
• sekmēt teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju;
• un veicināt piekļuvi iekšējam tirgum un tā integrāciju, liekot uzsvaru uz sinerģiju sekmēšanu starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari.

1. Transporta nozarē atbalsts tiks sniegts kopējas ieinteresētības projektiem, kurus īsteno, lai:

• veicinātu efektīvus, savstarpēji savienotus un multimodālus tīklus un infrastruktūru viedai, sadarbspējīgai, ilgtspējīgai, iekļaujošai, piekļūstamai un drošai mobilitātei saskaņā ar TEN-T pamatnostādnēm (Regula (ES) Nr. 1315/2013);
• pielāgotu TEN-T daļas transporta infrastruktūras divējādam lietojumam, lai uzlabotu gan civilo, gan militāro mobilitāti.

2. Enerģētikas nozarē atbalstu sniedz, lai:

• veicinātu efektīva un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju un tīklu sadarbspēju pāri robežām un nozarēm, veicinot ekonomikas dekarbonizāciju, veicinot energoefektivitāti un nodrošinot piegādes drošību;
• sekmētu pārrobežu sadarbību enerģētikas, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas, jomā.

3. Digitālajā nozarē ar EISI atbalsta:

• drošu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta, mobilitātes un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

B. EISI budžets 2021.–2027. gadam

Saistībā ar ES budžetu 2021.–2027. gadam Komisija 2018. gadā ierosināja pagarināt EISI programmu pēc 2020. gada ar vispārējo mērķi atbalstīt ieguldījumus Eiropas infrastruktūras tīklos transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarē. Ierosinātais EISI kopējais budžets ir 42,3 miljardi EUR (pašreizējās cenās), un konkrēti – 30,6 miljardi EUR transportam, 8,65 miljardi EUR enerģētikai un 3 miljardi EUR digitālajiem tīkliem. Sinerģija starp trim nozarēm un uzlabota pārrobežu sadarbība atjaunojamo energoresursu ziņā ir viena no galvenajām jomām, uz kuru vērsts EISI pēc 2020. gada, lai paātrinātu ES ekonomikas digitalizāciju un dekarbonizāciju.

Transporta jomā EISI mērķis ir paātrināt abu TEN-T posmu pabeigšanu, Eiropas satiksmes pārvaldības sistēmu, piemēram, Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības projekta ieviešanu, un atbalstīt pāreju uz gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti, izveidojot alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūras Eiropas tīklu. Priekšlikumā paredzēts, ka jaunais EISI atbalstīs arī civilo/militāro divējāda lietojuma transporta infrastruktūru, lai pielāgotu Eiropas transporta tīklus militārām vajadzībām un uzlabotu militāro mobilitāti ES. Pēc tam Komisija 2022. gada novembrī pieņēma arī “Rīcības plānu militārās mobilitātes jomā 2.0”, lai nodrošinātu labāk savienotu un drošāku militāro mobilitāti.

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija 2020. gada 27. maijā publicēja savu koriģēto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšlikumu. Tomēr Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2020. gada jūlijā EISI transporta budžetam (EUCO 22/20) ierosinātais finansējums tika samazināts. Eiropas Parlaments 2020. gada 16. decembrī deva piekrišanu regulējumam par DFS 2021.–2027. gadam. 2021. gada martā Padomes un Parlamenta sarunu vedēji saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada jūlija secinājumiem panāca provizorisku vienošanos sadalīt finansējumu šādi:

• transporta nozare: 25,81 miljards EUR, tostarp 11,29 miljardi EUR valstīm, kas saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, un 1,69 miljardi EUR darbībām, kas saistītas ar militāro mobilitāti;
• enerģētikas nozare: 5,84 miljardi EUR;
• digitālā nozare: 2,06 miljardi EUR.

Padome 2021. gada 16. jūnijā vienojās par kopējo nostāju, un Parlaments vienošanos pieņēma otrajā lasījumā 2021. gada 7. jūlijā. 2023. gada jūnijā tika noslēgts nolīgums ar Ukrainu, lai iesaistītu valsti EISI un dotu iespēju iesniegt Ukrainas projektus ES finansējumam transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē.

Eiropas Parlamenta loma

Lai atbalstītu TEN, Parlaments konsekventi ir aicinājis prioritāri finansēt videi draudzīgākus transporta veidus, vairāk par 50 % no infrastruktūrai paredzētā finansējuma piešķirot dzelzceļa projektiem (tostarp kombinētajam transportam) un autoceļu projektiem atvēlot ne vairāk par 25 %. Turklāt Parlaments ir uzsvēris, ka Komisijai ir jānodrošina to projektu koordinācija un saskaņotība, kuri ir finansēti ar ieguldījumiem no ES budžeta, Eiropas Investīcijas bankas, Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai citiem ES finanšu instrumentu līdzekļiem.

Pieņemot lēmumus par ES gada budžetu, Parlaments ir pievērsis uzmanību gan EISI, gan programmām “Apvārsnis” piešķirtajām apropriācijām. Atbildot uz Komisijas 2018. gada priekšlikumu par EISI laikposmam pēc 2020. gada, Transporta un tūrisma komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja sagatavoja kopīgu ziņojuma projektu, kurā norādīts, ka attiecībā uz EISI piešķīrumu transportam trūkst vērienīguma, un uzsvērtas nozares investīciju vajadzības papildus ieguvumiem, ko savienojamības uzlabošana varētu sniegt ES. Ziņojumā uzsvērts, ka ir nepieciešams vienkāršot EISI noteikumus, un tas, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotību starp dažādiem ES fondiem, ar kuriem atbalsta projektus transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē. Referenti norādīja uz nepieciešamību pastiprināt EISI prioritāšu parlamentāro uzraudzību un uzlabot tā pārraudzību. Kopīgajā ziņojumā ir iekļauts transporta projektiem piešķirtā budžeta palielinājums par aptuveni 20 %. Tomēr paredzēto EISI budžeta palielinājumu nevarēja iekļaut attiecīgajā daudzgadu budžetā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Galīgais akts (Regula (ES) 2021/1153) tika publicēts 2021. gada jūlijā.

Parlaments 2020. gada jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā tas atzinīgi novērtēja vienošanos par pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, kas ir pozitīvs solis, taču pauda nožēlu arī par atveseļošanas fonda dotāciju daļas samazinājumiem.

Parlaments 2020. gada 10. jūlija rezolūcijā par Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādņu pārskatīšanu uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka KIP izdevumi un atlase atbilst saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Savā 2022. gada 5. aprīļa nostājā par pārskatīto TEN-E regulu Parlaments nodrošināja finansējumu projektiem, kas pārejas periodā (līdz 2029. gada decembra beigām) pārveidoja pašreizējo dabasgāzes infrastruktūru ūdeņraža transportēšanai un uzglabāšanai.

Plašāka informācija par šiem tematiem atrodama Transporta un tūrisma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnēs.

 

Ariane Debyser / Kristi Polluveer / Olena Kuzhym

05-2024