Vispārējā un profesionālā izglītība
Saskaņā ar subsidiaritātes principu galvenā atbildība par izglītības un apmācības politiku ir dalībvalstīm, bet Eiropas Savienībai ir tikai atbalsta loma. Tomēr daži izaicinājumi, kas saistīti ar sabiedrības novecošanu, kvalificēta darbaspēka trūkumu, konkurenci pasaules tirgū un agrīno pirmsskolas izglītību, ir kopīgi visām dalībvalstīm, tādēļ ir vajadzīga kopēja rīcība – valstīm ir jāsadarbojas, mācoties citai no citas[1].
Juridiskais pamats
1957. gadā pieņemtajā Romas līgumā arodmācība ir minēta kā Kopienas rīcības joma, savukārt 1992. gada Māstrihtas līgumā izglītība oficiāli ir atzīta par ES kompetences jomu. Līgumā teikts, ka, “veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību, Kopiena sekmē pilnvērtīgas izglītības attīstību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī kultūru un valodu dažādību”.
Lisabonas līgumā ir saglabāts noteikums par ES lomu izglītības un apmācības jomā (XII sadaļa, 165. un 166. pants) un ir pievienota sava veida horizontālā “sociālā klauzula”. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā teikts: “Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa un pietiekama sociālās aizsardzības līmeņa uzturēšanu un sociālās atstumtības izskaušanu, kā arī ar augstu izglītības, apmācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa uzturēšanu”.
Turklāt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir teikts: “Ikvienai personai ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai” (14. pants) un “ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā” (15. pants).
Mērķi
Savienībai savā politikā un darbībās ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta mūžizglītības līmeņa veicināšanu, izglītojamo un skolotāju mobilitāti Eiropā un piederības sajūtas veidošanu Savienībai. Šajā nolūkā Komisija savā 2020. gada septembrī publicētajā paziņojumā (COM(2020)0625) iepazīstināja ar Eiropas izglītības telpas sešām dimensijām: izglītības un apmācības kvalitāte, iekļaušana, zaļā un digitālā pārkārtošanās, skolotāji un pasniedzēji, augstākā izglītība, ģeopolitiskā dimensija. Reaģējot uz Komisijas paziņojumu, Padome 2021. gada februārī pieņēma rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030). Šajā rezolūcijā ir uzskaitīti mērķi, kas jāsasniedz turpmākajos gados:
- līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka tādu 15 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekamas prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs, ir mazāks par 15 % (2020. gadā: lasīšanā – 22,5 % , matemātikā – 22,9 % un dabaszinātnēs – 22,3 %);
- līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka tādu astotklasnieku īpatsvars, kuriem ir sliktas sekmes datorpratībā un informācijpratībā, ir mazāks par 15 %;
- līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka agrīnajā pirmsskolas izglītībā ir iesaistīti vismaz 96 % bērnu vecumā no trim gadiem līdz vecumam, kad jāsāk obligātā sākumskolas izglītība (2020. gadā: 94,8 %);
- līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušo personu īpatsvars ir mazāks par 9 % (2020. gadā: 10,2 %);
- vismaz 45 % 25–34 gadus vecu personu vajadzētu būt ieguvušām terciāro izglītību (2020. gadā: 40,3 %);
- līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 60 % profesionālās izglītības un apmācības absolventu savu neseno mācību laikā ir ieguvuši ar mācīšanos darbvietā saistītu pieredzi;
- līdz 2025. gadam būtu jāpanāk, ka vismaz 47 % 25–64 gadus vecu personu ir piedalījušās mācībās pēdējo 12 mēnešu laikā.
Svarīgākais jaunievedums salīdzinājumā ar iepriekšējo stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) ir digitālo prasmju rādītājs. Pārvaldības struktūrai, kas izveidota Eiropas izglītības telpas ieviešanai, būtu jāuzrauga pieņemtie rādītāji.
Sasniegumi
A. Programma “Erasmus+”
Programma “Erasmus+” ir ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma 2021.–2027. gadam. Programmas “Erasmus+” konkrētie mērķi ir šādi: (1) uzlabot pamatkompetenču un prasmju līmeni, īpašu uzmanību veltot to atbilstībai darba tirgus prasībām un ieguldījumam sociālajā kohēzijā; (2) sekmēt kvalitātes uzlabojumus, inovāciju izcilību un izglītības un apmācības iestāžu internacionalizāciju; (3) veidot un vairot izpratni par Eiropas mūžizglītības programmām, ar kurām paredzēts papildināt dalībvalstu līmeņa politikas reformas; (4) sekmēt izglītības un apmācības starptautisko dimensiju un (5) uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos. Izglītības jomā programmas mērķi tiek īstenoti ar šādām pamatdarbībām:
- Pamatdarbība Nr. 1: personu mobilitātes veicināšana mācību nolūkos;
- Pamatdarbība Nr. 2: sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa;
- Pamatdarbība Nr. 3: atbalsts politikas reformām.
B. Izglītība un nodarbinātība
Komisija 2020. gada jūlijā publicēja paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274), kurā ierosinātas divpadsmit darbības, ar kurām palīdzēs personām un uzņēmumiem attīstīt vairāk un labākas kvalitātes prasmes:
- 1. darbība. Prasmju pilnveides pakts;
- 2. darbība. Prasmju apzināšanas uzlabošana;
- 3. darbība. ES atbalsts stratēģiskai valsts mēroga prasmju pilnveides darbībai;
- 4. darbība. Priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību;
- 5. darbība. Iniciatīvas “Eiropas universitātes” izvēršana un zinātnieku kvalifikācijas celšana;
- 6. darbība. Divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam vajadzīgās prasmes;
- 7. darbība. STEM nozaru absolventu skaita palielināšana; Uzņēmējdarbības un transversālo prasmju veicināšana;
- 8. darbība. Prasmes visam mūžam;
- 9. darbība. Individuālo mācību kontu iniciatīva;
- 10. darbība. Eiropas pieeja mikrokvalifikācijām;
- 11. darbība. Jaunā Europass platforma;
- 12. darbība. Veicinošā satvara pilnveidošana, lai virzītu dalībvalstu un privātos ieguldījumus prasmēs.
C. Citi sasniegumi
2018. gada 18. aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Lēmums (ES) 2018/646) par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass)
Šīs ES izglītības iniciatīvas ir vērstas ne tikai uz studentiem vien. Komisija 2020. gadā izsludināja Eiropas Inovatīvās mācīšanas balvu. Tās mērķis ir atzīt to skolotāju (un viņu skolu) darbu, kuri sniedz izcilu ieguldījumu savā profesijā.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments vienmēr ir iestājies par dalībvalstu ciešu sadarbību izglītības un apmācības jomā un Eiropas dimensijas ieviešanu dalībvalstu izglītības politikā.
A. Programma “Erasmus+”
Parlaments savā 2017. gada 14. septembra rezolūcijā atzina programmas “Erasmus+” ārkārtīgi pozitīvo ietekmi. Tas uzsvēra, ka jaunajai programmai vajadzētu būt atvērtākai un pieejamākai, un vērsa uzmanību uz grūtībām, kas saistītas ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) kredītpunktu atzīšanu. Tas aicināja izveidot Eiropas studenta apliecību (eCard), kas studentiem nodrošina Eiropas mēroga piekļuvi pakalpojumiem. Parlamenta deputāti uzsvēra programmas nozīmi aktīva pilsoniskuma, pilsoniskās izglītības un Eiropas identitātes veicināšanā.
2020. gada 15. septembrī tika pieņemta rezolūcija par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai, lai “Erasmus+” finansēšanas programmā cita starpā pastiprinātu vides dimensiju.
Parlaments un Padome 2021. gada maijā pieņēma Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido “Erasmus+”programmu 2021.–2027. gadam. Programmas budžets ir 26,6 miljardi EUR (iepriekšējā periodā – 14,7 miljardi EUR ), un šīs jaunās programmas mērķis ir visiem pilsoņiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, cenšoties aptvert arvien plašāku loku cilvēku, proti, personas ar invaliditāti, nelabvēlīgā ekonomiskajā stāvoklī esošas personas un/vai personas ar mācīšanās traucējumiem, kā arī tos, kas dzīvo lauku un attālos apvidos. Programma “Erasmus+” atbalsta arī pieaugušo mūžizglītību, un tās administratīvās procedūras tiks digitalizētas un vienkāršotas. Turklāt ar klimatiskās pēdas mazināšanas pasākumiem šī programma veicinās Savienības klimata mērķus.
B. Izglītība, apmācība un nodarbinātība
2022. gada 19. maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam, kurā tas atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus izstrādāt Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem, individuāliem mācību kontiem un mācīšanos vidiskās ilgtspējas sekmēšanai. Šie jautājumi ir iekļauti arī mērķos, kas paredz līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu. Tādā veidā mācību procesi kļūs elastīgāki, paplašināsies mācību iespējas, tiks padziļināta savstarpējā atzīšana, veidota saikne ar digitālo un zaļo pārkārtošanos un stiprināta gan augstākās izglītības, gan profesionālās izglītības un apmācības iestāžu loma mūžizglītībā.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2023/936 2023. gada 10. maijā atklāja Eiropas Prasmju gadu. Eiropas Prasmju gads 2023–2024 dod jaunu impulsu mūžizglītībai, kā arī palīdz sasniegt ES 2030. gada sociālos mērķus, proti, lai vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalītos apmācībā. ES mudina pieņemt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējas, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt kvalitatīvām darbvietām vajadzīgās prasmes.
C. Citas konkrētas jomas
Parlaments ir ļoti ieinteresēts pievērsties konkrētām izglītības un apmācības jomām un atbalstīt tās. Piemēram,
Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcijā par digitālās izglītības politikas veidošanu ir izklāstīta nostāja attiecībā uz Komisijas paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020)0624).
Savukārt 2020. gada 15. janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu. Rezolūcijā uzsver izglītības būtisko nozīmi un aicina dalībvalstis atjaunināt pašreizējās mācību programmas un mācīšanas metodes, lai vairāk pievērstos Eiropas un pasaules, ne vien savas valsts vēstures apguvei. Parlaments mudina pieļaut dažādas pieejas vēsturei un veicināt mācīšanas stilus, kas rosina pārdomas un diskusijas, nevis tikai zināšanu nodošanu.
Parlaments vada Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas un “Euroscola” izglītības programmas, lai palīdzētu palielināt informētību par Eiropas demokrātiju un vērtībām. 2022. gada 6. aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par pasākumu īstenošanu pilsoniskuma izglītības jomā. Rezolūcijā ir paustas bažas par zināšanu par pilsoniskumu vidējā līmeņa atšķirībām gan dalībvalstu starpā, gan dalībvalstīs un sniegti dažādi ieteikumi šā jautājuma risināšanai. Jautājumu par Eiropas pilsoniskuma izglītību Kultūras un izglītības komiteja 2023. gada 27. un 28. novembrī apsprieda ar 17 valstu parlamentiem.
Parlaments 2023. gada 12. septembrī pieņēma rezolūciju par Eiropas skolu sistēmu (ESS), kurā apskatīts ESS pašreizējais stāvoklis un problēmas, ar kurām skolas saskaras, kā arī pausts Parlamenta viedoklis par to, kā ESS būtu jāreformē. Ieteikumu pamatā ir pētījums par šo tematu, ko pasūtīja Kultūras un izglītības komiteja.
D. Priekšlikumi Līgumu grozīšanai
Parlaments 2023. gada 22. novembrī pieņēma rezolūciju par Eiropas Parlamenta Līgumu grozījumu projektu. Tajā prasa Savienībai izstrādāt kopējus mērķus un standartus izglītības jomā, kas veicina demokrātiskās vērtības un tiesiskumu, kā arī digitālo un ekonomisko pratību, kā arī veicināt sadarbību un saskaņotību starp izglītības iestāžu sistēmām, vienlaikus garantējot kultūras tradīcijas un reģionālo daudzveidību, un izstrādāt kopējus standartus arodmācības jomā, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti. Tajā ierosināts Savienības mērķis aizsargāt un veicināt piekļuvi bezmaksas un vispārējai izglītībai, institucionālo un individuālo akadēmisko brīvību un cilvēktiesības.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Kultūras un izglītības komitejas tīmekļa vietnē.
Lina Sasse / Kristiina Milt