Jaunatne
Jaunatne ir valsts politikas joma, tāpēc saskaņošana ES līmenī nav iespējama. ES ir tikai atbalsta loma, un tā galvenokārt attiecas uz mobilitāti un iespējām visā ES. Piemēram, ar programmas Erasmus+ 1. pamatdarbību personu mobilitātes jomā veicina jauniešu apmaiņu Eiropas Savienībā un trešās valstīs. Pēdējos gados Eiropas Savienības rīcībpolitikā arvien vairāk tiek iekļauti jauniešiem svarīgi jautājumi, par ko liecina programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” un projekts “DiscoverEU”.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pants veido pamatu ar jaunatni saistītām ES darbībām.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir iekļauts pants par bērnu tiesībām (24. pants), kā arī pants par bērnu darba aizliegšanu un strādājošu jauniešu aizsardzību darba vietā (32. pants).
Mērķi
LESD 165. pants paredz Savienības darbības, ar kurām veicina jauniešu un ar jaunatni strādājošo mācībspēku apmaiņu un mudina jauniešus iesaistīties demokrātiskajā dzīvē Eiropā. LESD 166. pants dod ES iespēju īstenot arodmācības politiku, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu darbības. Tajā noteikts Savienības uzdevums uzlabot arodmācības pieejamību un veicināt mācībspēku un apmācāmo, jo īpaši jauniešu, mobilitāti.
Turklāt bērni un jaunieši gūst labumu arī no ES politikas izglītības, apmācības un veselības jomā, kā arī bērnu un jauniešu tiesību un aizsardzības jomā.
Sasniegumi
A. Stratēģiskais satvars
ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam ir balstīta uz Padomes 2018. gada 26. novembra rezolūciju. Tajā ierosināts īpašu uzmanību pievērst tam, kā:
- sekmēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē;
- veidot saikni starp jauniešiem visā Eiropas Savienībā un trešās valstīs, lai veicinātu brīvprātīgu iesaistīšanos, mācību mobilitāti, solidaritāti un starpkultūru izpratni;
- atbalstīt iespēju veicināšanu ar jaunatni strādājošiem mācībspēkiem, nodrošinot kvalitāti, inovācijas un darba ar jaunatni atzīšanu.
Šīs stratēģijas ietvaros Komisija 2021. gada jūnijā par pirmo Eiropas Savienības jaunatnes koordinatori iecēla Bilianu Sirakovu. Koordinatora uzdevums ir stiprināt starpnozaru sadarbību Komisijā.
B. Jaunatnes programmu ES finansējums
1. Programma “Erasmus+”
Erasmus+ ir ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta atbalsta programma, kuras 2021.–2027. gada budžetā jaunatnes pasākumiem ir paredzēti vairāk nekā 2,5 miljardi EUR (10,3 %).
DiscoverEU 2021. gadā tika pastāvīgi iekļauts “Erasmus+” jaunatnes sadaļā. Šī iniciatīva sniedz 18 gadus veciem jauniešiem iespēju vienu mēnesi ceļot visā Eiropā. Tā viņi var iepazīties ar Eiropas daudzveidību un kultūras mantojumu, kā arī ar cilvēkiem no visas Eiropas.
2. Eiropas Solidaritātes korpuss
Eiropas Solidaritātes korpuss ir iniciatīva, kura tika uzsākta 2018. gada oktobrī un kuras mērķis ir dot jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem iespēju piedalīties solidaritātes darbībās savā valstī vai ārvalstīs, iesaistoties brīvprātīgajā darbā, sākot stažēšanos vai uzsākot darbu kādā no jomām, piemēram, veselības aprūpes vai dabas aizsardzības jomā.
C. Citas ES iniciatīvas
1. Pastiprināta Garantija jauniešiem
Garantija jauniešiem tika izveidota 2013. gadā un nodrošina, ka jaunieši četru mēnešu laikā no brīža, kad kļuvuši par bezdarbniekiem vai ieguvuši formālo izglītību, saņem labas kvalitātes darba, tālākizglītības, apmācības vai stažēšanās piedāvājumu. Ņemot vērā šīs shēmas gūtos panākumus, 2020. gadā to uzlaboja, pamatojoties uz Padomes ieteikumu “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana”.
2. Bērnu aizsardzības politika
Ar Lisabonas līgumu ieviesa Savienības mērķi, kas paredz veicināt bērnu tiesību ievērošanu, savukārt Eiropas Savienības Pamattiesību harta garantē, ka ES iestādes un dalībvalstis iestājas par bērna tiesībām.
Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma paziņojumu “ES plāns par bērna tiesībām”. Tā mērķis ir atkārtoti apstiprināt visu ES iestāžu un visu dalībvalstu stingro apņemšanos veicināt, aizsargāt un ievērot bērna tiesības visās attiecīgajās ES politikas jomās, kā arī ar šo apņemšanos panākt konkrētus rezultātus.
Parlaments un Padome 2016. gadā pieņēma direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Šai direktīvai būtu jānodrošina, ka bērni, kas atbilst minētajai definīcijai, var izprast šādu procesu, piedalīties tajā un izmantot savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tai arī vajadzētu novērst recidīvismu un veicināt bērnu sociālo iekļaušanu.
Arī programma “Tiesības un vērtības” (2021–2027) aizsargā bērna tiesības un veicina to ievērošanu un vardarbības pret bērniem, jauniešiem, sievietēm un citām riska grupām novēršanu.
Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma paziņojumu “ES stratēģija par bērna tiesībām”. Šīs stratēģijas vispārējais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas labāku dzīvi bērniem ES un visā pasaulē.
3. Jaunatne un plašsaziņas līdzekļi
Tiešsaistes tehnoloģijas bērniem un jauniešiem sniedz vienreizējas iespējas izmantot digitālās mācīšanās priekšrocības un piedalīties publiskās debatēs. Tomēr bērni var arī būt īpaši neaizsargāti pret modernajām tehnoloģijām. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva garantē nepilngadīgo aizsardzību pret saturu, kas var viņiem kaitēt, neatkarīgi no tā, vai to piedāvā parastās raidorganizācijas, vai arī tas ir pieejams pēc pieprasījuma (sk. faktu lapu 3.6.2 par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku).
4. Eiropas Jaunatnes portāls
Eiropas Jaunatnes portāls ir tīmekļa vietne, kas domāta jauniešiem visā Eiropā, lai palīdzētu viņiem orientēties plašajā iespēju klāstā, ko ES piedāvā dažādās interešu jomās (brīvprātīgais darbs, darbs, mācības, kultūra, jaunrade un daudzas citas).
5. Eiropas Jaunatnes nedēļa
Reizi divos gados Komisija kopā ar Parlamentu organizē Eiropas Jaunatnes nedēļu. Tās mērķis ir piedāvāt jauniešiem aktivitātes visās valstīs, kas piedalās programmā “Erasmus”, un iepazīstināt ar dažādām mobilitātes iespējām, ko ES piedāvā jauniešiem.
6. Eiropas Jaunatnes gads 2022
2021. gada 22. decembrī Parlaments un Padome pieņēma Lēmumu (ES) 2021/2316 par Eiropas Jaunatnes gadu (2022). Tā vispārējais mērķis bija pastiprināt ES, dalībvalstu un reģionālo un vietējo iestāžu centienus, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai dotu iespējas, godinātu, atbalstītu un iesaistītu jauniešus, tostarp tos, kuriem ir mazāk iespēju. Minētā gada pasākumus īstenoja Covid-19 pandēmijas seku kontekstā, cerot ilgtermiņā pozitīvi ietekmēt jauniešus. ES ir apņēmusies nodrošināt, lai Eiropas Jaunatnes gada (2022) ieguldījumiem un mērķiem būtu ilgtermiņa ietekme. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija 2024. gada janvārī paziņoja, ka veiks “pārbaudi par ietekmi uz jauniešiem”. Ar šo iniciatīvu vēlas panākt, ka politikas ietekme uz jauniešiem tiek sistemātiski ņemta vērā.
7. Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta
“Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta” ir iniciatīva, ko Eiropas Jaunatnes forums izveidoja 2009. gadā. Katru gadu kāda Eiropas pilsēta iegūst Eiropas Jaunatnes galvaspilsētas godu, un tai ir iespēja iepazīstināt ar novatoriskām iniciatīvām, ko jaunieši ir uzsākuši vai kas viņiem domātas.
8. Konkurss “Youth4Regions”
Konkurss “Youth4Regions” ir domāts jaunajiem žurnālistiem, kuri interesējas par ES reģionālo politiku. Konkursa laureātiem ir iespēja piedalīties vecāko žurnālistu vadītā apmācībā un mentorēšanā par Eiropas jautājumiem un Komisijas preses braucienos uz dalībvalstīm.
Komisija un Augstais pārstāvis 2022. gada 4. oktobrī paziņoja par Jaunatnes rīcības plānu (2022–2027), kura mērķis ir jauniešus visā pasaulē iesaistīt ES ārējās darbībās. Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma secinājumus par atbalstu jauniešu iesaistei politikas veidošanā visā pasaulē, lai veicinātu viņu līdzdalību un iesaistīšanos starptautiskos forumos un nodrošinātu vajadzīgos resursus, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot aktīvistu aizsardzībai, iespēju nodrošināšanai, veselībai un mobilitātei.
Eiropas Parlamenta loma
2021. gada 18. maijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Eiropas Solidaritātes korpusa (ESK) programmu (2021–2027). Parlaments atbalstīja īpaša budžeta piešķiršanu šai programmai vairāk nekā viena miljarda euro apmērā —īstenošanas periodā tajā varēs piedalīties aptuveni 350 000 jauniešu. Parlaments uzstāja, ka programma jāpadara pieejamāka un iekļaujošāka jauniešiem, tostarp tiem, kuriem ir mazāk iespēju. Parlaments 2023. gada 21. novembrī pieņēma ESK programmas vidusposma novērtējumu. Rezolūcijā tika aicināts divkāršot finansējumu nākamajam ESK ciklam (pēc 2028. gada), lai apmierinātu pieprasījumu pēc dalības programmā. EP deputāti uzsvēra, ka ir jāpalielina informētība par programmu, jo tās pamanāmība joprojām ir ierobežota.
2023. gada 5. oktobrī Parlaments pieņēma rezolūciju par jauno Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (BIK+). Šī stratēģija nodrošina, ka jaunajā digitālajā desmitgadē bērni un jaunieši tiek aizsargāti un cienīti tiešsaistē, kā arī rīkojas atbildīgi. Parlaments uzsvēra, cik svarīga loma tiešsaistes drošībā ir digitālajai izglītībai, un prasīja izstrādāt Eiropas stratēģiju iebiedēšanas un kiberiebiedēšanas novēršanai skolās.
2021. gada 10. februārī Parlaments pieņēma rezolūciju par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu. Rezolūcijā, ko pieņēma 2022. gada 13. septembrī — rezolūciju par ietekmi, ko uz bērniem un jauniešiem ES radīja izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta aktivitāšu pārtraukšana Covid-19 pandēmijas dēļ — uzmanība vērsta uz bērnu un jauniešu garīgās veselības un labklājības pasliktināšanos un prasīts garīgās veselības problēmu risināšanai izmantot holistisku ES pieeju. Tajā arī norādīts uz ieguldījumiem, kas vajadzīgi informētības par garīgo veselību un piekļuves (psiholoģiskās) palīdzības pakalpojumiem uzlabošanai.
Lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu un iesaistītu jauniešus savā darbībā, Parlaments 2014. gadā sāka rīkot Eiropas Jaunatnes dienas (EYE), kas notiek reizi divos gados Strasbūrā. Jaunatnes idejas garā tika izveidota arī Jaunatnes platforma, kur jaunieši var iesniegt savas idejas par ES, dažas no kurām pēc tam tiek nosūtītas arī Parlamenta deputātiem un politikas veidotājiem.
Lai mudinātu jauniešus īstenot savus Eiropas projektus, Parlaments un Āhenes pilsētas Kārļa Lielā Starptautiskās balvas fonds 2008. gadā izveidoja Eiropas Jaunatnes Kārļa Lielā balvu, ko katru gadu piešķir projektiem, kuri veicina savstarpēju sapratni Eiropā un pasaulē. Parlaments vada arī Vēstnieku skolu un Euroscola izglītības programmas, lai palīdzētu jauniešiem uzlabot zināšanas par ES demokrātiju un vērtībām.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Kultūras un izglītības komitejas tīmekļa vietnē.
Lina Sasse / Kristiina Milt