Valodas politika
Eiropas Savienība (ES) savos centienos veicināt mobilitāti un starpkultūru sapratni kā svarīgu prioritāti ir noteikusi valodu apguvi un šajā jomā finansē vairākas programmas un projektus. ES uzskata, ka daudzvalodība ir būtisks Eiropas konkurētspējas elements. Tāpēc viens no ES valodas politikas mērķiem ir panākt, lai katrs ES pilsonis papildus dzimtajai valodai prastu vēl divas valodas.
Juridiskais pamats
Eiropas Savienībā, kuras moto ir “vienoti daudzveidībā”, valodas ir mūsu kultūras vistiešākā izpausme. Valodu daudzveidība ir realitāte, kuras ievērošana ir ES pamatvērtība. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā ir noteikts, ka Savienība “respektē savu kultūru un valodu daudzveidību”. Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 2. punktā ir uzsvērts, ka “Savienības rīcības mērķi ir attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā, jo īpaši ar dalībvalstu valodu mācīšanu un popularizēšanu”, vienlaikus pilnībā ievērojot kultūras un valodu daudzveidību (LESD 165. panta 1. punkts).
Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizliedz diskrimināciju valodas dēļ (21. pants) un uzliek Savienībai pienākumu respektēt valodu daudzveidību (22. pants).
Eiropas Ekonomikas kopienas Regula Nr. 1, ko pieņēma 1958. gadā un ar ko noteica bijušajā Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, tika attiecīgi grozīta atbilstīgi ES paplašināšanās kārtām. Regulā līdz ar LES 55. panta 1. punktu ir noteiktas ES oficiālās valodas[1]. Minētās regulas noteikumi saskaņā ar LESD 24. pantu paredz, ka ikviens ES pilsonis ir tiesīgs rakstīt jebkurai ES iestādei vai struktūrai vienā no šīm oficiālajām valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.
Mērķi
ES valodas politika ir balstīta uz cieņu pret valodu daudzveidību visās dalībvalstīs un starpkultūru dialoga veidošanu visā ES. Lai savstarpējo cieņu īstenotu praksē, ES veicina svešvalodu mācīšanu un apguvi un visu pilsoņu mobilitāti, izmantojot speciālas izglītības un arodizglītības programmas. Svešvalodu prasme tiek uzskatīta par vienu no pamatprasmēm, kas jāapgūst visiem ES pilsoņiem, lai uzlabotu savas izglītības un nodarbinātības iespējas. Komisija sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kas notika 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā (Zviedrija), ierosināja līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, “kurā papildus dzimtajai valodai runāšanu vēl divās citās valodās uzskatītu par normu” (sk. Paziņojumu par identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru. ES arī strādā ar dalībvalstīm, lai aizsargātu mazākumtautības, pamatojoties uz Eiropas Padomes pieņemto Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartu.
Sasniegumi
A. Politikas tendences un atbalsts valodu pētniecībai
1. Atbalsts valodu apguvei
Eiropas Savienības Padome (“Padome”) 2019. gada 22. maijā pieņēma ieteikumu par visaptverošu pieeju valodu mācīšanas un apguves procesiem. Šajā ieteikumā Padome aicina dalībvalstis turpināt atbalstu valodu apguvei obligātajā izglītībā, lai lielāks skaits valodas skolotāju varētu mācīties ārvalstīs un lai popularizētu inovatīvas mācīšanās metodes, izmantojot tādus instrumentus kā Eiropas skolu izglītības platforma, kas ir mitināšanas vietne arī eTwinning.
2. Valodu kompetences datu salīdzināmība
Komisija 2005. gadā publicēja paziņojumu par Eiropas valodu kompetences rādītāju, kas ir instruments vispārējās valodu kompetences mērīšanai katrā dalībvalstī. Eiropas Savienība arī mudina izmantot Eiropas Padomes “Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu: apguve, mācīšana, novērtējums”. Šis instruments izstrādāts, lai “nodrošinātu pārredzamu, saskaņotu un visaptverošu pamatu valodu apmācības programmu un vadlīniju izstrādei, mācīšanas un mācību materiālu sagatavošanai un svešvalodu prasmju novērtēšanai”. Tagad to plaši izmanto Eiropā un citos kontinentos.
3. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs un Eiropas Daudzvalodības un valodu apguves pētniecības centrs
Valodu jomā Eiropas Savienība cieši sadarbojas ar diviem valodu pētniecības centriem, proti, Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centru (EMVC) un Eiropas Daudzvalodības un valodu apguves pētniecības centru (Mercator). EMVC veicina valodu mācīšanas izcilību un inovāciju un palīdz cilvēkiem Eiropā efektīvāk apgūt valodas. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm īstenot efektīvas valodu mācīšanas rīcībpolitikas, galveno uzmanību pievēršot valodu apguvei un mācīšanai un atbalstot dialogu un paraugprakses apmaiņu un ar programmu saistītos pētniecības tīklus un projektus. ES līdzfinansē EMVC projektus, lai veicinātu migrantu izcelsmes bērnu lingvistisko integrāciju un noteiktu kvalitātes un salīdzināmības kritērijus valodu apguves testiem un novērtēšanai. Mercator lielāko uzmanību pievērš reģionālajām un mazākumtautību valodām Eiropā un strādā pie tā, lai nodrošinātu un apzinātu, pētītu un sekmētu valodu apguvi skolā, mājās un ar kultūras starpniecību, kā arī lai izplatītu un piemērotu šajā jomā gūtās zināšanas.
4. Eiropas maģistrs tulkošanā
Eiropas maģistrs tulkošanā (EMT) ir augstskolu tulkošanas programmu kvalitātes zīme, kas atbilst saskaņotiem profesionālajiem standartiem un tirgus prasībām. Galvenais EMT mērķis ir uzlabot tulkotāju apmācības kvalitāti un mudināt augsti kvalificētus speciālistus ES sākt darbu tulkotāja profesijā.
B. Rīcības programmas
1. Programma Erasmus+
Erasmus+ ir Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā 2021.–2027. gadam. Valodu apguves un valodu daudzveidības veicināšana ir viens no šīs programmas konkrētajiem mērķiem. Erasmus+ tiešsaistes lingvistiskais atbalsts tiek piedāvāts mobilitātes pasākumu dalībniekiem, lai viņiem palīdzētu apgūt uzņēmējvalsts valodu. Erasmus+ mudina sadarboties, lai ieviestu inovatīvu praksi un apmainītos ar labu praksi, izmantojot valodu mācīšanas un apguves partnerības. Programma Erasmus+ arī finansē daudzus projektus, lai atbalstītu zīmju valodu mācīšanu un apguvi un veicinātu valodu daudzveidību un mazākumtautību valodu aizsardzību.
2. Programma “Radošā Eiropa”
Programmas “Radošā Eiropa” ietvaros ar apakšprogrammu “Kultūra” atbalsta grāmatu un manuskriptu tulkošanu.
3. Eiropas Valodu diena
Iedvesmojoties no milzīgajiem Eiropas Valodu gada (2001. gads) panākumiem, ES un Eiropas Padome nolēma ik gadu 26. septembrī atzīmēt Eiropas Valodu dienu, kuras laikā rīko visu veidu pasākumus valodu apguves veicināšanai visā Eiropā. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot visas sabiedrības zināšanas par daudzajām Eiropā runātajām valodām un mudināt sabiedrību apgūt šīs valodas.
4. Eiropas atzinības zīme valodu apguvē
Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē piešķir Komisija, lai mudinātu ieviest inovatīvas iniciatīvas valodu mācīšanas un apguves jomā, cildinātu jaunas valodu mācīšanas metodes un uzlabotu zināšanas par reģionālajām un mazākumtautību valodām. Šo zīmi piešķir sevišķi inovatīviem valodu apguves projektiem, cilvēkiem, kuriem ir ievērojami sasniegumi svešvalodu apguvē, kā arī labākajiem valodu skolotājiem.
5. Juvenes Translatores
Ik gadu Komisija piešķir Juvenes Translatores balvu par labāko tulkojumu, ko katrā dalībvalstī veicis 17 gadus vecs skolnieks. Skolnieki var izvēlēties tulkot no jebkuras ES oficiālās valodas un uz jebkuru ES oficiālo valodu.
Eiropas Parlamenta loma
A. Valodu daudzveidība
Vispirms jāmin, ka Parlaments savā komunikācijas stratēģijā ir pieņēmis daudzvalodības politiku, kas nozīmē, ka visas ES valodas ir vienlīdz svarīgas. Lielākā daļa Parlamenta dokumentu tiek tulkoti visās oficiālajās valodās, un ikviens Eiropas Parlamenta deputāts ir tiesīgs sazināties savā izvēlētajā ES valodā. Tāpat arī Eiropas vēstures namā un Parlamentarium (Eiropas Parlamenta apmeklētāju centrs) informācija ir pieejama 24 ES oficiālajās valodās.
Parlaments 2018. gada 12. jūnija rezolūcijā par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā uzsvēra, ka vidusskolā ir jāveicina vismaz divu priekšmetu mācīšana svešvalodā un jāuzlabo valodu apguve, lai skolēni papildus dzimtajai valodai varētu sekmīgi runāt vēl divās valodās.
Parlaments 2018. gada 11. septembrī pieņēma rezolūciju par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā. Šajā rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju izvērtēt piemērotākos veidus, kā digitālajā laikmetā nodrošināt valodu līdztiesību un izstrādāt stingru un koordinētu stratēģiju daudzvalodu digitālajam vienotajam tirgum.
2021. gada 19. maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par mākslīgo intelektu izglītības, kultūras un audiovizuālajā nozarē. Rezolūcija attiecas uz valodas politiku, jo tajā ir uzsvērti riski un problēmas, ko mākslīgais intelekts rada valodu daudzveidībai. Tomēr rezolūcijā ir uzsvērts arī mākslīgā intelekta potenciāls veicināt un iedrošināt daudzvalodību, piemēram, izmantojot automātisko subtitrēšanu un dublēšanu.
Parlaments un Padome 2021. gada 20. maijā pieņēma Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+. Programmas 1. pamatdarbība cita starpā ietver lingvistiskā atbalsta pasākumus mācību mobilitātes kontekstā.
Regulas (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads), 3. pantā noteikts, ka viens no programmas mērķiem ir aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu.
Savā 2021. gada 11. novembra rezolūcijā “Eiropas izglītības telpa: kopīga holistiska pieeja” Parlaments uzsvēra, cik būtiski ir apgūt svešvalodas, jo īpaši angļu valodu. Rezolūcijā norādīts, ka dalībvalstīm ir jārīkojas, lai atbalstītu valodu prasmju attīstību visos līmeņos, jo īpaši pamatizglītībā un vidējā izglītībā, ka jāīsteno Eiropas Padomes mērķis par plurilingvismu un jāizpilda nospraustais kritērijs, proti, ne vēlāk kā vidējās izglītības zemākā līmeņa posma beigās visiem skolēniem jābūt pietiekamām zināšanām vismaz divās citās ES dalībvalstu oficiālajās valodās. Turklāt rezolūcijā Komisija tika aicināta izstrādāt mehānismus, kas dalībvalstīm ļautu īstenot Padomes ieteikumu par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei, uzraudzīt šajā jomā panākto progresu un sniegt finansiālu atbalstu skolām, kas māca Eiropas valodu prasmes, jo īpaši to ES pilsoņu dzimtās valodas, kuri dzīvo citās ES valstīs. Bez tam dalībvalstis tika aicinātas vākt salīdzināmus datus par valodu apguvi.
B. Atbalsts mazākumtautību valodām
Parlaments 2018. gada 7. februārī pieņēma rezolūciju par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs. Rezolūcijā dalībvalstis tiek mudinātas garantēt tiesības lietot mazākumtautību valodu, kā arī aizsargāt valodu daudzveidību ES. Rezolūcijā aizstāvētas valodu lietojuma tiesības kopienās, kurās ir vairāk nekā viena oficiālā valoda, un pausts aicinājums Komisijai nostiprināt reģionālo un mazākumtautību valodu mācīšanu un lietojumu.
Parlaments 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par “Minority SafePack” pauda atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai, kuras mērķis ir uzlabot mazākumtautību valodu aizsardzību.
C. Konference par Eiropas nākotni
Konferencē par Eiropas nākotni 2022. gada maijā pieņēma ziņojumu par galīgo rezultātu. Šajā ziņojumā plenārsēdes 48. priekšlikumā par kultūru un apmaiņu ir atzīmēts, ka ES jau no agrīna vecuma ir jāveicina daudzvalodība, kas ir tilts uz citām kultūrām. Mazākumtautību un reģionālajām valodām ir nepieciešama papildu aizsardzība, ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par mazākumtautību valodām un Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. ES ir jāapsver iespēja izveidot iestādi, kas popularizētu valodu daudzveidību Eiropas līmenī. Obligāti būtu jānodrošina, ka bērni jau pamatskolā un turpmāk pēc iespējas augstākā līmenī apgūst kādu citu ES lietotu valodu, kas nav viņu dzimtā valoda. Lai veicinātu Eiropas pilsoņu spēju sazināties ar plašākām Eiropas tautu grupām, kas savukārt stiprinātu Eiropas kohēziju, dalībvalstīm būtu jāveicina tuvāko kaimiņos esošo ES dalībvalstu valodu apguve pārrobežu teritorijās un jāsasniedz tāds angļu valodas līmenis, kas atbilstu sertificējamam standartam.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Kultūras un izglītības komitejas tīmekļa vietnē.
Lina Sasse / Kristiina Milt