Tiesības iesniegt lūgumrakstu
Kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā ikvienam ES pilsonim un fiziskai vai juridiskai personai vai likumīgajam iedzīvotājam ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam sūdzības vai lūguma formā par kādu no jautājumiem, kurš attiecas uz Eiropas Savienības kompetences jomām. Lūgumrakstus izskata Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, kura izlemj jautājumu par lūgumrakstu pieņemamību un ir atbildīga par tajos minēto jautājumu risināšanu.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 24. un 227. pants un ES Pamattiesību hartas 44. pants.
Mērķi
Tiesības iesniegt lūgumrakstu ieviesa, lai ES pilsoņi un iedzīvotāji vienkāršā veidā varētu sazināties ar ES iestādēm, tām izsakot savas sūdzības vai lūgumus rīkoties.
Sasniegumi
A. Atbilstība un prasības (LESD 227. pants)
Lūgumraksta iesniegšanas tiesības var izmantot ikviens ES pilsonis un ikviena fiziska vai juridiska persona, kas dzīvo vai kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, – to var darīt gan individuāli, gan kolektīvi.
Lai lūgumraksti būtu pieņemami, tiem ir jāattiecas uz ES kompetences jomām un jāskar lūgumraksta iesniedzēji individuāli. Šo otro nosacījumu interpretē ļoti plaši.
B. Procedūra
Lūgumrakstu izskatīšanas procedūra ir noteikta Parlamenta Reglamenta 226.–230. pantā un VI (XX) pielikumā, kuros šī funkcija ir noteikta vienai no Parlamenta komitejām – Lūgumrakstu komitejai.
1. Formālās prasības
Lūgumrakstos ir jāmin katra lūgumraksta iesniedzēja vārds, valstspiederība un adrese, un tie ir jāsastāda vienā no oficiālajām ES valodām. Tos var iesniegt vai nu elektroniski, izmantojot Parlamenta Lūgumrakstu portālu, vai pa pastu papīra formātā.
2. Lūgumrakstu pieņemamība satura ziņā
Lūgumraksti, kas atbilst šīm noformējuma prasībām, tiek nodoti Lūgumrakstu komitejai, kurai vispirms ir jāpieņem lēmums par to pieņemamību. Lai to izdarītu, tā pārbauda, vai lūgumraksta temats attiecas uz kādu no ES darbības jomām. Ja tas uz šīm jomām neattiecas, lūgumrakstu atzīst par nepieņemamu. Lūgumraksta iesniedzēju par to informē, pievienojot lēmuma par nepieņemamību pamatojumu. Lūgumraksta iesniedzējus bieži vien mudina sazināties ar citu valsts, ES vai starptautisku struktūru. Galvenais iemesls, kura dēļ lūgumrakstus kvalificē kā nepieņemamus, ir tas, ka lūgumrakstu iesniedzēji jauc ES kompetenci, atbildību un iespējas rīkoties un nodrošināt tiesību aizsardzību ar dalībvalstu un citu starptautisko organizāciju un struktūru (piemēram, ar ANO un Eiropas Padomes) kompetenci, atbildību un iespējām rīkoties un nodrošināt tiesību aizsardzību, tostarp attiecībā uz ES Pamattiesību hartas piemērojamību.
3. Lūgumrakstu izskatīšana
Atkarībā no apstākļiem Lūgumrakstu komiteja var izvēlēties vienu vai vairākus turpmāk izklāstītos rīcības veidus:
- lūgt, lai Eiropas Komisija veic sākotnēju izmeklēšanu, pamatojoties uz lūgumrakstu, un sniedz informāciju par atbilstību attiecīgajiem ES tiesību aktiem;
- nodot lūgumrakstu citām Eiropas Parlamenta komitejām informācijas vai turpmākās rīcības nolūkā (piemēram, attiecīgā komiteja varētu Lūgumrakstu komitejai sniegt atzinumu, to apspriest vai ņemt vērā, izstrādājot tiesību aktu un politiku vai īstenojot kontroli);
- ja lūgumraksts attiecas uz konkrētu gadījumu, kurš ir jāizskata atsevišķi, Lūgumrakstu komiteja noregulējuma panākšanas nolūkā var sazināties ar attiecīgajām iestādēm vai amatpersonām vai rīkoties ar attiecīgās dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību;
- īstenot jebkādu citu piemērotu pasākumu, ar kuru var mēģināt risināt lūgumrakstā izklāstīto problēmu vai pienācīgi uz to reaģēt.
Komiteja papildus tam izlemj jautājumu par to, vai lūgumrakstus iekļaut tās sanāksmes darba kārtībā. Iekļaušanas gadījumā tiek uzaicināts lūgumraksta iesniedzējs, Komisija un dalībvalstu pārstāvji. Šajā sanāksmē lūgumraksta iesniedzēji, ja viņi to vēlas, izklāsta savu lūgumrakstu, Komisija mutiski izsaka savu viedokli un paskaidro rakstisko atbildi uz lūgumrakstā izklāstītajiem apstākļiem un uzstāties var uzaicināt arī attiecīgo dalībvalstu pārstāvjus. Lūgumrakstu komitejas locekļiem pēc tam tiek dota iespēja apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas tika skarti debašu laikā, un izteikt priekšlikumu par turpmāko rīcību.
Īpašos gadījumos Lūgumrakstu komiteja var pieņemt lēmumu rīkot uzklausīšanu vai darbsemināru, veikt faktu konstatēšanas apmeklējumu attiecīgajā valstī vai reģionā un pieņemt darba brauciena ziņojumu, kurā būtu izklāstīti tās novērojumi un ieteikumi, vai sagatavot un iesniegt pilnīgu ziņojumu vai rezolūcijas priekšlikuma saīsināto versiju, par kuru Parlamentam būtu jābalso plenārsēdē. Tā papildus tam var nolemt ar mutisku jautājumu vērsties pie Komisijas un/vai Padomes un rīkot debates plenārsēdē.
Ja lūgumraksts attiecas uz vispārējas nozīmes jautājumu un tajā ir runa par ES tiesību nepareizu transponēšanu vai piemērošanu, Komisija var vērsties pret attiecīgo dalībvalsti, tostarp sākt pārkāpuma procedūru.
4. Slēgšana
Lūgumraksta izskatīšanas lietu Lūgumrakstu komiteja var slēgt dažādos tās izskatīšanas procedūras posmos, piemēram, pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par pieņemamību, pēc šīs komitejas sanāksmē rīkotām diskusijām, gadījumos, kad attiecībā uz lūgumrakstu nekādas turpmākas darbības vairs veikt nevar, kad lūgumrakstu atsauc lūgumraksta iesniedzējs vai kad lūgumraksta iesniedzējs konkrētā termiņā uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju neatbild.
5. Pārredzamība
Parlamentam iesniegtie lūgumraksti kļūs par publiskiem dokumentiem. Lūgumrakstu kopsavilkumu kopā ar pārējiem attiecīgajiem dokumentiem visās ES oficiālajās valodās publicē Parlamenta Lūgumrakstu portālā pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja ir pieņēmusi lēmumu par pieņemamību.
Lūgumraksta iesniedzējus informē rakstiski par visiem lēmumiem, kurus Lūgumrakstu komiteja ir pieņēmusi attiecībā uz viņu lūgumrakstu, un sniedz minēto lēmumu pamatojumu, kā arī viņiem attiecīgos gadījumos nodrošina nepieciešamo informāciju un dokumentus pēc tam, kad lēmumi ir pieejami.
Eiropas Parlamenta loma
Saskaņā ar Līgumiem iedzīvotāji Parlamentam ir tiesīgi sūtīt lūgumrakstus, un tāpēc tas ir atbildīgs par to, lai ES darbībā pilnībā tiktu ņemtas vērā minētajos lūgumrakstos paustās bažas. Lai to izdarītu, cik vien iespējams, labi, Parlaments ir uzticējis speciālai komitejai – Lūgumrakstu komitejai – uzdevumu izskatīt lūgumrakstus un koordinēt iestādes turpmākās uzraudzības darbības. Kā ir norādīts Lūgumrakstu komitejas gada ziņojumos par šajā komitejā iepriekšējā gadā notikušajām apspriedēm[1], Parlaments lūgumrakstus vienmēr ir uzskatījis par ļoti svarīgu līdzdalības demokrātijas elementu. Tas ir uzsvēris to nozīmību arī no informēšanas par tādiem gadījumiem viedokļa, kuros ir konstatējama ES tiesību nepareiza transponēšana un piemērošana no dalībvalstu puses. Pateicoties virknei lūgumrakstu, ir īstenota rīcība likumdošanas vai politikas jomā, ir ierosinātas EU Pilot lietas, pieņemti spriedumi prejudiciālo jautājumu lietās vai ir sāktas pārkāpuma procedūras.
Lūgumrakstu komiteja īpaši aktīvi darbojas tādās jomās kā pamattiesības (tostarp bērnu tiesības, diskriminācija, minoritāšu tiesības, tiesiskums, brīva pārvietošanās, balsošanas tiesības un Brexit), vide un dzīvnieku labturība, iekšējais tirgus, sociālās tiesības, migrācija, tirdzniecības nolīgumi un sabiedrības veselība. Lūgumrakstu komitejai, Eiropas Savienībā piemērojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piemēram, ir īpaša loma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, un tā organizē arī ikgadēju darbsemināru par jautājumiem, kas ir saistīti ar invaliditāti.
Ir izveidoti vairāki instrumenti, ar kuriem nodrošina, ka lūgumrakstos izvirzītie jautājumi tiek risināti un atrisināti: faktu konstatēšanas braucieni, atklātas uzklausīšanas, darbsemināri, pētījumu pasūtīšana, 2016. gadā izveidots lūgumrakstu tīkls, ar kuru lūgumrakstu izskatīšanā var nodrošināt labāku sadarbību ar citām komitejām, sadarbība un dialogs ar dalībvalstu parlamentiem un iestādēm, un citām ES iestādēm (jo īpaši ar Eiropas Komisiju un Eiropas Ombudu).
Parlaments papildus tam 2014. gadā sāka tā Lūgumrakstu tīmekļa portāla darbību, pateicoties kuram, varēja uzlabot lūgumrakstu publisko rezonansi un pārredzamību. Parlamenta Lūgumrakstu portāls sniedz orientējošas norādes par vairākiem lūgumrakstiem alternatīviem ceļiem, kas ir pieejami Eiropas iedzīvotājiem.
2019.–2024. gada sasaukuma laikā lūgumraksti galvenokārt attiecās uz šādām jomām: vide, veselības aprūpe; pamattiesības, demokrātija un ES tiesību aktu izpildes nodrošināšana; vienlīdzība un dažādība; invaliditāte; darba apstākļi; mazie un vidējie uzņēmumi un transports un brīva pārvietošanās. 2023. gadā Parlaments saņēma 1452 lūgumrakstus[2].
Pablo Abril Marti / Georgiana Sandu