Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir balstīta uz tiesas spriedumu un nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un šī sadarbība ietver dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu vairākās jomās. Lisabonas līgums paredz konkrētāku krimināltiesību telpas izveides pamatu, vienlaikus Eiropas Parlamentam paredzot arī jaunas pilnvaras.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. līdz 86. pants.

Mērķi

Pakāpeniska robežkontroles atcelšana ES ir ievērojami atvieglojusi ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, taču tā ir atvieglojusi arī kriminālnoziedznieku darbību pārnacionālā līmenī. Lai pārvarētu pārrobežu noziedzības problēmu, brīvības, drošības un tiesiskuma telpa ietver arī pasākumus, ar kuriem sekmē dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Priekšnoteikums ir savstarpējās atzīšanas princips. Ir noteikti īpaši pasākumi, ar kuriem apkaro pārnacionālo noziedzību un terorismu un nodrošina to, ka cietušo, aizdomās turēto un apcietināto personu tiesības aizsargā visā ES.

Sasniegumi

A. Svarīgākie ES akti par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

1. Pieņemšanas procedūras

LESD ir noteikts, ka lielākā daļa pasākumu sakarā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un tie tiek pakļauti izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Tomēr, pat neaplūkojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpas specifiskās iezīmes (nepiedalīšanās klauzulas attiecībā uz Īriju un Dāniju (LESD 21. un 22. protokols) un valstu parlamentu privileģēto lomu (1. un 2. protokols)), tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas iestāžu sadarbība nav pilnībā iekļauta ES institucionālajā struktūrā un saglabā vairākas sākotnējās iezīmes no laika pirms Lisabonas līguma pieņemšanas.

• Komisija dala savas iniciatīvas tiesības ar dalībvalstīm, ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis pārstāv ceturto daļu no Padomes locekļiem (LESD 76. pants).
• Ar Parlamentu apspriežas tikai par īpašiem pasākumiem attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kurus Padome pēc tam vienprātīgi pieņem. Ja Padomē nav vienprātības, deviņām vai vairāk dalībvalstīm tomēr ir iespējama kopdarbība uz paplašinātas sadarbības pamata.

2. Galvenie tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru

a. Kopējie minimālie standarti kriminālprocesam:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Direktīva 2012/13/ES par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Direktīva (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/1919 par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā.

b. Cīņa pret terorismu:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 4. oktobra Regula (ES) 2023/2131, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās.

c. Cīņa pret korupciju, kibernoziedzību, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (Kibernoziegumu direktīva);
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva);
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/62/ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI.

d. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un ES aģentūrām:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA);
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) 2019/816, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726. Šī regula ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/884, ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS);
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regula (ES) 2019/818, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai policijas un tiesu iestāžu sadarbības, patvēruma un migrācijas jomā;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīva (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā.

e. Cietušo aizsardzība:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu;
• Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu;
• Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.

B. Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un citās saistītās struktūras

1. Eiropas Savienības Krimināllietu tiesu sadarbības aģentūra (Eurojust)

Eurojust stimulē un uzlabo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu iestādēm. Jo īpaši tā atvieglo starptautisku savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildi un izdošanas pieprasījumu īstenošanu. Eurojust atbalsta dalībvalstu iestādes jebkādā veidā, lai padarītu efektīvāku to izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par pārrobežu noziegumiem.

Eurojust pēc dalībvalsts pieprasījuma var palīdzēt tai izmeklēšanā un kriminālvajāšanā attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un trešo valsti, ja Eurojust un trešā valsts ir noslēgušas sadarbības nolīgumu vai ja ir pierādīta būtiska interese.

Eurojust nodarbojas ar tādiem pašiem noziegumu un nodarījumu veidiem, kuri ietilpst arī Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) kompetencē, piemēram, terorisms, narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, viltošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziegumi, noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu vai sabiedriskiem labumiem, tostarp krāpšana un korupcija, noziedzīgi nodarījumi, kas skar ES finanšu intereses, noziegumi pret vidi un dalība noziedzīgā organizācijā. Pēc dalībvalsts lūguma Eurojust var arī palīdzēt citu veidu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

Pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada februārī, kopš marta Ukrainā darbojas Eurojust atbalstīta kopīga ES izmeklēšanas grupa (KIG). 2023. gada 14. aprīlī septiņi KIG locekļi vienojās izmeklēt ne tikai iespējamus kara noziegumus, bet arī Ukrainā pastrādātus genocīda noziegumus. Starptautiskais centrs kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kas ir Eurojust integrēts tiesu iestāžu centrs, nodrošina apmaiņu ar pierādījumiem un kopīgu kriminālvajāšanas stratēģiju. Eurojust nodrošina arī starptautisko pamatdatu bāzi noziegumu pierādījumu jomā, lai atbalstītu KIG darbu un citas starptautisku noziegumu izmeklēšanas. Eurojust 2024. gada 2. aprīlī piedalījās starptautiskajā konferencē “Tiesiskuma atjaunošana Ukrainai”, kas notika Hāgā, lai izvērtētu progresu, kas panākts noziegumu izmeklēšanā, likumpārkāpēju kriminālvajāšanā un starptautisko centienu koordinēšanā.

Komisija 2022. gada aprīlī publicēja priekšlikumu paplašināt Eurojust pilnvaras. Parlaments un Padome dažas nedēļas vēlāk panāca vienošanos par pārskatītajām pilnvarām, kas tagadļaus Eurojust saglabāt, analizēt, glabāt pierādījumus par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci un apmainīties ar tiem ar dalībvalstu kompetentajām tiesu iestādēm un Starptautisko Krimināltiesu. Jaunā direktīva ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2022. gada 31. maijā un stājās spēkā nākamajā dienā.

Iepriekšējais Eurojust tiesiskais regulējums (Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums 2009/426/TI par Eurojust stiprināšanu) stājās spēkā 2009. gada 4. jūnijā. 2019. gada 12. decembrī sāka piemērot Regulu (ES) 2018/1727. Spēkā esošais Eurojust juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 30. maija Regula (ES) 2022/838, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1727 attiecībā uz Eurojust veiktu tādu pierādījumu saglabāšanu, analīzi un uzglabāšanu, kas saistīti ar genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Ik gadu Eurojust publicē darbības pārskatu. Eurojust 2023. gada 24. maijā publicēja tā sagatavoto 2022. gada ziņojumu. Trīs galvenie noziegumu veidi, ko aģentūra izskatīja 2022. gadā, bija krāpšana, narkotiku tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Eurojust mītne atrodas Hāgā (Nīderlandē).

2. Eiropas Prokuratūra (EPPO)

Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību EPPO izveidei, ir spēkā no 2017. gada 20. novembra. Parlaments ar savu 2017. gada 5. oktobra nostāju deva piekrišanu Padomes regulas priekšlikumam.

EPPO būs neatkarīga iestāde, kas būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību attiecībā uz noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšana, korupcija vai pārrobežu krāpšana PVN jomā, un kuru apjoms pārsniedz 10 miljonus EUR. Turpmāk noziegumu uzskaitījumu varētu paplašināt, iekļaujot, piemēram, terorismu.

Parlaments un Padome, kopīgi par to vienojoties, ir iecēluši pirmo Eiropas ģenerālprokurori Laura Codruța Kövesi uz septiņu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams.

Līdz šim 23 dalībvalstis ir pievienojušās EPPO, savukārt atlikušās dalībvalstis, kas pašlaik šajā organizācijā nepiedalās, var pievienoties tai jebkurā laikā., bet divas papildu dalībvalstis pašlaik atrodas pievienošanās procesā. EPPO centrālais birojs atrodas Luksemburgā, turpat strādās arī ģenerālprokurors un prokuroru kolēģija, ko veidos visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji. Viņi vada deleģēto prokuroru ikdienas kriminālizmeklēšanas darbības.

EPPO sāka darbību 2021. gada 1. jūnijā un jau veic daudzas izmeklēšanas. Darbs turpinās arī vairākās jomās, tostarp valstu tiesu sistēmu pielāgošana EPPO noteikumiem, Eiropas deleģēto prokuroru iecelšana un darbinieku pieņemšana darbā.

EPPO 2024. gada 9. aprīlī iesniedza Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai savu 2023. gada ziņojumu. EPPO laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim veica 1927 aktīvas izmeklēšanas, kuru aplēstais objekts kopējā apmērā veidoja vairāk nekā 19,2 miljardi EUR. Ar 139 apsūdzībām, kas ir par vairāk nekā 50 % vairāk nekā 2022. gadā, EPPO pastiprināja centienus panākt, lai pret tiem, kas nodarbojas ar krāpšanu ES, tiktu taisīti spriedumi valstu tiesās. Galu galā saskaņā ar EPPO mērķi koncentrēties uz zaudējumu atgūšanu tiesneši izdeva Eiropas deleģēto prokuroru pieņemtos līdzekļu iesaldēšanas rīkojumus 1,5 miljardu EUR apmērā, kas ir vairāk nekā četras reizes vairāk nekā 2022. gadā.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam ir bijusi būtiska loma ES tiesību aktu izstrādē tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, padarot cīņu pret noziedzību un korupciju par politisku prioritāti. Tas strādājis pie tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Padomi. Parastā likumdošanas procedūra attiecas uz gandrīz visām ES krimināltiesību jomām ar dažiem izņēmumiem, tostarp, jo īpaši, piekrišanas procedūru EPPO izveidei.

Galvenais instruments tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās starp dalībvalstīm ir Eurojust. Eurojust reformas gaitā Parlaments aktīvi iestājās par plašāku parlamentāro uzraudzību un datu aizsardzības noteikumu pilnveidošanu.

Parlaments 2020.gada 1. decembrī (izmantojot attālinātu dalību Covid-19 dēļ) organizēja pirmo starpparlamentāro komiteju sanāksmi (ICM) par Eurojust darbību novērtēšanu. ICM tika veltīta Eurojust darbību pirmajam novērtējumam, ko veica Eiropas Parlaments un valstu parlamenti saskaņā ar LESD 85. pantu un Regulu (ES) 2018/1727. Otrā ICM sanāksme par Eurojust darbību izvērtēšanu tika organizēta 2022. gada 1. februārī, bet savukārt trešā notika 2022. gada 30. novembrī. Ceturtā ICM tikšanās notika 2023. gada 7. novembrī Briselē.

Parlaments 2021. gada 20. janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropas apcietināšanas ordera un nodošanas procedūru starp dalībvalstīm īstenošanas (un apstiprināja arī īstenošanas ziņojumu par Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI, kas pieņemts pirms Lisabonas līguma). Savā rezolūcijā Parlaments ir izvērtējis rezultātus vienkāršotajai pārrobežu nodošanas procedūrai tiesas ceļā, kas 2004. gadā aizstāja garās ES izdošanas procedūras, pamatojoties uz tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

Parlaments 2021. gada 6. oktobrī pieņēma rezolūciju par mākslīgo intelektu krimināltiesībās un policijas un tiesu un policijas iestāžu īstenotā mākslīgā intelekta izmantošana krimināllietās. Parlaments 2024. gada 13. martā pieņēma nostāju par priekšlikumu regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta (MI) akts).

Nesen Parlaments ir sagatavojis ziņojumus un rezolūcijas par šādiem jautājumiem: vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, korupcijas apkarošanu, cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un šajos noziegumos cietušo aizsardzību, krimināllietu nodošanu, cietušo tiesībām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana, konfiskāciju un aktīvu atgūšanu, naida runu tiešsaistē, materiālu atklāšanu un izņemšanu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, kibernoziedzību, tiesu sistēmas digitalizāciju, sadarbību tiesībaizsardzības jomā, terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, traucējošu spiegprogrammatūru un ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju.

Parlaments 2024. gada 12. martā pieņēma nostāju par jaunu direktīvu, kas vērsta pret ES sankciju pārkāpumiem. Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija 2022. gada decembrī ierosināja šo direktīvu, kas pieņemta 2024. gada 24. aprīlī. Šajā tiesību aktā ir noteikta noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcija par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, vienlaikus nosakot kriminālatbildību par sankciju apiešanu.

Turpinās darbs pie politikas virzienu izstrādes tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, īpašu uzmanību pievēršot ES mēroga draudu un noziedzības efektīvākai apkarošanai. Parlaments ir pieņēmis konkrētus pasākumus, lai apkarotu terorismu, starptautisko noziedzību, korupciju, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un aizsargātu cietušo, aizdomās turēto un apcietināto tiesības visā ES. Ir pieņemti arī vairāki pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

 

Alessandro Davoli

04-2024